第一 灭论注释
1. Nirodhakathāvaṇṇanā
571-572此节名为“灭论”。其中,有些人持有这样的见解:“在称为‘再生分’的有分心灭尽的刹那,同时生起称为‘唯作’的善或不善的四蕴以及心等起色,即五蕴。因为倘若这些五蕴未生起,有分已灭,相续便会断绝。”例如安达卡派等。针对他们,自宗论师以“再生分”提问,他宗论师承认。此处,“再生分”一词在别处皆为复数形式,但在本处用作单数处格,其意为:在再生分的五蕴未灭时。所谓“十”,是指再生分蕴与唯作蕴。其中,在第一问中,他宗论师以蕴的特相和唯作性为由,否认它们被称为五蕴;在第二问中,他宗论师以前后次序以及再生分与唯作性为由,承认其差异性。当问及两种触与心的结合时,他宗论师因无经教依据而予以否认。
571-572. Idāni nirodhakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘upapattesiyanti saṅkhaṃ gatassa bhavaṅgacittassa bhaṅgakkhaṇena saheva kiriyāti saṅkhaṃ gatā kusalā vā akusalā vā cattāro khandhā cittasamuṭṭhānarūpañcāti pañcakkhandhā uppajjanti. Tesu hi anuppannesu bhavaṅge niruddhe santativicchedo bhaveyyā’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya upapattesiyeti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tattha upapattesiyeti catūsupi padesu bahuvacanabhummatthe ekavacanabhummaṃ. Upapattesiyesu pañcasu khandhesu aniruddhesūti ayañhettha attho. Dasannanti upapattesiyakhandhānañca kiriyakhandhānañca vasena vuttaṃ. Tattha paṭhamapañhe khandhalakkhaṇavasena kiriyavasena ca pañceva nāma te khandhāti paṭikkhipati. Dutiyapañhe purimapacchimavasena upapattesiyakiriyavasena ca nānattaṃ sandhāya paṭijānāti. Dvinnaṃ pana phassānaṃ cittānañca samodhānaṃ puṭṭho suttalesābhāvena paṭikkhipati.
“唯作四(蕴)”是指除色蕴外,善或不善的四蕴被取用。“唯作智”是他宗论者所承认的、在眼识具足之刹那,阿罗汉的无所缘智。“道于烦恼灭尽时生起”是他宗论者的提问,自宗论者因为道不可能在未灭尽时生起而承认。“死者修习道”是他宗论者以诡辩方式提出的问题。然而,因为有情从结生心直至死心才被称为活着,故自宗论者以“不然”予以否认。
Kiriyā cattāroti rūpena vinā kusalā akusalā vā cattāro gahitā. Kiriyāñāṇanti paravādinā cakkhuviññāṇasamaṅgikkhaṇe arahato anuññātaṃ anārammaṇañāṇaṃ. Niruddhe maggo uppajjatīti pucchā paravādissa, aniruddhe anuppajjanato paṭiññā sakavādissa. Mato maggaṃ bhāvetīti chalena pucchā paravādissa. Yasmā pana paṭisandhito yāva cuticittā satto jīvatiyeva nāma, tasmā sakavādī na hevanti paṭikkhipati.
第二 色是道论注释
2. Rūpaṃmaggotikathāvaṇṇanā
573-575第573-575节。此处名为“色是道论”。其中,有些人持有“正语、正业、正命是色”的见解,如化地部、正量部、大众部等。针对他们,自宗论师以“道具足者”发问,他宗论师承认。接着,为责难他宗而说:“若你们的正语等是色,而非离,那么正如正见等道具有所缘等性质,这些也应是色吗?”自宗论师因而说“有所缘”等语。其中的否认与承认,当随其见解而解。其余此处,文义易明。
573-575. Idāni rūpaṃ maggotikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘sammāvācākammantājīvā rūpa’’nti laddhi, seyyathāpi mahisāsakasammitiyamahāsaṃghikānaṃ; te sandhāya maggasamaṅgissāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi te sammāvācādayo rūpaṃ, na viratiyo, yathā sammādiṭṭhādimaggo sārammaṇādisabhāvo, evaṃ tampi rūpaṃ siyā’’ti codetuṃ sārammaṇotiādimāha. Tattha paṭikkhepo ca paṭiññā ca paravādino laddhianurūpena veditabbā. Sesamettha uttānatthamevāti.
第三 具五识者之道论注释
3. Pañcaviññāṇasamaṅgissa maggakathāvaṇṇanā
576第576节。此处名为“具五识者之道论”。其中,有些人依据“以眼见色已,不执取相”的经文,持有“具五识者有修道”的见解,如大众部等。针对他们,自宗论师发问,他宗论师承认。接着,为责难他宗:“若彼有修道,则要么五识具有道,要么道具有五识。然五识不具道,因其不以涅槃为所缘、非出世间;道亦不具五识,因其不含五识之特相。”自宗论师便说“五识岂非有生起之依处耶?”等语。此处意趣如下:若具五识者有修道,则与道相应之识亦应存在于具五识者中。若尔,则不应如经所说“五识有生起之依处”等特相,而应说“六识”。然经中不说“六识”而唯说“五识”,故不应说“具五识者有修道”。正因此处有此意趣,自宗论师令他宗论师接受此特相后,便说:“故不应说具五识者有修道。”
576. Idāni pañcaviññāṇasamaṅgissa maggakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hotī’’ti suttaṃ nissāya ‘‘pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā’’ti laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘sace tassa maggabhāvanā atthi, pañcaviññāṇagatikena vā maggena, maggagatikehi vā pañcaviññāṇehi bhavitabbaṃ, na ca tāni maggagatikāni anibbānārammaṇattā alokuttarattā ca, na maggo pañcaviññāṇagatiko tesaṃ lakkhaṇena asaṅgahitattā’’ti codetuṃ nanu pañcaviññāṇā uppannavatthukātiādimāha. Tatrāyaṃ adhippāyo – yadi pañcaviññāṇasamaṅgissa maggabhāvanā siyā, yena manoviññāṇena maggo sampayutto, tampi pañcaviññāṇasamaṅgissa siyā. Evaṃ sante yadidaṃ ‘‘pañcaviññāṇā uppannavatthukā’’tiādi lakkhaṇaṃ vuttaṃ, taṃ evaṃ avatvā ‘‘cha viññāṇā’’ti vattabbaṃ siyā. Tathā pana avatvā ‘‘pañcaviññāṇā’’tveva vuttaṃ, tasmā na vatabbaṃ ‘‘pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā’’ti. Yasmā cettha ayameva adhippāyo, tasmā sakavādī taṃ lakkhaṇaṃ paravādiṃ sampaṭicchāpetvā no ca vata re vattabbe pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti āha.
另一种方法:五识有生起之依处,道则可能无依处。五识以已生起者为所缘,道以不可说者为所缘。五识唯以先前已生起者为依处,道可能无依处。五识以先前已生起者为所缘,道不以先前已生起者为所缘。五识唯以内在为依处,道可能无依处。五识以色等为外在所缘,道以涅槃为所缘。五识因未灭之依处而转起,故依处不混杂;道可能无依处。五识唯缘未灭之色等而转起,故所缘不混杂;道以涅槃为所缘。五识有种种依处,道或无依处,或唯有一依处。五识有种种所缘,道唯有一所缘。五识各于自色等境域转起,故互不涉入彼此境域;道于色等中则不作任何境域。五识以唯作意界为先导而生起,故非无引转、非无作意而生起;道则无引转。五识与领受等混杂而生起,道则无混杂。五识彼此以前后次第生起,道与他们无前后关系,因为道于他们未生起时(即强力观智之时)及于他们未生起之处(即无色界)亦生起。五识因被领受等间隔,故不互为无间缘而生起;道则无领受等间隔之事。五识除转向之外,别无其他作用;道则以断除烦恼为作用。正因此处亦有此意趣,自宗论师便以这些方式……
Aparo nayo – pañcaviññāṇā uppannavatthukā, maggo avatthukopi hoti. Te ca uppannārammaṇā, maggo navattabbārammaṇo. Te purejātavatthukāva maggo avatthukopi. Te purejātārammaṇā, maggo apurejātārammaṇo. Te ajjhattikavatthukāva maggo avatthukopi hoti. Te ca rūpādivasena bāhirārammaṇā, maggo nibbānārammaṇo. Te aniruddhaṃ vatthuṃ nissayaṃ katvā pavattanato asambhinnavatthukā, maggo avatthukopi. Te aniruddhāneva rūpādīni ārabbha pavattanato asambhinnārammaṇā, maggo nibbānārammaṇo. Te nānāvatthukā, maggo avatthuko vā ekavatthuko vā. Te nānārammaṇā maggo ekārammaṇo. Te attano attanova rūpādigocare pavattanato na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti, maggo rūpādīsu ekampi gocaraṃ na karoti. Te kiriyamanodhātuṃ purecārikaṃ katvā uppajjanato na asamannāhārā na amanasikārā uppajjanti, maggo nirāvajjanova. Te sampaṭicchanādīhi vokiṇṇā uppajjanti, maggassa vokāroyeva natthi. Te aññamaññaṃ pubbacarimabhāvena uppajjanti, maggassa tehi saddhiṃ purimapacchimatāva natthi, tesaṃ anuppattikāle tikkhavipassanāsamaye, tesaṃ anuppattidese āruppepi ca uppajjanato. Te sampaṭicchanādīhi antaritattā na aññamaññassa samanantarā uppajjanti, maggassa sampaṭicchanādīhi antaritabhāvova natthi. Tesaṃ aññatra abhinipātā ābhogamattampi kiccaṃ natthi, maggassa kilesasamugghātanaṃ kiccanti. Yasmā cettha ayampi adhippāyo, tasmā sakavādī imehākārehi paravādiṃ maggassa apañcaviññāṇagatikabhāvaṃ sampaṭicchāpetvā no ca vata re vattabbe pañcaviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanāti āha.
577关于“缘于空”的讨论:问者问道:“正如出世间道缘于空性涅槃而生起,世间道缘于纯粹的诸行聚而生起,你的眼识是否也是如此?”另一方依据“缘于眼与色”的经文予以否定。再次被问及时,他依据“不执取相”的经文,意指那无相者即是空,予以肯定。关于“缘于眼”等两个问题,道理也是如此。
577.Suññataṃ ārabbhāti ‘‘yathā lokuttaramaggo suññataṃ nibbānaṃ ārabbha, lokiyo suddhasaṅkhārapuñjaṃ ārabbha uppajjati, kiṃ te evaṃ cakkhuviññāṇa’’nti pucchati. Itaro ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe cā’’ti vacanato paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho ‘‘na nimittaggāhī’’ti vacanato yaṃ tattha animittaṃ, tadeva suññatanti sandhāya paṭijānāti. Cakkhuñca paṭiccāti pañhadvayepi eseva nayo.
578-579关于“眼识缘于过去与未来”的讨论:此处意旨如下——具意识者有道之修习,而意识也能缘于过去与未来而生起,你的眼识是否也是如此?关于“缘于触”等的讨论,道理也是如此。在“以眼见色后,不执取相”的经文中,此处指的是在速行刹那不执取相,而非在眼识刹那。因此,以此作为世间道的依据,不能成立。
578-579.Cakkhuviññāṇaṃ atītānāgataṃ ārabbhāti ettha ayamadhippāyo – manoviññāṇasamaṅgissa atthi maggabhāvanā, manoviññāṇañca atītānāgatampi ārabbha uppajjati, kiṃ te evaṃ cakkhuviññāṇampīti. Phassaṃ ārabbhātiādīsupi eseva nayo. Cakkhunārūpaṃ disvā na nimittaggāhīti ettha javanakkhaṇe na nimittaggāhitā vuttā, na cakkhuviññāṇakkhaṇe. Tasmā lokiyamaggampi sandhāyetaṃ asādhakanti.
四、五识亦为善之论注释。
4. Pañcaviññāṇā kusalāpītikathāvaṇṇanā
580-583现在开始名为“五识是善吗”的论。其义应依照前文所述的方法来理解。
580-583. Idāni pañcaviññāṇā kusalāpītikathā nāma hoti. Sā heṭṭhā vuttanayeneva atthato veditabbāti.
五、五识有作意之论注释。
5. Pañcaviññāṇā sābhogātikathāvaṇṇanā
584-586接下来是“五识有作意”论。此处,所谓作意是依善与不善而有的。而且,导师曾说:“以眼见色之后,或成为执取相者,或不成为执取相者”等。有人对此不如理地执取,便持“五识有作意”的见解,如大众部。针对他们,自宗者提问,另一方予以肯定。其余内容与此前的论相似。
584-586. Idāni pañcaviññāṇā sābhogātikathā nāma hoti. Tattha ābhogo nāma kusalākusalavasena hoti satthārā ca ‘‘cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti, na nimittaggāhī hotī’’tiādi vuttaṃ, taṃ ayoniso gahetvā ‘‘pañcaviññāṇā sābhogā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha purimakathāsadisamevāti.
六、二种戒论注释。
6. Dvīhi sīlehītikathāvaṇṇanā
587-589接下来是“以二种戒”论。此处,依据“具慧之人立足于戒”等语(《相应部》1.23),因为具戒者依世间戒修习出世间道,所以有人便生起这样的见解:“在道刹那,他由于先前的世间戒及出世间戒,而称为具足二种戒”,如大众部。针对他们,自宗者以“道相应者”提问,另一方予以肯定。然后,为了责难他:“如果在同一刹那他具足世间戒与出世间戒,那么他也应具足二种触等”,而说“以二种触”等。另一方看不到此理路,便予否定。在“以世间与出世间”的提问中,他意指先前所受的戒以及在道刹那生起的正语等,而予以肯定。
587-589. Idāni dvīhi sīlehītikathā nāma hoti. Tattha ‘‘sīle patiṭṭhāya naro sapañño’’tiādivacanato (saṃ. ni. 1.23) yasmā lokiyena sīlena sīlavā lokuttaraṃ maggaṃ bhāveti, tasmā ‘‘purimena ca lokiyena maggakkhaṇe lokuttarena cāti dvīhi sīlehi samannāgato nāma hotī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃyeva, te sandhāya maggasamaṅgīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi so ekakkhaṇe lokiyalokuttarehi dvīhi sīlehi samannāgato, dvīhi phassādīhipi tena samannāgatena bhavitabba’’nti codetuṃ dvīhi phassehītiādimāha. Itaro tathārūpaṃ nayaṃ apassanto paṭikkhipati. Lokiyena ca lokuttarena cāti pañhe pubbe samādinnañca maggakkhaṇe uppannasammāvācādīni ca sandhāya paṭijānāti.
关于“世间戒已灭”的提问,是由他宗者所问;自宗者则依刹那灭而予肯定。然而,另一方却将此视为如同违犯一般,而说“是破戒者”等。然而,他在建立自宗理论时,只是说明了先前所知的戒性,并未显示具足二种戒。因此,其理论不能成立。
Lokiye sīle niruddheti pucchā paravādissa, khaṇabhaṅganirodhaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Itaro pana taṃ vītikkamaṃ viya sallakkhento dussīlotiādimāha. Laddhipatiṭṭhāpanaṃ panassa pubbe abhinnasīlataṃyeva dīpeti, na dvīhi samannāgatataṃ. Tasmā appatiṭṭhitāva laddhīti.
七、「戒不是心所」之论的注释。
7. Sīlaṃ acetasikantikathāvaṇṇanā
590-594接下来是名为“戒非心所”的论。在此,因为即使戒生起后又灭去,仍有一种由受持为因所产生的戒的积集,依此他仍得名为具戒者。因此,有人执持“戒非心所”的见解,如大众部。针对他们,自宗者提问,另一方予以肯定。其余的内容,应依“布施非心所”论中所说的方法来理解。这种理论的建立,也因不如理地执取而不能成立。
590-594. Idāni sīlaṃ acetasikantikathā nāma hoti. Tattha yasmā sīle uppajjitvā niruddhepi samādānahetuko sīlopacayo nāma atthi, yena so sīlavāyeva nāma hoti, tasmā ‘‘sīlaṃ acetasika’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha ‘‘dānaṃ acetasika’’ntikathāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Laddhipatiṭṭhāpanampi ayoniso gahitattā appatiṭṭhāpanamevāti.
八、「戒不随心转」之论的注释。
8. Sīlaṃ na cittānuparivattītikathāvaṇṇanā
595-597接下来是名为“戒不随心转”的论。在此,“不随心转”只是字面上的不同说法,其余内容与前一论相似。
595-597. Idāni sīlaṃ na cittānuparivattītikathā nāma hoti. Tattha na cittānuparivattīti bhāsantarameva nānaṃ, sesaṃ purimakathāsadisamevāti.
九、「受持为因」之论的注释。
9. Samādānahetukathāvaṇṇanā
598-600接下来是名为“受持为因”的论。在此,有人不如理地执取“种植园林”等偈颂的意义,依据“福德常增长”的说法,而执持“受持为因的戒会增长”的见解,如大众部。针对他们,自宗者提问,另一派则就与心不相应的戒的积集而予以肯定。其余内容与前一论相似。
598-600. Idāni samādānahetukathā nāma hoti. Tattha ‘‘ārāmaropā’’ti gāthāya atthaṃ ayoniso gahetvā ‘‘sadā puññaṃ pavaḍḍhatī’’ti vacanato ‘‘samādānahetukaṃ sīlaṃ vaḍḍhatī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaññeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, cittavippayuttaṃ sīlopacayaṃ sandhāya paṭiññā paravādissa. Sesaṃ purimakathāsadisamevāti.
十、表色即是戒论注释
10. Viññatti sīlantikathāvaṇṇanā
601-602现在开始名为“表色是戒”的论。此处,有些人执取“身表即身业,语表即语业”,因而持有“表色是戒”之见,如大众部和正量部。针对他们,自宗论师以“表色”提问,他宗表示认可。接着,因为戒以远离为性,并非色法,为以此义理征难他们,而说“远离杀生”等。“问讯是戒”等语,是为引出彼宗所以为戒的那种表色而说。然而,由于那并非远离,所以再次说“远离杀生”等。其理论以诡辩建立,故不能成立。
601-602. Idāni viññatti sīlantikathā nāma hoti. Tattha kāyaviññatti kāyakammaṃ, vacīviññatti vacīkammanti gahitattā ‘‘viññatti sīla’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānañceva sammitiyānañca; te sandhāya viññattīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā sīlaṃ nāma virati, na rūpadhammo, tasmā tenatthena codetuṃ pāṇātipātā veramaṇītiādimāha. Abhivādanaṃ sīlantiādi yathārūpaṃ viññattiṃ so ‘‘sīla’’nti maññati taṃ uddharitvā dassetuṃ vuttaṃ. Yasmā pana sā virati na hoti, tasmā puna pāṇātipātātiādimāha. Laddhi panassa chalena patiṭṭhitattā appatiṭṭhitāyevāti.
第十一,无表色即是恶戒论注释
11. Aviññatti dussīlyantikathāvaṇṇanā
603-604现在名为“无表恶戒论”。其中,针对持有“无表是恶戒”之见者,如大众部等,他们指的是与心不相应、非福的累积,以及在杀生等中依命令而圆满支分的状态。对此,自宗论师提问,他宗承认。接着,为征难彼宗:“若那是恶戒,应是杀生等中的某一类”,而说“杀生”等。所谓“已取恶业”,即已作如此恶取:“我将杀害某人,我将偷取某物。”当被问及“两者都增长”时,他宗着眼于布施刹那恶的不生起而予以否定。第二次被问时,他宗着眼于与心不相应的恶累积而予以承认。此处其余内容,应依“受用所成论”中所说的方法来理解。其见解的安立,仅成立先前已取恶的部分,而非成立无表有恶戒的性质。
603-604. Idāni aviññatti dussīlyantikathā nāma hoti. Tattha cittavippayuttaṃ apuññūpacayañceva āṇattiyā ca pāṇātipātādīsu aṅgapāripūriṃ sandhāya ‘‘aviññatti dussīlya’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṃghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘sace sā dussīlyaṃ, pāṇātipātādīsu aññatarā siyā’’ti codetuṃ pāṇātipātotiādimāha. Pāpakammaṃ samādiyitvāti ‘‘asukaṃ nāma ghātessāmi, asukaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmī’’ti evaṃ pāpasamādānaṃ katvā. Ubho vaḍḍhantīti puṭṭho dānakkhaṇe pāpassa anuppattiṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho cittavippayuttaṃ pāpūpacayaṃ sandhāya paṭijānāti. Sesamettha paribhogamayakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Laddhipatiṭṭhāpanampissa pāpasamādinnapubbabhāgameva sādheti; na aviññattiyā dussīlabhāvanti.