第十七 十七品
17. Sattarasamavaggo
一、阿拉汉有福德积集之论释
1. Atthi arahato puññūpacayakathāvaṇṇanā
776-779现在有一种名为“阿拉汉有福德积集”的论说。其中,有人见到阿拉汉的布施、分享、礼敬塔庙等行为后,便持有“阿拉汉有福德积集”的见解,例如暗伽派。针对他们,自宗论师提问,他宗论师认可。而后为了责难,便说“非福德积集”,意即:“阿拉汉称为已断尽福德与恶业者,他若作福德,岂非也应作恶业?”他宗论师因未见到杀生等行为而予否认。在“福德行”等语中,他宗论师否认,因为阿拉汉没有能导向轮回的业。在“应布施”等语中,自宗论师则承认,因为以唯作心行布施等确实存在。他宗论师不关注心,只凭行为的发生来确立其见解。然而,此见解因不如理地确立,故不能成立。
776-779. Idāni atthi arahato puññūpacayotikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ arahato dānasaṃvibhāgacetiyavandanādīni kammāni disvā atthi arahato puññūpacayoti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘arahā nāma pahīnapuññapāpo, so yadi puññaṃ kareyya, pāpampi kareyyā’’ti codetuṃ apuññūpacayoti āha. Itaro pāṇātipātādikiriyaṃ apassanto paṭikkhipati. Puññābhisaṅkhārantiādīsu bhavagāmikammaṃ arahato natthīti paṭikkhipati. Dānaṃ dadeyyātiādīsu kiriyacittena dānādipavattisabbhāvato sakavādī paṭijānāti. Itaro cittaṃ anādiyitvā kiriyāpavattimattadassaneneva laddhiṃ patiṭṭhapeti. Sā pana ayoniso patiṭṭhāpitattā appatiṭṭhāpitā hotīti.
二、阿拉汉无非时死之论释
2. Natthi arahato akālamaccūtikathāvaṇṇanā
780现在有一种名为“阿拉汉无非时死”的论说。其中,有人不如理地执取《增支部》“诸比丘,我不说已作已累积的思业未经验便能灭尽”这一经文的含义,而抱持这样的见解:“阿拉汉必须经验一切业果之后方能般涅槃,因此阿拉汉没有非时死”,例如王山派与悉提派。针对他们,自宗论师提问,他宗论师认可。而后为了责难,便说“没有杀阿拉汉者”,意即:“若他无非时死,则不应有杀阿拉汉者。”他宗论师因无间业及此类杀人者的存在而予以否认。
780. Idāni natthi arahato akālamaccūtikathā nāma hoti. Tattha ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ apaṭisaṃveditvā byantībhāvaṃ vadāmī’’ti (a. ni. 10.217) suttassa atthaṃ ayoniso gahetvā ‘‘arahatā nāma sabbakammavipākaṃ paṭisaṃvedayitvāva parinibbāyitabbaṃ, tasmā natthi, arahato akālamaccū’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikānañceva siddhatthikānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘sace tassa natthi akālamaccu, arahantaghātakena nāma na bhavitabba’’nti codetuṃ natthi arahantaghātakoti āha. Itaro ānantariyakammassa ceva tādisānañca puggalānaṃ sabbhāvato paṭikkhipati.
781在“毒不能入”的论问中,他宗论师基于“只要过去所造业尚未耗尽,毒便不能进入”的见解而予以否认。此中其余内容,依巴利原文即可明了。
781.Visaṃ na kameyyāti pañhe ‘‘yāva pubbe katakammaṃ parikkhayaṃ na gacchati, tāva na kamatī’’ti laddhiyā paṭikkhipati. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyāti.
782“比丘们,我不说”这句经文正是针对此而说的:我不说已造作的思业未经验、未感受、未体验便灭尽,也不说那些业有终结与界限。而且,现法受业在现法即受,不在其后;次生受业在紧接着的再生即受,不在其后;后后受业则在获得果报之机时,于后续的转起中受。如此,只要轮回流转还在,在已得果报之机的业中,这个世间没有任何地方能让人立足而脱免恶业。既然如此,那种基于“即使未得果报之机的业,阿拉汉也必定要经验”的假设而建立的“阿拉汉无非时死”的见解,实为恶作而已。
782.Nāhaṃ,bhikkhaveti suttaṃ idaṃ sandhāya vuttaṃ – sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ vipākaṃ apaṭisaṃveditvā avinditvā ananubhavitvā byantībhāvaṃ tesaṃ kammānaṃ parivaṭumaparicchinnabhāvaṃ na vadāmi, tañca kho diṭṭhadhammavedanīyānaṃ diṭṭheva dhamme, na tato paraṃ, upapajjavedanīyānaṃ anantaraṃ upapattiṃ upapajjitvāva na tato paraṃ, aparāpariyavedanīyānaṃ yadā vipākokāsaṃ labhanti, tathārūpe aparāpare vā pariyāye. Evaṃ sabbathāpi saṃsārapavatte sati laddhavipākavāre kamme na vijjateso jagatippadeso, yatthaṭṭhito mucceyya pāpakammāti. Evaṃ sante yadetaṃ ‘‘aladdhavipākavārampi kammaṃ avassaṃ arahato paṭisaṃveditabba’’nti kappanāvasena ‘‘natthi arahato akālamaccū’’ti laddhipatiṭṭhāpanaṃ kataṃ, taṃ dukkaṭamevāti.
三、一切此皆业所生之论释
3. Sabbamidaṃ kammatotikathāvaṇṇanā
783如今有一种名为“这一切皆由业而来”的论说。其中,有些人依凭“世间由业而转”的经文,持这样的见解:“这一切——业、烦恼、果报的轮转,唯从业出”,如王山派与悉提派。针对他们,自宗论师以“这一切”提问,他宗论师予以承认。于是,为作责难而说“业亦由业而来”,意思是:“既然如此,业也应由业所生了。”他宗论师否认,因为若业亦由业生,则业便只是果报。关于“前业所生之因”,自宗论师为责难而问:“若这一切皆从业出,则必定有前业所生之因。”他宗论师因畏惧前业因论而予以否认。
783. Idāni sabbamidaṃ kammatotikathā nāma hoti. Tattha ‘‘kammunā vattati loko’’ti suttaṃ nissāya ‘‘sabbamidaṃ kammakilesavipākavaṭṭaṃ kammatova hotī’’ti yesaṃ laddhi , seyyathāpi rājagirikānañceva siddhatthikānañca; te sandhāya sabbamidanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘evaṃ sante kammampi kammato āpajjatī’’ti codetuṃ kammampi kammatoti āha. Itaro yadi kammampi kammatova nāma taṃ kammaṃ vipākoyeva siyāti paṭikkhipati. Pubbekatahetūti ‘‘yadi sabbamidaṃ kammato, pubbekatahetunā tena bhavitabba’’nti codetuṃ pucchati, itaro pubbekatahetuvādabhayena paṭikkhipati.
784关于“业果”,自宗论师为责难而问:“若这一切皆从业生,则过去生中作为现起之因的业,也应是从更前生之业而来,这就成了业果,因此你所说的一切便都从业果而来了。”他宗论师考虑到现生活动犹如芽从种子生,从业而生,予以否认。第二次被问时,他宗论师承认,因为彼业亦由前业所生,犹如种子由前种子而来。关于“杀生”等,自宗论师为责难而说:“若一切都是业果,则杀生等也应是由业果而作了。”他宗论师依其见地承认,因为恶戒之思亦由前业所生,从某种角度即属果报。而后,自宗论师为责难而说“有果”,意谓:“若杀生从业果生,则杀生也如同果报一样,变成有果了。”他宗论师见杀生有导向地狱等果报,予以承认。但对于“业果有此果”的说法,他宗论师不见有此说处,予以否认。不与取等也是如此。关于“病缘药资具有果”,自宗论师就所布施之物问布施之果。“世间由业而转”的经文,是为了遮破“无业”的无业论、阐明“有业”的业论与业自性而说,并非显示一切皆从业生,因此不能成立彼说。
784.Kammavipākatoti ‘‘yadi sabbamidaṃ kammato, yaṃ atītabhave pavattassa hetubhūtaṃ kammaṃ, tampi purimatare bhave kammatoti kammavipāko sampajjati, tena te sabbamidaṃ kammavipākato āpajjatī’’ti codetuṃ pucchati. Itaro bījato aṃkurasseva paccuppannapavattassa kammato nibbattiṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho tassāpi kammassa bījassa purimabījato viya purimakammato pavattattā paṭijānāti. Pāṇaṃ haneyyātiādi ‘‘yadi sabbaṃ kammavipākato, pāṇātipātādīni kammavipākeneva kareyyā’’ti codetuṃ vuttaṃ. Itaro dussīlyacetanāpi purimakammanibbattā ekena pariyāyena vipākoyevāti laddhiyā paṭijānāti. Atha naṃ ‘‘yadi te pāṇātipāto kammavipākato nibbattati, pāṇātipāto viya vipākopi saphalo āpajjatī’’ti codetuṃ saphaloti āha. Itaro pāṇātipātassa nirayasaṃvattanikādibhāvato saphalataṃ passanto paṭijānāti. Kammavipākassa pana idaṃ nāma phalanti vuttaṭṭhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Adinnādānādīsupi eseva nayo. Gilānapaccayabhesajjaparikkhāro saphaloti deyyadhammavasena dānaphalaṃ pucchati. Kammunā vattatīti suttaṃ ‘‘natthi kamma’’nti akammavāditaṃ paṭikkhipitvā ‘‘atthi kamma’’nti kammavāditaṃ kammassakataṃ dīpeti. Na sabbasseva kammato nibbattiṃ, tasmā asādhakanti.
四、关于「系属于诸根者」之论的注释
4. Indriyabaddhakathāvaṇṇanā
786-787今说“系属于根”之论。其中,苦有两种:系属于根的苦与非系属于根的苦。系属于根的苦,因是苦的所依处而称为苦;非系属于根的苦,因以生灭逼迫之义而被摄归于“凡是无常者,即是苦”之中,故称为苦。未把握此区别者,如因由论师,他们持有这样的见解:“为了遍知它而于世尊处修梵行的,只是系属于根的苦,而非其他。”为了向他们显示其他亦为苦,自宗论师提问:“只是系属于根的吗?”对方承认。然后,为了责难他:“因为世尊说过‘凡是无常者,即是苦’,因此,那苦必定与无常的、系属于根的一同存在”,而说“只是系属于根的是无常的”等。难道非系属于根的不是无常的吗?意思是:地、山、岩石等非系属于根者,也非无常吗?
786-787. Idāni indriyabaddhakathā nāma hoti. Tattha duvidhaṃ dukkhaṃ – indriyabaddhaṃ, anindriyabaddhañca. Indriyabaddhaṃ dukkhavatthutāya dukkhaṃ, anindriyabaddhaṃ udayabbayapaṭipīḷanaṭṭhena ‘‘yadaniccaṃ taṃ dukkha’’nti saṅgahitattā dukkhaṃ. Imaṃ vibhāgaṃ aggahetvā ‘‘yassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṃ vussati, taṃ indriyabaddhameva dukkhaṃ, na itara’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ, tesaṃ itarassāpi dukkhabhāvaṃ dassetuṃ indriyabaddhaññevāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yasmā bhagavatā ‘yadaniccaṃ taṃ dukkha’nti vuttaṃ, tasmā indriyabaddheneva tena aniccena bhavitabba’’nti codetuṃ indriyabaddhaññeva aniccantiādimāha. Nanuanindriyabaddhaṃ aniccanti nanu pathavīpabbatapāsāṇādi anindriyabaddhampi aniccanti attho.
788在“不应说唯系属于根者是苦”的问难中,自宗论师承认说:“是的。”因为非系属于根的事物会成为苦与忧的所缘。酷热时的火、寒冷时的风,是苦的所缘;而财富毁灭等,则是忧的所缘。因此,即使不依无常之义,非系属于根的也应说为苦。然而,由于非由业与烦恼所生,故不应说为苦圣谛;同样,亦非道所应遍知。但是,草木等的灭尽,或时节、种子等的灭尽,并不称为“苦灭圣谛”。因此,系属于根的既是苦也是圣谛,其他的则只是苦。为了显示此差别,他予以承认。“如同系属于根的”等语,说明为了遍知系属于根的苦而修梵行,以及遍知后不再生起。正因如此,在此处自宗论师作了否定。然而,以“凡是无常者,即是苦”所归摄的非系属于根的苦性,是无法否定的,因此对方的观点不成立。
788.Na vattabbaṃ indriyabaddhaññeva dukkhanti pañhe āmantāti paṭiññā sakavādissa. Anindriyabaddhañhi dukkhadomanassānaṃ ārammaṇaṃ hoti. Uṇhakālasmiñhi aggi sītakāle ca vāto dukkhassa ārammaṇaṃ, niccampi bhogavināsādayo domanassassa. Tasmā vināpi aniccaṭṭhena anindriyabaddhaṃ dukkhanti vattabbaṃ. Kammakilesehi pana anibbattattā dukkhaṃ ariyasaccanti na vattabbaṃ, tathā maggena apariññeyyattā. Yasmā pana tiṇakaṭṭhādinirodho vā utubījādinirodho vā dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ nāma na hoti, tasmā indriyabaddhaṃ dukkhañceva ariyasaccañca, itaraṃ pana dukkhamevāti idaṃ nānattaṃ dassetuṃ paṭijānāti. Yathā indriyabaddhassātiādivacanaṃ indriyabaddhassa pariññāya brahmacariyavāsaṃ pariññātassa puna anuppattiṃ dīpeti. Tenevettha sakavādinā paṭikkhepo kato. ‘‘Yadaniccaṃ taṃ dukkha’’nti vacanena pana saṅgahitassa anindriyabaddhassa dukkhabhāvaṃ paṭisedhetuṃ na sakkāti, tasmā asādhakanti.
五、关于「除圣道外」之论的注释
5. Ṭhapetvā ariyamaggantikathāvaṇṇanā
789-790今说“除圣道外”之论。其中,有些人,如因由论者,持有这样的见解:“因为圣道被称为‘导向苦灭之道’,所以除了圣道之外,其余的诸行都是苦。”针对他们,自宗论师提问,对方承认。然后,为了责难他:“若是如此,则苦集也应成为苦了”,而问:“苦集也是吗?”对方着眼于因相而予以否定。再次被问时,着眼于苦集属于流转而予以承认。在“只有三种苦吗?”等问难中,因害怕与经典相违而否认,但依其执见则予以承认。此处的其余内容显而易见。
789-790. Idāni ṭhapetvā ariyamaggantikathā nāma hoti. Tattha ‘‘yasmā ariyamaggo ‘dukkhanirodhagāminipaṭipadā’ti vutto, tasmā ṭhapetvā ariyamaggaṃ avasesā saṅkhārā dukkhā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi evaṃ samudayassāpi dukkhabhāvo āpajjatī’’ti codetuṃ dukkhasamudayopīti āha. Itaro hetulakkhaṇaṃ sandhāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho pavattapariyāpannabhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Tīṇevāti pañhesu suttavirodhabhayena paṭikkhipati, laddhivasena paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti.
六、关于「不可说僧团接受供施」之论的注释
6. Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātītikathāvaṇṇanā
791-792现在,“不应说僧团接受供养”之论生起。其中,有些人——例如现今被称为“大福论者”的方等部人——执持如是见解:“从胜义谛而言,唯有道果是僧团,道果之外别无僧团;而道果并不领受任何物,因此不应说僧团接受供养。”针对他们,自宗论师提问:“不应说吗?”对方予以承认。随后,为作责难而说:“若僧团不接受,导师便不应以‘应请’等称誉之。”故问:“僧团岂非应请者耶?”等。“他们向僧团布施”一语,是为责难:“那些向僧团布施者,若无接受者,又当向谁布施?”《火供经》等经文引自他宗。其中,“大云”是就降雨而言,因为大地接受的是雨水,而非云本身。“道接受”一语,是依“道果即是僧团”的执见而说,然而僧团并不只是道果。实际上,僧团是依道果显现时清净的诸蕴而施设的八种人。因此,此说不成立。
791-792. Idāni na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātītikathā nāma hoti. Tattha ‘‘paramatthato maggaphalāneva saṅgho, maggaphalehi añño saṅgho nāma natthi, maggaphalāni ca na kiñci paṭiggaṇhanti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ paṭiggaṇhātī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi mahāpuññavādīsaṅkhātānaṃ vetullakānaṃ; te sandhāya na vattabbanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi saṅgho na paṭiggaṇheyya, na naṃ satthā āhuneyyātiādīhi thomeyyā’’ti codetuṃ nanu saṅgho āhuneyyotiādimāha. Saṅghassa dānaṃ dentīti ‘‘ye te saṅghassa denti, te paṭiggāhakesu asati kassa dadeyyu’’nti codanatthaṃ vuttaṃ. Āhutiṃ jātavedo vāti suttaṃ parasamayato āgataṃ. Tattha mahāmeghanti meghavuṭṭhiṃ sandhāya vuttaṃ. Vuṭṭhiñhi medanī paṭiggaṇhāti, na meghameva. Maggo paṭiggaṇhātīti ‘‘maggaphalāni saṅgho’’ti laddhiyā vadati, na ca maggaphalāneva saṅgho. Maggaphalapātubhāvaparisuddhe pana khandhe upādāya paññattā aṭṭha puggalā saṅgho, tasmā asādhakametanti.
七、“不应说僧团净化供施”论释。
7. Na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetītikathāvaṇṇanā
793-794现在,“不应说僧团净化供养”之论生起。其中,有些人——即他们方等部人——执持如是见解:“所谓僧团,唯是道果,而道果不能净化供养,因此不应说僧团净化供养。”针对他们,自宗论师提问,对方予以承认。“应请”等语,是为了显示:“如果僧团不能净化供养,导师就不会这样称赞它了。”“净化”的意思是使供养得大果报,因为在僧团中,少施成多,多施成更多。“应供”意为:值得接受供养,与供养相应,能净化供养。“他们成就供养”意为:他们令供养圆满,即使以微少供养也能获大果报。其余内容依前说之法了知。
793-794. Idāni na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetītikathā nāma hoti. Tattha ‘‘maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca tāni dakkhiṇaṃ visodhetuṃ sakkonti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaññeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Āhuneyyotiādi ‘‘yadi saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetuṃ na sakkuṇeyya, na naṃ satthā evaṃ thomeyyā’’ti dassanatthaṃ vuttaṃ. Visodhetīti mahapphalaṃ karoti. Saṅghasmiñhi appaṃ dinnaṃ bahu hoti, bahu dinnaṃ bahutaraṃ. Dakkhiṇeyyāti dakkhiṇārahā dakkhiṇāya anucchavikā, dakkhiṇaṃ visodhetuṃ samatthāti attho. Dakkhiṇaṃ ārādhentīti sampādenti, appamattikāyapi dakkhiṇāya mahantaṃ phalaṃ pāpuṇantīti attho. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayamevāti.
八、“不应说僧团受用”论释。
8. Na vattabbaṃ saṅgho bhuñjatītikathāvaṇṇanā
795-796现在,“不应说僧团受用”之论生起。其中,有些人——即他们方等部人——执持如是见解:“唯有道果名为僧团,而道果并无所食、所饮、所嚼、所尝,因此不应说僧团食、饮、嚼、尝。”针对他们,自宗论师提问,他宗论师承认。随后,为作责难而说:“若僧团不受用,那么施设僧团食等便成无义。难道没有人为僧团备办食物吗?”等。“别众食”等语,是为责难:“若僧团不受用,别众食等又为谁而设?”“八种饮料”一句,同样为责难:“若僧团不饮,导师又为谁开许了这些饮料?”其余内容,此处亦应依前说之法了知。
795-796. Idāni na vattabbaṃ saṅgho bhuñjatītikathā nāma hoti. Tatrāpi ‘‘maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca tāni kiñci bhuñjanti, tasmā na vattabbaṃ saṅgho bhuñjati, pivati, khādati, sāyatī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi saṅgho na bhuñjeyya, saṅghabhattādikaraṇaṃ niratthakaṃ bhaveyyā’’ti codetuṃ nanu atthi keci saṅghabhattāni karontītiādimāha. Gaṇabhojanantiādi ‘‘yadi saṅgho na bhuñjeyya, kassa gaṇabhojanādīni siyu’’nti codanatthaṃ vuttaṃ. Aṭṭha pānānīti idampi ‘‘yadi saṅgho na piveyya, kassetāni pānāni satthā anujāneyyā’’ti codanatthaṃ vuttaṃ. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.
九、“不应说施与僧团者有大果报”论释。
9. Na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphalantikathāvaṇṇanā
797-798此处为“不应言施与僧团有大果报”之论。此中,有类人秉持如是见,即诸方等部等,他们认为:“唯道与果方可名为僧团,于彼既不能施予任何物,他们亦不能纳受任何物,且施予他们亦不能成就任何利益,故不应言施与僧团有大果报。”论中针对他们,自宗论师设问,他宗论师承许。“应受供养”等语,意在阐明:“若施与僧团无大果报,则导师佛陀即不会作此称赞。”余文当依巴利原义理解。
797-798. Idāni na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphalantikathā nāma hoti. Tatrāpi ‘‘maggaphalāneva saṅgho nāma, na ca sakkā tesaṃ kiñci dātuṃ, na ca tehi paṭiggaṇhituṃ, nāpi tesaṃ dānena koci upakāro ijjhati, tasmā na vattabbaṃ saṅghassa dinnaṃ mahapphala’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Āhuneyyotiādi ‘‘yadi saṅghassa dinnaṃ mahapphalaṃ na bhaveyya, na naṃ satthā evaṃ thomeyyā’’ti dassanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti.
十、「不应说施与佛陀果报大」之论释
10. Na vattabbaṃ buddhassa dinnaṃ mahapphalantikathāvaṇṇanā
799此处为“不应言施与佛陀有大果报”之论。此中,有类人,即诸方等部等,秉持如是见:“佛陀世尊实不受用任何物,唯为随顺世间,方示现如有所受用,因此,以对其无所助益故,不应言施与彼有大果报。”论中针对他们,自宗论师设问,他宗论师承许。“两足中之最上者”等语,意在阐明:“若施与破戒之人,亦有千倍之报,况施与这些最上之人?”此处余文当依巴利原义理解。
799. Idāni na vattabbaṃ buddhassa dinnaṃ mahapphalantikathā nāma hoti. Tattha ‘‘buddho bhagavā na kiñci paribhuñjati, lokānuvattanatthaṃ pana paribhuñjamānaṃ viya attānaṃ dasseti, tasmā nirupakārattā na vattabbaṃ tasmiṃ dinnaṃ mahapphala’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi tesaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Dvipadānaṃ aggotiādi ‘‘manussadussīlepi dānaṃ sahassaguṇaṃ hoti, kimaṅgaṃ pana evarūpe aggapuggale’’ti dassanatthaṃ vuttaṃ. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.
十一、布施清净论之释
11. Dakkhiṇāvisuddhikathāvaṇṇanā
800-801此处为“供养清净”之论。此中,有类人,即诸北道派者,秉持如是见:“若供养由受者方面而得清净,则应有大果报。若尔,施者行布施,而受者却生起异熟果报,则一人便成另一人的造作者,苦乐便成为由他者所作,一人造业,另一人承受。故供养唯由施者方面而得清净,非由受者方面,唯施者自身心之清净,方为生起果报之因。”论中针对他们,自宗论师设问,他宗论师承许。“应受供养”等语,意在阐明:“若供养非由受者方面而得清净,则受者‘应受供养’等身份又具何用?”“一人成另一人的造作者”此句,意谓:倘若施者的布施思心所是由受者所造,此说方为合理。然施者那殊胜清净的布施思心所,乃是依于名为受者的所缘,以能生大果报之义而说其为清净,故“供养是由受者方面而得清净”的非难,不能成立。
800-801. Idāni dakkhiṇāvisuddhikathā nāma hoti. Tattha ‘‘yadi paṭiggāhakato dakkhiṇā visujjheyya, mahapphalā bhaveyya. Dāyakena dānaṃ dinnaṃ, paṭiggāhakena vipāko nibbattitoti añño aññassa kārako bhaveyya, paraṃkataṃ sukhadukkhaṃ āpajjeyya, añño kareyya, añño paṭisaṃvedeyya. Tasmā dāyakatova dānaṃ visujjhati, no paṭiggāhakato, dāyakasseva cittavisuddhi vipākadāyikā hotī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Āhuneyyātiādi ‘‘yadi paṭiggāhakato dānaṃ na visujjheyya, kimassa āhuneyyādibhāvo kareyyā’’ti dassanatthaṃ vuttaṃ. Añño aññassa kārakoti yadi dāyakassa dānacetanā paṭiggāhakena katā bhaveyya, yuttarūpaṃ siyā. Tassa pana dānacetanā parisuddhā paṭiggāhakasaṅkhātaṃ vatthuṃ paṭicca mahāvipākaṭṭhena visujjhati, tasmā acodanā esā ‘‘paṭiggāhakato dānaṃ visujjhatī’’ti.