三、果报三法之解释
3. Vipākattikavaṇṇanā
1-23在果报三法中,“依果报法,果报法生起,以因缘为缘”——为以计数显示因缘所说的十三个问项,而说“因缘有十三”。在“所缘有五”等处,也是如此。这样,这里有十三、五、九、七、三、二,共六种计数分际,应依前述方式,通过这些分际了知缘关联中的计数。
1-23. Vipākattike vipākaṃ dhammaṃ paṭicca vipāko dhammo uppajjati hetupaccayāti ye hetupaccaye terasa vārā vuttā, te saṅkhipitvā gaṇanāya dassetuṃ hetuyā terasāti vuttaṃ. Ārammaṇe pañcātiādīsupi eseva nayo. Evamettha terasa pañca nava satta tīṇi dveti cha gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena paccayasaṃsandane heṭṭhā vuttanayeneva gaṇanā veditabbā.
24-52在遮诠部分,“依果报法,果报法生起,以非因缘为缘”——为以计数显示非因缘所说的十个问项,而说“非因有十”。在“非所缘有五”等处,也是如此。这样,这里有十、五、十三、十二、二、一、九、三,共八种计数分际,应依前述方式,通过这些分际详细了知缘关联中的计数。然而,圣典为略说。应将已得计数分际的问项关联起来,由此理解顺向遮诠与遮诠顺向。
24-52. Paccanīyepi vipākaṃ dhammaṃ paṭicca vipāko dhammo uppajjati nahetupaccayāti ye nahetupaccaye dasa vārā vuttā, te saṅkhipitvā gaṇanāya dassetuṃ nahetuyā dasāti vuttaṃ. Na ārammaṇe pañcātiādīsupi eseva nayo. Evamettha dasa pañca terasa dvādasa dve ekaṃ nava tīṇīti aṭṭha gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena paccayasaṃsandane heṭṭhā vuttanayeneva vitthārato gaṇanā veditabbā. Pāḷi pana saṅkhittā, etesaññeva pana laddhagaṇanaraparicchedānaṃ vārānaṃ vasena saṃsanditvā anulomapaccanīyaṃ paccanīyānulomañca veditabbaṃ.
俱生分唯此一类。缘、依止、结、相应诸分,皆如圣典原文而导出。
Sahajātavāro imināva ekagatiko. Paccayanissayasaṃsaṭṭhasampayuttavārā yathāpāḷimeva niyyanti.
92于问分中,“当善与不善灭尽时”:此指依观修而生之善,及依染著等而生之不善灭尽之时。“果报以彼所缘性生起”:即欲界果报以彼所缘性而生起。然而,若有人说“在观速行与疑、掉举之末,无彼所缘”,当以此教法驳斥之。“空无边处善对识无边处唯作,以所缘缘为缘”:此是就证阿罗汉后,对未曾入定者,逆序入定而说。应依此法,于一切解答中,善察圣典,巧了其义。
92. Pañhāvāre kusalākusale niruddheti etasmiṃ vipassanāvasena pavatte kusale sārajjanādivasena pavatte akusale ca niruddhe. Vipāko tadārammaṇatā uppajjatīti kāmāvacaravipāko tadārammaṇatāya uppajjati. Ye pana ‘‘vipassanājavanānaṃ vicikicchuddhaccānañca pariyosāne tadārammaṇaṃ natthī’’ti vadanti, te imāya tantiyā paṭisedhetabbā. Ākāsānañcāyatanakusalaṃ viññāṇañcāyatanassa kiriyassa ārammaṇapaccayena paccayoti arahattaṃ patvā asamāpannapubbā samāpattiyo paṭilomato samāpajjantassa vasenetaṃ vuttaṃ. Iminā upāyena sabbavissajjanesu sādhukaṃ pāḷiṃ upaparikkhitvā attho veditabbo.
120于“因缘有七,所缘缘有九,增上缘有十”等中,应依俱生增上、所缘增上、俱生依止、前生依止、无间依止、所缘亲依止、本性亲依止、俱生不相应、前生不相应、后生不相应等种种方式,于何处、以何种方式得若干解答,即于彼处、以彼方式,将如是诸解答一一分辨。同样,于遮诠等中,依顺向引出问项,由顺向所得问项而作遮诠计数、缘之关联;并于顺向遮诠与遮诠顺向中,就纯粹及以关联方式,依因根等所得之问项计数,以及未得者之未得性——凡此种种,皆应依前说之法而解了。
120.Hetuyā satta, ārammaṇe nava, adhipatiyā dasātiādīsupi sahajātādhipativasena ārammaṇādhipativasena sahajātanissayavasena purejātanissayavasena anantarūpanissayavasena ārammaṇūpanissayavasena pakatūpanissayavasena sahajātavippayuttavasena purejātapacchājātavippayuttavasenāti yattha yattha yathā yathā yattakāni vissajjanāni labbhanti, tattha tattha tathā tathā tāni sabbāni sallakkhetabbāni. Tathā paccanīyādīsu anulomavasena vāruddharaṇaṃ, anulomato laddhavārānaṃ paccanīyato gaṇanā, paccayasaṃsandanaṃ, anulomapaccanīye paccanīyānulome ca suddhikesu ceva saṃsandanavasena ca pavattesu hetumūlakādīsu labbhamānavāragaṇanā, alabbhamānānaṃ alabbhamānatāti sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.
如此处所示,从此以后的其余三法二法中也是如此。因为《发趣论》的圣典本身是无穷无尽的。若有人发心“我将注释其文句次第的意义”,即使寿命极长,其寿命也不够用。而且,若注释了一部分后,对其余部分仅以理趣显示,则无法了知其义。因此,从此以后,我们不再说这么多,而在其余的三法二法中,凡因前未说之性质而必须说的,就只说那些。至于我们不说而略过的,则应依圣典的理趣来理解。
Yathā cettha, evaṃ ito paresupi tikadukesu. Paṭṭhānapakaraṇañhi pāḷitova anantaṃ aparimāṇaṃ. Tassa padapaṭipāṭiyā atthaṃ vaṇṇayissāmīti paṭipannassa atidīghāyukassāpi āyu nappahoti. Na cassa ekadesaṃ vaṇṇetvā sesamhi nayato dassiyamāne na sakkā attho jānituṃ, tasmā ito paraṃ ettakampi avatvā sesesu tikadukesu heṭṭhā avuttappakārattā yaṃ yaṃ avassaṃ vattabbaṃ, taṃ tadeva vakkhāma. Yaṃ pana avatvā gamissāma, taṃ pāḷinayeneva veditabbanti.