十、觉支分别
10. Bojjhaṅgavibhaṅgo
一、经分别
1. Suttantabhājanīyaṃ
第一法解说
Paṭhamanayavaṇṇanā
466466. 《渡瀑流经》注释中对“住立”与“积聚”的说明(《相应部注》1.1.1)——
466.Patiṭṭhānāyūhanā oghataraṇasuttavaṇṇanāyaṃ (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.1) –
由烦恼而住立,由造作而积聚。同样,由渴爱与邪见而住立,由其余烦恼与造作而积聚。由渴爱而住立,由邪见而积聚。由常见而住立,由断见而积聚。由懈怠而住立,由掉举而积聚。由耽著欲乐而住立,由自我折磨之苦行而积聚。由一切不善造作而住立,由一切有漏善造作而积聚。
‘‘Kilesavasena patiṭṭhānaṃ, abhisaṅkhāravasena āyūhanā. Tathā taṇhādiṭṭhīhi patiṭṭhānaṃ, avasesakilesābhisaṅkhārehi āyūhanā. Taṇhāvasena patiṭṭhānaṃ, diṭṭhivasena āyūhanā. Sassatadiṭṭhiyā patiṭṭhānaṃ, ucchedadiṭṭhiyā āyūhanā. Līnavasena patiṭṭhānaṃ, uddhaccavasena āyūhanā. Kāmasukhānuyogavasena patiṭṭhānaṃ, attakilamathānuyogavasena āyūhanā. Sabbākusalābhisaṅkhāravasena patiṭṭhānaṃ, sabbalokiyakusalābhisaṅkhāravasena āyūhanā’’ti –
于已说之诸方式,当知此处未说者亦依此类推。
Vuttesu pakāresu idha avuttānaṃ vasena veditabbā.
他对正转起的诸法进行简择,从生起方面观察,以那样的行相而转起,这便是具有简择相的舍觉支。复次,因为说“简择、安住、于执取中的中舍性”,由于舍的作用增上而称为行舍。在次第安立中,其意义为前前是后后的因。
Sammappavatte dhamme paṭisañcikkhati, upapattito ikkhati, tadākāro hutvā pavattatīti paṭisaṅkhānalakkhaṇo upekkhāsambojjhaṅgo. Evañca katvā ‘‘paṭisaṅkhā santiṭṭhanā gahaṇe majjhattatā’’ti upekkhākiccādhimattatāya saṅkhārupekkhā vuttā. Anukkamanikkhepe payojanaṃ purimassa purimassa pacchimapacchimakāraṇabhāvo.
467467. 为显明“唯有强力的念才是念觉支”而取其强力义,故此处举出慧,并非指任何普通的忆持念,而是指出“念是善法生起因的随念”,因而说“或事”等。所谓“立于事之首”,即不存如此之心:“啊,愿他们听我说法,听闻之后对我生起净信,生起净信后对我作净信的表现”,而是如同大迦叶长老那样,缘于法的善妙,出于悲悯、慈愍与同情而说法,这是其含义。所谓“立于解脱处之首”,即立于“并非因为我是导师,而是我将依所闻、所学的法,详细地为他人解说”这样的解脱因的精进状态。因为久作之事等,说为能引发彼之无色分;或者,因“已作、已说”等词是表示已发生作用之无色分的能诠,故说“身表……分”。
467. Balavatī eva sati satisambojjhaṅgoti katvā balavabhāvadīpanatthaṃ paññā gahitā, na yassa kassaci sampadhāraṇasati, kusaluppattikāraṇassa pana saraṇaṃ satīti dassento ‘‘vattaṃ vā’’tiādimāha. Vattasīse ṭhatvāti ‘‘aho vata me dhammaṃ suṇeyyuṃ, sutvā ca dhammaṃ pasīdeyyuṃ, pasannā ca me pasannākāraṃ kareyyu’’nti evaṃcitto ahutvā ‘‘svākkhāto bhagavatā dhammo…pe… viññūhi, aho vata me dhammaṃ suṇeyyuṃ, sutvā ca dhammaṃ ājāneyyuṃ, ājānitvā ca pana tathatthāya paṭipajjeyyu’’nti dhammasudhammataṃ paṭicca kāruññaṃ anuddayaṃ anukampaṃ upādāya mahākassapattherena viya bhāsitanti attho. Vimuttāyatanasīseti ‘‘na heva kho satthā, apica kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desessāmī’’ti evaṃ vimuttikāraṇapadhānabhāve ṭhatvā. Cirakatavattādivasena taṃsamuṭṭhāpako arūpakoṭṭhāso vutto, bhāvatthattā eva vā katabhāsita-saddā kiriyābhūtassa arūpakoṭṭhāsassa vācakāti katvā āha ‘‘kāyaviññattiṃ…pe… koṭṭhāsa’’nti.
作为觉支的引发者,前六个各自引发其无间的下一个,或者以种种方式引发其余一切,应如此配合。所谓欲贪、世间贪、轮回贪——他们说欲贪是以渴爱为所缘的五蕴;对五种欲的贪染及其所缘即是欲贪。以“我与世间是常”等执取世间而转起的、与常见或断见相应的贪染及其所缘,是世间贪,或说是世间法。依轮回的乐味而生起的、能产生轮回的贪染及其所缘,是轮回贪。因为是道的前分,故说为前分。
Bojjhaṅgasamuṭṭhāpakatā purimānaṃ channaṃ attano attano anantarikassa, paresaṃ sabbesaṃ vā taṃtaṃpariyāyena samuṭṭhāpanavasena yojetabbā. Kāmalokavaṭṭāmisāti taṇhā tadārammaṇā khandhāti vadanti, pañcakāmaguṇiko ca rāgo tadārammaṇañca kāmāmisaṃ, ‘‘sassato attā ca loko cā’’tiādinā lokaggahaṇavasena pavatto sassatucchedasahagato rāgo tadārammaṇañca lokāmisaṃ, lokadhammā vā, vaṭṭassādavasena uppanno saṃsārajanako rāgo tadārammaṇañca vaṭṭāmisaṃ. Maggassa pubbabhāgattā pubbabhāgā.
第二法解说
Dutiyanayavaṇṇanā
468-469所谓应证知的法,即“一切众生依食而住、二界、三界、四圣谛、五解脱处、六无上法、七应供养处、八胜处、九次第住、十应摧破处”等类别的法,以及“比丘们,一切应证知”(《相应部》4.46)中所说的蕴等。所谓“缚”,是指对有等的结缚,或对可爱可乐处的趣向。
468-469.Abhiññeyyā dhammā nāma ‘‘sabbe sattā āhāraṭṭhitikā, dve dhātuyo, tisso dhātuyo, cattāri ariyasaccāni, pañca vimuttāyatanāni, cha anuttariyāni, satta niddasavatthūni, aṭṭhābhibhāyatanāni, navānupubbavihārā, dasa nijjaravatthūnī’’ti evaṃpabhedā dhammā , ‘‘sabbaṃ, bhikkhave, abhiññeyya’’nti (saṃ. ni. 4.46) dassitā khandhādayo ca. Vānanti vinandhanaṃ bhavādīnaṃ, gamanaṃ vā piyarūpasātarūpesu.
应知,决意经行而生起的精进,是与观相应的。所谓“至此”,即“世间与出世间混合说”到此为止。说“世间”者,意为“不疲劳”,即能引发身表的世间性,故无可指责。“未得……被遮止”:依色界中不可得的喜觉支而言,虽可得但无寻无伺的喜亦被遮止,即未说为“喜觉支”。或者,依欲界中不可得的无寻无伺的喜而言,虽可得但作为喜觉支则被遮止,即未说无寻无伺的喜觉支。
Caṅkamaṃ adhiṭṭhahantassa uppannavīriyaṃ vipassanāsahagatanti veditabbaṃ. Ettakenāti ‘‘lokiyalokuttaramissakā kathitā’’ti ettāvatā. Lokiyanti vadanto na kilamatīti kāyaviññattisamuṭṭhāpakassa lokiyattā acodanīyoti attho. Alabbha…pe… paṭikkhittāti rūpāvacare alabbhamānakaṃ pītisambojjhaṅgaṃ upādāya labbhamānāpi avitakkaavicārā pīti paṭikkhittā, ‘‘pītisambojjhaṅgo’’ti na vuttoti attho. Kāmāvacare vā alabbhamānakaṃ avitakkaavicāraṃ pītiṃ upādāya labbhamānakāva pītibojjhaṅgabhūtā paṭikkhittā, avitakkaavicāro pītisambojjhaṅgo na vuttoti attho.
“内解脱”:即专注于内法之后,由此出起的道,此处说为“内解脱”,这是其意。“不应遮止”:因为在作为观之基础的遍处等禅那中,念等属于抉择分,故不应排斥,这是其义。然而,禅那不似观那样是菩提之道的近因,也不是那般绝对唯一的因;也不像观那样,道以禅那的作用为究竟,故不举出。其中,以遍处禅那的取摄,应知也摄取了依于彼的无色定。未说不净禅那,是因为意在无寻无伺。
Ajjhattavimokkhanti ajjhattadhamme abhinivisitvā tato vuṭṭhitamaggo ‘‘ajjhattavimokkho’’ti idha vuttoti adhippāyo. Na vāretabboti vipassanāpādakesu kasiṇādijhānesu satiādīnaṃ nibbedhabhāgiyattā na paṭikkhipitabboti attho. Anuddharantā pana vipassanā viya bodhiyā maggassa āsannakāraṇaṃ jhānaṃ na hoti, na ca tathā ekantikaṃ kāraṇaṃ, na ca vipassanākiccassa viya jhānakiccassa niṭṭhānaṃ maggoti katvā na uddharanti. Tattha kasiṇajjhānaggahaṇena tadāyattāni āruppānipi gahitānīti daṭṭhabbāni. Asubhajjhānānaṃ avacanaṃ avitakkāvicārassa adhippetattā.
第三法解说
Tatiyanayavaṇṇanā
470-471说明了彼分断与正断的远离依止之后,未说明寂止的远离依止,是因为在“修习念觉支”等(《相应部》5.182;《分别论》471)中,此处所说的是应修习的觉支。而应修习的觉支所应证得的果觉支,已于阿毗达摩分别中说明。“舍遣”一词有“遍舍”与“跃入”之义,故说舍遣有两种:即依彼分断与正断的方式,以及依倾向彼、以彼为所缘的方式。其中,“正在转向”属于观刹那,“已转向”属于道刹那。
470-471. Tadaṅgasamucchedanissaraṇavivekanissitataṃ vatvā paṭippassaddhivivekanissitattassa avacanaṃ ‘‘satisambojjhaṅgaṃ bhāvetī’’tiādinā (saṃ. ni. 5.182; vibha. 471) idha bhāvetabbānaṃ bojjhaṅgānaṃ vuttattā. Bhāvitabojjhaṅgassa hi sacchikātabbā phalabojjhaṅgā abhidhammabhājanīye vuttāti. Vossagga-saddo pariccāgattho pakkhandanattho cāti vossaggassa duvidhatā vuttā. Yathāvuttenāti tadaṅgasamucchedappakārena tanninnabhāvārammaṇakaraṇappakārena ca. Pariṇāmentaṃ vipassanākkhaṇe, pariṇataṃ maggakkhaṇe.
二、阿毗达摩分别之解释
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
472“以舍为基”是指其自性解说的意义,即不于减损、增益上起功用,唯以随观为基。就世间舍而言,“舍”有“中舍”的含义;此处则唯以出世间为所期,故为合理。
472.Upekkhanavasenāti sabhāvaniddesataṃ dasseti, hāpanavaḍḍhanesu byāpāraṃ akatvā upapattito ikkhanavasenāti attho. Lokiyaupekkhanāya adhikā upekkhanā ajjhupekkhanāti ayamattho idha lokuttarā eva adhippetāti yuttoti.