第十六品
16. Soḷasamavaggo
一、制伏论注释
1. Niggahakathāvaṇṇanā
743-744现在称为制伏论。在此,世间那些获得力量、成为自在者,若他们不能制伏他人之心,那他们获得力量有何意义?自在的状态又是什么?然而,有些人执取这样的见解:通过获得力量与自在,他们必定能制伏他人之心,例如大众部;针对他们,自宗论师提问“他人对他人”,他宗论师承认。其中,“制伏”即从杂染和犯戒中阻止。其余应依巴利原文导出。在策励论中,方法也是如此。
743-744. Idāni niggahakathā nāma hoti. Tattha ye loke balappattā vasībhūtā, te yadi parassa cittaṃ niggaṇhituṃ na sakkuṇeyyuṃ, kā tesaṃ balappatti, ko vasībhāvo. Balappattiyā pana vasībhāvena ca addhā te parassa cittaṃ niggaṇhantīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ; te sandhāya paro parassāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tattha niggaṇhātīti saṃkilesāpattito nivāreti. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti. Paggahakathāyapi eseva nayo.
三、给予乐论注释
3. Sukhānuppadānakathāvaṇṇanā
747-748现在称为给予乐论。其中,有些人依凭“世尊确实断除了许多人的乐法”这一经文,执取这样的见解:他人不能给予他人乐,例如因由论者;针对他们,自宗论师提问,他宗论师承认。然而,被问到“不能给予苦”时,他因未见到那样的经文句子而拒绝。在“自己的乐”等问中,无论是自己的还是他人的,都不能给予。如果就是那乐本身,又有什么给与可言呢?他以此拒绝。然而,在“非自非他”等问中,他依其见解承认:像这样的,不应成为已被给予的。而“不,尊者”等,是就那种乐的不存在而说的。“断除乐法”的说法,显示了世尊对于他人乐生起的缘的状态,并非像食物等那样给予乐,所以此说不成立。
747-748. Idāni sukhānuppadānakathā nāma hoti. Tattha ‘‘bahūnaṃ vata no bhagavā sukhadhammānaṃ upahattā’’ti (ma. ni. 2.148) suttaṃ nissāya paro parassa sukhaṃ anuppadetīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Dukkhaṃ anuppadetīti puṭṭho pana tādisaṃ suttapadaṃ apassanto paṭikkhipati. Attano sukhantiādipañhe yaṃ attano parassa vā, taṃ anuppadātuṃ na sakkā. Yaṃ tasseva, kiṃ tattha anuppadānaṃ nāmāti paṭikkhipati. Nevattanotiādipañhe pana yaṃ evarūpaṃ, na taṃ anuppadinnaṃ nāma bhavitumarahatīti laddhiyāpaṭijānāti. No ca vata retitādisassa sukhassa abhāvā vuttaṃ. Sukhadhammānaṃ upahattātivacanaṃ bhagavato paresaṃ sukhuppattiyā paccayabhāvaṃ dīpeti, na annādīnaṃ viya sukhassa anuppadānaṃ, tasmā asādhakanti.
四、强行作意论注释
4. Adhigayhamanasikārakathāvaṇṇanā
749-753今为“强行作意论”。其中,作意有二种:从理趣与从所缘。其中,若见某一行的无常性,便了知“一切行无常”,此是对余诸行从理趣作意。然而,当对过去诸行作意时,不能对未来的行作意。若对过去等某一类行作意,是从所缘作意。其中,当对现在的行作意时,用以作意他们行的心,其自身不能在现在那一刹那被作意。其中,有人依凭“一切行无常”等说,执取如是见解:“所谓作意,即强行地、执取地、总括地对一切行同时作意”,如东山住部与西山住部。对此,自宗论师提问,他宗论师承认。
749-753. Idāni adhigayha manasikārakathā nāma hoti. Tattha duvidho manasikāro nayato ca ārammaṇato ca. Tattha ekasaṅkhārassāpi aniccatāya diṭṭhāya sabbe saṅkhārā aniccāti avasesesu nayato manasikāro hoti. Atīte pana saṅkhāre manasikaronto na anāgate manasikātuṃ sakkoti. Atītādīsu aññataraṃ manasikaroto ārammaṇato manasikāro hoti . Tattha paccuppanne manasikaronto yena cittena te manasikaroti, taṃ paccuppannakkhaṇe manasikātuṃ na sakkoti. Tattha yesaṃ ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’tiādivacanaṃ nissāya ‘‘manasikaronto nāma adhigayha adhigaṇhitvā saṅgaṇhitvā sabbe saṅkhāre ekato manasikarotī’’ti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyāparaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.
而后,为以“当对一切行同时作意时,用以作意他们行的心,彼心亦应被作意”来责难他,故说“以彼心”。他宗论师以“不能以(心)为所缘而了知”为由而拒绝。然而,基于“具有如是特征的是心”这一已知事实,彼心亦已被了知,以此而承认。或者,他基于“彼心本身并非其(自己的)所缘”而拒绝。他依凭“一切行无常,当以慧观见时”等经文所生之见而承认。其余二问亦同此法。于“以彼触”等中,他因未见如是经文而拒绝。于过去等问中,拒绝与承认应如前文所述之法了知。其余如巴利原文所导出。“一切行”等说,是就理趣的观察而说,并非就同一刹那从所缘而说,故不成立。
Atha naṃ yasmā sabbe ekato manasikarontena yena cittena te manasikaroti, tampi manasikātabbaṃ hoti. Tasmā taṃcittatāya codetuṃ tena cittenāti āha. Itaro ārammaṇaṃ katvā na sakkā jānitunti sandhāya paṭikkhipati. Evaṃlakkhaṇaṃ cittanti ñātattā pana tampi cittaṃ ñātameva hotīti sandhāya paṭijānāti. Atha vā taññeva tassa ārammaṇaṃ na hotīti paṭikkhipati. ‘‘Sabbe saṅkhārā aniccā, yadā paññāya passatī’’tiādīni nissāya uppannaladdhivasena paṭijānāti. Sesapañhadvayepi eseva nayo. Tena phassenātiādīsu pana tathārūpaṃ suttaṃ apassanto paṭikkhipateva. Atītādipañhesu heṭṭhā vuttanayeneva paṭikkhepapaṭiññā veditabbā. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti. Sabbe saṅkhārātiādivacanaṃ nayato dassanaṃ sandhāya vuttaṃ, na ekakkhaṇe ārammaṇato, tasmā asādhakanti.
五、关于『色是因』之论的注释。
5. Rūpaṃ hetūtikathāvaṇṇanā
754-756今为“色是因”论。其中,“因”是善根等因之因的名称,亦是任何缘的名称。然有人不作此分别,唯凭“四大种是因”之语,不加简别而执取“色是因”的见解,如北道派。对此,自宗论师提问,他宗论师承认。问:“无贪是因,汝之色是否是无贪所称之因?”他宗论师拒绝。其余亦同此法。“四大种是所造色的近因”,此处是从缘的意义说因性,而非从根的意义,是故不成立。
754-756. Idāni rūpaṃ hetūti kathānāma hoti. Tattha hetūti kusalamūlādino hetuhetussāpi nāmaṃ, yassa kassaci paccayassāpi. Imaṃ pana vibhāgaṃ akatvā ‘‘cattāro mahābhūtā hetū’’ti vacanamattaṃ nissāya aviseseneva rūpaṃ hetūti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Alobho hetūti kiṃ te rūpaṃ alobhasaṅkhāto hetūti pucchati, itaro paṭikkhipati. Sesesupi eseva nayo. Mahābhūtā upādāyarūpānaṃ upādāyahetūti ettha paccayaṭṭhena hetubhāvo vutto, na mūlaṭṭhena, tasmā asādhakanti.
757-759757-759. 同样地,在有因论中,也应以这一方法了知义理。
757-759. Sahetukakathāyampi imināva nayena attho veditabboti.
七、关于『色是善或不善』之论的注释。
7. Rūpaṃ kusalākusalantikathāvaṇṇanā
760-764760-764. 现在开始“色是善或不善”论。其中,有些人依据“身业、语业既是善也是不善”这一说法,持有这样的见解:名为身业、语业的身表色与语表色,既是善也是不善,例如化地部和正量部。针对他们,自宗论师提问:“色是善的吗?”,他宗论师承认。然后,为了以“如果你的色是善的,那么它应当具有这样的性质”来责难他,便说“有所缘”等。在之后的不善问中,方法相同。其余在此意义明显。
760-764. Idāni rūpaṃ kusalākusalantikathā nāma hoti. Tattha ‘‘kāyakammaṃ vacīkammaṃ kusalampi akusalampī’’tivacanaṃ nissāya kāyavacīkammasaṅkhātaṃ kāyaviññattivacīviññattirūpaṃ kusalampi akusalampīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahisāsakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya rūpaṃ kusalanti pucchā sakavādissa paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi te rūpaṃ kusalaṃ, evaṃvidhena anena bhavitabba’’nti codetuṃ sārammaṇanti ādimāha. Parato akusalapañhepi eseva nayo. Sesamettha uttānatthamevāti.
八、关于“色是果报”之论的注释
8. Rūpaṃ vipākotikathāvaṇṇanā
765-767765-767. 现在开始“色是果报”论。其中,有些人持有这样的见解:如同由于业所作而生起的心、心所那样,由于业所作而生起的色也是果报,例如案达罗派和正量部。针对他们,自宗论师提问,他宗论师承认。然后,为了以“如果你的色是果报,那么它应当具有这样的性质”来责难他,便说“应被乐受”等。其余如巴利原文所出。
765-767. Idāni rūpaṃ vipākotikathā nāma hoti. Tattha yaṃ kammassa katattā uppannā cittacetasikā viya kammassa katattā uppannaṃ taṃ rūpampi vipākoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi te rūpaṃ vipāko, evaṃvidhena anena bhavitabba’’nti codetuṃ sukhavedanīyantiādimāha. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti.
九、关于“色为色界法及无色界法”之论的注释
9. Rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacarantikathāvaṇṇanā
768-770到此,开始论说“色是色界、无色界”。其中,有一部分人——即案达迦派——持这样的见解:因为欲界业所生的色是欲界的,所以色界业与无色界业所生的色也应当是色界、无色界的。针对他们,自宗者提问:“色是色界、无色界吗?”他宗者承认。此处的其余内容,与前面所述的方式相同。
768-770. Idāni rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacarantikathā nāma hoti. Tattha yaṃ kāmāvacarakammassa katattā rūpaṃ, taṃ yasmā kāmāvacaraṃ, tasmā rūpāvacarārūpāvacarakammānampi katattā rūpena rūpāvacarārūpāvacarena bhavitabbanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya atthi rūpaṃ rūpāvacarārūpāvacaranti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā vuttanayamevāti.
十、关于“色为色界、无色界所摄”之论的注释
10. Rūpārūpadhātupariyāpannakathāvaṇṇanā
771-775现在开始论述“色贪是色界所摄,无色贪是无色界所摄”的论。其中,有部分人——即案达迦派——持这样的见解:因为欲贪是欲界所摄,所以色贪与无色贪也应当是色界所摄和无色界所摄。针对他们,自宗者提问,他宗者承认。其余内容应如前面所述的方式来了知。只是在此处,“随眠于色界,随眠于无色界”这一句是特别之处。而且,此见解是案达迦派与正量派共有的。但此处仅就案达迦派而言。
771-775. Idāni rūparāgo rūpadhātupariyāpanno arūparāgo arūpadhātupariyāpannoti kathā nāma hoti. Tattha yasmā kāmarāgo kāmadhātupariyāpanno, tasmā rūparāgārūparāgehipi rūpadhātuarūpadhātupariyāpannehi bhavitabbanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Kevalañhi tattha ‘‘rūpadhātuṃ anuseti, arūpadhātuṃ anusetī’’ti padaṃ viseso. Sā ca laddhi andhakānañceva sammitiyānañca. Ayaṃ andhakānaṃyevāti.
“色贪是色界所摄,无色贪是无色界所摄”论的注释。
Rūparāgo rūpadhātupariyāpanno arūparāgo arūpadhātupariyāpannotikathāvaṇṇanā.