缘之列举的注释
Paccayuddesavaṇṇanā
正自觉者于顺法发趣中,依二十二个三法而宣说三法发趣,依一百个二法而宣说二法发趣。此后,取二十二个三法纳入一百个二法中,开示二法三法发趣。又取一百个二法纳入二十二个三法中,开示三法二法发趣。复将三法唯纳入三法中,开示三法三法发趣;将二法唯纳入二法中,开示二法二法发趣。如是——
Sammāsambuddhena hi anulomapaṭṭhāne dvāvīsati tike nissāya tikapaṭṭhānaṃ nāma niddiṭṭhaṃ, sataṃ duke nissāya dukapaṭṭhānaṃ nāma niddiṭṭhaṃ. Tato paraṃ dvāvīsati tike gahetvā dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Tato paraṃ dukasataṃ gahetvā dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Tike pana tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Duke ca dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Evaṃ –
三法发趣为殊胜,二法发趣为至上,
二法三法发趣,及三法二法发趣;
三法三法发趣,及二法二法发趣;
此六种顺法理趣甚深。
Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ, Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca; Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca, Cha anulomamhi nayā sugambhīrāti.
在逆法发趣中,依二十二种三法而施设,名为三法发趣;依一百种二法而施设,名为二法发趣;将二十二种三法摄入一百种二法中,名为二法三法发趣;将一百种二法摄入二十二种三法中,名为三法二法发趣;将三法唯摄入三法中,名为三法三法发趣;将二法唯摄入二法中,名为二法二法发趣。如此,逆法亦由六种理趣而宣说发趣。是故有言——
Paccanīyapaṭṭhānepi dvāvīsati tike nissāya tikapaṭṭhānaṃ nāma. Dukasataṃ nissāya dukapaṭṭhānaṃ nāma. Dvāvīsati tike dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma. Dukasataṃ dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma. Tike tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma. Duke dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāmāti evaṃ paccanīyepi chahi nayehi paṭṭhānaṃ niddiṭṭhaṃ. Tena vuttaṃ –
三法发趣为无上,二法发趣为殊胜,
二法三法发趣、三法二法发趣亦复如是;
三法之三法发趣与二法之二法发趣,
在逆法中,有这六种深奥难解之理。
‘‘Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ, Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca; Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca, Cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti.
此后,在顺逆法中也以同样的方法开示了六种理。因此说:
Tato paraṃ anulomapaccanīyepi etenevupāyena cha nayā dassitā. Tenāha –
三法发趣最为殊胜,二法发趣最为至上,
二法与三法发趣,以及三法与二法发趣;
三法与三法发趣,以及二法与二法发趣,
顺逆法中有这六种甚深难解的道理。
‘‘Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ, Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca; Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca, Cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti.
此后,在逆顺法中,同样也以这六种理加以宣说。因此说:
Tadanantaraṃ paccanīyānulomamhi eteheva chahi nayehi niddiṭṭhaṃ. Tenāha –
三法发趣最胜,二法发趣至上,
二法对三法发趣,以及三法对二法发趣;
三法对三法发趣,以及二法对二法发趣,
于逆顺中,有此六种甚深之理。
‘‘Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ, Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca; Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca, Cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā’’ti.
如此,顺法中有六种发趣,逆法中有六种,顺逆法中有六种,逆顺法中有六种发趣,这便被称为‘二十四全面发趣合辑大论’。
Evaṃ anulome cha paṭṭhānāni, paccanīye cha, anulomapaccanīye cha, paccanīyānulome cha paṭṭhānānīti idaṃ ‘‘catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānapaṭṭhānamahāpakaraṇaṃ nāmā’’ti hi vuttaṃ.
其中,对于那些以合辑之义被称为‘二十四全面发趣合辑大论’的二十四全面发趣,以及对于这部论本身的名义,首先应当这样来了知。以何义而称为发趣?以种种缘之义。因为前缀‘pa-’显示了种种之义,而‘ṭhāna’一词则显示缘之义。在‘处非处善巧’等中,缘被称为‘处’。因此,由于依种种缘而宣说,在这二十四发趣中,每一个都称为发趣。又,就这些发趣的合集而言,这整部论应当知为‘发趣’。
Tattha yesaṃ catuvīsatiyā samantapaṭṭhānānaṃ samodhānavasenetaṃ catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānaṃ paṭṭhānamahāpakaraṇaṃ nāmāti vuttaṃ, tesañceva imassa ca pakaraṇassa nāmattho tāva evaṃ veditabbo. Kenaṭṭhena paṭṭhānanti? Nānappakārapaccayaṭṭhena. ‘Pa-kāro’ hi nānappakāratthaṃ dīpeti, ṭhānasaddo paccayatthaṃ. Ṭhānāṭṭhānakusalatātiādīsu hi paccayo ṭhānanti vutto. Iti nānappakārānaṃ paccayānaṃ vasena desitattā imesu catuvīsatiyā paṭṭhānesu ekekaṃ paṭṭhānaṃ nāma. Imesaṃ pana paṭṭhānānaṃ samūhato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ paṭṭhānanti veditabbaṃ.
另一种解说方式——以何义而称为发趣?以分别之义。如‘施设、安立、开显、分别、阐明’(中部1.371)之处所说,在这里,发趣是依分别之义而被了知的。如此,由于善等诸法依因缘等而被分别,在这二十四发趣中,每一个都名为发趣。又,就这些发趣的合集而言,这整部论应当知名为‘发趣’。
Aparo nayo – kenaṭṭhena paṭṭhānanti? Vibhajanaṭṭhena. ‘‘Paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamma’’nti (ma. ni. 1.371) āgataṭṭhānasmiñhi vibhajanaṭṭhena paṭṭhānaṃ paññāyati. Iti kusalādīnaṃ dhammānaṃ hetupaccayādivasena vibhattattā imesu catuvīsatiyā paṭṭhānesu ekekaṃ paṭṭhānaṃ nāma. Imesaṃ pana paṭṭhānānaṃ samūhato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ paṭṭhānaṃ nāmāti veditabbaṃ.
另有解释:何以称为“发趣”?以安立之义,即行进之义。如“牛栏里安立的牛”(《中部》1.156)一语,其中“安立”被说为“安立的牛”,其含义实为行进。同样,在未广开论理的《法集论》等中,对于无著而行进的一切知智,在因缘等分类所分析的善等法中,因获得了广开之理,便以无著转起行进,所以这二十四缘中的每一缘都称为发趣。又依这些发趣的合集,整部论应知即名为“发趣”。
Aparo nayo – kenaṭṭhena paṭṭhānanti? Paṭṭhitatthena. Gamanaṭṭhenāti attho. ‘‘Goṭṭhā paṭṭhitagāvo’’ti (ma. ni. 1.156) āgataṭṭhānasmiñhi yena paṭṭhānena paṭṭhitagāvoti vutto, taṃ atthato gamanaṃ hoti. Iti nātivitthāritanayesu dhammasaṅgaṇīādīsu anissaṅgagamanassa sabbaññutaññāṇassa hetupaccayādibhedabhinnesu kusalādīsu vitthāritanayalābhato nissaṅgavasena pavattagamanattā imesu catuvīsatiyā paṭṭhānesu ekekaṃ paṭṭhānaṃ nāma. Imesaṃ pana paṭṭhānānaṃ samūhato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ paṭṭhānaṃ nāmāti veditabbaṃ.
其中,在顺法里,最初依三法宣说,故称“三法发趣”。析其词句:此处有三法之发趣,故名三法发趣;意思是此教说中存在三法的种种缘。第二种解释是:三法之发趣即三法发趣;意思是依因缘等分别三法。第三种解释是:因因缘等分类差别而获得广开的三法本身就是发趣,即三法发趣;意思是,这是一切知智无著行进之处。在二法发趣等中,也是同样道理。如此了知顺法中的六种发趣后,于逆法等中也应以同样的方法了知。
Tattha anulomamhi tāva paṭhamaṃ tikavasena desitattā tikapaṭṭhānaṃ nāma. Tassa padacchedo – tikānaṃ paṭṭhānaṃ ettha atthīti tikapaṭṭhānaṃ. Tikānaṃ nānappakārakā paccayā etissā desanāya atthīti attho. Dutiyavikappepi tikānaṃ paṭṭhānantveva tikapaṭṭhānaṃ. Hetupaccayādivasena tikānaṃ vibhajanāti attho. Tatiyavikappe hetupaccayādibhedabhinnatāya laddhavitthārā tikā eva paṭṭhānaṃ tikapaṭṭhānaṃ. Sabbaññutaññāṇassa nissaṅgagamanabhūmīti attho. Dukapaṭṭhānādīsupi eseva nayo. Evaṃ anulome chapaṭṭhānāni viditvā paccanīyādīsupi imināvupāyena veditabbāni.
然而,这些发趣在顺法、逆法、顺逆法、逆顺法中,各各圆满成六种,遂成二十四种,故称“二十四全发趣”。如此,这二十四种称为小发趣的全发趣,将它们合辑起来,便是这部“二十四全发趣合辑”之大论。
Yasmā panetāni anulome, paccanīye, anulomapaccanīye, paccanīyānulometi samantā cha cha hutvā catuvīsati honti; tasmā ‘‘catuvīsati samantapaṭṭhānānī’’ti vuccanti. Iti imesaṃ catuvīsatiyā khuddakapaṭṭhānasaṅkhātānaṃ samantapaṭṭhānānaṃ samodhānavasenetaṃ catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānaṃ paṭṭhānamahāpakaraṇaṃ nāma.
然而,此论因依三法等而宣说,故称“三法发趣、二法发趣……乃至……二法二法发趣”。此处暂且不涉及那些,而为了显示那些三法等被分别时所依的缘,首先讲了此论的“论母安立品”;“缘分别品”也是同一部分的名称。这一品由列举与说明两种方式构成。其中,从因缘……乃至……无间缘,这是列举。
Taṃ panetaṃ ye tikādayo nissāya niddiṭṭhattā ‘‘tikapaṭṭhānaṃ dukapaṭṭhānaṃ…pe… dukadukapaṭṭhāna’’nti vuttaṃ, te anāmasitvā yesaṃ paccayānaṃ vasena te tikādayo vibhattā te paccaye dassetuṃ ādito tāvassa mātikānikkhepavāro nāma vutto; paccayavibhaṅgavārotipi tasseva nāmaṃ. So uddesaniddesato duvidho. Tassa hetupaccayo…pe… avigatapaccayoti ayaṃ uddeso.
其中,既是因又是缘,所以称为因缘。意思是:它成为因之后而作为缘,或者说以因的状态而作为缘。在所缘缘等其他缘中,道理也是如此。其中,“因”这个词是对言语部分、原因、根本的称呼。因为在世间,如“承认是因”等语句中,言语的部分被称为因。而在教法中,如“诸法从因生”等(《大品》60)中,原因被称为因。又如“三善因、三不善因”等(《法集论》1059)中,根本被称为因。这里所指的正是后者。关于“缘”,在此处的词义是:依此而来,故为缘;意思是它不拒绝该法而使之生起。凡是某一法不排斥另一法而令其住立或生起,该法就称为那另一法的缘。
Tattha hetu ca so paccayo cāti hetupaccayo. Hetu hutvā paccayo, hetubhāvena paccayoti vuttaṃ hoti. Ārammaṇapaccayādīsupi eseva nayo. Tattha hetūti vacanāvayavakāraṇamūlānametaṃ adhivacanaṃ. ‘‘Paṭiññā hetū’’tiādīsu hi loke vacanāvayavo hetūti, vuccati. Sāsane pana ‘‘ye dhammā hetuppabhavā’’tiādīsu (mahāva. 60) kāraṇaṃ. ‘‘Tayo kusalā hetū, tayo akusalā hetū’’tiādīsu (dha. sa. 1059) mūlaṃ hetūti vuccati. Taṃ idha adhippetaṃ. Paccayoti ettha pana ayaṃ vacanattho – paṭicca etasmā etīti paccayo, appaccakkhāya naṃ vattatīti attho. Yo hi dhammo yaṃ dhammaṃ appaccakkhāya tiṭṭhati vā uppajjati vā, so tassa paccayoti vuttaṃ hoti.
然而,从特相上来讲,缘的特相是助益。凡是某一法对另一法的住立或生起有助益,该法即被称为那另一法的缘。缘、因、原因、因缘、生起、根源,这些词意义相同,只是言辞有别。因此,简而言之:以根本义为因,以助益义为缘;以根本义而作助益的法,便称为因缘。正如稻谷等的种子对于稻谷等,宝石的颜色等对于宝石的光辉等,因缘对于善法等,能成就其善等的状态,这是诸阿阇梨的意旨。然而,如此则对于俱生的色法,因缘性便不成立,因为因缘并不成就那些色法的善等状态,但并非不是它们的缘。正如经中所说:“因对于与因相应的诸法以及俱生的诸色法,以因缘而为缘。”而无因心的无记性,不依此因缘也得以成立。
Lakkhaṇato pana upakārakalakkhaṇo paccayo, yo hi dhammo yassa dhammassa ṭhitiyā vā uppattiyā vā upakārako hoti, so tassa paccayoti vuccati. Paccayo, hetu; kāraṇaṃ nidānaṃ sambhavo, pabhavoti atthato ekaṃ, byañjanato nānaṃ. Iti mūlaṭṭhena hetu, upakārakaṭṭhena paccayoti saṅkhepato mūlaṭṭhena upakārako dhammo hetupaccayo. So hi sāliādīnaṃ sālibījādīni viya, maṇippabhādīnaṃ viya ca maṇivaṇṇādayo kusalādīnaṃ kusalādibhāvasādhakoti ācariyānaṃ adhippāyo. Evaṃ sante pana taṃsamuṭṭhānarūpesu hetupaccayatā na sampajjati. Na hi so tesaṃ kusalādibhāvaṃ sādheti, na ca paccayo na hotīti. Vuttañhetaṃ ‘‘hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayo’’ti. Ahetukacittānañca vinā etena abyākatabhāvo siddho.
再者,有因心的善等性质,是依于如理作意等条件,而非依于相应因。若善等性质是以自性而存在于相应因中,那么与之相应的、依因的无贪就必然是善或无记。然而,由于两者皆有可能,故如对待相应法一样,也应在因中寻求善等性质。但如果不以成就善等性质的方式来执取“因”的根柢义,而是以成就善住立的方式来执取,便全无矛盾。因为获得因缘之法,犹如根深蒂固的树木,坚固而善住立;无因的诸法,则如同芝麻籽上的苔藓,不善住立。因此应知:以根柢义而作助益——即以成就善住立而作助益的法,名为因缘。
Sahetukānampi ca yonisomanasikārādipaṭibaddho kusalādibhāvo na sampayuttahetupaṭibaddho. Yadi ca sampayuttahetūsu sabhāvatova kusalādibhāvo siyā, taṃsampayuttesu hetupaṭibaddho alobho kusalo vā siyā abyākato vā. Yasmā pana ubhayathāpi hoti, tasmā yathā sampayuttesu, evaṃ hetūsupi kusalāditā pariyesitabbā. Kusalādibhāvasādhanavasena pana hetūnaṃ mūlaṭṭhaṃ aggahetvā suppatiṭṭhitabhāvasādhanavasena gayhamāne na kiñci virujjhati. Laddhahetupaccayā hi dhammā viruḷhamūlā viya pādapā thirā honti suppatiṭṭhitā, ahetukā pana tilabījakādisevālā viya na suppatiṭṭhitā. Iti mūlaṭṭhena upakārakoti suppatiṭṭhitabhāvasādhanena upakārako dhammo hetupaccayoti veditabbo.
此后,以所缘的方式而作助益的法,称为所缘缘。此法自“色处对眼识界……”开始,乃至归结为“凡是以某法为所缘而生起的心与心所法,他们法即以该法为所缘缘”,因此没有一法不是所缘缘。正如虚弱的人依靠杖或绳才能起身、站立,心与心所法也以色等所缘为所缘,方能生起并安住。故应了知:成为一切心及心所法之所缘的诸法,即是所缘缘。
Tato paresu ārammaṇavasena upakārako dhammo ārammaṇapaccayo. So ‘‘rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā’’ti ārabhitvāpi ‘‘yaṃ yaṃ dhammaṃ ārabbha ye ye dhammā uppajjanti cittacetasikā dhammā, te te dhammā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo’’ti osāpitattā na koci dhammo na hoti. Yathā hi dubbalo puriso daṇḍaṃ vā rajjuṃ vā ālambitvāva uṭṭhahati ceva tiṭṭhati ca, evaṃ cittacetasikā dhammā rūpādiārammaṇaṃ ārabbheva uppajjanti ceva tiṭṭhanti ca. Tasmā sabbepi cittacetasikānaṃ dhammānaṃ ārammaṇabhūtā dhammā ārammaṇapaccayoti veditabbā.
以最胜义而作助益的法,称为增上缘。依俱生与所缘的不同,增上缘有两种。其中,根据“欲增上以增上缘对与欲相应的诸法及俱生诸色法作助益”等文,应知:所谓欲、精进、心、观这四法,是俱生增上缘,但它们并非同时俱生成增上缘。因为,当以欲为重心、令其增上而生起心时,唯欲为增上,其余则否。对此余法,也是如此。若以某法为尊重,而生起诸无色法,则该法对于他们,成为所缘增上缘。因此说:“凡是以某法为尊重而生起的心与心所法,他们法即以该法为增上缘。”
Jeṭṭhakaṭṭhena upakārako dhammo adhipatipaccayo. So sahajātārammaṇavasena duvidho. Tattha ‘‘chandādhipati chandasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ adhipatipaccayena paccayo’’tiādivacanato chandavīriyacittavīmaṃsasaṅkhātā cattāro dhammā sahajātādhipatipaccayoti veditabbā, no ca kho ekato. Yadā hi chandaṃ dhuraṃ jeṭṭhakaṃ katvā cittaṃ pavattati, tadā chandova adhipati, na itare. Esa nayo sesesupi. Yaṃ pana dhammaṃ garuṃ katvā arūpadhammā pavattanti, so nesaṃ ārammaṇādhipati. Tena vuttaṃ – ‘‘yaṃ yaṃ dhammaṃ garuṃ katvā ye ye dhammā uppajjanti cittacetasikā dhammā, te te dhammā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ adhipatipaccayena paccayo’’ti.
以无间的状态作助益的法,称为无间缘。以等无间的状态作助益的法,称为等无间缘。对此二缘,诸师多有广说。然此处要义为:所谓“眼识无间之后是意界,意界无间之后是意识界”等心识次第的定律,唯依前一心而成就,非依其他。因此,能令与自己相续无间、相适之心生起的法,即是无间缘。故说:“无间缘:眼识界及与它相应诸法,对意界及与它相应诸法,以无间缘而为缘”等。
Anantarabhāvena upakārako dhammo anantarapaccayo. Samanantarabhāvena upakārako dhammo samanantarapaccayo. Idañca paccayadvayaṃ bahudhā papañcayanti. Ayaṃ panettha sāro – yo hi esa cakkhuviññāṇānantarā manodhātu, manodhātuanantarā manoviññāṇadhātūtiādi cittaniyamo, so yasmā purimacittavaseneva ijjhati, na aññathā. Tasmā attano attano anantaraṃ anurūpassa cittuppādassa uppādanasamatthova dhammo anantarapaccayo. Tenevāha – ‘‘anantarapaccayoti cakkhuviññāṇadhātu taṃsampayuttakā ca dhammā manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo’’tiādi.
无间缘即是等无间缘。此处唯言辞有别,如“积集”与“相续”等,以及“施设”与“言说”二法,意义上并无差别。有阿阇梨认为:“依时段无间故为无间缘,依刹那无间故为等无间缘。”此说与“从灭尽定出起者,非想非非想处善心对果等至,以等无间缘为缘”等说法相违。他们于彼处又说:“诸法令心生起的能力未失,但因修习力所遮止,故不在等无间后生起。”这恰好证明了刹那无间并不存在。因为在修习力的作用下,那里并无刹那无间,我们也如是说。既无刹那无间,则等无间缘性便不成立。他们的执见是:依刹那无间,诸法方成等无间缘。因此不应执著,当知此中唯名有别,义无不同。云何应知?无有间隔,故为无间;无有间隙,故为善无间,即等无间。
Yo anantarapaccayo, sveva samanantarapaccayo. Byañjanamattameva hettha nānaṃ, upacayasantatiādīsu viya, adhivacananiruttidukādīsu viya ca, atthato pana nānaṃ natthi. Yampi ‘‘addhānantaratāya anantarapaccayo, kālānantaratāya samanantarapaccayo’’ti ācariyānaṃ mataṃ , taṃ ‘‘nirodhā vuṭṭhahantassa nevasaññānāsaññāyatanakusalaṃ phalasamāpattiyā samanantarapaccayena paccayo’’tiādīhi virujjhati. Yampi tattha vadanti – ‘‘dhammānaṃ samuṭṭhāpanasamatthatā na parihāyati, bhāvanābalena pana vāritattā dhammā samanantaraṃ nuppajjantī’’ti, tampi kālānantaratāya abhāvameva sādheti. Bhāvanābalena hi tattha kālānantaratā natthīti, mayampi etadeva vadāma. Yasmā ca kālānantaratā natthi, tasmā samanantarapaccayatā na yujjati. Kālānantaratāya hi tesaṃ samanantarapaccayo hotīti laddhi. Tasmā abhinivesaṃ akatvā byañjanamattatovettha nānākaraṇaṃ paccetabbaṃ, na atthato. Kathaṃ? Natthi etesaṃ antaranti hi anantarā. Saṇṭhānābhāvato suṭṭhu anantarāti samanantarā.
正在生起的法,以与俱生者同时生起的方式作助益,称为俱生缘,如灯对于光。此缘依无色蕴等分为六种。如所说:“四无色蕴互相以俱生缘为缘。四大种互相……在结生刹那,名色互相……心与心所法对心生色……四大种对所造色……有时色法对无色法以俱生缘为缘,有时不以俱生缘为缘。”此是就心所依处而说。
Uppajjamāno saha uppajjamānabhāvena upakārako dhammo sahajātapaccayo, pakāsassa padīpo viya. So arūpakkhandhādivasena chabbidho hoti. Yathāha – cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ sahajātapaccayena paccayo. Cattāro mahābhūtā aññamaññaṃ…pe… okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññaṃ…pe… cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ…pe… mahābhūtā upādārūpānaṃ…pe… rūpino dhammā arūpīnaṃ dhammānaṃ kiñcikāle sahajātapaccayena paccayo; kiñci kāle na sahajātapaccayena paccayoti. Idaṃ hadayavatthumeva sandhāya vuttaṃ.
凡以互相生起、互相支撑的方式作为资助的法,称为相互缘,犹如三根杖互相支撑。此缘依无色蕴等分为三种。如所说:‘四无色蕴彼此以相互缘为缘。四大种……在结生刹那,名色彼此以相互缘为缘。’
Aññamaññaṃ uppādanupatthambhanabhāvena upakārako dhammo aññamaññapaccayo. Aññamaññupatthambhakaṃ tidaṇḍaṃ viya. So arūpakkhandhādivasena tividho hoti. Yathāha – cattāro khandhā arūpino aññamaññapaccayena paccayo. Cattāro mahābhūtā…pe… okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññapaccayena paccayoti.
凡以依止或所依的方式作为资助的法,称为依止缘,如同大地等对于树木、彩画等。此缘应依‘四无色蕴彼此以依止缘为缘’等,按俱生缘中所说的方法来理解。此中第六部分如是分别:‘眼处对眼识界及彼相应诸法,以依止缘为缘。耳、鼻、舌、身处对身识界及彼相应诸法,以依止缘为缘。凡有意界及意识界依彼色而转起,彼色对意界、意识界及彼相应诸法,以依止缘为缘。’
Adhiṭṭhānākārena nissayākārena ca upakārako dhammo nissayapaccayo, tarucittakammādīnaṃ pathavīpaṭādayo viya. So ‘‘cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ nissayapaccayena paccayo’’ti evaṃ sahajāte vuttanayeneva veditabbo. Chaṭṭho panettha koṭṭhāso ‘‘cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā, sotaghānajivhākāyāyatanaṃ kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ nissayapaccayena paccayo. Yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti , taṃ rūpaṃ manodhātuyā ca manoviññāṇadhātuyā ca taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ nissayapaccayena paccayo’’ti evaṃ vibhatto.
亲依止缘:此处先释其词义——因依彼而转起,为自果所依,且不被排斥,故名为依止。又如‘过劳’称为‘极劳’,同样,‘强依止’便称为‘亲依止’。它是强力因的同义语。因此,凡以强力因的方式作为资助的法,应知为亲依止缘。此缘有三种:所缘亲依止、无间亲依止、本性亲依止。其中,所缘亲依止依‘施已、持戒已、行布萨已,尊重彼而观察;尊重先前善行而观察;从禅那出定已,尊重禅那而观察;有学尊重种姓而观察;尊重遍净而观察;有学从道出定已,尊重道而观察’等文,并未与所缘增上作区分而分别。其中,凡由尊重某个所缘而生起的心、心所,彼所缘必定是他们诸所缘中的强力所缘。如是,以应受尊重之义为所缘增上,以强力因之义为所缘亲依止,应知这些差别。
Upanissayapaccayoti idha pana ayaṃ tāva vacanattho – tadadhīnavuttitāya attano phalena nissito, na paṭikkhittoti nissayo. Yathā pana bhuso āyāso upāyāso, evaṃ bhuso nissayo upanissayo. Balavakāraṇassetaṃ adhivacanaṃ. Tasmā balavakāraṇabhāvena upakārako dhammo upanissayapaccayoti veditabbo. So ārammaṇūpanissayo, anantarūpanissayo pakatūpanissayoti tividho hoti. Tattha ‘‘dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ garuṃ katvā paccavekkhati, pubbe suciṇṇāni garuṃ katvā paccavekkhati, jhānā vuṭṭhahitvā jhānaṃ garuṃ katvā paccavekkhati, sekkhā gotrabhuṃ garuṃ katvā paccavekkhanti, vodānaṃ garuṃ katvā paccavekkhanti, sekkhā maggā vuṭṭhahitvā maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhantī’’ti evamādinā nayena ārammaṇūpanissayo tāva ārammaṇādhipatinā saddhiṃ nānattaṃ akatvā vibhatto. Tattha yaṃ ārammaṇaṃ garuṃ katvā cittacetasikā uppajjanti, taṃ niyamato tesaṃ ārammaṇesu balavārammaṇaṃ hoti . Iti garukātabbamattaṭṭhena ārammaṇādhipati, balavakāraṇaṭṭhena ārammaṇūpanissayoti evametesaṃ nānattaṃ veditabbaṃ.
无间亲依止,也依照“前前善蕴对后后善蕴以亲依止缘为缘”等方法,未作区分地与无间缘合在一起解说。然而在安立论母时,无间缘是依“眼识界及彼相应诸法对意界及彼相应诸法以无间缘为缘”等方法而安立,亲依止缘则依“前前善法对后后善法以亲依止缘为缘”等方法而安立,二者安立上虽有差别,但在义理上实归一致。虽然如此,也应知其差别:因各自能令无间相续的适当心生起,故为无间;因前心于后心生起时具有强力,故为无间亲依止。譬如在因缘等中,缺少某法心也能生起,而无间心则不然,只要缺少它,心便不生,因此它是强力的缘。如此,各自以无间的方式令适当心生起之义,为无间缘;以强力因之义,为无间亲依止,应知这些差别。
Anantarūpanissayopi ‘‘purimā purimā kusalā khandhā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ khandhānaṃ upanissayapaccayena paccayo’’tiādinā nayena anantarapaccayena saddhiṃ nānattaṃ akatvāva vibhatto. Mātikānikkhepe pana nesaṃ ‘‘cakkhuviññāṇadhātu taṃsampayuttakā ca dhammā manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo’’tiādinā nayena anantarassa ca ‘‘purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ upanissayapaccayena paccayo’’tiādinā nayena upanissayassa ca āgatattā nikkhepaviseso atthi, sopi atthato ekībhāvameva gacchati. Evaṃ santepi attano attano anantaraṃ anurūpassa cittuppādassa pavattanasamatthatāya anantaratā purimacittassa ca pacchimacittuppādane balavatāya anantarūpanissayatā veditabbā. Yathā hi hetupaccayādīsu kañci dhammaṃ vināpi cittaṃ uppajjati, na evaṃ anantaracittaṃ, vinā cittassa uppatti nāma atthi, tasmā balavapaccayo hoti. Iti attano attano anantaraṃ anurūpacittuppādavasena anantarapaccayo, balavakāraṇavasena anantarūpanissayoti evametesaṃ nānattaṃ veditabbaṃ.
本性亲依止:已作的亲依止,称为本性亲依止。“已作”,是指在自身相续中已成就的信、戒等,或已惯习的时节、食物等。或者说,它本来就是亲依止,即不与所缘亲依止、无间亲依止混杂之义。其分类,应依“本性亲依止——依信而布施、受持戒、行布萨、生起禅那、生起观、生起道、生起神通、生起等至;依戒……依闻……依施……依慧而布施……乃至生起等至。信、戒、闻、施、慧,对信、对戒、对闻、对施、对慧,以亲依止缘为缘”等方法,而知有多种差别。如是,这些信等既是已作的,又以强力因之义而为亲依止,故称本性亲依止。
Pakatūpanissayo pana pakato upanissayo pakatūpanissayo. Pakato nāma attano santāne nipphādito vā saddhāsīlādi; upasevito vā utubhojanādi. Pakatiyāyeva vā upanissayo pakatūpanissayo, ārammaṇānantarehi asammissoti attho. Tassa ‘‘pakatūpanissayo – saddhaṃ upanissāya dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, jhānaṃ uppādeti, vipassanaṃ uppādeti, maggaṃ uppādeti, abhiññaṃ uppādeti, samāpattiṃ uppādeti, sīlaṃ… sutaṃ… cāgaṃ… paññaṃ upanissāya dānaṃ deti…pe… samāpattiṃ uppādeti. Saddhā… sīlaṃ… sutaṃ… cāgo… paññā saddhāya… sīlassa… sutassa… cāgassa… paññāya upanissayapaccayena paccayo’’tiādinā nayena anekappakārako pabhedo veditabbo. Iti ime saddhādayo pakatā ceva balavakāraṇaṭṭhena upanissayā cāti pakatūpanissayoti.
先生起之后,以存续状态作为资助的法,称为前生缘。此缘在五门中,依所依、所缘及心所依处,共有十一种。如所说:“眼处对眼识界及彼相应诸法以前生缘为缘。耳处……鼻处……舌处……身处,色处、声处、香处、味处、触处对身识界及彼相应诸法以前生缘为缘。色、声、香、味、触处对意界及彼相应诸法以前生缘为缘。凡作为所依的色法,有意界及意识界依之而转起,彼色对意界及彼相应诸法以前生缘为缘,对意识界及彼相应诸法则有时以前生缘为缘,有时不以前生缘为缘。”
Paṭhamataraṃ uppajjitvā vattamānabhāvena upakārako dhammo purejātapaccayo. So pañcadvāre vatthārammaṇahadayavatthuvasena ekādasavidho hoti . Yathāha – cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo. Sota… ghāna… jivhā… kāyāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, sadda… gandha… rasa… phoṭṭhabbāyatanaṃ, kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo. Rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāyatanaṃ manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo. Yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti, taṃ rūpaṃ manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo, manoviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ kiñci kāle purejātapaccayena paccayo, kiñci kāle na purejātapaccayena paccayoti.
后生的非色法,以支持前生的色法为资助之义,是后生缘,如秃鹫幼雏的身体赖求食之思(而得支持)。因此说:‘后生的心与心所法,对此前生的身体,以后生缘而为缘。’
Purejātānaṃ rūpadhammānaṃ upatthambhakaṭṭhena upakārako arūpadhammo pacchājātapaccayo, gijjhapotakasarīrānaṃ āhārāsācetanā viya. Tena vuttaṃ – ‘‘pacchājātā cittacetasikā dhammā purejātassa imassa kāyassa pacchājātapaccayena paccayo’’ti.
以习行之义,资助无间的前法,令其熟练有力者,为习行缘,犹如学习典籍等时前前的反复用功。此缘依善、不善、唯作速行,有三种。如说:‘前前善法,对后后善法,以习行缘为缘。前前不善法……(中略)……前前唯作无记法,对后后唯作无记法,以习行缘为缘。’
Āsevanaṭṭhena anantarānaṃ paguṇabalavabhāvāya upakārako dhammo āsevanapaccayo, ganthādīsu purimāpurimābhiyogo viya. So kusalākusalakiriyajavanavasena tividho hoti. Yathāha – purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ āsevanapaccayena paccayo . Purimā purimā akusalā…pe… kiriyābyākatā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kiriyābyākatānaṃ dhammānaṃ āsevanapaccayena paccayoti.
以心加行之作用而资助的法,是业缘。此缘依异刹那的善、不善思,及俱生的一切思,而有二种。如说:‘善和不善业,对异熟蕴及业生色,以业缘而为缘。思,对相应法及其所生色,以业缘而为缘。’
Cittapayogasaṅkhātena kiriyābhāvena upakārako dhammo kammapaccayo. So nānākkhaṇikāya ceva kusalākusalacetanāya sahajātāya ca sabbāyapi cetanāya vasena duvidho hoti. Yathāha – kusalākusalaṃ kammaṃ vipākānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ kammapaccayena paccayo. Cetanā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃ samuṭṭhānānañca rūpānaṃ kammapaccayena paccayoti.
以无励力寂静的状态助成无励力寂静的状态,此异熟法即是异熟缘。此缘在转起时,对心所生色为异熟缘;在结生时,对业生色为异熟缘;于一切处,对相应法为异熟缘。如说:‘异熟无记的一个蕴,对三个蕴及心所生色,以异熟缘为缘……乃至……在结生刹那,异熟无记的一个蕴……乃至……两个蕴,对两个蕴及业生色,以异熟缘为缘。蕴对依处,亦以异熟缘为缘。’
Nirussāhasantabhāvena nirussāhasantabhāvāya upakārako vipākadhammo vipākapaccayo. So pavatte cittasamuṭṭhānānaṃ, paṭisandhiyaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ, sabbattha ca sampayuttadhammānaṃ vipākapaccayo hoti. Yathāha – vipākābyākato eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ, cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ, vipākapaccayena paccayo…pe… paṭisandhikkhaṇe vipākābyākato eko khandho…pe… dve khandhā dvinnaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo. Khandhā vatthussa vipākapaccayena paccayoti.
四种食以滋养色与非色的意义而为资助,是为食缘。如说:‘段食对此身体,以食缘为缘。非色食对相应法及其所生色,以食缘为缘。’又在论问分中说:‘在结生刹那,异熟无记的食,对相应蕴及业生色,以食缘为缘。’
Rūpārūpānaṃ upatthambhakaṭṭhena upakārakā cattāro āhārā āhārapaccayo. Yathāha – kabaḷīkāro āhāro imassa kāyassa āhārapaccayena paccayo. Arūpino āhārā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā āhārā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayo’’tipi vuttaṃ.
以增上之义而为资助的,除女根、男根外的二十根,是根缘。其中,眼根等五根唯对非色法为缘,其余诸根则对色法与非色法为缘。如说:‘眼根对眼识界及其相应法,以根缘为缘。耳根……鼻根……舌根……身根对身识界及其相应法,以根缘为缘。色命根对业生色,以根缘为缘。非色根对相应法及其所生色,以根缘为缘。’又在论问分中说:‘在结生刹那,异熟无记的根,对相应蕴及业生色,以根缘为缘。’
Adhipatiyaṭṭhena upakārakā itthindriyapurisindriyavajjā vīsatindriyā indriyapaccayo. Tattha cakkhundriyādayo pañca arūpadhammānaṃyeva, sesā rūpārūpānaṃ paccayā honti. Yathāha – cakkhundriyaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā, sota… ghāna… jivhā… kāyindriyaṃ kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ indriyapaccayena paccayo. Rūpajīvitindriyaṃ kaṭattārūpānaṃ indriyapaccayena paccayo. Arūpino indriyā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ indriyapaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā indriyā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ indriyapaccayena paccayo’’tipi vuttaṃ.
以审察之义而能资助者,除二种五识中的身乐受与身苦受之外,一切善等所摄的七禅支,是禅缘。如说:‘禅支对与禅相应的诸法及其等起色,以禅缘而为缘。’又在论问分中说:‘在结生刹那,异熟无记的禅支,对相应蕴及业生色,以禅缘而为缘。’
Upanijjhāyanaṭṭhena upakārakāni ṭhapetvā dvipañcaviññāṇesu kāyikasukhadukkhavedanādvayaṃ sabbānipi kusalādibhedāni satta jhānaṅgāni jhānapaccayo. Yathāha – jhānaṅgāni jhānasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni jhānaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayo’’tipi vuttaṃ.
以从任何一处出离之义而能资助者,善等所摄的十二道支,是道缘。如说:‘道支对与道相应的诸法及其等起色,以道缘而为缘。’又在论问分中说:‘在结生刹那,异熟无记的道支,对相应蕴及业生色,以道缘而为缘。’然而,应知这两种禅缘、道缘,就其数目而言,在二种五识及无因心中是不可得的。
Yato tato vā niyyānaṭṭhena upakārakāni kusalādibhedāni dvādasa maggaṅgāni maggapaccayo. Yathāha – ‘‘maggaṅgāni maggasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ maggapaccayena paccayo’’ti. Pañhāvāre pana ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni maggaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ maggapaccayena paccayo’’ti vuttaṃ. Na ete pana dvepi jhānamaggapaccayā yathāsaṅkhyaṃ dvipañcaviññāṇāhetukacittesu labbhantīti veditabbā.
以同依处、同所缘、同生、同灭为特征的相应状态而能资助的非色法,是相应缘。如说:‘四种非色蕴,互相以相应缘而为缘。’
Ekavatthukaekārammaṇaekuppādekanirodhasaṅkhātena sampayuttabhāvena upakārakā arūpadhammā sampayuttapaccayo. Yathāha – ‘‘cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ sampayuttapaccayena paccayo’’ti.
由于不具同一依处等而作资助,色法对非色法、非色法对色法,以不相应缘而为缘。此缘依俱生、后生、前生而有三类,如所说:‘俱生善蕴对心所生色,以不相应缘而为缘;后生善蕴对此已生的身体,以不相应缘而为缘。’在无记句的俱生分别中则说:‘结生刹那的异熟无记蕴对业生色,以不相应缘而为缘;蕴对依处、依处对蕴,以不相应缘而为缘。’前生则唯依眼根等依处而应知,如说:‘前生眼处对眼识……乃至……身处对身识,以不相应缘而为缘;依处对异熟无记蕴、唯作无记蕴,依处对善蕴,依处对不善蕴,以不相应缘而为缘。’
Ekavatthukādibhāvānupagamena upakārakā rūpino dhammā arūpīnaṃ, arūpino dhammā rūpīnaṃ vippayuttapaccayena paccayo. So sahajātapacchājātapurejātavasena tividho hoti. Vuttañhetaṃ – sahajātā kusalā khandhā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Pacchājātā kusalā khandhā purejātassa imassa kāyassa vippayuttapaccayena paccayoti. Abyākatapadassa pana sahajātavibhaṅge ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā khandhā kaṭattārūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Khandhā vatthussa, vatthu khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo’’ti vuttaṃ. Purejātaṃ pana cakkhundriyādivatthuvaseneva veditabbaṃ. Yathāha – purejātaṃ cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇassa…pe… kāyāyatanaṃ kāyaviññāṇassa vippayuttapaccayena paccayo. Vatthu vipākābyākatānaṃ kiriyābyākatānaṃ khandhānaṃ vatthu kusalānaṃ khandhānaṃ, vatthu akusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayoti.
以现前之相、存在之性,对同类法以支撑之义而作资助的法,称为有缘。其论母依非色蕴、大种、名色、心与心所、大种、处、所依而立为七种,如所说:‘四非色蕴互相以有缘为缘;四大种互相以有缘为缘;入胎刹那的名色互相以有缘为缘;心与心所法对心生色、大种对所造色以有缘为缘;眼处对眼识界……乃至……身处……乃至……色处……乃至……触处对身识界及彼相应法,以有缘为缘;色处……乃至……触处对意界及彼相应法,以有缘为缘;凡色作为所依,为意界与意识界所转起,彼色对意界、意识界及彼相应法,以有缘为缘。’然而在问分中,则列出俱生、前生、后生、食、根,并先就俱生以‘一蕴对三蕴及心生色,以有缘为缘’等方法作解说;前生中,依前生的眼等而说;后生中,依对此前生身体的后生心与心所之缘力而说;在食与根中,则如是说:‘段食对此身体,以有缘为缘;色命根对业生色,以有缘为缘。’
Paccuppannalakkhaṇena atthibhāvena tādisasseva dhammassa upatthambhakaṭṭhena upakārako dhammo atthipaccayo. Tassa arūpakkhandhamahābhūtanāmarūpacittacetasikamahābhūtāyatanavatthuvasena sattadhā mātikā nikkhittā. Yathāha – cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ atthipaccayena paccayo; cattāro mahābhūtā aññamaññaṃ, okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññaṃ, cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ mahābhūtā upādārūpānaṃ, cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā…pe… kāyāyatanaṃ…pe… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayo. Rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayo. Yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti, taṃ rūpaṃ manodhātuyā ca manoviññāṇadhātuyā ca taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana sahajātaṃ, purejātaṃ, pacchājātaṃ, āhāraṃ, indriyantipi nikkhipitvā sahajāte tāva ‘‘eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ atthipaccayena paccayo’’tiādinā nayena niddeso kato. Purejāte purejātānaṃ cakkhādīnaṃ vasena niddeso kato. Pacchājāte purejātassa imassa kāyassa pacchājātānaṃ cittacetasikānaṃ paccayavasena niddeso kato. Āhārindriyesu pana ‘‘kabaḷīkāro āhāro imassa kāyassa atthipaccayena paccayo. Rūpajīvitindriyaṃ kaṭattārūpānaṃ atthipaccayena paccayo’’ti evaṃ niddeso katoti.
在自己之后无间生起的非色法,通过给予转起之机会而作资助、等无间灭去的非色法,称为无有缘。如所说:‘等无间灭去的心与心所法,对现在已生的心与心所法,以无有缘为缘。’
Attano anantaraṃ uppajjamānānaṃ arūpadhammānaṃ pavattiokāsassa dānena upakārakā samanantaraniruddhā arūpadhammā natthipaccayo. Yathāha – samanantaraniruddhā cittacetasikā dhammā paṭuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ natthipaccayena paccayoti.
正是那些法,以消逝之状态而作资助,故为‘离去缘’。如所说:‘等无间消逝的心法与心所法,对现在的心法与心所法,依离去缘为缘。’
Te eva vigatabhāvena upakārakattā vigatapaccayo. Yathāha – samanantaravigatā cittacetasikā dhammā paṭuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ vigatapaccayena paccayoti.
即是有缘的法,以未消逝之状态而作资助,故应知为‘未离去缘’。然而,为说法庄严,或为应如此调伏的有情,而说此二法;正如说了‘有因二法’后,又说‘因相应二法’一样。
Atthipaccayadhammā eva avigatabhāvena upakārakattā avigatapaccayoti veditabbā. Desanāvilāsena pana tathā vinetabbaveneyyavasena vā ayaṃ duko vutto; sahetukadukaṃ vatvāpi hetusampayuttaduko viyāti.
在这二十四种缘中,为除迷惑,作如下说明:
Imesu pana catuvīsatiyā paccayesu asammohatthaṃ –
从法而言、从时间而言,以及从种种差别而言,
从缘所生而言,应了知辨别。
Dhammato kālato ceva, nānappakārabhedato; Paccayuppannato ceva, viññātabbo vinicchayo.
此中,就法而言——于诸缘中,因缘仅是名色法中之一部分名法。所缘缘,连同施设与非有,为一切名色法。增上缘中,俱生增上为一部分名法;业缘、禅那缘、道缘也是如此。所缘增上则为一切应受尊重的所缘法。无间缘、等无间缘、后生缘、习行缘、异熟缘、相应缘、无有缘、离去缘唯是名法;因不摄涅槃,亦可说为一部分名法。前生缘是色法之一部分。其余诸缘,随其所应,通于名色法。如是,于此先当依‘法’而知抉择。
Tattha dhammatoti – imesu hi paccayesu hetupaccayo tāva nāmarūpadhammesu nāmadhammekadeso. Ārammaṇapaccayo saddhiṃ paññattiyā ca abhāvena sabbepi nāmarūpadhammā. Adhipatipaccaye sahajātādhipati nāmadhammekadeso, tathā kammajhānamaggapaccayā. Ārammaṇādhipati sabbepi garukātabbā ārammaṇadhammā. Anantarasamanantarapacchājātaāsevanavipākasampayuttanatthivigatapaccayā nāmadhammāva. Nibbānassa asaṅgahitattā nāmadhammekadesotipi vattuṃ vaṭṭati. Purejātapaccayo rūpekadeso. Sesā yathālābhavasena nāmarūpadhammāti evaṃ tāvettha dhammato viññātabbo vinicchayo.
Paccuppannāva hontettha, paccayā dasa pañca ca; Atītā eva pañceko, te kāle dvepi nissito; Tayo tikālikā ceva, vimuttā cāpi kālatoti.
其中,因缘、俱生缘、相互缘、依止缘、前生缘、后生缘、异熟缘、食缘、根缘、禅缘、道缘、相应缘、不相应缘、有缘、未离去缘,此十五种缘唯属现在法。无间缘、等无间缘、习行缘、无有缘、离去缘,此五种缘唯属过去。然而,业缘这一种缘通于现在与过去二时。其余的所缘缘、增上缘、亲依止缘,此三种缘既是三时的,也因含摄施设与涅槃而为离时。关于时间,亦应作如是抉择。
Etesu hi hetupaccayo sahajātaaññamaññanissayapurejātapacchājātavipākaāhāraindriyajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatapaccayoti ime pannarasa paccayā paccuppannadhammāva honti. Anantarapaccayo samanantaraāsevananatthivigatapaccayoti ime pañca atītāyeva honti. Eko pana kammapaccayo, so paccuppannātīte dvepi kāle nissito hoti. Sesā ārammaṇapaccayo adhipatipaccayo upanissayapaccayoti ime tayo paccayā tekālikāpi honti, paññattiyā saddhiṃ nibbānassa saṅgahitattā kālavimuttāpīti. Evamettha kālatopi viññātabbo vinicchayo.
‘种种差别’与‘缘所生’:此二句之义,将于解说分中明了。
Nānappakārabhedato paccayuppannatoti imesaṃ pana dvinnaṃ padānaṃ attho niddesavāre āvibhavissatīti.