一、解脱论之解释
1. Vimuttikathāvaṇṇanā
418此处有“解脱论”。其中,观智、道智、果智、省察智这四种智,称为“解脱智”。观智因从常等相中解脱,或作为彼分解脱的状态,故为解脱智。道智是正断解脱,果智是安息解脱,省察智因了知解脱,故为解脱智。在这四种解脱智中,依究竟义,唯果智才是解脱。其余诸智,既不可说为“已解脱”,也不可说为“未解脱”。因此,有些人(如安达迦派)不加分别地说“名为解脱智者是已解脱”,笼统地执取“解脱智即已解脱”的见解;针对他们,自宗论师提问,他宗论师作答。当被问及“凡任何”时,他宗论师考虑到省察智等而否认。当被问及“正在行道者”时,他宗论师考虑到道智的无漏性而承认。然而,因为那道智并非住于须陀洹果者的智,所以不称为“已解脱”——为了指出这一点,自宗论师又说“须陀洹”等。依此方式,应知一切处之义理。
418. Idāni vimuttikathā nāma hoti. Tattha vipassanā, maggo, phalaṃ, paccavekkhaṇanti catunnaṃ ñāṇānaṃ vimuttiñāṇanti nāmaṃ. Tesu vipassanāñāṇaṃ niccanimittādīhi vimuttattā, tadaṅgavimuttibhāvena vā vimuttattā vimuttiñāṇaṃ. Maggo samucchedavimutti, phalaṃ paṭippassaddhivimutti, paccavekkhaṇañāṇaṃ pana vimuttiṃ jānātīti vimuttiñāṇaṃ. Evaṃ catubbidhe vimuttiñāṇe nippariyāyena phalañāṇameva vimutti. Sesāni ‘‘vimuttānī’’ti vā ‘‘avimuttānī’’ti vā na vattabbāni. Tasmā ‘‘idaṃ nāma vimuttiñāṇaṃ vimutta’’nti avatvā aviseseneva ‘‘vimuttiñāṇaṃ vimutta’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Puna yaṃkiñcīti puṭṭho paccavekkhaṇādīni sandhāya paṭikkhipati. Paṭipannassāti puṭṭho maggañāṇassa anāsavataṃ sandhāya paṭijānāti. Yasmā pana taṃ sotāpannassa phale ṭhitassa ñāṇaṃ na hoti, tasmā vimuttaṃ nāma na hotīti codanatthaṃ puna sakavādī sotāpannassātiādimāha. Iminā upāyena sabbattha attho veditabbo.
二、无学智论之解释
2. Asekhañāṇakathāvaṇṇanā
421此处有“无学论”。其中,因为阿难长老等有学圣者以“世尊是伟大的”等方式了知无学(世尊),所以有些人(如北道派)执取“有学圣者具有无学智”的见解;针对他们,自宗论师提问,他宗论师作答。“了知、看见”是就自己已证得的了知而说。“种姓者”等语,是为了显示处于下地者没有上上智而说。他宗论师说:“难道阿难尊者是有学,却了知‘世尊是伟大的’吗?”他宗论师希望将此智称为无学智,因为它是在无学的世尊中生起的智,但这并非无学智。因此,即使如此建立,其见解也等于未被建立。
421. Idāni asekhakathā nāma hoti. Tattha yasmā ānandattherādayo sekhā ‘‘uḷāro bhagavā’’tiādinā nayena asekhe jānanti, tasmā ‘‘sekhassa asekhañāṇaṃ atthī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Jānāti passatīti idaṃ attanā adhigatassa jānanavasena vuttaṃ. Gotrabhunotiādi heṭṭhimāya bhūmiyaṃ ṭhitassa uparūpariñāṇassa abhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Nanu āyasmā ānando sekho ‘‘uḷāro bhagavā’’ti jānātīti paravādī asekhe bhagavati pavattattā taṃ asekhañāṇanti icchati, na panetaṃ asekhaṃ. Tasmā evaṃ patiṭṭhāpitāpi laddhi appatiṭṭhāpitāva hotīti.
三、颠倒论之解释
3. Viparītakathāvaṇṇanā
424此处有“颠倒论”。其中,有些人(如安达迦派)执取这样的见解:“凡是在地遍处中作‘地’想而入定者,他的那个智是颠倒智。”针对他们,自宗论师提问,他宗论师作答。因为依地而生起的相并非地本身,而此人对此相作‘地’想,所以这是颠倒智——这是他们的意图。于是,自宗论师为诘问:“特相地、有聚地、相地、地天神,这一切都是地,对于这些,以‘地’为智并非颠倒。然而,对于无常作常想等颠倒,才名为颠倒智。你的这个颠倒智是这些中的哪一种呢?”而说“无常、常”等。他宗论师考虑到没有颠倒相而予以否认,考虑到地相而予以承认。
424. Idāni viparītakathā nāma hoti. Tattha ‘‘yvāyaṃ pathavīkasiṇe pathavīsaññī samāpajjati, tassa taṃ ñāṇaṃ viparītañāṇa’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Pathaviṃ nissāya uppannanimittañhi na pathavīyeva, tatra cāyaṃ pathavīsaññī. Tasmā viparītañāṇanti ayametassa adhippāyo. Tato sakavādī ‘‘lakkhaṇapathavīpi sasambhārapathavīpi nimittapathavīpi pathavīdevatāpi sabbā pathavīyeva, tāsu pathavīti ñāṇaṃ viparītaṃ na hoti. Anicce niccantiādivipariyeso pana viparītañāṇaṃ nāma. Kiṃ te idaṃ etesu aññatara’’nti codetuṃ anicce niccantiādimāha. Itaro vipallāsalakkhaṇābhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati, pathavīnimittaṃ sandhāya paṭijānāti.
“善”是指有学与凡夫的智而言。于“阿罗汉是否存在”等问难中,他方论师以无颠倒相的缘故而否认,着眼于地相而承认。“一切地”的意思是问:“所有地遍处都只是特相地吗?”自宗论师以并非如此而否认。“难道有地,且有人依‘地’而入于地吗?”这是自宗论师的问难。意思是:“难道存在相地,且有人依‘地’而入于此地,而非依水或火等吗?”“有地”等所说,是为了显示:若对于任何事物,如其实际存在而入定者的智是颠倒的,那么涅槃同样存在,对于入于涅槃者,其能断除一切颠倒的道智,对你而言也应成为颠倒。
Kusalanti sekkhaputhujjanānaṃ ñāṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Atthi arahatoti pañhesupi vipallāsalakkhaṇābhāvena paṭikkhipati. Pathavīnimittaṃ sandhāya paṭijānāti. Sabbeva pathavīti sabbaṃ taṃ pathavīkasiṇaṃ lakkhaṇapathavīyeva hotīti pucchati. Sakavādī tathā abhāvato paṭikkhipati. Nanu pathavī atthi, atthi ca koci pathaviṃ pathavito samāpajjatīti pucchā sakavādissa . Tassattho – nanu nimittapathavī atthi, atthi ca koci taṃ pathaviṃ pathavitoyeva samāpajjati, na āpato vā tejato vāti. Pathavī atthītiādi ‘‘yadi yaṃ yathā atthi, taṃ tathā samāpajjantassa ñāṇaṃ viparītaṃ hoti, nibbānaṃ atthi, tampi samāpajjantassa sabbavipariyesasamugghātanaṃ maggañāṇampi te viparītaṃ hotū’’ti dassanatthaṃ vuttanti.
4. 决定论之解释
4. Niyāmakathāvaṇṇanā
428-431现在论述“决定论”。在此,由于世尊了知某个将进入正性决定的人为“此人堪能证法”,因此有些人——例如现今的北道派——执取此见:“对于处于不确定状态的凡夫,存在着能知他将进入决定的智。”针对这些,自宗论师以“不确定者”提问。其中,“进入决定”的“决定”是指道,“进入决定”即入道、证道之义。而他方论师考虑到世尊依其智见到了“此人堪能”的那个智,便承认了。
428-431. Idāni niyāmakathā nāma hoti. Tattha yo puggalo sammattaniyāmaṃ okkamissati, taṃ ‘‘bhabbo esa dhammaṃ abhisametu’’nti yasmā bhagavā jānāti, tasmā ‘‘aniyatassa puthujjanasseva sato puggalassa niyāmagamanāya ñāṇaṃ atthī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya aniyatassāti pucchā sakavādissa. Tattha niyāmagamanāyāti niyāmo vuccati maggo, maggagamanāya maggokkamanāyāti attho. Yaṃ panassa ñāṇaṃ disvā bhagavā ‘‘bhabbo aya’’nti jānāti, taṃ sandhāya paṭiññā paravādissa.
于是,自宗论师为了显示他方论点的不合理,就“决定者”进行了反问。其中,于第一问,他以“对于依道而决定者,并无趋向不决定的智”而否认。于第二问,他以“不存在”而承认。于第三问,被问及“对于不决定者,没有(智)”时,他因与自宗见解相违而否认。再以第一问为第四问,就决定者趋向决定等三个问题提问。此中,第一问,因依最初道而决定者已不再有为此的智,故否认。第二问,同样以“不存在”而承认。第三问,同样因见解相违而否认。再以第一问为第八问,就不决定者趋向不决定等三个问题提问。这些问题的含义,当依前所述之法了知。再以第一问为第十二问,提出“有决定吗”等基于此的问题。此中,由于趋向决定之智即是道智,因此就它而言“有决定”。然而,对方于说“决定”时否认,于说“智”时承认。于念处等中,亦同此法。反论的部分,义理易解。“种姓者”等语,是为显示:“某人未证得者,即无彼智。”世尊了知。
Athassa sakavādī ayuttavāditaṃ dīpetuṃ niyatassāti viparītānuyogamāha. Tattha paṭhamapañhe maggena niyatassa aniyāmagamanāya ñāṇaṃ nāma natthīti paṭikkhipati. Dutiye natthibhāvena paṭijānāti. Tatiye aniyatassa natthīti puṭṭhattā laddhivirodhena paṭikkhipati. Puna paṭhamapañhameva catutthaṃ katvā niyatassa niyāmagamanādivasena tayo pañhā katā. Tesu paṭhame yasmā ādimaggena niyatassa puna tadatthāya ñāṇaṃ natthi, tasmā paṭikkhipati. Dutiye natthibhāveneva paṭijānāti. Tatiye laddhivirodheneva paṭikkhipati. Puna paṭhamapañhaṃ aṭṭhamaṃ katvā aniyatassa aniyāmagamanādivasena tayo pañhā katā. Tesaṃ attho vuttanayeneva veditabbo. Puna paṭhamapañhameva dvādasamaṃ katvā taṃmūlakā atthi niyāmotiādayo pañhā katā. Tattha yasmā niyāmagamanāya ñāṇaṃ nāma maggañāṇameva hoti, tasmā taṃ sandhāya atthi niyāmoti vuttaṃ. Itaro pana niyāmoti vutte paṭikkhipati, ñāṇanti vutte paṭijānāti. Satipaṭṭhānādīsupi eseva nayo. Paccanīkaṃ uttānatthameva. Gotrabhunotiādi yena yaṃ appattaṃ, tassa taṃ natthīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Bhagavā jānātīti attano ñāṇabalena jānāti, na tassa niyāmagamanañāṇasabbhāvato. Tasmā iminā kāraṇena patiṭṭhitāpissa laddhi appatiṭṭhitāyevāti.
5. 无碍解论之解释
5. Paṭisambhidākathāvaṇṇanā
432-433现在,名为“无碍解论”的讨论开始。其中,有部分人执取“凡是圣者的智,全部都是出世间的”这一见解,从而认为“一切智都是无碍解”,如安达迦派。针对他们,自宗论师提问,对方表示认可。在世俗智的问题中,关于地遍的世俗,针对等至智予以否定,针对词无碍解智则予以认可。在“凡是世俗”的问题中,针对凡夫予以否定。在他心智的问题中,针对凡夫的智予以否定,针对圣者的智予以认可。在“一切慧”的问题中,针对遍等至慧予以否定,针对出世间慧予以认可。“地遍等至”等语,是为了问:“在这些特定场合中的慧,是否全部都是无碍解?”而说的。“那么,一切智”:由于一切出世间慧都是无碍解,因此以“一切”一词,连同共相之果,来确立其主张。
432-433. Idāni paṭisambhidākathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘yaṃkiñci ariyānaṃ ñāṇaṃ, sabbaṃ lokuttaramevā’’ti gahetvā ‘‘sabbaṃ ñāṇaṃ paṭisambhidā’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sammutiñāṇapañhesu pathavīkasiṇasammutiyaṃ samāpattiñāṇaṃ sandhāya paṭikkhipati, niruttiñāṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Ye keci sammutinti pañhe puthujjane sandhāya paṭikkhipati. Cetopariyāyapañhesu puthujjanassa ñāṇaṃ sandhāya paṭikkhipati, ariyassa ñāṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Sabbā paññātipañhesu kasiṇasamāpattipañhaṃ sandhāya paṭikkhipati, lokuttaraṃ sandhāya paṭijānāti. Pathavīkasiṇasamāpattintiādi ‘‘yā etesu ettakesu ṭhānesu paññā, kiṃ sabbā sā paṭisambhidā’’ti pucchanatthaṃ vuttaṃ. Tenahi sabbaṃ ñāṇanti yasmā sabbā lokuttarapaññā paṭisambhidā , tasmā sabbanti vacanaṃ sāmaññaphalena saddhiṃ patiṭṭhāpetīti.
6. 世俗智论之解释
6. Sammutiñāṇakathāvaṇṇanā
434-435现在,名为“世俗智论”的讨论开始。其中,有两种真实:世俗谛与胜义谛。然而,有些人没有作出这样的区分,仅仅凭借“谛”这个名称的共称,便说世俗智也是“以谛为所缘”,例如安达迦派。他们是不如理之说者,为了厘清他们的主张,而开启了此论。其中,“不应说”是对方论师的提问,自宗论师针对胜义谛予以认可。“在世俗谛中”,是指在随顺世俗的谛中;或者,这是一个处格,意为“关于世俗谛”。“世俗智是以谛为所缘吗?”这是自宗论师的提问,对方认可。接着,为了反驳他:“如果它不加区别地就是以谛为所缘,那么以此智应当能遍知苦等”,而说了“以此智”等语。
434-435. Idāni sammutiñāṇakathā nāma hoti. Tattha sammutisaccaṃ paramatthasaccanti dve saccāni. Ye pana evaṃ vibhāgaṃ akatvā saccanti vacanasāmaññena sammutiñāṇampi ‘‘saccārammaṇamevā’’ti vadanti, seyyathāpi andhakā; te ayuttavādinoti tesaṃ vādavisodhanatthaṃ ayaṃ kathā āraddhā. Tattha na vattabbanti pucchā paravādissa, paramatthasaccaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Sammutisaccamhīti sammutiṃ anupaviṭṭhe saccamhi. Paccatte vā bhummavacanaṃ, sammutisaccanti attho. Sammutiñāṇaṃ saccārammaṇaññevāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tato naṃ ‘‘yadi taṃ avisesena saccārammaṇaññeva, tena ñāṇena dukkhapariññādīni kareyyā’’ti codetuṃ tena ñāṇenātiādimāha.
7. 心所缘论释
7. Cittārammaṇakathāvaṇṇanā
436-438现在,名为“心所缘论”的讨论开始。其中,有些人仅仅执取“他心智中的智”这一言辞,便持有“那智唯以心为所缘”的见解,例如现在的安达迦派。针对他们,自宗论师提问,对方表示认可。继而,为了反驳他:“若人通过有贪等方式了知心,则贪等也成为了他的所缘,因此不应说那智唯以心为所缘”,而开始了“难道有某…”等语。“以触为所缘”,是指在名为触的所缘上。在“以受为所缘”等表述中,同理。当被问到“在触为所缘中,智不应这么说”时,他承认:对于作意触之相者,触就是所缘。然而,当被问到“难道这是触类之中的智吗?”时,他因不存在那样的经文而予以否定。受等的情况,同理。现在,为了揭示其见解所依据的基础并确立此见,而说了“难道他心智中的智…”等语。但事实上,这种仅凭言辞执取而确立的见解,依然是未被确立的。
436-438. Idāni cittārammaṇakathā nāma hoti. Tattha cetopariyāye ñāṇanti vacanamattameva gahetvā ‘‘taṃ ñāṇaṃ cittārammaṇamevā’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Athassa ‘‘yo sarāgādivasena cittaṃ jānāti, tassa rāgādayopi ārammaṇā honti, tasmā na vattabbaṃ taṃ cittārammaṇaññevā’’ti codanatthaṃ nanu atthi kocītiādi āraddhaṃ. Phassārammaṇeti phassasaṅkhāte ārammaṇe. Vedanārammaṇetiādīsupi eseva nayo. Puna phassārammaṇe ñāṇaṃ na vattabbanti puṭṭho phassassa phusanalakkhaṇaṃ manasikaroto phassovārammaṇaṃ hotīti paṭijānāti. Kiṃ panetaṃ phassapariyāye ñāṇanti puṭṭho pana tādisassa suttapadassa abhāvā paṭikkhipati. Vedanādīsupi eseva nayo. Idāni yaṃ nissāya laddhi, tadeva dassetvā laddhiṃ patiṭṭhāpetuṃ nanu cetopariyāye ñāṇantiādimāha. Sā panesā vacanamattābhinivesena patiṭṭhāpitāpi appatiṭṭhāpitāva hotīti.
8. 未来智论释
8. Anāgatañāṇakathāvaṇṇanā
439-440现在名为“未来智论”。此中,“未来”分为有间隔与无间两种。对于无间的未来,绝对没有智。正如对于无间的未来没有智,对于包含在同一路心、同一速行中的未来也同样没有智。在此,有些人主张对于一切未来都有智,例如案达迦派。针对他们,自宗论师提问,他宗承认。接着,为了斥难而说“未来以因……”等,意即:“你是否通过因等方式,以那智了知无间的未来?”此中,“以因”等皆是原因的同义词。能造作自果的因,在那里生根、安立,故称为“根”;由此催促、令其转起,故称为“因”;它引导彼,说“来,抓住它”,如同导出,故称为“缘”;由此而生起彼,故称为“生”;由此产生彼,故称为“产生”;彼在那里生起,或使其生起,故称为“生起”;它带来彼,故称为“食”;以不可舍弃之义,为彼“所缘”;缘此而来,故称为“缘”;由此而集起,故称为“集”。然而,无间之心不能以这些方式被了知,故以“不”否定。所谓了知“未来以因缘”,是指了知无间未来心中的因缘性。意思是……
439-440. Idāni anāgatañāṇakathā nāma hoti. Tattha anāgataṃ nāma antarampi atthi, anantarampi. Tesu anantare ekanteneva ñāṇaṃ natthi. Yathā ca anantare, tathā ekavīthiekajavanapariyāpannepi. Tattha ye sabbasmimpi anāgate ñāṇaṃ icchanti, seyyathāpi andhakā; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yaṃ te anāgate ñāṇaṃ, kiṃ tena anantaraṃ anāgataṃ mūlādivasena jānātī’’ti codetuṃ anāgataṃ mūlatotiādimāha. Tattha mūlatotiādīni sabbāni kāraṇavevacanāneva. Kāraṇañhi yaṃ attano phalaṃ karoti, taṃ tattha mūlayati patiṭṭhātīti mūlaṃ. Tato ca taṃ hinoti pavattayatīti hetu. Tadeva taṃ nideti ‘‘handa naṃ gaṇhathā’’ti. Niyyāteti viyāti nidānaṃ. Tato taṃ sambhavatīti sambhavo. Pabhavatīti pabhavo. Tattha ca taṃ samuṭṭhāti, taṃ vā naṃ samuṭṭhāpetīti samuṭṭhānaṃ. Tadeva naṃ āharatīti āhāro. Tañcassa apariccajitabbaṭṭhena ārammaṇaṃ. Tadeva cetaṃ paṭicca etīti paccayo. Tato naṃ samudetīti samudayoti vuccati. Yasmā pana anantaraṃ cittaṃ etehākārehi na sakkā jānituṃ, tasmā na hevanti paṭikkhipati. Anāgataṃ hetupaccayatanti yā anantarānāgate citte hetupaccayatā, taṃ jānāti. Ye tattha dhammā hetupaccayā honti, te jānātīti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Gotrabhunotiādi yasmiṃ anāgate ñāṇaṃ na uppajjati, taṃ sarūpato dassetuṃ vuttaṃ. Pāṭaliputtassāti suttaṃ yasmiṃ anāgate ñāṇaṃ uppajjati, taṃ dassetuṃ āhaṭaṃ. Yasmā panetaṃ na sabbasmiṃ anāgate ñāṇassa sādhakaṃ; tasmā anāhaṭamevāti.
9. 现在智论释
9. Paṭuppannañāṇakathāvaṇṇanā
441-442现在名为“现在智论”。此中,有些人依据“当观见一切行无常时,那智也被观见为无常”的说法,执取“无差别地对于一切现在有智”的见解,如案达迦派。针对他们,自宗论师以“现在”提问,他宗承认。接着,为了斥难:“若对现在无差别有智,则对刹那现在也应有智。若是如此,由于两种智不能同时存在,故应当以彼智了知彼智”,自宗论师以“以彼”进行追问。在此,第一问中他宗否定,因为不能以彼了知彼。第二问中,他宗就相续而承认。意思是,当以次第观见坏灭时,即以坏灭随观而观见坏灭随观智。“以彼智了知彼智”等,道理也一样。“以彼触了知彼触”等,是为了遮止他的诡辩余地而说的。然而,他为建立自见而说“难道不是一切行……”等,此时自宗论师以“从理路上,那智是被观见的,而不是从所缘上”的意趣而承认。因此,他这样建立的见解,实际上并未建立。
441-442. Idāni paṭuppannañāṇakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘sabbasaṅkhāresu aniccato diṭṭhesu tampi ñāṇaṃ aniccato diṭṭhaṃ hotī’’ti vacanaṃ nissāya ‘‘avisesena sabbasmiṃ paccuppanne ñāṇaṃ atthī’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya paṭuppanneti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi avisesena paṭuppanne ñāṇaṃ atthi, khaṇapaccuppannepi tena bhavitabbaṃ. Evaṃ sante dvinnaṃ ñāṇānaṃ ekato abhāvā teneva ñāṇena taṃ jānitabbaṃ hotī’’ti codanatthaṃ tenāti anuyogo sakavādissa. Tattha paṭhamapañhe teneva taṃ jānituṃ na sakkāti paṭikkhepo itarassa. Dutiyapañhe santatiṃ sandhāya paṭiññā tasseva. Paṭipāṭito bhaṅgaṃ passanto bhaṅgānupassaneneva bhaṅgānupassanāñāṇaṃ passatīti adhippāyo. Tena ñāṇena taṃ ñāṇaṃ jānātītiādīsupi eseva nayo. Tena phassena taṃ phassantiādīnissa lesokāsanivāraṇatthaṃ vuttāni . Yaṃ panetena laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ nanu sabbasaṅkhāretiādi vuttaṃ. Tattha nayato taṃ ñāṇaṃ diṭṭhaṃ hoti, na ārammaṇatoti adhippāyena paṭiññā sakavādissa. Tasmā evaṃ patiṭṭhitāpissa laddhi appatiṭṭhitāva hoti.
十、果智论义注释。
10. Phalañāṇakathāvaṇṇanā
443-444现在名为“果智论”。此中,有些人执取如下见解:“诸佛为使众生证得圣果而说法,声闻弟子也是如此。以这种共通性,声闻弟子也像诸佛一样,对于各个众生所应证得的果有智”,如案达迦派。针对他们,自宗论师以“声闻”提问,他宗承认。接着,为了斥难而说:“如果声闻对于果有智,那么,如同诸佛即使在相同的须陀洹果中,也凭自己的智力施设‘此人是一种子者,此人是家家者,此人是七返者’这样的果差别,难道你的声闻也能这样施设吗?”而说“声闻施设果差别”。他宗否定。
443-444. Idāni phale ñāṇakathā nāma hoti. Tattha ‘‘buddhāpi sattānaṃ ariyaphalappattiyā dhammaṃ desenti sāvakāpi, iti iminā sāmaññena buddhānaṃ viya sāvakānampi tena tena sattena pattabbe phale ñāṇaṃ atthī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya sāvakassāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi sāvakassa phale ñāṇaṃ atthi, yathā buddhā samānepi sotāpattiphale attano ñāṇabalena ‘ayaṃ ekabījī, ayaṃ kolaṃkolo, ayaṃ sattakkhattuparamo’ti phalassakataṃ paññapenti, kiṃ te evaṃ sāvakopī’’ti codetuṃ sāvako phalassa kataṃ paññapetīti āha. Itaro paṭikkhipati.
“声闻有果的胜劣差别吗?”等语,是为了反问果智的存在而说。此处意谓:诸佛拥有名为“果之胜劣差别”的智,即了知诸果的高下——所谓“此果为胜,此果为劣”。同样地,也有根的胜劣差别、人的胜劣差别。正因这些存在,佛陀能随顺种种众生、种种根而了知种种果。难道你的声闻也具有这些胜劣差别吗?
Atthi sāvakassa phalaparopariyattītiādi phale ñāṇassa atthitāya paccayapucchanatthaṃ vuttaṃ. Ayañhettha adhippāyo – buddhānaṃ ‘‘idaṃ phalaṃ paraṃ, idaṃ opara’’nti evaṃ phalānaṃ uccāvacabhāvajānanasaṅkhātā phale paropariyatti nāma atthi. Tathā indriyapuggalaparopariyattiyo, tāsaṃ atthitāya tassa tassa puggalassa tesaṃ tesaṃ indriyānaṃ vasena taṃ taṃ phalaṃ jānanti, kiṃ te sāvakassāpi etā paropariyattiyo atthīti.
“声闻有蕴的施设吗?”等问,是为了责难而提出的:“如果声称你的声闻如诸佛一般于果具有智,那么他就应当具备这些施设。他是否具备这些?他能凭自力了知或安立这些施设吗?”“声闻是胜者”等问,同样是为了责难:“如果声闻如诸佛一般于果具有智,那他便堪称胜者。”“声闻对于未生的……”这一问也是同样的道理。在“无知者”一问中,他宗论师因已断除了名为无明的无知而予以否定,但这并不意味着他就像诸佛一样于果有智。因此,他宗的观点并未建立。
Atthi sāvakassa khandhapaññattītiādīnipi ‘‘yadi te sāvakassa buddhānaṃ viya phale ñāṇaṃ atthi, imā hi pissa paññattīhi bhavitabbaṃ. Kimassa tā atthi, sakkoti so etā paññattiyo attano balena jānituṃ vā paññapetuṃ vā’’ti codanatthaṃ vuttāni. Sāvako jinotiādi ‘‘yadi sāvakassa buddhānaṃ viya phale ñāṇaṃ atthi, evaṃ sante sveva jino’’ti codanatthaṃ vuttaṃ. Sāvako anuppannassāti pañhepi ayameva nayo. Aññāṇīti pañhe avijjāsaṅkhātassa aññāṇassa vihatattā paṭikkhitto, na panassa buddhānaṃ viya phale ñāṇaṃ atthi. Tasmā appatiṭṭhitova paravādīvādoti.