二、蕴双论
2. Khandhayamakaṃ
一、施设略说分注释
1. Paṇṇattiuddesavāravaṇṇanā
1现在,对根本双论中所宣说的善等诸法,以蕴来统摄之后,紧接于根本双论之后所宣说的蕴双论,进行注释。其中,首先应如此了知巴利文的段落划分:在此蕴双论中,有三个大品,即施设品、转起品、遍知品。其中,施设品纯以厘清诸蕴的名称与称谓为旨趣,故称为施设品。转起品以净化彼诸名称与称谓的蕴之生起与灭尽,来净化其转起,故称为转起品。遍知品以简略阐明依此次第而转起的蕴之三种遍知为旨趣,故称为遍知品。在此,施设品以略说与广说两种方式而确立。其余二品中,没有单独的略说品,从最初开始,即以问答的方式单一确立。其中,从「五蕴」一词开始,直至「非蕴、非行」一词为止,应知此为施设品的略说品,「问品」亦是其别名。其中,「五蕴」——这是依双论方式应被询问的诸蕴的略说。「色蕴……乃至……识蕴」——这是依其差别而对名称的确立。
1. Idāni mūlayamake desiteyeva kusalādidhamme khandhavasena saṅgaṇhitvā mūlayamakānantaraṃ desitassa khandhayamakassa vaṇṇanā hoti. Tattha pāḷivavatthānaṃ tāva evaṃ veditabbaṃ – imasmiñhi khandhayamake tayo mahāvārā honti – paṇṇattivāro, pavattivāro, pariññāvāroti. Tesu paṇṇattivāro khandhānaṃ nāmābhidhānasodhanavaseneva gatattā paṇṇattivāroti vuccati. Pavattivāro tena sodhitanāmābhidhānānaṃ khandhānaṃ uppādanirodhavasena pavattiṃ sodhayamāno gato, tasmā pavattivāroti vuccati. Pariññāvāro iminānukkamena pavattānaṃ khandhānaṃ saṅkhepeneva tisso pariññā dīpayamāno gato, tasmā pariññāvāroti vuccati. Tattha paṇṇattivāro uddesaniddesavasena dvīhākārehi vavatthito. Itaresu visuṃ uddesavāro natthi. Ādito paṭṭhāya pucchāvissajjanavasena ekadhā vavatthitā. Tattha pañcakkhandhātipadaṃ ādiṃ katvā yāva na khandhā, na saṅkhārāti padaṃ tāva paṇṇattivārassa uddesavāro veditabbo. Pucchāvārotipi tasseva nāmaṃ. Tattha pañcakkhandhāti ayaṃ yamakavasena pucchitabbānaṃ khandhānaṃ uddeso. Rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandhoti tesaññeva pabhedato nāmavavatthānaṃ.
2-32-3. 现在,依据这些蕴而有四种理趣品,即:词净化品、词净化根本轮转品、纯蕴品、纯蕴根本轮转品。其中,以“色是色蕴吗?色蕴是色吗?”等方式,唯对词语作净化而进行的,名为词净化品。此品依顺、逆两种方式而有二种。其中,顺品中有“色是色蕴吗?色蕴是色吗?”等五对双论;逆品中亦有“非色非色蕴吗?非色蕴非色吗?”等五对。此后,对在词净化品中已净化的那些蕴,以“色是色蕴吗?蕴是受蕴吗?”等方式,以每一蕴为根本,各各结成四轮而进行;由于有词净化根本之轮的存在,故名为词净化根本轮转品。此品亦依顺、逆两种方式而有二种。其中,顺品中有以每一蕴为根本各各四对,共二十对双论,如“色是色蕴吗?蕴是受蕴吗?”等;逆品中亦有“非色非色蕴吗?非蕴非受蕴吗?”等二十对。
2-3. Idāni imesaṃ khandhānaṃ vasena padasodhanavāro, padasodhanamūlacakkavāro, suddhakhandhavāro, suddhakhandhamūlacakkavāroti cattāro nayavārā honti. Tattha rūpaṃ rūpakkhandho, rūpakkhandho rūpantiādinā nayena padameva sodhetvā gato padasodhanavāro nāma. So anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tattha anulomavāre ‘rūpaṃ rūpakkhandho, rūpakkhandho rūpa’ntiādīni pañca yamakāni. Paṭilomavārepi ‘na rūpaṃ, na rūpakkhandho; na rūpakkhandho na rūpa’ntiādīni pañceva. Tato paraṃ tesaññeva padasodhanavāre sodhitānaṃ khandhānaṃ ‘rūpaṃ rūpakkhandho, khandhā vedanākkhandho’tiādinā nayena ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri cakkāni bandhitvā gato padasodhanamūlakānaṃ cakkānaṃ atthitāya padasodhanamūlacakkavāro nāma. Sopi anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tattha anulomavāre ‘rūpaṃ rūpakkhandho, khandhā vedanākkhandho’tiādīni ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri katvā vīsati yamakāni. Paṭilomavārepi ‘na rūpaṃ, na rūpakkhandho; na khandhā na vedanākkhandho’tiādīni vīsatimeva.
此后,以“色是蕴吗?蕴是色吗?”等方式,唯依纯蕴而进行的,名为纯蕴品。其中,在“蕴是色吗?”等句中,应取义为“蕴是色蕴吗?蕴是受蕴吗?”。何以故?因为在广说品中是这样解说的。确实,在那里,通过“色是蕴吗?是的。蕴是色蕴吗?色蕴既是蕴也是色蕴,其余诸蕴非色蕴”这样的方式,对“蕴是色吗?”等句,以“蕴是色蕴吗?”等方式提取词语之后,解释了意义。正因如此,此品被称为纯蕴品。因为在此,不像在词净化中那样以词语为准则,而是随纯蕴如何可得,即以义为准则。此后在处双论等中,亦是此理。此纯蕴品亦依顺、逆两种方式而有二种。其中,顺品中有“色是蕴吗?蕴是色吗?”等五对双论;逆品中亦有“非色非蕴吗?非蕴非色吗?”等五对。
Tato paraṃ rūpaṃ khandho khandhā rūpantiādinā nayena suddhakhandhavaseneva gato suddhakhandhavāro nāma. Tattha khandhā rūpantiādīsu khandhā rūpakkhandho, khandhā vedanākkhandhoti attho gahetabbo. Kasmā? Niddesavāre evaṃ bhājitattā. Tattha hi ‘rūpaṃ khandhoti āmantā. Khandhā rūpakkhandhoti rūpakkhandho khandho ceva rūpakkhandho ca, avasesā khandhā na rūpakkhandho’ti evaṃ ‘khandhā rūpa’ntiādīnaṃ khandhā rūpakkhandhotiādinā nayena padaṃ uddharitvā attho vibhatto. Teneva ca kāraṇenese suddhakhandhavāroti vutto. Vacanasodhane viya hi ettha na vacanaṃ pamāṇaṃ. Yathā yathā pana suddhakhandhā labbhanti, tathā tathā atthova pamāṇaṃ. Parato āyatanayamakādīsupi eseva nayo. Esopi ca suddhakhandhavāro anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tattha anulomavāre ‘rūpaṃ khandho khandhā rūpa’ntiādīni pañca yamakāni. Paṭilomavārepi ‘na rūpaṃ na khandho, na khandhā na rūpa’ntiādīni pañceva.
此后,对这些纯蕴,以“色是蕴吗?蕴是受吗?”等方式,以每一蕴为根本,各各结成四轮而进行;由于有纯蕴根本之轮的存在,故名为纯蕴根本轮转品。其中,在“蕴是受吗?”等句中,应以“蕴是受蕴吗?”等方式了知意义;否则便与广说品相违。此品亦依顺、逆两种方式而有二种。其中,顺品中有以每一蕴为根本各各四对,共二十对双论,如“色是蕴吗?蕴是受吗?”等;逆品中亦有“非色非蕴吗?非蕴非受吗?”等二十对。如是,应知施设品的略说品,由一百对双论、二百个问题所成,每一问题依决定与疑惑而有二义,总计以四百种义而庄严。
Tato paraṃ tesaññeva suddhakhandhānaṃ rūpaṃ khandho, khandhā vedanātiādinā nayena ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri cakkāni bandhitvā gato suddhakhandhamūlakānaṃ cakkānaṃ atthitāya suddhakhandhamūlacakkavāro nāma. Tattha khandhā vedanātiādīsu khandhā vedanākkhandhotiādinā nayena attho veditabbo. Itarathā niddesavārena saddhiṃ virodho hoti. Sopi anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tattha anulomavāre ‘rūpaṃ khandho, khandhā vedanā’tiādīni ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri katvā vīsati yamakāni. Paṭilomavārepi ‘na rūpaṃ, na khandho, na khandhā na vedanā’tiādīni vīsatimeva. Evaṃ tāva ekena yamakasatena dvīhi pucchāsatehi ekekapucchāya sanniṭṭhānasaṃsayavasena dve dve atthe katvā catūhi ca atthasatehi paṭimaṇḍito paṇṇattivārassa uddesavāro veditabboti.
一、施设详解分注释
1. Paṇṇattiniddesavāravaṇṇanā
26现在,以“色是色蕴吗”等理路开启广说品。其中,“色是色蕴吗”——这是为了厘清语词而问:“凡任何色,一切色是否皆为色蕴?”“可爱色、可意色是色而非色蕴”——这是说:在“可爱色、可意色”这一句中所说的“色”,仅是色本身,并非色蕴。“色蕴是色,亦是色蕴”——这是说:凡色蕴,既可说是色,亦可说是色蕴。然而在“色蕴是色吗”这一句中,由于色蕴必定可说是色,故答“是”。依此方法,应知一切解答中的含义。不过,凡有特别之处,我当随宜解说。首先,在想双论中,“见想”是指在“戏论想”等中出现的见想。在行双论中,“其余诸行”是指在“诸行确实无常”等中出现的、除行蕴之外的其他一切有为法。在逆品中,也是此理。
26. Idāni rūpaṃ rūpakkhandhotiādinā nayena niddesavāro āraddho. Tattha rūpaṃ rūpakkhandhoti yaṃkiñci rūpanti vuccati. Sabbaṃ taṃ rūpaṃ rūpakkhandhoti vacanasodhanatthaṃ pucchati. Piyarūpaṃ sātarūpaṃ, rūpaṃ, na rūpakkhandhoti yaṃ ‘piyarūpaṃ sātarūpa’nti ettha rūpanti vuttaṃ, taṃ rūpameva, na rūpakkhandhoti attho. Rūpakkhandho rūpañceva rūpakkhandho cāti yo pana rūpakkhandho, so rūpantipi rūpakkhandhotipi vattuṃ vaṭṭatīti attho. Rūpakkhandho rūpanti ettha pana yasmā rūpakkhandho niyameneva rūpanti vattabbo. Tasmā āmantāti āha. Iminā upāyena sabbavissajjanesu attho veditabbo. Yo pana yattha viseso bhavissati, tatheva taṃ vaṇṇayissāma . Saññāyamake tāva diṭṭhisaññāti ‘papañcasaññā’tiādīsu āgatā diṭṭhisaññā. Saṅkhārayamake avasesā saṅkhārāti ‘aniccā vata saṅkhārā’tiādīsu āgatā saṅkhārakkhandhato avasesā saṅkhatadhammā. Paṭilomavārepi eseva nayoti.
28在词句净化根本轮转分中,问:“诸蕴是受蕴吗”——凡任何蕴,是否一切蕴皆为受蕴?其余问句也依此理。在逆序中,“非蕴非受蕴”——在此,那些称为施设与涅槃的法并非蕴,由于它们也不是受蕴,故答“是”。其余解答也依此理。
28. Padasodhanamūlacakkavāre khandhā vedanākkhandhoti yekeci khandhā, sabbe te vedanākkhandhoti pucchati. Sesapucchāsupi eseva nayo. Paṭilome na khandhā na vedanākkhandhoti ettha ye paññattinibbānasaṅkhātā dhammā khandhā na honti, te yasmā vedanākkhandhopi na honti, tasmā āmantāti āha. Sesavissajjanesupi eseva nayoti.
38在纯净蕴分中,问:“色是蕴吗”——凡所说的任何色,那一切是蕴吗?在此,因为无论是称为可爱色、可意色的色,还是四大种及所造色,一切都摄入五蕴之中,所以回答“是”。在第二句,当理应问“蕴是色吗”时,由于“色”这个词即指色蕴本身,故不依字面而从义理发问,说“蕴是色蕴吗”。依此理路,所有句中的义理应如此理解。此后在处双论等的解说分中,也依此理。“想是蕴吗”——在此,无论是邪见之想,还是想本身,由于一切想都具有蕴的性质,故答“是”。“行是蕴吗”这一句也依此理。因为不存在脱离蕴的行。
38. Suddhakhandhavāre rūpaṃ khandhoti yaṃkiñci rūpanti vuttaṃ, sabbaṃ taṃ khandhoti pucchati. Tattha yasmā piyarūpasātarūpasaṅkhātaṃ vā rūpaṃ hotu, bhūtupādārūpaṃ vā, sabbaṃ pañcasu khandhesu saṅgahaṃ gacchateva. Tasmā āmantāti paṭijānāti. Dutiyapade ‘khandhā rūpa’nti pucchitabbe yasmā rūpantivacanena rūpakkhandhova adhippeto, tasmā vacanaṃ anādiyitvā atthavasena pucchanto khandhā rūpakkhandhoti āha. Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo. Parato āyatanayamakādīnaṃ niddesavārepi eseva nayo. Saññā khandhoti etthāpi diṭṭhisaññā vā hotu, saññā eva vā, sabbāyapi khandhabhāvato āmantāti vuttaṃ. Saṅkhārā khandhoti padepi eseva nayo. Khandhavinimuttako hi saṅkhāro nāma natthi.
39在逆序中,问:“非色是非蕴吗?”意思是:凡不是色的法,它也不是蕴吗?在解答中,除了色,其余诸蕴并非色;所谓“蕴”,是指色以外的受等诸蕴,它们虽不是色,但却是蕴。除色与蕴之外,其余的是指五蕴以外的涅槃和施设。从此以后,“其余”等句也依此理来理解。
39. Paṭilome na rūpaṃ na khandhoti yaṃ dhammajātaṃ rūpaṃ na hoti, taṃ khandhopi na hotīti pucchati. Vissajjane panassa rūpaṃ ṭhapetvā avasesā khandhā na rūpaṃ, khandhāti rūpato aññe vedanādayo khandhā rūpameva na honti, khandhā pana hontīti attho. Rūpañca khandhe ca ṭhapetvā avasesāti pañcakkhandhavinimuttaṃ nibbānañceva paññatti ca. Ito paresupi ‘avasesā’ti padesu eseva nayoti.
40-44在纯净蕴根本轮转分中,“色是蕴吗?”等句的义理,应依前文所说之理来了知。
40-44. Suddhakhandhamūlacakkavāre rūpaṃ khandhotiādīnaṃ heṭṭhā vuttanayeneva attho veditabboti.
2. 转起分注释
2. Pavattivāravaṇṇanā
50-205现在,以“凡色蕴……”等方式开始了转起分。为何这里未说总说分呢?因为前文已显示其理。在施设分中,总说分的理路已经显示。依此理路,即使这里未说,也能了知,所以不再说总说分,而直接开始解说分。在此称为转起分的大分中,有生分、灭分、生灭分三个中间分。其中,第一个由于阐明诸法的生起相,故称为生分;第二个由于阐明诸法的灭尽相,故称为灭分;第三个由于阐明两者的相,故称为生灭分。在此,以生分阐明了诸法生起的方式;以灭分阐明了“已生者无常”这一诸法无常性;以生灭分阐明了此两者。
50-205. Idāni yassa rūpakkhandhotiādinā nayena pavattivāro āraddho. Kasmā panettha uddesavāro na vuttoti? Heṭṭhā dassitanayattā. Paṇṇattivārasmiñhi uddesavāre nayo dassito. Tena pana nayena sakkā so idha avuttopi jānitunti taṃ avatvā niddesavārova āraddho. Imasmiṃ pana pavattivārasaṅkhāte mahāvāre uppādavāro, nirodhavāro, uppādanirodhavāroti tayo antaravārā honti. Tesu paṭhamo dhammānaṃ uppādalakkhaṇassa dīpitattā uppādavāroti vuccati. Dutiyo tesaññeva nirodhalakkhaṇassa dīpitattā nirodhavāroti vuccati. Tatiyo ubhinnampi lakkhaṇānaṃ dīpitattā uppādanirodhavāroti vuccati. Uppādavārena cettha dhammānaṃ uppajjanākārova dīpito. Nirodhavārena ‘uppannaṃ nāma niccaṃ natthī’ti tesaññeva aniccatā dīpitā. Uppādanirodhavārena tadubhayaṃ.
其中,于‘生’分中,先依三时分出六种时间差别:现在、过去、未来、现在过去、现在未来、过去未来。在这之中,‘凡色蕴生起’是以现在时称说,应知为现在。因为现在的诸法可以现量把握,极为易了,故最先说。‘凡色蕴已生起’是以过去时称说,应知为过去。因为过去法曾由现量体验,借推理比未来法更易了知,故第二说。‘凡色蕴将生起’是以未来时称说,应知为未来。因为通过现量与曾体验的法而推理,应知‘未来亦会有如是法生起’,故第三说。
Tattha uppādavāre tāva tiṇṇaṃ addhānaṃ vasena cha kālabhedā honti – paccuppanno, atīto, anāgato, paccuppannenātīto, paccuppannenānāgato, atītenānāgatoti. Tesu ‘yassa rūpakkhandho uppajjatī’ti paccuppannābhidhānavasena paccuppanno veditabbo. So paccuppannānaṃ dhammānaṃ paccakkhato gahetabbattā ativiya suviññeyyoti paṭhamaṃ vutto. Yassa rūpakkhandho uppajjitthāti atītābhidhānavasena atīto veditabbo. So paccakkhato anubhūtapubbānaṃ atītadhammānaṃ anumānena anāgatehi suviññeyyatarattā dutiyaṃ vutto. Yassa rūpakkhandho uppajjissatīti anāgatābhidhānavasena anāgato veditabbo. So paccakkhato ca anubhūtapubbavasena ca gahitadhammānumānena ‘anāgatepi evarūpā dhammā uppajjissantī’ti gahetabbato tatiyaṃ vutto.
‘凡色蕴生起者,其受蕴已生起?’这是以现在与过去结合称说,应知为现在过去。在三种混合中,此较易了知,故第四说。‘凡色蕴生起者,其受蕴将生起?’这是以现在与未来结合称说,应知为现在未来。因为有可现量把握的法,从义理上较易了知,故第五说。‘凡色蕴已生起者,其受蕴将生起?’这是以过去与未来结合称说,应知为过去未来。因比前两者更难了知,故第六说。
Yassarūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho uppajjitthāti paccuppannena saddhiṃ atītābhidhānavasena paccuppannenātīto veditabbo. So missakesu tīsu suviññeyyatarattā catutthaṃ vutto. Yassa rūpakkhandho uppajjati tassa vedanākkhandho uppajjissatīti paccuppannena saddhiṃ anāgatābhidhānavasena paccuppannenānāgato veditabbo. So paccakkhato gahetabbānaṃ dhammānaṃ atthitāya atthato suviññeyyataroti pañcamaṃ vutto. Yassa rūpakkhandho uppajjittha, tassa vedanākkhandho uppajjissatīti atītena saddhiṃ anāgatābhidhānavasena atītenānāgato veditabbo. So purimehi duviññeyyoti chaṭṭhaṃ vutto.
如此,在这六种时间差别中,第一种是现在,于此依人、依处、依人处而分为三种分。其中,‘凡……’是以人为基础阐明诸蕴生起的,称为人分;‘于何处……’是以处为基础阐明诸蕴生起的,称为处所分;‘凡……于何处……’是以人与处结合阐明诸蕴生起的,称为人处分。此三种分,皆是先以顺次方式解说,后以逆次方式解说。在此,以‘生起’‘已生起’‘将生起’等语阐明生起,是顺次方式;以‘不生起’‘未生起’‘将不生起’等语阐明不生起,是逆次方式。
Evametesu chasu kālabhedesu yvāyaṃ paṭhamo paccuppanno, tattha puggalato, okāsato, puggalokāsatoti tayo vārā honti. Tesu yassāti puggalavasena khandhānaṃ uppattidīpano puggalavāro. Yatthāti okāsavasena khandhānaṃ uppattidīpano okāsavāro. Yassa yatthāti puggalokāsavasena khandhānaṃ uppattidīpano puggalokāsavāro. Ime pana tayopi vārā paṭhamaṃ anulomanayena niddisitvā pacchā paṭilomanayena niddiṭṭhā. Tesu ‘uppajjati’ ‘uppajjittha,’ ‘uppajjissatī’ti vacanato uppattidīpano anulomanayo. ‘Nuppajjati’, ‘nuppajjittha,’ ‘nuppajjissatī’ti vacanato anuppattidīpano paṭilomanayo.
其中,首先在现在时的人施设论正向方式中:“若某人的色蕴生起,则其受蕴生起;或者,若某人的受蕴生起,则其色蕴生起。若某人的色蕴生起,则其想蕴、行蕴、识蕴生起;或者,若某人的识蕴生起,则其色蕴生起。”如此,以色蕴为根本有四对双论;以“若某人的受蕴生起,则其想蕴生起”等方式,受蕴为根本有三对;想蕴为根本有两对;行蕴为根本有一对。在正向方式中,共有十对双论。
Tattha paccuppannakāle tāva puggalavārassa anulomanaye ‘‘yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho uppajjati. Yassa vā pana vedanākkhandho uppajjati, tassa rūpakkhandho uppajjati. Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa saññākkhandho saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho, uppajjati. Yassa vā pana viññāṇakkhandho uppajjati, tassa rūpakkhandho uppajjatī’’ti evaṃ rūpakkhandhamūlakāni cattāri yamakāni; ‘‘yassa vedanākkhandho uppajjati, tassa saññākkhandho uppajjatī’’tiādinā nayena vedanākkhandhamūlakāni tīṇi; saññākkhandhamūlakāni dve; saṅkhārakkhandhamūlakaṃ ekanti aggahitaggahaṇena dasa yamakāni honti.
其中,在以色蕴为根本的四对双论中,仅最初一对得到详释。其余各对因解答方式相似,为令文本简洁而略说。在以受蕴等为根本的双论中,也仅以‘是的’作一种相似解答,因此,为令文本简洁,这些同样略说。如此应知,在现在时的人施设论正向方式中,仅以一对双论的解答,十对双论即算作已解答。如同人施设论有十对,处施设论亦有十对,人处施设论亦有十对,如是现在时的三种论中,正向方式共有三十对双论。正向方式如此,逆向方式亦然,故现在时中总共有六十对双论。应知其中包含二百二十问与四百二十义。同样,在其余五种时间差别中,依人施设等差别,依正向、逆向方式各成六种论,每一论中各有十对,故各有六十对双论,如此共有三百对双论。这些与前述合共,便有三百六十对双论、七百二十问、一千四百四十义。这是先就生起论中圣典的安立。如同在生起论中,在灭尽论中亦然,在生起灭尽论中亦然,应知在整个转起大论中,有一万八千对双论、二千六百问、四千三百二十义。
Tattha rūpakkhandhamūlakesu catūsu ādito ekameva vissajjitaṃ. Sesāni tena sadisavissajjanānīti tantiyā lahubhāvatthaṃ saṅkhittāni. Vedanākkhandhādimūlakesupi ‘āmantā’ti ekasadisameva vissajjanaṃ. Tasmā tānipi tantiyā lahubhāvatthaṃ saṅkhittānevāti evametāni paccuppannakāle puggalavāre anulomanaye ekayamakavissajjaneneva dasa yamakāni vissajjitāni nāma hontīti veditabbāni. Yathā ca puggalavāre dasa, evaṃ okāsavāre dasa, puggalokāsavāre dasāti paccuppannakāle tīsu vāresu anulomanaye tiṃsa yamakāni honti. Yathā ca anulomanaye, evaṃ paṭilomanayepīti sabbānipi paccuppannakāle saṭṭhi yamakāni honti. Tesu vīsapucchāsataṃ, cattārīsāni ca dve atthasatāni hontīti veditabbāni. Evaṃ sesesupi pañcasu kālabhedesu puggalādibhedato anulomapaṭilomanayavasena cha cha vārā. Ekekasmiṃ vāre dasa dasa katvā saṭṭhi saṭṭhi yamakānīti tīṇi yamakasatāni. Tāni purimehi saddhiṃ saṭṭhādhikāni tīṇi yamakasatāni, vīsādhikāni sattapucchāsatāni, cattārīsāni ca cuddasa atthasatāni honti. Idaṃ tāva uppādavāre pāḷivavatthānaṃ. Yathā ca uppādavāre, tathā nirodhavārepi, uppādanirodhavārepīti sabbasmimpi pavattimahāvāre asīti yamakasahassaṃ, saṭṭhisatādhikāni dve pucchāsahassāni, vīsaṃ tisatādhikāni ca cattāri atthasahassāni veditabbāni.
然而,圣典在生起论和灭尽论中,于三种不混合的时间差别内,每一论中仅解答一对双论便略说。于三种混合的时间差别中,以“若某人的受蕴生起,则其想蕴已生起”等方式,在受蕴等为根本的双论中也解答了一对。在生起灭尽论中,于六种时间差别内,同样仅解答了那一对。其余诸对因解答方式相同而略说。此为整个转起大论中圣典的安立。
Pāḷi pana uppādavāre nirodhavāre ca tīsu asammissakakālabhedesu tasmiṃ tasmiṃ vāre ekekameva yamakaṃ vissajjetvā saṅkhittā. Tīsu missakakālabhedesu ‘yassa vedanākkhandho uppajjati, tassa saññākkhandho uppajjitthā’tiādinā nayena vedanākkhandhādimūlakesupi ekaṃ yamakaṃ vissajjitaṃ. Uppādanirodhavāre pana chasupi kālabhedesu taṃ vissajjitameva. Sesāni tena samānavissajjanattā saṅkhittānīti. Idaṃ sakalepi pavattimahāvāre pāḷivavatthānaṃ.
然而,为了抉择义理,应了知以下特征:在此转起大论中,须将四种问的五种解答安立于二十七处,以抉择义理。四种问即:前问、后问、圆满问、空无问。每一对双论各有两问,每一问各有两句。其中,若某一问的解答仅以一句便能了知所取蕴的生起或灭尽,此即前问;若以两句方能了知,此即后问;若既能以一句、也能以两句了知,此即圆满问;若解答为否定或遮止,此即空无问。若不显示这些,便不能了知,故我们应当显示。
Atthavinicchayatthaṃ panassa idaṃ lakkhaṇaṃ veditabbaṃ – imasmiñhi pavattimahāvāre catunnaṃ pañhānaṃ pañca vissajjanāni sattavīsatiyā ṭhānesu pakkhipitvā atthavinicchayo veditabbo. Tattha purepañho, pacchāpañho, paripuṇṇapañho, moghapañhoti ime cattāro pañhā nāma. Ekekasmiñhi yamake dve dve pucchā. Ekekapucchāyapi dve dve padāni. Tattha yāya pucchāya vissajjane ekeneva padena gahitakkhandhassa uppādo vā nirodho vā labbhati , ayaṃ purepañho nāma. Yāya pana pucchāya vissajjane dvīhipi padehi gahitakkhandhānaṃ uppādo vā nirodho vā labbhati, ayaṃ pacchāpañho nāma. Yāya pana pucchāya vissajjane ekenapi padena gahitakkhandhassa dvīhipi padehi gahitakkhandhānaṃ uppādo vā, nirodho vā labbhati, ayaṃ paripuṇṇapañho nāma. Yāya pana pucchāya vissajjane paṭikkhepo vā, paṭisedho vā labbhati, ayaṃ moghapañho nāma. Yasmā panesa adassiyamāno na sakkā jānituṃ, tasmā naṃ dassayissāma.
对于“若某处色蕴不生起,则该处受蕴不生起”这一问,在“生起”的解答中,仅以一句便能了知所取受蕴的生起,因此,这类问应知为前问。对于“若某人的色蕴已生起,则其受蕴已生起”这一问,在“是的”的解答中,以两句便能了知过去在任何有情中色蕴与受蕴的生起,因此,这类问应知为后问。
‘Yattha rūpakkhandho nuppajjati, tattha vedanākkhandho nuppajjatī’ti pucchāya tāva uppajjatīti imasmiṃ vissajjane ekeneva padena gahitassa vedanākkhandhassa uppādo labbhati, iti ayañceva añño ca evarūpo pañho purepañhoti veditabbo. ‘Yassa rūpakkhandho uppajjittha, tassa vedanākkhandho uppajjitthā’ti pucchāya pana ‘āmantā’ti imasmiṃ vissajjane dvīhi padehi gahitānaṃ rūpavedanākkhandhānaṃ yassa kassaci sattassa atīte uppādo labbhati. Iti ayañceva añño ca evarūpo pañho pacchāpañhoti veditabbo.
对于“若某人的色蕴生起,则其受蕴生起”这第一问,在其解答“往生无想有情者”等部分中,“往生无想有情者,其色蕴生起,但其受蕴不生起”这一段,仅以一句便能了知所取色蕴的生起;在“往生五蕴有者,其色蕴生起且受蕴生起”这一段,以两句便能了知所取色蕴与受蕴的生起。因此,这类问应知为圆满问,前问、后问也是其名称。因为在此问的解答中,前一部分仅以一句显示了所取色蕴的生起,后一部分以两句显示了所取色蕴与受蕴的生起。正是以此特征:若仅以一句能了知所取蕴的生起或灭尽,即说为前问;若以两句能了知所取蕴的生起或灭尽,即说为后问。
‘Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho uppajjatī’ti imāya pana paṭhamapucchāya ‘asaññasattaṃ upapajjantāna’ntiādike imasmiṃ vissajjane ‘asaññasattaṃ upapajjantānaṃ tesaṃ rūpakkhandho uppajjati, no ca tesaṃ vedanākkhandho uppajjatī’ti imasmiṃ koṭṭhāse ekeneva padena gahitassa rūpakkhandhassapi uppādo labbhati. ‘Pañcavokāraṃ upapajjantānaṃ tesaṃ rūpakkhandho ca uppajjati vedanākkhandho ca uppajjatī’ti imasmiṃ koṭṭhāse dvīhipi padehi saṅgahitānaṃ rūpavedanākkhandhānampi uppādo labbhati. Iti ayañceva añño ca evarūpo pañho paripuṇṇapañhoti veditabbo. Purepacchāpañhotipi etasseva nāmaṃ. Etassa hi vissajjane purimakoṭṭhāse ekena padena saṅgahitassa rūpakkhandhasseva uppādo dassito. Dutiyakoṭṭhāse dvīhi padehi saṅgahitānaṃ rūpavedanākkhandhānaṃ. Imināyeva ca lakkhaṇena yattha ekena padena saṅgahitassa khandhassa uppādo vā nirodho vā labbhati, so purepañhoti vutto. Yattha dvīhipi padehi saṅgahitānaṃ khandhānaṃ uppādo vā nirodho vā labbhati, so pacchāpañhoti vutto.
对于“若某人的色蕴不曾生起,则其受蕴不曾生起”这一提问,回答“无”时,得到的是遮止。对于“若某人的色蕴生起,则其受蕴灭尽”这一提问,回答“否”时,得到的是否定。因此,当知此二种问及另一类如此之问,为无用问,亦称为虚妄问。如是,应知共有四种问。
‘Yassa rūpakkhandho nuppajjittha, tassa vedanākkhandho nuppajjitthā’ti imāya pana pucchāya ‘natthī’ti imasmiṃ vissajjane paṭikkhepo labbhati. ‘Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho nirujjhatī’ti pucchāya ‘no’ti imasmiṃ vissajjane paṭisedho labbhati. Tasmā ayañceva duvidho añño ca evarūpo pañho moghapañhoti veditabbo. Tucchapañhotipi vuccati. Evaṃ tāva cattāro pañhā veditabbā.
有五种回答:依文句而答、以应答而答、以显示自相而答、以遮止而答、以否定而答。其中,若回答本身即是文句而解释义理,则称为依文句而答。此见于前问。因为对于“何处色蕴不生起,则受蕴不生起”这一问,“生起”这一回答本身即是文句,在解释义理时即如此进行,故于此类应知为依文句而答。若以应答的方式解释义理的回答,则称为以应答而答。此见于后问。因为对于“若某人的色蕴曾生起,则其受蕴曾生起”这一问,“是”这一回答仅以应答的方式解释义理,故于此类应知为以应答而答。若以显示自相而解释义理的回答,则称为以显示自相而答。此见于圆满问。因为对于“若某人的色蕴生起,则其受蕴生起”这一问,“投生无想有情者”这一回答,是以显示自相而解释义理:“这些色蕴生起而受蕴不生起;这些色蕴生起,受蕴亦生起”,故于此类应知为以显示自相而答。若因无如此之义理,而以遮止义理来回答提问者,则称为以遮止而答。若因在单一刹那中不得如此之义理,而以否定义理来回答提问者,则称为以否定而答。此见于无用问。因为对于“若某人的色蕴不曾生起,则其受……”
Pāḷigatiyā vissajjanaṃ, paṭivacanavissajjanaṃ, sarūpadassanena vissajjanaṃ, paṭikkhepena vissajjanaṃ, paṭisedhena vissajjananti imāni pana pañca vissajjanāni nāma . Tattha yaṃ vissajjanaṃ pāḷipadameva hutvā atthaṃ vissajjeti, idaṃ pāḷigatiyā vissajjanaṃ nāma. Taṃ purepañhe labbhati. ‘Yattha rūpakkhandho nuppajjati tattha vedanākkhandho nuppajjatī’ti hi pañhe ‘uppajjatī’ti idaṃ vissajjanaṃ pāḷipadameva hutvā atthaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ, tasmā evarūpesu ṭhānesu pāḷigatiyā vissajjanaṃ veditabbaṃ. Yaṃ pana vissajjanaṃ paṭivacanabhāvena atthaṃ vissajjeti, idaṃ paṭivacanavissajjanaṃ nāma. Taṃ pacchāpañhe labbhati. ‘Yassa rūpakkhandho uppajjittha, tassa vedanākkhandho uppajjitthā’ti hi pañhe ‘āmantā’ti idaṃ vissajjanaṃ paṭivacanavaseneva atthaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ, tasmā evarūpesu ṭhānesu paṭivacanavissajjanaṃ veditabbaṃ. Yaṃ vissajjanaṃ sarūpena dassetvā atthaṃ vissajjeti; idaṃ sarūpadassanena vissajjanaṃ nāma. Taṃ paripuṇṇapañhe labbhati. ‘Yassa rūpakkhandho uppajjati; tassa vedanākkhandho uppajjatī’ti hi pañhe ‘asaññasattaṃ upapajjantāna’nti idaṃ vissajjanaṃ ‘imesaṃ rūpakkhandho uppajjati, no ca vedanākkhandho, imesaṃ rūpakkhandho ca uppajjati, vedanākkhandho cā’ti sarūpadassaneneva atthaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ. Tasmā evarūpesu ṭhānesu sarūpadassanena vissajjanaṃ veditabbaṃ. Yaṃ pana vissajjanaṃ tathārūpassa atthassābhāvato atthapaṭikkhepena pañhaṃ vissajjeti, idaṃ paṭikkhepena vissajjanaṃ nāma. Yaṃ tathārūpassa atthassa ekakkhaṇe alābhato atthapaṭisedhanena pañhaṃ vissajjeti, idaṃ paṭisedhena vissajjanaṃ nāma. Taṃ moghapañhe labbhati. ‘Yassa rūpakkhandho nuppajjittha, tassa vedanākkhandho nuppajjitthā’ti hi pañhe ‘natthī’ti idaṃ vissajjanaṃ; evarūpo nāma satto natthīti atthapaṭikkhepena pañhaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ; tasmā evarūpesu ṭhānesu paṭikkhepena vissajjanaṃ veditabbaṃ. ‘Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho nirujjhatī’ti pañhe pana ‘no’ti idaṃ vissajjanaṃ ekasmiṃ paṭisandhikkhaṇe uppādena saddhiṃ nirodho nāma na labbhatīti atthapaṭisedhanena pañhaṃ vissajjayamānaṃ gataṃ, tasmā evarūpesu ṭhānesu paṭisedhena vissajjanaṃ veditabbaṃ.
今应知此四种问及五种回答,当纳入二十七处之中,其处如下:投生无想有情者,为一处;在无想有情处者,为一处;无想有情者,为一处;从无想有情处没者,为一处;投生无色界者,为一处;在无色界者,为一处;无色界有情者,为一处;从无色界没者,为一处;在无色界之最后有者,为一处;在无色界般涅槃者,为一处;投生无色界后将般涅槃者,为一处;投生五蕴有者,为一处;在五蕴有者,为一处;五蕴有有情者,为一处;从五蕴有没者,为一处;在五蕴有之最后有者,为一处;在五蕴有般涅槃者,为一处;投生净居天者,为一处;在净居天者,为一处;净居天有情者,为一处;在净居天般涅槃者,为一处;一切投生者,为一处;一切没者,为一处;依共通性之最后有者,为一处;般涅槃者,为一处;投生四蕴有及五蕴有者,为一处;没者,为一处。如是,将此四种问的五种回答纳入此二十七处后,应知于此转起大品中的义理决断。如此了知后,回答问题者即能善答,决断义理者即能善断。
Idāni ime cattāro pañhā, imāni ca pañca vissajjanāni, yesu sattavīsatiyā ṭhānesu pakkhipitabbāni, tāni evaṃ veditabbāni – asaññasattaṃ upapajjantānanti ekaṃ ṭhānaṃ, asaññasatte tatthāti ekaṃ, asaññasattānanti ekaṃ; asaññasattā cavantānanti ekaṃ; arūpaṃ upapajjantānanti ekaṃ, arūpe tatthāti ekaṃ, arūpānanti ekaṃ, arūpā cavantānanti ekaṃ , arūpe pacchimabhavikānanti ekaṃ, arūpe parinibbantānanti ekaṃ; ye ca arūpaṃ upapajjitvā parinibbāyissantīti ekaṃ; pañcavokāraṃ upapajjantānanti ekaṃ, pañcavokāre tatthāti ekaṃ, pañcavokārānanti ekaṃ pañcavokārā cavantānanti ekaṃ, pañcavokāre pacchimabhavikānanti ekaṃ, pañcavokāre parinibbantānanti ekaṃ; suddhāvāsaṃ upapajjantānanti ekaṃ, suddhāvāse tatthāti ekaṃ, suddhāvāsānanti ekaṃ, suddhāvāse parinibbantānanti ekaṃ; sabbesaṃ upapajjantānanti ekaṃ, sabbesaṃ cavantānanti ekaṃ; sabbasādhāraṇavasena pacchimabhavikānanti ekaṃ, parinibbantānanti ekaṃ, catuvokāraṃ pañcavokāraṃ upapajjantānanti ekaṃ, cavantānanti ekaṃ. Evaṃ imesaṃ catunnaṃ pañhānaṃ imāni pañca vissajjanāni imesu sattavīsatiyā ṭhānesu pakkhipitvā imasmiṃ pavattimahāvāre atthavinicchayo veditabbo. Evaṃ viditvā hi pañhaṃ vissajjantena suvissajjito hoti, atthañca vinicchayantena suvinicchito hoti.
此处方法如下:“若某人的色蕴生起”,是指某人正具足生起刹那,其色蕴便生起。“其受蕴生起”,是问其受蕴是否也在同一刹那生起。“投生无想有情者”,是指以无心的结生而往生为无想有情。对于他们,其色蕴生起,也就是说,必定只有色蕴生起。在转起中,已生起者的色蕴既有生也有灭,因此不直接说“无想有情者”,而说“投生无想有情者”。而其受蕴不生起,因为无心,所以他们必定没有受蕴生起。这是在二十七处中的第一处,圆满解答了问题的前半部分,以显示自相的方式而答。“投生五蕴有者”,是指以色法与非色法混合的结生而往生为五蕴有有情。对于他们,其色蕴生起,受蕴也生起,即色、受二蕴必定俱生。在转起中,于该处已生起者,其诸蕴既有生也有灭,因此不直接说“五蕴有有情者”,而说“投生五蕴有者”。这是在“投生五蕴有者”之处,圆满解答了问题的后半部分,以显示自相的方式而答。以此类推,应知一切回答。
Tatthāyaṃ nayo – yassa rūpakkhandho uppajjatīti yassa puggalassa uppādakkhaṇasamaṅgitāya rūpakkhandho uppajjati. Tassa vedanākkhandho uppajjatīti vedanākkhandhopi tassa tasmiññeva khaṇe uppajjatīti pucchati. Asaññasattaṃ upapajjantānanti acittakapaṭisandhivasena asaññasattabhavaṃ upapajjantānaṃ. Tesaṃ rūpakkhandho uppajjatīti tesaṃ ekantena rūpakkhandho uppajjatiyeva. Pavatte uppannānaṃ rūpakkhandho uppajjatipi nirujjhatipi, tasmā ‘asaññasattāna’nti avatvā’asaññasattaṃ upapajjantāna’nti vuttaṃ. No ca tesaṃ vedanākkhandho uppajjatīti acittakattā pana tesaṃ vedanākkhandho nuppajjateva. Idaṃ sattavīsatiyā ṭhānesu paṭhame ṭhāne paripuṇṇapañhassa purimakoṭṭhāse sarūpadassanena vissajjanaṃ. Pañcavokāraṃ upapajjantānanti rūpārūpamissakapaṭisandhivasena pañcavokārabhavaṃ upapajjantānaṃ. Tesaṃ rūpakkhandho ca uppajjati, vedanākkhandho cāti tesaṃ ekantena rūpavedanākkhandhasaṅkhātā dvepi khandhā uppajjantiyeva. Pavatte pana tattha uppannānaṃ te khandhā uppajjantipi nirujjhantipi, tasmā ‘pañcavokārāna’nti avatvā ‘pañcavokāraṃ upapajjantāna’nti vuttaṃ. Idaṃ pañcavokāraṃ upapajjantānanti ṭhāne paripuṇṇapañhassa pacchimakoṭṭhāse sarūpadassanena vissajjanaṃ. Iminā upāyena sabbāni vissajjanāni veditabbāni.
此处,关于生灭的确定规律,其特征如下:在这整部《蕴双论》中,虽然在流转中直至死亡,于各处生起的诸蕴,其生灭并无边际,但由于诸法迅速变易,若要将其分解而显示生灭,并不容易。因此,不取流转中的生灭,而由种种业所生、正产生新异熟轮转的结生蕴,其生起容易显示,故在结生时依生起而说生起品。对于已生起的异熟轮转,以其终点来显示灭去则比较容易,故在死时依灭去而说灭去品。
Idaṃ panettha uppādanirodhesu niyamalakkhaṇaṃ – sakalepi hi imasmiṃ khandhayamake tattha tattha uppannānaṃ pavatte yāva maraṇā khandhānaṃ apariyantesu uppādanirodhesu vijjamānesupi lahuparivattānaṃ dhammānaṃ vinibbhogaṃ katvā uppādanirodhe dassetuṃ na sukaranti pavattiyaṃ uppādanirodhe anāmasitvā abhinavaṃ vipākavaṭṭaṃ nipphādayamānena nānākammena nibbattānaṃ paṭisandhikhandhānaṃ uppādaṃ dassetuṃ sukhanti paṭisandhikāle uppādavaseneva uppādavāro kathito. Uppannassa pana vipākavaṭṭassa pariyosānena nirodhaṃ dassetuṃ sukhanti maraṇakāle nirodhavasena nirodhavāro kathito.
那么,这里有什么可以证明流转中的生灭未被触及呢?就是圣典本身。因为在圣典中,特别是“生起品”的未来时分,有这样的经文:“对于最后有者,他们的色蕴将不生起,受蕴将不生起”,这本身就是极有力的证明。因为对于最后有者,虽然在流转中,色法与非色法生起也是合理的,但经文却以“色蕴将不生起,受蕴将不生起”这样决断的方式说出,由此可知,流转中的生起并未被采纳。又,经文说:“对于在净居天般涅槃者,他们的想蕴在那里未曾灭,但他们的受蕴在那里并非未曾灭”,这又是流转中的灭去未被触及的极有力证明。因为对于在净居天般涅槃者,他们正安住于死心的坏灭刹那,从结生开始,于流转中生了又灭的想蕴,其数量不可计算,尽管如此,经文却以“他们的想蕴在那里未曾灭”这样决断的方式说出,由此可知,流转中的灭去并未被采纳。
Kiṃ panettha pavattiyaṃ uppādanirodhānaṃ anāmaṭṭhabhāve pamāṇanti? Pāḷiyeva. Pāḷiyañhi visesena uppādavārassa anāgatakālavāre ‘pacchimabhavikānaṃ tesaṃ rūpakkhandho ca nuppajjissati, vedanākkhandho ca nuppajjissatī’ti ayaṃ pāḷi atipamāṇameva. Pacchimabhavikānañhi pavatte rūpārūpadhammānaṃ uppajjituṃ yuttabhāve satipi ‘rūpakkhandho ca nuppajjissati, vedanākkhandho ca nuppajjissatī’ti sanniṭṭhānaṃ katvā vuttabhāvena pavatte uppādo na gahitoti veditabbo. ‘Suddhāvāse parinibbantānaṃ tesaṃ tattha saññākkhandho na nirujjhittha, no ca tesaṃ tattha vedanākkhandho na nirujjhatī’ti ayaṃ pana pāḷi pavatte nirodhassa anāmaṭṭhabhāve ativiya pamāṇaṃ. Suddhāvāse parinibbantānañhi cuticittassa bhaṅgakkhaṇe ṭhitānaṃ paṭisandhito paṭṭhāya pavatte uppajjitvā niruddhasaññākkhandhānaṃ gaṇanapatho natthi. ‘Evaṃ santepi tesaṃ tattha saññākkhandho na nirujjhitthā’ti sanniṭṭhānaṃ katvā vuttabhāvena pavatte nirodho na gahitoti veditabbo.
如此,了知此处生灭的确定规律之特征后,唯取结生的生起与死的灭去,便可了知各处出现的解答之义理抉择。不过,由于依最初解答中所说的方法,一切处皆可了知,故此处未按解答顺序详加展开。但即便依此所示方法,若仍有人不能了知这些义理抉择,则应亲近师长,善加听闻而了知。
Evamettha uppādanirodhesu niyamalakkhaṇaṃ viditvā paṭisandhiuppādameva cutinirodhameva ca gahetvā tesu tesu ṭhānesu āgatānaṃ vissajjanānaṃ atthavinicchayo veditabbo. So pana sakkā ādivissajjane vuttanayena sabbattha viditunti vissajjanapaṭipāṭiyā na vitthārito. Iminā pana evaṃ dinnenapi nayena yo etesaṃ atthavinicchayaṃ jānituṃ na sakkoti, tena ācariye payirupāsitvā sādhukaṃ sutvāpi jānitabbo.
生起与灭去,以及已生者,同合一;
顺观之理趣,与逆观之理趣。
依此,于五蕴中,有诸双论;
以及人、处所,以及人处所。
胜者触及流转中之诸处而宣说;
已次第显示了那些圣典的安立。
为义理之抉择,与问题之解答;
所有解答的处所,悉已完全显示。
于一问中既已显示,关联也已阐明;
于此,按照问答次第予以详述。
Uppādassa nirodhassa, uppannañcāpi ekato; Nayassa anulomassa, paṭilomanayassa ca. Vasena yāni khandhesu, yamakāni ca pañcasu; Puggalaṃ atha okāsaṃ, puggalokāsameva ca. Āmasitvā pavattesu, ṭhānesu kathayī jino; Tesaṃ pāḷivavatthānaṃ, dassitaṃ anupubbato. Vinicchayatthaṃ atthassa, pañhāvissajjanāni ca; Vissajjanānaṃ ṭhānāni, yāni tāni ca sabbaso. Dassetvā ekapañhasmiṃ, yojanāpi pakāsitā; Vitthārena gate ettha, pañhāvissajjanakkame. Atthaṃ vaṇṇayatā kātuṃ, kiṃ nu sakkā ito paraṃ; Nayena iminā tasmā, atthaṃ jānantu paṇḍitāti.
三、遍知品注释。
3. Pariññāvāravaṇṇanā
206-208206-208. 紧接着的遍知品中,同样有六种时间分别,只有顺、逆两种理趣。然而,在人品、处所品、人处所品这三者中,唯有人品可得,其余二者不可得。何以故?因为回答相似。任何人在任何处所,若遍知色蕴,则也遍知受蕴;若遍知受蕴,则也遍知色蕴。若不遍知色蕴,则也不遍知受蕴;若不遍知受蕴,则也不遍知色蕴。因此,对于它们,若以‘于何处遍知色蕴,即于彼处遍知受蕴’等方式提问,仅需回答‘是的’。由于回答相似,应知它们在此不可得。
206-208. Tadanantare pariññāvārepi chaḷeva kālabhedā. Anulomapaṭilomato dveyeva nayā. Puggalavāro, okāsavāro, puggalokāsavāroti imesu pana tīsu puggalavārova labbhati, na itare dve. Kiṃ kāraṇā? Sadisavissajjanatāya. Yo hi koci puggalo yattha katthaci ṭhāne rūpakkhandhaṃ ce parijānāti, vedanākkhandhampi parijānātiyeva. Vedanākkhandhaṃ ce parijānāti, rūpakkhandhampi parijānātiyeva. Rūpakkhandhaṃ ce na parijānāti, vedanākkhandhampi na parijānātiyeva. Vedanākkhandhaṃ ce na parijānāti, rūpakkhandhampi na parijānātiyeva. Tasmā tesupi ‘yattha rūpakkhandhaṃ parijānāti, tattha vedanākkhandhaṃ parijānātī’ti ādivasena pucchaṃ katvā ‘āmantā’tveva vissajjanaṃ kātabbaṃ . Siyāti sadisavissajjanatāya te idha na labbhantīti veditabbā.
或者,所谓遍知的作用,唯属个人,不属处所;唯有人能遍知,处所不能,故此处唯取人品,不取处所品。由于不取处所品,即使其后的‘人处所品’可得,亦不取。于所取的此人品中,现在时以色蕴为根本有四,以受蕴为根本有三,以想蕴为根本有二,以行蕴为根本有一,如前所述,在顺理趣中,以未取之取而成就十对双论。逆理趣中亦有十对,共二十对。其余时亦然,每一时有二十对,六时合一百二十对双论,二百四十问,四百八十种义。此即此处圣典的安立。
Atha vā pariññākiccaṃ nāma puggalasseva hoti, no okāsassa, puggalova parijānituṃ samattho, no okāsoti puggalavārovettha gahito, na okāsavāro. Tassa pana aggahitattā tadanantaro puggalokāsavāro labbhamānopi na gahito. Yo panesa puggalavāro gahito, tattha paccuppannakāle rūpakkhandhamūlakāni cattāri, vedanākkhandhamūlakāni tīṇi, saññākkhandhamūlakāni dve, saṅkhārakkhandhamūlakaṃ ekanti heṭṭhā vuttanayeneva anulomanaye aggahitaggahaṇena dasa yamakāni. Paṭilomanaye dasāti vīsati. Tathā sesesupīti ekekasmiṃ kāle vīsati vīsati katvā chasu kālesu vīsaṃ yamakasataṃ, cattārīsāni dve pucchāsatāni, asītyādhikāni cattāri atthasatāni ca hontīti idamettha pāḷivavatthānaṃ.
然而,在义理的抉择上,此处所谓过去、未来、现在三时,并非如《转起品》那样依死亡与结生而成立,唯依流转中的心识刹那而安立。因此,对于“若遍知色蕴,则遍知受蕴”等问,此处便答以“是的”。因为在出世间道刹那,以涅槃为所缘的心于五蕴中引发遍知作用时,遍知其中某一蕴者,即可说为遍知其余诸蕴。因此,在遍知的顺理趣问答中,是就遍知作用已达顶点、具足最上道者而答“是的”,应如此了知。而在逆理趣中,对于“不遍知”的问,则是就凡夫等而答“是的”。至于“已遍知”,在此过去时品中,即便是住于道后的最上果者,因其遍知作用已经圆满,亦可名为“已遍知”。
Atthavinicchaye panettha atītānāgatapaccuppannasaṅkhātā tayo addhā pavattivāre viya cutipaṭisandhivasena na labbhanti. Pavatte cittakkhaṇavaseneva labbhanti. Tenevettha ‘yo rūpakkhandhaṃ parijānāti, so vedanākkhandhaṃ parijānātī’tiādīsu pucchāsu ‘āmantā’ti vissajjanaṃ kataṃ. Lokuttaramaggakkhaṇasmiñhi nibbānārammaṇena cittena pañcasu khandhesu pariññākiccanibbattiyā yaṃ kiñci ekaṃ khandhaṃ parijānanto itarampi parijānātīti vuccati. Evamettha ‘parijānātī’ti pañhesu anulomanaye pariññākiccassa matthakappattaṃ aggamaggasamaṅgiṃ sandhāya ‘āmantā’ti vuttanti veditabbaṃ. Paṭilomanaye pana ‘na parijānātī’ti pañhesu puthujjanādayo sandhāya ‘āmantā’ti vuttaṃ. ‘Parijānitthā’ti imasmiṃ pana atītakālavāre maggānantaraaggaphale ṭhitopi pariññākiccassa niṭṭhitattā parijānitthayeva nāma.
209“遍知色蕴者,已遍知受蕴否?”此问是询问具足最上道者。然而,此人虽然遍知五蕴,但其遍知的作用尚未完成,因此回答“否”。在第二个问题中,“已遍知否?”是询问阿罗汉。然而,此人的遍知作用已经完成,对他而言已无任何应遍知者,因此也回答“否”。在逆序的解答中,说“阿罗汉不遍知色蕴”,是针对阿罗汉已无遍知作用而说;说“具足最上道者未遍知受蕴”,是针对住于最上道者遍知作用尚未完成而说。而且,不但受蕴,他连一法也未遍知。但这只是随顺提问的说法。“不遍知色蕴”,也是随顺提问的说法。但实际上,他遍知其余诸蕴。
209.Yo rūpakkhandhaṃ parijānāti, so vedanākkhandhaṃ parijānitthāti pañhena aggamaggasamaṅgiṃ pucchati. Yasmā panesa khandhapañcakaṃ parijānātiyeva nāma, na tāva niṭṭhitapariññākicco; tasmā ‘no’ti paṭisedho kato. Dutiyapañhe pana parijānitthāti arahantaṃ pucchati. Yasmā paneso niṭṭhitapariññākicco. Natthi tassa pariññeyyaṃ nāma; tasmā ‘no’ti paṭisedho kato. Paṭilomanayavissajjane panettha arahā rūpakkhandhaṃ na parijānātīti arahato pariññāya abhāvena vuttaṃ. Aggamaggasamaṅgī vedanākkhandhaṃ na parijānitthāti arahattamaggaṭṭhassa aniṭṭhitapariññākiccatāya vuttaṃ. Na kevalañca vedanākkhandhameva, ekadhammampi so na parijānittheva. Idaṃ pana pucchāvasena vuttaṃ. No ca rūpakkhandhanti idampi pucchāvaseneva vuttaṃ. Aññampi pana so khandhaṃ parijānāti.
210-211“遍知色蕴者,将遍知受蕴否?”在此问中,因为住于道者仅存一心刹那,故不能说他“将遍知”,因此回答“否”。而“他们未遍知色蕴”一语,是随顺提问而说,此处实际含义是“他们未曾遍知”。应当了知,依此方法可决断一切处的义理。
210-211.Yo rūpakkhandhaṃ parijānāti, so vedanākkhandhaṃ parijānissatīti ettha yasmā maggaṭṭhapuggalo ekacittakkhaṇiko, tasmā so parijānissatīti saṅkhaṃ na gacchati. Tena vuttaṃ ‘no’ti. Te rūpakkhandhañca naparijānitthāti pucchāsabhāgena vuttaṃ, na parijāniṃsūti panettha attho. Iminā upāyena sabbattha atthavinicchayo veditabboti.