17. 小事分别随复注
17. Khuddakavatthuvibhaṅgo
95 段
单一解说之注释
1. Ekakaniddesavaṇṇanā
843-4“有缘”的意思是:存在本身就是缘。即使没有俱生、前生等关系,只要某法存在时另一法就生起,那法就是另一法的缘,所以这里只是以“存在”这一点作为缘的含义。为了通过否定的方式把这种缘的含义说得更清楚,就说了“如同”等话。其中,以依止等缘的方式而成为缘,所以说“以依止等缘的方式”;作为缘的眼等法,则被称为“有缘”。关于“同一队伍”,在十八个队伍中,有人这样解释其含义:“我们出生在某个队伍里,不像其他人那样没有名声。”
843-4.Atthipaṭiccaṃnāmāti atthitā paṭiccattho nāma, asatipi sahajātapurejātādibhāve yasmiṃ sati yaṃ hoti, so tassa paccayoti katvā yathā tathā atthitāmattaṃ idha paṭiccatthoti attho. Taṃ pana paṭiccatthaṃ byatirekamukhena pākaṭataraṃ kātuṃ ‘‘yathā’’tiādimāha. Tattha nissayādipaccayabhāvena paṭiccāti vuttanti nissayādipaccayabhāvato paccayabhūtaṃ cakkhādi ‘‘paṭiccā’’ti vuttaṃ. Ekissā seṇiyāti aṭṭhārasasu seṇīsu mayaṃ amukāya seṇiyā jātāmha, na aññe viya appaññātāti evamettha atthaṃ vadanti.
放在前面,就是让它成为首要的。所谓“积聚之藏”,是指储存安置起来的财富堆积。“名声”是指权威。而这种权威在哪些人身上起作用,就通过任命和发号施令在他们身上显现出来,因此说“任命之憍、号令之憍”。
Purato karaṇaṃ pamukhabhāvakaraṇaṃ. Nidhānarāsīti nidahitvā ṭhapitadhananicayo. Yasoti issariyaṃ. Taṃ pana yesu vattati, tesu paṭṭhāpakaāṇākaraṇehi pākaṭo hotīti ‘‘paṭṭhāpakamado, āṇākaraṇamado’’ti ca vuttaṃ.
845以“事”来说,就是出生等这些现象生起的原因。
845.Vatthunāti jātiādipavattihetunā.
846“无安住”是指对善业没有安住。然而,因为那并不是行善的立足处,所以说“在行善中没有立足处”。应当这样连接:以放逸为名的含义,有这一类同义词。用“等”字应当理解为包含了“语恶行、意恶行、心的放纵、覆藏、攀比”等。“放逸、放逸性等”是说明其含义的;“心的放纵、不令生起放纵”等是说明其同义词的;而文句的同义词是无尽的,应当这样连接。说“显示四蕴”,这是说由失念之相生起的四不善蕴就是放逸。
846.Patiṭṭhābhāvoti kusalakammesu patiṭṭhānābhāvo, so pana yasmā kusalakiriyāya ṭhānaṃ na hoti, tasmā ‘‘kusalakaraṇe aṭṭhāna’’nti āha. Pamādasaṅkhātassa atthassa evamādiko pariyāyoti yojanā. Ādi-saddena ‘‘vacīduccarite, manoduccarite cittassa vossaggo, makkho, paḷāso’’ti ca evamādikassa saṅgaho daṭṭhabbo. ‘‘Pamādo pamajjanādī’’tiādiko tadatthappakāsako, ‘‘cittassa vossaggo vossaggānuppādana’’ntiādiko tappariyāyappakāsako byañjanapariyāyo ca apariyantoti sambandho. ‘‘Cattāro khandhe dassetī’’ti iminā sativossaggākārappavattā cattāro akusalakkhandhā pamādoti vadati.
847心摄持是不谦逊之行的成因,即慢的一种特殊表现。
847. Anivātavuttitāya hetubhūto cittasampaggaho mānaviseso.
848更高的状态就是“更上”。通过行为而更上,就是“行为上的更上”。通过努力而比别人做得更多,就是“更上的行为”。
848. Uttarabhāvo uttariyaṃ, karaṇena uttariyaṃ karaṇuttariyaṃ, sārambhena parassa kiriyato uttarikiriyā.
849按照语法规则,就是把 i 音和 c 音变成 r 音。
849.Neruttikavidhānenāti i-kāracca-kārānañca ra-kāratāpādanena.
“自利”就是“自己”,这是通过省略后一个词来作说明的,就像“色有就是色,怖军就是怖”一样。已取、已得之义就是“自己”,应当依照语源学的方式,理解这个词的成立。
Attahitaṃ attāti uttarapadalopena niddesamāha yathā ‘‘rūpabhavo rūpaṃ, bhīmaseno bhīmo’’ti ca. Ādinno, patto vā attho attāti niruttinayena padasiddhi veditabbā.
对于已被盖章的,也就是已被标记的。
Mudditassāti aṅkitassa.
850对于正在了知的大众来说,所谓“以取等为缘”,就是指柴薪、水、衣服等能使其圆满的因。
850.Jānantasseva mahājanassa. Upādānādipaccayeti indhanudakacīvarādike pāripūrihetuke.
851结,是因为它自己形成结,因为言语相似,也因为能破坏别人的结,所以成为结。
851.Gaṇṭhikā sayaṃ gaṇṭhikaraṇato. Patirūpavacanato, aññesaṃ gaṇṭhibhedato ca gaṇṭhibhūtā.
852由于内在不可分裂,由于反复亲近修习,由于彻底地修习。
852. Abhejjantaratāya samāsevitatāya suṭṭhu āsevitatāya.
853由于长时间被熏染,它变得湿润潮湿,由于贪的力量而流漏。
853. Cirakālaparibhāvitattena temanakaraṇaṃ allabhāvakaraṇaṃ, lobhavasena avassavananti attho.
既然这样,那要怎么说明“被耗尽”呢?为了解释这一点,就说“被耗尽”等等。
Evaṃ sante kathaṃ khīyananti niddesoti āha ‘‘khīyananti cā’’tiādi.
854“衣庄严等”,就是指衣庄严、钵庄严、坐卧处庄严这些。现在要把它们和那个差别相联系起来说明,所以说了“以衣……”等这些话。
854.Cīvaramaṇḍanādīnanti cīvaramaṇḍanā pattamaṇḍanā senāsanamaṇḍanāti imesaṃ. Idāni taṃ visesanabhāvaṃ yojetvā dassetuṃ ‘‘cīvarena hī’’tiādi vuttaṃ.
855与同类共住却被排斥,或者与同类完全对立,这就是“非同类”;也就是对不顺心的事物感到厌恶。因此说“慢心的僵硬,或者对立”。
855. Sabhāgarahito, sabhāgapaṭipakkho vā asabhāgo, ananukūlānaṃ paṭikkūlatā vā. Tenāha ‘‘mānathaddhatā, virodho vā’’ti.
856动摇,是指因为厌倦而不能安住,或者心不专注。也就是对种种所缘生起的渴爱。
856.Saṅkampanā ukkaṇṭhanāvasena anavaṭṭhānaṃ, anavadhānaṃ vā. Tassa tassa ārammaṇassa taṇhāyanā.
857所谓“身”,是指名身。因为当名身不散乱时,色身也就不散乱。
857.Kāyassāti nāmakāyassa. Tasmiñhi avipphārike rūpakāyopi avipphāriko hoti.
860贪等,是指贪、痴、无惭、无愧、疑等。
860.Rāgādīnanti rāgamohaahirikānottappavicikicchādīnaṃ.
861“为了显示三种诡诈事”,这是连接关系。其中“此处”指的是《大义释》。这里依据《小分别》中出现的教说法门,展开了《大义释》的教说,所以说“以这段巴利语为依止”。
861. Tividhampi kuhanavatthuṃ dassetunti sambandho. Tatthāti mahāniddese. ‘‘Tattha katamā kuhanā lābhasakkārasilokasannissitassā’’tiādinā (vibha. 861) idha khuddakavibhaṅge āgataṃ desanānayaṃ nissāya mahāniddesadesanā pavattāti āha ‘‘nissayabhūtāya imāya pāḷiyā’’ti.
已经消失,是指残缺不全、正在断灭的。
Antarahitānīti antavikalāni chindantāni.
为了利养、恭敬和名声,怀着想被人推崇的意图,表现出调伏的样子,这就是诡诈,所以说“由于恶欲而压制无益的身语躁动,这就是诡诈”。如果有人悚惧心很重、常常追悔,对自己前后所做的事都怀疑,站在那里反复审察,他把自己表现得就像那样的人,就被称为“过度怀疑者”。
Lābhasakkārasilokahetu sambhāvanādhippāyena saṃyatākāradassanaṃ kohaññanti āha ‘‘pāpicchatāya niratthakakāyavacīvipphandaniggahaṇaṃ koraja’’nti. Yo saṃvegabahulo kukkuccako pubbenāparaṃ attanopi kiriyaṃ parisaṅkanto paccavekkhamāno tiṭṭhati, tādisaṃ viya attānaṃ dassento ‘‘atiparisaṅkito’’ti vutto.
864借着称赞的口气来贬损,就是从称赞的事由出发去抛弃、向外丢弃,就像说“啊,这位不布施的人,真是个大施主”一样。
864. Pasaṃsāmukhena nindananti pasaṃsāvatthuto khipanaṃ bahi chaḍḍanaṃ yathā ‘‘adāyakaṃ aho dānapatī’’ti.
865以微少的利得而勤苦营求大利的行为,就是寻求的行为。
865.Gavesanakammanti appakena lābhena mahantassa pariyesanakabyāpāro.
866“莲池”是指美妙。色相美妙的状态就是色相圆满,所以说“色相圆满或色相之美”。
866. Pokkharaṃ vuccati sundaraṃ, vaṇṇassa sundarabhāvo vaṇṇapāripūrī hotīti āha ‘‘vaṇṇapāripūrī vā vaṇṇapokkharatā’’ti.
879在“胜慢等的解说”中,也就是在“其中,什么是胜者的‘我胜’慢”等(《分别》869)所解说的九种慢的解说里。“胜等人”这一说法,是因为在那段经文中触及了胜等九种人而说的。但在这里,如果触及人,胜人也应当被触及。因此说“即使在胜慢的状态下”。“即使在胜慢的状态下”中的“pi”是牵引词,因为即使在非胜慢的解说中也触及了人。“任何”就是指胜等中的任何一个人。
879.Seyyamānādiniddesesūti ‘‘tattha katamo seyyassa ‘seyyohamasmī’ti māno’’tiādinā (vibha. 869) niddiṭṭhesu navasu mānaniddesesu. ‘‘Seyyādipuggalo’’ti idaṃ tattha pāḷiyaṃ seyyādīnaṃ navannaṃ puggalānaṃ āmaṭṭhattā vuttaṃ. Idha pana puggalāmasane sati seyyapuggalo ca āmasitabbo siyā. Tenevāha ‘‘seyyamānabhāvepī’’ti. Seyyamānabhāvepīti pi-saddo ākaḍḍhako aseyyamānaniddesepi puggalāmasanassa katattā. Yassa kassacīti seyyādīsu yassa kassaci puggalassa.
880“前慢”是指先前生起的等慢,或者卑慢;不过巴利原文只按等慢的意思传下来。
880.Purimamānassāti pubbe pavattassa sadisamānassa, hīnamānassa vā, sadisamānavaseneva pana pāḷi āgatā.
881因为“兽类当中,豺狼最卑劣;鸟类当中,乌鸦最卑劣”这句话,所以他说“在鸟类当中,乌鸦最卑劣”。
881. ‘‘Migānaṃ kotthuko anto, pakkhīnaṃ pana vāyaso’’ti (jā. 1.3.135) vacanato āha ‘‘pakkhijātīsu vāyaso anto lāmako’’ti.
882离贪就是阿拉汉果。
882.Virāganti arahattaṃ.
883与慢相应的欲,就是渴爱之欲。随顺慢的本性,以“我更优胜”等方式执取而运作的、与慢相应的想要之欲,也叫慢欲。
883.Mānasampayuttacchando taṇhāchando. Mānasabhāvaṃ anugato seyyādito sampaggaṇhanavasena pavatto mānasampayuttakattukamyatāchando vā mānacchando.
884“其中”是指在应当完成的那种延迟上。适当,就是相称、合适。松散,就是释放、放开。紧密,就是连贯,或者指能说明两种含义的。
884.Tatthāti tasmiṃ vilambane nipphādetabbe. Yuttaṃ anucchavikaṃ. Muttaṃ vissaṭṭhaṃ. Siliṭṭhaṃ sahitaṃ, atthadvayavibhāvakaṃ vā.
888对于“如同悲悯者”这句话,就像修慈的人、像悲悯的人那样去作意,所以说“具有同喜等”。意思是指以慈等相似的形式生起的、执著于在家的爱染。因此说“那样的贪染”。义理也相应——这样,“tatthā”这个巴利词的含义也同样讲得通。因为那种寻确实是以对他人的悲悯为因、伴随着对他人的悲悯的。
888.Anuddayassevāti mettāyantassa viya anukampantassa viya vikappanāti āha ‘‘sahananditādikassā’’ti, mettādipatirūpena pavattagehasitasinehassāti attho. Tenāha ‘‘tādisorāgo’’ti. Attho yujjatīti evampi ‘‘tatthā’’ti pāḷipadassa attho yujjati. Parānuddayatāhetuko hi parānuddayatāsahito so vitakkoti.
890世人大多以欲乐的圆满来推崇(人),所以注释里说“他所渴求的,正是那不被人轻视的目的以及欲乐”。
890. Kāmaguṇapāripūriyā yebhuyyena loko sambhāvetīti āha ‘‘anavaññattatthameva kāmaguṇe ca patthetī’’ti.
二法释义注释
2. Dukaniddesavaṇṇanā
891所谓“系缚”,就是采取嗔怒的样子,把它系起来、绑起来。因为怨恨就像用嗔恨的理由把心绑住一样,所以即使心转向别处生起,只要怨恨还没有被看清,心就仍然依附在嗔恨的理由上。
891.Bandhatīti kujjhanākāraṃ bandhati ghaṭeti. Upanāho hi āghātavatthunā cittaṃ bandhanto viya hoti, yato aññathā pavattitvāpi avidite upanāhe āghātavatthusannissitova hoti.
892用牙齿咬断,意思是像用牙齿咬断那样,去掉一部分,取一部分。
892.Dantehichinditvāti dantehi chinditvā viya ekadesaṃ apanetvā ekadesaṃ gahetvāti adhippāyo.
894“造了过失”就是犯了违犯。“覆藏”就是把自己所犯的过失掩盖起来。“截断”就是由于不承认所犯的违犯行为而加以遮断;以截断来覆藏,就叫“截断覆藏”。
894.Accayaṃ katvāti vītikkamaṃ katvā. Paṭicchādaneti attanā katassa accayassa paṭicchādane. Vocchindanaṃ vītikkamakiriyāya appaṭijānavasena upacchindanaṃ, vocchindanena chādanā vocchindanachādanā.
“欺诈者”这个词在世间是就说话不诚实的人而通用的,所以经文说:“谁说话不诚实,谁就是欺诈者。”为了说明欺诈者像夜叉和猪一样,经文说“分不清是肚子还是背”,或者应当把他看作像幻术一样。
Asammābhāsane saṭha-saddo loke niruḷhoti āha ‘‘yo na sammā bhāsati, so saṭho’’ti. Saṭhassa yakkhasūkarasadisataṃ dassento ‘‘kucchi vā piṭhi vā jānituṃ na sakkā’’ti āha, indajālasadiso vā eso daṭṭhabbo.
有人虽然内心已经完全败坏,却只靠身体和言语上的表现,把自己装得像具足功德一样,欺骗世间,把本来不是那样的说成那样。因此说:由此应当看出,这种谄曲比幻术还要更能欺骗人。因为幻术只是掩盖已经存在的过失。所谓由此,正是因为并没有更强的欺骗。因为在《给瓦塔经》里说为经过彻底考察。
Yo sabbathā vipannajjhāsayopi samāno kāyavacībhedamattena attānaṃ sampannaṃ viya dassetvā lokaṃ vañcento aññathā santaṃ aññathā pavedeti. Tenāha ‘‘tenetaṃ sāṭheyyaṃ māyāto balavatarā vañcanāti daṭṭhabba’’nti. Santadosapaṭicchādanameva hi māyā. Tenevāti balavataravañcanābhāveneva. Daḷhakerāṭiyañhi ‘‘parikkhatatā’’ti vuttaṃ.
908即使在没有时,这句话是用pi这个词来显示“何况在有时”。虽然对于凡夫和某些有学来说,依各自的情况,由我执等资助的色贪等结缚作用确实能够生起;但对于另一些人来说,即使没有那些,由于任何烦恼都未被镇伏,欲有无论如何都未得解脱,成为内执的殊胜缘,所以称为“内”。由于没有这个,在被称为“外”的色有、无色有中,纯粹生起结缚作用而运转,因此正是由此,它成为色界、无色界众生外结状态之因,所以称为“外结”。这里说的就是这个意思:“有身见等……名为结缚。”
908.Abhāvepīti pi-saddena ‘‘ko pana vādo bhāve’’ti dasseti. Yadipi hi puthujjanānaṃ, ekaccānañca sekkhānaṃ yathārahaṃ attābhinivesādīhi katūpakāraṃ rūparāgādisaṃyojanakiccaṃ sādheti, ekaccānaṃ pana vinā eva tehīti kassacipi kilesassa avikkhambhitattā kathañcipi avimutto kāmabhavo ajjhattaggahaṇassa visesapaccayoti ‘‘ajjhatta’’nti vuccati, tadabhāvato ‘‘bahiddhā’’ti laddhavohāre rūpārūpabhave kevalampi saṃyojanakiccaṃ sādhentaṃ pavattatīti, tato eva rūpārūpāvacarasattānaṃ bahiddhāsaṃyojanabhāvahetajātanti ca ‘‘bahiddhāsaṃyojana’’nti vuccatīti imamatthamāha ‘‘sakkāyadiṭṭhādīnaṃ…pe… yojanaṃ nāmā’’ti.
三法解说的注释
3. Tikaniddesavaṇṇanā
909就像依无明与有渴爱一样,依那与嫉妒、悭吝、忧恼等为伴的嗔,也会造作有行,所以说“不善根就是轮回的根”。因此说“以三……已说”。
909. Avijjābhavataṇhāhi viya issāmacchariyadomanassādisahāyabhūtena dosenapi bhavābhisaṅkharaṇaṃ hotīti ‘‘akusalamūlāneva vaṭṭamūlānī’’ti. Tenāha ‘‘tīhi…pe… kathito’’ti.
919色界与无色界的异熟,因其状态寂静、殊胜,故最为崇高,因此在这里所说的“有贪”更为殊胜。
919. Rūpārūpāvacaravipākānaṃ santapaṇītabhāvena uḷāratamattā tattha sātisayo bhavarāgo vutto.
920以慢而安立,就是靠慢心、以“我胜”等方式来安立自己。安立,就是燃烧或高举。
920.Mānena ṭhapanāti mānena seyyādivasena attano ṭhapanā. Ṭhapanāti ca dahanā, paggaṇhanā vā.
921与彼相应,就是与嗔恚相应。
921.Taṃsampayuttāti dosasampayuttā.
922他们的色身差别:意思是那些众生的色身差异;或者,是听了那些如此宣说者的话之后(才知道的)。遍满:遍满整个世界,或者遍满整个身体。圆满:变成极微那样的大小,而成圆满。开头的“等”字,还包括拇指量、寿量等。
922.Tesaṃ vaṇṇabhedanti tesaṃ jīvānaṃ vaṇṇavisesaṃ, tesaṃ vā tathā kathentānaṃ sutvā. Byāpīti sakalalokabyāpī, sakalasarīrabyāpī vā. Parimaṇḍaloti paramāṇuppamāṇo hutvā parimaṇḍalo. Ādi-saddena aṅguṭṭhappamāṇo vayappamāṇotiādikaṃ saṅgaṇhāti.
923由时节变化所生:就是由寒冷等时节的转变而产生的。由加害所生:是由自己或他人以类似方式加害而产生的。由不平等受用所生:是因为久坐、久站等,对身体调养得不均衡而产生的。由集合所生:是从积集开始,各各以不平衡的状态,由三种体液和合而产生的。由业所等起:是不依靠时节变化等,而唯独从业生起的。不过,所谓胆汁、痰、风所等起,是就胆汁等增盛而言的。因为一切疾病都以三种体液为近因,没有体液的扰乱就不会有病。业是主因,只有在它已作之机缘成熟时才会生起,其他的则应看作它的助因。那些主张宿作因论的人反驳这一点。生受业果也属于宿作因派的主张,因为那业是过去时的。为了表示不赞同,所以用了“据说”一词:“据说他们反驳生受业果。”
923.Utuvipariṇāmajo sītādiutuviparivattajāto. Opakkamiko attano, parassa vā tādisaupakkamanibbatto. Visamaparihārajo cirāsanaciraṭṭhānādinā kāyassa visamapariharaṇato jāto. Sannipātajo sañcayato paṭṭhāya paccekaṃ visamākārato dosattayasamodhānato jāto. Kammasamuṭṭhāno utuvipariṇāmādīhi vinā kammato samuṭṭhito. Pittasemhavātasamuṭṭhānā pana pittādīnaṃ adhikabhāveneva vuttā. Sabbassāpi hi rogassa dosattayaṃ āsannakāraṇaṃ dosappakopena vinā abhāvato. Kammaṃ padhānakāraṇaṃ katokāse eva tasmiṃ uppajjanato, itaraṃ pana tassa sahakārikāraṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Tayidaṃ pubbekatahetuvādino paṭikkhipanti. Upapajjavedanīyaphalampi pubbekatahetukapakkhikameva atītaddhikattā kammassāti arucisūcanatthaṃ kira-saddaggahaṇaṃ karoti ‘‘upapajjavedanīyañca kira paṭikkhipantī’’ti.
924因为能燃烧的缘故:是指它能作为贪等十种火的燃烧之因,也能作为地狱火的燃烧之因。
924.Dāhakāraṇatāyāti rāgādidasavidhaggidāhassa, narakaggidāhassa ca kāraṇatāya.
926在种种相的自性中:就是在种种不同的烦恼等之因的自性中。
926.Puthunimittasabhāvesūti puthu nānākilesādīnaṃ kāraṇasabhāvesu.
931931. “柔软”(addana)即“addā”,意为柔软;由于词根有多种含义,通过否定它而说“不柔软”,故说“或者是不柔软,也就是不柔软”。
931. Addanaṃ addā maddavo, anekatthattā dhātūnaṃ tappaṭikkhepena anaddāti āha ‘‘amudutā vā anaddā’’ti.
936因为以不如理作意为因,所以应当看到:转向具有随顺不善的作用。
936. Ayonisomanasikārahetukattā āvajjanāya akusalānukūlakiccatā daṭṭhabbā.
四法详解的注释
4. Catukkaniddesavaṇṇanā
939“以此词”的意思是:以指示的作用来使用“如此”这个词。“有”本身就是增上,“非有”则如同“无学之法”。在第二种立场中,应当知道,“有与非有”这个词是用来表达圆满与衰损,或者增长与减损。
939.Evaṃ-saddenāti nidassanatthena evaṃ-saddenāti adhippāyo. Bhavo eva abhivuddho abhavo yathā ‘‘asekkhā dhammā’’ti (dha. sa. tikamātikā 11). Dutiyasmiṃ pakkhe bhavābhavasaddena sampattivipattiyo, vuddhihāniyo vā vuttāti veditabbā.
所谓“邪行”,就是不合宜的行走,也就是不恰当的行为,这是它的意思。
Agatiyāti ayuttagatiyā, appatirūpakiriyāyāti attho.
愤怒、苦恼……乃至女人或波浪等怖畏,这是句义连接。对五种欲乐和女人的执取,就是指对五种欲乐的执取,以及对女人的执取。
Kodhūpāyāsa…pe… mātugāmā vā ūmiādibhayanti yojanā. Pañcakāmaguṇamātugāmaggahaṇeti pañcakāmaguṇaggahaṇe, mātugāmaggahaṇe ca.
“自己是作者,乐与苦也是自己所造”这类见解,虽然其他持见者也有,但廷巴卢咖是持这种见解的人,他来到世尊面前发问,所以这个见解被称为“廷巴卢咖见”(《相应部》2.18)。因此说:“廷巴卢咖……中略……因为来到。”
‘‘Sayaṃkataṃ sukhadukkha’’ntiādikā diṭṭhi yadipi aññesampi diṭṭhigatikānaṃ attheva, timbaruko pana tathādiṭṭhiko bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pucchīti sā diṭṭhi ‘‘timbarukadiṭṭhī’’ti (saṃ. ni. 2.18) vuttā. Tenāha ‘‘timbaruko…pe… āgatattā’’ti.
五法解说的注释
5. Pañcakaniddesavaṇṇanā
940这里说的“来”,指的是以执取结生的方式而来。
940.Āgamanassa paṭisandhiggahaṇavasenāti adhippāyo.
941“增长”是指变多。所谓“其他方式”,是说通过利养和思择而执取为另一种类型;为了说明这一点,就说“以信、喜好等”。因为随闻而生起信,而喜好也可以由宿命智产生。用“等”字来涵盖忍等。
941.Upacayanatoti vaḍḍhanato. Aññathāti lābhato takkanato ca aññappakāro gahitoti taṃ dassento ‘‘saddhāruciādīhī’’ti āha. Anussavato hi saddahanaṃ, ruccanaṃ pana jātissarañāṇatopi hoti. Ādi-saddena khantiādīnaṃ saṅgaho.
942不忍耐是这些法的根本,所以叫“以不忍耐为根本”。恶作、恶说等过失,就是那样的身恶行、语恶行、意恶行。
942. Akkhanti mūlaṃ etesanti akkhantimūlakā. Dukkaṭadubbhāsitatādidosā tādisāni kāyavacīmanoduccaritāni.
943所谓“兴奋性”的不寂静,并不是指掉举的不寂静;这里说的是喜本身具有扩散性,也就是它不平静的本质。它是导致不寂静的因,也就是导致散乱的因。喜的行相,就是喜生起时的表现方式。
943.Udaggatāsaṅkhāto avūpasamo na uddhaccasaṅkhātoti pītiyā eva savipphārikatāsaṅkhātaṃ asantasabhāvaṃ āha. Avūpasamahetubhūtoti vikkhepahetubhūto. Pītiyā ākāroti pītiyā pavattiākāro.
6. 分:六法解说的注释
6. Chakkaniddesavaṇṇanā
944正因为嗔怒等本身就是争论的根源。
944.Tenāti kodhādīnaṃyeva vivādamūlattā.
945对善法的持续修习,就是善法修习的持续不断。
945. Kusalānuyoge sātaccaṃ kusalānuyogasātaccaṃ.
与众人、与众多有情聚在一起,跟谁在一起就与谁交往、与群体结伴,这就是“与群体交往”。这说的是某人的食物、衣服等东西。
Gaṇena sattasamūhena saṅgaṇi sannipatanaṃ yena saddhiṃ, tena saṅgati gaṇasaṅgaṇikā. Kassaci ghāsacchādanādikassa.
946靠近所缘而思量,就是“近寻”。
946.Upavitakketīti ārammaṇaṃ upecca takketi.
948“无因生论者”就是持这种说法的人:“我和世间都是无因无缘而生的。”
948.Adhiccasamuppannikoti ‘‘adhiccasamuppanno attā ca loko cā’’ti evaṃvādī.
8. 项:八的解说注释
8. Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā
952“以懈怠的方式”是指以在应做之业上不发奋努力的方式。
952.Osīdanākārenāti kattabbakamme anussahanākārena.
958那些无想论者以这些执著而说。
958.Te abhinivesā asaññīvādā vadanti etehīti.
9. 解说的注释
9. Navakaniddesavaṇṇanā
960-963“第十”是指不应有的瞋恚。
960-963.Dasamassāti aṭṭhānaghātassa.
“内在”指的是所行境的内在。这是针对这首偈颂的话来说的。“令完成”就是执取。
Ajjhattanti gocarajjhattaṃ adhippetaṃ. Etassa gāthāvacanassa. Niṭṭhapetvāti abhinivissa.
964对于其他触等(心所)的有为状态,则各自依它们自己的缘而成立。为了显示慢以何种方式特别强烈地生起,说了“我”“我是”等。这里的“我”,是指邪见所假立的自我。正如慢以执取的方式生起,渴爱以我所执的方式生起,见以常等的方式生起,虽然(这些)在现在也存在,但其生起有差别,也涉及未来,所以说“将是……(中略)……所说”。而“我是”则只在正在生起时才有,因此注释书中,是就一切句子共通的慢,说它动摇等。
964.Aññesaṃ phassādīnaṃ saṅkhatabhāve yathāsakaṃpaccayehi. Yenākārena mānassa sātisayā pavatti, taṃ dassetuṃ ‘‘ahanti, asmīti cā’’ti vuttaṃ. Attanoti diṭṭhigataparikappitassa attano. Yathā mānassa sampaggahavasena, evaṃ taṇhāya mamattavasena, diṭṭhiyā niccādivasena pavatti visesavatī samānepi anāgatakālāmasaneti āha ‘‘bhavissantī…pe… vutto’’ti. ‘‘Ahamasmī’’ti pana pavattamānasseva bhavatīti sabbapadasādhāraṇassa mānasseva vasena iñjitāditā aṭṭhakathāyaṃ vuttā.
10. 分:十种解说的注释
10. Dasakaniddesavaṇṇanā
970“思惟”这个词,是对前面所说的“善巧”一词的含义解释,也就是指对那件事的方便思考。它的邪性就是有过失的性质。它的表现形态是痴,也就是按照上面所说的形态生起的心念中的痴。这个痴也存在于上面所说的观察中,也存在于已经做过的恶业中。与增上慢相应的认知,是依见到凡夫异人等情形而生起的,与见相应的心,被执取为像解脱果一样,应当这样来看待。
970.Saṅkappananti ‘‘kusalatā’’ti vuttapadassa atthavacanaṃ. Tassā upāyacintāya. Micchābhāvo sāvajjabhāvo. Tadākāro mohoti yathāvuttākārena pavatte cittuppāde moho. Tassāpi yathāvuttapaccavekkhaṇāyapi yathākatapāpepi. Adhimānasampayuttaṃ sañjānanaṃ pakatipurisantaradassanādivasena pavattaṃ diṭṭhisampayuttacittaṃ phalaṃ viya vimuttanti gahitaṃ daṭṭhabbaṃ.
渴爱行境解说的注释
Taṇhāvicaritaniddesavaṇṇanā
973不区分“平等”和“不平等”这两种比较,就是“不作比较”;没有作这样的区分,而是通过“如是、如此、别样”这些词句显示出来的。
973.Visesaṃakatvāti anupanidhānaṃ, samato ca asamato ca upanidhānanti imaṃ vibhāgaṃ akatvā, yo ‘‘itthaṃ, evaṃ, aññathā’’ti padehi pakāsito.
“差别”是指前面说的那种差别,也就是“这样、如此、另外那样”。在“见”这方面,说的是当见被执取时,与它不相离的渴爱也被显示出来了。“以首及首根本”是指四个首和十二个首根本。这里也自然显示了渴爱本身,这是句子的连接方式。如果见和慢的执取在这里也是所指的意思,那么既然注释书里说“依渴爱、慢、见而总执”(《分别论注》973),为什么又说“渴爱行境”呢?所以接着说“于见与慢中”等。以它们为根本,就是以渴爱为根本。
Visesassāti ‘‘itthaṃ, evaṃ, aññathā’’ti yathāvuttasseva visesassa. Diṭṭhiyāti diṭṭhiyā gahitāya tadavinābhāvinī taṇhā dassitā. Sīsasīsamūlakehīti catūhi sīsehi, dvādasahi ca sīsamūlakehi. Sayameva ca taṇhā dassitāti yojanā. Yadi diṭṭhimānagāhopi idhādhippeto, yato ‘‘taṇhāmānadiṭṭhivasena samūhagāhato’’ti (vibha. aṭṭha. 973) aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ, kathaṃ ‘‘taṇhāvicaritānī’’ti vacananti āha ‘‘diṭṭhimānesū’’tiādi. Taṃmūlakattāti taṇhāmūlakattā.
974不被抛弃,就是“不弃”。把它弄成不弃之后,为了用另一个词来说明这个意思,就说“不弃,把它做了”。散乱,是从组成部分上分解。不从自我分离出来,意思是:那个由邪见所构想的自我,不把它单独分开。
974. Na avakkarīyatīti anavakārī, taṃ anavakāriṃ katvā, taṃ padantarena vibhāvento ‘‘anavakkari, taṃ katvā’’ti āha. Vikkhepanaṃ avayavato vibhāgo. Attato avinibbhujitvāti yvāyaṃ diṭṭhigatikaparikappito attā, tato avisuṃ katvā.
976取,是指趋近色等外境之后生起的渴爱,这样说是在连接文句。
976. Bahikatāni rūpādīni upagantvā pavattā taṇhā upādāyāti vuttāti yojanā.
对于某一个人来说,在某一世中,某些渴爱行境不可能生起,而某些则确实会生起,所以(论师)说:“这是为了显示某些(渴爱行境)确实可能生起而说的。”
Ekaccassa puggalassa ekasmiṃ attabhāve kassaci taṇhāvicaritassa asambhavo, kassacideva sambhavoti āha ‘‘kassaci sambhavadassanatthaṃ vutta’’nti.