见利益者论释
1. Ānisaṃsadassāvīkathāvaṇṇanā
547547. 现在,名为“见利益者论”的讨论开始。在自己的宗派中,对于见到诸行有过患、涅槃有利益的人,结缚的断除是决定的。然而,有些人执取片面之说,认为“唯见利益者才有结缚的断除”,例如案达迦派。针对他们,自宗论师提问,他宗承认。然后,为了向他显示“你执取了片面之说,然而过患也应被见到”的分别,自宗论师说出“诸行”等。
547. Idāni ānisaṃsadassāvīkathā nāma hoti. Tattha sakasamaye saṅkhāre ādīnavato nibbānañca ānisaṃsato passantassa saṃyojanappahānaṃ hotīti nicchayo. Yesaṃ pana tesu dvīsupi ekaṃsikavādaṃ gahetvā ‘‘ānisaṃsadassāvinova saṃyojanappahānaṃ hotī’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Athassa ‘‘ekaṃsikavādo tayā gahito, ādīnavopi daṭṭhabboyevā’’ti vibhāgadassanatthaṃ sakavādī saṅkhāretiādimāha.
在“他既将诸行作意无常,又于涅槃见利益”的议题中,其意图是这样的——他们执见认为:“见利益者,有结缚的断除。”当被问及“将诸行作意无常者,结缚是否断除”时,他承认道:“是的。”由此,他既将诸行作意无常,又于涅槃见利益,便导致矛盾:“你接受这一点吗?”于是,他宗者就一个心刹那而加以拒绝;第二次被问时,则以不同的心而承认。自宗者便破斥他的意图:由于他承认了无常作意与见利益两者在一起,便问:“是否有两个触、两个心的结合?”他宗者不见此两者的结合,便拒绝。在“苦”等问题中,也是同样的方法。那么,这里的结论是什么?是将诸行作意为无常等时结缚断除?还是于涅槃见利益者断除?还是将两者合在一起者断除?如果在作意无常等时断除,则唯应以观智心断除。如果是见利益者断除,那么随闻而于涅槃见利益者,也唯以观智心断除。如果两者合在一起者断除,则应有二触等的结合。然而,因为在圣道刹那,无常等作意的作用得以成就——由于不再生起执取“常”等法性,并且于涅槃现见利益得以实现,故应知:通过作用成就的方式,作意无常等者即以彼为所缘而转。
Saṅkhāreca aniccato manasikaroti, nibbāne ca ānisaṃsadassāvī hotīti pañhasmiṃ ayamadhippāyo – ānisaṃsadassāvissa saṃyojanānaṃ pahānaṃ hotīti tesaṃ laddhi. Nanu saṅkhāre aniccato manasikaroto saṃyojanā pahīyantīti ca puṭṭho āmantāti paṭijānāti. Tena te saṅkhāre ca aniccato manasikaroti, nibbāne ca ānisaṃsadassāvī hotīti idaṃ āpajjati, kiṃ sampaṭicchasi etanti. Tato paravādī ekacittakkhaṇaṃ sandhāya paṭikkhipati, dutiyaṃ puṭṭho nānācittavasena paṭijānāti. Sakavādī panassa adhippāyaṃ madditvā aniccamanasikārassa ānisaṃsadassāvitāya ca ekato paṭiññātattā dvinnaṃ phassānaṃ dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti pucchati. Itaro dvinnaṃ samodhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Dukkhatotiādipañhesupi eseva nayo. Kiṃ panettha sanniṭṭhānaṃ, kiṃ aniccādito manasikaroto saṃyojanā pahīyanti, udāhu nibbāne ānisaṃsadassāvissa, udāhu dvepi ekato karontassāti. Yadi tāva aniccādito manasikaroto pahānaṃ bhaveyya, vipassanācitteneva bhaveyya. Atha ānisaṃsadassāvino, anussavavasena nibbāne ānisaṃsaṃ passantassa vipassanācitteneva bhaveyya, atha dvepi ekato karontassa bhaveyya, dvinnaṃ phassādīnaṃ samodhānaṃ bhaveyya. Yasmā pana ariyamaggakkhaṇe aniccādimanasikārassa kiccaṃ nipphattiṃ gacchati puna niccatotiādigahaṇassa anuppattidhammabhāvato, nibbāne ca paccakkhatova ānisaṃsadassanaṃ ijjhati, tasmā kiccanipphattivasena aniccādito manasikaroto ārammaṇaṃ katvā pavattivasena ca nibbāne ānisaṃsadassāvissa saṃyojanānaṃ pahānaṃ hotīti veditabbaṃ.
548548. “于涅槃随观乐”的经文,只是证明了于涅槃有随观乐等的状态,并非仅凭见利益便能断除结缚。因此,所引用的经文也与未被引用一般无异。
548.Nibbāne sukhānupassīti suttaṃ nibbāne sukhānupassanādibhāvameva sādheti, na ānisaṃsadassāvitāmattena saṃyojanānaṃ pahānaṃ. Tasmā ābhatampi anābhatasadisamevāti.
不死所缘论释
2. Amatārammaṇakathāvaṇṇanā
549549. 现在为“不死所缘论”。其中,有些人不如理地执取“认为涅槃”等语句的意义,执持“以不死为所缘即是结缚”的见解,例如东山住部。针对他们,自宗者提问,他宗者承认。然后为了责难他:“如果以不死为所缘是结缚,那么不死就会成为结缚所系等性质”,便说“不死是结缚所系”等。他宗者因畏惧与经文相违而全部拒绝。以此方式,于一切问难中当知其义。然而,所引用的“涅槃是涅槃”经文,是就现法涅槃而说的,因此不能成立其主张。
549. Idāni amatārammaṇakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘nibbānaṃ maññatī’’tiādīnaṃ ayoniso atthaṃ gahetvā amatārammaṇaṃ saṃyojanaṃ hotīti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ sace amatārammaṇaṃ saṃyojanaṃ, amatassa saṃyojaniyādibhāvo āpajjatīti codetuṃ amataṃ saṃyojaniyantiādimāha. Itaro suttavirodhabhayena sabbaṃ paṭikkhipati. Iminā upāyena sabbavāresu attho veditabbo. Nibbānaṃ nibbānatoti āhaṭasuttaṃ pana diṭṭhadhammanibbānaṃ sandhāya bhāsitaṃ, tasmā asādhakanti.
「色有所缘」论释
3. Rūpaṃ sārammaṇantikathāvaṇṇanā
552-553现在称为“色有所缘论”。其中,色由具有缘的意义而称为“有所缘”,并非因为它缘取其他对象,这是从所缘缘来说的。然而,有人不加分别地执持“色有所缘”的见解,例如北道派;为了向他们说明所缘义的区别,自宗者提问,他宗者承认。其余内容可依巴利文本身了知。在“不应说”的问难中,自宗者就所依为所缘而承认。在第二个问难中,同样就所缘缘而承认。如此,这里仅以具有缘的意义成立了有所缘性。
552-553. Idāni rūpaṃ sārammaṇantikathā nāma hoti. Tattha rūpaṃ sappaccayaṭṭhena sārammaṇaṃ nāma hoti, na aññaṃ ārammaṇaṃ karotīti ārammaṇapaccayavasena. Yesaṃ pana avisesena rūpaṃ sārammaṇanti laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya ārammaṇatthassa vibhāgadassanatthaṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha pāḷianusāreneva veditabbaṃ. Na vattabbanti pañhe olubbhārammaṇaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Dutiyapañhepi paccayārammaṇaṃ sandhāya paṭiññā tasseva. Iti sappaccayaṭṭhenevettha sārammaṇatā siddhāti.
4. 随眠是无所缘之论释
4. Anusayā anārammaṇakathāvaṇṇanā
554-556现在称为“随眠无所缘论”。其中,有人执持这样的见解:“随眠是心不相应、无因、无记的,因此是无所缘的”,例如安达迦派和一部分北道派。针对他们,自宗者以“随眠”提问,他宗者予以承认。接着,为了责难他宗者:“所谓无所缘,应当是这样的”,便举出“色”等。提到“欲贪”等,是为了显示其与欲贪随眠无差别。在“行蕴是无所缘”的问难中,他宗者针对与心相应的行蕴而拒绝承认。针对随眠、命根、身业等包含在行蕴中的色法,他宗者则承认。依此方法,应知所有问难中的义理。在“有随眠”的问难中,由于随眠未被断除,故承认“有随眠”,并非因为随眠有现起的存在。因为未被断除的,既不是过去,也不是未来,亦不是现在。然而,这种为道所断的烦恼,因未被断除而说为“存在”。对于这样的存在,不应说“这是它的所缘”,因此那被拒绝了。但是,这不独限于随眠,贪等也是如此,故不能成为“随眠无所缘”的证明。
554-556. Idāni anusayā anārammaṇātikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ anusayā nāma cittavippayuttā ahetukā abyākatā, teneva ca anārammaṇāti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva ekaccānañca uttarāpathakānaṃ; te sandhāya anusayāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ anārammaṇena nāma evaṃvidhena bhavitabbanti codetuṃ rūpantiādimāha. Kāmarāgotiādi kāmarāgānusayato anaññattā dassitaṃ. Saṅkhārakkhandho anārammaṇoti pañhe cittasampayuttasaṅkhārakkhandhaṃ sandhāya paṭikkhipati. Anusayaṃ jīvitindriyaṃ kāyakammādirūpañca saṅkhārakkhandhapariyāpannaṃ, taṃ sandhāya paṭijānāti. Imināvupāyena sabbavāresu attho veditabbo. Sānusayoti pañhe pana appahīnānusayattā sānusayatā anuññātā. Na anusayānaṃ pavattisabbhāvā. Yo hi appahīno, na so atīto, nānāgato, na paccuppanno ca. Maggavajjhakileso panesa appahīnattāva atthīti vuccati. Evarūpassa ca idaṃ nāma ārammaṇanti na vattabbaṃ. Tasmā taṃ paṭikkhittaṃ. Taṃ panetaṃ na kevalaṃ anusayassa, rāgādīnampi tādisameva, tasmā anusayānaṃ anārammaṇatāsādhakaṃ na hotīti.
5. 智是无所缘之论释
5. Ñāṇaṃ anārammaṇantikathāvaṇṇanā
557-558现在称为“智无所缘论”。其中,因为阿罗汉在具足眼识时被称作“有智者”,而那一刻其智并没有所缘,所以有些人执取“智无所缘”的见解,例如安达迦派;针对他们,自宗者提问,他宗者承认。此处的其余内容,应依“随眠论”中所说的方式理解。
557-558. Idāni ñāṇaṃ anārammaṇantikathā nāma hoti. Tattha yasmā arahā cakkhuviññāṇasamaṅgī ñāṇīti vuccati, tassa ñāṇassa tasmiṃ khaṇe ārammaṇaṃ natthi, tasmā ñāṇaṃ anārammaṇanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha anusayakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbanti.
6. 过去未来所缘之论释
6. Atītānāgatārammaṇakathāvaṇṇanā
559-561现在称为“过去未来所缘论”。于此,由于所谓过去、未来之所缘实际上并不存在,因此有人——如北道派——执取“过去无所缘”的见解,认为以过去为所缘的心,因无所缘故,应成无所缘。针对他们,自宗以“过去为所缘”发问,他宗承认。其余内容,依巴利原文本身便可明了。
559-561. Idāni atītānāgatārammaṇakathā nāma hoti. Tattha yasmā atītānāgatārammaṇaṃ nāma natthi, tasmā tadārammaṇena cittena ārammaṇassa natthitāya anārammaṇena bhavitabbanti atītaṃ anārammaṇanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ, te sandhāya atītārammaṇanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.
7. 寻随行论之解释
7. Vitakkānupatitakathāvaṇṇanā
562现在称为“寻随行论”。于此,“寻随行”有两种:依所缘方面与依相应方面。其中,由于并未限定“某心非寻之所缘”,所以一切心皆可能为寻随行;但由于存在与寻不相应之心,故并非一切心皆是寻随行。如此,有人——如北道派——未作此区分,一概执取“一切心皆是寻随行”的见解。针对他们,自宗提问,他宗承认。其余内容,依巴利原文本身便可明了。
562. Idāni vitakkānupatitakathā nāma hoti. Tattha vitakkānupatitā nāma duvidhā – ārammaṇato ca sampayogato ca. Tattha asukacittaṃ nāma vitakkassārammaṇaṃ na hotīti niyamābhāvato siyā sabbaṃ cittaṃ vitakkānupatitaṃ, vitakkavippayuttacittasabbhāvato pana na sabbaṃ cittaṃ vitakkānupatitaṃ. Iti imaṃ vibhāgaṃ akatvā aviseseneva sabbaṃ cittaṃ vitakkānupatitanti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha pāḷivaseneva niyyātīti.
8. 寻扩散声论之解释
8. Vitakkavipphārasaddakathāvaṇṇanā
563现在称为“寻扩散声论”。于此,因经中说“寻与伺是语行”,故有人——如东山住部——执取此见:“一切时中,凡有寻有伺,乃至意界转起时,寻的扩散即是声音。”针对他们,自宗以“一切”发问,他宗承认。接着,为破斥对方:“若声音仅是寻的扩散,则触等的扩散亦应成声音”,而说“一切时中,触者”等。他宗未见此类经句片段,便予否认。问:“寻的扩散声是耳所识知的吗?”这是将声音仅视作寻的扩散而问,并非指由寻的扩散所生起的经教量之声,他宗否认。而“寻的扩散声不是耳所识知的吗?”此为显示他宗自身的执取。因他宗主张声音仅是寻的扩散,此则非耳所能识知。另一方则依据“听闻寻的扩散声后而告知”(《长部》3.148)的说法,认为它是耳所识知的。
563. Idāni vitakkavipphārasaddakathā nāma hoti. Tattha yasmā ‘‘vitakkavicārā vacīsaṅkhārā’’ti vuttā, tasmā sabbaso vitakkayato vicārayato antamaso manodhātupavattikālepi vitakkavipphāro saddoyevāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya sabbasoti pucchā sakavādissa paṭiññā itarassa. Atha naṃ yadi vitakkavipphāramattaṃ saddo, phassādivipphāropi saddo bhaveyyāti codetuṃ sabbaso phusayatotiādimāha. Itaro tādisaṃ suttalesaṃ apassanto paṭikkhipati. Vitakkavipphāro saddo sotaviññeyyoti vitakkassa vipphāramattameva saddoti katvā pucchati, na vitakkavipphārasamuṭṭhitaṃ suttapamattānaṃ saddaṃ, itaro paṭikkhipati. Nanu vitakkavipphārasaddo na sotaviññeyyoti idaṃ tasseva laddhiyā dasseti. So hi vitakkavipphāramattameva saddaṃ vadati, so na sotaviññeyyoti. Itaro pana ‘‘vitakkavipphārasaddaṃ sutvā ādisatī’’ ti (dī. ni. 3.148) vacanato sotaviññeyyovāti vadati.
9. 非随心之语论释
9. Nayathācittassa vācātikathāvaṇṇanā
564接下来是“非随心之语论”。其中,由于有人想要说此却说成了彼,因此有些人执取这样的观点:“非随心之语既不顺于心,也不随于心,即便没有心也能生起”,例如东山住部。针对他们,自宗提问,他宗承认。随后,为了责难对方:“若没有生起彼语的心,那么那一刹那中的触等也不应存在”,而说“无触者”等。在“非欲说者”等处,因为即使想说此却说彼,他仍被称为“欲说者”,所以他宗以“并非如此”来否认。
564. Idāni nayathācittassa vācātikathā nāma hoti. Tattha yasmā koci aññaṃ bhaṇissāmīti aññaṃ bhaṇati, tasmā nayathācittassa vācā cittānurūpā cittānugatikā na hoti, vināpi cittena pavattatīti yesaṃ laddhi; seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi taṃsamuṭṭhāpakaṃ cittaṃ na siyā, phassādayopi tasmiṃ khaṇe na siyu’’nti codetuṃ aphassakassātiādimāha. Na bhaṇitukāmotiādīsu yasmā aññaṃ bhaṇissāmīti aññaṃ bhaṇantopi bhaṇitukāmoyeva nāma hoti, tasmā na hevāti paṭikkhipati.
565“难道没有想说此却说彼的人吗?”等句中,想说要“衣”的人可能说成了“久”。其中,欲说此的心是一回事,说彼的心是另一回事,如此,由于与先前的心不相似,故称为“非随心者”,因此他仅仅是没有罪过,但并非没有生起“久”这一言语的心。如此,针对“此语是无心的”这一见解,试图以此例来成立“非随心之语”,实际上并不能成立。
565.Nanu atthi koci aññaṃ bhaṇissāmītiādīsu cīvaranti bhaṇitukāmo cīranti bhaṇeyya. Tattha aññaṃ bhaṇitukāmatācittaṃ, aññaṃ bhaṇanacittaṃ, iti pubbabhāgena cittena asadisattā ayathācitto nāma hoti, tenassa kevalaṃ anāpatti nāma hoti, na pana cīranti vacanasamuṭṭhāpakacittaṃ natthi, iti acittakā sā vācāti atthaṃ sandhāya iminā udāharaṇena ‘‘nayathācittassa vācā’’ti patiṭṭhāpitāpi appatiṭṭhāpitāva hotīti.
第十,非随心之身业论注释。
10. Nayathācittassa kāyakammantikathāvaṇṇanā
566-567接下来是“非随心之身业论”。其中,由于有人想去某处却去了另一处,因此有些人执取这样的观点:“非随心之身业不顺于心、不随于心,即便没有心也能转起”,例如东山住部。针对他们,自宗提问,他宗承认。此处的其余内容,应按照前面所说的方式理解。
566-567. Idāni nayathācittassa kāyakammantikathā nāma hoti. Tattha yasmā koci aññatra gacchissāmīti aññatra gacchati, tasmā nayathācittassa kāyakammaṃ cittānurūpaṃ cittānugatikaṃ na hoti, vināpi cittena pavattatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃyeva, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.
第十一,具足过去未来论注释。
11. Atītānāgatasamannāgatakathāvaṇṇanā
568-570此节名为“具足过去未来论”。其中,应知有二种施设:“具足”的施设与“获得”的施设。其中,具足现在法者称为“具足”。然而,获得八等至者,虽然那些等至并非在同一刹那转起——有些是过去,有些是未来,有些是现在——但因已证得且未退失,故仍称为“获得者”。其中,有人未作此区分,认为:因为禅那获得者也有过去和未来的禅那,所以他们便“具足过去与未来”,例如安达迦派。对此,自宗提问,他宗承认。此处的其余内容意义明显。而“八解脱禅修者”等文,是在证明“获得者”的状态,并非“具足”的状态。
568-570. Idāni atītānāgatehi samannāgatakathā nāma hoti. Tattha samannāgatapaññatti paṭilābhapaññattīti dve paññattiyo veditabbā. Tāsu paccuppannadhammasamaṅgī samannāgatoti vuccati. Aṭṭha samāpattilābhino pana samāpattiyo kiñcāpi na ekakkhaṇe pavattanti, aññā atītā honti, aññā anāgatā, aññā paccuppannā, paṭivijjhitvā aparihīnatāya pana lābhīti vuccati. Tattha yesaṃ imaṃ vibhāgaṃ aggahetvā yasmā jhānalābhīnaṃ atītānāgatāni jhānānipi atthi, tasmā ‘‘te atītenapi anāgatenapi samannāgatā’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ. Te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti. ‘‘Aṭṭhavimokkhajhāyī’’tiādi pana lābhībhāvassa sādhakaṃ, na samannāgatabhāvassāti.