一、因缘分别释义
1. Hetupaccayaniddesavaṇṇanā
1现在,为了按照已列举的顺序开示这一切缘,而说:“因缘——诸因对与因相应的诸法及由它们所生的诸色,以因缘之力而为缘”等。其中,“因缘”一词,是在二十四缘中,依所安立的顺序,最先应被解释而特别提出的词。对于其余的缘,也应依此方法,先提出应当最先解释的词,之后再作解答,当如此理解。而在此处,其关联是这样的:在缘的列举中被宣说为“因缘”的那个词,从解释的角度应如此理解:“诸因对与因相应的诸法及由它们所生的诸色,以因缘之力而为缘”。对于一切缘,都应依此方法,理解应解释的词与其解答之间的关联。
1. Idāni sabbepi te paccaye uddiṭṭhapaṭipāṭiyā niddisitvā dassetuṃ hetupaccayoti hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayotiādimāha. Tattha hetupaccayoti catuvīsatiyā paccayesu nikkhittapaṭipāṭiyā sabbapaṭhamaṃ bhājetabbassa paduddhāro. Sesapaccayesupi imināva nayena paṭhamaṃ bhājetabbapadaṃ uddharitvā vissajjanaṃ katanti veditabbaṃ. Ayaṃ panettha sambandho – yo paccayuddese hetupaccayoti uddiṭṭho, so niddesato ‘‘hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayo’’ti evaṃ veditabbo . Iminā upāyena sabbapaccayesu bhājetabbassa padassa vissajjanena saddhiṃ sambandho veditabbo.
现在,在“诸因对与因相应的”这句中,为何不说“与因相应的”,而说“诸因对与因相应的”?这是为了确定缘以及缘所生法。因为如果只说“与因相应的”,意思就会变成“对与因相应的诸法,以因缘之力而为缘”。如此,便无法确知“某个具体的法以因缘之力而为缘”这样的缘的决定。或者,如果不取“与因相应的”是指“与因相应的诸法”这一含义,而理解为“诸因对任何相应的法,以因缘之力而为缘”,那么,与因不相应的眼识等也成相应的了,而与因相应的善法等也是相应的。在此情况下,就无法确定缘所生法,即“这个因是某个相应的法的缘”。因此,为了确定缘以及缘所生法,而说“诸因对与因相应的”。其意思是:对于与因相应的善等诸法,那个相应的因,以因缘之力而为缘。其中,不说“缘”而说“以因缘之力”,是为了排除因以其他方式成为缘的情况。因为这个因既以因缘之力成为缘,也以俱生等缘之力成为缘。在此,为了排除它依俱生等缘之力而以其他方式成为缘的情况,而说“以因缘之力”。既然如此,为何不说“与彼相应的”,而说“与因相应的”?因为应被解释的对象不明了。
Idāni hetū hetusampayuttakānanti ettha ‘‘hetusampayuttakāna’’nti avatvā ‘‘hetū hetusampayuttakāna’’nti kasmā vuttanti? Paccayassa ceva paccayuppannānañca vavatthāpanato. Hetusampayuttakānanti hi vutte hetunā sampayuttakānaṃ hetupaccayena paccayoti attho bhaveyya. Evaṃ sante asuko nāma dhammo hetupaccayena paccayoti paccayavavatthānaṃ na paññāyeyya. Athāpi hetunā sampayuttakānaṃ hetusampayuttakānanti atthaṃ aggahetvāva yesaṃ kesañci sampayuttakānaṃ hetū hetupaccayena paccayoti attho bhaveyya, evaṃ sante hetunā vippayuttā cakkhuviññāṇādayopi sampayuttakāyeva, hetunā sampayuttā kusalādayopi. Tattha ayaṃ hetu asukassa nāma sampayuttakadhammassa paccayoti paccayuppannavavatthānaṃ na paññāyeyya. Tasmā paccayañceva paccayuppannañca vavatthāpento ‘‘hetū hetusampayuttakāna’’nti āha. Tassattho – hetusampayuttakānaṃ kusalādidhammānaṃ yo hetu sampayuttako, so hetupaccayena paccayoti. Tatrāpi ‘‘paccayo’’ti avatvā ‘‘hetupaccayenā’’ti vacanaṃ hetuno aññathā paccayabhāvapaṭisedhanatthaṃ. Ayañhi hetu hetupaccayenāpi paccayo hoti, sahajātādipaccayenāpi. Tatrāssa yvāyaṃ sahajātādipaccayavasena aññathāpi paccayabhāvo, tassa paṭisedhanatthaṃ hetupaccayenāti vuttaṃ. Evaṃ santepi ‘‘taṃsampayuttakāna’’nti avatvā kasmā ‘‘hetusampayuttakāna’’nti vuttanti? Niddisitabbassa apākaṭattā. Taṃsampayuttakānanti hi vutte yena te taṃsampayuttakā nāma honti , ayaṃ nāma soti niddisitabbo apākaṭo. Tassa apākaṭattā yena sampayuttā te taṃsampayuttakāti vuccanti, taṃ sarūpatova dassetuṃ ‘‘hetusampayuttakāna’’nti vuttaṃ.
在“以彼为因”这一句中,因所指已明,故用“彼”字。此处的意思是:那些因及与因相应之法,是这些色的生起之因,因此这些色称为“以彼为因”。所谓“以彼为因的”,即由因及与因相应之法所生的。这是指心生色。然而,它是否也从心之外的其他法生起呢?是的,生起。因为一切心与心所和合时,即生起色法。但在世间教法中,由心的增上义,故称彼色为“心生色”。因此说:“心与心所法,对心生色,以俱生缘之力而为缘。”
Taṃsamuṭṭhānānanti ettha pana niddisitabbassa pākaṭattā taṃ-gahaṇaṃ kataṃ. Ayañhettha attho – te hetū ceva hetusampayuttakā ca dhammā samuṭṭhānaṃ etesanti taṃsamuṭṭhānāni. Tesaṃ taṃsamuṭṭhānānaṃ, hetuto ceva hetusampayuttadhammehi ca nibbattānanti attho. Iminā cittasamuṭṭhānarūpaṃ gaṇhāti . Kiṃ pana taṃ cittato aññenapi samuṭṭhātīti? Āma, samuṭṭhāti. Sabbepi hi cittacetasikā ekato hutvā rūpaṃ samuṭṭhāpenti. Lokiyadhammadesanāyaṃ pana cittassa adhikabhāvato tathāvidhaṃ rūpaṃ cittasamuṭṭhānanti vuccati. Tenevāha cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ sahajātapaccayena paccayoti.
若尔,此处何故不说“心生色”而说“以彼为因”?为兼摄非心生色故。在《问分》中云:“于结生刹那,异熟无记之诸因,对相应蕴及业生色,以因缘之力而为缘。”为摄此义,故此处不说“心生色”而说“以彼为因”。其义为:他们因及与因相应之法,虽不令心生色生起,亦依俱生等缘之力而为他们色之生因,是故他们色名为“以彼为因”。对他们“以彼为因”之色——即转起时之心生色及结生时之业生色,诸因以因缘之力而为缘。其他出现“以彼为因”之处,当知亦依此理。
Yadi evaṃ idhāpi ‘‘taṃsamuṭṭhānāna’’nti avatvā cittasamuṭṭhānānanti kasmā na vuttanti? Acittasamuṭṭhānānampi saṅgaṇhanato. Pañhāvārasmiñhi ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā hetū sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ hetupaccayena paccayoti āgataṃ’’. Tassa saṅgaṇhanatthaṃ idha cittasamuṭṭhānānanti avatvā taṃsamuṭṭhānānanti vuttaṃ. Tassattho – cittajarūpaṃ ajanayamānāpi te hetū hetusampayuttakā dhammā sahajātādipaccayavasena samuṭṭhānaṃ etesanti taṃsamuṭṭhānāni. Tesaṃ taṃsamuṭṭhānānaṃ pavatte cittajānaṃ paṭisandhiyañca kaṭattārūpānampi hetū hetupaccayena paccayoti. Iminā upāyena aññesupi taṃsamuṭṭhānānanti āgataṭṭhānesu attho veditabbo.
复次,此因何故唯于结生时为业生色之因缘,而非于转起时耶?因结生时,业生色系属于心。于结生时,业生色之转起系属于心,依心而生、而住。于彼刹那,心不能生起心生色,他们业生色亦不能离心而生、而住。是故说:“缘识有名色,识住著时,有名色入胎。”然于转起时,虽有心在,其转起唯系属于业,非系属于心;且入灭尽定者其业生色,虽无有心,亦得生起。
Kasmā panāyaṃ hetu paṭisandhiyameva kaṭattārūpānaṃ hetupaccayo hoti, na pavatteti? Paṭisandhiyaṃ kammajarūpānaṃ cittapaṭibaddhavuttitāya. Paṭisandhiyañhi kammajarūpānaṃ cittapaṭibaddhā pavatti, cittavasena uppajjanti ceva tiṭṭhanti ca. Tasmiñhi khaṇe cittaṃ cittajarūpaṃ janetuṃ na sakkoti, tānipi vinā cittena uppajjituṃ vā ṭhātuṃ vā na sakkonti. Tenevāha – ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe nāmarūpassa avakkanti hotī’’ti (saṃ. ni. 2.39). Pavattiyaṃ pana tesaṃ citte vijjamānepi kammapaṭibaddhāva pavatti, na cittapaṭibaddhā. Avijjamāne cāpi citte nirodhasamāpannānaṃ uppajjantiyeva.
然而,为何在结生刹那,心不能产生心生色?因为它被业力之流抛掷,又没有已安住的依处,所以心力羸弱。彼时,心被业力之流抛掷,没有前生依处,没有安住的依处,因而羸弱。因此,就像一个刚堕入悬崖的人无法施展任何技艺一样,它不能产生色;只是业生色取代了心生色的位置。而且,那业生色处于种子的位置,业则如同田地,烦恼如同水。所以,虽然田与水具足,但在最初生起时,如同依于种子的力量而有树木的生起,在结生刹那,是依于心的力量而有色身的生起。然而,当种子消失后,如同依于地水的力量而有树木的持续生长;应知在没有心的情况下,仅依于业,业生色便得以转起。这也如所说:‘业是田地,识是种子,渴爱是湿润。’
Kasmā pana paṭisandhikkhaṇe cittaṃ cittajarūpaṃ janetuṃ na sakkotīti? Kammavegakkhittatāya ceva appatiṭṭhitavatthutāya ca dubbalattā. Tañhi tadā kammavegakkhittaṃ apurejātavatthukattā ca appatiṭṭhitavatthukanti dubbalaṃ hoti. Tasmā papāte patitamatto puriso kiñci sippaṃ kātuṃ viya rūpaṃ janetuṃ na sakkoti; kammajarūpameva panassa cittasamuṭṭhānarūpaṭṭhāne tiṭṭhati. Tañca kammajarūpasseva bījaṭṭhāne tiṭṭhati. Kammaṃ panassa khettasadisaṃ, kilesā āpasadisā. Tasmā santepi khette āpe ca paṭhamuppattiyaṃ bījānubhāvena rukkhuppatti viya paṭisandhikkhaṇe cittānubhāvena rūpakāyassa uppatti. Bīje pana vigatepi pathavīāpānubhāvena rukkhassa uparūpari pavatti viya; vinā cittena kammatova kaṭattārūpānaṃ pavatti hotīti veditabbā. Vuttampi cetaṃ – ‘‘kammaṃ khettaṃ viññāṇaṃ bījaṃ taṇhā sneho’’ti (a. ni. 3.77).
然而,此义应依处所来把握。有三种处所:名处所、色处所、名色处所。其中,无色界称为名处所。因为在彼处,即使没有心所依处色,亦无色为缘,唯有无色法生起。无想有情界称为色处所。因为在彼处,即使没有结生心,亦无无色法为缘,唯有色法生起。五蕴界称为名色处所。因为在彼处,于结生时,若没有所依处色,无色法便不生起;若没有结生心,即使是业生色法亦不生起。色法与无色法的生起犹如双轭并行。正如在有主人、有国王的宫殿中,设有守门者,若无国王的命令,最初便无法进入;但之后,即使没有命令,依先前命令的威力也能进入。同样地,在五蕴界中,若没有结生识王俱生等缘之力,色法以结生方式的最初生起便不可能。但之后,即使没有结生识俱生等缘的威力,依于先前的威力而获得进入,便从业而生起。然而,无想有情界并非无色处所,所以在彼处,即使没有无色法为缘,由于它是无想处所,色法仍得转起,犹如无主人的空屋中,人进入自己的家一般。无色界也非色处所,所以在彼处,即使没有色法为缘,因为是其他处所,无色法仍得转起。而五蕴界则是色与无色的处所。
Ayañca panattho okāsavaseneva gahetabbo. Tayo hi okāsā – nāmokāso, rūpokāso, nāmarūpokāsoti. Tattha arūpabhavo nāmokāso nāma. Tatra hi hadayavatthumattampi rūpapaccayaṃ vinā arūpadhammāva uppajjanti. Asaññabhavo rūpokāso nāma. Tatra hi paṭisandhicittamattampi arūpapaccayaṃ vinā rūpadhammāva uppajjanti. Pañcavokārabhavo nāmarūpokāso nāma. Tatra hi vatthurūpamattampi vinā paṭisandhiyaṃ arūpadhammā, paṭisandhicittañca vinā kammajāpi rūpadhammā nuppajjanti. Yuganaddhāva rūpārūpānaṃ uppatti. Yathā hi sassāmike sarājake gehe sadvārapālake rājāṇattiṃ vinā paṭhamappaveso nāma natthi, aparabhāge pana vināpi āṇattiṃ purimāṇattiānubhāveneva hoti, evameva pañcavokāre paṭisandhiviññāṇarājassa sahajātādipaccayataṃ vinā rūpassa paṭisandhivasena paṭhamuppatti nāma natthi. Aparabhāge pana vināpi paṭisandhiviññāṇassa sahajātādipaccayānubhāvaṃ purimānubhāvavasena laddhappavesassa kammato pavatti hoti. Asaññabhavo pana yasmā arūpokāso na hoti, tasmā tattha vināva arūpapaccayā asaññokāsattā rūpaṃ pavattati, assāmike suññagehe attano gehe ca purisassa paveso viya. Arūpabhavopi yasmā rūpokāso na hoti, tasmā tattha vināva rūpapaccayā aññokāsattā arūpadhammā pavattanti. Pañcavokārabhavo pana rūpārūpokāsoti natthettha arūpapaccayaṃ vinā paṭisandhikkhaṇe rūpānaṃ uppattīti. Iti ayaṃ hetu paṭisandhiyameva kaṭattārūpānaṃ paccayo hoti, na pavatteti.
当说‘因对俱生法以因缘为缘’时,这整个意义不是已经被包含了吗?为何还要说‘对因相应法及其所生起的色法’呢?这是为了排除在转起时业生色等的缘性。因为若那样说,在转起时,与因同一刹那生起的业生色以及时节生、食生色,就会导致因成为它们的因缘,但此因并非这些色的缘。因此,应知这是为了排除它们具有缘性而说的。
Nanu ‘‘hetū sahajātānaṃ hetupaccayena paccayoti vutte sabbopi ayamattho gahito hoti, atha kasmā ‘‘hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpāna’’nti idaṃ gahitanti? Pavattiyaṃ kaṭattārūpādīnaṃ paccayabhāvapaṭibāhanato. Evañhi sati yāni pavattiyaṃ hetunā saha ekakkhaṇe kaṭattārūpāni ceva utuāhārasamuṭṭhānāni ca jāyanti, tesampi hetū hetupaccayoti āpajjeyya, na ca so tesaṃ paccayo. Tasmā tesaṃ paccayabhāvassa paṭibāhanatthametaṃ gahitanti veditabbaṃ.
现在,当依‘种种差别’与‘缘所生’这些语句来了知此处的抉择。其中,‘种种差别’:此因从生起种类而言,有善、不善、异熟、唯作四种。其中,善因依其所处之地,有欲界等四种;不善因唯是欲界;异熟因依地也有欲界等四种;唯作因则有欲界、色界、无色界三种。其中,欲界善因依名目,有无贪等三种。色界等善因也是如此。不善因依贪等有三种。异熟因与唯作因则各依无贪等有三种。然而,依与各各心相应的方式,这些因的种种差别实为多种多样。如是,先当依‘种种差别’来了知此处的抉择。
Idāni ‘‘nānappakārabhedato paccayuppannato’’ti imesaṃ padānaṃ vasenettha viññātabbo vinicchayo. Tesu nānappakārabhedatoti ayañhi hetu nāma jātito kusalākusalavipākakiriyabhedato catubbidho. Tattha kusalahetu bhūmantarato kāmāvacarādibhedena catubbidho, akusalahetu kāmāvacarova vipākahetu kāmāvacarādibhedena catubbidho, kiriyahetu kāmāvacaro rūpāvacaro arūpāvacaroti tividho. Tattha kāmāvacarakusalahetu nāmato alobhādivasena tividho. Rūpāvacarādikusalahetūsupi eseva nayo. Akusalahetu lobhādivasena tividho. Vipākakiriyahetū pana alobhādivasena tayo tayo honti. Taṃtaṃcittasampayogavasena pana tesaṃ tesaṃ hetūnaṃ nānappakārabhedoyevāti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
‘缘所生’:以此缘而生起这些法,即‘此乃是这些法的缘’,也应如此了知抉择,这是其含义。其中,于此因缘中,欲界善因在欲界和色界,为彼相应法及心生色的因缘;在无色界,唯为相应法的因缘。色界善因在欲界和色界,为相应法及心生色的因缘。无色界善因与欲界善因相似。出世间善因也是如此,不善因也是如此。欲界异熟因则唯在欲界,为彼相应法、结生时业生色、转起时心生色的因缘。色界异熟因在色界,为前述诸法的因缘。无色界异熟因在无色界,唯为相应法的因缘。出世间异熟因在欲界与色界,为相应法及心生色的因缘;在无色界,唯为无色法的因缘。于唯作因中,属三地的唯作因也与善因相似作缘。如是,此处也当依‘缘所生’来了知抉择。
Paccayuppannatoti iminā paccayena ime dhammā uppajjanti, imesaṃ nāma dhammānaṃ ayaṃ paccayoti evampi viññātabbo vinicchayoti attho. Tattha imasmiṃ tāva hetupaccaye kāmāvacarakusalahetu kāmabhavarūpabhavesu attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca hetupaccayo hoti, arūpabhave sampayuttadhammānaṃyeva. Rūpāvacarakusalahetu kāmabhavarūpabhavesuyeva sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca hetupaccayo. Arūpāvacarakusalahetu kāmāvacarakusalahetusadisova. Tathā apariyāpannakusalahetu, tathā akusalahetu. Kāmāvacaravipākahetu pana kāmabhavasmiṃyeva attanā sampayuttadhammānaṃ, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpānaṃ, pavatte cittasamuṭṭhānarūpānañca hetupaccayo. Rūpāvacaravipākahetu rūpabhave vuttappakārānaññeva hetupaccayo. Arūpāvacaravipākahetu arūpabhave sampayuttakānaññeva hetupaccayo. Apariyāpannavipākahetu kāmabhavarūpabhavesu sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca arūpabhave arūpadhammānaññeva hetupaccayo. Kiriyahetūsu pana tebhūmakesupi kusalahetusadisova paccayoti. Evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
二、所缘缘的解说注释
2. Ārammaṇapaccayaniddesavaṇṇanā
2在“所缘缘”的解说中,“色处”是指称为色的处。其余诸处,亦同此理。“眼识界”是指称为眼识的界。其余诸句,亦同此理。“彼相应者”是指与彼眼识界相应的三蕴,以及一切以眼净色为依处的四蕴,以色处为所缘缘而作缘,这是它的含义。此后亦同此理。“意界”是指连同相应法的三种意界,以色处等五者为所缘缘而作缘,但并非在同一刹那。“一切法”是指这色处等五者以及其余一切应知之法,除去这六界,对于连同相应法的其余意识界,以所缘缘而作缘,这是它的含义。“缘于任何法”这一句说明:凡是为这七识界所说的所缘诸法,那些法在成为那些界的所缘而生起的刹那,即成为所缘缘。如此说明的同时,也说明:它们并非一起成为缘,而是缘于任何法,任何心生起,那些法即各别地成为那些心的所缘缘。“生起”一词,应知如同“诸河奔流,诸山屹立”一般,是总摄一切时而说。由此,无论缘于何法而曾生起者,或缘于何法而将生起者,这一切确实都是以所缘缘而生起,并将生起,此理得以成立。“心与心所法”这一句,是对“任何法”所说的诸法,从自性上所作的例示。“彼彼法”是指
2. Ārammaṇapaccayaniddese rūpāyatananti rūpasaṅkhātaṃ āyatanaṃ. Sesesupi eseva nayo. Cakkhuviññāṇadhātuyāti cakkhuviññāṇasaṅkhātāya dhātuyā. Sesapadesupi eseva nayo. Taṃsampayuttakānanti tāya cakkhuviññāṇadhātuyā sampayuttakānaṃ tiṇṇaṃ khandhānaṃ, sabbesampi cakkhupasādavatthukānaṃ catunnaṃ khandhānaṃ rūpāyatanaṃ ārammaṇapaccayena paccayoti attho. Ito paresupi eseva nayo. Manodhātuyāti sasampayuttadhammāya tividhāyapi manodhātuyā rūpāyatanādīni pañca ārammaṇapaccayena paccayo, no ca kho ekakkhaṇe. Sabbe dhammāti etāni ca rūpāyatanādīni pañca avasesā ca sabbepi ñeyyadhammā imā cha dhātuyo ṭhapetvā sesāya sasampayuttadhammāya manoviññāṇadhātuyā ārammaṇapaccayena paccayoti attho. Yaṃ yaṃ dhammaṃ ārabbhāti iminā ye ete etāsaṃ sattannaṃ viññāṇadhātūnaṃ ārammaṇadhammā vuttā, te tāsaṃ dhātūnaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanakkhaṇeyeva ārammaṇapaccayo hontīti dīpeti. Evaṃ hontāpi ca na ekato honti, yaṃ yaṃ ārabbha ye ye uppajjanti, tesaṃ tesaṃ te te visuṃ visuṃ ārammaṇapaccayo hontītipi dīpeti. Uppajjantīti idaṃ yathā najjo sandanti, pabbatā tiṭṭhantīti sabbakālasaṅgahavasena, evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tena yepi ārabbha ye uppajjiṃsu, yepi uppajjissanti, te sabbe ārammaṇapaccayeneva uppajjiṃsu ca uppajjissanti cāti siddhaṃ hoti. Cittacetasikā dhammāti idaṃ ‘‘ye ye dhammā’’ti vuttānaṃ sarūpato nidassanaṃ. Te te dhammāti te te ārammaṇadhammā. Tesaṃ tesanti tesaṃ tesaṃ cittacetasikadhammānaṃ. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.
然而,所谓“所缘”,从分类而言有六种:色所缘、声所缘、香所缘、味所缘、触所缘、法所缘。其中,除去概念,其余依地而言,有欲界……乃至……出世间,共四种。这其中,欲界所缘,依善、不善、果报、唯作、色之差别,有五种;色界所缘,依善、果报、唯作,有三种;无色界亦然;出世间所缘,依善、果报、涅槃,有三种。或者,这一切,依善、不善、果报、唯作、色、涅槃、概念之差别,有七种。其中,善依地之差别有四种,不善唯是欲界,果报有四地,唯作有三地,色唯是欲界一地,涅槃亦唯出世间一地,概念则离于地。如是,于此应知由种种差别而来的抉择。
Idaṃ pana ārammaṇaṃ nāma rūpārammaṇaṃ saddagandharasaphoṭṭhabbadhammārammaṇanti koṭṭhāsato chabbidhaṃ hoti. Tattha ṭhapetvā paññattiṃ avasesaṃ bhūmito kāmāvacaraṃ…pe… apariyāpannanti catubbidhaṃ hoti. Tattha kāmāvacaraṃ kusalākusalavipākakiriyarūpabhedato pañcavidhaṃ; rūpāvacaraṃ kusalavipākakiriyato tividhaṃ, tathā arūpāvacaraṃ, apariyāpannaṃ kusalavipākanibbānavasena tividhaṃ hoti. Sabbameva vā etaṃ kusalākusalavipākakiriyarūpanibbānapaññattibhedato sattavidhaṃ hoti. Tattha kusalaṃ bhūmibhedato catubbidhaṃ hoti, akusalaṃ kāmāvacarameva, vipākaṃ catubhūmakaṃ, kiriyaṃ tibhūmakaṃ, rūpaṃ ekabhūmakaṃ kāmāvacarameva, nibbānampi ekabhūmakaṃ apariyāpannameva, paññatti bhūmivinimuttāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
然而,所缘如此分类之后,欲界善所缘,对于欲界善、色界善、不善、欲界果报、欲界唯作、色界唯作这六类,成为所缘缘。色界善所缘,对于那六类中除去欲界果报的五类,成为所缘缘。无色界善所缘,对于欲界善、色界善、无色界善、不善、无色界果报、欲界唯作、色界唯作、无色界唯作这八类,成为所缘缘。出世间善所缘,唯对欲界善、欲界唯作、色界善、色界唯作,成为所缘缘。不善所缘,对于欲界善、色界善、不善、欲界果报、欲界唯作、色界唯作这六类,成为所缘缘。
Evaṃ bhinne panetasmiṃ ārammaṇe kāmāvacarakusalārammaṇaṃ kāmāvacarakusalassa, rūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacarakiriyassa, rūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalārammaṇaṃ tesu chasu rāsīsu kāmāvacaravipākavajjānaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Arūpāvacarakusalārammaṇaṃ kāmāvacarakusalassa, rūpāvacarakusalassa, arūpāvacarakusalassa, akusalassa, arūpāvaracaravipākassa, kāmāvacarakiriyassa, rūpāvacarakiriyassa, arūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ aṭṭhannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Apariyāpannakusalārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarato kusalakiriyānameva ārammaṇapaccayo hoti. Akusalārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti.
欲界果报所缘,对于欲界善、色界善、不善、欲界果报、欲界唯作、色界唯作这六类,成为所缘缘。色界果报所缘,对于欲界善、色界善、不善、欲界唯作、色界唯作这五类,成为所缘缘。无色界果报所缘,同样唯对于此五类,成为所缘缘。出世间果报所缘,唯对于欲界善、色界善、欲界唯作、色界唯作四类,成为所缘缘。
Kāmāvacaravipākārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacaravipākārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Arūpāvacaravipākārammaṇampi imesaṃyeva pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Apariyāpannavipākārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalakiriyānaññeva ārammaṇapaccayo hoti.
欲界唯作所缘,对于欲界善、色界善、不善、欲界果报、欲界唯作、色界唯作这六类,成为所缘缘。色界唯作所缘,对于除去欲界果报的其余五类,成为所缘缘。无色界唯作所缘,对于彼五类及无色界唯作,合为六类,成为所缘缘。由四因所生、名为色蕴的色所缘,对于欲界善、色界善、不善、欲界果报、欲界唯作、色界唯作这六类,成为所缘缘。涅槃所缘,对于欲界善、色界善、出世间善与果报、欲界唯作、色界唯作这六类,成为所缘缘。有些论师不认可色界善与唯作以涅槃为所缘,对此应依理审察。至于种种不同的概念所缘,对于三地善、不善、色界果报、无色界果报、三地唯作这九类,成为所缘缘。其中,任何所缘对任何心为缘,那些心即称为彼缘生。由此,从缘生亦得了知抉择。
Kāmāvacarakiriyārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacarakiriyārammaṇaṃ imesu chasu rāsīsu kāmāvacaravipākavajjānaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Arūpāvacarakiriyārammaṇaṃ tesaṃ pañcannaṃ arūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Catusamuṭṭhānaṃ rūpakkhandhasaṅkhātaṃ rūpārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa akusalassa kāmāvacaravipākassa kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Nibbānārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, apariyāpannato kusalavipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalakiriyānaṃ keci nicchanti, taṃ yuttito upadhāretabbaṃ. Nānappakārakaṃ pana paññattiārammaṇaṃ tebhūmakakusalassa, akusalassa, rūpāvacaravipākassa, arūpāvacaravipākassa, tebhūmakakiriyassa cāti imesaṃ navannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Tattha yaṃ yaṃ ārammaṇaṃ yesaṃ yesaṃ paccayo, te te taṃtaṃpaccayuppannā nāma hontīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
第三、增上缘解说之注释
3. Adhipatipaccayaniddesavaṇṇanā
3在增上缘的解说中,“欲增上”即是以“欲”为增上。当以欲为前导、以欲为上首而生起心时,便以此名指称所生起的欲行之欲。对其余的增上,也是同样的道理。然而,为何不像在因缘的解说中说“因对与因相应之法(为缘)”那样,在此处不说“增上对与增上相应之法”,而说“欲增上对与欲相应之法”等呢?因为它们不在同一刹那中。在之前的说法中,二因、三因即使在同一刹那,也因不舍资益之相,而依根本之义成为因缘。但增上是以最胜之义而为资益,在同一刹那中不可能有多数最胜者。因此,即便这些法同时生起,在同一刹那中也不具增上缘之性。由于增上缘之性不存于同一刹那,故此处作了这样的说法。
3. Adhipatipaccayaniddese chandādhipatīti chandasaṅkhāto adhipati. Chandaṃ dhuraṃ katvā chandaṃ jeṭṭhakaṃ katvā cittuppattikāle uppannassa kattukamyatāchandassetaṃ nāmaṃ. Sesesupi eseva nayo. Kasmā pana yathā hetupaccayaniddese hetū hetusampayuttakāna’’nti vuttaṃ, evamidha ‘‘adhipatī adhipatisampayuttakānanti avatvā ‘‘chandādhipati chandasampayuttakāna’’ntiādinā nayena desanā katāti? Ekakkhaṇe abhāvato. Purimanayasmiñhi dve tayo hetū ekakkhaṇepi hetupaccayo honti mūlaṭṭhena. Upakārakabhāvassa avijahanato. Adhipati pana jeṭṭhakaṭṭhena upakārako, na ca ekakkhaṇe bahū jeṭṭhakā nāma honti. Tasmā ekato uppannānampi nesaṃ ekakkhaṇe adhipatipaccayabhāvo natthi. Tassa adhipatipaccayabhāvassa ekakkhaṇe abhāvato idha evaṃ desanā katāti.
如此展示了俱生增上之后,现在为了显示所缘增上,便开始宣说“以某某法为尊重”等文。其中,“某某法”即某某所缘法。“以尊重故”:即依尊重恭敬之力,或依味著之力,而将其视为应受尊重、应受重视、不可舍弃、不可轻视的对象。“那些法”即那些应受尊重的法。“对于那些(法),以增上缘”即是以所缘增上缘而为缘。这便是此处经文注释的大要。
Evaṃ sahajātādhipatiṃ dassetvā idāni ārammaṇādhipatiṃ dassetuṃ yaṃ yaṃ dhammaṃ garuṃ katvātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ yaṃ dhammanti yaṃ yaṃ ārammaṇadhammaṃ. Garuṃ katvāti garukāracittīkāravasena vā assādavasena vā garuṃ bhāriyaṃ laddhabbaṃ avijahitabbaṃ anavaññātaṃ katvā. Te te dhammāti te te garukātabbadhammā. Tesaṃ tesanti tesaṃ tesaṃ garukārakadhammānaṃ. Adhipatipaccayenāti ārammaṇādhipatipaccayena paccayo hotīti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.
然而,此增上依俱生与所缘而有二种。其中,俱生增上依欲等而有四种。此四者中的每一种,依地(欲界等)又有四种。其中,欲界增上依善、不善、唯作而有三种。但在不善的情况下,并无“观增上”。色界、无色界增上依善与唯作而有二种;出世间增上依善与果报而有二种。所缘增上依种类差别,有善、不善、果报、唯作、色、涅槃六种——应知此处是依种种差别所作的抉择。
Ayaṃ pana adhipati nāma sahajātārammaṇavasena duvidho. Tattha sahajāto chandādivasena catubbidho. Tesu ekeko kāmāvacarādivasena bhūmito catubbidho. Tattha kāmāvacaro kusalākusalakiriyavasena tividho. Akusalaṃ patvā panettha vīmaṃsādhipati na labbhati. Rūpārūpāvacaro kusalakiriyavasena duvidho, apariyāpanno kusalavipākavasena duvidho. Ārammaṇādhipati pana jātibhedato kusalākusalavipākakiriyarūpanibbānānaṃ vasena chabbidhoti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
在如此分类之中,先说俱生增上:名为欲界善、唯作的增上,在二因与三因的心生起时,以欲等其中之一为最胜而生起,此时它对相应之法及心生色即成为增上缘。名为色界善、唯作的增上,也是如此的道理。不过,此色界增上是决定获得的,因为这些法不会在没有俱生增上的情况下生起。至于名为无色界善、唯作的增上,在五蕴有中,与色界增上类似;但在四蕴有中,它只对相应之法为增上缘。同样,在那里(无色界)生起的一切欲界增上也是如此。出世间增上,无论是善还是果报,在五蕴有中,决定对相应之法及心生色为增上缘;在四蕴有中,则只对无色法为增上缘。不善增上,在欲有中,对于邪决定性之心,决定对相应之法及心生色为增上缘。而对于不定性的不善增上,在欲有、色有中,当自身成为增上之时,也对那些相应法及心生色为缘;在无色有中,则只对无色法为增上缘。这是先就俱生增上的方法而言。
Evaṃ bhinne panettha sahajātādhipatimhi tāva kāmāvacarakusalakiriyasaṅkhāto adhipati duhetukatihetukesu cittuppādesu chandādīnaṃ aññataraṃ jeṭṭhakaṃ katvā uppattikāle attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca adhipatipaccayo hoti. Rūpāvacarakusalakiriyasaṅkhātepi eseva nayo. Ayaṃ pana ekanteneva labbhati. Na hi te dhammā sahajātādhipatiṃ vinā uppajjanti. Arūpāvacarakusalakiriyasaṅkhāto pana pañcavokāre rūpāvacaraadhipatisadisova catuvokāre pana sampayuttadhammānaññeva adhipatipaccayo hoti. Tathā tatthuppanno sabbopi kāmāvacarādhipati. Apariyāpanno kusalatopi vipākatopi pañcavokāre ekanteneva sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca adhipatipaccayo hoti, catuvokāre arūpadhammānaññeva. Akusalo kāmabhave micchattaniyatacittesu ekanteneva sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca adhipatipaccayo hoti. Aniyato kāmabhavarūpabhavesu attano adhipatikāle tesaññeva. Arūpabhave arūpadhammānaññeva adhipatipaccayo hoti. Ayaṃ tāva sahajātādhipatimhi nayo.
在所缘增上中:欲界善所缘增上,对于欲界善与贪俱行的不善——即对此二聚,为所缘增上缘。在色界、无色界的善所缘增上中,也是如此的道理。然而,出世间善所缘增上,对于欲界的智相应善及智相应唯作,为所缘增上缘。不善所缘增上,即称为贪俱行的心生起,它只对贪俱行不善为所缘增上缘。欲界果报所缘增上,只对贪俱行不善为所缘增上缘。色界、无色界果报所缘增上也是如此。而出世间果报所缘增上,对于欲界的智相应善及唯作,为所缘增上缘。依欲界等差别,三种唯作所缘增上,也只对贪俱行不善为所缘增上缘。名为四种生起之色的色蕴所缘增上,也只对贪俱行不善为所缘增上缘。涅槃,对于欲界的智相应善、智相应唯作、出世间善、出世间果报——即对此四聚,为所缘增上缘。如此,在此处,也应当从所缘生的角度了知抉择。
Ārammaṇādhipatimhi pana kāmāvacarakusalo ārammaṇādhipati kāmāvacarakusalassa lobhasahagatākusalassāti imesaṃ dvinnaṃ rāsīnaṃ ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Rūpāvacarārūpāvacarepi kusalārammaṇādhipatimhi eseva nayo. Apariyāpannakusalo pana ārammaṇādhipati kāmāvacarato ñāṇasampayuttakusalassa ceva ñāṇasampayuttakiriyassa ca ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Akusalo pana ārammaṇādhipati nāma lobhasahagatacittuppādo vuccati. So lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Kāmāvacaro pana vipākārammaṇādhipati lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Tathā rūpāvacarārūpāvacaravipākārammaṇādhipati. Lokuttaro pana vipākārammaṇādhipati kāmāvacarato ñāṇasampayuttakusalakiriyānaññeva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Kāmāvacarādibhedato pana tividhopi kiriyārammaṇādhipati lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Catusamuṭṭhānikarūpasaṅkhāto rūpakkhandho ārammaṇādhipati lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Nibbānaṃ kāmāvacarato ñāṇasampayuttakusalassa ñāṇasampayuttakiriyassa lokuttarakusalassa lokuttaravipākassa cāti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ ārammaṇādhipatipaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
四、无间缘解说的注释
4. Anantarapaccayaniddesavaṇṇanā
4四、无间缘之说明。“意界”指异熟意界。“意识界”指执行推度作用、无因的异熟意识界。此后,执行确定、速行、彼所缘、有分作用的意识界,本应加以说明,然虽未明说,依此理趣亦可了知,故为开显理趣而略说。“前前诸善法”等,已于第六理趣中涵摄,故此处不再赘述。其中,“前前”应理解为六门中无间灭去的善速行法,“后后”即指无间生起者。“善”指同类善。“无记”依善无间之后的彼所缘、有分、果等至而说。以不善根为因的无记,指称为彼所缘及有分者。以无记根为因的无记,指依转向、速行或有分而生起的唯作、异熟无记法;从唯作意界开始,直至执行确定作用的意识界,于生起之路心中,此理趣同样可得。“善”指五门中确定心无间之后、意门中转向心无间之后的首个速行善心。“不善”亦同此理趣。“凡这些”指一切无间缘法。以上为略释特相,乃此处对圣典文句之注释。
4. Anantarapaccayaniddese manodhātuyāti vipākamanodhātuyā. Manoviññāṇadhātuyāti santīraṇakiccāya ahetukavipākamanoviññāṇadhātuyā. Tato paraṃ pana voṭṭhabbanajavanatadārammaṇabhavaṅgakiccā manoviññāṇadhātuyo vattabbā siyuṃ, tā avuttāpi imināva nayena veditabbāti nayaṃ dassetvā desanā saṅkhittā. ‘‘Purimā purimā kusalā dhammā’’tiādike ca chaṭṭhanaye tā saṅgahitātipi idha na vuttāti veditabbā. Tattha purimā purimāti chasu dvāresupi anantarātītā kusalajavanadhammā daṭṭhabbā. Pacchimānaṃ pacchimānanti anantarauppajjamānānaññeva. Kusalānanti sadisakusalānaṃ. Abyākatānanti idaṃ pana kusalānantaraṃ tadārammaṇabhavaṅgaphalasamāpattivasena vuttaṃ. Akusalamūlake abyākatānanti tadārammaṇabhavaṅgasaṅkhātānaññeva. Abyākatamūlake abyākatānanti āvajjanajavanavasena vā bhavaṅgavasena vā pavattānaṃ kiriyavipākābyākatānaṃ kiriyamanodhātuto paṭṭhāya pana yāva voṭṭhabbanakiccā manoviññāṇadhātu, tāva pavattesu vīthicittesupi ayaṃ nayo labbhateva. Kusalānanti pañcadvāre voṭṭhabbanānantarānaṃ manodvāre āvajjanāntarānaṃ paṭhamajavanakusalānaṃ. Akusalānanti padepi eseva nayo. Yesaṃ yesanti idaṃ sabbesampi anantarapaccayadhammānaṃ. Saṅkhepalakkhaṇanti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.
应知此无间缘,除涅槃外,唯属四地所摄的无色法聚。依生起种类,彼可分为善、不善、异熟、唯作四种。其中,善依欲界等差别有四种,不善唯属欲界,异熟通于四地,唯作无间缘则通于三地。如是,依种种差别于此分类,应了知此抉择。
Ayaṃ pana anantarapaccayo nāma ṭhapetvā nibbānaṃ catubhūmako arūpadhammarāsiyevāti veditabbo. So jātivasena kusalākusalavipākakiriyato catudhā bhijjati. Tattha kusalo kāmāvacarādibhedato catubbidho hoti, akusalo kāmāvacarova vipāko catubhūmako, kiriyānantarapaccayo pana te bhūmakoti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
如是分类后,于此,欲界善对与自己同类的欲界善为无间缘。而与智相应的欲界善,对色界善、无色界善及出世间善——即对此三类聚为无间缘。欲界善对欲界异熟、色界及无色界异熟、以及与智相应的出世间异熟——即对此四类聚为无间缘。色界善对色界善、与智相应的欲界异熟及色界异熟——即对此三类聚为无间缘。无色界善对彼二种异熟及其自善之异熟——即总说对于四类聚为无间缘。而于此特别之处,非想非非想处善对称为阿那含果的出世间异熟亦为无间缘。出世间善唯对出世间异熟为无间缘。不善,总说对不善、善及不善异熟为无间缘。而于此特别之处,与乐受、舍受相应的不善,对色界及无色界异熟亦为无间缘——即对此四类聚为无间缘。
Evaṃ bhinne panettha kāmāvacarakusalo attanā sadisasseva kāmāvacarakusalassa anantarapaccayo hoti. Ñāṇasampayuttakāmāvacarakusalo pana rūpāvacarakusalassa arūpāvacarakusalassa lokuttarakusalassāti imesaṃ tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Kāmāvacarakusalo ca kāmāvacaravipākassa, rūpāvacarārūpāvacaravipākassa, ñāṇasampayutto lokuttaravipākassāpīti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalo rūpāvacarakusalassa, ñāṇasampayuttakāmāvacaravipākassa, rūpāvacaravipākassāti imesaṃ tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Arūpāvacarakusalo tesaṃ dvinnaṃ vipākānaṃ attano kusalassa vipākassa cāti avisesena catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Visesena panettha nevasaññānāsaññāyatanakusalo anāgāmiphalasaṅkhātassa lokuttaravipākassapi anantarapaccayo hoti. Lokuttarakusalo lokuttaravipākasseva anantarapaccayo hoti. Akusalo avisesena akusalassa ceva kusalākusalavipākassa ca. Visesena panettha sukhamajjhattavedanāsampayutto akusalo rūpāvacarārūpāvacaravipākassāpīti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti.
欲界异熟中,无论是与智相应或不与智相应的异熟,对欲界唯作意门转向心皆为无间缘;其中,与智相应的异熟,对依结生而生起的色界与无色界异熟也为无间缘——如是对此四种聚皆成无间缘。色界异熟,对有因欲界异熟、色界异熟、无色界异熟以及欲界唯作意门转向心,即对此四种聚为无间缘。无色界异熟,对三因欲界异熟、无色界异熟以及欲界唯作意门转向心,即对此三种聚为无间缘。出世间异熟,对三因欲界异熟、色界异熟、无色界异熟以及出世间异熟,即对此四种聚为无间缘。
Kāmāvacaravipākassa ñāṇasampayutto vā ñāṇavippayutto vā vipāko kāmāvacarakiriyāvajjanassa, ñāṇasampayuttavipāko panettha paṭisandhivasena uppajjamānassa rūpāvacarārūpāvacaravipākassāpīti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Rūpāvacaravipāko sahetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacarārūpāvacaravipākassa kāmāvacarakiriyāvajjanassāti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Arūpāvacaravipāko tihetukakāmāvacaravipākassa arūpāvacaravipākassa kāmāvacarakiriyāvajjanassāti tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Lokuttaravipāko tihetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacarārūpāvacaralokuttaravipākassāti catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti.
欲界唯作,对欲界善、不善、四地异熟、三地唯作,即对此九种聚为无间缘。色界唯作,对三因欲界异熟、色界异熟、色界唯作,即对此三种聚为无间缘。无色界唯作,对三因欲界异熟、色界异熟、无色界异熟、出世间异熟以及无色界唯作,即对此五种聚为无间缘。正如是,于此也应当从所缘生法的角度来了知此抉择。
Kāmāvacarakiriyaṃ kāmāvacarakusalākusalassa catubhūmakavipākassa tebhūmakakiriyassāti navannaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Rūpāvacarakiriyaṃ tihetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacaravipākassa rūpāvacarakiriyassāti tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Arūpāvacarakiriyaṃ tihetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacarārūpāvacaralokuttaravipākassa arūpāvacarakiriyassāti pañcannaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hotīti. Evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
五、等无间缘说明的注释
5. Samanantarapaccayaniddesavaṇṇanā
5五、等无间缘的说明,其理趣与此相同。然而这二缘极为广博,故应依一切心的生起情况,审察它们而掌握其广释。
5. Samanantarapaccayaniddesopi iminā samānagatikova. Ime pana dve paccayā mahāvitthārā, tasmā sabbacittuppattivasena tesaṃ upaparikkhitvā vitthāro gahetabboti.
六、俱生缘说明的注释
6. Sahajātapaccayaniddesavaṇṇanā
6六、俱生缘的解说中,“彼此”是指一个对另一个。借此,显示了这些法在同一刹那中的缘的状态和缘所生法的状态。“入胎刹那”是指在五蕴有中的结生刹那。因为在那刹那,名色如同进入、如同跳入、如同从他世来到此世而入胎一般生起,因此那刹那被称为“入胎刹那”。而这里所说的“色”,仅指心所依处色。因为那色对名、名对那色,彼此都成就俱生缘的作用。“心与心所”是指在转起中的四蕴。在“以俱生缘”这里,心生色对心与心所并不成就缘的作用,因此没有说“彼此”。同样,所造色对大种也是如此。“有色法对非有色法”是指心所依处对四蕴。“于某时”是指在某个时候。“以俱生缘”是就结生而说的,“非以俱生缘”是就转起而说的。
6. Sahajātapaccayaniddese aññamaññanti añño aññassa. Iminā etesaṃ dhammānaṃ ekakkhaṇe paccayabhāvañceva paccayuppannabhāvañca dīpeti. Okkantikkhaṇeti pañcavokārabhave paṭisandhikkhaṇe. Tasmiñhi khaṇe nāmarūpaṃ okkantaṃ viya pakkhandantaṃ viya paralokato imaṃ lokaṃ āgantvā pavisantaṃ viya uppajjati, tasmā so khaṇo ‘‘okkantikkhaṇo’’ti vuccati. Ettha ca rūpanti hadayavatthumattameva adhippetaṃ. Tañhi nāmassa, nāmañca tassa aññamaññaṃ sahajātapaccayaṭṭhaṃ pharati. Cittacetasikāti pavattiyaṃ cattāro khandhā. Sahajātapaccayenāti ettha cittasamuṭṭhānarūpā cittacetasikānaṃ paccayaṭṭhaṃ na pharanti, tasmā ‘‘aññamañña’’nti na vuttaṃ. Tathā upādārūpā bhūtānaṃ. Rūpino dhammā arūpīnaṃ dhammānanti hadayavatthu catunnaṃ khandhānaṃ. Kiñci kāleti kismiñci kāle. Sahajātapaccayenāti paṭisandhiṃ sandhāya vuttaṃ. Na sahajātapaccayenāti pavattiṃ sandhāya vuttaṃ.
而此“四非有色蕴彼此以俱生缘为缘”等,是依六种分类而确立的。其中,三种分类是依彼此的方式而说,三种则不是依彼此的方式而说。于此,第一分类中唯有非有色,既是缘也是缘所生法;第二分类中唯有色;第三分类中是名色;第四分类中,缘是非有色,缘所生法是色;第五分类中,缘与缘所生法唯是色;第六分类中,缘是色,缘所生法是非有色。这便是此处对巴利文的解释。
Ayaṃ pana ‘cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ sahajātapaccayena paccayo’ti evaṃ chahi koṭṭhāsehi ṭhito. Tattha tayo koṭṭhāsā aññamaññavasena vuttā, tayo na aññamaññavasena. Tattha paṭhamakoṭṭhāse arūpameva paccayo ceva paccayuppannañca, dutiye rūpameva, tatiye nāmarūpaṃ, catutthe paccayo arūpaṃ, paccayuppannaṃ rūpaṃ; pañcame paccayopi paccayuppannampi rūpameva; chaṭṭhe paccayo rūpaṃ, paccayuppannaṃ arūpanti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.
而此俱生缘依生起种类,分为善、不善、果报、唯作、色五种。其中,善依地而有四种,不善唯有一种,果报有四种,称为唯作的有三种,色唯有一种且唯属欲界。以上即此处应依种种差别而了知的抉择。
Ayaṃ pana sahajātapaccayo jātivasena kusalo akusalo vipāko kiriyaṃ rūpanti pañcadhā bhijjati. Tattha kusalo bhūmito catubbidho hoti, akusalo ekavidhova vipāko catubbidho, kiriyasaṅkhāto tividho, rūpaṃ ekavidhaṃ kāmāvacaramevāti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
如此分类之后,在此,四地所摄的善法于五蕴有中,对与自己相应的诸法及心生色,以俱生缘为缘;不善法也是如此。而其中于无色界生起者,则唯对无色法以俱生缘为缘。
Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalaṃ pañcavokārabhave attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātapaccayo hoti, tathā akusalaṃ. Yaṃ panettha arūpe uppajjati, taṃ arūpadhammānaṃyeva sahajātapaccayo hoti.
欲界果报与色界果报,对心生色及相应诸法,以俱生缘为缘。其中,不令心生起的色,则唯对相应诸法为缘。于结生时生起的色,亦对业生色以俱生缘为缘。无色界果报唯对相应诸法为缘。出世间果报于五蕴有中,对相应诸法及心生色为缘;于四蕴有中,唯对非色法为缘。欲界唯作与无色界唯作,于五蕴有中,对相应诸法及心生色以俱生缘为缘;于四蕴有中,唯对非色法为缘。色界唯作则必定对相应诸法及心生色以俱生缘为缘。
Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ cittasamuṭṭhānarūpassa ceva sampayuttadhammānañca sahajātapaccayo hoti. Yaṃ panettha rūpaṃ na samuṭṭhāpeti, taṃ sampayuttadhammānaññeva. Yaṃ paṭisandhiyaṃ uppajjati, taṃ kaṭattārūpānañcāpi sahajātapaccayo hoti. Arūpāvacaravipākaṃ sampayuttadhammānaññeva. Lokuttaravipākaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca, catuvokāre arūpānaññeva. Kāmāvacaraarūpāvacarakiriyā pañcavokāre sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca sahajātapaccayo hoti, catuvokāre arūpānaññeva. Rūpāvacarakiriyā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca ekantena sahajātapaccayo hoti.
于四种生起之色中,就业生色而言,一大种以俱生缘为其他三大种之缘,三大种以俱生缘为一大种之缘,二大种以俱生缘为其他二大种之缘;大种又以俱生缘为所造色之缘。于欲界及色界的结生刹那,所依色以俱生缘为果报蕴之缘。然而,于时节生、心生及食生诸色中,大种之间彼此为缘,亦对所造色以俱生缘为缘。这便是于此处的决断,应依缘与所缘生法而了知。
Catusamuṭṭhānikassa rūpassa kammasamuṭṭhānarūpe ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ mahābhūtānaṃ, mahābhūtā upādārūpassa sahajātapaccayena paccayo. Kāmāvacararūpāvacarapaṭisandhikkhaṇe vatthurūpaṃ vipākakkhandhānaṃ sahajātapaccayena paccayo. Utucittāhārasamuṭṭhānesu pana mahābhūtāni aññamaññañceva upādārūpassa ca sahajātapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
七、相互缘解说之解释
7. Aññamaññapaccayaniddesavaṇṇanā
7七、相互缘的解说:依俱生缘解说中前三个部分,引述了巴利经文。其解释与彼处所述相似,故不再重述。此相互缘依生起种类,亦分为善、不善、果报、唯作、色五种。其中,善依地有四种。一切皆与前述相同。这便是此处应依种种差别而了知的决断。
7. Aññamaññapaccayaniddese sahajātapaccayaniddesassa purimānaṃ tiṇṇaṃ koṭṭhāsānaṃ vasena pāḷi āgatā. Tassā tattha vuttasadisāva vaṇṇanāti puna na gahitā. Ayampi ca aññamaññapaccayo jātivasena kusalo akusalo vipāko kiriyaṃ rūpanti pañcadhā bhinno. Tattha kusalo bhūmito catubbidho. Sabbaṃ purimasadisamevāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
如此分类后,在此,一切四地所摄的善法,对于与自己相应的诸法,以相互缘为缘。不善法也是如此。在果报中,欲界与色界的果报,在结生时对依止色为缘,在转起时唯对相应诸法为缘。无色界与出世间果报,只对与自己相应的诸法,以相互缘为缘。一切唯作法,也只对相应诸法,以相互缘为缘。于四种所生色中的业生色,一个大种对三个大种,三个大种对一个,两个大种对两个大种,以相互缘为缘。在欲界和色界的结生中,依止色对果报蕴,以相互缘为缘。于时节生、心生和食生色中,唯大种对大种,以相互缘为缘。这便是此处应依缘所生法而了知的决断。
Evaṃ bhinne panettha sabbampi catubhūmakaṃ kusalaṃ attanā sampayuttadhammānaṃ aññamaññapaccayena paccayo. Tathā akusalaṃ. Vipāke pana kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ paṭisandhiyaṃ vatthurūpassa, pavatte sampayuttadhammānaññeva. Arūpāvacaralokuttaravipākaṃ attanā sampayuttadhammānaññeva aññamaññapaccayena paccayo. Sabbampi kiriyaṃ sampayuttadhammānaññeva aññamaññapaccayena paccayo. Catusamuṭṭhānikarūpassa kammasamuṭṭhāne ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ mahābhūtānaṃ aññamaññapaccayena paccayo. Kāmāvacararūpāvacarapaṭisandhiyaṃ vatthurūpaṃ vipākakkhandhānaṃ aññamaññapaccayena paccayo. Utucittāhārasamuṭṭhānesu mahābhūtāneva mahābhūtānaṃ aññamaññapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
八、依止缘解说释
8. Nissayapaccayaniddesavaṇṇanā
8第八:在依止缘的解说中,先以俱生缘解说中的前五个部分开示俱生依止的方式,随后再以第六个部分开示前生依止的方式,由此引出“眼处对眼识界……”等文。其中,“依止某色”是就依处色而言。依止该色,三种意界及除去无色异熟之外的七十二种意识界——这七十五种心生起,这是此处首段注疏的解释。此依止缘依生起种类,仅以善等的差别而分为五种。其中,善依地而言有四种,不善有一种,异熟有四种,唯作有三种,色仅有一种。应如此依种种差别而了知此处的抉择。
8. Nissayapaccayaniddese sahajātapaccayaniddesassa purimānaṃ pañcannaṃ koṭṭhāsānaṃ vasena sahajātanissayanayaṃ dassetvā puna chaṭṭhena koṭṭhāsena purejātanissayanayaṃ dassetuṃ cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ rūpaṃ nissāyāti vatthurūpaṃ sandhāya vuttaṃ. Tañhi nissāya tividhā manodhātu, ṭhapetvā arūpavipākaṃ dvāsattatividhā manoviññāṇadhātūti imāni pañcasattati cittāni vattantīti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayampi nissayapaccayo jātivasena kusalādibhedato pañcadhāva bhijjati. Tattha kusalo bhūmito catubbidhova akusalo ekavidho vipāko catubbidho, kiriyasaṅkhāto tividho, rūpaṃ ekavidhamevāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
如此区分之后:在此,四地所摄的善法,在五蕴有中以依止缘而成为相应诸蕴及心生色的缘。同样地,不善法也是如此。然而,其中于无色界生起的善法,仅以无色法为依止缘。欲界、色界的异熟,在转起时以依止缘而成为相应诸法及心生色的缘,结生时亦成为业生色的缘。无色界异熟仅以相应诸蕴为依止缘。出世间异熟,在五蕴有中以依止缘而成为相应诸法及心生色的缘;在四蕴有中,仅以无色法为依止缘。欲界、无色界唯作,在五蕴有中以依止缘而成为相应诸法及心生色的缘;在四蕴有中,仅以无色法为缘。色界唯作,必定以依止缘而成为相应诸法及心生色的缘。
Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalaṃ pañcavokāre sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca nissayapaccayena paccayo hoti. Tathā akusalaṃ . Yaṃ panettha āruppe uppajjati, taṃ arūpadhammānaññeva nissayapaccayo hoti. Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ pavatte sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassāpi nissayapaccayo hoti. Arūpāvacaravipākaṃ sampayuttakkhandhānaṃyeva hoti. Lokuttaravipākaṃ pañcavokāre; sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre arūpasseva nissayapaccayo hoti. Kāmāvacaraarūpāvacarakiriyā pañcavokāre sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca nissayapaccayo hoti, catuvokāre arūpānaññeva. Rūpāvacarakiriyā sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca ekantena nissayapaccayo hoti.
对于四因生色:在业生色中,一大种对三大种、三大种对一大种、二大种对二大种,以及大种对诸所造色,以依止缘为缘;依处色在五蕴有中,对四地善、不善、除去无色异熟及二种五识的其余三地异熟、三地唯作这四种法聚,以依止缘为缘。眼处等五处对各自相应的眼识等,以依止缘为缘。在时节生、心生、食生色中,大种对大种及所造色,以依止缘为缘。应如此亦从所缘生的角度了知此处的抉择。
Catusamuṭṭhānikarūpassa ca kammasamuṭṭhānarūpe ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ mahābhūtānaṃ, mahābhūtā upādārūpānaṃ, vatthurūpaṃ pañcavokārabhave catubhūmakakusalassa, akusalassa, ṭhapetvā āruppavipākañceva dve pañcaviññāṇāni ca sesatebhūmakavipākassa, tebhūmakakiriyassāti imesaṃ catunnaṃ dhammarāsīnaṃ nissayapaccayo hoti. Cakkhāyatanādīni pañca sasampayuttānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ nissayapaccayo hoti. Utucittāhārasamuṭṭhānesu pana mahābhūtā mahābhūtānañceva upādārūpassa ca nissayapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
第九 亲依止缘解说注释
9. Upanissayapaccayaniddesavaṇṇanā
9在亲依止缘的解说中,“前面的、前面的”——在无间亲依止中,是指无间灭去的那些;在所缘亲依止和自然亲依止中,依于不同心路,则是指更前面的那些。这三类集合,于善法情形中,在善句可得;然而,善法对于不善法,无间灭去的那些不可得。因此说:“对某些不善法,以亲依止缘为缘。”这确实是针对如是理趣而说的:“善法对不善法,以亲依止缘为缘,即所缘亲依止、自然亲依止。所缘亲依止:布施后、受戒后、行布萨后,尊重该善行而生起欢喜、喜悦,由于尊重它,贪生起、见生起;对以前善行尊重而生起欢喜、喜悦,由于尊重它,贪生起、见生起;从禅那出定后,尊重禅那而生起欢喜、喜悦,由于尊重它,贪生起、见生起。自然亲依止:依止信而生起慢、执取见;依止戒、闻、施、慧而生起慢、执取见。信、戒、闻、施、慧对贪、嗔、痴、慢、见、渴爱,以亲依止缘为缘。”善法对无记,三类皆可得;同样地,不善法对不善法也是如此。
9. Upanissayapaccayaniddese purimā purimāti anantarūpanissaye samanantarātītā labbhanti, ārammaṇūpanissayapakatūpanissayesu nānāvīthivasena purimatarā. Te tayopi rāsayo kusalavasena kusalapade labbhanti, kusalena pana akusale samanantarātītā na labbhanti. Teneva vuttaṃ – ‘‘akusalānaṃ dhammānaṃ kesañci upanissayapaccayena paccayo’’ti . Idañhi – ‘‘kusalo dhammo akusalassa dhammassa upanissayapaccayena paccayo; ārammaṇūpanissayo pakatūpanissayo. Ārammaṇūpanissayo – dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ garuṃ katvā assādeti abhinandati, taṃ garuṃ katvā rāgo uppajjati, diṭṭhi uppajjati, pubbe suciṇṇāni garuṃ katvā assādeti abhinandati, taṃ garuṃ katvā rāgo uppajjati, diṭṭhi uppajjati. Jhānā vuṭṭhahitvā jhānaṃ garuṃ katvā assādeti abhinandati, taṃ garuṃ katvā rāgo uppajjati diṭṭhi uppajjati. Pakatūpanissayo – saddhaṃ upanissāya mānaṃ jappeti, diṭṭhiṃ gaṇhāti. Sīlaṃ sutaṃ cāgaṃ paññaṃ upanissāya mānaṃ jappeti, diṭṭhiṃ gaṇhāti. Saddhā sīlaṃ sutaṃ cāgo paññā rāgassa dosassa mohassa mānassa diṭṭhiyā patthanāya upanissayapaccayena paccayo’’ti imaṃ nayaṃ sandhāya vuttaṃ. Kusalena abyākate tayopi labbhanti, tathā akusalena akusale.
然而,不善法对于善法,无间灭去的那些不可得。因此说:“对某些善法,以亲依止缘为缘。”这确实是针对在《问分》中以此理趣所说的自然亲依止而说的:“不善法对善法,以亲依止缘为缘。自然亲依止:依止贪而布施、受戒、行布萨、生起禅那、生起观、生起道、生起神通、生起等至;依止嗔、痴、慢、见、渴爱而布施……乃至……生起等至。贪、嗔、痴、慢、见、渴爱对信、戒、闻、施、慧,以亲依止缘为缘。杀生后,为了消除其障碍而布施”等。然而,不善法不是善法的所缘亲依止。为什么?因为不会尊重它而令其转起。因此应知,如同无间亲依止那样,所缘亲依止在此也不可得。不善法对无记句中,所缘亲依止不可得,因为无记法不会尊重不善法。然而,由于无间性可得,所以在此没有说“某些”。无记法对无记、善、不善三句中,三类亲依止皆可得。个人与住所这二者,是依自然亲依止而说的。因为这二者是善、不善转起的强缘。而于此中,其缘性应依间接方式而了知。这是此处最初的圣典注释。
Akusalena pana kusale samanantarātītā na labbhanti. Tena vuttaṃ – ‘‘kusalānaṃ dhammānaṃ kesañci upanissayapaccayena paccayo’’ti. Idampi hi – ‘‘akusalo dhammo kusalassa dhammassa upanissayapaccayena paccayo. Pakatūpanissayo – rāgaṃ upanissāya dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, jhānaṃ uppādeti vipassanaṃ uppādeti, maggaṃ uppādeti, abhiññaṃ uppādeti, samāpattiṃ uppādeti; dosaṃ mohaṃ mānaṃ diṭṭhiṃ patthanaṃ upanissāya dānaṃ deti…pe… samāpattiṃ uppādeti. Rāgo doso moho māno diṭṭhi patthanā saddhāya sīlassa sutassa cāgassa paññāya upanissayapaccayena paccayo. Pāṇaṃ hantvā tassa paṭighātatthāya dānaṃ detī’’tiādinā nayena pañhāvāre āgataṃ pakatūpanissayameva sandhāya vuttaṃ. Akusalaṃ pana kusalassa ārammaṇūpanissayo na hoti. Kasmā? Taṃ garuṃ katvā tassa appavattanatoti yathā anantarūpanissayo, evaṃ ārammaṇūpanissayopettha na labbhatīti veditabbo. Akusalena abyākatapade ārammaṇūpanissayova na labbhati. Na hi abyākatā dhammā akusalaṃ garuṃ karonti . Yasmā pana anantaratā labbhati, tasmā ettha ‘‘kesañcī’’ti na vuttaṃ. Abyākatena pana abyākate kusale akusaleti tīsu nayesu tayopi upanissayā labbhanteva. Puggalopi senāsanampīti idaṃ dvayaṃ pakatūpanissayavasena vuttaṃ. Idañhi dvayaṃ kusalākusalapavattiyā balavapaccayo hoti. Paccayabhāvo cassa panettha pariyāyavasena veditabboti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.
此亲依止缘,并某一分施设,通一切四地法。若依类别,则有三种:所缘亲依止、无间亲依止、自然亲依止。其中,所缘亲依止与所缘增上无异,无间亲依止与无间缘无异,是故皆应如前文所述,依种种分类而了知;从缘所生法的角度,对它们的确定亦应如前所述。自然亲依止者,依其生起种类,有善、不善、异熟、唯作、色五种;其中善等,又依地的差别而有多种。如此,于此首先应从种种分类来了知其确定。
Ayaṃ pana upanissayapaccayo nāma saddhiṃ ekaccāya paññattiyā sabbepi catubhūmakadhammā. Vibhāgato pana ārammaṇūpanissayādivasena tividho hoti. Tattha ārammaṇūpanissayo ārammaṇādhipatinā ninnānākaraṇoti heṭṭhā vuttanayeneva nānappakārabhedato gahetabbo. Anantarūpanissayo anantarapaccayena ninnānākaraṇo, sopi heṭṭhā vuttanayeneva nānappakārabhedato veditabbo. Paccayuppannatopi nesaṃ tattha vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Pakatūpanissayo pana jātivasena kusalākusalavipākakiriyarūpabhedato pañcavidho hoti, kusalādīnaṃ pana bhūmibhedato anekavidhoti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
作此区分后,此中,三地善对于四地善、不善、异熟、唯作——即此四类蕴,为自然亲依止缘。出世间法则非于不善为缘。然依我等阿阇梨“出世间法已生起”之理,于某些其他不善亦成其缘。或者,当其对无上解脱生起希求时,彼将生起者,依此理亦成缘。不善对一切四地蕴为自然亲依止缘,三地异熟亦复如是。于出世间异熟中,下三果于不善不成缘,最上果于善亦不成缘。然依前理,对于其他或将生起者,在其相续中,一切出世间异熟对于一切善等四类非色蕴,皆为自然亲依止缘。名为唯作者,对于四地不善等蕴亦为自然亲依止缘;名为色者亦然。然而,色本身于此《发趣大论》中,依所说之法不得亲依止缘,唯依经教方式可得,如此方为合宜。如是,于此亦应从缘所生法的角度,了知其确定。
Evaṃ bhinne panettha tebhūmakakusalo catubhūmakassāpi kusalassa akusalassa vipākakiriyassāti catunnaṃ rāsīnaṃ pakatūpanissayo hoti. Lokuttaro akusalasseva na hoti. Amhākaṃ ācariyena ‘‘lokuttaradhammo nibbattito’’ti iminā pana nayena aññesaṃ akusalassāpi hoti. Yassa vā uppajjissati, tassāpi anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato iminā nayena hotiyeva. Akusalo sabbesampi catubhūmakānaṃ khandhānaṃ pakatūpanissayo hoti, tathā tebhūmakavipāko. Lokuttaravipāke heṭṭhimāni tīṇi phalāni akusalasseva na honti, upariṭṭhimaṃ kusalassāpi. Purimanayena pana aññesaṃ vā yassa vā uppajjissati, tassa santāne sabbopi lokuttaravipāko sabbesaṃ kusalādīnaṃ arūpakkhandhānaṃ pakatūpanissayo hoti. Kiriyasaṅkhātopi pakatūpanissayo catubhūmakānaṃ akusalādikhandhānaṃ hotiyeva, tathā rūpasaṅkhāto. Sayaṃ pana rūpaṃ imasmiṃ paṭṭhānamahāpakaraṇe āgatanayena upanissayapaccayaṃ na labhati, suttantikapariyāyena pana labhatīti vattuṃ vaṭṭati. Evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
10. 前生缘解说
10. Purejātapaccayaniddesavaṇṇanā
10于前生缘的解说中,“以前生缘为缘”者,此处所谓“前生”,是指作为某法之缘、较之更早生起、已超越生时、达到住时的法。“眼处”等,是依处前生而说;“色处”等,是所缘前生而说。“有时以前生缘”,是就转起而说;“有时不以前生缘”,是就结生而说。如上所述,于一切处,此文句是依五门中的依处与所缘、以及意门中的依处而传来;然而在问分中,因有“所缘前生——有学或凡夫观察眼为无常、苦、无我”之说,故于意门中亦可得所缘前生。不过,此处是依有余的方式而作开示。这是此处文句的解释。
10. Purejātapaccayaniddese purejātapaccayena paccayoti ettha purejātaṃ nāma yassa paccayo hoti, tato purimataraṃ jātaṃ jātikkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitikkhaṇappattaṃ. Cakkhāyatanantiādi vatthupurejātavasena vuttaṃ. Rūpāyatanantiādi ārammaṇapurejātavasena. Kiñcikāle purejātapaccayenāti pavattiṃ sandhāya vuttaṃ. Kiñcikāle na purejātapaccayenāti paṭisandhiṃ sandhāya vuttaṃ. Evaṃ sabbathāpi pañcadvāre vatthārammaṇavasena, manodvāre vatthuvasenevāyaṃ pāḷi āgatā, pañhāvāre pana ‘‘ārammaṇapurejātaṃ – sekkhā vā puthujjanā vā cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato vipassantī’’ti āgatattā manodvārepi ārammaṇapurejātaṃ labbhateva. Idha pana sāvasesavasena desanā katāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.
然而,此“前生缘”纯属色法,且是已越过生时、达到住时的十八种完成色。这一切皆归于依处前生与所缘前生二种。其中,眼处……乃至……身处、依处色,名为依处前生。其余依此巴利文句已说及未说的——色、声、香、味、四大种、三根、段食,此十二种色,名为所缘前生缘。如是,于此应从种种分类来了解其决断。
Ayaṃ pana purejātapaccayo suddharūpameva hoti. Tañca kho uppādakkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippattaṃ aṭṭhārasavidhaṃ rūparūpameva. Taṃ sabbampi vatthupurejātaṃ ārammaṇapurejātanti dvidhā ṭhitaṃ. Tattha cakkhāyatanaṃ…pe… kāyāyatanaṃ vatthurūpanti idaṃ vatthupurejātaṃ nāma. Sesaṃ imāya pāḷiyā āgatañca anāgatañca vaṇṇo saddo gandho raso catasso dhātuyo tīṇi indriyāni kabaḷīkāro āhāroti dvādasavidhaṃ rūpaṃ ārammaṇapurejātapaccayo nāmāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
如此区分之后,于此:眼处对二种眼识,以前生缘为缘;其余四处,亦如是各对耳识等为缘。而依处色,除了双五识及四种无色异熟之外,对其余一切四地所含的善、不善、无记的心与心所,为前生缘。色等五种所缘,对双五识及意界,决定是前生缘。此十八种完成色,对欲界善、色界善中的神通善、不善、以彼为所缘的欲界异熟、欲界唯作、色界唯作中的神通唯作——此六类,为前生缘。如是,于此亦应从缘所生法的角度来了解其决断。
Evaṃ bhinne panettha cakkhāyatanaṃ dvinnaṃ cakkhuviññāṇānaṃ purejātapaccayena paccayo, tathā itarāni cattāri sotaviññāṇādīnaṃ. Vatthurūpaṃ pana ṭhapetvā dvipañcaviññāṇāni cattāro ca āruppavipāke sesānaṃ sabbesampi catubhūmakānaṃ kusalākusalābyākatānaṃ cittacetasikānaṃ purejātapaccayo hoti. Rūpādīni pana pañcārammaṇāni dvipañcaviññāṇānañceva manodhātūnañca ekanteneva purejātapaccayā honti. Aṭṭhārasavidhampi panetaṃ rūparūpaṃ kāmāvacarakusalassa rūpāvacarato abhiññākusalassa akusalassa tadārammaṇabhāvino kāmāvacaravipākassa kāmāvacarakiriyassa rūpāvacarato abhiññākiriyassāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ purejātapaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
11. 后生缘解说
11. Pacchājātapaccayaniddesavaṇṇanā
11在“后生缘”的解说中,“后生”是指以某身为缘的那些法,在该身已生起并住立之后才生起的。“前生”则是指比这些后生法更早生起、已越过生时、达到住位的法。“此身”指由四种或三种生源所生的大种与所造色构成的身。其中,三种生源所成的身,由于没有食生色,应当理解为梵众天等天界之身。以上是此处文句的解释。然而,这称为后生缘的缘,简略而言,即是除去无色异熟之外的四地非色蕴。从生起的种类来说,它分为善、不善、异熟、唯作四种。因此,应当从这些不同的分类来理解此处的抉择。
11. Pacchājātapaccayaniddese pacchājātāti yassa kāyassa paccayā honti, tasmiṃ uppajjitvā ṭhite jātā. Purejātassāti tesaṃ uppādato paṭhamataraṃ jātassa jātikkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippattassa. Imassa kāyassāti imassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikabhūtaupādārūpasaṅkhātassa kāyassa. Ettha ca tisamuṭṭhānikakāyoti āhārasamuṭṭhānassa abhāvato brahmapārisajjādīnaṃ kāyo veditabbo. Ayamettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana pacchājātapaccayo nāma saṅkhepato ṭhapetvā āruppavipāke avasesā catubhūmakā arūpakkhandhā. So jātivasena kusalākusalavipākakiriyabhedena catudhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
然而,在此分别中,于五蕴有生起的四地善法及不善法,在越过生起刹那之后,对于已达到住位、由四种或三种生源所生的色身,成为后生缘。在果报中,除了结生果报之外,其余的欲界及色界果报,对此身必定是后生缘。于五蕴有中生起的出世间果报,对此身也是后生缘。于五蕴有中生起的三地唯作法,对上述那样的身也是后生缘。因此,于此也应当从所缘生的角度来理解抉择。
Evaṃ bhinne panettha pañcavokārabhave uppannaṃ catubhūmakakusalañca akusalañca uppādakkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippattassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikarūpakāyassa pacchājātapaccayo hoti. Vipākepi ṭhapetvā paṭisandhivipākaṃ avaseso kāmāvacararūpāvacaravipāko tasseva ekantena pacchājātapaccayo hoti. Lokuttaropi pañcavokāre uppannavipāko tasseva pacchājātapaccayo hoti. Tebhūmakakiriyāpi pañcavokāre uppannāva vuttappakārassa kāyassa pacchājātapaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
12. 习行缘解说注释
12. Āsevanapaccayaniddesavaṇṇanā
1212. 在习行缘的解说中,“前面的、前面的”于一切方法中应视为即无间灭去者。然而,为何在此不像在无间缘中那样,以“前面的、前面的善法对后面的、后面的无记法”等方法,与不同种类法一同作解说呢?因为不能使其掌握自身的趣向。不同种类的无色法,当以习行功德令不同种类的无色法熟练、有力时,并不能使其掌握自身善等状态的趣向。因此,不与之一起解说,而是与那些能以称为熏习的习行,令掌握自身善等状态之趣向——即具有更熟练、更有力之殊胜——的法,以同种类法一起作解说,应如此理解。其次,为何不取异熟无记呢?因为没有习行。异熟是由业力达成异熟状态,受业所支配,无精进、羸弱,因此不能以习行功德使其掌握自性;修习之后,既不能产生其他异熟,亦不能执取前异熟的影响力而生起。它生起时,犹如被业力之流抛出而落下一般。因此,异熟中全无习行,由于没有习行,故不取异熟。即使它在善、不善、唯作之后生起,由于系属于业,并不获得习行功德,所以善等不是它的习行缘。再者,由于种类不同,它们也决非习行缘。然而,从地或所缘来说,并非种类不同。
12. Āsevanapaccayaniddese purimā purimāti sabbanayesu samanantarātītāva daṭṭhabbā. Kasmā panettha anantarapaccaye viya ‘‘purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ abyākatānaṃ dhammāna’’ntiādinā nayena bhinnajātikehi saddhiṃ niddeso na katoti? Attano gatiṃ gāhāpetuṃ asamatthatāya. Bhinnajātikā hi bhinnajātikānaṃ arūpadhammānaṃ āsevanaguṇena paguṇabalavabhāvaṃ sādhayamānā attano kusalādibhāvasaṅkhātaṃ gatiṃ gāhāpetuṃ na sakkonti. Tasmā tehi saddhiṃ niddesaṃ akatvā ye yesaṃ vāsanāsaṅkhātena āsevanena paguṇatarabalavatarabhāvavisiṭṭhaṃ attano kusalādibhāvasaṅkhātaṃ gatiṃ gāhāpetuṃ sakkonti, tesaṃ tehi samānajātikeheva saddhiṃ niddeso katoti veditabbo. Atha vipākābyākataṃ kasmā na gahitanti? Āsevanābhāvena. Vipākañhi kammavasena vipākabhāvappattaṃ kammapariṇāmitaṃ hutvā vattati nirussāhaṃ dubbalanti taṃ āsevanaguṇena attano sabhāvaṃ gāhāpetvā paribhāvetvā neva aññaṃ vipākaṃ uppādetuṃ sakkoti, na purimavipākānubhāvaṃ gahetvā uppajjitunti. Kammavegakkhittaṃ pana patitaṃ viya hutvā uppajjatīti sabbathāpi vipāke āsevanaṃ natthīti āsevanābhāvena vipākaṃ na gahitaṃ. Kusalākusalakiriyānantaraṃ uppajjamānampi cetaṃ kammapaṭibaddhavuttitāya āsevanaguṇaṃ na gaṇhātīti kusalādayopissa āsevanapaccayā na honti. Apica nānājātikattāpete na hontiyeva. Bhūmito pana ārammaṇato vā nānājātikattaṃ nāma natthi. Tasmā kāmāvacarakusalakiriyāmahaggatakusalakiriyānampi, saṅkhārārammaṇañca anulomakusalaṃ nibbānārammaṇassa gotrabhukusalassa āsevanapaccayo hotiyevāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana āsevanapaccayo jātito tāva kusalo akusalo kiriyābyākatoti tidhā ṭhito. Tattha kusalo bhūmito kāmāvacaro rūpāvacaro arūpāvacaroti tividho hoti, akusalo kāmāvacarova kiriyābyākato kāmāvacaro rūpāvacaro arūpāvacaroti tividhova, lokuttaro āsevanapaccayo nāma natthīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
然而,在此分别中,欲界善法对紧接其后的欲界善法本身,是习行缘。其中,与智相应者,对与自己感受相似的色界善法、无色界善法、出世间善法这些类别,是习行缘。色界善法则只对色界善法本身是习行缘。无色界善法只对无色界善法本身是习行缘。不善法则只对不善法本身是习行缘。就唯作来说,称为欲界唯作者,首先对欲界唯作本身是习行缘。其中,与智相应者,对与自己感受相似的色界唯作、无色界唯作这些类别,是习行缘。称为色界唯作者,只对色界唯作本身是习行缘;称为无色界唯作者,只对无色界唯作本身是习行缘。异熟则无论是一法对一法,或任何法对异熟,都没有习行缘。如是,于此亦应从缘所生来理解抉择。
Evaṃ bhinne panettha kāmāvacarakusalaṃ attano anantarassa kāmāvacarakusalasseva. Yaṃ panettha ñāṇasampayuttaṃ, taṃ attanā sadisavedanassa rūpāvacarakusalassa arūpāvacarakusalassa lokuttarakusalassāti imesaṃ rāsīnaṃ āsevanapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalaṃ pana rūpāvacarakusalasseva. Arūpāvacarakusalaṃ arūpāvacarakusalasseva. Akusalaṃ pana akusalasseva āsevanapaccayo hoti. Kiriyato pana kāmāvacarakiriyasaṅkhāto tāva kāmāvacarakiriyasseva. Yo panettha ñāṇasampayutto, so attanā sadisavedanassa rūpāvacarakiriyassa arūpāvacarakiriyassāti imesaṃ rāsīnaṃ āsevanapaccayo hoti. Rūpāvacarakiriyasaṅkhāto pana rūpāvacarakiriyasseva, arūpāvacarakiriyasaṅkhāto arūpāvacarakiriyasseva āsevanapaccayo hoti. Vipāko pana ekadhammassāpi ekadhammopi vā koci vipākassa āsevanapaccayo natthīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
13. 业缘解说的注释
13. Kammapaccayaniddesavaṇṇanā
1313. 于业缘解说中,“业”即指思业本身。“及由已作业而生之色”,指由业的造作而生起之色。“以业缘”的意思是:以具有能力,即使历经多劫之顶亦能产生自果的异刹那业缘为缘。善与不善业在其转起的刹那,并不给予果报。若当即给予,则当人作了往生天界的善业时,凭其威力,那一刹那他就应成为天人。然而,在造业刹那之后,于另一刹那,即使业已灭去,仅由于已造作之故,在现法、或下一生、或其他时候,当其余缘和合时,便会产生果报,如同先前的技艺等行为虽已灭去,后来却能产生后续的技艺等行为一样。因此,称为异刹那业缘。“思对其相应诸法”:指任何思,对其相应的诸法。“及对彼所生起者”:由此亦摄取了结生刹那由已作业而生之色。“以业缘”:这是就俱生思而说。在善等诸心中,任何俱生思,以其称为心之作用的造作性,对其余诸法作助成。因此,称为俱生业缘。这便是此处的义注。
13. Kammapaccayaniddese kammanti cetanākammameva. Kaṭattā ca rūpānanti kammassa kaṭattā uppannarūpānaṃ. Kammapaccayenāti anekānampi kappakoṭīnaṃ matthake attano phalaṃ uppādetuṃ samatthena nānākkhaṇikakammapaccayenāti attho. Kusalākusalañhi kammaṃ attano pavattikkhaṇe phalaṃ na deti. Yadi dadeyya, yaṃ manusso devalokūpagaṃ kusalakammaṃ karoti, tassānubhāvena tasmiṃyeva khaṇe devo bhaveyya. Yasmiṃ pana khaṇe taṃ kataṃ, tato aññasmiṃ khaṇe avijjamānampi kevalaṃ kaṭattāyeva diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye avasesapaccayasamāyoge sati phalaṃ uppādeti niruddhāpi purimasippādikiriyā viya kālantare pacchimasippādikiriyāya. Tasmā nānākkhaṇikakammapaccayoti vuccati. Cetanā sampayuttakānaṃ dhammānanti yā kāci cetanā attanā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ. Taṃsamuṭṭhānānanti iminā paṭisandhikkhaṇe kaṭattārūpampi gaṇhāti. Kammapaccayenāti idaṃ sahajātacetanaṃ sandhāya vuttaṃ. Kusalādīsu hi yā kāci sahajātacetanā sesadhammānaṃ cittapayogasaṅkhātena kiriyābhāvena upakārikā hoti. Tasmā sahajātakammapaccayoti vuccati. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.
然而,此业缘从义理上说,唯指四地之思。它从种类上,分为善、不善、异熟、唯作四种。其中,善业依地而分,有欲界等四种。不善唯有一种,异熟有四种,唯作有三种。如是,对此业缘的抉择,应从其种种差别来了知。
Ayaṃ pana kammapaccayo atthato catubhūmikacetanāmattameva. So hi jātibhedato kusalo akusalo vipāko kiriyāti catudhā bhijjati. Tattha kusalo bhūmito kāmāvacarādivasena catudhā bhijjati. Akusalo ekadhāva vipāko catudhā, kiriyā tidhāvāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
如此分别之后,在此:
俱生的欲界善思——在五蕴有中,以俱生业缘而成为与自己相应的诸法及心生色的缘;在四蕴有中,则以俱生业缘而仅为与自己相应的诸蕴的缘。生起并灭去之后,它又以异刹那业缘而成为自己果报诸蕴及业生色的缘。而这仅发生在五蕴有中,不在别处。
俱生的色界善思——以俱生业缘而成为与自己相应的诸法及心生色的缘;生起并灭去之后,又以异刹那业缘而成为自己果报及业生色的缘。
俱生的无色界与出世间善思——在五蕴有中,以俱生业缘而成为与自己相应的诸法及心生色的缘;在四蕴有中,则以俱生业缘而仅为与自己相应的诸蕴的缘。生起并灭去之后,这两种(无色界与出世间善思)都以异刹那业缘而仅为各自果报诸蕴的缘。
俱生的不善思——在五蕴有中,以俱生业缘而成为与自己相应的诸蕴及心生色的缘;在四蕴有中,则以俱生业缘而仅为无色诸蕴的缘。生起并灭去之后,它又以异刹那业缘而成为果报诸蕴及业生色的缘。
Evaṃ bhinne panettha sahajātā kāmāvacarakusalacetanā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva sahajātakammapaccayo hoti. Uppajjitvā niruddhā pana attano vipākānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo hoti. Sā ca kho pañcavokāreyeva, na aññattha. Sahajātā rūpāvacarakusalacetanā attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca ekanteneva sahajātakammapaccayena paccayo. Uppajjitvā niruddhā pana attano vipākānañceva kaṭattārūpānañca nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo. Arūpāvacarā pana lokuttarā ca sahajātā kusalacetanā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva sahajātakammapaccayena paccayo. Uppajjitvā niruddhā panesā duvidhāpi attano attano vipākakkhandhānaññeva nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo. Sahajātā akusalacetanā pañcavokāre attanā sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca catuvokāre arūpakkhandhānaññeva sahajātakammapaccayena paccayo. Uppajjitvā niruddhā pana vipākakkhandhānañceva kaṭattārūpānañca nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo.
欲界与色界的异熟思:在转起时,以俱生业缘而成为与自己相应的诸法及心生色的缘;在结生时,则以俱生业缘而成为业生色的缘。
无色界的异熟思:仅以俱生业缘而成为与自己相应的诸法的缘。
出世间的异熟思:在五蕴有中,以俱生业缘而成为与自己相应的诸法及心生色的缘;在四蕴有中,则仅以俱生业缘而成为无色法的缘。
三地唯作思:在五蕴有中,以俱生业缘而成为与自己相应的诸法及心生色的缘;其中,在无色界生起的唯作思,则仅以俱生业缘而成为无色法的缘。
如是,于这些义,也当依缘所生法而了知抉择。
Kāmāvacararūpāvacarato vipākacetanā attanā sampayuttadhammānaṃ pavatte cittasamuṭṭhānarūpānaṃ, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpānañca sahajātakammapaccayena paccayo. Arūpāvacaravipākacetanā attanā sampayuttadhammānaññeva sahajātakammapaccayena paccayo. Lokuttaravipākacetanā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre arūpasseva sahajātakammapaccayena paccayo. Tebhūmikā kiriyacetanā pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātakammapaccayena paccayo. Yā panettha āruppe uppajjati, sā arūpadhammānaññeva sahajātakammapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
14. 异熟缘解说注释
14. Vipākapaccayaniddesavaṇṇanā
1414. 在异熟缘的解说中,提到“异熟的四蕴”,是因为即使是由业所生的色法,也不属于异熟,因此在说“异熟”之后,才又说“四蕴”。如此,这段巴利经文是仅就无色法的异熟缘而说的。然而,在《论问分》中,因为有“异熟无记的一个蕴,对三个蕴以及心生色,以异熟缘为缘。在结生刹那,异熟无记的一个蕴,对三个蕴以及业生色,以异熟缘为缘”这样的说法,所以心生色和业生色也能获得异熟缘。而在此处,是依有余说而作开示的,这是此处对经文的注释。此异熟缘,从异熟性的角度来看,依种类唯有一种;依地的差别,则分为欲界等四种。如是,在此处,应从种种差别来了知与抉择。
14. Vipākapaccayaniddese vipākā cattāro khandhāti yasmā kammasamuṭṭhānāpi rūpā vipākā na honti, tasmā ‘‘vipākā’’ti vatvā ‘‘cattāro khandhā’’ti vuttaṃ. Evaṃ ayaṃ pāḷi arūpadhammānaññeva vipākapaccayavasena āgatā. Pañhāvāre pana ‘‘vipākābyākato eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo. Paṭisandhikkhaṇe vipākābyākato eko khandho tiṇṇannaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo’’ti āgatattā cittasamuṭṭhānakammasamuṭṭhānarūpānampi vipākapaccayo labbhati. Idha pana sāvasesavasena desanā katāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana vipākapaccayo vipākabhāvena jātito ekavidho, bhūmibhedato kāmāvacarādivasena catudhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
如此分别之后,在此处:欲界和色界的异熟,在转起时,对自己相应的诸法及心生色,在结生时,对业生色,以异熟缘为缘。无色界的异熟,仅对自己相应的诸法,以异熟缘为缘。出世间的异熟,在五蕴有中,对自己相应的诸法及心生色,在四蕴有中,仅对自己相应的诸蕴,以异熟缘为缘。如是,在此处,也应从缘所生法的角度来了知与抉择。
Evaṃ bhinne panettha kāmāvacararūpāvacaravipāko attanā sampayuttadhammānaṃ pavatte cittasamuṭṭhānarūpānaṃ paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpānañca vipākapaccayo hoti. Arūpāvacaravipāko sampayuttadhammānaññeva. Lokuttaravipāko pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva vipākapaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
15. 食缘解说之注释
15. Āhārapaccayaniddesavaṇṇanā
1515. 在食缘的解说中,“段食”是指四种相续所生色法中的食素,称为食。然而,由于它只有在被做成团块并吞咽之后才执行食的作用,而非在体外,因此不单说为“食”,而说为“段食”。或者说,因为它是做成团块后应吞咽之物的所依,故得“段食”之名。“无色食”指触食、思食、识食。“他们所生”在此处亦指业所生色。这在论问分中已说:“在结生刹那,异熟无记的食,对于相应的诸蕴及业生色,以食缘为缘。”这是此处对圣典的注释。
15. Āhārapaccayaniddese kabaḷīkāro āhāroti catusantatisamuṭṭhāne rūpe ojā āhāro nāma. So pana yasmā kabaḷaṃ karitvā ajjhoharitova āhārakiccaṃ karoti, na bahi ṭhito, tasmā āhāroti avatvā ‘‘kabaḷīkāro āhāro’’ti vuttaṃ. Kabaḷaṃ karitvā ajjhoharitabbavatthukattā vā kabaḷīkāroti nāmametaṃ tassa. Arūpino āhārāti phassacetanāviññāṇāhārā . Taṃsamuṭṭhānānanti idhāpi kammasamuṭṭhānāni gahitāneva. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā āhārā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayoti. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.
然而,此食缘,简而言之,只有段食、触、思、识这四种法。其中,除了段食之外,其余三种无色食,依种类有善、不善、异熟、唯作的差别,分为四种。又依地的差别,善分为四种,不善为一种,异熟为四种,唯作为三种,如是为多种。而段食,依种类是无记,依地唯属欲界。因此,在此处应从种种差别来了知与抉择。
Ayaṃ pana āhārapaccayo saṅkhepato kabaḷīkāro āhāro, phasso, cetanā, viññāṇanti cattārova dhammā honti. Tattha ṭhapetvā kabaḷīkārāhāraṃ sesā tayo arūpāhārā jātivasena kusalākusalavipākakiriyabhedato catudhā bhijjanti. Puna bhūmibhedena kusalo catudhā, akusalo ekadhā, vipāko catudhā, kiriyā tidhāti evaṃ anekadhā bhijjanti. Kabaḷīkārāhāro pana jātito abyākato, bhūmito kāmāvacarovāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
如此分别之后:在此,四地中的三种善食,在五蕴有中,以食缘作为与己相应诸法及心生色的缘;然而,除色界善食外,其余善食在无色界中,唯以食缘作为相应诸法的缘。不善食也是同样的道理。四地的异熟食,则在一切情形下,以食缘作为相应诸法的缘。其中,欲界与色界的异熟食,在五蕴有中生起时,于转起期以食缘作为心生色的缘;于结生时,也作为业生色的缘。出世间的异熟食,仅作为心生色的缘;而在无色界生起的出世间异熟食,则不作为色的缘。三地的三种唯作食,在五蕴有中,以食缘作为相应诸法及心生色的缘;而欲界与色界的唯作食,在无色界中,唯以食缘作为相应诸法的缘。段食,能令四种相续生起;虽笼统地说“对此身体”,但在此处特别地,它既是食生色的生起者,也是其守护者,以食缘为缘;对于其余三种相续所生色,则仅是守护者,以食缘为缘。在此,也应从所缘生的角度来理解这层决定。
Evaṃ bhinne panettha catubhūmakāpi tayo kusalāhārā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca āhārapaccayena paccayo, ṭhapetvā pana rūpāvacaraṃ avasesā āruppe sampayuttadhammānaññeva āhārapaccayena paccayo. Akusalāhāresupi eseva nayo. Catubhūmakavipākāhārā pana sabbattha sampayuttakānaṃ āhārapaccayā honti. Kāmāvacararūpāvacaravipākā panettha pañcavokāre uppajjamānā pavatte cittasamuṭṭhānarūpassa paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassāpi āhārapaccayā honti. Lokuttarā pana cittasamuṭṭhānarūpasseva, āruppe uppannā rūpassa paccayā na honti. Tebhūmakāpi tayo kiriyāhārā pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, kāmāvacarārūpāvacarā pana āruppe sampayuttadhammānaññeva āhārapaccayena paccayo . Catusantatisamuṭṭhāno kabaḷīkārāhāro kiñcāpi ‘‘imassa kāyassā’’ti avisesato vutto, visesato panāyamettha āhārasamuṭṭhānarūpassa janako ceva anupālako ca hutvā āhārapaccayena paccayo hoti, sesatisantatisamuṭṭhānassa anupālakova hutvā āhārapaccayena paccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
16. 根缘分别之注释
16. Indriyapaccayaniddesavaṇṇanā
16在根缘分别中,“眼根”即名为眼之根。“以根缘”是指,自身为前生,自无色法生起时起,直至坏灭,以根缘为缘。耳根等也是如此。“非色根”中,此处也包括非色命根。“彼所生”中,依前文之理,也包括业所生色。这在《问分》中说:“于结生刹那,异熟无记诸根,以根缘为缘,成为相应蕴与业所生色的缘。”于此,首先应如此了知巴利注释。
16. Indriyapaccayaniddese cakkhundriyanti cakkhusaṅkhātaṃ indriyaṃ. Indriyapaccayenāti sayaṃ purejāto hutvā arūpadhammānaṃ uppādato paṭṭhāya yāva bhaṅgā indriyapaccayena paccayo hoti. Sotindriyādīsupi eseva nayo. Arūpino indriyāti ettha arūpajīvitindriyampi saṅgahitaṃ. Taṃsamuṭṭhānānanti ettha heṭṭhā vuttanayeneva kaṭattārūpampi saṅgahitaṃ. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā indriyā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ indriyapaccayena paccayoti. Evaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā veditabbā.
然而,此根缘是除女根与男根外,依二十种根而确立的。因为女根和男根虽为女性特征、男性特征等的种子,但在羯罗蓝等时期,它们即便存在,由于女性特征、男性特征等尚未出现,它们既不能对那些特征,也不能对其他法发挥根缘的作用。因为凡为根缘者,在其存在的刹那,无不发挥根缘的作用于非分离法;因此,它们不是根缘。然而,对于以它们为种子的那些特征,依经教的说法,它们具有本性亲依止的意义。如此,应知根缘是依二十种根而确立的。它从种类上,依善、不善、异熟、唯作、色,分为五种。其中,善根依地分为四种;不善根唯在欲界;异熟根也分为四种;名为唯作的根分为三种;色根唯在欲界。如此,它被区分为多种。于此,首先应从种种分类差别来了知此决断。
Ayaṃ pana indriyapaccayo itthindriyapurisindriyavajjānaṃ samavīsatiyā indriyānaṃ vasena ṭhito. Itthindriyapurisindriyāni hi kiñcāpi itthiliṅgapurisaliṅgādīnaṃ bījabhūtāni, kalalādikāle pana vijjamānesupi tesu itthiliṅgapurisaliṅgādīnaṃ abhāvā tāni neva tesaṃ, na aññesaṃ indriyapaccayataṃ pharanti. Indriyapaccayo hi attano vijjamānakkhaṇe avinibbhuttadhammānaṃ indriyapaccayataṃ apharanto nāma natthi, tasmā tāni indriyapaccayā na honti. Yesaṃ panetāni bījabhūtāni, tesaṃ tāni suttantikapariyāyena pakatūpanissayabhāvaṃ bhajanti. Iti indriyapaccayo samavīsatiyā indriyānaṃ vasena ṭhitoti veditabbo. So jātito kusalākusalavipākakiriyarūpavasena pañcadhā bhijjati. Tattha kusalo bhūmivasena catudhā, akusalo kāmāvacarova vipāko catudhāva kiriyāsaṅkhāto tidhā, rūpaṃ kāmāvacaramevāti evaṃ anekadhā bhijjatīti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
如此分别:于此,四地的善根缘,在五蕴有中,以根缘为相应诸法及心生色之缘;不善根缘亦然。然除色界善根,其余善、不善根在无色界中,唯以根缘为相应诸法之缘。四地的异熟根缘,则必定以根缘为相应诸法之缘。其中,欲界与色界的异熟根缘,在五蕴有中生起时,于转起期以根缘为心生色之缘,于结生时亦为业生色之缘。出世间的异熟根缘,唯为心生色之缘。在无色界中生起的出世间异熟根缘,则不为色之缘。三地的唯作根,在五蕴有中,以根缘为相应诸法及心生色之缘;而欲界与色界的唯作根,在无色界中,唯以根缘为相应诸法之缘。依眼根等分为六种色根:眼根以根缘,为善、不善异熟相应二种眼识之缘;耳根等亦同,各为耳识等之缘;色命根于其住时刹那,以根缘为与自己俱生诸色之缘。然彼无俱生缘性。此中,亦应从所缘生的角度来了知这一决断。
Evaṃ bhinne panettha catubhūmakopi kusalindriyapaccayo pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca indriyapaccayena paccayo, tathā akusalo. Ṭhapetvā pana rūpāvacarakusalaṃ avasesā kusalākusalā āruppe sampayuttadhammānaññeva indriyapaccayena paccayo. Catubhūmako vipākindriyapaccayo ekanteneva sampayuttakānaṃ indriyapaccayena paccayo. Kāmāvacararūpāvacarā panettha pañcavokāre uppajjanato pavatte cittasamuṭṭhānarūpassa, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassāpi indriyapaccayena paccayā honti. Lokuttarā cittasamuṭṭhānarūpasseva. Āruppe uppannā lokuttaravipākā indriyā rūpassa paccayā na honti. Tebhūmakā kiriyindriyā pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, kāmāvacarārūpāvacarā pana āruppe sampayuttadhammānaññeva indriyapaccayataṃ pharanti. Cakkhundriyādivasena chabbidhe rūpindriye cakkhundriyaṃ kusalākusalavipākato sampayuttadhammānaṃ dvinnaṃ cakkhuviññāṇānaṃ, sotindriyādīni tathāvidhānaññeva sotaviññāṇādīnaṃ, rūpajīvitindriyaṃ attanā sahajātarūpānaṃ ṭhitikkhaṇe indriyapaccayena paccayo. Sahajātapaccayatā pana tassa natthīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
第十七章 禅那缘分别注
17. Jhānapaccayaniddesavaṇṇanā
17在禅那缘分别中,“禅那支”是指:于除去二种五识的其余诸心中生起,名为寻、伺、喜、悦、忧、舍、心一境性的七支。然对五种识身而言,由于它们仅是投向(所缘),其中虽存在舍、乐、苦,但因缺乏审虑的行相,故不列为禅那支。其中,因被断除,其余无因心中亦不列禅那支。“他们所生”中,此处亦应知包括了业生色。此于《问分》中说:“结生刹那,异熟无记的禅那支,以禅那缘为相应诸蕴及业生色之缘。”这是此处的巴利文注释。然而,此禅那缘虽依七禅那支而建立,但从种类差别,可依善、不善、异熟、唯作分为四种;又依地分为四种;如此,一种、四种、四种、三种,共十二种。于此,应如是依此种种分类差别来了知这一决断。
17. Jhānapaccayaniddese jhānaṅgānīti dvipañcaviññāṇavajjesu sesacittesu uppannāni vitakkavicārapītisomanassadomanassupekkhācittekaggatāsaṅkhātāni satta aṅgāni. Pañcannaṃ pana viññāṇakāyānaṃ abhinipātamattattā tesu vijjamānānipi upekkhāsukhadukkhāni upanijjhānākārassa abhāvato jhānaṅgānīti na uddhaṭāni. Tattha pacchinnattā pana sesāhetukesupi jhānaṅgaṃ na uddhaṭameva. Taṃsamuṭṭhānānanti idhāpi kaṭattārūpaṃ saṅgahitanti veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni jhānaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayo’’ti. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana jhānapaccayo sattannaṃ jhānaṅgānaṃ vasena ṭhitopi jātibhedato kusalākusalavipākakiriyavasena catudhā bhijjati, puna bhūmivasena catudhā; ekadhā, catudhā, tidhāti dvādasadhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
当如此区分时,这里所说的四地善禅支,在五蕴有中,对相应诸法及心等起色,以禅那缘为缘;在无色界中,则唯对相应诸法。不善禅支也是如此。欲界和色界的异熟,在转起时,对相应诸法及心等起色;在结生时,对相应诸法及业生色。无色界的异熟,唯对相应诸法。而在无色界生起的出世间异熟,也唯对相应诸法;但于五蕴有中,它也以禅那缘为缘,对心等起色有所作用。三地所摄的唯作禅支,在五蕴有中,对相应诸法及心等起色。而在此中,于无色界生起者,唯对相应诸法以禅那缘为缘。同样地,对此也应当从所缘生来了解抉择。
Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalajhānaṅgaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, ṭhapetvā rūpāvacaraṃ avasesaṃ āruppe sampayuttadhammānaññeva jhānapaccayena paccayo. Akusalepi eseva nayo. Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ pavatte sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, paṭisandhiyaṃ sampayuttadhammānañceva kaṭattārūpassa ca, āruppavipākaṃ sampayuttadhammānaññeva, yañca āruppe lokuttaravipākaṃ uppajjati, tañca. Pañcavokāre pana taṃ cittasamuṭṭhānarūpassapi jhānapaccayena paccayo hoti. Tebhūmakampi kiriyajhānaṅgaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca. Yaṃ panettha āruppe uppajjati, taṃ sampayuttadhammānaññeva jhānapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
18. 道缘解说之注释
18. Maggapaccayaniddesavaṇṇanā
18在道缘解说中,“道支”是指:于无因心生起之外的其他心中所生起的慧、寻、正语正业正命、精进、念、定、邪见、邪语邪业邪命,这十二支。然而,由于道以因为最后,在无因心中不标举道支。“他们所起”——此处也包括业生色。这在《问分》中已说:“在结生刹那,异熟无记的道支,对相应蕴及业生色,以道缘为缘。”这是先作的圣典注释。
18. Maggapaccayaniddese maggaṅgānīti ahetukacittuppādavajjesu sesacittesu uppannāni paññā, vitakko, sammāvācākammantājīvā, vīriyaṃ, sati, samādhi, micchādiṭṭhi, micchāvācākammantājīvāti imāni dvādasaṅgāni. Maggassa pana hetupacchimakattā ahetukacittesu maggaṅgāni na uddhaṭāni. Taṃsamuṭṭhānānanti idhāpi kaṭattārūpaṃ saṅgahitameva. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni maggaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ maggapaccayena paccayo’’ti. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.
然而,此道缘虽依十二道支而安立,若从种类差别来看,依善等可分为四种;善等又依欲界等地差别分作十二种。如是,于此当依种种差别而了知抉择。若作如是区分,则此中四地所摄的善道支,在五蕴有中对相应诸法及心生色,在无色界中唯对相应诸法,以道缘为缘。一切应如禅那缘中所说那般广说。如是,于此亦当依所缘生而了知抉择。
Ayaṃ pana maggapaccayo dvādasannaṃ maggaṅgānaṃ vasena ṭhitopi jātibhedato kusalādivasena catudhā, kusalādīnañca kāmāvacarādibhūmibhedato dvādasadhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo . Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalamaggaṅgaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, ṭhapetvā rūpāvacaraṃ avasesaṃ āruppe sampayuttadhammānaññeva maggapaccayena paccayoti sabbaṃ jhānapaccaye viya vitthāretabbanti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
19. 相应缘解说之注释
19. Sampayuttapaccayaniddesavaṇṇanā
19相应缘解说中,圣典文义甚为显了。然此相应缘,略说即一切非色蕴。若分别而论,则依种类(善等)及地(欲界等)而有多种区分。如是,于此当依种种差别而了知抉择。若作如是区分,则此中,于四地所摄的善蕴,一蕴对三蕴、三蕴对一蕴、二蕴对二蕴,一切皆互相以相应缘为缘。于不善、异熟、唯作蕴中,亦是同理。如是,于此亦当依所缘生而了知抉择。
19. Sampayuttapaccayaniddese pāḷi uttānatthā eva. Ayaṃ pana sampayuttapaccayo nāma saṅkhepato sabbepi arūpino khandhā. Pabhedato panesa jātito kusalādīnaṃ, bhūmito ca kāmāvacarādīnaṃ vasena anekadhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo. Evaṃ bhinne panettha catubhūmakesupi kusalakkhandhesu eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ, tayo ekassa, dve dvinnanti evaṃ sabbepi aññamaññaṃ sampayuttapaccayena paccayo. Akusalavipākakiriyakkhandhesupi eseva nayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
不相应缘解说之注释
20. Vippayuttapaccayaniddesavaṇṇanā
20在不相应缘解说中,“色法对非色法”:应依于心所依处及眼根等而了知。因为在色法中,唯此六类对非色蕴以不相应缘为缘。然而,色处等所缘法虽是不相应法,却不成为不相应缘。为什么呢?因为于此没有“是否相应”的疑惑。非色蕴的生起,犹如从眼等依处内部现起。于此会有疑惑:“这些与那些是相应,还是不相应?”然而,所缘法对于依于依处而生起者来说,仅仅是所缘,因此对于它们而言,并没有“相应与否”的疑惑。如此,由于没有相应性的疑惑,它们并非不相应缘。唯有在心所依处等中,才应了知这不相应缘的性质。《问分》中也这样说:“所依对善蕴以不相应缘为缘。所依对不善蕴以不相应缘为缘。眼处对眼识以不相应缘为缘。耳处……鼻处……舌处……身处对身识以不相应缘为缘。所依对异熟无记蕴、唯作无记蕴以不相应缘为缘。”
20. Vippayuttapaccayaniddese rūpino dhammā arūpīnanti idaṃ tāva hadayavatthuno ceva cakkhundriyādīnañca vasena veditabbaṃ. Rūpadhammesu hi eteyeva cha koṭṭhāsā arūpakkhandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayā honti. Rūpāyatanādayo pana ārammaṇadhammā kiñcāpi vippayuttadhammā, vippayuttapaccayā pana na honti. Kiṃ kāraṇā? Sampayogāsaṅkāya abhāvato. Arūpino hi khandhā cakkhādīnaṃ vatthūnaṃ abbhantarato nikkhamantā viya uppajjanti. Tattha āsaṅkā hoti – ‘‘kiṃ nu kho ete etehi sampayuttā, udāhu vippayuttā’’ti. Ārammaṇadhammā pana vatthunissayena uppajjamānānaṃ ārammaṇamattā hontīti natthi tesu sampayogāsaṅkā. Iti sampayogāsaṅkāya abhāvato na te vippayuttapaccayā. Hadayavatthuādīsu eva panāyaṃ vippayuttapaccayatā veditabbā. Vuttampi cetaṃ pañhāvāre – vatthu kusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Vatthu akusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇassa vippayuttapaccayena paccayo. Sota… ghāna… jivhā… kāyāyatanaṃ kāyaviññāṇassa vippayuttapaccayena paccayo. Vatthu vipākābyākatānaṃ kiriyābyākatānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayoti.
“非色法对色法”:应依于四蕴而了知。因为在非色法中,唯有四蕴对俱生色与前生色以不相应缘为缘;涅槃虽也是非色,却不成为对色的不相应缘。因为已经说过“与四相应,与四不相应”。因此,应知唯四非色蕴具有不相应缘性。《问分》中也是这样说的:“俱生善蕴对心生色以不相应缘为缘。后生善蕴对此前生之身以不相应缘为缘。在结生刹那,异熟无记蕴对业生色以不相应缘为缘。蕴对所依。”以上,先应如是了知此为圣典的注释。
Arūpinodhammā rūpīnanti idaṃ pana catunnaṃ khandhānaṃ vasena veditabbaṃ. Arūpadhammesu hi cattāro khandhāva sahajātapurejātānaṃ rūpadhammānaṃ vippayuttapaccayā honti, nibbānaṃ pana arūpampi samānaṃ rūpassa vippayuttapaccayo na hoti. ‘‘Catūhi sampayogo catūhi vippayogo’’ti hi vuttaṃ. Iti catunnaṃ arūpakkhandhānaṃyeva vippayuttapaccayatā veditabbā. Vuttampi cetaṃ pañhāvāre – sahajātā kusalā khandhā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Pacchājātā kusalā khandhā purejātassa imassa kāyassa vippayuttapaccayena paccayo. Paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā khandhā kaṭattārūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo, khandhā vatthussāti. Evaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā veditabbā.
然而,所谓“不相应缘”,简略而言,即是在五蕴有中转起的色法与非色法。其中,色法依所依及眼等所依,分为六种;非色法则依于五蕴有中生起的善、不善、异熟、唯作,分为四种。就所依地而言,它们依欲界等,分别有四种、一种、三种、三种,共十一种分类。这是因为,无色界的异熟并不成为不相应缘。如是,于此应从种种差别来了解其抉择。
Ayaṃ pana vippayuttapaccayo nāma saṅkhepato pañcavokārabhave vattamānā rūpārūpadhammā. Tesu rūpaṃ vatthuno cakkhādīnañca vasena chadhā bhinnaṃ, arūpaṃ pañcavokārabhave uppannakusalākusalavipākakiriyavasena catudhā bhinnaṃ. Tassa bhūmito kāmāvacarādivasena catudhā, ekadhā, tidhā, tidhāti ekadasadhā bhedo hoti. Āruppavipākañhi vippayuttapaccayo na hotīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
在此作了这样的区分之后,于五蕴有中,所生起的四地所摄的善法与不善法,以俱生不相应缘,作为由它们自己等起的心等起色的缘。然而,当它越过生时、到达住时之后,对于先前已生的四因生、三因生色身,则以随后不相应缘作为缘。此处所说的三因生身,由于没有食生色,应知是指梵众天等众生的身体。欲界及色界的异熟,在转起时,以俱生不相应缘作为心等起色的缘;在结生时,则以俱生不相应缘作为业生色的缘。出世间的异熟,唯以俱生不相应缘作为心等起色的缘。然而,这三种异熟,也以随后不相应缘作为先前已生的四因生、三因生身的缘。三地所摄的唯作,以俱生不相应缘作为心等起色的缘,并以随后不相应缘作为先前已生的四因生、三因生身的缘。在依六处安立的色法中,依处色在结生刹那,以俱生不相应缘作为欲界、色界异熟的缘;在转起时,则以先前已生不相应缘,作为所生起的四地善法、不善法(除去双五识)、三地异熟及三地唯作的缘。眼处等,以先前已生不相应缘作为眼识等的缘。如是,在此处,依缘及缘生法,也应了知此抉择。
Evaṃ bhinne panettha pañcavokārabhave uppannaṃ catubhūmakampi kusalaṃ akusalañca attanā samuṭṭhāpitacittasamuṭṭhānarūpassa sahajātavippayuttapaccayena paccayo hoti. Uppādakkhaṇaṃ pana atikkamitvā ṭhitikkhaṇaṃ pattassa purejātassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikarūpakāyassa pacchājātavippayuttapaccayena paccayo hoti. Ettha ca tisamuṭṭhānikakāyoti āhārasamuṭṭhānassa abhāvato brahmapārisajjādīnaṃ kāyo veditabbo. Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ pana pavatte cittasamuṭṭhānarūpassa, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassa ca sahajātavippayuttapaccayena paccayo hoti. Lokuttaravipākaṃ cittasamuṭṭhānarūpasseva. Tividhampi panetaṃ purejātassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātavippayuttapaccayena paccayo. Tebhūmakampi kiriyaṃ cittasamuṭṭhānassa sahajātavippayuttapaccayena paccayo, purejātassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātavippayuttapaccayena paccayo. Chadhā ṭhitesu pana rūpesu vatthurūpaṃ paṭisandhikkhaṇe kāmāvacararūpāvacaravipākānaṃ sahajātavippayuttapaccayena paccayo, pavatte uppajjamānānaṃ catubhūmakakusalānaṃ akusalānaṃ dvipañcaviññāṇavajjānaṃ tebhūmakavipākānaṃ tebhūmakakiriyānañca purejātavippayuttapaccayena paccayo. Cakkhāyatanādīni cakkhuviññāṇādīnaṃ purejātavippayuttapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
二十一、有缘说明的注释
21. Atthipaccayaniddesavaṇṇanā
2121. 在有缘的解说中,以“四蕴”等依俱生力而说明有缘;以“眼处”等依前生力而说明。在“依止某色”中,则是依俱生与前生力而说明有缘。因此,这段巴利文是依俱生与前生的有缘而传述的。然而,在论问分中,依于俱生、前生、后生、食、根而传述,故也依后生、食、根之力而安立有缘。但在此处,是依余力而作说明,这是对此处圣典文的注释。
21. Atthipaccayaniddese cattāro khandhātiādīhi sahajātavasena atthipaccayo niddiṭṭho. Cakkhāyatanantiādīhi purejātavasena. Yaṃ rūpaṃ nissāyāti ettha sahajātapurejātavasena atthipaccayo niddiṭṭho. Evamayaṃ pāḷi sahajātapurejātānaññeva atthipaccayānaṃ vasena āgatā. Pañhāvāre pana sahajātaṃ, purejātaṃ, pacchājātaṃ, āhāraṃ, indriyanti imesaṃ vasena āgatattā pacchājātaāhārindriyavasenāpi atthipaccayo labbhati. Idha pana sāvasesavasena desanā katāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.
然而,此有缘有二种:相互的与非相互的。其中,相互的有三种:非色对非色、色对色、色非色对色非色。在“四非色蕴”中,实依一切心生起而说非色对非色;在“四大种”中,依一切相续而说色对色;在“入胎刹那的名色”中,依结生蕴及依处而说色非色对色非色。非相互的也有三种:在“非色对色、色对色、色对非色的心与心所法”中,此处依五蕴有而说非色对色;在“大种对造色”中,依一切相续而说色对色;在“眼处对眼识界”等中,依依处与所缘而说色对非色为有缘。
Ayaṃ pana atthipaccayo nāma duvidho – aññamaññato, na aññamaññato. Tattha aññamaññaṃ tividhaṃ – arūpaṃ arūpena, rūpaṃ rūpena, rūpārūpaṃ rūpārūpena. ‘‘Cattāro khandhā arūpino’’ti ettha hi sabbacittuppattivasena arūpaṃ arūpena vuttaṃ. ‘‘Cattāro mahābhūtā’’ti ettha sabbasantativasena rūpaṃ rūpena. ‘‘Okkantikkhaṇe nāmarūpa’’nti ettha paṭisandhikhandhānañceva vatthuno ca vasena rūpārūpaṃ rūpārūpena vuttaṃ. Na aññamaññampi tividhaṃ – ‘‘arūpaṃ rūpassa, rūpaṃ rūpassa, rūpaṃ arūpassa cittacetasikā dhammā’’ti ettha hi pañcavokāravasena arūpaṃ rūpassa vuttaṃ. ‘‘Mahābhūtā upādārūpāna’’nti ettha sabbasantativasena rūpaṃ rūpassa. ‘‘Cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā’’tiādīsu vatthārammaṇavasena rūpaṃ arūpassa atthipaccayoti vuttaṃ.
再者,此有缘,简而言之,即达到三刹那的名与色,也可说为现行的五蕴。彼依种类差别,分为善、不善、异熟、唯作、色五种。其中,善有缘依俱生与后生力而有二种,同样,不善、异熟、唯作也是如此。其中,善依欲界等差别而有四种,不善唯属欲界,异熟有四地,唯作有三地。称为色的有缘唯是欲界。然而,此有缘依俱生与前生力而有二种。其中,五种依处与所缘唯是前生,心所依处或是俱生或是前生。而在论问分中传述的食与根,则不得俱生等差别。如是,在此处,依种种差别应知抉择。
Apicesa atthipaccayo nāma saṅkhepato khaṇattayappattaṃ nāmañceva rūpañca, vattamānā pañcakkhandhātipi vattuṃ vaṭṭati. So jātibhedato kusalākusalavipākakiriyarūpavasena pañcadhā bhijjati . Tattha kusalo sahajātapacchājātavasena duvidho hoti, tathā akusalo vipākakiriyasaṅkhāto ca. Tesu kusalo kāmāvacarādibhedena catudhā bhijjati, akusalo kāmāvacarova vipāko catubhūmako, kiriyāsaṅkhāto tibhūmako. Rūpasaṅkhāto atthipaccayo kāmāvacarova. So pana sahajātapurejātavasena duvidho. Tattha pañca vatthūni ārammaṇāni ca purejātāneva, hadayavatthu sahajātaṃ vā hoti purejātaṃ vā. Pañhāvāre pana āgato āhāro indriyañca sahajātādibhedaṃ na labhatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
然而,如此区分之后,在此:四地善法作为俱生有缘,在五蕴有中,以“一蕴对三蕴”等理则互相缘助诸蕴及心生色法(但除开色界善法);在无色有中,其余善法则唯对相应蕴,以俱生善有缘之缘而为缘。此四地善法,在五蕴有中,亦以善后生有缘之缘,缘助四因生与三因生之身。于不善法中,道理亦然。即此不善法,在五蕴有中,缘助相应蕴及心生色法;在四蕴有中,唯缘助相应蕴,皆以俱生不善有缘之缘而为缘。在五蕴有中,则复以不善后生有缘之缘,缘助四因生与三因生之身。
Evaṃ bhinne panettha catubhūmakakusalopi sahajāto atthipaccayo pañcavokāre ‘‘eko khandho tiṇṇannaṃ khandhāna’’ntiādinā nayena aññamaññaṃ khandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca ṭhapetvā pana rūpāvacarakusalaṃ avaseso āruppe sampayuttakkhandhānaññeva sahajātakusalo atthipaccayena paccayo hoti. Catubhūmako panesa pañcavokāre catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājāto kusalo atthipaccayena paccayo hoti. Akusalepi eseva nayo. Sopi hi pañcavokāre sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva sahajātākusalo atthipaccayena paccayo. Pañcavokāre catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātākusalo atthipaccayena paccayo.
就异熟而言:欲界与色界的异熟作为有缘,决定性地在结生刹那,以俱生有缘之缘,缘助诸蕴与由业所生之色。在转起期间,则以俱生有缘之缘,缘助相应诸蕴及心生色法;又以彼后生有缘之缘,缘助已住立的四因生与三因生之身。无色界异熟及于无色界中生起的出世间异熟,唯以俱生有缘之缘,缘助与其相应之诸蕴。出世间异熟在五蕴有处,则以俱生有缘之缘,缘助相应诸蕴及心生色法;又以彼后生有缘之缘,缘助四因生与三因生之身。就唯作而言:色界唯作作为有缘,以俱生有缘之缘,缘助相应诸蕴及心生色法;又以彼后生有缘之缘,缘助四因生与三因生之身。欲界及无色界唯作,于无色有中唯缘助相应诸蕴,于五蕴有中亦缘助心生色法,皆以俱生有缘之缘而为缘;又以彼后生有缘之缘,缘助四因生与三因生之身。
Vipākato pana kāmāvacararūpāvacaro atthipaccayo niyameneva paṭisandhikkhaṇe khandhānañceva kaṭattārūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo. Pavatte pana sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo, ṭhitippattassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthipaccayena paccayo. Arūpāvacaravipāko pana āruppe uppannalokuttaravipāko ca attanā sampayuttakkhandhānaññeva sahajātatthipaccayena paccayo. Pañcavokāre lokuttaravipāko sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo, catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthipaccayena paccayo. Kiriyato rūpāvacaro atthipaccayo sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo, catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthipaccayena paccayo. Kāmāvacarārūpāvacaro pana āruppe sampayuttakkhandhānaññeva, pañcavokāre cittasamuṭṭhānarūpassāpi sahajātatthipaccayena paccayo, catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthi paccayena paccayo.
名为色法的有缘,则有四种:俱生、前生、食、根。其中,俱生色有缘依四种生起之源而立为四种。此中,业生色:一大种缘助三大种,三大种缘助一大种,二大种缘助二大种,大种缘助所造色——如是依俱生有缘之缘而为缘。于结生刹那,心所依处色以俱生有缘之缘,缘助欲界与色界的异熟蕴。于彼,三因生色:一大种缘助三大种,三大种缘助一大种,二大种缘助二大种,大种缘助所造色——如是依俱生有缘之缘而为缘。前生有缘则有二种:心所依处之前生与所缘之前生。此二种皆应依前于前生缘中所述之理趣而了知。食有缘亦依前于段食缘中所述之理趣而了知,但于此处,指其于自身未灭之刹那,以缘之状态而立为有缘。色命根亦依前于根缘中所说色命根之应用理趣而了知,但于此处,亦指其仅于自身未灭之刹那,以缘之状态而立为有缘。如是,于此处,亦应由缘所生法之角度,了知其抉择。
Rūpasaṅkhāto pana atthipaccayo sahajāto, purejāto, āhāro, indriyanti catubbidho. Tattha sahajātarūpatthipaccayo catusamuṭṭhānavasena catudhā ṭhito. Tattha kammasamuṭṭhāno ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇannaṃ mahābhūtānaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ, mahābhūtā upādārūpānanti evaṃ sahajātatthipaccayena paccayo hoti. Paṭisandhikkhaṇe vatthurūpaṃ kāmāvacararūpāvacaravipākakkhandhānaṃ sahajātatthipaccayena paccayo hoti. Tesampi tisamuṭṭhānikarūpaṃ ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇannaṃ mahābhūtānaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ, mahābhūtā upādārūpānanti evaṃ sahajātatthipaccayena paccayo hoti. Purejātatthipaccayo pana vatthupurejātaārammaṇapurejātavasena duvidho hoti. So duvidhopi heṭṭhā purejātapaccaye vuttanayeneva yojetvā gahetabbo. Āhāratthipaccayopi heṭṭhā kabaḷīkārāhārapaccaye yojitanayeneva yojetabbo. Idha panesa attano aniruddhakkhaṇe paccayabhāvena atthipaccayoti vutto. Rūpajīvitindriyampi heṭṭhā indriyapaccaye rūpajīvitindriyayojanāyaṃ vuttanayeneva yojetabbaṃ. Idha panetampi attano aniruddhakkhaṇeyeva paccayabhāvena atthipaccayoti vuttanti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
22. 无有缘解说注释
22. Natthipaccayaniddesavaṇṇanā
2222. 无有缘的解说中,“等无间灭去的”,是指对于另一心生起成为无间之后,等无间地灭去。“已生起的”,是指现在已生起的。由此,通过无有缘给予机会之义,成就无有缘的状态。因为,如果前法以灭去相,而不给予后法生起的机会,后法便不会有‘现在生起’的状态,这是此处的意思。其余一切应依无间缘中所说的方法来理解。在此,只是缘的相状不同,而缘与缘所生法并无差别。在那里,是以‘眼识界与相应诸法对意界’等方式,从自相上显示了缘与缘所生法;而在这里,则通过‘等无间灭去的心心所法对已生起的心心所法’,从灭与生的角度,共通地显示了一切。
22. Natthipaccayaniddese samanantaraniruddhāti aññena cittuppādena anantarikā hutvā samanantaraniruddhā. Paṭuppannānanti paccuppannānaṃ. Iminā natthipaccayassa okāsadānaṭṭhena natthipaccayabhāvaṃ sādheti. Purimesu hi nirodhavasena pacchimānaṃ pavattanokāsaṃ adentesu tesaṃ paṭuppannabhāvo na siyāti ayamettha pāḷivaṇṇanā. Sesaṃ sabbaṃ anantarapaccaye vuttanayeneva veditabbaṃ. Paccayalakkhaṇameva hettha nānaṃ, paccayānaṃ pana paccayuppannānañca nānākaraṇaṃ natthi. Kevalaṃ pana tattha ‘‘cakkhuviññāṇadhātu taṃsampayuttakā ca dhammā manodhātuyā’’tiādinā nayena paccayā ca paccayuppannā ca sarūpato dassitā. Idha pana ‘‘samanantaraniruddhā cittacetasikā dhammā paṭuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammāna’’nti sabbepi te nirodhuppādavasena sāmaññato dassitāti.
23. 离去缘解说注释
23. Vigatapaccayaniddesavaṇṇanā
23在离去缘的说明中,“等无间离去”即等无间地离去。由此显示离去缘正是以其正在离去的状态而成为缘。如是,无有缘与此缘仅在文词上有别,意义上并无不同。
23. Vigatapaccayaniddese samanantaravigatāti samanantarameva vigatā. Iminā vigatapaccayassa vigacchamānabhāveneva paccayabhāvaṃ dasseti. Iti natthipaccayassa ca imassa ca byañjanamatteyeva nānattaṃ, na attheti.
不离去缘说明之注释
24. Avigatapaccayaniddesavaṇṇanā
24在不离去缘的说明中,“四蕴”等的意义,应依一切方式,如于有缘说明中所说的方法来理解。因为此缘与有缘也仅在文词上有别,意义上并无不同。
24. Avigatapaccayaniddese cattāro khandhātiādīnaṃ sabbākārena atthipaccayaniddese vuttanayeneva attho veditabbo. Imassapi hi paccayassa atthipaccayena saddhiṃ byañjanamatteyeva nānattaṃ, na attheti.
缘说明杂项抉择论
Paccayaniddesapakiṇṇakavinicchayakathā
现在,对于以上述总说与分说所阐明的这二十四种缘,为使智的运行清晰明了,应从十种角度理解杂论抉择:多法为一种缘、一法为多种缘、一种缘为多种缘、缘的同类、缘的异类、成对、能生与非能生、一切处与非一切处、色对色等分别,以及有之差别。其中,“多法为一种缘”是指,在这些缘中,除了业缘之外,在其余二十三种缘里,多种法共同成为缘。而业缘仅是唯一的思法。因此,首先应从这里,以“多法为一种缘”的方式了知抉择。
Idāni evaṃ uddesaniddesato dassitesu imesu catuvīsatiyā paccayesu ñāṇacārassa visadabhāvatthaṃ anekadhammānaṃ ekapaccayabhāvato, ekadhammassa anekapaccayabhāvato, ekapaccayassa anekapaccayabhāvato, paccayasabhāgato, paccayavisabhāgato, yugaḷakato, janakājanakato, sabbaṭṭhānikāsabbaṭṭhānikato, rūpaṃ rūpassātiādivikappato, bhavabhedatoti imesaṃ dasannaṃ padānaṃ vasena pakiṇṇakavinicchayo veditabbo. Tattha anekadhammānaṃ ekapaccayabhāvatoti etesu hi ṭhapetvā kammapaccayaṃ avasesesu tevīsatiyā paccayesu anekadhammā ekato paccayā honti. Kammapaccayo pana eko cetanādhammoyevāti evaṃ tāvettha anekadhammānaṃ ekapaccayabhāvato vinicchayo veditabbo.
“一种法具有多种缘”者:在因缘中,首先,无痴这一法,不作为前生缘、业缘、食缘、禅那缘,而依其余二十种缘之力成为缘。无贪与无瞋不作为根缘和道缘,依其余十八种缘之力成为缘。贪与痴不作为异熟缘,依其余十七种缘之力成为缘。瞋不作为增上缘,依其余十六种缘之力成为缘。在所缘缘中,色处对于眼识界,以所缘、前生、有、不离去四种方式作为缘;同样,对意界及无因意识界也是如此。而对于有因的意识界,还以所缘增上、所缘亲依止的方式作为缘。依此类推,应知一切为所缘缘的法具有多种缘。
Ekadhammassa anekapaccayabhāvatoti hetupaccaye tāva amoho eko dhammo. So purejātakammāhārajhānapaccayova na hoti, sesānaṃ vīsatiyā paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Alobhādosā indriyamaggapaccayāpi na honti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayā honti. Lobhamohā vipākapaccayāpi na honti, sesānaṃ sattarasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayā honti. Doso adhipatipaccayopi na hoti, sesānaṃ soḷasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Ārammaṇapaccaye rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā ārammaṇapurejātaatthiavigatavasena catudhā paccayo; tathā manodhātuyā ahetukamanoviññāṇadhātuyā ca. Sahetukāya pana ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayavasenāpi paccayo hoti. Iminā nayena sabbesaṃ ārammaṇapaccayadhammānaṃ anekapaccayabhāvo veditabbo.
在增上缘中,所缘增上的多种缘性,应依所缘缘中所述之理了知。在俱生增上中,伺察如同无痴因,以二十种方式成为缘。欲不作为因缘、前生缘、业缘、食缘、根缘、禅那缘、道缘,依其余十七种缘之力成为缘。心不作为因缘、前生缘、业缘、禅那缘、道缘,依其余十九种缘之力成为缘。精进不作为因缘、前生缘、业缘、食缘、禅那缘,依其余十九种缘之力成为缘。
Adhipatipaccaye ārammaṇādhipatino ārammaṇapaccaye vuttanayeneva anekapaccayabhāvo veditabbo. Sahajātādhipatīsu vīmaṃsā amohahetu viya vīsatidhā paccayo hoti. Chando hetupurejātakammaāhāraindriyajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ sattarasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Cittaṃ hetupurejātakammajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Vīriyaṃ hetupurejātakammāhārajhānapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti.
在无间缘中,依“眼识界”等所述之理,于四蕴之中:受蕴不作为因缘、前生缘、业缘、食缘、道缘,依其余十九种缘之力而为缘。想蕴亦不作为根缘、禅那缘,依其余十七种缘之力而为缘。行蕴中的因,依因缘中所说之理;欲与精进,依增上缘中所说之理而为缘。触不作为因缘、前生缘、业缘、根缘、禅那缘、道缘,依其余十八种缘之力而为缘。思不作为因缘、前生缘、根缘、禅那缘、道缘,依其余十九种缘之力而为缘。寻不作为因缘、前生缘、业缘、食缘、根缘,依其余十九种缘之力而为缘。伺亦不作为道缘,依其余十八种缘之力而为缘。喜依这些相同的缘力而为缘。心一境性不作为因缘、前生缘、业缘、食缘,依其余二十种缘之力而为缘。信不作为因缘、前生缘、业缘、食缘、禅那缘、道缘,依其余十八种缘之力而为缘。念不作为那些诸缘及道缘,依十九种缘之力而为缘。命根依信所述之十八种缘力而为缘。惭与愧除去根缘,依其余十七种缘力而为缘。同样,身轻安等诸对,以及杂项中的胜解、作意、中舍性、悲、喜,亦复如是。离则依那些诸缘及道缘,以十八种方式而为缘。邪见除去异熟缘,以十七种方式而为缘。
Anantarapaccaye ‘‘cakkhuviññāṇadhātū’’tiādinā nayena vuttesu catūsu khandhesu vedanākkhandho hetupurejātakammāhāramaggapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Saññākkhandho indriyajhānapaccayopi na hoti, sesānaṃ sattarasannaṃ vasena paccayo hoti. Saṅkhārakkhandhe hetū hetupaccaye vuttanayena, chandavīriyāni adhipatipaccaye vuttanayeneva paccayā honti. Phasso hetupurejātakammaindriyajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Cetanā hetupurejātaindriyajhānamaggapaccayo na hoti. Sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Vitakko hetupurejātakammāhārindriyapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Vicāro maggapaccayopi na hoti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Pīti tesaññeva vasena paccayo hoti. Cittekaggatā hetupurejātakammāhārapaccayo na hoti, sesānaṃ vīsatiyā vasena paccayo hoti. Saddhā hetupurejātakammāhārajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Sati tehi ceva maggapaccayena cāti ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Jīvitindriyaṃ saddhāya vuttānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Hirottappaṃ tato indriyapaccayaṃ apanetvā sesānaṃ sattarasannaṃ vasena paccayo hoti. Tathā kāyapassaddhādīni yugaḷakāni, yevāpanakesu adhimokkhamanasikāratatramajjhattatā karuṇāmuditā ca. Viratiyo pana tehi ceva maggapaccayena cāti aṭṭhārasadhā paccayā honti. Micchādiṭṭhi tato vipākapaccayaṃ apanetvā sattarasadhā, micchāvācākammantājīvā tehi ceva kammāhārapaccayehi cāti ekūnavīsatidhā. Ahirikaṃ anottappaṃ māno thinaṃ middhaṃ uddhaccanti ime hetupurejātakammavipākāhārindriyajhānamaggapaccayā na honti, sesānaṃ pana soḷasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayā honti. Vicikicchāissāmacchariyakukkuccāni tato adhipatipaccayaṃ apanetvā pannarasadhā viññāṇakkhandhassa. Adhipatipaccaye vuttanayeneva anekapaccayabhāvo veditabbo. Samanantarapaccayepi eseva nayo.
在俱生缘中,四蕴中每一法的多种缘性,应依前述之理了知。四大种以所缘、所缘增上、俱生、相互、依止、亲依止、前生、有、不离去九种方式而为缘。心所依处以他们及不相应方式,以十种方式而为缘。相互缘中无新义。依止缘中,眼处等以所缘、所缘增上、依止、亲依止、前生、根、不相应、有、不离去九种方式而为缘。亲依止缘中无新义。前生缘中,色、声、香、味处,以所缘、所缘增上、亲依止、前生、有、不离去六种方式而为缘。此处唯此为新义。后生缘等中无新义。食缘中,段食以所缘、所缘增上、亲依止、食、有、不离去六种方式而为缘。根缘等中无新义。如是,于此应知一法具有多种缘的决定。
Sahajātapaccaye catūsu tāva khandhesu ekekassa dhammassa anekapaccayabhāvo vuttanayeneva veditabbo. Cattāri mahābhūtāni ārammaṇaārammaṇādhipatisahajātaaññamaññanissayaupanissayapurejātaatthiavigatavasena navadhā paccayā honti. Hadayavatthu tesañceva vippayuttassa ca vasena dasadhā paccayo hoti. Aññamaññapaccaye apubbaṃ natthi. Nissayapaccaye cakkhāyatanādīni ārammaṇaārammaṇādhipatinissayaupanissayapurejātaindriyavippayuttaatthiavigatavasena navadhā paccayā honti. Upanissaye apubbaṃ natthi. Purejātapaccaye rūpasaddagandharasāyatanāni ārammaṇaārammaṇādhipatiupanissayapurejātaatthiavigatavasena chadhā paccayā honti. Ettakamevettha apubbaṃ. Pacchājātādīsu apubbaṃ natthi. Āhārapaccaye kabaḷīkārāhāro ārammaṇaārammaṇādhipatiupanissayaāhāraatthiavigatavasena chadhā paccayo hoti. Indriyādīsu apubbaṃ natthi. Evamettha ekadhammassa anekapaccayabhāvatopi viññātabbo vinicchayo.
“一缘有多缘性”的意思是:于因缘等中,任一缘,以某种方式、某种意义而成为缘生法之缘,在不舍弃彼方式、彼意义的同时,亦以其他方式、其他意义,在同一刹那,于他们法成就多缘性;由是,应从多缘性而理解其抉择。即:无痴为因缘,在不舍弃因缘性的同时,亦以增上、俱生、相互、依止、异熟、根、道、相应、不相应、有、不离去等另外十一种方式成就多缘性。无贪、无嗔则从中除去增上、根、道三缘,以其余方式成就多缘性。此唯于异熟因中可得;于善、唯作中,则缺失异熟缘性。贪、嗔、痴三者,除去异熟等四缘,以其余方式成就多缘性。
Ekapaccayassa anekapaccayabhāvatoti hetupaccayādīsu yassa kassaci ekassa paccayassa yenākārena yenatthena yo paccayuppannānaṃ paccayo hoti, taṃ ākāraṃ taṃ atthaṃ avijahitvāva aññehipi yehākārehi yehi atthehi so tasmiññeva khaṇe tesaṃ dhammānaṃ anekapaccayabhāvaṃ gacchati, tato anekapaccayabhāvato tassa vinicchayo veditabboti attho. Seyyathidaṃ – amoho hetupaccayo, so hetupaccayattaṃ avijahantova adhipatisahajātaaññamaññanissayavipākaindriyamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi ekādasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Alobhādosā tato adhipatiindriyamaggapaccaye tayo apanetvā sesānaṃ vasena anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Idaṃ vipākahetūsuyeva labbhati, kusalakiriyesu pana vipākapaccayatā parihāyati. Lobhadosamohā te tayo vipākañcāti cattāro apanetvā sesānaṃ vasena anekapaccayabhāvaṃ gacchanti.
所缘缘在不舍离其自性的同时,也依所缘增上、依止、亲依止、前生、不相应、有、不离去这另外七种方式,成就多缘。这是此处的最高分判;然而,对于过去、未来的无色法,或对于色法,当作为所缘缘时,则只能进一步成就所缘增上和所缘亲依止而已。在增上缘中,伺与无痴的情形相似。欲作为增上缘,在不舍增上缘自性的同时,也以俱生、相互、依止、异熟、相应、不相应、有、不离去这另外八种方式,成就多缘。精进则在上述方式之外,更以根缘、道缘,共以十种方式成就多缘。心则除去道缘而加入食缘,如此在增上缘之外,以十种方式成就多缘。至于所缘增上,应知如前于所缘缘中所说,依其方式成就多缘。
Ārammaṇapaccayo taṃ ārammaṇapaccayattaṃ avijahantaṃyeva ārammaṇādhipatinissayaupanissayapurejātavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi sattahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayamettha ukkaṭṭhaparicchedo, arūpadhammānaṃ pana atītānāgatānaṃ vā rūpadhammānaṃ ārammaṇapaccayabhāve sati ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayamattaññeva uttari labbhati. Adhipatipaccaye vīmaṃsā amohasadisā. Chando adhipatipaccayo adhipatipaccayattaṃ avijahantova sahajātaaññamaññanissayavipākasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi aṭṭhahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Vīriyaṃ tesañceva indriyamaggapaccayānañcāti imesaṃ vasena aparehipi dasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Cittaṃ tato maggapaccayaṃ apanetvā āhārapaccayaṃ pakkhipitvā imesaṃ vasena adhipatipaccayato uttari dasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ārammaṇādhipatino pana heṭṭhā ārammaṇapaccaye vuttanayeneva anekapaccayabhāvo veditabbo.
无间缘与等无间缘在不舍离自性为无间缘、等无间缘的同时,也以亲依止、业、习行、无、不离去这另外五种方式,成就多缘。在此,唯有圣道思心所得业缘之性,其余诸法则不能获得。俱生缘在不舍离自性为俱生缘的同时,也以因、增上、相互、依止、业、异熟、食、根、禅那、道、相应、不相应、有、不离去这另外十四种方式,成就多缘。这也是最高分判;然而,依于依处俱生等情形,在此应知因缘等的不存在。相互缘中也是如此的道理。
Anantarasamanantarapaccayā anantarasamanantarapaccayattaṃ avijahantāva upanissayakammaāsevananatthivigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Ariyamaggacetanāyeva cettha kammapaccayataṃ labhati, na sesadhammā. Sahajātapaccayo sahajātapaccayattaṃ avijahantova hetuadhipatiaññamaññanissayakammavipākaāhāraindriyajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehi cuddasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayampi ukkaṭṭhaparicchedo vatthusahajātādīnaṃ pana vasenettha hetupaccayādīnaṃ abhāvopi veditabbo. Aññamaññapaccayepi eseva nayo.
依止缘在不舍离自性为依止缘的同时,于二十四缘中,除去自身的依止缘性以及无间、等无间、后生、习行、无、不离去这六缘,以其余十七种方式,成就多缘。这也是最高分判;然而,依于依处依止等情形,在此应知因缘等的存在。
Nissayapaccayo nissayapaccayattaṃ avijahantova catuvīsatiyā paccayesu attano nissayapaccayattañceva anantarasamanantarapacchājātaāsevananatthivigatapaccaye ca cha apanetvā sesānaṃ vasena aparehipi sattarasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayampi ukkaṭṭhaparicchedova vatthunissayādīnaṃ pana vasenettha hetupaccayādīnaṃ ābhāvopi veditabbo.
在亲依止缘中,所缘亲依止与所缘增上相似。无间亲依止不失其无间亲依止缘性,还以无间、等无间、业、习行、无有、不离去这另外六种方式,成就多缘性。在此,唯有圣道思心获得业缘性,其余诸法不得。本性亲依止即是本性亲依止。前生缘不失自之前生缘性,还以所缘、所缘增上、依止、亲依止、根、不相应、有、不离去这另外八种方式,成就多缘性。这是概略而言;然而,在所缘前生中,则不具有依止、根、不相应三种缘性。此后,当知何者可得,何者不可得。后生缘不失自之后生缘性,还以不相应、有、不离去这另外三种方式,成就多缘性。习行缘不失习行缘性,还以无间、等无间、亲依止、无有、不离去这另外五种方式,成就多缘性。
Upanissayapaccaye ārammaṇūpanissayo ārammaṇādhipatisadiso. Anantarūpanissayo anantarūpanissayapaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantarakammaāsevananatthivigatānaṃ vasena aparehipi chahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ariyamaggacetanāyeva cettha kammapaccayataṃ labhati, na sesadhammā. Pakatūpanissayo pakatūpanissayova. Purejātapaccayo attano purejātapaccayattaṃ avijahantova ārammaṇaārammaṇādhipatinissayaupanissayaindriyavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi aṭṭhahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayampi ukkaṭṭhaniddesova ārammaṇapurejāte panettha nissayaindriyavippayuttapaccayatā na labbhati. Ito uttaripi labbhamānālabbhamānaṃ veditabbaṃ. Pacchājātapaccayo attano pacchājātapaccayabhāvaṃ avijahantova vippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi tīhākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Āsevanapaccayo āsevanapaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantaraupanissayanatthivigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati.
业缘在不失业缘性的同时,其单刹那者,还以俱生、相互、依止、异熟、食、相应、不相应、有、不离去这另外九种方式,成就多缘性;多刹那者,则以亲依止、无间、等无间、无有、不离去这另外五种方式,成就多缘性。异熟缘在不失异熟缘性的同时,还以因、增上、俱生、相互、依止、业、食、根、禅那、道、相应、不相应、有、不离去这另外十四种方式,成就多缘性。食缘之中,段食不失食缘性,还以有、不离去这另外两种方式,成就多缘性;其余三食不失食缘性,随其所应,以增上、俱生、相互、依止、业、异熟、根、相应、不相应、有、不离去这另外十一种方式,成就多缘性。
Kammapaccayo kammapaccayattaṃ avijahantova ekakkhaṇiko tāva sahajātaaññamaññanissayavipākaāhārasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi navahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Nānākkhaṇiko upanissayaanantarasamanantaranatthivigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Vipākapaccayo vipākapaccayattaṃ avijahantova hetuadhipatisahajātaaññamaññanissayakammaāhāraindriyajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi cuddasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Āhārapaccaye kabaḷīkāro āhāro āhārapaccayattaṃ avijahantova atthiavigatānaṃ vasena aparehipi dvīhākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Sesā tayo āhārapaccayattaṃ avijahantāva yathānurūpaṃ adhipatisahajātaaññamaññanissayakammavipākaindriyasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi ekādasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti.
在根缘中,色法的五根不失根缘性,还依止缘、前生缘、不相应缘、有缘、不离缘,以另外五种方式成为多缘。色命根也不失根缘性,依有缘、不离缘,以另外两种方式成为多缘。非色法的诸根不失根缘性,还依因缘、增上缘、俱生缘、相互缘、依止缘、异熟缘、食缘、禅那缘、道缘、相应缘、不相应缘、有缘、不离缘,以另外十三种方式成为多缘。禅那缘不失禅那缘性,还依俱生缘、相互缘、依止缘、异熟缘、根缘、道缘、相应缘、不相应缘、有缘、不离缘,以另外十种方式成为多缘。道缘不失道缘性,还依禅那缘中所说的十种缘以及因缘、增上缘,以另外十二种方式成为多缘。
Indriyapaccaye rūpino pañcindriyā indriyapaccayattaṃ avijahantāva nissayapurejātavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Rūpajīvitindriyampi indriyapaccayattaṃ avijahantaññeva atthiavigatānaṃ vasena aparehipi dvīhākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Arūpino indriyānipi yathānurūpaṃ indriyapaccayattaṃ avijahantāneva hetuadhipatisahajātaaññamaññanissayavipākaāhārajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi terasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Jhānapaccayo jhānapaccayattaṃ avijahantova yathānurūpaṃ sahajātaaññamaññanissayavipākaindriyamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi dasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Maggapaccayo maggapaccayattaṃ avijahantova yathānurūpaṃ jhānapaccaye vuttānaṃ dasannaṃ hetuadhipatīnañcāti imesaṃ vasena aparehipi dvādasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati.
相应缘不失相应缘性,还依因缘、增上缘、俱生缘、相互缘、依止缘、业缘、异熟缘、食缘、根缘、禅那缘、道缘、有缘、不离缘,以另外十三种方式成就多缘。不相应缘不失不相应缘性,除去无间缘、等无间缘、习缘、相应缘、无有缘、离去缘这六种缘,依其余缘以另外十七种方式成就多缘。其中,当知色法与非色法的缘之分别。有缘不失有缘性,除去无间缘、等无间缘、习缘、无有缘、离去缘这五种缘,依其余缘以另外十八种方式成就多缘。无有缘与离去缘,同于无间缘;不离缘则同于有缘。如此,于此当知一缘成就多缘的判别。
Sampayuttapaccayo sampayuttapaccayattaṃ avijahantova yathānurūpaṃ hetuadhipatisahajātaaññamaññanissayakammavipākaāhāraindriyajhānamaggaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi terasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Vippayuttapaccayo vippayuttapaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantaraāsevanasampayuttanatthivigatasaṅkhāte cha paccaye apanetvā sesānaṃ vasena yathānurūpaṃ aparehipi sattarasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Tattha rūpassa ca arūpassa ca paccayavibhāgo veditabbo. Atthipaccayo atthipaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantaraāsevananatthivigatasaṅkhāte pañca paccaye apanetvā sesānaṃ vasena yathānurūpaṃ aparehi aṭṭhārasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Natthipaccayavigatapaccayā anantarapaccayasadisā . Avigatapaccayo atthipaccayasadisoyevāti evamettha ekapaccayassa anekapaccayabhāvatopi viññātabbo vinicchayo.
缘之同分:在此二十四缘中,无间缘、等无间缘、无间依止缘、习缘、无有缘、离去缘为同分;所缘缘、所缘增上缘、所缘依止缘亦为同分。依此方便,当知此中缘同分之判别。
Paccayasabhāgatoti etesu hi catuvīsatiyā paccayesu anantarasamanantaraanantarūpanissayaāsevananatthivigatā sabhāgā, tathā ārammaṇaārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayāti iminā upāyenettha paccayasabhāgatopi viññātabbo vinicchayo.
缘之异分:在此,前生缘与后生缘为异分;相应缘与不相应缘为异分;有缘与无有缘为异分;离去缘与不离缘为异分。依此方便,当知此中缘异分之判别。
Paccayavisabhāgatoti purejātapaccayo panettha pacchājātapaccayena visabhāgo, tathā sampayuttapaccayo vippayuttapaccayena, atthipaccayo natthipaccayena, vigatapaccayo avigatapaccayenāti iminā upāyenettha paccayavisabhāgatopi viññātabbo vinicchayo.
成对的判别:在这些缘中,依义理相似、名称相似、时间对立、因果性、相互对立这些理由,应当了知成对的判别。无间缘与等无间缘因义理相似而为一对;依止缘与依止缘因名称相似而为一对;前生缘与后生缘因时间对立而为一对;业缘与异熟缘因因果性而为一对;相应缘与不相应缘因相互对立而为一对;同样,有缘与无有缘、离去缘与不离缘也各为一对。如此,当知此处成对的判别。
能生与不能生的判别:在这些缘中,无间缘、等无间缘、无间依止缘、自然亲依止缘、习缘这些不同刹那的缘,以及业缘、无有缘、离去缘,这些缘只是能生,不是不能生。后生缘只是支持,不是能生。其余缘既是能生,也是不能生,也是支持。以上是其义。如此,当知此处能生与不能生的判别。
Yugaḷakatoti etesu ca atthasarikkhatāya, saddasarikkhatāya, kālapaṭipakkhatāya, hetuphalatāya, aññamaññapaṭipakkhatāyāti imehi kāraṇehi yugaḷakato viññātabbo vinicchayo. Anantarasamanantarā hi atthasarikkhatāya ekaṃ yugaḷakaṃ nāma; nissayūpanissayā saddasarikkhatāya, purejātapacchājātā kālapaṭipakkhatāya, kammapaccayavipākapaccayā hetuphalatāya, sampayuttavippayuttapaccayā aññamaññapaṭipakkhatāya ekaṃ yugaḷakaṃ nāma, tathā atthinatthipaccayā, vigatāvigatapaccayā cāti evamettha yugaḷakatopi viññātabbo vinicchayo. Janakājanakatoti etesu ca anantarasamanantarānantarūpanissayapakatūpanissayāsevanapaccayā nānākkhaṇiko, kammapaccayo, natthivigatapaccayāti ime paccayā janakāyeva, na ajanakā. Pacchājātapaccayo kevalaṃ upatthambhakoyeva, na janako. Sesā janakā ca ajanakā ca upatthambhakā cāti attho. Evamettha janakājanakatopi viññātabbo vinicchayo.
一切处与非一切处的判别:在这些缘中,俱生缘、依止缘、有缘、不离缘称为一切处,意思是它们成为一切有为色法、非色法的依处与原因。因为没有这些缘,没有任何一法能生起。所缘缘、所缘增上缘、无间缘、等无间缘、无间依止缘、自然亲依止缘、习缘、相应缘、无有缘、离去缘称为非一切处。意思是它们并不成为一切色法、非色法的依处,只成为非色蕴的依处与原因。因为只有非色法依这些缘生起,色法不生起。前生缘和后生缘也是非一切处,因为它们依次只成为非色法和色法的缘。其余所说的缘,由于只是某些色法、非色法生起的原因,也不是一切处。如此,当知此处一切处与非一切处的判别。
Sabbaṭṭhānikāsabbaṭṭhānikatoti etesu ca sahajātanissayaatthiavigatapaccayā sabbaṭṭhānikā nāma, sabbesaṃ saṅkhatānaṃ rūpārūpadhammānaṃ ṭhānabhūtā kāraṇabhūtāti attho. Etehi vinā uppajjamāno ekadhammopi natthīti. Ārammaṇaārammaṇādhipatianantarasamanantarānantarūpanissayapakatūpanissayāsevanasampayuttanatthivigatapaccayā asabbaṭṭhānikā nāma. Na sabbesaṃ rūpārūpadhammānaṃ ṭhānabhūtā, arūpakkhandhānaññeva pana ṭhānabhūtā kāraṇabhūtāti attho. Arūpadhammāyeva hi etehi uppajjanti, na rūpadhammā. Purejātapacchājātāpi asabbaṭṭhānikā arūparūpānaññeva yathākkamena paccayabhāvato. Vuttāvasesāpi ekaccānaṃ rūpārūpadhammānaṃ uppattihetuto na sabbaṭṭhānikāti evamettha sabbaṭṭhānikā sabbaṭṭhānikatopi viññātabbo vinicchayo.
“色对色”等的分别:在这二十四种缘中,没有任何一种缘纯粹作为色法而只作为色法的缘。然而,有一种缘纯粹作为色法而只作为非色法的缘。那是哪一种呢?前生缘。因为前生缘纯粹作为色法而只作为非色法的缘。也没有任何缘纯粹作为色法而只作为色法及非色法两者的缘;然而,有一种缘纯粹作为非色法而只作为非色法的缘。那是哪一种呢?即无间、等无间、习、相应、无有、离去这六种缘。因为所有这些缘都纯粹作为非色法而只作为非色法的缘。也有纯粹作为非色法而只作为色法之缘的。那是哪一种呢?后生缘。因为后生缘纯粹作为非色法而只作为色法的缘。然而,也有纯粹作为非色法而为色法及非色法作缘的。那是哪一种呢?即因、业、果、禅那、道这五种缘。因为所有这些缘都纯粹作为非色法而为色法及非色法作缘。也没有纯粹作为色非色法而只作为色法之缘的,然而有只作为非色法之缘的。那是哪一种呢?所缘缘和亲依止缘。因为这两种缘纯粹作为色非色法而只作为非色法的缘。然而,也有纯粹作为色非色法而只为色非色法作缘的。那是哪一种呢?即增上、俱生、相互、依止、食、根、不相应、有、无有这九种缘。因为所有这些缘都纯粹作为色非色法而只作为色非色法的缘。
Rūpaṃ rūpassātiādivikappatoti etesu ca catuvīsatiyā paccayesu ekapaccayopi ekantena rūpameva hutvā rūpasseva paccayo nāma natthi, ekantena pana rūpaṃ hutvā arūpasseva paccayo nāma atthi. Kataro panesoti? Purejātapaccayo. Purejātapaccayo hi ekantena rūpameva hutvā arūpasseva paccayo hoti. Ekantena rūpameva hutvā rūpārūpasseva paccayo nāmātipi natthi, ekantena pana arūpaṃ hutvā arūpasseva paccayo nāma atthi. Kataro panesoti? Anantarasamanantaraāsevanasampayuttanatthivigatavasena chabbidho. So hi sabbopi ekantena arūpameva hutvā arūpasseva paccayo hoti. Ekantena arūpameva hutvāpi ekantena rūpasseva paccayo nāmātipi atthi. Kataro panesoti? Pacchājātapaccayo. So hi ekantena arūpaṃ hutvā rūpasseva paccayo hoti; ekantena pana arūpadhammova hutvā rūpārūpānaṃ paccayopi atthi. Kataro panesoti? Hetukammavipākajhānamaggavasena pañcavidho. So hi sabbopi ekantena arūpameva hutvā rūpadhammānaṃ arūpadhammānampi paccayo hoti. Ekantena pana rūpārūpameva hutvā rūpasseva paccayo nāmātipi natthi, arūpasseva pana hoti. Kataro panesoti? Ārammaṇapaccayo ceva upanissayapaccayo ca. Idañhi dvayaṃ ekantena rūpārūpameva hutvā arūpasseva paccayo hoti. Ekantena rūpārūpameva hutvā pana rūpārūpasseva paccayo nāmātipi atthi. Kataro panesoti? Adhipatisahajātaaññamaññanissayaāhāraindriyavippayuttaatthiavigatavasena navavidho. So hi sabbopi ekantena rūpārūpameva hutvā rūpārūpasseva paccayo hotīti evamettha rūpaṃ rūpassātiādivikappatopi viññātabbo vinicchayo.
以有之差别而言:在此二十四缘中,于五蕴有,一切缘皆可获得。于四蕴有,除去前生缘、后生缘、不相应缘三种,唯得其余二十一种。于一蕴有,依俱生、相互、依止、业、根、有、无有,唯得七种。于外在无根所系色中,依俱生、相互、依止、有、无有,唯得五种。如是,当以有之差别而了知抉择。
Bhavabhedatoti imesu pana catuvīsatiyā paccayesu pañcavokārabhave tāva na koci paccayo na labbhati nāma. Catuvokārabhave pana tayo purejātapacchājātavippayuttapaccaye apanetvā sesā ekavīsatimeva labbhanti. Ekavokārabhave sahajātaaññamaññanissayakammaindriyaatthiavigatavasena satteva labbhanti. Bāhire pana anindriyabaddharūpe sahajātaaññamaññanissayaatthiavigatavasena pañceva labbhantīti evamettha bhavabhedatopi viññātabbo vinicchayoti.
一、缘随顺释
1. Paccayānulomavaṇṇanā
同样地,在《顺发趣》等中,依三法发趣等方式,将二十四缘全部发趣摄归于《发趣大论》时,凡依三法等解说者,被称为“三法发趣”“二法发趣”……乃至“二法二法发趣”。此处姑且不论这些,先以“论母安立缘分别”这一品,从略说与广说两方面,显示了那些三法等所依的缘之后,现在为了依这些缘详细开显那些三法等——即依之解说而被称为“三法发趣”“二法发趣”……乃至“二法二法发趣”的内容,便依一一三法、二法,以七章加以教导。此七章名为:缘起章、俱生章、缘章、依止章、结合章、相应章、问章。
Evaṃ anulomapaṭṭhānādīsu tikapaṭṭhānādivasena catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhāne paṭṭhānamahāpakaraṇe ye tikādayo nissāya niddiṭṭhattā etaṃ tikapaṭṭhānaṃ, dukapaṭṭhānaṃ…pe… dukadukapaṭṭhānanti vuttaṃ. Te anāmasitvā yesaṃ paccayānaṃ vasena te tikādayo vibhattā, te paccaye eva tāva iminā mātikānikkhepapaccayavibhaṅgasaṅkhātena vārena uddesato ca niddesato ca dassetvā, idāni ye tikādayo nissāya niddiṭṭhattā etaṃ tikapaṭṭhānaṃ, dukapaṭṭhānaṃ…pe… dukadukapaṭṭhānanti vuttaṃ. Te tikādayo imesaṃ paccayānaṃ vasena vitthāretvā dassetuṃ ekekaṃ tikadukaṃ nissāya sattahi mahāvārehi desanā katā. Tesaṃ imāni nāmāni – paṭiccavāro, sahajātavāro, paccayavāro, nissayavāro, saṃsaṭṭhavāro, sampayuttavāro, pañhāvāroti.
其中,以“缘于善法,生起善法”等缘起之语而说者,名为“缘起章”。以“善法俱生之善法”等俱生之语而说者,名为“俱生章”。此章与前缘起章,其义无异。然而,为令以缘起之语而得悟入者了知,先说第一;为令以俱生之语而得悟入者了知,后说第二。在此二章中,当知缘与缘生法皆通于色法及非色法,唯属俱生,并无前生、后生。以“以善法为缘,有善法”等缘之语而说者,名为“缘章”。此章亦如前二章,当知唯通于色法及非色法。然而,此处可得前生缘,这是它与前二章的差别。紧接着,以“依止善法,有善法”等依止之语而说者,名为“依止章”。此章与前缘章,其义无异。然而,为令以缘之语而得悟入者了知,先说第一;为令以依止之语而得悟入者了知,后说第二。此后,以“与善法结合之善法”等结合之语而说者,名为“结合章”。以“与善法相应之善法”等相应之语而说者,名为“相应章”。此章与前结合章,其义无异。然而,为令以结合之语而得悟入者了知,先说第一;为令以相应之语而得悟入者了知,后说第二。在此二章中,当知缘与缘生法唯通于
Tattha ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo’’ti evaṃ paṭiccābhidhānavasena vutto paṭiccavāro nāma. Kusalaṃ dhammaṃ sahajāto kusalo dhammo’’ti evaṃ sahajātābhidhānavasena vutto sahajātavāro nāma. So purimena paṭiccavārena atthato ninnānākaraṇo. Paṭiccābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena pana paṭhamo vutto, sahajātābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena dutiyo. Dvīsupi cetesu rūpārūpadhammavasena paccayā ceva paccayuppannadhammā ca veditabbā. Te ca kho sahajātāva, na purejātapacchājātā labbhanti. ‘‘Kusalaṃ dhammaṃ paccayā kusalo dhammo’’ti evaṃ paccayābhidhānavasena vutto pana paccayavāro nāma. Sopi purimavāradvayaṃ viya rūpārūpadhammavaseneva veditabbo. Paccayo panettha purejātopi labbhati. Ayamassa purimavāradvayato viseso. Tadanantaro ‘‘kusalaṃ dhammaṃ nissāya kusalo dhammo’’ti evaṃ nissayābhidhānavasena vutto nissayavāro nāma. So purimena paccayavārena atthato ninnānākaraṇo. Paccayābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena pana paṭhamo vutto, nissayābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena dutiyo. Tato paraṃ ‘‘kusalaṃ dhammaṃ saṃsaṭṭho kusalo dhammo’’ti evaṃ saṃsaṭṭhābhidhānavasena vutto saṃsaṭṭhavāro nāma. ‘‘Kusalaṃ dhammaṃ sampayutto kusalo dhammo’’ti evaṃ sampayuttābhidhānavasena vutto sampayuttavāro nāma. So purimena saṃsaṭṭhavārena atthato ninnānākaraṇo. Saṃsaṭṭhābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena pana paṭhamo vutto, sampayuttābhidhānavasena dutiyo. Dvīsupi cetesu arūpadhammavaseneva paccayā paccayuppannā ca veditabbā. Sattamavāre pana yasmā ‘‘kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo’’tiādinā nayena te te pañhe uddharitvā puna ‘‘kusalā hetū sampayuttakānaṃ khandhāna’’ntiādinā nayena sabbepi te pañhā nijjaṭā niggumbā ca katvā vibhattā, tasmā so vāro pañhānaṃ sādhukaṃ vibhattattā pañhāvārotveva saṅkhyaṃ gato. Rūpārūpadhammavaseneva panettha paccayāpi paccayuppannāpi veditabbā.
其中,先说那个第一位、名为“缘起分”的篇章,它分为略说与广说两种。此处先说略说分,它也称为“问分”。“施设分”也是它的名称。何以故?因为此分乃是依善等缘于善等,依因缘等而作略说,所以是“略说分”;因为依善等缘于善等,依因缘等而探问其生起,所以是“问分”;因为依善等缘于善等,依因缘等而施设其生起,所以也称为“施设分”。
Tattha yo tāva esa sabbapaṭhamo paṭiccavāro nāma, so uddesato niddesato ca duvidho hoti. Tattha uddesavāro paṭhamo, pucchāvārotipi vuccati. Paṇṇattivārotipi tasseva nāmaṃ. So hi kusalādayo paṭicca kusalādīnaṃ hetupaccayādīnaṃ vasena uddiṭṭhattā uddesavāro, kusalādayo paṭicca hetupaccayādivasena kusalādīnaṃ uppattiyā pucchitattā pucchāvāro, kusalādayo paṭicca hetupaccayādivasena kusalādīnaṃ uppattiyā paññāpitattā paṇṇattivārotipi vutto.
25-34其中,“善法是否依善法、以因缘而生起?”这是假设性的提问。此处之意为:以因缘而生起的善法,是依于善法吗?又或者,依于善法而以因缘生起的善法,它是以因缘而有的吗?这是此处的含义。其中,“paṭi”用于相似义:相似的人称为“paṭipuggala”(对应者),相似的部分称为“paṭibhāga”(对应部分);“icca”是表示行进、努力之词。合二为一,“paṭicca”即依彼而往,达到所谓俱生的相似状态——即与之一起达到俱生的状态。因此,这是问:善法是否以俱生的方式依善法、以因缘而生起。或者,“paṭicca”意为“作为缘”。这作为缘的情形,于前生缘中可得,于俱生缘中亦可得,但此处意指俱生。在“善法是否依善法,不善法……”等问句中,也是同样的方法。其中,虽说就俱生而言,依善法的不善法并不存在,但在此问分中,凡在解答时于理可得与不可得者,一切都因提问而被举出。然而在后面的解答中,则将舍弃不可得的,只解答可得的。
25-34. Tattha siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayāti parikappapucchā. Ayañhettha attho – yo kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayā, kiṃ so kusalaṃ dhammaṃ paṭicca siyāti atha vā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca yo kusalo dhammo uppajjeyya, so hetupaccayā siyāti ayamettha attho. Tattha paṭīti sadisatthe vattati. Sadisapuggalo hi paṭipuggalo, sadisabhāgo ca paṭibhāgoti vuccati. Iccāti gamanussukkavacanametaṃ. Ubhayaṃ ekato katvā paṭiccāti paṭigantvā sahuppattisaṅkhātena sadisabhāvena patvā, tena saddhiṃ ekato uppattibhāvaṃ upagantvāti vuttaṃ hoti. Kusalo dhammoti evaṃ sahuppattibhāvena kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayāti pucchati. Atha vā paṭiccāti paccayaṃ katvā. Taṃ pana paccayakaraṇaṃ purejātepi paccaye labbhati sahajātepi. Idha sahajātaṃ adhippetaṃ. Siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalotiādīsupi eseva nayo. Tattha kiñcāpi sahajātavasena kusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo natthi, imasmiṃ pana pucchāvāre yampi vissajjiyamānaṃ atthato labbhati, yampi na labbhati, taṃ sabbaṃ pucchāvasena uddhaṭaṃ. Parato pana vissajjane yaṃ na labbhati, taṃ pahāya yaṃ labbhati, tadeva vissajjitaṃ.
如此,了解诸问的含义与问法之后,现在应依计数来了知问题的分类。在此,以“依善法”的善句为起始,至善、不善、无记而止,有三问;复以此善句为始,依善与无记等而分为二种,有三问;再以此善句为始,至三法而止,有一问。如是,依善法的善等共七问。同样,依不善等有七问;依无记等有七问;依善与无记等有七问;依不善与无记等有七问;依善与不善等有七问;依善、不善与无记等有七问。如此,一切依七组七问的方式,基于善等三法,在因缘中,共有四十九问。
Evamettha pucchānaṃ atthañceva pucchāgatiñca ñatvā idāni gaṇanavasena pucchāparicchedo veditabbo . Ettha hi ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭiccā’’ti kusalapadaṃ ādiṃ katvā kusalākusalābyākatantā tisso pucchā, puna tadevādiṃ katvā kusalābyākatādivasena dukappabhedantā tisso, puna tadevādiṃ katvā tikantā ca ekā, evaṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti kusalādikā satta pucchā, tathā akusalādikā, tathā abyākatādikā, tathā kusalābyākatādikā, akusalābyākatādikā, kusalākusalādikā, kusalākusalābyākatādikāti sabbāpi sattannaṃ sattakānaṃ vasena kusalattikaṃ nissāya hetupaccaye ekūnapaññāsaṃ pucchā.
其中,以单根配合一法结尾者,有九种;以单根配合二法结尾者,有九种;以单根配合三法结尾者,有三种。以双根配合一法结尾者,有九种;以双根配合二法结尾者,有九种;以双根配合三法结尾者,有三种。以三根配合一法结尾者,有三种;以三根配合二法结尾者,有三种;以三根配合三法结尾者,有一种。如是,这些也应按根的方式来了解。正如在因缘中有四十九问,在所缘缘等其余诸缘中,也是同样。在全部二十四缘中——
Tattha ekamūlakāvasānā nava, ekamūladukāvasānā nava, ekamūlatikāvasānā tisso, dukamūlaekāvasānā nava, dukamūladukāvasānā nava, dukamūlatikāvasānā tisso, tikamūlaekāvasānā tisso, tikamūladukāvasānā tisso, tikamūlatikāvasānā ekāti evametā mūlavasenāpi veditabbā. Yathā ca hetupaccaye ekūnapaññāsaṃ, ārammaṇapaccayādīsupi tathevāti sabbesupi catuvīsatiyā paccayesu –
Sahassamekañca sataṃ, chasattati punāparā; Pucchā sampiṇḍitā honti, nayamhi ekamūlake.
35-3635-36. 此后,以“因缘、所缘缘”为始,展开双根理趣。其中,因-所缘双……乃至……因-不离双,与因缘合共二十三个双。于这些双中,如于因缘,在因-所缘双中亦有四十九问,而圣典仅示其二。正如在因-所缘双中有四十九问,在因-增上双等中亦然。其中,依第一问而示现了因-增上双、因-无间双、因-等无间双,次第示现三双,最后示现因-不离双,余者略说。然问题之类别,于此处应如此了知。
35-36. Tato paraṃ hetupaccayā ārammaṇapaccayāti dumūlakanayo āraddho. Tattha hetārammaṇaduko…pe… hetuavigatadukoti hetupaccayena saddhiṃ tevīsati dukā honti. Tesu hetupaccaye viya hetārammaṇadukepi ekūnapaññāsaṃ pucchā, tāsu pāḷiyaṃ dveyeva dassitā. Yathā ca hetārammaṇaduke ekūnapaññāsaṃ tathā hetādhipatidukādīsupi. Tattha paṭhamapucchāvasena hetādhipatiduko, hetānantaraduko, hetusamanantaradukoti paṭipāṭiyā tayo duke dassetvā pariyosāne hetuavigataduko dassito, sesaṃ saṅkhittaṃ. Pucchāparicchedo panettha evaṃ veditabbo.
一千一百二十七,
在二十三个双处,诸问安立于双根理趣中。
Sahassamekañca sataṃ, sattavīsatimeva ca; Dukesu tevīsatiyā, pucchā honti dumūlake.
3737. 此后,依“因缘、所缘缘、增上缘”而开始三根理趣。其中,与因-所缘双一起,在增上缘等二十二缘中,各各组合而成二十二类三法。于此,依第一问而显示了第一三与第二三,并显示了最后三,其余皆略。然而,如同于双处一般,于三处中,每一个三亦作四十九问,在全部二十二个三中——
37. Tato paraṃ hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatipaccayāti timūlakanayo āraddho. Tattha hetārammaṇadukena saddhiṃ adhipatipaccayādīsu bāvīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena bāvīsati tikā honti. Tesu paṭhamapucchāvasena paṭhamattikañca dutiyattikañca dassetvā pariyosānatiko dassito, sesaṃ saṅkhittaṃ. Yathā pana dukesu, evaṃ tikesupi ekamekasmiṃ tike ekūnapaññāsaṃ katvā sabbesupi bāvīsatiyā tikesu –
Sahassamekaṃ pucchānaṃ, aṭṭhasattatimeva ca; Pucchā gaṇanato honti, nayamhi tikamūlake.
3838. 此后,以因缘、所缘缘、增上缘、无间缘为开端,进入“四根理趣”。其中,依初论三法,于无间缘等二十一缘中,逐一构造,得二十一組四句。于此显示了其中二組四句,余则略说。在此也一样,每一組四句攝四十九问,于全部二十一組四句中——
38. Tato paraṃ hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatipaccayā anantarapaccayāti catumūlakanayo āraddho. Tattha paṭhamattikena saddhiṃ anantarapaccayādīsu ekavīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena ekavīsati catukkā honti. Tesu dve catukke dassetvā sesaṃ saṅkhittaṃ. Idhāpi ekamekasmiṃ catukke ekūnapaññāsaṃ katvā sabbesupi ekavīsatiyā catukkesu –
Sahassamekaṃ pucchānaṃ, ekūnatiṃsa punāparā; Pucchā gaṇanato honti, nayamhi catumūlake.
此后,以五根为始,直至一切根的宣说完毕;将这一切总摄起来,把前已说与后将说的合在一处,在圣典中开示了这样的理趣:「不混淆地,应以一根、二根、三根、四根、五根、一切根来广说。」其中,在一根等之中所应说的,已说过了。而在五根中,配合第一个四分组,于无间缘等二十种缘中,依一一缘的联结方式,有二十个五组。于其中每一组,各有四十九——
Tato paraṃ pañcamūlakaṃ ādiṃ katvā yāva sabbamūlakā desanā katā, taṃ sabbaṃ saṅkhipitvā heṭṭhā vuttañca upari vattabbañca ekato katvā pāḷiyaṃ ‘‘ekamūlakaṃ, dumūlakaṃ, timūlakaṃ, catumūlakaṃ, pañcamūlakaṃ, sabbamūlakaṃ asammuyhantena vitthāretabba’’nti nayo dassito. Tattha ekamūlakādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ vuttameva. Pañcamūlake pana paṭhamacatukkena saddhiṃ samanantarapaccayādīsu samavīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena samavīsati pañcakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
Satāni nava pucchānaṃ, asīti ca punāparā; Pucchā gaṇanato honti, nayamhi pañcamūlake.
在六根理趣中,结合第一个五组,依俱生缘等十九缘中各缘的连结方式,得十九种六组。于每一组中,皆作四十九——
Chamūlake paṭhamapañcakena saddhiṃ sahajātapaccayādīsu ekūnavīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena ekūnavīsati chakkā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
九百问,又三十一;
从数目上说,这些是六根理趣中的问句。
Satāni nava pucchānaṃ, ekatiṃsa tatoparā; Pucchā gaṇanato honti, nayamhi chakkamūlake.
在七根中,与第一个六组相结合,于相互缘等十八种缘中,依一一缘的连结方式,有十八个七组。于其中每一组,各成四十九——
Sattamūlake paṭhamachakkena saddhiṃ aññamaññapaccayādīsu aṭṭhārasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena aṭṭhārasa sattakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
有八百问,又八十二问;
就计数而言,这些是七根理趣中的问句。
Satāni aṭṭha pucchānaṃ, dvāsīti ca tatoparā; Pucchā gaṇanato honti, nayamhi sattamūlake.
在八根理趣中,连同第一个七组,就依止缘等十七种缘,依一一缘的连结方式,有十七个八组。于其中每一八组,各成四十九——
Aṭṭhamūlake paṭhamasattakena saddhiṃ nissayapaccayādīsu sattarasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena sattarasa aṭṭhakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
问句有八百,又加三十三
就计数而言,这些是八根本理趣中的问句。
Satāni aṭṭha pucchānaṃ, tettiṃsā ca tatoparā; Pucchā gaṇanato honti, nayamhi aṭṭhamūlake.
在九根本理趣中,连同第一个八组,于亲依止缘等十六种缘中,依一一缘的连结方式,而有十六个九组。于一一九组中,各作四十九——
Navamūlake paṭhamaaṭṭhakena saddhiṃ upanissayapaccayādīsu soḷasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena soḷasa navakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
若计问数,则有七百,复有八十四问;
这些问句皆摄于九根理趣之中。
Satāni satta pucchānaṃ, caturāsīti tatoparā; Pucchā gaṇanato honti, nayamhi navamūlake.
在十根中,配合第一组九问,于前生缘等十五种缘中,依一一缘的联结方式,得十五个十组。于此每一组中,各成四十九——
Dasamūlake paṭhamanavakena saddhiṃ purejātapaccayādīsu pannarasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena pannarasa dasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
七百问,又三十五;
依计数,这些是十根理趣中的问句。
Satāni satta pucchānaṃ, pañcatiṃsa tatoparā; Pucchā gaṇanato honti, nayamhi dasamūlake.
在十一根理趣中,与第一组十根相结合,依后生缘等十四种缘,每一种缘各别连结,即有十四个十一组。于其中每一组,各计为四十九——
Ekādasamūlake paṭhamadasakena saddhiṃ pacchājātapaccayādīsu cuddasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena cuddasa ekādasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
六百问,此后八十六问;
此诸问句,计于十一根理趣中。
Cha satāni ca pucchānaṃ, chaḷāsīti tatoparā; Nayamhi pucchā gaṇitā, ekādasakamūlake.
于十二根中,与最初十一组一同,对于习行缘等十三种缘,依一一缘而结合,便有十三个十二组。于其中每一组,各作四十九——
Dvādasamūlake paṭhamaekādasakena saddhiṃ āsevanapaccayādīsu terasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena terasa dvādasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
六百问,又三十七;
依计数而言,此乃十二根理趣所摄之问。
Cha satāni ca pucchānaṃ, sattatiṃsa tatoparā; Pucchā gaṇanato honti, naye dvādasamūlake.
在十三根理趣中,结合第一个十二组,依业缘等十二缘,一一各别连结,即成十二个十三组。其中每一组,各作四十九问——
Terasamūlake paṭhamadvādasakena saddhiṃ kammapaccayādīsu dvādasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena dvādasa terasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
问有五百,又有八十八;
从计数而言,这些是十三根本理趣中的问句。
Satāni pañca pucchānaṃ, aṭṭhāsīti punāparā; Pucchā gaṇanato honti, naye terasamūlake.
在十四根本中,与初十三组结合,依异熟缘等十一缘中一一缘的连结,而有十一种十四组。于他们一一组中,各作四十九——
Cuddasamūlake paṭhamaterasakena saddhiṃ vipākapaccayādīsu ekādasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena ekādasa cuddasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
五百问,又三十九问;
从计数而言,这些是十四根理趣中的问句。
Satāni pañca pucchānaṃ, tiṃsa cātha navāparā; Pucchā gaṇanato honti, naye cuddasamūlake.
在十五根理趣中,结合第一个十四组,于食缘等十种缘中,依逐一连结的方式,而成十种十五组。于彼每一组中,各作四十九——
Pannarasamūlake paṭhamacuddasakena saddhiṃ āhārapaccayādīsu dasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena dasa pannarasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
四百问,复有九十;
若据计数,则这些皆为十五根理趣中所摄之问句。
Satāni cattāri pucchānaṃ, navuti ca tatoparā; Pucchā gaṇanato honti, naye pannarasamūlake.
于十六根中,与初十五组共,于根缘等九种缘中,依每一缘之联结方式,即有九种十六组。于彼每一组中,各计四十九——
Soḷasamūlake paṭhamapannarasakena saddhiṃ indriyapaccayādīsu navasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena nava soḷasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
四百问与四十一问;
就数目而言,这些是十六根理趣中的问句。
Satāni cattāri cattā-līsekā ceva punāparā; Pucchā gaṇanato honti, naye soḷasamūlake.
在十七根中,与最初的十六组相配合,于禅那缘等八种缘中,依一一缘的连结,便有八个十七组。在每一组内,各作四十九——
Sattarasamūlake paṭhamasoḷasakena saddhiṃ jhānapaccayādīsu aṭṭhasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena aṭṭha sattarasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
Satāni tīṇi pucchānaṃ, navuti dve punāparā; Pucchā gaṇanato honti, naye sattarasamūlake.
在十八根本理趣中,与第一组十七法结合,依道缘等七种缘,一一缘的连结方式而成七个十八组。于一一组中,各作四十九——
Aṭṭhārasamūlake paṭhamasattarasakena saddhiṃ maggapaccayādīsu sattasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena satta aṭṭhārasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
三百问,又有四十三问;
若就数量而言,这些是十八根本理趣中的问句。
Satāni tīṇi pucchānaṃ, tecattārīsameva ca; Pucchā gaṇanato honti, naye aṭṭhārasamūlake.
在以十九为根本的理趣中,配合第一个十八组,于相应缘等六种缘中,依一一缘的连结方式,而有六个十九组。于其中每一组,各别作四十九——
Ekūnavīsatimūlake paṭhamaaṭṭhārasakena saddhiṃ sampayuttapaccayādīsu chasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena cha ekūnavīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
二百九十种,又另有四种;
就数目而言,这些是于十九种理趣中的问句。
Dve satā navuti ceva, catasso ca punāparā; Pucchā gaṇanato honti, naye ekūnavīsatike.
在以二十为根本的(理趣)中,与最初的十九种(问句)相结合,于离依缘等五种缘中,依各各连接的方式,而成二十五种。于他们每一种中,作四十九种(问句)后——
Vīsatimūlake paṭhamaekūnavīsatikena saddhiṃ vippayuttapaccayādīsu pañcasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena pañcavīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
Dve satā honti pucchānaṃ, cattālīsā ca pañca ca; Pucchā gaṇanato honti, naye vīsatimūlake.
以二十一为根本者,与最初的二十种配合,在有缘等四种缘中各各连接,而有四种二十一。其中每一种,各作四十九问句——
Ekavīsatimūlake paṭhamavīsatikena saddhiṃ atthipaccayādīsu catūsu paccayesu ekamekassa yojanāvasena cattāro ekavīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
Sataṃ chanavuti ceva, pucchā honti sampiṇḍitā; Gaṇitā lakkhaṇaññūhi, ekavīsatike naye.
以二十二为根本,与最初的二十一种问句相配合,在无缘等三种缘中,每一缘各别连接,便形成三种二十二问句。于其中每一种,作四十九问句之后——
Dvāvīsatimūlake paṭhamaekavīsatikena saddhiṃ natthipaccayādīsu tīsu paccayesu ekamekassa yojanāvasena tayo dvāvīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
Cattālīsādhikaṃ sataṃ, satta ceva punāparā; Pucchā gaṇanato honti, naye dvāvīsatimūlake.
以二十三为根本,配合最初的二十二种(问句),在两种离与非离缘中,每一缘各各相应,而得二种二十三。于其中每一类,各作四十九问句后——
Tevīsatimūlake paṭhamadvāvīsatikena saddhiṃ dvīsu vigatāvigatapaccayesu ekamekassa yojanāvasena dve tevīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
依计数而言,问句有九十八种;
于第二十三理趣中,以二十三为根本。
Aṭṭhanavutimevidha, pucchā gaṇanato matā; Nayamhi tevīsatime, tevīsatikamūlake.
而以二十四为根本者,当知是总摄一切缘,故称为一切根本。其中唯有四十九问句。这些即是世尊在天众中,唯取因缘句,依一根本等乃至一切根本之终,详细分别的问句,今于此略作开示。
Catuvīsatimūlako pana sabbapaccayānaṃ samodhānavasena veditabbo, teneva sabbamūlakoti vutto. Tattha ekūnapaññāsameva pucchā hontīti sabbāpetā hetupaccayapadameva gahetvā ekamūlakādīnaṃ sabbamūlakapariyosānānaṃ vasena satthārā devaparisati vitthārato vibhattā pucchā idha saṅkhepena dassitā.
这些的总计如下:于一根本理,共有一千一百七十六问。在因缘理中,即以此根本计为四十九问,应取于此因缘根本中,其余则应分配于余缘根本之中。二根本有一千一百二十七,三根本有一千零七十八,四根本有一千零二十九,五根本有九百八十,六根本有九百三十一,七根本有八百八十二,八根本有八百三十三,九根本有七百八十四,十根本有七百三十五,十一根本有六百八十六,十二根本有六百三十七,十三根本有五百八十八,十四根本有五百三十九,十五根本有四百九十,十六根本有四百四十一,十七根本有三百九十二,十八根本有三百四十三,十九根本有二百九十四,二十根本有二百四十五,二十一根本有一百九十六,二十二根本有一百四十七,二十三根本有九十八,一切根本总计为四十九。如是,以因句为始,在所分别的一根本等之中——
Tāsaṃ pana sabbāsampi ayaṃ gaṇanapiṇḍo – ekamūlakanayasmiñhi ekādasa satāni chasattati ca pucchā āgatā. Hetupaccayanaye teneva mūlakena ekūnapaññāsaṃ katvā imasmiṃ hetupaccayamūlake gahetabbā, sesā sesapaccayamūlakesu pakkhipitabbā. Dumūlake sattavīsāni ekādasa satāni, timūlake sahassaṃ aṭṭhasattati ca, catumūlake sahassaṃ ekūnatiṃsañca, pañcamūlake asītādhikāni nava satāni, chamūlake ekatiṃsāni nava satāni, sattamūlake dvāsītāni aṭṭha satāni, aṭṭhamūlake tettiṃsāni aṭṭha satāni, navamūlake caturāsītāni satta satāni, dasamūlake pañcatiṃsāni satta satāni, ekādasamūlake chāsītāni cha satāni, dvādasamūlake sattatiṃsāni cha satāni, terasamūlake aṭṭhāsītāni pañca satāni, cuddasamūlake ekūnacattālīsāni pañca satāni, pannarasamūlake navutāni cattāri satāni, soḷasamūlake ekacattālīsāni cattāri sattāni, sattarasamūlake dvānavutāni tīṇi satāni, aṭṭhārasamūlake tecattālīsāni tīṇi satāni, ekūnavīsatimūlake catunavutāni dve satāni, vīsatimūlake pañcacattālīsāni dve satāni, ekavīsatimūlake chanavutisataṃ, dvāvīsatimūlake sattacattālīsasataṃ, tevīsatimūlake aṭṭhanavuti, sabbamūlake ekūnapaññāsāti evaṃ hetupadaṃ ādiṃ katvā vibhattesu ekamūlakādīsu –
Cuddaseva sahassāni, puna satta satāni ca; Pucchā hetupadasseva, ekamūlādibhedatoti.
39-4039-40. 如是,以因缘为首,从一根本开始,乃至一切根本理,显示了问题的分类之后,现在为了显示以所缘缘为首,而说:“由所缘缘、因缘等,善法缘善法可能生起。”其中,“由所缘缘、因缘”即显示了以所缘缘为首、以因缘为终的一根本理。此后,“由所缘缘、增上缘”开始了二根本。其中,在显示了第一双和所缘‑不离双之后,其余略去。最后双“由所缘缘、因缘”也未显示。然而,若在某处见有诵出之道,即应取用彼诵道。此后,并未依所缘缘显示三根本等,而是为了显示以增上缘为首的一种缘等,仅说:“增上缘、无间缘、等无间缘、俱生缘、相互缘”。如此,应知这是依一根本或一切根本。
39-40. Evaṃ hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlakato paṭṭhāya yāva sabbamūlakanayā pucchābhedaṃ dassetvā idāni ārammaṇapaccayaṃ ādiṃ katvā dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya ārammaṇapaccayā hetupaccayātiādimāha. Tattha ārammaṇapaccayā hetupaccayāti ettāvatā ārammaṇapaccayaṃ ādiṃ katvā hetupaccayapariyosāno ekamūlakanayo dassito. Tato paraṃ ārammaṇapaccayā adhipatipaccayāti dukamūlakaṃ āraddhaṃ. Tattha imaṃ paṭhamadukañceva ārammaṇāvigatadukañca dassetvā sesaṃ saṅkhittaṃ. Ārammaṇapaccayā hetupaccayāti ayaṃ osānadukopi na dassito. Sace pana katthaci vācanāmagge sandissati, sveva vācanāmaggo gahetabbo. Tato paraṃ ārammaṇapaccayavasena tikamūlakādayo adassetvāva adhipatipaccayaṃ ādiṃ katvā ekakādayo dassetuṃ adhipatipaccayā, anantarapaccayā, samanantarapaccayā, sahajātapaccayā, aññamaññapaccayāti ettakameva vuttaṃ, taṃ ekamūlakavasena vā sabbamūlakavasena vā veditabbaṃ.
41此后,为了显示以“不离缘”为首的二因组合,开始了“不离缘、因缘”等。其中,依次说了不离因二法、不离所缘二法、不离增上二法这三个二法之后,最后显示了一个不离与离二法。然后,为了显示以不离缘为依的三因组合,依次说了“不离缘、因缘、所缘缘”、“不离缘、因缘、增上缘”、“不离缘、因缘、无间缘”这三个三法,之后说了“不离缘、因缘、离缘”这最后一个三法。接着,为了显示以不离缘为依的四因组合,说了“不离缘、因缘、所缘缘、增上缘”、“不离缘、因缘、所缘缘、无间缘”这两个四法,此后将“离缘”一词抽出搁置,其余一切都略去。为了显示略说之状,说:“每一词的一因、二因、三因、一切因,应由不混淆者详细展开。”因此,如同以因缘为首,依“因”等词,在一因中有一千一百问、七十六问……乃至在一切因中有四十九问;同样地,以所缘缘等每一个为首,依“所缘”等词,每一词在一因中有一千一百问、七十六问……乃至在一切因中有四十九问。如此,每一词在一因等分类中,有一万四千七百问。在这一切二十四缘中,此是计数之限定——
41. Tato paraṃ avigatapaccayaṃ ādiṃ katvā dumūlakameva dassetuṃ – avigatapaccayā hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha avigatahetuduko, avigatārammaṇaduko, avigatādhipatidukoti paṭipāṭiyā tayo duke vatvā pariyosāne ca avigatavigataduko eko duko dassito. Tato avigatapaccayavaseneva timūlakaṃ dassetuṃ – ‘‘avigatapaccayā hetupaccayā ārammaṇapaccayā, avigatapaccayā hetupaccayā adhipatipaccayā, avigatapaccayā hetupaccayā anantarapaccayā’’ti evaṃ paṭipāṭiyā tayo tike vatvā ‘‘avigatapaccayā hetupaccayā vigatapaccayā’’ti pariyosānattiko vutto. Tato avigatapaccayavaseneva catumūlakaṃ dassetuṃ ‘‘avigatapaccayā hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatipaccayā, avigatapaccayā hetupaccayā ārammaṇapaccayā anantarapaccayā’’ti dve catukke vatvā ‘‘vigatapaccayā’’ti padaṃ uddharitvā ṭhapitaṃ, sesaṃ sabbaṃ saṅkhittaṃ. Tassa saṅkhittabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘ekekassa padassa ekamūlakaṃ, dumūlakaṃ, timūlakaṃ, sabbamūlakaṃ asammuyhantena vitthāretabba’’nti vuttaṃ. Tasmā yathā hetupaccayaṃ ādiṃ katvā hetuādipadavasena ekamūlake ekādasa pucchāsatāni chasattati ca pucchā…pe… sabbamūlake ekūnapaññāsaṃ, evaṃ ārammaṇapaccayādīsupi ekamekaṃ ādiṃ katvā ārammaṇādipadavasena ekamekassa padassa ekamūlake ekādasa pucchāsatāni chasattati ca pucchā…pe… sabbamūlake ekūnapaññāsāti ekekassa padassa ekamūlakādibhede sattasatādhikāni cuddasa pucchā sahassāni honti. Tāsaṃ sabbesupi catuvīsatiyā paccayesu ayaṃ gaṇanaparicchedo –
Dvāpaññāsasahassāna-ṭṭhasatāni tīṇi satasahassāni; Kusalattikassa pucchā, anulomanayamhi suvibhattā.
正如善三法那样,受三法等也是如此,于一切二十二种三法中——
Yathā ca kusalattikassa, evaṃ vedanāttikādīnampīti sabbesupi dvāvīsatiyā tikesu –
Ekasaṭṭhisahassāni, cha satāni sattasattati; Satasahassāni pucchānaṃ, tikabhede pabhedato.
道语略说。
Saṅkhittā vācanāmagge.
复次,于二法中,如‘因法缘取因法,是否以因缘而生起?’如是,因缘取因、因缘取非因、因缘取因与非因;非因缘取非因、非因缘取因、非因缘取因与非因;因与非因缘取因、因与非因缘取非因、因与非因缘取因与非因。于每一二法中,因缘等每一缘有九问。其中以因缘为首,一因之中有二百一十六问。其中,唯单独因缘的九问应当取用,其余八问已由其他方式所取。
Dukesu pana ‘‘siyā hetuṃ dhammaṃ paṭicca hetudhammo uppajjeyya hetupaccayā’’ti evaṃ hetuṃ paṭicca hetu, hetuṃ paṭicca nahetu, hetuṃ paṭicca hetu ca nahetu ca, nahetuṃ paṭicca nahetu, nahetuṃ paṭicca hetu, nahetuṃ paṭicca hetu ca nahetu ca, hetuñca nahetuñca paṭicca hetu, hetuñca nahetuñca paṭicca nahetu, hetuñca nahetuñca paṭicca hetu ca nahetu cāti ekamekasmiṃ duke hetupaccayādīsu ekamekasmiṃ paccaye nava pucchā honti. Tāsu hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlake dvesatāni soḷasa ca pucchā honti. Tāsu hetupaccayasseva aññena asammissā nava pucchā gahetabbā, sesā aṭṭha vārena gahitā.
于这些二因等二十三转中,每一转各减去九,直至一切因,这便是计数的限定:在二因中,当一因所示的一二百一十六问减去九后,为二百零七问;从此再减九,于三因中则得一百九十八问。如此一一从前数减去九,四因中得一百八十九问,五因一百八十问,六因一百七十一问,七因一百六十二问,八因一百五十三问,九因一百四十四问,十因一百三十五问,十一因一百二十六问,十二因一百一十七问,十三因一百零八问,十四因九十九问,十五因九十问,十六因八十一问,十七因七十二问,十八因六十三问,十九因五十四问,二十因四十五问,二十一因三十六问,二十二因二十七问,二十三因十八问,一切因中得九问。正如依因缘,在一因中有二百一十六问……乃至一切因中有九,同样,以所缘缘等每一种为始,依‘所缘’等词,一一词在一因中皆有二百一十六问……乃至一切因中有九。如此,一一词在一因等分类中,有二千七百问。于这一切二十四缘中,这便是计数的限定。
Tāsaṃ dukamūlakādīsu tevīsatiyā vāresu ekekaṃ navakaṃ apanetvā yāva sabbamūlakā ayaṃ gaṇanaparicchedo – dukamūlake tāva ekamūlake dassitesu dvīsu soḷasādhikesu pucchāsatesu nava apanetvā dvesatāni satta ca pucchā honti, tato nava apanetvā timūlake aṭṭhanavutisataṃ. Evaṃ purimapurimato nava nava apanetvā catumūlake ekūnanavutisataṃ, pañcamūlake asītisataṃ, chamūlake ekasattatisataṃ, sattamūlake dvāsaṭṭhisataṃ, aṭṭhamūlake tepaṇṇāsasataṃ, navamūlake catucattālīsasataṃ, dasamūlake pañcatiṃsasataṃ, ekādasamūlake chabbīsasataṃ, dvādasamūlake sattarasādhikasataṃ, terasamūlake aṭṭhādhikasataṃ, cuddasamūlake navanavuti, pannarasamūlake navuti, soḷasamūlake ekāsīti, sattarasamūlake dvāsattati, aṭṭhārasamūlake tesaṭṭhi, ekūnavīsatimūlake catupaññāsaṃ, vīsatimūlake pañcacattālīsaṃ, ekavīsatimūlake chattiṃsaṃ, dvāvīsatimūlake sattavīsa, tevīsatimūlake aṭṭhārasa, sabbamūlake navāti. Yathā panetāni hetupaccayavasena ekamūlake soḷasādhikāni dve pucchāsatāni…pe… sabbamūlake nava, evaṃ ārammaṇapaccayādīsupi ekamekaṃ ādiṃ katvā ārammaṇādipadavasena ekekassa padassa ekamūlake soḷasādhikāni dve pucchāsatāni…pe… sabbamūlake navāti ekekassa padassa ekamūlakādibhede dve pucchā sahassāni sattasatāni ca pucchā honti. Tāsaṃ sabbesupi catuvīsatiyā paccayesu ayaṃ gaṇanaparicchedo –
六万四千,又八百;
此是因二法之问,于顺次第法中为所认可。
Catusaṭṭhisahassāni, puna aṭṭhasatāni ca; Pucchā hetudukasseva, anulomanaye matā.
如同因二法,有因二法等也是如此,于一切百二法中——
Yathā ca hetudukassa, evaṃ sahetukadukādīnampīti sabbasmimpi dukasate –
Saṭṭhi satasahassāni, cattāri ca tatoparaṃ; Asīti ca sahassāni, pucchā dukasate vidū.
以上即是纯粹的三法发趣与二法发趣中,诸问的计数限定。
Ayaṃ tāva suddhike tikapaṭṭhāne ceva dukapaṭṭhāne ca pucchānaṃ gaṇanaparicchedo.
此后,取二十二种三法,放入百二法中,所说即名为“二法三法发趣”。其中,例如“是否依因善法,因善法以因缘生起?”如此,于二十二种三法中,将每一种三法与一百种二法一一结合,应当显示的诸问,依前文所说之理,以“一切一因”等收摄,应知其限定。
Yaṃ pana tato paraṃ dvāvīsati tike gahetvā dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tattha ‘‘siyā hetuṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca hetu kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayā’’ti evaṃ dvāvīsatiyā tikesu ekekaṃ tikaṃ dukānaṃ satena satena saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo.
又,此后,取百种二法,投入二十二种三法中,所说即名为“三法二法发趣”。其中,亦如“是否依善因法,善因法以因缘生起?”等,将百种二法中的每一种二法与二十二种三法结合后,应当显示的诸问,依前文所说之理,以“一切一因”等收摄,应知其分别。
Yampi tato paraṃ dukasataṃ gahetvā dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tatthāpi ‘‘siyā kusalaṃ hetuṃ dhammaṃ paṭicca kusalo hetudhammo uppajjeyya hetupaccayā’’ti evaṃ dukasate ekekaṃ dukaṃ dvāvīsatiyā tikehi saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo.
继而,仅将诸三法置于三法中,即宣说了名为“三法三法发趣”的部分。于此亦应知:以“由与乐受相应之善法,以因缘可能生起与乐受相应之善法”等方式,将二十二种三法中的每一种三法,与其余二十一种三法相配合而应显示的诸问,依前文所说的方法,以一切单根等方式总摄而作区分。
Yampi tato paraṃ tike tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tatthāpi ‘‘siyā kusalaṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjeyya hetupaccayā’’ti evaṃ dvāvīsatiyā tikesu ekekaṃ tikaṃ sesehi ekavīsatiyā tikehi saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo.
继而,仅将诸二法置于二法中,即宣说了名为“二法二法发趣”的部分。于此亦应知:以“由有因之有因法,以因缘可能生起有因之有因法”等方式,将一百种二法中的每一种二法,与其余九十九种二法相配合而应显示的诸问,依前文所说的方法,以一切单根等方式总摄而作区分。其实,如来是将这一切分类完全示现之后,才向天众说法的;然而,法将(舍利弗)仅仅以“今日说了此与此”的方式,简略地以略示方法宣说教法。长老亦简略地受持了诵出之道,此道依长老所传持的方法,在结集时被收入结集。
Yampi tato paraṃ duke dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tatthāpi ‘‘siyā hetuṃ sahetukaṃ dhammaṃ paṭicca hetu sahetuko dhammo uppajjeyya hetupaccayā’’ti evaṃ dukasate ekekaṃ dukaṃ sesehi navanavutiyā dukehi saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo. Tathāgatena hi sabbampetaṃ pabhedaṃ dassetvāva devaparisāya dhammo desito, dhammasenāpatissa pana tena ‘‘ajja idañcidañca desita’’nti saṅkhipitvā nayadassanamatteneva desanā akkhātā. Therenāpi saṅkhipitvāva vācanāmaggo pavattito, so therena pavattitanayeneva saṅgītikāle saṅgahaṃ āropito.
为阐明其简略的方法,而安立了此偈颂:“三法及胜发趣,二法最上,二法三法,三法二法,三法三法,二法二法,顺中六理甚深。”其义为:“三法及胜发趣”即殊胜的三法发趣;“二法最上”即最上、最胜的二法发趣;“二法三法及”即二法三法发趣;“三法二法及”即三法二法发趣;“三法三法及”即三法三法发趣;“二法二法及”即二法二法发趣。“顺中六理甚深”谓如此三法发趣等六种甚深之理,当知在顺中。其中,有两种顺:法顺与缘顺。以“由善法,善法”等方式,依摄于阿毗达摩论母句的诸法之顺说而转起者,称为法顺。以“因缘、所缘缘”等方式,依二十四缘之顺说而转起者,称为缘顺。
Taṃ panassa saṅkhepanayaṃ dassetuṃ tikañca paṭṭhānavaranti ayaṃ gāthā ṭhapitā. Tassattho – tikañca paṭṭhānavaranti pavaraṃ tikapaṭṭhānañca. Dukuttamanti uttamaṃ seṭṭhaṃ dukapaṭṭhānañca. Dukatikañcevāti dukatikapaṭṭhānañca. Tikadukañcāti tikadukapaṭṭhānañca. Tikatikañcevāti tikatikapaṭṭhānañca. Dukadukañcāti dukadukapaṭṭhānañca. Cha anulomamhi nayā sugambhīrāti ete tikapaṭṭhānādayo suṭṭhu gambhīrā cha nayā anulomamhi veditabbāti. Tattha dve anulomāni – dhammānulomañca paccayānulomañca. Tattha ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo’’ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ anulomadesanāvasena pavattaṃ dhammānulomaṃ nāma. ‘‘Hetupaccayā ārammaṇapaccayā’’ti evaṃ catuvīsatiyā paccayānaṃ anulomadesanāvasena pavattaṃ paccayānulomaṃ nāma.
其中,在先前的注释书中,“三法及发趣之胜……于顺中六理甚深”此偈颂,是就法顺而言的。而此处,此偈颂则是就彼法顺中的缘顺而说。因此,注释书偈颂“于顺中六理甚深”的意思应当理解为:在法顺中,三法发趣等六理甚深。而在此处,于以“因缘、所缘缘”等方式展开的缘顺中,这些法顺中的三法发趣等,也应知为“六理甚深”之义。其中,在顺的三法发趣中,仅依善三法,就在此缘起分的名目部分,简略地显示了问法分类。然而,在其余三法及余发趣中,则未显示任何一问。此后,在俱生分等中,即使依善三法,也未举出问句,仅依可得的方式显示了答句。然而,依“于顺中六理甚深”之说,在此缘顺中,这六种发趣理也应以问句的形式举出并加以显示。因为,注释《发趣》的诸位阿阇梨负有此责。
Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha anulomamhi nayā sugambhīrā’’ti ayaṃ gāthā dhammānulomaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā tasmiṃ dhammānulome paccayānulomaṃ sandhāya vuttā. Tasmā ‘‘cha anulomamhi nayā sugambhīrā’’ti aṭṭhakathāgāthāya dhammānulome tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse ‘‘hetupaccayā ārammaṇapaccayā’’ti evaṃ pavatte paccayānulome ete dhammānulome tikapaṭṭhānādayo ‘‘cha nayā sugambhīrā’’ti evamattho veditabbo. Tesu anulome tikapaṭṭhāne kusalattikamattasseva vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassāpi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. ‘‘Cha anulomamhi nayā sugambhīrā’’ti vacanato pana imasmiṃ paccayānulome chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.
2. 缘遮释
2. Paccayapaccanīyavaṇṇanā
42-4442-44. 现在说到遮分。为了显示它,开始陈述“依善法,善法可能生起,非因缘……”等。其中,问法分类与顺问完全等量。因此,在这里说了“如同在顺中因缘被详细说明,在遮中非因缘也应当这样详细说明”之后,又在结尾说:“如同在顺中,每一句有单根、双根、三根、四根乃至二十三种根,在遮中也应当这样详细说明。”这里所说的“二十三种根”,仅是就双根而言。然而在结尾处,一切根也有二十四种根。这一切皆是略说。
42-44. Idāni paccanīyaṃ hoti. Taṃ dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya na hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha anulomapucchāhi samappamāṇova pucchāparicchedo. Tenevettha ‘‘yathā anulome hetupaccayo vitthārito, evaṃ paccanīyepi nahetupaccayo vitthāretabbo’’ti vatvā puna pariyosāne ‘‘yathā anulome ekekassa padassa ekamūlakaṃ, dumūlakaṃ, timūlakaṃ, catumūlakaṃ yāva tevīsatimūlakaṃ, evaṃ paccanīyepi vitthāretabba’’nti vuttaṃ. Tevīsatimūlakanti idañcettha dumūlakaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Pariyosāne pana sabbamūlakaṃ catuvīsatimūlakampi hotiyeva. Taṃ sabbaṃ saṅkhittamevāti.
“三法发趣殊胜……六种逆法门深奥”这一偈颂,此处也指明有两种逆法:法逆法与缘逆法。其中,对于依“善法”等阿毗达摩论母句所摄的诸法,依照“非缘取善法而生非善法”等逆说而展开的,称为法逆法。依照“非因缘、非所缘缘”等对二十四缘的逆说而展开的,称为缘逆法。在那里,前文注释书中的“三法发趣殊胜……六种逆法门深奥”一偈,是就法逆法而说。而在此处,这一偈颂则是就法顺法中的缘逆法而说。因此,对于注释书偈颂的“六种逆法门深奥”,应理解为:在法逆法中,三法发趣等六种法门深奥。然而,对于此处依“非因缘、非所缘缘”等所展开的缘逆法,也应理解为:在那些法顺法当中,三法发趣等六种法门深奥。
Tikañcapaṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyamhi nayā sugambhīrāti etthāpi dve paccanīyāni – dhammapaccanīyañca paccayapaccanīyañca. Tattha ‘‘kusalā dhammā’’ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ ‘‘na kusalaṃ dhammaṃ paṭicca na kusalo dhammo’’ti paccanīyadesanāvasena pavattaṃ dhammapaccanīyaṃ nāma. ‘‘Nahetupaccayā nārammaṇapaccayā’’ti evaṃ catuvīsatiyā paccayānaṃ paccanīyadesanāvasena pavattaṃ paccayapaccanīyaṃ nāma. Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti ayaṃ gāthā dhammapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā dhammānulomeyeva paccayapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Tasmā ‘‘cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti aṭṭhakathāgāthāya dhammapaccanīye tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse na hetupaccayā nārammaṇapaccayāti evaṃ pavatte paccayapaccanīye ete dhammānulomeyeva tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo.
在这些当中,仅在顺法三法发趣中,依唯善三法的范围,在此缘分章的施设分里简略地显示了问法的分类。然而,在其余的三法中以及其余的发趣中,则一个问题也未显示。此后,在俱生分等之中,即使依善三法,也没有列出问题,只是依可行的方法显示了回答。然而,依“六种逆法门深奥”这一说法,在此缘逆法中,这六种发趣法门也应当以提问的方式列出并加以显示,因为解说发趣的诸阿阇梨负有此责。
Tesu anulomatikapaṭṭhāneyeva kusalattikamattassa vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassāpi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. ‘‘Cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti vacanato pana imasmiṃ paccayapaccanīye chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.
3. 顺逆法解说
3. Anulomapaccanīyavaṇṇanā
45-4845-48. 现在是顺逆法。为显示此法,首先提出:“善法缘取善法,依因缘而非所缘缘等可能生起”等问题。其中,依“因缘而非所缘缘……因缘而非不离去缘”的方式,将因句与其余二十三缘中的每一缘结合,便有以因句等为单根的二十三种顺逆法。于每一种中各作四十九,共有一千一百二十七问。在双根中,依次将因、所缘等句与其余二十二缘中的每一缘结合,则有二十二种顺逆法。如此,应知在顺法所提及的一切单根等中,是逐一略去一句,依剩余句来计算问数。在此,单根等中,不论巴利经典中已出现的问或未出现的问,一切都应依前文所述的方法来理解。
45-48. Idāni anulomapaccanīyaṃ hoti. Taṃ dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayā naārammaṇapaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha ‘‘hetupaccayā naārammaṇapaccayā…pe… hetupaccayā naavigatapaccayā’’ti hetupadassa sesesu tevīsatiyā paccayesu ekekena saddhiṃ yojanāvasena hetupadādike ekamūlake tevīsati anulomapaccanīyāni. Tesu ekekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā sattavīsādhikāni ekādasa pucchāsatāni honti. Dumūlake pana hetārammaṇapadānaṃ sesesu dvāvīsatiyā paccayesu ekekena saddhiṃ yojanāvasena dvāvīsati anulomapaccanīyānīti evaṃ anulome vuttesu sabbesu ekamūlakādīsu ekekaṃ padaṃ parihāpetvā avasesānaṃ vasena pucchāgaṇanā veditabbā. Ekamūlakādīsu cettha yā pucchā pāḷiyaṃ āgatā, yā ca na āgatā, tā sabbā heṭṭhā vuttanayānusāreneva veditabbā.
“三法发趣殊胜……六种顺逆法门深奥”这一偈颂,此处也依前文所述的方式,有两种顺逆法:法顺逆法与缘顺逆法。其中,对于以“善法”等阿毗达摩论母句摄集的诸法,依“缘取善法而生起非善法”等顺逆教说而展开的,称为法顺逆法;依“因缘而非所缘缘”等,围绕二十四缘中可得之句的顺逆教说而展开的,称为缘顺逆法。先前注释书中的“三法发趣殊胜……六种顺逆法门深奥”这一偈颂,是就法顺逆法而言;而在此处,这一偈颂是就法顺法中的缘顺逆法而言。因此,对于注释书偈颂“六种顺逆法门深奥”,应理解为:在法顺逆法中,三法发趣等六种法门是深奥的;而在此处,对于依“因缘而非所缘缘”等展开的缘顺逆法,应理解为:在这些法顺法中,三法发趣等六种法门同样是深奥的。
Tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrāti ettha pana heṭṭhā vuttanayeneva dve anulomapaccanīyāni – dhammānulomapaccanīyaṃ paccayānulomapaccanīyañca. Tattha ‘‘kusalā dhammā’’ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca na kusalo dhammo’’ti anulomapaccanīyadesanāvasena pavattaṃ dhammānulomapaccanīyaṃ nāma. ‘‘Hetupaccayā naārammaṇapaccayā’’ti evaṃ catuvīsatiyā paccayesu labbhamānapadānaṃ anulomapaccanīyadesanāvasena pavattaṃ paccayānulomapaccanīyaṃ nāma. Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti ayaṃ gāthā dhammānulomapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā dhammānulomeyeva paccayānulomapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Tasmā ‘‘cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti aṭṭhakathāgāthāya dhammānulomapaccanīye tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse hetupaccayā nārammaṇapaccayāti evaṃ pavatte paccayānulomapaccanīye ete dhammānulomeyeva tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo.
在这些当中,仅在顺法三法发趣中,依善三法的范围,于缘分章的施设分里简略地显示了问法的分类。然而,在其余的三法和其余的发趣中,却未显示任何问题。此后,在俱生分等中,即使依善三法,也未列出问题,只是依可能的方式给出了回答。不过,根据“六种顺逆法门深奥”这一说法,在此缘顺逆法中,这六种发趣法门也应当以提问的方式列出并加以显示,因为这是诸发趣解说师的责任所在。
Tesu anulome tikapaṭṭhāneyeva kusalattikamattassa vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassāpi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. ‘‘Cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti vacanato pana imasmiṃ paccayānulomapaccanīye chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.
4. 逆顺法解说
4. Paccanīyānulomavaṇṇanā
49-5249-52. 如今是逆顺法。为开显此义,便以“善法缘于善法,可能依非因缘、所缘缘而生起”等为始。其中,问法之量,与顺逆法中所问全然等同。在此,单因等诸类之中,凡于圣典已出之问及未出之问,皆当依前文所述之理而解。
49-52. Idāni paccanīyānulomaṃ hoti. Taṃ dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya nahetupaccayā ārammaṇapaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha anulomapaccanīyapucchāhi samappamāṇo eva pucchāparicchedo. Ekamūlakādīsu cettha yā pucchā pāḷiyaṃ āgatā, yā ca na āgatā, tā sabbā heṭṭhā vuttanayānusāreneva veditabbā.
“三法及最胜发趣……乃至……于六种逆顺中,诸理趣甚深”此偈,于此亦依前文所述之理,有两种逆顺:法逆顺与缘逆顺。其中,以“非善法缘于善法”等逆顺教说方式,就“善法”等阿毗达摩论母句所摄诸法而展开者,名为法逆顺。以“非因缘、所缘缘”等逆顺教说方式,就二十四缘中可得之句而展开者,名为缘逆顺。此处,前注释书中“三法及最胜发趣……乃至……于六种逆顺中,诸理趣甚深”此偈,乃就法逆顺而说。而在此处,此偈则就法顺中之缘逆顺而说。是故当知,注释书中“于六种逆顺中,诸理趣甚深”之意为:于法逆顺中,三法发趣等六种理趣为甚深。然于此,针对以“非因缘、所缘缘”等方式展开之缘逆顺,当知意为:即于此法顺之中,三法发趣等六种理趣为甚深。
Tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrāti etthāpi heṭṭhā vuttanayeneva dve paccayānulomāni – dhammapaccanīyānulomaṃ paccayapaccanīyānulomañca. Tattha ‘‘kusalā dhammā’’ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ ‘‘nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo’’ti paccanīyānulomadesanāvasena pavattaṃ dhammapaccanīyānulomaṃ nāma. ‘‘Nahetupaccayā ārammaṇapaccayā’’ti evaṃ catuvīsatiyā paccayesu labbhamānapadānaṃ paccayapaccanīyānulomadesanāvasena pavattaṃ paccayapaccanīyānulomaṃ nāma. Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā’’ti ayaṃ gāthā dhammapaccanīyānulomaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā dhammānulomeyeva paccayapaccanīyānulomaṃ sandhāya vuttā. Tasmā ‘‘cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā’’ti aṭṭhakathāya dhammapaccanīyānulome tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse nahetupaccayā ārammaṇapaccayāti evaṃ pavatte paccayapaccanīyānulome ete dhammānulomeyeva tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo.
其中,仅在顺三法发趣中,即使就善三法,也在此缘分转起的施设分中,以简略方式显示了问句的分类。然而,在其余的三法及余下的发趣中,却连一个问句也未曾显示。在此之后,于俱生分等中,即使就善三法,亦未列出问句,而只是依可得的方式显示了答句。然而,依据“于六种逆顺中,诸理趣甚深”的说法,在这缘逆顺中,此六种发趣理趣同样应以列出问句的方式来显示。因为,阐释发趣乃是诸阿阇梨的责任。
Tesu anulomatikapaṭṭhāneyeva kusalattikamattassapi vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassapi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. ‘‘Cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā’’ti vacanato pana imasmiṃ paccayapaccanīyānulome chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.