十九、第十九品
19. Ekūnavīsatimavaggo
一、断除烦恼论注释
1. Kilesapajahanakathāvaṇṇanā
828-831接下来是“断烦恼论”。在此,有些人持有这样的见解:“因为存在所谓的 ‘断烦恼’,而已断烦恼者的过去烦恼已断,未来烦恼已断,现在烦恼亦已断,因此他断过去的烦恼,也断未来的,也断现在的。”例如某些北道派。针对他们,自宗论师就“过去”等提出问难,对方予以认可。其余内容随顺巴利经文而展开。在“他不断烦恼”这一他宗论题中,当某人断烦恼时,恰如丢弃垃圾的人对垃圾有丢弃的努力,断烦恼者对于过去、未来、现在等分类的烦恼并无努力;然而,当以涅槃为所缘的圣道生起时,那些未生起的烦恼确实不再生起,因此称为“已断”。所以,他否定说“并非如此”。接着,关于“那么,他断过去的烦恼”等说法,因为不能说“没有断烦恼这回事”,便以诡辩的方式说“他断过去等分类的烦恼”。
828-831. Idāni kilesapajahanakathā nāma hoti. Tattha ‘‘yasmā kilesapahānaṃ nāma atthi, pahīnakilesassa ca atītāpi kilesā pahīnāva honti, anāgatāpi, paccuppannāpi, tasmā atītepi kilese pajahati, anāgatepi, paccuppannepī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ; te sandhāya atītetiādipucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Natthi kilese jahatīti imasmiṃ pana paravādissa pañhe yasmā kacavaraṃ pajahantassa kacavare chaḍḍanavāyāmo viya kilese pajahantassa na atītādibhedesu kilesesu vāyāmo atthi, nibbānārammaṇe pana ariyamagge pavattite kilesā anuppannāyeva nuppajjantīti pahīnā nāma honti, tasmā na hevanti paṭikkhipati. Tena hi atīte kilese pajahatītiādi pana yasmā ‘‘natthi kilesapajahanā’’ti na vattabbaṃ, tasmā atītādibhede pajahatīti chalena vuttaṃ.
二、空性论注释
2. Suññatakathāvaṇṇanā
832接下来是“空论”。在此,“空”有两种:诸蕴的无我相,以及涅槃。其中,无我相在某些情况下可能为行蕴所摄,而涅槃则非所摄。然而,有些人未明辨此区别,执持“空属于行蕴所摄”的见解,例如安达卡派。针对他们,自宗论师提出问难,对方予以认可。“无相”指远离一切相的涅槃,“无愿”也是其名称。提出这些,是为了揭示不加分别而说者的过失。因为若有人不加分别而执取“空在某种意义上是行蕴所摄”,便会导出“涅槃也属于行蕴所摄”的结论。为将此过失归咎于他,故提出“无相、无愿”。对方不希望涅槃属于行蕴所摄,因此加以否定。“行蕴不是无常的”等说,是为了显示:若认为名为涅槃的空是无常的,便会产生过失。
832. Idāni suññatakathā nāma hoti. Tattha suññatāti dve suññatā khandhānañca anattalakkhaṇaṃ nibbānañca. Tesu anattalakkhaṇaṃ tāva ekaccaṃ ekena pariyāyena siyā saṅkhārakkhandhapariyāpannaṃ, nibbānaṃ, apariyāpannameva. Imaṃ pana vibhāgaṃ aggahetvā ‘‘suññatā saṅkhārakkhandhapariyāpannā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Animittanti sabbanimittarahitaṃ nibbānaṃ. ‘‘Appaṇihito’’tipi tasseva nāmaṃ. Kasmā panetaṃ ābhatanti? Avibhajjavādīvāde dosāropanatthaṃ. Yassa hi avibhajitvā ‘‘ekadeseneva suññatā saṅkhārakkhandhapariyāpannā’’ti laddhi, tassa nibbānampi saṅkhārakkhandhapariyāpannanti āpajjati. Imassa dosassāropanatthaṃ ‘‘animittaṃ appaṇihita’’nti ābhataṃ. Itaro tassa pariyāpannabhāvaṃ anicchanto paṭikkhipati. Saṅkhārakkhandho na aniccotiādi nibbānasaṅkhātāya suññatāya aniccabhāvāpattidosadassanatthaṃ vuttaṃ.
833“行蕴的空”这一说,是为了进行诘难:“若某一蕴的空属于另一蕴所摄,则行蕴的空也应当属于其余蕴所摄。”“行蕴的空不应说”等语,是为了显示相反的推论:“若行蕴的空不属于其余蕴所摄,则其余蕴的空也不属于行蕴所摄。”
833.Saṅkhārakkhandhassa suññatāti ‘‘yadi aññassa khandhassa suññatā aññakkhandhapariyāpannā, saṅkhārakkhandhasuññatāyapi sesakkhandhapariyāpannāya bhavitabba’’nti codanatthaṃ vuttaṃ. Saṅkhārakkhandhassa suññatā na vattabbātiādi ‘‘yadi saṅkhārakkhandhasuññatā sesakkhandhapariyāpannā na hoti, sesakkhandhasuññatāpi saṅkhārakkhandhapariyāpannā na hotī’’ti paṭilomadassanatthaṃ vuttaṃ.
834834. “诸比丘,这些行是空”——此经句从其他宗派引来。此处“行”,正如在“一切行无常”出现的场合一样,指五蕴。由于这五蕴空于我与我所,故为“空”。此义在教法之内,无有冲突,故得许可。然而,因为这并未阐明空属于行蕴所摄之义,故不能成为成立的证据。
834.Suññamidaṃ, bhikkhave, saṅkhārāti suttaṃ parasamayato ābhataṃ. Tattha saṅkhārāti ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’ti āgataṭṭhāne viya pañcakkhandhā, te ca attattaniyasuññattā suññatāti sāsanāvacaraṃ hoti, na virujjhati, tasmā anuññātaṃ. Yasmā panetaṃ na suññatāya saṅkhārakkhandhapariyāpannabhāvaṃ dīpeti, tasmā asādhakanti.
三、沙门果论注释
3. Sāmaññaphalakathāvaṇṇanā
835-836835-836. 至此,有名“沙门果论”的论题。其中,自宗已作定判:在道心路和果等至心路中,圣道的异熟心名为沙门果。然而,有些人未如是把握,而执取“烦恼的断除与果的生起即是沙门果,因此它是无为法”的见解,如东山住部等。针对他们,自宗论师提出质询,对方予以承认。此处其余内容,因与前文所说方法相同,故如随顺巴利经文那般导出。
835-836. Idāni sāmaññaphalakathā nāma hoti. Tattha maggavīthiyampi phalasamāpattivīthiyampi ariyamaggassa vipākacittaṃ sāmaññaphalaṃ nāmāti sakasamaye sanniṭṭhānaṃ. Yesaṃ pana tathā aggahetvā ‘‘kilesapahānañceva phaluppatti ca sāmaññaphalaṃ, tasmā asaṅkhata’’nti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā yathā pāḷimeva niyyātīti.
四、得论注释
4. Pattikathāvaṇṇanā
837-840837-840. 至此,有名为“得论”的论题。其中,有些人执取这样的见解:“凡是所获得的,对其的获得便名为‘得’,而此‘得’是无为法。”如东山住部等。针对他们,自宗论师提出质询,对方予以承认。此处其余内容,也因与前文所说方法相同,故如随顺巴利经文那般导出。“不应说”等语,是为了阐明他们据以认为“得是无为法”的那种见解。在此,自宗论师否定说“不应这样说”,他完全不承认“得”有色等性质。因为,并无一个名为“得”的实法存在,但他并不认可无为法的性质。而对方仅凭遮遣,便建立起“得是无为法”的见解,由于这种建立不如理,故不能成立。
837-840. Idāni pattikathā nāma hoti. Tattha ‘‘yaṃ yaṃ paṭilabbhati, tassa tassa paṭilābho patti nāma. Sā ca asaṅkhatā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayattā yathāpāḷimeva niyyātīti . Na vattabbantiādi yāya laddhiyā patti asaṅkhatāti maññati, taṃ pakāsetuṃ vuttaṃ. Tattha sakavādī ‘‘na hevaṃ vattabbe’’ti paṭikkhipanto kevalaṃ pattiyā rūpādibhāvaṃ na sampaṭicchati. Na hi patti nāma koci dhammo atthi, na pana asaṅkhatabhāvaṃ anujānāti. Itaro pana paṭikkhepamatteneva asaṅkhatāti laddhiṃ patiṭṭhapeti, sā ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhitāyevāti.
五、如性论注释
5. Tathatākathāvaṇṇanā
841-843841-843。接下来是“如性论”。其中,有些人执持这样的见解:“存在一种名为‘如性’的法,它即是色等一切法的色等自性。而此如性不在有为的色等法所含摄,故是无为法。”例如某些北道派。针对他们,自宗论师提出质问,对方予以承认。其余内容,因与前文所述方法相同,其义易知。
841-843. Idāni tathatākathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘rūpādīnaṃ sabbadhammānaṃ rūpādisabhāvatāsaṅkhātā tathatā nāma atthi, sā ca saṅkhatesu rūpādīsu apariyāpannattā asaṅkhatā’’ti laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa , paṭiññā itarassa. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayattā pākaṭamevāti.
6. 善论之义疏
6. Kusalakathāvaṇṇanā
844-846844-846。接下来是“善论”。在此,“善”既指无过失,也指有可爱果报。所谓“无过失”,即脱离烦恼。这个含义适用于除不善法以外的一切法。所谓“有可爱异熟”,指能在未来的结生与转起中产生可爱果报的福德。这个含义仅适用于善三法中的第一项。然而,有些人未能辨明这种区别,只凭无过失的特性,便执取“涅槃是善”的见解,例如安达卡派。为了阐明涅槃并不具有可爱异熟意义上的善性,自宗论师提出质问,对方则依自己的见解承认。其余内容,因与前文所述方法相同,其义易明。
844-846. Idāni kusalakathā nāma hoti. Tattha anavajjampi kusalaṃ iṭṭhapākampi. Anavajjaṃ nāma kilesavippayuttaṃ. Ayaṃ nayo ṭhapetvā akusalaṃ sabbadhamme bhajati. Iṭṭhavipākaṃ nāma āyatiṃ upapattipavattesu iṭṭhaphalanipphādakaṃ puññaṃ. Ayaṃ nayo kusalattike ādipadameva bhajati. Yesaṃ pana imaṃ vibhāgaṃ aggahetvā anavajjabhāvamatteneva nibbānaṃ kusalanti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, tesaṃ iṭṭhavipākaṭṭhena nibbānassa kusalatābhāvaṃ dīpetuṃ pucchā sakavādissa, attano laddhivasena paṭiññā itarassa. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.
七、绝对决定论注释
7. Accantaniyāmakathāvaṇṇanā
847847. 接下来是“绝对决定论”。其中,有些人依据“一次沉没,即永沉没”(《增支部》7.15)的经典,执持“凡夫有绝对决定性”的见解,例如某些北道派。针对他们,自宗论师提问,他宗论师承认。提起“杀母者”等,是为了责难:“邪性决定者与杀母者等同属邪性决定,如此,杀母者等也应成为绝对决定者。”他宗论师则依其执见——“邪见决定者是轮回之桩,于他世亦为决定者,而这些(杀母者)仅限此世”——回答“不然”,予以否定。
847. Idāni accantaniyāmakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘sakiṃ nimuggo nimuggova hotī’’ti (a. ni. 7.15) suttaṃ nissāya ‘‘atthi puthujjanassa accantaniyāmatā’’ti laddhi, seyyathāpi ekaccānaṃ uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Mātughātakotiādi ‘‘niyatamicchādiṭṭhikassa ca mātughātakādīnañca samāne micchattaniyāme mātughātakādīhipi te accantaniyatehi bhavitabba’’nti codanatthaṃ vuttaṃ. Itaro ‘‘niyatamicchādiṭṭhiko saṃsārakhāṇuko bhavantarepi niyatova ime pana ekasmiññeva attabhāve’’ti laddhiyā na hevanti paṭikkhipati .
848848. “疑惑可能生起”,这是如此提问:“此人是决定者,还是非决定者?”他宗论师因为未见到(疑惑)不生起的原因,便予以承认。当被问及“不再生起”时,他则针对那执取邪见而入决定的情况,就(疑惑)不再生起而承认。当被问及“因此(疑惑)已断除”时,他以未由圣道断除为由而予否定,却又就(该疑惑)不再现行而承认。于是,为了以“断除唯依圣道而有”之理来责难他,自宗论师说出“由入流道”等语。他则辩称即使由一道也未断除。再被问“由何(断除)”时,他意指邪道,而说“由不善(道)”等。
848.Vicikicchā uppajjeyyāti ‘‘ayaṃ niyato vā no vā’’ti evaṃ uppajjeyyāti pucchati. Itaro anuppattikāraṇaṃ apassanto paṭijānāti. Nuppajjeyyāti puṭṭho pana yaṃ diṭṭhiṃ āsevanto niyāmaṃ okkanto, tattha anuppattiṃ sandhāya paṭijānāti. Tato pahīnāti puṭṭho maggena appahīnattā paṭikkhipati, taṃ diṭṭhiṃ ārabbha asamudācārato paṭijānāti. Atha naṃ yasmā pahānaṃ nāma vinā ariyamaggena natthi, tasmā tassa vasena codetuṃ sotāpattimaggenātiādimāha. So ekamaggenāpi appahīnattā paṭikkhipati. Puna katamenāti puṭṭho micchāmaggaṃ sandhāya akusalenātiādimāha.
849849. “断见可能生起”,这是询问第二种决定的生起。他宗论师因为依据“即使是那些奥卡拉人,也是主张断灭、无有、无作、无因者”(《中部》3.143)的说法,认为三种邪定见可以在同一人身上生起,因此予以承认。
849.Ucchedadiṭṭhi uppajjeyyāti dutiyaniyāmuppattiṃ pucchati. Itaro yasmā ‘‘yepi te okkalā vayabhiññā natthikavādā akiriyavādā ahetukavādā’’ti (ma. ni. 3.143) vacanato tissopi niyatamicchādiṭṭhiyo ekassa uppajjanti, tasmā paṭijānāti.
850850. 于是,为了责难他说“而他却不是绝对决定者”,自宗论师说出“若是”等语。因为对绝对决定者而言,第二种决定毫无意义。在“(断见)不生起”的问题中,他宗论师意指:将常见执为常,又执取“那(常见)将断灭”,据此就(断见的)不生起而承认。当被问“(断见)已断除”时,他以未由圣道断除为由而否定,又依照前述方式,就(断见)不再生起而承认。在“常见可能生起”等问题中,方法也是如此。其余部分,与疑惑章节所述方法相同。
850. Atha naṃ ‘‘na ca nāma so accantaniyāmo’’ti codetuṃ hañcītiādimāha. Accantaniyatassa hi dutiyaniyāmo niratthako. Nuppajjeyyāti pañhe yaṃ sassatadiṭṭhiyā sassatanti gahitaṃ, tadeva ucchijjissatīti gahetvā anuppattiṃ sandhāya paṭijānāti. Pahīnāti puṭṭho maggena appahīnattā paṭikkhipati, vuttanayena anuppajjanato paṭijānāti. Sassatadiṭṭhi uppajjeyyātiādīsupi eseva nayo. Sesaṃ vicikicchāvāre vuttanayameva.
851-852“不应说”是向他宗论师提出的质疑,自宗论师则因有经典为据而予以认可。然而,他并非于他世亦为沉没者。此处意旨在于:即于此生,他已无能断除彼邪见,因此(他宗所引的经典)不能成为有效证明。至于“一切时中,浮出后又沉没”等语,其用意在于说明不应仅执著于文字表面,而应探求其内在的义理。
851-852.Na vattabbanti pucchā paravādissa, suttassa atthitāya paṭiññā sakavādissa. Na pana so bhavantarepi nimuggova. Imasmiññeva hi bhave abhabbo so taṃ diṭṭhiṃ pajahitunti ayamettha adhippāyo, tasmā asādhakametanti. Sabbakālaṃ ummujjitvā nimujjatītiādi vacanamatte abhinivesaṃ akatvā attho pariyesitabboti dassanatthaṃ vuttanti.
八、根论注释
8. Indriyakathāvaṇṇanā
853-856现在名为“根论”。于其中,有些人抱持这些见解:世俗的信仅是信,而非信根;同样地,世俗的精进……念……定……慧仅是慧,而非慧根。例如因缘论者与化地部。针对他们,自宗论师提问,他宗论师表示认可。“无有世俗的信”等语,意在阐明:即便是世俗的信等法,也因其具有增上的意义而即为根,并非在信等之外,别有所谓信根等存在。因此,即使是世俗的信等,即是信根等。“有世俗的意”等语,则是要以譬喻阐明此义:正如世俗的意等法即是意根等,同样地,世俗的信等也就是信根等。其余内容在此即如原典所述。
853-856. Idāni indriyakathā nāma hoti. Tattha lokiyā saddhā saddhā eva nāma, na saddhindriyaṃ. Tathā lokiyaṃ vīriyaṃ…pe… sati… samādhi… paññā paññāyeva nāma, na paññindriyanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānañceva mahisāsakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Natthi lokiyā saddhātiādi yasmā lokiyāpi saddhādayova dhammā adhipatiyaṭṭhena indriyaṃ, na saddhādīhi aññaṃ saddhindriyādi nāma atthi, tasmā lokiyānampi saddhādīnaññeva saddhindriyādibhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Atthi lokiyo manotiādi yathā te lokiyāpi manādayo dhammā manindriyādīni, evaṃ lokiyā saddhādayopi saddhindriyānīti upamāya tassatthassa vibhāvanatthaṃ vuttaṃ. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.