3. 第三品
3. Tatiyavaggo
一、力论之解释
1. Balakathāvaṇṇanā
354354. 现在开始名为“力论”。在此,有些人不如理地执取《阿那律陀相应》中“贤友,由于我修习、多修此四念处,我如实了知处为处、非处为非处”等十经,便生起“如来力是声闻共通的”这种邪见,如同现今的案达罗派。针对他们,自宗论师提问,他宗论师则立足于邪见而作答。所谓如来力,对声闻而言,既有共通的,也有不共通的,还有共通与不共通兼具的。其中,漏尽智是共通的;根上下智力是不共通的;其余的是共通与不共通兼具的。因为声闻只是部分地了知处非处等,而如来则是无余地了知。因此,那些力从总说上是共通的,从详说上则不是。然而,此人笼统地说一切力都是共通的。为使他脱离此邪见,便进一步追问“如来力、声闻力”。在此,第一问中,他着眼于详说、以一切行相为所缘而加以拒绝;第二问中,他着眼于总说、仅了知处非处等而加以承认。在“就是那个吗”等问中,由于从一切行相上并无差别,故加以拒绝。前际修行与前际行持同义,同样,法说与法教也是如此。
354. Idāni balakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ anuruddhasaṃyutte ‘‘imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāmī’’tiādīni (saṃ. ni. 5.913) dasasuttāni ayoniso gahetvā ‘‘tathāgatabalaṃ sāvakasādhāraṇa’’nti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā paravādissa. Tathāgatabalañca nāmetaṃ sāvakehi sādhāraṇampi atthi asādhāraṇampi sādhāraṇāsādhāraṇampi. Tattha āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ sādhāraṇaṃ. Indriyaparopariyattiñāṇaṃ asādhāraṇaṃ. Sesaṃ sādhāraṇañca asādhāraṇañca. Ṭhānāṭṭhānādīni hi sāvakā padesena jānanti, tathāgatā nippadesena. Iti tāni uddesato sādhāraṇāni, na niddesato. Ayaṃ pana avisesena sabbampi sādhāraṇanti āha. Tamenaṃ tato vivecetuṃ tathāgatabalaṃ sāvakabalanti puna anuyogo āraddho. Tattha paṭhamapañhe niddesato sabbākāravisayataṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyapañhe uddesato ṭhānāṭṭhānamattādijānanavasena paṭijānāti. Taññevātiādipañhesu sabbākārena ninnānākaraṇatāya abhāvena paṭikkhipati. Pubbayogo ca pubbacariyā ca atthato ekaṃ, tathā dhammakkhānañca dhammadesanā ca.
在根上下智力的问题中,着眼于部分共通性,于声闻范围内予以承认。
Indriyaparopariyattipañhe ekadesena sādhāraṇataṃ sandhāya sāvakavisaye paṭijānāti.
355此时,因为声闻从总说上了知处非处等,所以,为了先阐明声闻的如此了知,再以那仅仅了知这一点上的共通性,来确立那些力是声闻所共通的,于是便有了他宗论师“声闻了知处非处吗”等问题。在此,根上下智作为六不共智之一,故未被纳入。至于“漏尽”或“漏尽者”,当对比如来之漏尽与声闻之漏尽时,可能会论及的任何差别,其实都不存在;在“解脱”或“解脱者”的语句上,道理也是如此。此处其余的内容,意义都很明显。
355. Idāni yasmā uddesato ṭhānāṭṭhānādīni sāvako jānāti, tasmā sāvakassa tathā jānanaṃ pakāsetvā tena jānanamattasāmaññena tesaṃ sāvakasādhāraṇattaṃ patiṭṭhāpetuṃ sāvako ṭhānāṭṭhānaṃjānātītiādayo paravādipañhā honti. Tattha indriyaparopariyattiñāṇaṃ channaṃ asādhāraṇañāṇānaṃ aññataranti na gahitaṃ. Āsavakkhayena vā āsavakkhayanti yaṃ tathāgatassa āsavakkhayena saddhiṃ sāvakassa āsavakkhayaṃ paṭicca vattabbaṃ siyā nānākaraṇaṃ, taṃ natthi. Vimuttiyā vā vimuttinti padepi eseva nayo. Sesamettha uttānatthameva.
356此时,自宗论师已承许“漏尽智是共通的”,为将其他力与此关联而追问其共通性,便又有了他宗论师关于“漏尽”等的提问。在回答中,自宗论师因漏尽上无有差别而承认该智为共通;于其他力,则因存有差别而否定其共通性。尔后,他宗论师又将处非处等力与漏尽关联起来,追问其不共;在此,自宗论师对漏尽智加以否定,对其余诸力则予以承认。然后,他宗论师将诸力与根上下智关联起来,追问其不共;此问被简略显示。在此,自宗论师对根上下智予以承认,对其余力则加以否定。接着,他宗论师又将根上下智与处非处等力关联起来,追问其共通性;此问亦被简略显示。在此,自宗论师对根上下智加以否定,而对其余力则予以承认。
356. Idāni yaṃ sakavādinā ‘‘āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ sādhāraṇa’’nti anuññātaṃ, tena saddhiṃ saṃsanditvā sesānampi sādhāraṇabhāvaṃ pucchituṃ puna āsavānaṃ khayetiādayo paravādipañhāva honti. Tesaṃ vissajjane sakavādinā āsavakkhaye visesābhāvena taṃ ñāṇaṃ sādhāraṇanti anuññātaṃ. Itaresupi visesābhāvena sādhāraṇatā paṭikkhittā. Puna ṭhānāṭṭhānādīnaṃ āsavakkhayeneva saddhiṃ saṃsanditvā asādhāraṇapucchā paravādisseva. Tattha āsavakkhayañāṇe paṭikkhepo, sesesu ca paṭiññā sakavādissa. Tato indriyaparopariyattena saddhiṃ saṃsanditvā asādhāraṇapucchā paravādissa. Sā saṅkhipitvā dassitā. Tathāpi indriyaparopariyatte paṭiññā, sesesu ca paṭikkhepo sakavādissa. Tato ṭhānāṭṭhānādīhi saddhiṃ saṃsanditvā indriyaparopariyattassa sādhāraṇapucchā paravādissa. Sāpi saṅkhipitvāva dassitā. Tattha indriyaparopariyatte paṭikkhepo. Sesesu ca paṭiññā sakavādissāti.
二、圣者论之解释
2. Ariyantikathāvaṇṇanā
357现在开始名为“圣终论”。在此,有些人持有“不仅漏尽智是圣的,前九力也同样是圣的”这样的见解,如同现今的案达罗派;针对他们,自宗论师提出“是圣的吗?”之问,他宗论师予以承认。接着,自宗论师以“若彼为圣,则应以道等其中之一而存在”为由,依道等发问,他宗论师则予以否定。
357. Idāni ariyantikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘na kevalaṃ āsavakkhayañāṇameva ariyaṃ, atha kho purimānipi nava balāni ariyāni’’cceva laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya ariyanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puna yadi taṃ ariyaṃ, maggādīsu tena aññatarena bhavitabbanti maggādivasena pucchā sakavādissa, paṭikkhepo itarassa.
接着,自宗论师以空所缘等理趣提出问题。在此,空有二种:有情空与行空。所谓有情空,是指五蕴空无由邪见所施设的有情。所谓行空,是指涅槃于一切诸行是空、远离、出离。对此,他宗论师着眼于涅槃所缘而拒绝,着眼于行所缘而承认。当被问及“作意”时,同样着眼于涅槃而拒绝,着眼于诸行而承认。于是,自宗论师掌握了“处非处等作意以行为所缘,空作意以涅槃为所缘”这一理趣,当被问及“是否有二触、二心的会和”时,他宗论师找不到推托之辞,便予以拒绝。在无相与无愿中,道理也是如此。因为无有情之相,所以诸蕴为无相。因为无诸行之相,所以涅槃为无相。就一法而言,诸蕴于应安立而安立的行相,以及应希求之义而被称为有愿的有情之愿,是为无愿。涅槃于渴爱之愿,或于作为渴爱所缘的一切诸行之愿,是为无愿。因此,此处拒绝与承认的理趣,也应依前述方式而了知。
Puna suññatārammaṇādivasena pucchā sakavādissa. Tattha dve suññatā – sattasuññatā ca saṅkhārasuññatā ca. Sattasuññatā nāma diṭṭhiyā parikappitena sattena suññā pañcakkhandhā. Saṅkhārasuññatā nāma sabbasaṅkhārehi suññaṃ vivittaṃ nissaṭaṃ nibbānaṃ. Tattha paravādī nibbānārammaṇataṃ sandhāya paṭikkhipati, saṅkhārārammaṇataṃ sandhāya paṭijānāti. Manasi karotīti puṭṭhopi nibbānameva sandhāya paṭikkhipati, saṅkhāre sandhāya paṭijānāti. Tato sakavādinā ‘‘ṭhānāṭṭhānādimanasikāro saṅkhārārammaṇo, suññatamanasikāro nibbānārammaṇo’’ti imaṃ nayaṃ gahetvā ‘‘dvinnaṃ phassānaṃ dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotī’’ti puṭṭho lesokāsaṃ alabhanto paṭikkhipati. Animittāpaṇihitesupi eseva nayo. Sattanimittābhāvato hi khandhā animittā. Saṅkhāranimittābhāvato nibbānaṃ. Ekadhammasmimpi āropetvā ṭhapetabbasaṅkhātena ca paṇidahitabbaṭṭhena paṇihitasaṅkhaṃ gatena sattapaṇidhinā appaṇihitā khandhā. Taṇhāpaṇidhinā taṇhāya vā ārammaṇabhūtena sabbasaṅkhārapaṇidhinā appaṇihitaṃ nibbānaṃ. Tasmā idhāpi paṭikkhepo ca paṭiññā ca purimanayeneva veditabbā.
358接下来,便有了“如同念处等出世间法既是圣的,又以空等为所缘,你的处非处智是否也是如此”的顺逆提问。在此,所有的承认与拒绝,都只属于他宗论师。以此方法,对于其余诸智的问答也应如是了知。然而,在圣典中,将其余诸智作了简略,只在最后详细辨析了死生智。此后,在自宗的教义中,以已确立为“圣”的漏尽智为基准,将其余诸智与之关联,从顺逆两方面追问其圣性。那些提问属于他宗论师,而承认与拒绝则归于自宗论师。这些意义都是明显的。不过,在此圣典中,只显示了最初与第九智,而将其余七智简略了。
358. Tato ‘‘yathā satipaṭṭhānādayo lokuttaradhammā ariyā ceva suññatādiārammaṇā ca, kiṃ te evaṃ ṭhānāṭṭhānañāṇa’’nti anulomapaṭilomapucchā honti. Tattha sabbāpi paṭiññā sabbe ca paṭikkhepā paravādisseva. Imināvupāyena sesañāṇesupi pucchāvissajjanaṃ veditabbaṃ. Pāḷiyaṃ pana sesāni saṅkhipitvā avasāne cutūpapātañāṇameva vibhattaṃ. Tato paraṃ sakasamayepi ‘‘ariya’’nti siddhena āsavānaṃ khayañāṇena saddhiṃ saṃsanditvā sesañāṇānaṃ anulomato ca paṭilomato ca ariyabhāvapucchā honti. Tā sabbā paravādissa, paṭiññā paṭikkhepo ca sakavādissa . Te uttānatthāyeva. Pāḷiyaṃ panettha paṭhamanavamāneva dassetvā satta ñāṇāni saṅkhittānīti.
三、解脱论之解释
3. Vimuttikathāvaṇṇanā
363现在,是名为解脱论的论题。在此,有人持这样的见解:“对于离贪之心,并没有所谓解脱的作用。正如污衣在洗涤时从污垢中解脱出来,有贪之心也从贪中解脱出来。”现今的案达迦派即是如此。针对他们,自宗论师以“有贪”发问,他宗论师予以承认。接着,当以“与贪俱行”等理趣追问时,他宗论师认为只有在道刹那的心才名为解脱。然而,那时并没有如此之心,所以他予以否定。
363. Idāni vimuttikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘vītarāgacittānaṃ vimuttipayojanaṃ nāma natthi. Yathā pana malīnaṃ vatthaṃ dhoviyamānaṃ malā vimuccati, evaṃ sarāgaṃ cittaṃ rāgato vimuccatī’’ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya sarāganti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tato rāgasahagatantiādinā nayena puṭṭho maggakkhaṇe cittaṃ vimuccati nāma. Tadā ca evarūpaṃ cittaṃ natthīti paṭikkhipati.
即使以“有触”等方式被问及,正如触与心两者皆从贪解脱,他因未见贪的解脱而予以否定。对于“有瞋”等,也应以同样的方法理解其义。
Saphassantiādinā nayena puṭṭhopi yathā phasso ca cittañca ubho rāgato vimuccanti, evaṃ rāgassa vimuttiṃ apassamāno paṭikkhipati. Sadosādīsupi imināvupāyena attho veditabbo.
4. 正在解脱论之解释
4. Vimuccamānakathāvaṇṇanā
366366. 现在名为“正在解脱论”。于此,对那些持如下见解者——“以禅那镇伏解脱而解脱者,在道刹那以断除解脱而称为正在解脱”——自宗论师针对他们提出“已解脱者是正在解脱者吗”的质问,他宗论师予以承认。
366. Idāni vimuccamānakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘jhānena vikkhambhanavimuttiyā vimuttaṃ, maggakkhaṇe samucchedavimuttiyā vimuccamānaṃ nāma hotī’’ti laddhi, te sandhāya vimuttaṃ vimuccamānanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarasa.
随后,“一部分”之问仍是自宗论师所问。其中,“一部分”是中性名词,表状态。即问:“已解脱者,是否一部分或于某处未解脱?是否如此,一部分已解脱,一部分未解脱?”为何这样问?因为“已解脱者是正在解脱者”这一表述依未完成的状态而说。正如正在搭建的茅棚等,因未完成,一部分已作,一部分未作;同样,此处也造成一部分已解脱、一部分未解脱的情形。而后,他宗论师因心不像茅棚等那样有分,故在第一问中否定;在第二问中,因正在解脱者的解脱尚未完成,故予承认。或者,他针对世间禅那的刹那否定,因为那时并非以断除解脱而正在解脱;针对出世间禅那的刹那承认,因为那时以断除解脱而解脱,他持“以一部分正在解脱”的见解。于是,自宗论师为作责难而说:“若如你所说,同一心一部分已解脱、一部分未解脱,那么以同一心成为须陀洹者,在你看来也一部分是须陀洹、一部分不是须陀洹。”由此说出“一部分是须陀洹”等语。他宗论师不见此理,故予否定。其余部分,也以此类推。
Puna ekadesanti pucchā sakavādissa. Tattha ekadesanti bhāvanapuṃsakaṃ. Yathā vimuttaṃ, ekadesena vā ekadese vā avimuttaṃ hoti kiṃ evaṃ ekadesaṃ vimuttaṃ, ekadesaṃ avimuttanti pucchati. Kiṃ kāraṇā evaṃ pucchatīti? ‘‘Vimuttaṃ vimuccamāna’’nti vippakatabhāvena vuttattā. Yathā hi kariyamānā kaṭādayo vippakatattā ekadesena katā ekadesena akatā honti, tathā idampi ekadesaṃ vimuttaṃ ekadesaṃ avimuttanti āpajjati. Tato paravādī kaṭādīnaṃ viya cittassa ekadesābhāvā paṭhamapañhe paṭikkhipitvā dutiye vimuccamānassa apariniṭṭhitavimuttitāya paṭijānāti. Lokiyajjhānakkhaṇaṃ vā sandhāya paṭikkhipati. Na hi taṃ tadā samucchedavimuttiyā vimuccamānaṃ. Lokuttarajjhānakkhaṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Tañhi tadā samucchedavimuttiyā vimuttekadesena vimuccamānantissa laddhi. Tato sakavādī ‘‘yadi te ekameva cittaṃ ekadesaṃ vimuttaṃ ekadesaṃ avimuttaṃ, evaṃ sante yo ekeneva cittena sotāpanno hoti, sopi te ekadesaṃ sotāpanno, ekadesaṃ na sotāpanno āpajjatī’’ti codanatthaṃ ekadesaṃ sotāpannotiādimāha. Itaro taṃ vidhānaṃ apassanto paṭikkhipati. Sesavāresupi eseva nayo.
在生起刹那的问难中,其意为:若同一心既是已解脱,又是正在解脱,则于某一刹那为已解脱,于另一刹那为正在解脱。你是否有如此之心?
Uppādakkhaṇapañhe yadi ekameva cittaṃ vimuttañca vimuccamānañca, ekasmiṃ khaṇe vimuttaṃ ekasmiṃ vimuccamānaṃ āpajjati. Kiṃ te evarūpaṃ cittanti attho.
367367. 在经证中,第一经属他宗论师。其意旨为:“解脱”一词是未完成状态的表述。因此,那位瑜伽行者如此知、如此见时,心从这些漏中解脱,便名为“正在解脱”。第二经属自宗论师。其意旨为:若依你,因有“解脱”一词而说已解脱者是正在解脱者,那么在此处,因无“解脱”一词,应只是已解脱,而非正在解脱。
367. Suttasādhane paṭhamasuttaṃ paravādissa. Tatrāssāyamadhippāyo – vimuccatīti vippakataniddeso. Tasmā yaṃ tassa yogino evaṃ jānato evaṃ passato etehi āsavehi cittaṃ vimuccati, taṃ vimuccamānaṃ nāma hotīti. Dutiyasuttaṃ sakavādissa. Tatrāssāyamadhippāyo – yadi te vimuccatīti vacanato vimuttaṃ vimuccamānaṃ, idha vimuccatīti vacanābhāvato vimuttameva siyā, na vimuccamānanti.
现在,为了责难而提出“还有心吗”等问:“正如依你因未完成的解脱而称为正在解脱,是否同样因未完成的贪等而有正在染着等?”他宗论师因不见如此之心而全予否定。于是,自宗论师为使他理解“唯有二边,无第三边”,而说:“难道不是有染与无染吗?”等等。其意为:善友,难道不是与贪相应之心为有染,与贪不相应之心为无染,唯有此二边,而无名为“正在染着”的第三边吗?对于瞋等,道理相同。然后,他宗论师承认说“是的”而住立。为显示在解脱方面同样唯有二边,自宗论师说:“若有染与无染……”等等。其意为:若你接受这二边,则也应接受“未解脱与已解脱”这二边。因为与烦恼相应之心为未解脱,与烦恼不相应之心为已解脱。从究竟义上说,并无名为“正在解脱”的第三边。
Idāni ‘‘yathā te vippakatavimuttitāya vimuccamānaṃ, kiṃ evaṃ vippakatarāgāditāya rajjamānādīnipi atthī’’ti codanatthaṃ puna atthi cittantiādi āraddhaṃ. Paravādināpi tathārūpaṃ cittaṃ apassantena sabbaṃ paṭikkhittaṃ. Atha naṃ sakavādī ‘‘dveyeva koṭiyo, tatiyā natthī’’ti anubodhento nanu rattañceva arattañcātiādimāha. Tassattho – nanu bhadramukha, rāgasampayuttaṃ cittaṃ rattaṃ vippayuttaṃ arattanti dveva koṭiyo, rajjamānaṃ nāma tatiyā koṭi natthīti? Duṭṭhādīsupi eseva nayo. Atha naṃ āmantāti paṭijānitvā ṭhitaṃ. Vimuttipakkhepi dveyeva koṭiyo dassetuṃ hañci rattañcevātiādimāha. Tassattho – yadi etā dve koṭiyo sampaṭicchasi, avimuttañceva vimuttañcā ti imāpi sampaṭiccha. Kilesasampayuttañhi cittaṃ avimuttaṃ, vippayuttaṃ vimuttaṃ. Vimuccamānaṃ nāmāti paramatthato tatiyā koṭi natthīti.
5. 八人论之解释
5. Aṭṭhamakakathāvaṇṇanā
368现在进行的是名为“八人论”的论辩。其中,有些派别持有这样的见解:在随顺、种姓、道刹那,由于烦恼不现行,第八人——即住于入流道的行者——其两种缠缚已断;例如现今的案达迦派和正量派。针对他们中的某一位,自宗论师发问,他宗论师就“从道刹那开始,见不再生起”这一点予以承认。随后,因为“见”这一名称只是须陀洹所断,而非住于道者所断,所以自宗论师追问:“第八人是须陀洹吗?”在疑的问难中,所用的方法也是如此。在随眠的问难中,他们持有“缠缚之外另有随眠”的见解,因此以“不然”加以否定。
368. Idāni aṭṭhamakakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ anulomagotrabhumaggakkhaṇe kilesānaṃ samudācārābhāvato aṭṭhamakassa sotāpattimaggaṭṭhapuggalassa dve pariyuṭṭhānā pahīnāti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānañceva sammitiyānañca; tesaṃ aññataraṃ sandhāya pucchā sakavādissa, maggakkhaṇato paṭṭhāya diṭṭhiyā anuppattiṃ sandhāya paṭiññā itarassa. Tato yasmā diṭṭhi nāmesā sotāpannasseva pahīnā, na maggaṭṭhassa, tasmā aṭṭhamako puggalo sotāpannoti anuyogo sakavādissa. Vicikicchāpañhepi eseva nayo. Anusayapañhe pariyuṭṭhānato añño anusayoti tesaṃ laddhi, tasmā ‘‘na heva’’nti paṭikkhittaṃ.
在戒禁取的问难中,他不见有“戒禁取缠”这样的称谓,因此予以否定。他持的见解是:“只是他的缠缚已断。”
Sīlabbataparāmāsapañhepi sīlabbataparāmāsapariyuṭṭhānanti vohāraṃ na passati, tasmā paṭikkhipati. Pariyuṭṭhānamevassa pahīnanti laddhi.
369关于“道已修习”的提问,他在那个刹那正在修习,而非已修习完成,因此予以否定。在“以非道”等的追问中,他依止于仅由第一道所断除的情形而予以否定。因为若以非道而断除,就会引出种姓人等也能断除的过失。“将会生起”的提问属于他宗,回答属于自宗。其余各处,意义皆显然可知。
369.Maggo bhāvitoti pañhe tasmiṃ khaṇe bhāveti, na bhāvito. Tasmā paṭikkhipati. Amaggenātiādianuyoge paṭhamamaggeneva pahīnabhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati. Yadi hi amaggena pahīyetha, gotrabhupuggalādīnampi pahīyethāti āpajjanato. Uppajjissatīti pucchā paravādissa, vissajjanaṃ sakavādissa. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
6. 八人之根论解释
6. Aṭṭhamakassa indriyakathāvaṇṇanā
371现在开始关于第八人的根论。其中,有些人持有这样的见解:“第八人在道刹那获得诸根,但并非已获得诸根”,例如现今的安达迦派;针对他们,自宗提问“没有信根吗?”,他宗承认。当被问“没有信吗?”时,他观察到信与信根的差别后予以否定。其余诸根也是同样的道理。然而,正如有“意”者也有“意根”一样,为了说明有信等的人也有信根等,而展开了“有意、有意根”等的论述。所有这些,连同经证,意义都是显而易见的。
371. Idāni aṭṭhamakassa indriyakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘aṭṭhamako maggakkhaṇe indriyāni paṭilabhati nāma, no cassa paṭiladdhāni hontī’’ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya natthi saddhindriyanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Natthi saddhāti puṭṭho pana saddhindriyato saddhāya nānattaṃ sallakkhetvā paṭikkhipati. Sesesupi eseva nayo. Yathā pana yassa atthi mano, tassa manindriyampi atthi; evaṃ yassa saddhādayo atthi, tassa atthi saddhindriyādīnipīti dīpanatthaṃ atthi mano atthi manindriyantiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ uttānatthameva saddhiṃ suttasādhanenāti.
七、天眼论注释。
7. Dibbacakkhukathāvaṇṇanā
373现在开始天眼论。其中,有些人持有这样的见解:“以第四禅法所支持的肉眼就是天眼”,例如现今的安达迦派和正量部;针对他们,自宗提问“是肉眼吗?”,他宗承认。
373. Idāni dibbacakkhukathā nāma hoti. Tattha yesaṃ catutthajjhānadhammūpatthaddhaṃ maṃsacakkhumeva dibbacakkhu nāma hotīti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya maṃsacakkhunti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa.
当被问“肉眼是天眼,天眼是肉眼”时,他便否定说:“那只是肉眼,并非天眼。”在“是怎样的”等提问中,也因两者没有同一本质而予以否定。
Puna ‘‘maṃsacakkhu dibbacakkhu, dibbacakkhu maṃsacakkhū’’ti puṭṭho taṃ mattameva taṃ na hotīti paṭikkhipati. Yādisantiādipucchāsupi ubhinnaṃ ekasabhāvābhāveneva paṭikkhipati.
就“境”等而言,两者的境都是色处。然而,肉眼唯见进入视野之色;天眼则能见未进入视野之色,乃至山岳等后面之色。况且,极其微细的色也是天眼的所行境,肉眼则并非如此。因此,它们的威力与所行境互不相似。
Visayotiādīsu ubhinnampi rūpāyatanameva visayo. Maṃsacakkhu pana āpāthagatameva passati. Itaraṃ anāpāthagataṃ tiropabbatādigatampi. Dibbacakkhussa ca atisukhumampi rūpaṃ gocaro, na tādisaṃ itarassāti evametesaṃ ānubhāvagocarā asadisā.
有人问:“(天眼)先成为有执受,而后成为无执受吗?”因为肉眼是有执受的,天眼是无执受的,而且他不认为肉眼即是天眼,因此予以否定。再次被问时,他依据“肉眼的生起,是天眼的道”这一说法,认为天眼依肉眼为缘而生起,并且那是色界四大的净色,因此予以承认。又问:“(天眼)成为欲界之后,又成为色界吗?”同样,因为不认为肉眼即是天眼,因此予以否定。再次被问时,他承认:天眼依色界禅那为缘而生起,因此称为色界所生。
Upādiṇṇaṃ hutvā anupādiṇṇaṃ hotīti puṭṭho yasmā maṃsacakkhu upādiṇṇaṃ, dibbacakkhu anupādiṇṇaṃ, na ca maṃsacakkhumeva dibbacakkhūti icchati, tasmā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yasmā ‘‘maṃsacakkhussa uppādo, maggo dibbassa cakkhuno’’ti vacanaṃ nissāya maṃsacakkhupaccayā dibbacakkhu uppajjati, tañca rūpāvacarikānaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ pasādoti icchati, tasmā paṭijānāti. Kāmāvacaraṃ hutvāti puṭṭhopi yasmā na maṃsacakkhumeva dibbacakkhūti icchati, tasmā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho rūpāvacarajjhānapaccayena uppannattā rūpāvacaraṃ nāma jātanti paṭijānāti.
有人问:“(天眼)成为色界之后,又成为无色界吗?”他因为在无色界刹那中,由进一步修习而没有色界心,因此予以否定。再次被问时,他依自己的见解承认:天眼是成为无色界四大的净色而生起的。然而,他不认为天眼是不系属的,因此予以否定。
Rūpāvacaraṃ hutvā arūpāvacaranti puṭṭhopi tato paraṃ bhāvanāya arūpāvacarakkhaṇe rūpāvacaracittassa abhāvā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho arūpāvacarikānaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ pasādo hutvā uppajjatīti laddhiyā paṭijānāti. Apariyāpannabhāvaṃ panassa na icchati, tasmā paṭikkhipatiyeva.
374“天眼为法所支持”,指由欲界法所支持而成为天眼。“又为法所支持”,指由出世间法所支持。当被问“仅有两眼吗?”时,他虽不认为由法所支持的天眼具有慧眼的性质,但因慧眼存在而予以否定。再次被问时,他依自见承认:由法所支持的肉眼即是天眼。此处其余内容,意义皆显而易见。
374.Dibbacakkhuṃ dhammupatthaddhanti kāmāvacaradhammena upatthambhitaṃ hutvā. Puna dhammupatthaddhanti lokuttaradhammena upatthaddhaṃ. Dveva cakkhūnīti puṭṭho kiñcāpi dibbacakkhuno dhammupatthaddhassa paññācakkhubhāvaṃ na icchati, paññācakkhussa pana atthitāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho maṃsacakkhu dhammupatthaddhaṃ dibbacakkhu hotīti laddhivasena paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti.
八、天耳论注释。
8. Dibbasotakathāvaṇṇanā
375现在开始所谓的“天耳论”。其中,当被问“仅有一耳吗?”时,他因有两耳存在而予以否定。再次被问时,他承认:因为那由法所支持的耳即是天耳。其余内容,与前面所述的方法相同。
375. Idāni dibbasotakathā nāma hoti. Tattha ekaṃyeva sotanti puṭṭho dvinnaṃ atthitāya paṭikkhipati. Puna puṭṭho yasmā tadeva dhammupatthaddhaṃ dibbasotaṃ nāma hoti, tasmā paṭijānāti. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayamevāti.
九、随业所趣智论注释。
9. Yathākammūpagatañāṇakathāvaṇṇanā
377现在开始所谓的“随业所趣智论”。其中,有些人不如理地执取“以清净天眼……了知随业所趣的众生”这段经文后,便持有“随业所趣智即是天眼”的见解。针对他们,自宗提问,他宗承认。当被问“又作意随业所趣吗?”时,他因一心不能有两个所缘而予以否定。第二次被问时,他依不同心的道理予以承认。接着,毫无余地,当被问“有两个触吗?”时,他予以否定。如此,如同以此“随业所趣”一词,同样地与“这些尊者们”、“众生”等词相配合,其义应当了知。
377. Idāni yathākammūpagatañāṇakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘iti dibbena cakkhunā visuddhena…pe… yathākammūpage satte pajānātī’’ti (dī. ni. 1.246; paṭi. ma. 1.106) suttaṃ ayoniso gahetvā yathākammūpagatañāṇameva dibbacakkhunti laddhi, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Puna yathākammūpagatañca manasi karotīti puṭṭho ekacittassa ārammaṇadvayābhāvā paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho nānācittavasena paṭijānāti. Puna lesokāsaṃ adatvā dvinnaṃ phassānanti puṭṭho paṭikkhipati. Iti yathā iminā yathākammūpagatapadena, evameva ime vata bhonto, sattātiādipadehipi saddhiṃ yojanāsu attho veditabbo.
378尊者舍利弗以‘随业趣向智’了知——这是自宗论师的主张。因为有些人不了解长老出于少欲而不运用神通智,反而认为他根本不具那些神通智,于是自宗论师针对那些持‘长老未得天眼’之见者而发问。也正因如此,当被问及‘尊者舍利弗是否有天眼’时,他予以否认。第二次被问时,他又承认:‘凡是声闻所应证得的,长老都已证得。’此时,自宗论师为破其执,便说‘难道尊者舍利弗不是……’等语。实则长老说此偈是由于没有运用的意愿,并非不具神通智;然而对方论师却理解为‘因为没有神通智’。因此,依对方的执见,长老唯有随业趣向智而无天眼。据此而说:‘因此,不应说随业趣向智就是天眼。’
378.Āyasmāsāriputto yathākammūpagataṃ ñāṇaṃ jānātīti idaṃ sakavādī yasmā thero appicchatāya abhiññāñāṇāni na vaḷañjetīti ekacce na jānanti, tāni panassa neva atthīti maññanti, tasmā taṃ ‘‘dibbacakkhuno alābhī thero’’ti maññamānaṃ pucchati. Teneva kāraṇena ‘‘atthāyasmato sāriputtassa dibbacakkhū’’ti parato puṭṭho paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yaṃkiñci sāvakena pattabbaṃ, sabbaṃ taṃ therena anuppattanti paṭijānāti. Idānissa vikkhepaṃ karonto sakavādī nanu āyasmā sāriputtotiādimāha. Imañhi gāthaṃ thero vaḷañjanapaṇidhiyā eva abhāvena āha, na abhiññāñāṇassa abhāvena. Paravādī pana abhāvenevāti atthaṃ sallakkheti. Tasmā tassa laddhiyā therassa yathākammūpagatañāṇameva atthi, no dibbacakkhu. Tena vuttaṃ ‘‘tena hi na vattabbaṃ yathākammūpagatañāṇaṃ dibbacakkhū’’ti.
第十,防护论释。
10. Saṃvarakathāvaṇṇanā
379接下来是‘防护论’。于此,有些论师持有这样的见解:从三十三天以上,诸天不行五种怨行,因此他们具有防护。针对此见,自宗论师发问;对方论师由于见不到怨行的现行,便承认有防护。接着,所谓防护,是在有所应防护且无防护之时才成立,故而自宗论师就‘无防护’进行提问;对方论师则以‘诸天中无杀生等事’为由而加以否定。
379. Idāni saṃvarakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ tāvatiṃse deve upādāya tatuttari devesu yasmā te pañca verāni na samācaranti, tasmā saṃvaro atthīti laddhi, te sandhāya pucchā sakavādissa, verasamudācāraṃ apassato paṭiññā itarassa. Tato yasmā saṃvaro nāma saṃvaritabbe asaṃvare sati hoti, tasmā asaṃvarapucchā sakavādissa, devesu pāṇātipātādīnaṃ abhāvena paṭikkhepo itarassa.
至于‘在人间有……’等语,是为了显示:当有防护时,无防护如何现行;当无防护时,防护如何现行。
Atthi manussesūtiādi saṃvare sati asaṃvarassa asaṃvare ca sati saṃvarassa pavattidassanatthaṃ vuttaṃ.
380在“离杀生……”等问中,应知:依不造作杀生等而予以承许,依杀生等之无有而予以遮止。逆问之义,显而易见。
380.Pāṇātipātā veramaṇīti ādipañhesu pāṇātipātādīnaṃ asamācaraṇavasena paṭiññā, pāṇātipātādīnaṃ natthitāya paṭikkhepo veditabbo. Paṭilomapañhā uttānatthāyeva.
在最后的“诸天中无防护”问中,自宗论师针对“造了杀生等后,又于他们无防护”而承许。随后,对方论师以六种方式诘问:“若无防护,是否一切诸天皆是杀生者?”等。自宗论师以诸天无有怨害的现行而遮止。对方论师仅抓住“没有”这一言辞,来确立自己的执见。然而,如此确立的执见,实则并未确立。
Avasāne natthi devesu saṃvarotipañhe pāṇātipātādīni katvā puna tato saṃvarābhāvaṃ sandhāya paṭiññā sakavādissa. Tato chalavasena yadi saṃvaro natthi, sabbe devā pāṇātipātinotiādipucchā paravādissa. Devānaṃ verasamudācārassa abhāvena paṭikkhepo sakavādissa. Nahevanti vacanamattaṃ gahetvā laddhipatiṭṭhāpanaṃ paravādissa. Evaṃ patiṭṭhitā pana laddhi appatiṭṭhitāva hotīti.
第十一,无想论释。
11. Asaññakathāvaṇṇanā
381现在开始“无想论”。其中,有些人执持这样的见解:依“行缘识”之说,无识则无结生;又依“那些诸天,想生起时,即从彼身没”之说,无想有情在死心与结生心的刹那也有想。如今日的安达迦派,即持此见。针对他们,自宗论师发问,对方论师承许。随后,自宗论师为以“彼处为有想有耶?”等加以驳斥,便说“有想有、有想趣”等。所有这些及其后文,皆应依巴利圣典的理趣通达。
381. Idāni asaññakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘saṅkhārapaccayā viññāṇa’’nti vacanato vinā viññāṇena paṭisandhi nāma natthi. ‘‘Saññuppādā ca pana te devā tamhā kāyā cavantī’’ti vacanato asaññasattānampi cutipaṭisandhikkhaṇe saññā atthīti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tato naṃ sakavādī ‘‘kiṃ te taṃ ṭhānaṃ saññābhavo’’tiādīhi codetuṃ saññābhavo saññāgatītiādimāha. Taṃ sabbaṃ tato parañca pāḷinayeneva veditabbanti.
第十二,非想非非想处论释。
12. Nevasaññānāsaññāyatanakathāvaṇṇanā
384现在开始所谓“非想非非想处论”。其中,有一些人执持这样的见解:既然名为“非想非非想处”,就不应说“在那个有中存在想”,如今的安达迦派即持此见。针对他们,自宗论师提问,对方论师承认。此处其余一切内容,都应依巴利圣典的理趣来理解。
384. Idāni nevasaññānāsaññāyatanakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘nevasaññānāsaññāyatana’’nti vacanato na vattabbaṃ ‘‘tasmiṃ bhave saññā atthī’’ti laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha sabbaṃ pāḷinayeneva veditabbanti.