决定论注释
1. Niyāmakathāvaṇṇanā
445-447445-447. 现在论述“决定论”。其中,“决定”是指圣道,如经中“堪能入决定,于善法中成正性”(《人施设》13)所说。然而,纵使此圣道生起后又灭去,补特伽罗仍不称为“不定”,因此有部派——例如案达罗派——执取“此决定以常恒义故为无为”。针对此执,自宗论师发问,他宗论师承认。继而,为揭示“若此决定是无为,当具如此性质”而举说“涅槃”等。诸关联问的含义是显明的。
445-447. Idāni niyāmakathā nāma hoti. Tattha niyāmoti ‘‘bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammatta’’nti (pu. pa. 13) vacanato ariyamaggo vuccati. Yasmā pana tasmiṃ uppajjitvā niruddhepi puggalo aniyato nāma na hoti, tasmā ‘‘so niyāmo niccaṭṭhena asaṅkhato’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tato ‘‘yadi so asaṅkhato, evarūpena tena bhavitabba’’nti dīpento nibbānantiādimāha. Saṃsandanapucchā uttānatthāyeva.
“有求者”等句,是为阐明决定的有为性而说。在“道是无为”的问难中,因其有生灭而遭反驳;在“决定是有为”的问难中,针对即使道灭之后决定仍然存在而遭反驳;对于“预流决定”等问,也应依此理趣,从顺与逆两方面来理解其义。被问及“五种无为”时,因未见五种无为之出处而反驳;第二次被问时,则因四种正性决定被称为决定、以及涅槃是无为而承许。邪性决定之问,是为说明仅凭被称为决定,并不足以成立无为而说。
Atthikecītiādi niyāmassa saṅkhatabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ. Maggo asaṅkhatotipañhe tassa uppādanirodhabhāvato paṭikkhipatīti. Niyāmo saṅkhatotipañhe niruddhepi magge niyāmassa atthitaṃ sandhāya paṭikkhipati. Sotāpattiniyāmotiādipañhesupi anulomato ca paṭilomato ca imināva nayena attho veditabbo. Pañca asaṅkhatānīti puṭṭho pañcannaṃ asaṅkhatānaṃ āgataṭṭhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho catunnaṃ sammattaniyāmānaṃ niyāmavacanato nibbānassa ca asaṅkhatabhāvato paṭijānāti. Micchattaniyāmapañho niyāmavacanamattena asaṅkhatatāya ayuttabhāvadīpanatthaṃ vuttoti.
缘起论注释
2. Paṭiccasamuppādakathāvaṇṇanā
448448. 此处为“缘起论”。其中,有些部派,如东山住部和正量部,依《因缘相应》中“无论是如来出世或不出世,此法界常住、法住性”等语,执取“缘起是无为”。针对他们,自宗论师提问,他宗论师承认。
448. Idāni paṭiccasamuppādakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ nidānavagge ‘‘uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā’’tiādivacanato (saṃ. ni. 2.20) ‘‘paṭiccasamuppādo asaṅkhato’’ti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānañca mahisāsakānañca; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.
449449. “无明是无为”等问,旨在显示无明等本身即是缘起。然而,其中每一支被称为“缘起”的意义,在《缘起分别》中已有说明。
449.Avijjāasaṅkhatāti ādayo pañhā avijjādīnaṃyeva paṭiccasamuppādabhāvadassanatthaṃ vuttā. Yena panatthena tattha ekekaṃ aṅgaṃ ‘‘paṭiccasamuppādo’’ti vuccati, so paṭiccasamuppādavibhaṅge vuttoyeva.
451“以无明为缘而有行”——其中“法住性”等文句,正是为了通过显示对方用以建立执取的经文之本义,破除其执取。此处的意思是:前文所说“此界常住,法住性,法定性”,并非在无明等诸缘之外别有某个独立的存在,它只是无明等缘的名目。因为无论诸佛出世或不出世,行皆从无明生,识等从行等生,所以在“以无明为缘而有行”这句话中,诸行法依因的意义而常住,故称为“法住性”;依因的意义而决定,故称为“法定性”——这即名为无明。他宗问:“它是无为,涅槃也是无为吗?”他宗论师依执取承认后,又被追问“那便有两种无为”时,虽因不见经文依据而有所驳斥,却仍依执取承认。其余诸句的理趣也是如此。与前面所说类似之处,应依那里所说的理趣来理解。
451.Avijjāpaccayā saṅkhārāti yā tattha dhammaṭṭhitatātiādi yena suttena laddhi patiṭṭhāpitā, tasseva atthadassanena laddhibhindanatthaṃ vuttaṃ. Ayañhettha attho – yā ayaṃ heṭṭhā ‘‘ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā’’ti vuttā na sā aññatra avijjādīhi visuṃ ekā atthi. Avijjādīnaṃ pana paccayānaṃyevetaṃ nāmaṃ. Uppannepi hi tathāgate anuppannepi avijjāto saṅkhārā sambhavanti, saṅkhārādīhi ca viññāṇādīni, tasmā ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’ti yā etasmiṃ pade saṅkhāradhammānaṃ kāraṇaṭṭhena ṭhitatāti dhammaṭṭhitatā. Tesaṃyeva ca dhammānaṃ kāraṇaṭṭheneva niyāmatāti dhammaniyāmatāti avijjā vuccati. Sā ca asaṅkhatā, nibbānañca asaṅkhatanti pucchati. Paravādī laddhivasena paṭijānitvā puna dve asaṅkhatānīti puṭṭho suttābhāvena paṭikkhipitvā laddhivaseneva paṭijānāti. Sesapadesupi eseva nayo. Heṭṭhā vuttasadisaṃ pana tattha vuttanayeneva veditabbanti.
谛论注释
3. Saccakathāvaṇṇanā
452-454从现在起,是名为“谛论”的部分。其中,有些部派——例如东山住部——依于“诸比丘,此四者为真如、非虚妄”的经文,生起了“四谛是常、是无为”的执取。针对他们,自宗论师提问,他宗论师承认。其目的意趣是这样的:苦、集、道中的事谛是有为,相谛是无为;而灭中并无事谛,唯是无为。因此,他回答“是的”。然而,这只是他的执取。因为他虽承许苦属于事谛,也同样承许集和道。可实际上,它们所具有的恼害、生起、出离等相,才名为相谛,并非在恼害相等之外,别有某种名为“苦”等的实体存在。关于“庇护所”等文句的意趣,也应依所说的理趣来理解。
452-454. Idāni saccakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘cattārimāni, bhikkhave, tathāni avitathānī’’ti (saṃ. ni. 5.1090) suttaṃ nissāya ‘‘cattāri saccāni niccāni asaṅkhatānī’’ti laddhi, seyyathāpi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Ayañhissa adhippāyo – dukkhasamudayamaggesu vatthusaccaṃ saṅkhataṃ, lakkhaṇasaccaṃ asaṅkhataṃ. Nirodhe vatthusaccaṃ nāma natthi asaṅkhatameva tanti. Tasmā āmantāti āha. Taṃ panassa laddhimattameva. So hi dukkhaṃ vatthusaccaṃ icchati, tathā samudayaṃ maggañca. Yāni pana nesaṃ bādhanapabhavaniyyānikalakkhaṇāni, tāni lakkhaṇasaccaṃ nāmāti, na ca bādhanalakkhaṇādīhi aññāni dukkhādīni nāma atthīti. Tāṇānītiādīsu adhippāyo vuttanayeneva veditabbo.
在“苦谛”的问题中,他依于执取,着眼于相而作出承认。在“苦”的问题中,他着眼于事而予以反驳。由此以下,清净问与关联问,都应当依经文的次序来了解。最后,为建立执取而引用的经文,由于错误地把握了其中的含义,便如同不曾被引用一般。
Dukkhasaccanti pañhe laddhivasena lakkhaṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Dukkhanti pañhe vatthuṃ sandhāya paṭikkhipati. Ito paraṃ suddhikapañhā ca saṃsandanapañhā ca sabbe pāḷianusāreneva veditabbā. Avasāne laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ āhaṭasuttaṃ atthassa micchā gahitattā anāhaṭasadisamevāti.
4. 无色论注释
4. Āruppakathāvaṇṇanā
455-456接下来是“无色论”。其中,某些部派依据“四无色是不动”这一说法,执取“所有这些法皆是无为”。针对他们,自宗论师以“空无边处”等提问,他宗论师表示承认。此处的其余内容,义理明显。至于所引用的证成经文,也因未解其义而加以引用,故如同未引用一般。
455-456. Idāni āruppakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘cattāro āruppā āneñjā’’ti vacanaṃ nissāya ‘‘sabbepi te dhammā asaṅkhatā’’ti laddhi, te sandhāya ākāsānañcāyatananti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti. Sādhakasuttampi atthaṃ ajānitvā āhaṭattā anāhaṭasadisamevāti.
5. 灭尽定论注释
5. Nirodhasamāpattikathāvaṇṇanā
457-459接下来是“灭尽定论”。其中,灭尽定是指四蕴的不转起。然而,当它被造作时,即被造作;被入定时,即被入定,因此被称为“所造”。但由于缺乏有为与无为的特征,故不应说它是“有为”或“无为”。在此,有些人持有这样的见解:“因为它不是有为,所以是无为”,例如安达卡派与北道派。针对他们,自宗论师提出“灭尽定”的质问,他宗论师表示承认。至于“令生起”等语,仅是依于入定与证得而说。然而,如同色法等不会令无为法生起那样,并无人能令它生起。从灭尽中清净而出起,应知为果等至。但它绝非无为,故予以否定。“若是如此”:这是针对持有“因为它不是有为,所以是无为”的见解而言。然而,此并非成为无为的理由,虽已说明,却如同未说一般。
457-459. Idāni nirodhasamāpattikathā nāma hoti. Tattha nirodhasamāpattīti catunnaṃ khandhānaṃ appavatti. Yasmā pana sā kariyamānā kariyati, samāpajjiyamānā samāpajjiyati, tasmā nipphannāti vuccati. Saṅkhatāsaṅkhatalakkhaṇānaṃ pana abhāvena na vattabbā ‘‘saṅkhatāti vā asaṅkhatā’’ti vā. Tattha yesaṃ ‘‘yasmā saṅkhatā na hoti, tasmā asaṅkhatā’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva uttarāpathakānañca; te sandhāya nirodhasamāpattīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Uppādentītiādi samāpajjanapaṭilābhavaseneva vuttaṃ. Yathā pana rūpādayo asaṅkhatadhamme uppādenti; na tathā taṃ keci uppādenti nāma. Nirodhā vodānaṃ vuṭṭhānanti phalasamāpatti veditabbā. Asaṅkhatā pana taṃ natthiyeva, tasmā paṭikkhipati. Tena hīti yasmā saṅkhatā na hoti, tasmā asaṅkhatāti laddhi. Idaṃ pana asaṅkhatabhāve kāraṇaṃ na hotīti vuttampi avuttasadisamevāti.
6. 虚空论释义
6. Ākāsakathāvaṇṇanā
460-462接下来是“虚空论”。其中,虚空有三种:限定虚空、遍相除去虚空、无碍虚空。“空无虚空”也是它的名称。在这三种虚空中,限定虚空是有为的,其余两种仅是施设。然而,有些人持有这样的见解:“这两种虚空因为不是有为,所以是无为”,例如北道派与摩醯舍迦派。针对他们,自宗论师提出“虚空”的质问,他宗论师表示承认。此处的其余内容,义理明显。
460-462. Idāni ākāsakathā nāma hoti. Tattha tividho ākāso – paricchedākāso , kasiṇugghāṭimākāso, ajaṭākāso. ‘‘Tucchākāso’’tipi tasseva nāmaṃ. Tesu paricchedākāso saṅkhato, itare dve paññattimattā. Yesaṃ pana ‘‘duvidhopi yasmā saṅkhato na hoti, tasmā asaṅkhato’’ti laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ mahisāsakānañca; te sandhāya ākāsoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha uttānatthamevāti.
7. 虚空有见等论之解释
7. Ākāso sanidassanotikathāvaṇṇanā
463-464接下来是“虚空为有见”论。在此,某些人依于在钥匙孔等处生起的智,执取“一切无碍虚空皆为有见”的见解,如安达卡派。针对他们,自宗论师提出“虚空为有见”的质问,而他宗论师予以承诺。随后,为责难他宗——“若是有见,则应如是有”,而说“色”等语。当以“缘于眼……”等问难时,他宗因无此类经文而予以否定,转而依于对秤杆中间等处的感知而作出承诺。所谓“两棵树之间”:在此,以眼见树色之后,因中间无色,而依意门生起“虚空”的认知,此并非眼识。其余各处,道理亦同。因此,此论不得成立。
463-464. Idāni ākāso sanidassanotikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ tāḷacchiddādīsu ñāṇappavattiṃ nissāya ‘‘sabbopi ajaṭākāso sanidassano’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ ; te sandhāya ākāso sanidassanoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi sanidassano, evaṃvidho bhaveyyā’’ti codanatthaṃ rūpantiādi vuttaṃ. Cakkhuñca paṭiccātipañhesu evarūpassa suttassa abhāvena paṭikkhipitvā tulantarikādīnaṃ upaladdhiṃ nissāya paṭijānāti. Dvinnaṃ rukkhānaṃ antaranti ettha rukkharūpaṃ cakkhunā disvā antare rūpābhāvato ākāsanti manodvāraviññāṇaṃ uppajjati, na cakkhuviññāṇaṃ. Sesesupi eseva nayo. Tasmā asādhakametanti.
10. 地界有见等论之解释
10. Pathavīdhātusanidassanātiādikathāvaṇṇanā
465-470接下来是“地界为有见”等论。在此,某些人因见到石头、水、网、树、移动之物,以及五根所依处的色处,并于身表时见到手足等色,便执取“地界等为有见”的见解,如安达卡派。针对他们,在所有的论述中,自宗论师首先提出质问,而他宗论师予以承诺。其余一切,应依巴利文的次第及前文所述的方法来理解。始于“地界为有见”,终于“身业为有见”的论述,至此完毕。
465-470. Idāni pathavīdhātu sanidassanātiādikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ pāsāṇaudakajālarukkhacalanānañceva pañcindriyapatiṭṭhokāsānañca vaṇṇāyatanaṃ kāyaviññattikāle hatthapādādirūpañca disvā ‘‘pathavīdhātuādayo sanidassanā’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya sabbakathāsu ādipucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ sabbattha pāḷianusārena ceva heṭṭhā vuttanayena ca veditabbanti. Pathavīdhātu sanidassanāti ādiṃ katvā kāyakammaṃ sanidassananti pariyosānakathā niṭṭhitā.