7. 随眠双论
7. Anusayayamakaṃ
章节所摄问目之句释
Paricchedaparicchinnuddesavāravaṇṇanā
1现在,就那些在根本双论中所说的善等法,依其可得的方式,摄集一部分之后,在行双论之后所说的随眠双论,进行义释。于此,首先应知巴利文的安立:因为在此随眠双论中,并非如同蕴双论等那样施设教导,而是以另一种方式建立巴利教导。如何施设呢?首先,为通过三种方式——即界定、列举、生起之处——来把握随眠,而设立了三个问目:界定问目、所界定的列举问目、生起之处问目。然后,依七个大问目将随眠结合起来,作双论教导。其中,“七随眠”——这是通过数量上的界定,说明“唯有七种,不多于此,不少于此”,以此教导随眠,故称界定问目。“欲贪随眠……乃至……无明随眠”——这是仅将已由界定问目所界定的那些随眠,列举出其名称,说明“这些就是所谓的那一些”,故称所界定的列举问目。“欲贪随眠于何处随眠……乃至……无明随眠于此处随眠”——这是教导那些随眠的生起之处,说明“于这些地方,这些随眠随眠”,故称生起之处问目。
1. Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ labbhamānavasena ekadesaṃ saṅgaṇhitvā saṅkhārayamakānantaraṃ desitassa anusayayamakassa atthavaṇṇanā hoti. Tattha pāḷivavatthānaṃ tāva veditabbaṃ – imasmiñhi anusayayamake khandhayamakādīsu viya desanaṃ akatvā aññena nayena pāḷidesanā katā. Kathaṃ? Paṭhamaṃ tāva paricchedato, uddesato, uppattiṭṭhānatoti tīhākārehi anusaye gahāpetuṃ paricchedavāro, paricchinnuddesavāro, uppattiṭṭhānavāroti, tayo vārā desitā. Tato sattannaṃ mahāvārānaṃ vasena anusaye yojetvā yamakadesanā katā. Tattha sattānusayāti ayaṃ ‘‘satteva, na tato uddhaṃ, na heṭṭhā’’ti gaṇanaparicchedena paricchinditvā anusayānaṃ desitattā paricchedavāro nāma. Kāmarāgānusayo…pe… avijjānusayoti ayaṃ paricchedavārena paricchinnānaṃ nāmamattaṃ uddisitvā ‘‘ime nāma te’’ti desitattā paricchinnuddesavāro nāma. Kattha kāmarāgānusayo anuseti…pe… ettha avijjānusayo anusetīti ayaṃ ‘‘imesu nāma ṭhānesu ime anusayā anusenti’’ti evaṃ tesaṃyeva uppattiṭṭhānassa desitattā uppattiṭṭhānavāro nāma.
而依七个大问目结合随眠所开演的双论,其名称如下:随眠问目、有随眠问目、断问目、遍知问目、已断问目、生起问目、界问目。其中,第一个是随眠问目,它依顺行与逆行两种方式而有差别。
Yesaṃ pana sattannaṃ mahāvārānaṃ vasena anusaye yojetvā yamakadesanā katā, tesaṃ imāni nāmāni – anusayavāro, sānusayavāro, pajahanavāro, pariññāvāro, pahīnavāro, uppajjanavāro dhātuvāroti. Tesu paṭhamo anusayavāro. So anulomapaṭilomanayavasena duvidho hoti.
其中,在顺行方式中,“对谁随眠,于何处随眠,对谁于何处随眠”——依人、处所、人及处所两者,有三种中间问目。其中,第一人问目:“若某人的欲贪随眠随眠,则此人的嗔恚随眠随眠;复次,若某人的嗔恚随眠随眠,则此人的欲贪随眠随眠;若某人的欲贪随眠随眠,则此人的慢随眠、见随眠、疑随眠、有贪随眠、无明随眠随眠。复次,若某人的无明随眠随眠,则此人的欲贪随眠随眠。”——这是以欲贪随眠为根本的六对双论。又,以不重复取摄的方式,以嗔恚随眠为根本的有五对,以慢随眠为根本的有四对,以见随眠为根本的有三对,以疑随眠为根本的有两对,以有贪随眠为根本的有一对;如此,单一根本的总共二十一。复次,“若某人的欲贪随眠与嗔恚随眠随眠”——由此而来,二根本者有五对,三根本者有四对,四根本者有三对,五根本者有两对,六根本者有一对——另外还有十五对。它们与前面的二十一合为三十六对,即人问目中总有三十六对双论。同样,在处所问目中亦是如此,在人处所问目中亦是如此。如此,在顺行方式中,总共有八百对双论。同样,在逆行方式中——应知随眠问目中有二百一十六对问题。
Tattha anulomanaye ‘‘yassa anuseti, yattha anuseti, yassa yattha anusetī’’ti puggalokāsatadubhayavasena tayo antaravārā honti. Tesu paṭhame puggalavāre ‘‘yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa paṭighānusayo anuseti; yassa vā pana paṭighānusayo anuseti, tassa kāmarāgānusayo anuseti; yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa mānānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo anuseti. Yassa vā pana avijjānusayo anuseti, tassa kāmarāgānusayo anusetī’’ti kāmarāgānusayamūlakāni cha yamakāni. Puna agahitaggahaṇavasena paṭighānusayamūlakāni pañca, mānānusayamūlakāni cattāri, diṭṭhānusayamūlakāni tīṇi, vicikicchānusayamūlakāni dve, bhavarāgānusayamūlakaṃ ekanti evaṃ sabbānipi ekamūlakāni ekavīsati. Puna ‘‘yassa kāmarāgānusayo ca paṭighānusayo ca anusentī’’ti evaṃ āgatāni dukamūlakāni pañca, tikamūlakāni cattāri, catukkamūlakāni tīṇi, pañcakamūlakāni dve, chakkamūlakaṃ ekanti aparānipi pannarasa honti. Tāni purimehi ekavīsatiyā saddhiṃ chattiṃsāti puggalavāre chattiṃsa yamakāni. Tathā okāsavāre, tathā puggalokāsavāreti sabbānipi anulomanaye aṭṭhasataṃ yamakāni. Tathā paṭilomanayeti anusayavāre soḷasādhikāni dve yamakasatāni, tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthā ca veditabbā. Yathā cettha, evaṃ sānusayavāro, pajahanavāro, pariññāvāro, pahīnavāro, uppajjanavāroti imesampi pañcannaṃ vārānaṃ, ekekasmiṃ yamakagaṇanā; yamakadiguṇā pucchā, pucchādiguṇā ca atthā veditabbā. Ayaṃ panettha purimesu tīsu vāresu viseso. Okāsavāre ‘‘yattha tatthā’’ti avatvā yato tatoti nissakkavacanena desanā katā. Sesaṃ tādisameva.
而那个名为“界问目”的最后一品,分为问题问目与解答问目两种。在其问题问目中,说了“从欲界死、往生欲界者”之后,并没有说“复次,往生欲界者、从欲界死者”。是何缘故?因为义理并无差别。这两个问题意义完全相同,因此,从每一对双论中只提一个问题,一切问题结束时,便随顺问题的次第,以“从欲界死、往生欲界者,某些人的七随眠随眠”等方式作了解答。
Yo panāyaṃ sabbapacchimo dhātuvāro nāma, so pucchāvāro, vissajjanāvāroti dvidhā ṭhito. Tassa pucchāvāre kāmadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassāti vatvā ‘‘kāmadhātuṃ vā pana upapajjantassa kāmadhātuyā cutassā’’ti na vuttaṃ. Kiṃ kāraṇā? Atthavisesābhāvato. Dvepi hi etā pucchā ekatthāyeva, tasmā ekekasmā yamakā ekekameva pucchaṃ pucchitvā sabbapucchāvasāne pucchānukkameneva ‘‘kāmadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa kassaci satta anusayā anusentī’’tiādinā nayena vissajjanaṃ kataṃ.
其中,“从欲界死、往生欲界者,往生色界者,往生无色界者,往生非欲界者,往生非色界者,往生非无色界者”——这是六个纯问题;“往生非欲界、非无色界、非色界者;往生非无色界、非欲界、非色界者”——这是三个混合问题。如此,以欲界为根本,有九个顺行问题。同样,以色界为根本有九个,以无色界为根本有九个,总共有二十七个顺行问题。同样,以非欲界、非色界、非无色界为根本,有二十七个逆行问题。再者,“从非欲界、非无色界、非色界;从非无色界、非欲界、非色界”——有二十七个二根本问题。如此,全部合在一起,共有八十一个问题。依这些问题而作回答——这便是界问部分的巴利文安立。首先应这样了知,整个《随眠双论》的巴利文安立即是如此。
Tattha ‘‘kāmadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa, rūpadhātuṃ, arūpadhātuṃ, nakāmadhātuṃ, narūpadhātuṃ naarūpadhātuṃ , upapajjantassā’’ti cha suddhikapucchā; ‘‘nakāmadhātuṃ, naarūpadhātuṃ, narūpadhātuṃ; naarūpadhātuṃ, nakāmadhātuṃ, narūpadhātuṃ, upapajjantassā’’ti tisso missakā pucchā cāti kāmadhātumūlakā nava anulomapucchā honti. Tathā rūpadhātumūlakā nava, arūpadhātumūlakā navāti sattavīsati anulomapucchā honti. Tathā nakāmadhātunarūpadhātunaarūpadhātumūlakā sattavīsati paṭilomapucchā. Puna ‘‘nakāmadhātuyā, naarūpadhātuyā, narūpadhātuyā, naarūpadhātuyā, nakāmadhātuyā, naarūpadhātuyā’’ti sattavīsati dukamūlakā pucchāti sabbāpi sampiṇḍitā ekāsīti pucchā honti. Tāsaṃ vasenettha vissajjanaṃ katanti idaṃ dhātuvāre pāḷivavatthānaṃ. Evaṃ tāva sakalepi anusayayamake pāḷivavatthānametaṃ veditabbaṃ.
然而,从最初开始,凡此处有不明确之处,便逐一作此决断之论——“随眠”,是依什么含义而称为随眠?依“随眠的义理”。什么是这随眠的义理?即“未断的义理”。因为这些烦恼以未断的义理,在各各相续中随眠着,所以称为随眠。“随眠”的意思是:获得合适的因缘便生起。若有人这样想:“随眠的义理即是未断的状态,未断的状态说它生起是不合理的,因此随眠不生起。”对此,可作如下回答:未断的状态是随眠,但所谓“随眠”,是以未断的义理而指具有力量的烦恼。它与心相应,有所缘,以有缘的义理而有因,纯属不善,存在于过去、未来、现在,所以说它生起是合理的。
Ādito paṭṭhāya panettha yaṃ yaṃ anuttānaṃ, tattha tattha ayaṃ vinicchayakathā – anusayāti kenaṭṭhena anusayā? Anusayanaṭṭhena. Ko esa anusayanaṭṭho nāmāti? Appahīnaṭṭho. Ete hi appahīnaṭṭhena tassa tassa santāne anusenti nāma, tasmā anusayāti vuccanti. Anusentīti anurūpaṃ kāraṇaṃ labhitvā uppajjantīti attho. Athāpi siyā – anusayanaṭṭho nāma appahīnākāro. Appahīnākāro ca uppajjatīti vattuṃ na yujjati, tasmā na anusayā uppajjantīti . Tatridaṃ paṭivacanaṃ – appahīnākāro anusayo, anusayoti pana appahīnaṭṭhena thāmagatakileso vuccati. So cittasampayutto sārammaṇo sappaccayaṭṭhena sahetuko ekantākusalo atītopi hoti anāgatopi paccuppannopi, tasmā uppajjatīti vattuṃ yujjati.
此处有以下教证为依据——在阿毗达摩中,首先《论事》(《论事》554等)里,“随眠是无记、随眠是无因、随眠是心不相应”等一切主张都被驳斥了。《无碍解道》(《无碍解道》3.21)中,提出“他断除现在的烦恼”这一问题后,基于随眠具有现在性,而说“他断除具有力量的随眠”。在《法集》中,对“痴”一词的释义说:“无明随眠、无明缠缚、无明之闇、愚痴、不善根,这是在那时的愚痴。”(《法集》390),说明了无明随眠与不善心一同生起的状态。就在这部《随眠双论》的七个大品中,于某一品的“生起品”里说道:“若某人的欲贪随眠生起,是否他的嗔恚随眠也生起?”等等。因此,“‘随眠’的意思是:获得合适的因缘便生起”这句话,依此经教之量,应知是善说。而“与心相应,有所缘”等所说,也是善说。因为,所谓随眠,应于此得出结论:它是究竟的、与心相应的不善法。在“欲贪随眠”等词中,欲贪本身以未断的义理也是随眠,故称“欲贪随眠”。其余诸词,也是同样的道理。
Tatridaṃ pamāṇaṃ – abhidhamme tāva kathāvatthusmiṃ (kathā. 554 ādayo) ‘‘anusayā abyākatā, anusayā ahetukā, anusayā cittavippayuttā’’ti sabbe vādā paṭisedhitā. Paṭisambhidāmagge (paṭi. ma. 3.21) ‘‘paccuppanne kilese pajahatī’’ti pucchaṃ katvā anusayānaṃ paccuppannabhāvassa atthitāya ‘‘thāmagatānusayaṃ pajahatī’’ti vuttaṃ. Dhammasaṅgahe pana mohassa padabhājane ‘‘avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ tasmiṃ samaye moho hotī’’ti (dha. sa. 390) akusalacittena saddhiṃ avijjānusayassa uppannabhāvo vutto. Imasmiṃyeva anusayayamake sattannaṃ mahāvārānaṃ aññatarasmiṃ uppajjanavāre ‘‘yassa kāmarāgānusayo uppajjati, tassa paṭighānusayo uppajjatī’’tiādi vuttaṃ. Tasmā ‘‘anusentīti anurūpaṃ kāraṇaṃ labhitvā uppajjantī’’ti yaṃ vuttaṃ, taṃ iminā tantippamāṇena suvuttanti veditabbaṃ. Yampi ‘‘cittasampayutto sārammaṇo’’tiādi vuttaṃ, tampi suvuttameva. Anusayo hi nāmesa parinipphanno cittasampayutto akusaladhammoti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Kāmarāgānusayotiādīsu kāmarāgo ca so appahīnaṭṭhena anusayo cāti kāmarāgānusayo. Sesapadesupi eseva nayo.
生起处品释义。
Uppattiṭṭhānavāravaṇṇanā
2现在,为了阐明它们生起之处,说:“欲贪随眠于何处随眠?”等。其中,“于欲界之二受”是指:于欲界地中,乐受与舍受这二受。此处,欲贪随眠随眠,即在这二受中生起。然而,此随眠在不善受中,是以俱生和所缘两种方式随眠的。它既与不善的乐受及舍受俱生,也以这些受为所缘而生起;其余的欲界善、异熟、唯作受,则唯以他们为所缘而生起。当此随眠于欲界二受中随眠时,在与这些受相应的想、行、识中,它亦随眠。因为,当随眠在受中随眠时,不可能不同时与相应的想等俱生,也不可能不以相应的想等为所缘而生起。虽然如此,但这二受本身是乐、是悦意,以味著为义,对于欲贪随眠的生起,在其余相应法中最为主要,因此说:“于二受中,欲贪随眠于此随眠。”这是为了以粗显的方式,令所教化的有情易于理解。
2. Idāni tesaṃ uppattiṭṭhānaṃ pakāsetuṃ kattha kāmarāgānusayo anusetītiādimāha. Tattha kāmadhātuyā dvīsu vedanāsūti kāmāvacarabhūmiyaṃ sukhāya ca upekkhāya cāti dvīsu vedanāsu. Ettha kāmarāgānusayo anusetīti imāsu dvīsu vedanāsu uppajjati. So panesa akusalavedanāsu sahajātavasena ārammaṇavasena cāti dvīhākārehi anuseti. Akusalāya sukhāya vedanāya ceva upekkhāya vedanāya ca sahajātopi hutvā uppajjati. Tā vedanā ārammaṇaṃ katvāpi uppajjatīti attho. Avasesā pana kāmāvacarakusalavipākakiriyavedanā ārammaṇameva katvā uppajjati. Kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusayamāno cesa tāhi vedanāhi sampayuttesu saññāsaṅkhāraviññāṇesupi anusetiyeva. Na hi sakkā vedanāsu anusayamānena taṃsampayuttehi saññādīhi saddhiṃ asahajātena vā bhavituṃ, taṃsampayutte vā saññādayo ārammaṇaṃ akatvā uppajjituṃ. Evaṃ santepi pana yasmā imā dve vedanāva sātasantasukhattā assādaṭṭhena kāmarāgānusayassa uppattiyā sesasampayuttadhammesu padhānā, tasmā ‘‘dvīsu vedanāsu ettha kāmarāgānusayo anusetī’’ti vuttaṃ, oḷārikavasena hi bodhaneyye sukhaṃ bodhetunti.
难道此随眠以所缘方式随眠时,不仅在这二受以及与受相应的法中随眠,而且在可意的色等中也随眠吗?这在《分别论》中也有说:“世间中凡是可爱、可乐之色,于此,众生的欲贪随眠随眠。”在此论中,于随眠品的逆说中亦说:“若某处欲贪随眠不随眠,则彼处见随眠不随眠吗?于苦受、色界、无色界,此处欲贪随眠不随眠,但并非见随眠不随眠;于非所摄(出世间),此处欲贪随眠不随眠,见随眠亦不随眠。”于此,因说于苦受及色界等中不随眠,故谓:除了与相应法俱的苦受、自处的色界无色界法,以及九出世间法之外,在其余的色、声、香、味、触中,欲贪随眠随眠。为何此处未说呢?以其不粗显故。依前文所说之理,受本身粗显,而这些色等并不粗显,因此未说于他们中随眠,然依义理是可得的。因此,应知于这些色等中,欲贪随眠亦随眠。因为导师并非于一切处说一切法,而是随所化有情的根机,有时说一切可得之义,有时则不说。例如,他有时问“见随眠于何处随眠?”而说“于一切有身所摄法中,此处见随眠随眠”,即是将一切可得之义都说出了。
Nanu cesa ārammaṇavasena anusayamāno na kevalaṃ imāsu dvīsu vedanāsu ceva vedanāsampayuttadhammesu ca anuseti, iṭṭhesu pana rūpādīsupi anusetiyeva. Vuttampi cetaṃ vibhaṅgappakaraṇe (vibha. 816) ‘‘yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, ettha sattānaṃ kāmarāgānusayo anusetī’’ti imasmimpi pakaraṇe anusayavārassa paṭilomanaye vuttaṃ. ‘‘Yattha kāmarāgānusayo nānuseti tattha diṭṭhānusayo nānusetīti dukkhāya vedanāya rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha kāmarāgānusayo nānuseti, no ca tattha diṭṭhānusayo nānuseti. Apariyāpanne ettha kāmarāgānusayo ca nānuseti, diṭṭhānusayo ca nānusetī’’ti. Ettha hi dukkhavedanāya ceva rūpadhātuādīsu ca nānusetīti vuttattā sasampayuttadhammaṃ dukkhavedanaṃ saokāse rūpārūpāvacaradhamme nava ca, lokuttaradhamme ṭhapetvā avasesesu rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbesu anusetīti vuttaṃ hoti. Taṃ idha kasmā na vuttanti? Anoḷārikattā. Heṭṭhā vuttanayena hi vedanānaññeva oḷārikattā imesaṃ pana anoḷārikattā etesu rūpādīsu anusetīti na vuttaṃ, atthato pana labbhati. Tasmā etesupi kāmarāgānusayo anusetiyevāti veditabbo. Na hi satthā sabbaṃ sabbattha katheti. Bodhaneyyasattānaṃ pana vasena katthaci yaṃ labbhati, taṃ sabbaṃ katheti, katthaci na katheti. Tathā hi anena katthaci diṭṭhānusayo anusetīti pucchitvā ‘‘sabbasakkāyapariyāpannesu dhammesu ettha diṭṭhānusayo anusetī’’ti yaṃ labbhati taṃ sabbaṃ kathitaṃ. Aparasmiṃ ṭhāne vissajjantena ‘‘rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha vicikicchānusayo ca mānānusayo ca diṭṭhānusayo ca anusenti, kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu ettha vicikicchānusayo ca kāmarāgānusayo ca mānānusayo ca diṭṭhānusayo ca anusenti, dukkhāya vedanāya ettha vicikicchānusayo ca paṭighānusayo ca diṭṭhānusayo ca avijjānusayo ca anusentī’’ti yaṃ labbhati taṃ sabbaṃ akathetvā rūpadhātuarūpadhātūhi saddhiṃ tisso vedanāva kathitā. Vedanāsampayuttā pana arūpadhammā, sabbañca rūpaṃ na kathitaṃ. Kiñcāpi na kathitaṃ, diṭṭhānusayo panettha anusetiyeva. Evameva kiñcāpi idha rūpādiiṭṭhārammaṇaṃ na kathitaṃ, kāmarāgānusayo panettha anusetiyevāti. Evaṃ tāva kāmarāgānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.
然而,对于瞋恚随眠,由“于苦受”之说,两种忧受以及与身识相应的苦受,这三种受是随眠之处。而此随眠在忧受中,以俱生和所缘两种方式随眠;在其余的苦受中,则唯以所缘的方式随眠。当它在这三种受中随眠时,在与这些受相应的想蕴等中,亦同样随眠。因为与它俱生的那个受,与它相应的想等也是俱生的;而那个作为所缘的受,与它相应的想等也同样作为所缘。虽然如此,但由于苦受本身具有不可意、苦的感受性,以无味著为义,对于瞋恚随眠的生起,比其他相应法更为殊胜,因此说“于苦受,此处瞋恚随眠随眠”。这也是以粗显的方式,为使应受教化者容易理解而说。
Paṭighānusayassa pana ‘‘dukkhāya vedanāyā’’ti vacanato dve domanassavedanā kāyaviññāṇasampayuttā dukkhavedanāti tisso vedanā anusayanaṭṭhānaṃ. So panesa domanassavedanāsu sahajātavasena ārammaṇavasena cāti dvīhākārehi anuseti. Avasesadukkhavedanāya pana ārammaṇavaseneva anuseti. Tāsu vedanāsu anusayamāno cesa tāhi sampayuttesu saññākkhandhādīsupi anusetiyeva. Yāya hi vedanāya esa sahajāto, taṃsampayuttehi saññādīhipi sahajātova. Yā ca vedanā ārammaṇaṃ karoti, tāhi sampayutte saññādayopi karotiyeva. Evaṃ santepi pana yasmā dukkhavedanāva asātadukkhavedayitattā nirassādaṭṭhena paṭighānusayassa uppattiyā sesasampayuttadhammesu adhikā; tasmā ‘‘dukkhāya vedanāya ettha paṭighānusayo anusetī’’ti vuttaṃ, oḷārikavasena hi bodhaneyye sukhaṃ bodhetunti.
当此随眠以所缘的方式随眠时,难道它不仅在苦受及其相应法中随眠,也在不可意的色等所缘中随眠吗?这在《分别论》中也曾说过:“世间中不可爱、不可意的色,此处众生的瞋恚随眠便随之随眠。”在此论中,随眠品的逆序陈述也说:“在欲界的两种受中,此处瞋恚随眠不随眠,但此处欲贪随眠并非不随眠。在色界、无色界、出世间法中,此处瞋恚随眠不随眠,欲贪随眠也不随眠。”基于此,由于说在两种欲界受以及色界等中不随眠,因此除了与相应法俱的两种受、有色无色界法、九种出世间法之外,在其余的色等所缘中,它都随眠。那么,为何在此不明确解说呢?因为这些所缘并不粗显。依前文所言,苦受本身粗显,而色等所缘并不粗显,因此未说在这些色等中随眠。但从义理上仍可证知,因此应知在这些所缘之中,瞋恚随眠也确在随眠。
Nanu cesa ārammaṇavasena anusayamāno na kevalaṃ dukkhavedanāya ceva taṃsampayuttadhammesu ca anuseti, aniṭṭhesu pana rūpādīsupi anusetiyeva? Vuttampi cetaṃ vibhaṅgappakaraṇe (vibha. 816) ‘‘yaṃ loke appiyarūpaṃ asātarūpaṃ, ettha sattānaṃ paṭighānusayo anusetī’’ti imasmimpi pakaraṇe anusayavārassa paṭilomanaye vuttaṃ – ‘‘kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu ettha paṭighānusayo nānuseti, no ca tattha kāmarāgānusayo nānuseti. Rūpadhātuyā arūpadhātuyā apariyāpanne ettha paṭighānusayo ca nānuseti, kāmarāgānusayo ca nānusetī’’ti. Ettha hi dvīsu kāmāvacaravedanāsu ceva rūpadhātuādīsu ca nānusetīti vuttattā sasampayuttadhammā dve vedanā saokāse rūpārūpāvacaradhamme nava ca, lokuttaradhamme ṭhapetvā avasesesu rūpādīsu anusetīti vuttaṃ hoti . Taṃ idha kasmā na vuttanti? Anoḷārikattā. Heṭṭhā vuttanayena hi dukkhavedanāya eva oḷārikattā imesaṃ pana anoḷārikattā etesu rūpādīsu anusetīti na vuttaṃ. Atthato pana labbhati, tasmā etesupi paṭighānusayo anusetiyevāti veditabbo.
那么,其余两种受是否也作为可意所缘,或成为瞋恚的所缘呢?并非不是。对于退失禅那者,以追悔为缘,缘于那些受及其相应法而生起忧。或者,对已获得的可意所缘,忆念其变坏;或对未获得者,忆念其未得,也会生起忧。但这仅仅是忧,并非瞋恚随眠。因为瞋恚随眠是在不可意所缘上,以排斥的方式生起,成为强力的烦恼。因此,在此忧虽与瞋恚俱生,但由于它并未执行瞋恚的作用,所以不成为瞋恚随眠,不计为随眠。正如与杀生的思俱生的瞋,不称为意业、不计为意业一样——这不成为瞋恚随眠,不计为随眠。也曾有说,对于某种依于可意所缘或依于出离的忧,圣教言:‘这样的忧,以瞋恚断除,此处瞋恚随眠不随眠。’应如此了知瞋恚随眠的随眠处。
Kiṃ pana itarā dve vedanā iṭṭhārammaṇaṃ vā paṭighassa ārammaṇaṃ na hontīti? No na honti. Parihīnajjhānassa vippaṭisāravasena sasampayuttadhammā tā vedanā ārabbha domanassaṃ uppajjati. Iṭṭhārammaṇassa ca paṭiladdhassa vipariṇāmaṃ vā appaṭiladdhassa appaṭilābhaṃ vā samanussaratopi domanassaṃ uppajjati. Domanassamattameva pana taṃ hoti, na paṭighānusayo. Paṭighānusayo hi aniṭṭhārammaṇe paṭihaññanavasena uppanno thāmagato kileso, tasmā ettha domanassena saddhiṃ paṭigho uppannopi attano paṭighakiccaṃ akaraṇabhāvena eva paṭighānusayo na hoti abbohārikattaṃ gacchati. Yathā hi pāṇātipātacetanāya saddhiṃ uppannopi byāpādo manokammaṃ nāma na hoti abbohārikattaṃ gacchati, evaṃ paṭighānusayo na hoti, abbohārikattaṃ gacchati. Vuttampi cetaṃ ekaccaṃ iṭṭhārammaṇaṃ nekkhammasitampi vā domanassaṃ sandhāya ‘‘yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ paṭighaṃ tena pajahati na tattha paṭighānusayo anusetī’’ti (ma. ni. 1.465). Evaṃ paṭighānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.
就慢随眠而言,由“在欲界的两种受中”等说法可知,两种欲界受以及色界、无色界,是其三种随眠处。在不善受中,应知它如欲贪随眠一般,具有俱生随眠性。而在与之相应的法中,于一切欲界的乐受与不苦不乐受,以及色界、无色界中,它仅以所缘的方式随眠。随眠品的逆序陈述说:“在苦受和出世间法中,此处欲贪随眠不随眠,慢随眠也不随眠。”因此,除了苦受和九种出世间法之外,在其余的色、无色界法中,此随眠亦随眠。应如此了知慢随眠的随眠处。
Mānānusayassa pana ‘‘kāmadhātuyā dvīsu vedanāsū’’tiādivacanato dve kāmāvacaravedanā rūpārūpadhātuyo cāti idaṃ tividhaṃ anusayanaṭṭhānaṃ. Tassa akusalāsu vedanāsu kāmarāgānusayassa viya sahajātānusayatā veditabbā. Sasampayuttadhammāsu pana sabbāsupi kāmāvacarāsu sukhaadukkhamasukhavedanāsu rūpārūpadhātūsu ca ārammaṇavaseneva anuseti. Anusayavārassa pana paṭilomanaye ‘‘dukkhāya vedanāya apariyāpanne ettha kāmarāgānusayo ca nānuseti, mānānusayo ca nānusetī’’ti vuttattā ṭhapetvā dukkhavedanañceva navavidhaṃ lokuttaradhammañca sesarūpārūpadhammesupi ayaṃ anusetiyevāti. Evaṃ mānānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.
然而,见随眠与疑随眠唯独在出世间法中不随眠,在三界的一切法中皆随眠。因此说:“于一切有身见所摄法,见随眠随眠于此,疑随眠随眠于此。”其中,“一切有身见所摄法”意指依系属轮回之义,属于有身见所摄的一切法。于彼处,它们以俱生随眠的方式在五种心中随眠;或者,当以那五种心或其他三界法为所缘而生起时,则以所缘随眠的方式随眠。应当如此了知见随眠与疑随眠的随眠处。
Diṭṭhānusayavicikicchānusayā pana kevalaṃ lokuttaradhammesveva nānusenti. Tebhūmakesu pana sabbesupi anusentiyeva. Tena vuttaṃ – ‘‘sabbasakkāyapariyāpannesu dhammesu ettha diṭṭhānusayo anuseti, ettha vicikicchānusayo anusetī’’ti. Tattha sabbasakkāyapariyāpannesūti saṃsāravaṭṭanissitaṭṭhena sakkāyapariyāpannesu sabbadhammesūti attho. Tattha panete pañcasu cittuppādesu sahajātānusayanavasena anusenti. Te vā pana pañca cittuppāde aññe vā tebhūmakadhamme ārabbha pavattikāle ārammaṇānusayanavasena anusentīti. Evaṃ diṭṭhānusayavicikicchānusayānaṃ anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.
对于有贪随眠,虽然它由于在四种离见心中生起,以俱生随眠的方式可说为“于欲界两种受中随眠”,然而在欲界中,它虽与两种受一同生起,却唯独缘取色界与无色界法,而不缘取任何属于欲界的法。因此,依所缘随眠的方式作出定论,而说:“于色界、无色界,有贪随眠随眠于此。”再者,贪分为欲贪与有贪两种。其中,欲贪被说为于欲界两种受中随眠。若有贪也如此被说,则教说便会与欲贪相混。所以,为了显示贪烦恼的区分,令有贪与欲贪的差别得以表明,而作此教说。应当如此了知有贪随眠的随眠处。
Bhavarāgānusayo pana kiñcāpi diṭṭhivippayuttesu catūsu cittesu uppajjanato sahajātānusayanavasena ‘‘kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusetī’’ti vattabbo bhaveyya. Kāmadhātuyaṃ panesa dvīhi vedanāhi saddhiṃ uppajjamānopi rūpārūpāvacaradhammameva paṭilabhati. Kāmadhātuyā pariyāpannaṃ ekadhammampi ārammaṇaṃ na karoti, tasmā ārammaṇānusayanavasena niyamaṃ katvā ‘‘rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha bhavarāgānusayo anusetī’’ti vuttaṃ. Apica rāgo nāmesa kāmarāgabhavarāgavasena duvidho. Tattha kāmarāgo kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusetīti vutto. Sace pana bhavarāgopi kāmarāgo viya evaṃ vucceyya, kāmarāgena saddhiṃ desanā saṃkiṇṇā viya bhaveyyāti rāgakilesaṃ dvidhā bhinditvā kāmarāgato bhavarāgassa visesadassanatthampi evaṃ desanā katāti. Evaṃ bhavarāgānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.
然而,无明随眠随眠于一切三界法。因此说:“于一切有身见所摄法,无明随眠随眠于此。”应知它在十二种心生起中为俱生随眠。而就作为所缘而言,它并非不缘任何三界法而生起。应当如此了知无明随眠的随眠处。以上是于分限门、分限论说门、生起处门中的抉择解说。
Avijjānusayo pana sabbesupi tebhūmakadhammesu anuseti. Tena vuttaṃ ‘‘sabbasakkāyapariyāpannesu dhammesu ettha avijjānusayo anusetī’’ti. Tassa dvādasasu cittuppādesu sahajātānusayatā veditabbā. Ārammaṇakaraṇavasena pana na kiñci tebhūmakadhammaṃ ārabbha na pavattatīti. Evaṃ avijjānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ tāva paricchedavāraparicchinnuddesavārauppattiṭṭhānavāresu vinicchayakathā.
1. 随眠门之注释
1. Anusayavāravaṇṇanā
3然而,在七种大品的第一随眠品中,当问“若欲贪随眠随眠于某人时,嗔恚随眠是否也随眠于彼?”此处给出的“是”的答复,似乎不妥。为何?因为欲贪与嗔恚不会在同一刹那生起。例如,“若意处生起,则法处亦生起,答‘是’;在入出息生起的刹那,身行与语行亦生起”等例子中,意处与法处、身行与语行皆于同一刹那生起,但欲贪与嗔恚并非如此。因为欲贪在八种与贪俱行的心中生起,嗔恚在两种与忧俱行的心中生起,它们绝无同一刹那的生起。因此,此处应作否定的“否”。然而,由于未作否定而给了“是”的答复,故不应如《下分双论》那般,依刹那现在的意义来理解现在时的表述,而应以其他方式理解。
3. Sattannaṃ pana mahāvārānaṃ paṭhame anusayavāre yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa paṭighānusayo anusetīti ettha yadetaṃ ‘‘āmantā’’ti paṭivacanaṃ dinnaṃ, taṃ duddinnaṃ viya khāyati. Kasmā? Kāmarāgapaṭighānaṃ ekakkhaṇe anuppattito. Yathā hi ‘‘yassa manāyatanaṃ uppajjati, tassa dhammāyatanaṃ uppajjatīti ‘āmantā’, assāsapassāsānaṃ uppādakkhaṇe tesaṃ kāyasaṅkhāro ca uppajjati, vacīsaṅkhāro ca uppajjatī’’tiādīsu manāyatanadhammāyatanāni kāyasaṅkhāravacīsaṅkhārā ca ekakkhaṇe uppajjanti, na tathā kāmarāgapaṭighā. Kāmarāgo hi aṭṭhasu lobhasahagatacittuppādesu uppajjati. Paṭigho dvīsu domanassasahagatesūti, natthi nesaṃ ekakkhaṇe uppatti; tasmā ettha ‘no’ti paṭisedho kattabbo siyā. Taṃ akatvā pana ‘āmantā’ti paṭivacanassa dinnattā heṭṭhāyamakesu viya ettha khaṇapaccuppannavasena vattamānavohāraṃ aggahetvā aññathā gahetabbo.
如何理解呢?依未断除之义。因为此“随眠”的现在时表述,是就未断除性而说,并非就刹那现在性而说。既然就未断除性而说,那么对于“若欲贪随眠随眠于某人,则嗔恚随眠亦随眠于彼”这一问,就应这样理解其义:若某人的欲贪随眠未断除,还未达到不再生起的状态,则其嗔恚随眠亦未断除。又由于在这些人中,若一随眠未断除,另一亦必定未断除,故答“是”。如此,则在上面生起品中,问“若欲贪随眠于某人生起,则嗔恚随眠是否也于彼生起”而答“是”时,应如何理解其义?此中,同样是依未断除之义,或依当生起因缘存在时,生起不被遮止之义来理解。譬如画师等开始从事作画等业,但业尚未完成时,即使在不作那些业的刹那,当被朋友或亲近者等在任何见到的地方问起“这些天你们在做什么”时,他们会回答“我们在作画,我们在作木工”。虽然他们在那个刹那并未实际制作,但由于业未中断,依已作和将作的刹那,他们确实被称为“正在制作”。同样地,在某相续中,随眠未断除,或在某相续中,当生起因缘存在时,生起不被遮止,那么即使在不生起的刹那,依过去曾生起和未来将生起,也可称为‘随眠’。
Kathaṃ? Appahīnavasena. Appahīnatañhi sandhāya ayaṃ ‘‘anusetī’’ti vattamānavohāro vutto, na khaṇapaccuppannataṃ. Yasmā ca appahīnataṃ sandhāya vutto, tasmā ‘‘yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa paṭighānusayo anusetī’’ti pucchāya yassa kāmarāgānusayo appahīno, na anuppattidhammataṃ āpādito, tassa paṭighānusayopi appahīnoti evamattho daṭṭhabbo. Yasmā ca tesu yasseko appahīno, tassa itaropi appahīnova hoti, tasmā ‘‘āmantā’’ti vuttaṃ. Yadi evaṃ, yaṃ upari uppajjanavāre ‘yassa kāmarāgānusayo uppajjati, tassa paṭighānusayo uppajjatī’ti pucchitvā ‘āmantā’ti vuttaṃ; tattha kathaṃ attho gahetabboti? Tatthāpi appahīnavaseneva uppattipaccaye sati uppattiyā anivāritavasena vā. Yathā hi cittakammādīni ārabhitvā apariniṭṭhitakammantā cittakārādayo tesaṃ kammantānaṃ akaraṇakkhaṇepi mittasuhajjādīhi diṭṭhadiṭṭhaṭṭhāne ‘‘imesu divasesu kiṃ karothā’’ti vuttā, ‘‘cittakammaṃ karoma, kaṭṭhakammaṃ karomā’’ti vadanti. Te kiñcāpi tasmiṃ khaṇe na karonti avicchinnakammantattā pana katakhaṇañca kattabbakhaṇañca upādāya karontiyeva nāma honti. Evameva yamhi santāne anusayā appahīnā, yamhi vā pana nesaṃ santāne uppattipaccaye sati uppatti anivāritā, tattha anuppajjanakkhaṇepi uppannapubbañceva kālantare uppajjanakañca upādāya yassa kāmarāgānusayo uppajjati, tassa paṭighānusayo uppajjatiyeva nāmāti evamattho veditabbo. Ito paresupi evarūpesu vissajjanesu eseva nayo. No ca tassāti idaṃ anāgāmissa kāmarāgabyāpādānaṃ anavasesato pahīnattā vuttaṃ. Tiṇṇaṃ puggalānanti puthujjanasotāpannasakadāgāmīnaṃ. Dvinnaṃ puggalānanti sotāpannasakadāgāmīnaṃ. Paratopi evarūpesu ṭhānesu eseva nayo.
14在处所门的第一、第二问中,因欲贪随眠于欲界的两种受中随眠,而嗔恚随眠只在苦受中随眠,故以“否”作答。第三问,由于二者皆于欲界的两种受中随眠,故给予“是”的回答。然而,在色界与无色界中,慢随眠与欲贪随眠各各有其不共的生起处,因此说“欲贪随眠不于彼处随眠”。依此方法通观一切生起处门之后,应了知这些随眠共有及不共的生起处。
14. Okāsavārassa paṭhamadutiyapucchāsu yasmā kāmarāgānusayo kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anuseti, paṭighānusayo dukkhavedanāya; tasmā ‘no’ti paṭisedho kato. Tatiyapucchāyaṃ ubhinnampi kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusayanato ‘āmantā’ti paṭivacanaṃ dinnaṃ. Rūpadhātuarūpadhātuyā pana mānānusayassa kāmarāgānusayena saddhiṃ asādhāraṇaṃ uppattiṭṭhānaṃ. Tasmā no ca tattha kāmarāgānusayoti vuttaṃ. Iminā nayena sabbesaṃ uppattiṭṭhānavāraṃ oloketvā sādhāraṇāsādhāraṇaṃ uppattiṭṭhānaṃ veditabbaṃ.
20就二根门之问,因欲贪与嗔恚随眠既不同处而生,亦不缘一法为所缘,故此处否定为“无有”。此中意趣为:此二随眠全然无可随眠之处所。由此,“慢随眠于何处随眠”这一问,实为不应问之问。其余类似处,其理亦同。
20. Dukamūlakapucchāyaṃ yasmā kāmarāgapaṭighānusayā nāpi ekasmiṃ ṭhāne uppajjanti, na ekaṃ dhammaṃ ārammaṇaṃ karonti, tasmā natthīti paṭikkhepo kato. Ayañhettha adhippāyo. Yasmiṃ ime dve anusayā anusayeyyuṃ, taṃ ṭhānameva natthi. Tasmā ‘‘kattha mānānusayo anusetī’’ti ayaṃ pucchā apucchāyevāti. Aññesupi evarūpesu eseva nayo.
27于人处所门中,“四人”者,指凡夫、须陀洹、斯陀含、阿那含。
27. Puggalokāsavāre catunnanti puthujjanasotāpannasakadāgāmianāgāmīnaṃ.
3636. 逆法中,“若欲贪随眠不随眠于某人”这一问题,是就不来者而问。
36. Paṭilomanaye yassa kāmarāgānusayo nānusetīti ayaṃ pucchā anāgāmiṃ gahetvā pucchati.
5656. “于二人中,于一切处欲贪随眠不随眠”指不来者与阿罗汉。“在欲界的三种受中”——通过提及受,应知这也包含了与受相应的他们之依处与所缘,即一切欲界法。以上是随眠门中的抉择解说。
56.Dvinnaṃpuggalānaṃ sabbattha kāmarāgānusayonānusetīti anāgāmiarahantānaṃ. Kāmadhātuyā tīsu vedanāsūti ca vedanāggahaṇena vedanāsampayuttakānampi tesaṃ vatthārammaṇānampīti sabbesampi kāmāvacaradhammānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ anusayavāre vinicchayakathā.
2. 有随眠门注释
2. Sānusayavāravaṇṇanā
66-13166-131. 于有随眠门中,“若某人有欲贪随眠,即为有随眠者”——正如患有间歇性热病等疾病的人,只要尚未从该病解脱,哪怕在该病不发作的刹那,也仍被称为有病者。同样地,对于有杂染的轮回众生,只要随眠未被圣道彻底断除,即使那些随眠不现起的刹那,也仍被称为有随眠者。正是基于这种有随眠的道理,才说“是”。此处其余内容与随眠门相似。
66-131. Sānusayavāre pana yo kāmarāgānusayena sānusayoti yathā ekantarikajarādirogena ābādhiko yāva tamhā rogā na muccati, tāva tassa rogassa anuppattikkhaṇepi sarogoyeva nāma hoti. Evaṃ sasaṃkilesassa vaṭṭagāmisattassa yāva ariyamaggena anusayā samugghātaṃ na gacchanti, tāva tesaṃ anusayānaṃ anuppattikkhaṇepi sānusayoyeva nāma hoti. Evarūpaṃ sānusayataṃ sandhāya ‘āmantā’ti vuttaṃ. Sesamettha anusayavārasadisameva.
然而,在“处所之章”中,当说到“于色界、无色界中,此处由慢随眠而成为有随眠者”时,只是表明此人在这两界中有随眠的状态,并未显示随眠的生起之处。而这一章是为了显示随眠的生起之处而开始的,因此才说“由此两界由慢随眠而成为有随眠者”,这样便显示了“由从这两界生起的慢随眠而成为有随眠者”,即显示了随眠的生起之处。然而,由于若未说明此问题的含义,则最初问题的含义便不清晰,所以最初并未说明。因此应如此理解:所谓“由欲贪随眠”是指由已生起的欲贪随眠而成为有随眠者,那么他是否也由从该处生起的嗔恚随眠而成为有随眠者呢?但是,因为这两种随眠不会从同一处生起,所以作了“否”的否定回答。“阿罗汉于一切处”是指阿罗汉对于一切法中可能生起的任何随眠,都已无随眠。依此用意,在无余依处,唯用依处格。应以此方法,于一切处了知义理的决断。
Okāsavāre pana ‘‘rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha mānānusayena sānusayo’’ti vutte tāsu dhātūsu puggalassa sānusayatā paññāyeyya, anusayassa uppattiṭṭhānaṃ na paññāyeyya. Anusayassa ca uppattiṭṭhānadassanatthaṃ ayaṃ vāro āraddho, tasmā tato mānānusayena sānusayoti vuttaṃ. Evañhi sati tato dhātudvayato uppannena mānānusayena sānusayoti anusayassa uppattiṭṭhānaṃ dassitaṃ hoti. Imassa pana pañhassa atthe avutte ādipañhassa attho pākaṭo na hotīti paṭhamaṃ na vutto, tasmā so evaṃ veditabbo. Yato kāmarāgānusayenāti yato uppannena kāmarāgānusayena sānusayo, kiṃ so tato uppannena paṭighānusayenapi sānusayoti? Yasmā panete dve ekasmā ṭhānā nuppajjanti; tasmā ‘‘no’’ti paṭisedho kato. Arahā sabbatthāti arahā sabbadhammesu uppajjanakena kenaci anusayena nirānusayoti. Iminā atthavasena nippadesaṭṭhānesu bhummavacanameva katanti. Iminā upāyena sabbattha atthavinicchayo veditabboti.
三、断除品释义
3. Pajahanavāravaṇṇanā
132-197132-197. 在“断除之章”中,“断除”是指由各道,以断除遍知之力而断除,令其于未来不再生起。“是”是针对住于不来道者所作的回答。“断除彼俱行”是就断除之俱行而说。“否”是针对住于阿罗汉道者所作的否定。
132-197. Pajahanavāre pajahatīti tena tena maggena pahānapariññāvasena pajahati, āyatiṃ anuppattidhammataṃ āpādeti. Āmantāti anāgāmīmaggaṭṭhaṃ sandhāya paṭivacanaṃ. Tadekaṭṭhaṃ pajahatīti pahānekaṭṭhataṃ sandhāya vuttaṃ. Noti arahattamaggaṭṭhaṃ sandhāya paṭisedho.
“由欲贪随眠而断除”的意思是:断除那从该处生起的欲贪随眠。“第八”是指从住于阿罗汉果者开始,依逆序计数,住于入流道者即为第八。因为依应供计数,阿罗汉为第一应供,故为第一;住于阿罗汉道者为第二;不来者为第三……乃至住于入流道者为第八。他在这里被称为“第八”。或者,这仅仅是他的一个名称而已。除了具足不来道者和第八者之外,其余的人,包括凡夫,是有学与无学者。其中,凡夫由于没有断除遍知,故不断除。其余的人则因为那些随眠已被断除。所谓“两种具道者”,意思是除了这两种具道者之外。应以此方法,于一切处了知决断。
Yato kāmarāgānusayaṃ pajahatīti yato uppajjanakaṃ kāmarāgānusayaṃ pajahatīti attho. Aṭṭhamakoti arahattaphalaṭṭhato paṭṭhāya paccorohanagaṇanāya gaṇiyamāno sotāpattimaggaṭṭho aṭṭhamako nāma. Dakkhiṇeyyagaṇanāya hi arahā aggadakkhiṇeyyattā paṭhamo, arahattamaggaṭṭho dutiyo, anāgāmī tatiyo…pe… sotāpattimaggaṭṭho aṭṭhamo. So idha ‘‘aṭṭhamako’’ti vutto. Nāmasaññāyeva vā esā tassāti. Anāgāmimaggasamaṅgiñca aṭṭhamakañca ṭhapetvā avasesāti saddhiṃ puthujjanena sekkhāsekkhā. Tesu hi puthujjano pahānapariññāya abhāvena nappajahati. Sesā tesaṃ anusayānaṃ pahīnattā. Dvinnaṃ maggasamaṅgīnanti dve maggasamaṅgino ṭhapetvāti attho. Iminā nayena sabbattha vinicchayo veditabboti.
四、遍知品释义
4. Pariññāvāravaṇṇanā
198-263198-263. 在“遍知章”中,“遍知”是指以三种遍知而遍知。此中其余内容,皆如前文所说。因为此章也如同“断除章”一样,仅从住于道者的角度作答。
198-263. Pariññāvāre parijānātīti tīhi pariññāhi parijānāti. Sesamettha heṭṭhā vuttanayameva. Ayampi hi vāro pajahanavāro viya maggaṭṭhānaññeva vasena vissajjitoti.
5. 已断品释义。
5. Pahīnavāravaṇṇanā
264-274264-274. 在“已断章”中,开示唯依住于果者而展开。因为对于不来者,这两种随眠皆已断除,所以答言“是”。
264-274. Pahīnavāre phalaṭṭhavaseneva desanā āraddhā. Anāgāmissa hi ubhopete anusayā pahīnā, tasmā ‘‘āmantā’’ti vuttaṃ.
275-296275-296. 在“处所章”中,先问:“于欲贪随眠已断之处,嗔恚随眠是否也已断?”然后说“不可说已断或未断”。这是为什么呢?因为两者生起之处各异。欲贪随眠的生起之处,与嗔恚随眠的生起之处,彼此不同。再者,对于未修习道者,随眠在其特定处所生起;而当道已修习时,该处的那一随眠即说为已断。在此,嗔恚随眠既不在欲贪随眠之处生起,欲贪随眠也不在嗔恚随眠之处生起。因此,对于那欲贪随眠的处所,便不可说嗔恚随眠已断或未断——欲贪随眠虽在其自生之处已断,而嗔恚随眠在那里并未断除,故不可说嗔恚随眠于彼处已断;又因嗔恚随眠不依止于欲贪随眠的生起之处,故亦不可说它于彼处未断。
275-296. Okāsavāre yattha kāmarāgānusayo pahīno tattha paṭighānusayo pahīnoti pucchitvā na vattabbo pahīnoti vā appahīnoti vāti vuttaṃ taṃ kasmāti? Uppattiṭṭhānassa asādhāraṇattā. Aññaṃ hi kāmarāgānusayassa uppattiṭṭhānaṃ, aññaṃ paṭighānusayassa. Abhāvitamaggassa ca yattha anusayo uppajjati, magge bhāvite tattheva so pahīno nāma hoti . Tattha yasmā neva kāmarāgānusayaṭṭhāne paṭighānusayo uppajjati, na paṭighānusayaṭṭhāne kāmarāgānusayo, tasmā tattha so pahīnoti vā appahīnoti vā na vattabbo. So hi yasmiṃ attano uppattiṭṭhāne kāmarāgānusayo pahīno, tasmiṃ appahīnattā tattha pahīnoti na vattabbo. Yaṃ kāmarāgānusayassa uppattiṭṭhānaṃ, tasmiṃ aṭṭhitattā tattha appahīnoti na vattabbo.
然而,在“欲贪随眠已断之处,慢随眠是否已断”这一句中,是就共处而答说“是”。因为欲贪随眠于欲界的两种受中随眠。慢随眠则既在这两种受中,也在色界、无色界中随眠。除了不共处之外,其在共处与欲贪随眠同被称为已断。因此说“是”。应以这一方法,于整个“处所之章”中了知已断与不可说。出现“无”之处,其决断与前述相同。“人处所之章”与“处所之章”同理。
Yattha kāmarāgānusayo pahīno, tattha mānānusayo pahīnoti ettha pana sādhāraṇaṭṭhānaṃ sandhāya āmantāti vuttaṃ. Kāmarāgānusayo hi kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anuseti. Mānānusayo tāsu ceva rūpārūpadhātūsu ca. So ṭhapetvā asādhāraṇaṭṭhānaṃ sādhāraṇaṭṭhāne tena saddhiṃ pahīno nāma hoti. Tasmā ‘āmantā’ti vuttaṃ. Iminā nayena sabbasmimpi okāsavāre pahīnatā ca navattabbatā ca veditabbā. ‘Natthī’ti āgataṭṭhānesu pana heṭṭhā vuttasadisova vinicchayo. Puggalokāsavāro, okāsavāragatikoyeva.
297-307297-307. 在逆问方式中,“谁的欲贪随眠未断”是依凡夫、须陀洹、斯陀含而问。因为虽然这两种随眠从凡夫开始,直到住于不来道者,对于六种人都未断除,但在这里,由于下文有“三种人、两种人”等说法,故不意指住于道者。因此,仅就凡夫、须陀洹、斯陀含而说“是”。“两种人”指须陀洹与斯陀含。应以这一方法,于“人之章”中了知决断。
297-307. Paṭilomanaye yassa kāmarāgānusayo appahīnoti puthujjanasotāpannasakadāgāmivasena pucchati. Kiñcāpi hi ime dve anusayā puthujjanato paṭṭhāya yāva anāgāmimaggaṭṭhā channaṃ puggalānaṃ appahīnā. Idha pana parato ‘‘tiṇṇaṃ puggalānaṃ dvinnaṃ puggalāna’’ntiādivacanato maggaṭṭhā anadhippetā, tasmā puthujjanasotāpannasakadāgāminova sandhāya ‘āmantā’ti vuttaṃ. Dvinnaṃ puggalānanti sotāpannasakadāgāmīnaṃ. Iminā nayena puggalavāre vinicchayo veditabbo.
308-329308-329. 至于“处所之章”与“人处所之章”,则当依前文所述的方法加以了知。
308-329. Okāsavārapuggalokāsavārā pana heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāti.
6. 生起品释义。
6. Uppajjanavāravaṇṇanā
330“生起之章”与“随眠之章”相似。
330. Uppajjanavāro anusayavārasadisoyeva.
7. 界问品释义。
7. Dhātupucchāvāravaṇṇanā
332-340在“界之章”的“问之章”中,“多少随眠随眠”的意思是:多少随眠成为随逐相续之后而眠伏。“多少随眠不随眠”的意思是:多少随眠不成为随逐相续之后而眠伏。“多少随眠是分”的意思是:多少随眠随眠、多少不随眠,应当这样分别。此处其余应说的内容,已在前面巴利文分别中说明过了。
332-340. Dhātuvārassa pucchāvāre tāva kati anusayā anusentīti kati anusayā santānaṃ anugatā hutvā sayanti. Kati anusayā nānusentīti kati anusayā santānaṃ na anugatā hutvā sayanti. Kati anusayā bhaṅgāti kati anusayā anusenti nānusentīti evaṃ vibhajitabbāti attho. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ heṭṭhā pāḷivavatthāne vuttameva.
7. 界答品释义。
7. Dhātuvissajjanāvāravaṇṇanā
341-349在论释部分中,“某些人有七种随眠随眠”是就凡夫而言;“某些人有五种”是就须陀洹与斯陀含而言,因为他们已断除见随眠与疑随眠,所以只有五种随眠随眠。这里不应像在随眠品中那样,将“随眠”理解为“生起”之义。为什么?因为在结生刹那它们并不生起。对于投生欲界者,只有异熟心和业生色生起,没有不善心。随眠是在不善心的刹那生起,而非在异熟心的刹那,因此,由于在结生刹那并不生起,不应那样理解其义。那么应如何理解?应以得有的方式来理解。如何得?以未断除的意义。正如由于贪、嗔、痴未断除,具足善心或无记心的人被称为“有贪、有嗔、有痴”一样;同样地,由于未以道修习而断除,即使在结生刹那,各个补特伽罗的诸随眠也被称为“随眠”。而且不仅是被称说,应知正是由于未断除,它们才得名为随眠。
341-349. Niddesavāre panassa kassaci satta anusayā anusentīti puthujjanavasena vuttaṃ. Kassaci pañcāti sotāpannasakadāgāmivasena vuttaṃ. Tesañhi diṭṭhānusayo ca vicikicchānusayo ca pahīnāti pañceva anusenti. Tattha yathā anusayavāre ‘‘anusentī’’ti padassa uppajjantīti attho gahito, evamidha na gahetabbo. Kasmā? Tasmiṃ khaṇe anuppajjanato. Kāmadhātuṃ upapajjantassa hi vipākacittañceva kammasamuṭṭhānarūpañca uppajjati, akusalacittaṃ natthi. Anusayā ca akusalacittakkhaṇe uppajjanti, na vipākacittakkhaṇeti tasmiṃ khaṇe anuppajjanato tathā attho na gahetabbo. Kathaṃ pana gahetabboti? Yathā labbhati tathā gahetabbo. Kathañca labbhati? Appahīnaṭṭhena. Yathā hi rāgadosamohānaṃ appahīnattā. Kusalābyākatacittasamaṅgī puggalo ‘‘sarāgo sadoso samoho’’ti vuccati, evaṃ maggabhāvanāya appahīnattā paṭisandhikkhaṇepi tassa tassa puggalassa te te anusayā anusentīti vuccanti. Na kevalañca vuccanti, appahīnattā pana te anusentiyeva nāmāti veditabbā.
随眠并无分别的情况。因为对于某人,某一随眠若随眠,则确为随眠;若不随眠,则确为不随眠。并不存在一种名为‘此随眠既随眠又不随眠,此或许随眠或许不随眠’而需加以分别论说的随眠。说‘投生色界者,某些人有三种’,是依阿那含而说。因为他的欲贪、嗔恚、见、疑四种随眠已无余断除,其余三种则未断除,因此说:‘某些人有三种随眠随眠’。
Anusayā bhaṅgā natthīti yassa hi yo anuseti, so anusetiyeva; yo nānuseti, so nānusetiyeva. Ayaṃ anuseti ca nānuseti ca, ayaṃ siyā anuseti siyā nānusetīti, evaṃ vibhajitabbo anusayo nāma natthi. Rūpadhātuṃ upapajjantassa kassaci tayoti anāgāmivasena vuttaṃ. Tassa hi kāmarāgapaṭighadiṭṭhivicikicchānusayā cattāropi anavasesato pahīnā. Itare tayova appahīnā. Tena vuttaṃ – ‘‘kassaci tayo anusayā anusentī’’ti.
“非欲界”意指由于已遮止欲界,故是投生到其余两界。说“只有七种”,是因为圣弟子从色界死后,绝无投生欲界的情形,唯凡夫才有,因此决定说为“只有七种”。对于“从无色界死后投生欲界者,只有七种”,此处同理。何以没有投生色界?因为没有能令投生的色界禅那。由于他已完全超越色想而投生该界,故无色界禅那。因其无故,应知即无投生色界。“从无色界死后,非欲界”在此处即指无色界。应知一切解答中的含义,皆依此理。
Nakāmadhātunti kāmadhātuyā paṭisiddhattā sesā dve dhātuyo upapajjantassāti attho. Sattevāti yasmā ariyasāvakassa rūpadhātuyā cutassa kāmadhātuyaṃ upapatti nāma natthi, puthujjanasseva hoti, tasmā sattevāti niyametvā vuttaṃ. ‘‘Arūpadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa sattevā’’ti etthāpi eseva nayo. Rūpadhātuyā upapatti natthīti kasmā natthi? Upapattinipphādakassa rūpāvacarajjhānassa abhāvā. So hi sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā taṃ dhātuṃ upapannoti nāssa tattha rūpāvacarajjhānaṃ atthi. Tadabhāvā rūpadhātuyaṃ upapatti natthīti veditabbā. Arūpadhātuyā cutassa na kāmadhātunti ettha arūpadhātuyeva adhippetā. Iminā nayena sabbavissajjanesu attho veditabboti.