第四品
4. Catutthavaggo
一、在家者阿拉汉性之论释
1. Gihissa arahātikathāvaṇṇanā
387现在有所谓“在家者可为阿罗汉”的论说。其中,有些人见到耶舍善男子等虽显现在家相却证得阿罗汉果,便执取“在家者可为阿罗汉”的见解,犹如现今的北道派。针对他们,自宗论师提问。在此,“在家者”的意思是指:因与在家结缚相应而成为在家者,他可以是阿罗汉。而对方论师未领会其用意,只见到在家相状便予以承认。现在为了向他阐明:“所谓在家者,是因在家结缚而成为在家者,并非仅凭外相。正如世尊所说——
387. Idāni gihissa arahāti kathā nāma hoti. Tattha yesaṃ yasakulaputtādīnaṃ gihibyañjane ṭhitānaṃ arahattappattiṃ disvā ‘‘gihi assa arahā’’ti laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa. Tattha gihissāti yo gihisaṃyojanasampayuttatāya gihi, so arahaṃ assāti attho. Paravādī pana adhippāyaṃ asallakkhetvā gihibyañjanamattameva passanto paṭijānāti. Idānissa ‘‘gihi nāma gihisaṃyojanena hoti, na byañjanamattena. Yathāha bhagavā –
即使华饰盛装而行,
他寂静、调伏、梵行坚定;
于一切众生,收摄棍杖,
彼即婆罗门,即沙门,即比丘。”(《法句经》第142偈)
‘Alaṅkato cepi samaṃ careyya, Santo danto niyato brahmacārī; Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhū’’’ti. (dha. pa. 142);
为阐明此理,遂展开“有阿罗汉”等论说。这一切义理昭然。
Imaṃ nayaṃ dassetuṃ atthi arahatotiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ uttānatthamevāti.
二、往生之论释
2. Upapattikathāvaṇṇanā
388今有“往生论”之论说。其中,有人不如理执取“化生者、于彼处般涅槃者”等语,谬持“阿罗汉往生净居天”之见;或有人将“upahaccaparinibbāyī(中般涅槃者)”一词转读作“upapajjaparinibbāyī(生般涅槃者)”而习诵,遂执“阿罗汉与往生俱起”之见,如现今北道派。自宗论师就此诘问,他们承认。然而,因往生心是世间法,故即使须陀洹等亦非与往生俱起之阿罗汉,何况阿罗汉?是故,为晓示此义,乃展开“与往生俱之须陀洹”等论说。
388. Idāni upapattikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘opapātiko hoti tatthaparinibbāyī’’tivacanāni (pu. pa. 35-40) ayoniso gahetvā suddhāvāsesu upapattiyā arahāti laddhi, ‘‘yesaṃ vā upahaccaparinibbāyī’’ti padaṃ parivattitvā ‘‘upapajjaparinibbāyī’’ti pariyāpuṇantānaṃ saha upapattiyā arahā hotīti laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tattha yasmā upapatticittaṃ nāma lokiyaṃ, tena sotāpannādayopi na honti, pageva arahā. Tasmāssa imaṃ nayaṃ dassetuṃ saha upapattiyā sotāpannotiādi āraddhaṃ.
389“舍利弗”等语,是为质难:“于此诸大长老中,可有任何一人是与往生俱之阿罗汉耶?”而说。
389.Sāriputtotiādi imesu mahātheresu ko ekopi saha upapattiyā arahā nāmāti codanatthaṃ vuttaṃ.
390“upapattesiyena”意为“以结生心”。因为它寻求、探求往生,故称“往生寻求者”。此中其余的意义则显而易见。
390.Upapattesiyenāti paṭisandhicittena. Tañhi upapattiṃ esati gavesati, tasmā upapattesiyanti vuccati. Sesamettha uttānatthamevāti.
三、无漏之论释
3. Anāsavakathāvaṇṇanā
391接下来是关于“无漏论”的论述。其中,有些人执持这样的见解:凡是无漏阿罗汉的诸法,那些全部是无漏的,如同现今的北道派。对此,自宗论师以“阿罗汉”提问,对方表示认同。接着,为了提出质难:“所谓无漏是指道等,难道那些法就在阿罗汉身上生起吗?”而展开“道”、“果”等论说。当被问“眼是无漏吗?”时,因为眼是有漏的,所以对方拒绝。当被问到第二个问题时,则承认“(眼)属于无漏者”。
391. Idāni anāsavakathā nāma hoti. Tattha ye dhammā anāsavassa arahato, sabbe te anāsavāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya arahatoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ anāsavā nāma maggādayo, kiṃ tassa teyeva uppajjantīti codanatthaṃ maggo phalantiādi āraddhaṃ. Cakkhu anāsavanti puṭṭho tassa sāsavattā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho anāsavassetanti paṭijānāti.
392在衣的问题中,因为担心特相相违,所以拒绝“同一法既无漏又有漏”。被问第二个问题时,承认“(衣)在属于无漏者之后,又属于有漏者”。在“那个即是无漏”等两个问题中,也采用同样的方法。而自宗论师由于对方承认了“那个即是”,便以“道成为无漏之后”等加以质难。应知以此方法类推,在一切处通达其义。
392. Cīvarapañhe ekova dhammo anāsavo sāsavo ca hotīti lakkhaṇavirodhabhayā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho anāsavassa hutvā sāsavassa hotīti paṭijānāti. Taññeva anāsavanti pañhādvayepi eseva nayo. Sakavādī pana taññevāti anuññātattā ‘‘maggo anāsavo hutvā’’tiādīhi codeti. Iminā upāyena sabbattha attho veditabboti.
4. 成就论释
4. Samannāgatakathāvaṇṇanā
393现在有“具足论”的论说。其中,具足有两种:于现在刹那的俱有具足,以及从色界等某地证得后所得的获得具足。只要所证得的殊胜尚未退失,就能获得它。然而,有些人除了这两种具足之外,还执持另有一种依投生法的具足,如同现在的北道派。为了使对方了知所谓的“获得法”并不存在,自宗论师以“阿罗汉具足四果”提问,对方依获得而承许。接着,为了质难:“若依你所说,阿罗汉像具足四蕴那样具足四果,那么四果中就有四触等,阿罗汉便具足那些了”,于是展开了“阿罗汉具足四触”等论说。那些全都被对方论师以“在一刹那中不存在四触等”为由而拒绝。在不还者等问题中,也是同样的方法。
393. Idāni samannāgatakathā nāma hoti. Tattha dve samannāgamā paccuppannakkhaṇe samaṅgībhāvasamannāgamo ca rūpāvacarādīsu aññatarabhūmippattito paṭilābhasamannāgamo ca. So yāva adhigatavisesā na parihāyati, tāvadeva labbhati. Yesaṃ pana ṭhapetvā ime dve samannāgame añño upapattidhammavasena eko samannāgamo nāma hotīti laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ, tesaṃ pattidhammo nāma koci natthīti anubodhanatthaṃ arahā catūhi phalehi samannāgatoti pucchā sakavādissa, pattiṃ sandhāya paṭiññā itarassa. Athassa ‘‘yadi te arahā catūhi khandhehi viya catūhi phalehi samannāgato, evaṃ sante ye catūsu phalesu cattāro phassādayo, tehi te arahato samannāgatatā pāpuṇātī’’ti codanatthaṃ arahā catūhi phassehītiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ paravādinā ekakkhaṇe catunnaṃ phassādīnaṃ abhāvā paṭikkhittaṃ. Anāgāmipañhādīsupi eseva nayo.
395“已超越须陀洹果”,并不是像证得初禅后又证得第二禅那样;而是问:因为不再证得,所以说“已超越”。为了显示他已超越的那一法,他不再具足它,而开始了“入流道”等论述。
395.Sotāpattiphalaṃ vītivattoti na paṭhamajjhānaṃ viya dutiyajjhānalābhī; puna anuppattiyā pana vītivattoti pucchati. Sotāpattimaggantiādi yaṃ vītivatto, tenassa puna asamannāgamaṃ dassetuṃ āraddhaṃ.
396在“不以那些而退失”的问题中,因为世间禅那法是以敌对法的现行而退失的,而出世间法并非如此。由于由道所断的烦恼以及由果所止息的烦恼,它们就是那样被断除、那样被止息的,所以自宗论师承认说:“是的。”这个意义在后面的“阿罗汉获得了四道”等中已经阐明。其余义理显而易见。
396.Tehi ca aparihīnoti pañhe yasmā yathā paccanīkasamudācārena lokiyajjhānadhammā parihāyanti, na evaṃ lokuttarā. Maggena hi ye kilesā pahīyanti, phalena ca paṭippassambhanti, te tathā pahīnāva tathā paṭippassaddhāyeva ca honti, tasmā sakavādinā āmantāti paṭiññātaṃ. Svāyamattho parato ‘‘arahatā cattāro maggā paṭiladdhā’’tiādīsu pakāsitoyeva. Sesaṃ uttānatthamevāti.
5. 具足舍论释
5. Upekkhāsamannāgatakathāvaṇṇanā
397关于“阿拉汉以六舍”的论说,其义也应以此法理解。因为阿拉汉于六门中皆有舍生起的可能性,故说其具足那些舍,而非一切舍皆于一刹那中生起。
397.Arahāchahi upekkhāhīti kathāyapi imināva nayena attho veditabbo. Arahā hi chasu dvāresu upekkhānaṃ uppattibhabbatāya tāhi samannāgatoti vuccati, na ekakkhaṇe sabbāsaṃ uppattibhāvenāti.
6. 『由觉悟而成佛』论释
6. Bodhiyābuddhotikathāvaṇṇanā
398如今,论题为“由菩提而成佛”。其中,“菩提”是四道智及一切知智的增语。因此,凡执持“正如依白色而称为白,依黑色而称为黑,如是依菩提而称为佛”之见者,即如今日的北道派;针对他们,有自宗的质询与追究,以及他宗的承许与遮遣。
398. Idāni bodhiyā buddhotikathā nāma hoti. Tattha bodhīti catumaggañāṇassāpi sabbaññutaññāṇassāpi adhivacanaṃ. Tasmā yesaṃ yathā odātena vaṇṇena odāto, sāmena vaṇṇena sāmo, evaṃ bodhiyā buddhoti laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃyeva; te sandhāya pucchā ca anuyogo ca sakavādissa, paṭiññā ca paṭikkhepo ca itarassa.
关于“过去”之问,因彼时不存在,故遮遣。第二次被问时,着眼于证得而承许。又就作用追问时,因无作用而遮遣。再次被问时,承许彼由该菩提所作已办,于此无有迷惑。然若以“遍知苦……”等方式不容分说而问,则因彼作用不存在而遮遣。
Atītāyāti pañhe tasmiṃ khaṇe abhāvato paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho paṭilābhaṃ sandhāya paṭijānāti. Puna kiccavasena puṭṭho kiccābhāvato paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yaṃ tena tāya karaṇīyaṃ kataṃ, tattha sammohābhāvaṃ paṭijānāti. Lesokāsaṃ pana adatvā dukkhaṃ parijānātītiādinā nayena puṭṭho tassa kiccassa abhāvā paṭikkhipati.
当被问及关于未来的问题时,由于彼时道智尚未生起,故而拒绝。第二次被问时,他以为“佛已去王舍城”(《经集》410)乃是依于未来的菩提而说有佛性,故而承认。被问“他作菩提应行之事吗?”时,由于彼时并未在行其事,故而拒绝。第二次被问时(思惟:)若他不作,则不得名为佛;因他必将去作,故得名为“作”,于是承认。再次不留余地而问时,他便拒绝。当前的问题连同关联,其义已明。
Anāgatapañhe tasmiṃ khaṇe maggañāṇassa abhāvā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho ‘‘agamā rājagahaṃ buddho’’ti (su. ni. 410) anāgatāya bodhiyā buddhabhāvaṃ maññamāno paṭijānāti. Bodhikaraṇīyaṃ karotīti puṭṭho tasmiṃ khaṇe kiccābhāvena paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yadi na kareyya, buddhoti na vucceyya. Yasmā avassaṃ karissati, tasmā karotiyeva nāmāti paṭijānāti. Puna lesokāsaṃ adatvā puṭṭho paṭikkhipati. Paccuppannapañho saddhiṃ saṃsandanāya uttānatthova.
399将三种菩提合为一而问时,着眼于一切知智,因为依此三者皆可称为佛,故而承认。再单就“三者”而问时,由于三者不得刹那俱有,故而拒绝。第二次被问时,依于对过去、未来、现在的一切知智,故而承认。再不留任何余地,以“恒常、持续”而问时,便拒绝。
399. Tisso bodhiyo ekato katvā puṭṭho sabbaññutaññāṇaṃ sandhāya tīhipi buddhoti vattabbabhāvato paṭijānāti. Puna tīhiti puṭṭho sabbāsaṃ ekakkhaṇe abhāvā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho atītānāgatapaccuppannassa sabbaññutaññāṇassa vasena paṭijānāti. Puna lesokāsaṃ adatvā satataṃ samitanti puṭṭho paṭikkhipati.
“不应说由菩提(而成佛)”是外道的提问;因在无菩提的刹那会堕入非佛的状态,故有自宗的承认。在“难道不是由证得菩提(而成佛)吗?”的问题中,由于在某一相续中生起了名为菩提的道智,彼处依世间通称而有佛的存在,故有同一自宗的承认。外道不解其意,便执取“若是”之见。今为揭示其不觉,自宗问:“由证得菩提而成佛,是由菩提而成佛吗?”意即:“对你而言,难道因为由证得菩提而成佛,便是由菩提而成佛吗?”对方不察“所谓证得菩提,即便菩提生起复灭,唯是于相续中生起的状态;所谓菩提,乃是道刹那的智”这一差别,又再承认。因此,被自宗追问“由证得菩提,即是菩提吗?”时,无言以对,便予拒绝。
Na battabbaṃ bodhiyāti pucchā paravādissa, bodhiyā abhāvakkhaṇe abuddhabhāvāpattito paṭiññā sakavādissa. Nanu bodhipaṭilābhāti pañhe pana yasmiṃ santāne bodhisaṅkhātaṃ maggañāṇaṃ uppannaṃ, tattha buddhoti sammutisabbhāvato paṭiññā tasseva. Tassa adhippāyaṃ ajānitvā hañcīti laddhiṭṭhapanā paravādissa. Idānissa asallakkhaṇaṃ pākaṭaṃ kātuṃ bodhipaṭilābhā buddhoti bodhiyā buddhoti pucchā sakavādissa. Tassattho – ‘‘kiṃ te yasmā bodhipaṭilābhā buddho, tasmā bodhiyā buddho’’ti. Itaro ‘‘bodhipaṭilābho nāma bodhiyā uppajjitvā niruddhāyapi santāne uppannabhāvoyeva. Bodhi nāma maggakkhaṇe ñāṇa’’nti imaṃ vibhāgaṃ asallakkhentova puna paṭijānāti. Tato sakavādinā bodhipaṭilābhā bodhīti puṭṭho vacanokāsaṃ alabhanto paṭikkhipatīti.
如此,这三门论议皆属北道派。
Iti imā tissopi kathā uttarāpathakānaṃyeva.
七、特相论的注释。
7. Lakkhaṇakathāvaṇṇanā
400400. 今为“相论”之论。于此,不如理执取“具足这些相之大人唯有两种归趣”(《长部》1.258)之经,而生起“具足相者即是菩萨”之见者,即如今之北道派等;为他们故,有自宗之问与他宗之认可。
400. Idāni lakkhaṇakathā nāma hoti. Tattha ‘‘yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavantī’’ti (dī. ni. 1.258) imaṃ suttaṃ ayoniso gahetvā lakkhaṇasamannāgato bodhisattova hotīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi uttarāpathakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.
于“转轮王是有情”等问中,因转轮王既是有情亦是菩萨,故就非菩萨而加以遮止,就菩萨而加以认可。
Cakkavattisattoti pañhesu yasmā cakkavattī sattopi ca bodhisattopi, tasmā abodhisattaṃ sandhāya paṭikkhipati. Bodhisattaṃ sandhāya paṭijānāti.
402《三十二相》经是专就菩萨而说的。因为他在最后有成为佛陀,在其他生中则成为转轮王,因此即使有所引用,也与未引用相似。
402.Dvattiṃsimānītisuttaṃ bodhisattameva sandhāya vuttaṃ. So hi pacchime bhave buddho hoti, itaresu cakkavattī, tasmā ābhatampi anābhatasadisamevāti.
八、入决定论的注释。
8. Niyāmokkantikathāvaṇṇanā
403如今,有名为“入决定论”的论义。其中,在《陶师经》中,关于光护的出家,有人持“菩萨于迦叶世尊的教法中已入决定、行梵行”之见,如同今日的案达迦派。针对他们,自宗派问:“菩萨吗?”他派立于自见而承认。由此,因为“决定”或“梵行”是圣道的异名,而菩萨除了圆满波罗蜜之外,实无所谓的入决定。若真有,菩萨便成了须陀洹弟子,但事实并非如此。诸佛只是依自己的智慧观察而授记:“此人当成佛。”因此,自宗派再问:“菩萨吗?”他派着眼于最后有而予以否认。在第二个问题中,着眼于光护时期,该派则承认。在“成为弟子后”等例中,所用的方法也是如此。“随闻者”是指通过听闻而证悟法者。着眼于最后有而加以否认之后,再着眼于光护时期的随闻则予以承认。
403. Idāni niyāmokkantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ghaṭikārasutte jotipālassa pabbajjaṃ sandhāya ‘‘bodhisatto kassapabhagavato pāvacane okkantaniyāmo caritabrahmacariyo’’ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya bodhisattoti pucchā sakavādissa, laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā itarassa. Tato yasmā niyāmoti vā brahmacariyanti vā ariyamaggassa nāmaṃ, bodhisattānañca ṭhapetvā pāramīpūraṇaṃ aññā niyāmokkanti nāma natthi. Yadi bhaveyya, bodhisatto sotāpanno sāvako bhaveyya. Na cetamevaṃ. Kevalañhi naṃ buddhā attano ñāṇabale ṭhatvā – ‘‘ayaṃ buddho bhavissatī’’ti byākaronti, tasmā puna bodhisattoti anuyogo sakavādissa. Pacchimabhavaṃ sandhāya paṭikkhepo itarassa. Dutiyapañhe jotipālakālaṃ sandhāya paṭiññā tasseva. Sāvako hutvātiādīsupi eseva nayo. Anussaviyoti anussavena paṭividdhadhammo. Pacchimabhavaṃ sandhāya paṭikkhipitvā jotipālakāle anussavaṃ sandhāya paṭijānāti.
404“其他导师”是就阿罗逻与罗摩子而说的。“尊者阿难”等语,是为了显示:“唯有入决定者才是弟子,而其他入决定者并非如此。”
404.Aññaṃ satthārantiāḷārañca rāmaputtañca sandhāya vuttaṃ. Āyasmā ānandotiādi ‘‘okkantaniyāmāva sāvakā honti, na itare okkantaniyāmā evarūpā hontī’’ti dassetuṃ vuttaṃ.
“弟子超越了生”是指:他超越了那个使他成为弟子的生,在其他有中不再是弟子,如此提问。另一方以须陀洹等是须陀洹等弟子为由而予否定。其余部分,此处意义明了。
Sāvako jātiṃ vītivattoti yāya jātiyā sāvako, taṃ vītivatto aññasmiṃ bhave asāvako hotīti pucchati. Itaro sotāpannādīnaṃ sotāpannādisāvakabhāvato paṭikkhipati. Sesamettha uttānatthamevāti.
九、另一具足论的注释。
9. Aparāpi samannāgatakathāvaṇṇanā
406406. 接下来是名为“另一具足论”的论议。其中,针对那些持有“处于第四道的人,依所得法具足三果”之见者,也就是如今的案达迦派;由自宗者提问,他宗者承认。其余部分,应如前文“四果具足论”中所说的方法来理解。
406. Idāni aparāpi samannāgatakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘catutthamaggaṭṭho puggalo pattidhammavasena tīhi phalehi samannāgato’’ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha heṭṭhā catūhi phalehi samannāgatakathāyaṃ vuttanayeneva veditabbanti.
10. 断一切结之说的解释
10. Sabbasaṃyojanappahānakathāvaṇṇanā
413现在有名为“断结缚论”的论议。其中,针对那些持有“阿拉汉果即是无余断除一切结缚”见解的人,也就是如今的安达卡派;由自宗者提问,他宗者承认。当被问及“一切结缚”时,他宗者考虑到依前述三道所断的结缚而加以否定。第二次被问及时,他宗者认为没有不被此道所断的结缚,于是承认。至于身见等结缚,他宗者考虑到依初道已断除而给予否定,又考虑到依第四道无余断除而给予承认。一切处广说亦同此理。
413. Idāni saṃyojanappahānakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘nippariyāyeneva sabbasaṃyojanappahānaṃ arahatta’’nti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puna sabbe saṃyojanāti puṭṭho heṭṭhā vuttamaggattayena pahīne sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho tena maggena appahīnassa abhāvā paṭijānāti. Sakkāyadiṭṭhiādīsupi paṭhamamaggena pahīnabhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati, catutthamaggena anavasesappahānaṃ sandhāya paṭijānāti. Eseva nayo sabbatthāti.