15. 无碍解分别
15. Paṭisambhidāvibhaṅgo
一、经分别
1. Suttantabhājanīyaṃ
1. 摄句释
1. Saṅgahavāravaṇṇanā
718“此即其理趣”指的是于法等之中所作的总摄,因为那是它们的简略说明,故说“简略示已”。它们的词无碍解与辩无碍解之境,即他们之境,意指词无碍解与辩无碍解所行境。这是依缘生、涅槃、所说义等种种差别而说。
718. ‘‘Eseva nayo’’ti dhammādīsu kato atideso saṅkhepato tesaṃ dassanaṃ hotīti āha ‘‘saṅkhepena dassetvā’’ti. Tesaṃ niruttipaṭibhānānaṃ visayā tabbisayā, tesaṃ, niruttipaṭibhānavisayabhūtānanti attho. Paccayuppannādibhedehīti paccayuppannanibbānabhāsitatthādibhedehi.
苦因、苦果所生等法,如老死等,即是苦等。在谛、因、法、缘、行相诸品中,以苦、集等异门而说、能生果者为因;在谛、缘、行相诸品中,此因即是圣道;在教典品中,即是所说;在阿毗达摩分别中,即是善与不善。如此,应知即是以巴利圣典中所说之这五种法为依据。为说明此义,故有“如是诸法亦”一句。
Dukkhahetuphalajātādidhammajarāmaraṇāni dukkhādīni. Saccahetudhammapaccayākāravāresu dukkhasamudayādipariyāyena āgato phalanibbattako hetu, saccapaccayākāravāresu ariyamaggo, pariyattivāre bhāsitaṃ, abhidhammabhājanīye kusalaṃ, akusalanti evaṃ pāḷiyaṃ vuttānaṃyeva vasena pañca dhammā veditabbāti imamatthamāha ‘‘tathā dhammā cā’’ti iminā.
“能生因等”指能生、能达、能知这三种因。“前者”是转起之义。“于彼”指于道。“后者”应视为令趣入之义。
Nibbattakahetuādīnanti nibbattakasampāpakañāpakānaṃ. Purimoti pavattanattho. Tasminti magge. Pacchimoti pāpanattho daṭṭhabbo.
“无颠倒之词”者,即诸佛等所惯用、于各别义之能诠中已确立的如实之词。因为伴有表业变化的声音是施设,这是某些论师自己的意趣,所以为了从胜义上显示它,特加简别说“非言说之体”,并说“有些论师如此解释”。若如此,即当词为施设时,施设便成为可被言说者——或有人疑:“就算如此,它成为可被言说者又有何过失?”为遮此疑,故说“然而,并非从言说……有应被发出之声”。那些义法,非言说,即无言说、无言说自性。如此种类,即具有如此决定性之相与殊胜显示的方式。
Aviparītaniruttīti buddhādīhi āciṇṇā tassa tassa atthassa vācakabhāve niruḷhā yāthāvanirutti. Yasmā viññattivikārasahito saddo paññattīti attano adhippāyo, tasmā paramatato taṃ dassento ‘‘avacanabhūtāyā’’ti visesetvā ‘‘keci vaṇṇayantī’’ti āha. Evaṃ satīti evaṃ niruttiyā paññattibhāve sati. Paññatti abhilapitabbāti āpajjatīti vutte, hotu, ko doso tassā vacanīyabhāvatoti kadāci vadeyyāti āsaṅkanto āha ‘‘na ca vacanato…pe… uccāretabbaṃ atthī’’ti. Tesaṃ atthadhammānaṃ. Na vacananti avacanaṃ avacanasabhāvaṃ. Evaṃpakāranti evaṃvidhaṃ evaṃ niyataliṅgavisesajotanākāraṃ.
“他者”指后分、无间意门。他们说:词无碍解是依循执取声音而执取的名词中生起的。若如此,为何巴利圣典中说“词无碍解是现在所缘”?答:“这是就词……而说”。后时了知,即执取声音之后对名词的了知。如此,若认为词无碍解是执取声音之后缘于名词而生起的智,则显示将词归于名施设一类时,与巴利圣典及注释书相违;为显示归于声音一类便无此违,故说“然而,如……”。彼彼声音之令显了者:如同作为彼彼声音差别决定之缘的天耳智,以声音为所缘,令彼彼声音显了;同样,作为词差别决定之缘的词无碍解智,以词音为所缘,令彼显了,因此说它是现在所缘。然而,令声音显了者,必定也令唯依止于声音的施设显了,由此成就自性、非自性差别的显了。否则,若仅执取声音,则对差别的觉了根本不可能,故古师也认可它令施设显了。令彼显了者,即令词音显了者。不违巴利圣典:虽然阿毗达摩分别中说“以彼词而有他们法之施设”,那也是就自性词音令法觉了而说,并非就彼所施设的施设而言,故说“词无碍解以词音为所缘”时,与巴利圣典并无相违,这是其义。因为说“观察者”……
Paratoti parabhāge anantaramanodvāre. Saddaggahaṇānusārena gahitāya nāmaniruttiyaṃ niruttipaṭisambhidā pavattatīti vadanti. Yadi evaṃ kasmā pāḷiyaṃ ‘‘niruttipaṭisambhidā paccuppannārammaṇā’’ti vuttāti āha ‘‘nirutti…pe… sandhāya vutta’’nti. Pacchā jānananti saddaggahaṇuttarakālaṃ nāmaniruttiyā jānanaṃ. Evanti evaṃ saddaggahaṇato pacchā nāmaniruttiṃ ārabbha pavattaṃ ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidāti gayhamāne. Evaṃ niruttiyā nāmapaññattipakkhe pāḷiyā, aṭṭhakathāya ca virodhaṃ dassetvā saddapakkhe tadabhāvaṃ dassento ‘‘yathā panā’’tiādimāha. Taṃtaṃsaddavibhāvakanti yathā tassa tassa saddappabhedanicchayassa paccayabhūtaṃ dibbasotañāṇaṃ saddārammaṇameva taṃ taṃ saddaṃ vibhūtaṃ karoti, evaṃ niruttippabhedanicchayassa paccayabhūtaṃ niruttisaddārammaṇameva niruttipaṭisambhidāñāṇaṃ taṃ vibhūtaṃ karotīti tassa paccuppannārammaṇatā vuttā. Saddaṃ pana vibhāventaṃ ekantato saddūpanibandhaṃ paññattimpi vibhāvetiyeva, yato sabhāvāsabhāvavisesavibhāvanaṃ sampajjati. Aññathā hi saddamattaggahaṇe visesāvabodho eva na siyāti porāṇā paññattivibhāvanampi tassa icchanti. Taṃvibhāvakanti niruttisaddavibhāvakaṃ. Na pāḷivirodho hotīti yadipi abhidhammabhājanīye ‘‘yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hotī’’ti (vibha. 727) vuttaṃ, tampi sabhāvaniruttisaddena dhammānaṃ pabodhanameva sandhāya vuttaṃ, na tabbinimuttaṃ paññattinti ‘‘niruttisaddārammaṇā niruttipaṭisambhidā’’ti vuccamāne pāḷiyā virodho na hotīti attho. ‘‘Paccavekkhantassā’’ti vuttattā saddaṃ gahetvā pacchā gahitāya paññattiyā paccavekkhaṇena bhavitabbanti āsaṅkeyyāti tadāsaṅkānivattanatthamāha ‘‘taṃ sabhāvaniruttiṃ saddaṃ ārammaṇaṃ katvā’’tiādi. Sabhāvaniruttiṃ vibhāventaṃyevāti sabhāvaniruttivisayassa sammohassa pageva viddhaṃsitattā atthasādhanavasena abhiññāñāṇaṃ viya taṃ vibhāventameva pavattati. Tenāha ‘‘niruttiṃ bhindantaṃ paṭivijjhantameva uppajjatī’’ti. Pabhedagamanañcettha anavasesato niruttivibhāgajānanaṃ. Tathā sesesu. Sakkaṭanāmādīti sakkaṭavasena vuttanāmākhyātādi. Nipātapadaṃ nāmādipadāni viya atthaṃ na vadati, atha kho byañjeti jotetīti ‘‘byañjana’’nti vuttaṃ nipātapadaṃ.
“菩提智”者,意为菩提智之基盘,故称菩提基盘,即大菩提处。因此说“于初成正觉处”。“以他种方式”者,指以学习等方式。
Bodhi ñāṇaṃ maṇḍabhūtaṃ etthāti bodhimaṇḍo, mahābodhiṭṭhānaṃ. Tenāha ‘‘paṭhamābhisambuddhaṭṭhāne’’ti. Aññena pakārenāti uggahādippakārena.
所谓“成为不同”,是指在不同的世代中,部分地发生转变,随着时间迁流而呈现出不同的相状。“灭去”,是指随着操持那些语言的人类的消亡而不复显现;即使因为人类难以掌握等原因,在某处、某时仍有转变,但在梵天界等处,语言依然如其本然地安住,因此并非在一切处、一切时、以一切方式都发生转变。所以说“纵然劫灭时,亦能安住”。这便是关于此词的词无碍解智。
Aññathā hontīti purisayuge purisayuge ekadesena parivattantā kālantare aññākārā bhavanti. Vinassantīti taṃtaṃbhāsānaṃ manussānaṃ vināsena na paññāyanti, manussānaṃ duruggahaṇādinā katthaci kadāci parivattantīpi brahmalokādīsu yathāsabhāveneva avaṭṭhānato na sabbattha, sabbadā, sabbathā ca parivattati. Tenāha ‘‘kappavināsepi tiṭṭhatiyevā’’ti. Etassa niruttipaṭisambhidāñāṇassa.
“于义等之智”,指义无碍解等。若依义、法、词三者来说,便有三种;若依义、法、词、辩四者来说,则有四种。与自身所要显示的义、法等意义相应,故为“有义者”。一切义、法等意义皆是此智的对境,故为“遍义者”。此智投注于一切义等对境中,由自身之缘而安立、随转而现起。证得阿罗汉时,由于敌对之法已被彻底破除,此智便达至清净。五种来源,指证得、教典、听闻、遍问及先前的行习。所谓“随宜”,是指随顺各个补特伽罗的清净性而与之相应的方式。
Atthādīsu ñāṇanti atthapaṭisambhidādi. Atthadhammaniruttivasena tīsu. Atthadhammaniruttipaṭibhānavasena catūsupi vā. Atthadhammādinā attanā jotetabbena saha atthenāti sātthakāni. Sabbo atthadhammādiko attho visayabhūto etassa ñāṇassa atthīti sabbatthakaṃ. Sabbasmiṃ atthādike visaye khittaṃ attano paccayehi ṭhapitaṃ pavattitaṃ. Arahattappattiyā visadā honti paṭipakkhadhammānaṃ sabbaso viddhaṃsitattā. Pañcannanti adhigamapariyattisavanaparipucchāpubbayogānaṃ. Yathāyoganti yaṃ yaṃ yassa puggalassa visadatāya yujjati, tathā yojetabbaṃ.
由遍问为因而生起的论说,即称为遍问,因此说道:“由问……故称为遍问”。
Paripucchāhetu pavattā kathā paripucchāti vuttāti āha ‘‘pucchāya…pe… paripucchāti vuttā’’ti.
“通过这些”是指通过诸道。“获得”是指由于先前修习的成就,断除对义理等对象的迷惑;但这只是道的作用,因此说“那是出世间的”。对义理等依其差别进行识别、阐明、确定,是随宜由欲界善心与大唯作心而发生的,因此说“其差别是欲界的”。意思是,先前修习是证得的强有力缘,因为它是自性因;而差别则不是,因为它不是自性因,只是辗转缘。对教理等的差别是强有力的缘,而对于证得,在没有那种差别时,道理也是如此。此中“于其中”是处格,表示“于相中”,意思是在那些作为相的教理听闻与遍问之中。“已说”是指通过“然而在这些之中”等注释文句所表达出的义理。“显示它”是指将其拣择出来而显示。在说了“先前修习与证得”之后,又说“两者”,是为了显示:正是伴随着证得的先前修习,才是差别的强有力缘,而非单独的。因此注释中说:“两者合而为一”。当说到“两者都是令清晰的原因”时,先前修习也获得了令清晰的原因性,因此说:“两者都是令清晰的原因……已说”。
Tehīti maggehi. Paṭilābho nāma pubbayogasampattiyā atthādivisayassa sammohassa samucchindanaṃ, taṃ pana maggakiccamevāti āha ‘‘so lokuttaro’’ti. Atthādīnaṃ pabhedato sallakkhaṇavibhāvanavavatthāpanā yathārahaṃ parittakusalamahākiriyacittavasena hotīti vuttaṃ ‘‘pabhedo kāmāvacaro’’ti. Yathā pubbayogo adhigamassa balavapaccayo sabhāvahetubhāvato, na tathā pabhedassa asabhāvahetutāya, paramparapaccayatāya cāti adhippāyo. Pariyattiādīnaṃ pabhedassa balavapaccayatāya , adhigamassa ca tadabhāve eseva nayo. Tatthāti nimittatthe bhummaṃ, tāsu pariyattisavanaparipucchāsu nimittabhūtāsūti attho. Yaṃ vuttaṃ hotīti ‘‘etesu panā’’tiādinā aṭṭhakathāvacanena yaṃ atthajātaṃ vuttaṃ hoti. Taṃ dassentoti taṃ niddhāretvā dassento. ‘‘Pubbayogādhigamā’’ti vatvā ‘‘dvepī’’ti vacanaṃ adhigamasahitoyeva pubbayogo pabhedassa balavapaccayo, na kevaloti dassanatthaṃ. Tena vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘dvepi ekato hutvā’’ti (vibha. aṭṭha. 718). ‘‘Dvepi visadakāraṇā’’ti vutte pubbayogassāpi visadakāraṇattaṃ labbhatevāti āha ‘‘dvepi visadakāraṇāti…pe… vutta’’nti.
2. 谛品等释
2. Saccavārādivaṇṇanā
719“于三时中”是指在过去等三时之中。“因缘果法”是指作为诸因之果的法,即由缘所生的意思。而“那些因法”是指:那些作为因缘果、由缘所生之法的因的法,被称为“法”——这是连接。依所化导者的意乐,即依应如此化导的补特伽罗的意乐。“已生、俱生”等未被说出,即“已生、俱生、已起、俱起、现在”等未被说出,因为只摄集纯粹现在的法。所谓“令他们生起者”,是指令那些以义理形式被说出的法得以产生的。“被称为法”,是指以法的状态而被说。
719.Kālattayepīti atītādīsu tīsupi kālesu. Hetuphaladhammā hetūnaṃ phalabhūtā dhammā, paccayanibbattāti attho. Tesañca hetudhammāti tesaṃ hetuphalānaṃ paccayanibbattānaṃ hetubhūtā dhammā ‘‘dhammā’’ti vuttāti yojanā. Vineyyavasenāti tathāvinetabbapuggalajjhāsayavasena. Uppannā samuppannātiādi na vuttanti uppannā samuppannā uṭṭhitā samuṭṭhitā paccuppannātiādi na vuttaṃ ekantapaccuppannasseva saṅgāhakattā. Taṃnibbattakāti tesaṃ atthabhāvena vuttānaṃ nipphādakā. Dhammāti vuttā dhammabhāvena kathitā.
2. 阿毗达摩分别释
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
725由于先以总说而未以别说,意思是:如所说的“在他们的果报中”,以所说的善果报性等总括地说过之后,并未以有因、无因等差别而说,亦即未以自性加以简择而说。因为是非果报,即属于非果报法。如果是这样,虽然从缘的角度也有法的状态可得,但因为是非果报法,倘若对于唯作心未作宣说,那么即使有缘已生的状态,也由于是非果报,其义理状态便不应被言说。因此他说:“不是果报,故义理状态也不应说。”而如果这样认为:因为是缘所生,唯作心的义理状态已被宣说了,意思是未被遮止,即表示被认可。如果这样,为什么未说呢?他说:“然而对于果报”等。对于它们,即对于善、不善,以及果报与唯作法。义理法性:即使依所说的方法可得,但依次的义理状态与法状态并未被说出。缘的状态、特殊能力、应被令成就者——即使以这三个词,也只是在说果报法性。因为那果报法性,由于是果报的因,故为缘的状态;由于能令他们生起,故为特殊能力;由于与他们如同有胎藏一般,故被称为“应被令成就者”。见到这一点,即使是由能成就的差别,也有待于应被成就者,这便是法无碍解。通过这种关联,即通过应被成就者的关联。
725.Sāmaññenavatvā visesena avuttattāti ‘‘tesaṃ vipāke’’ti yathāvuttakusalavipākatādisāmaññena vatvā sahetukāhetukādivisesena avuttattā, sarūpena niddhāretvā avuttattāti attho. Avipākattāti avipākadhammattā. Yadi evanti paccayabhāvato labbhamānopi dhammabhāvo avipākadhammatāya kiriyānaṃ yadi na vutto, evaṃ sati. Satipi paccayuppannabhāve avipākabhāvato atthabhāvopi na vattabbo. Tenāha ‘‘vipākā na hontīti atthabhāvo ca na vattabbo’’ti. Evañceti yadi paccayuppannattā kiriyānaṃ atthabhāvo vutto. Nappaṭisiddho icchitovāti attho. Yadi evaṃ kasmā na vuttoti āha ‘‘vipākassa panā’’tiādi. Tesanti kusalākusalānaṃ, vipākakiriyadhammānañca. Atthadhammatāti vuttanayena labbhamānopi yathākkamaṃ atthabhāvo, dhammabhāvo ca na vutto. Paccayabhāvaṃ sattivisesaṃ sanipphādetabbatanti padattayenāpi vipākadhammatamevāha. Sā hi vipākānaṃ hetubhāvato paccayabhāvo, taduppādanasamatthatāya sattiviseso, tehi sagabbhā viya hotīti ‘‘sanipphādetabbatā’’ti ca vuccati. Taṃ passantī nipphādakavisesāpi nipphādetabbāpekkhā hoti dhammapaṭisambhidā. Taṃsambandhenāti nipphādetabbasambandhena. Dhammapaṭisambhidaṃ vadantena atthapaṭisambhidāpi vuttā.
对于自性法,施设即是自性施设,故他说:“不是对于有情等的施设。”因为依自性,或者言辞本身就是自性施设,故他说:“或者,对于不颠倒的施设。”
Sabhāvadhamme paññatti sabhāvapaññattīti āha ‘‘na sattādipaññattiyā’’ti. Sabhāvena, niruttiyeva vā sabhāvapaññattīti vuttāti āha ‘‘aviparītapaññattiyā vā’’ti.
746将言说地(世俗地)与证得地合在一起,他说:“欲界地与出世间地是地”。或者,由于是心生起的转起之处,故为地。
746. Vohārabhūmiṃ, adhigamabhūmiñca ekajjhaṃ katvā āha ‘‘kāmāvacarā, lokuttarā ca bhūmi bhūmī’’ti. Cittuppādā vā pavattiṭṭhānabhāvato bhūmi.
3. 问分解说
3. Pañhapucchakavaṇṇanā
747“以一切智为所缘”,即是以无碍解、无碍解智为所缘。“然而在经分别中……或许可能”——此说既与阿毗达摩分别相违,又使其沦为有余说。带着对此诘难的审思,他宣说了“在阿毗达摩分别中”等语。“无余说”,即毫无保留之说。由此显示:在此,阿毗达摩分别的任务,是对于已摄集于心生起中的义理作无遗余的教导,而非对一切所知法作无遗余的教导。“依如所示之境的言说”,即是依于所示种类之境的言说方式;换言之,对于所示的各种心生起,是以法、言辞、表达来显示智的言说方式。而不遮止其他所缘性,是因为那属于其后的状态。这并非无遗余地说,因为没有说到不包含在心生起之中的境。同理,对辩无碍解的境,也并非无遗余地说。在经分别中,通过不加简别的言说,将辩无碍解确立为仅以一切智为所缘。“三种无碍解”等的问分圣典,亦复如是。“三种”,即义无碍解、法无碍解、辩无碍解,因为辞无碍解说为“以小为所缘”。
747.Sabbañāṇārammaṇatāyāti paṭisambhidāpaṭisambhidāñāṇārammaṇatāya. ‘‘Suttantabhājanīye pana…pe… siyā’’ti idaṃ abhidhammabhājanīyena virujjhati, tassa vā sāvasesadesanatā āpajjatīti codanaṃ manasi katvā āha ‘‘abhidhammabhājanīye’’tiādi. Niravasesakathananti asesetvā kathanaṃ. Tena cittuppādasaṅgahite atthe asesetvā desanā idha abhidhammabhājanīyassa bhāro, na sabbañeyyadhammeti dasseti. Yathādassitavisayavacanavasenāti dassitappakāravisayassa kathanavasena, dhammatthavasena dassite taṃtaṃcittuppāde tattha dhammaniruttābhilāpena ñāṇassa kathanavasenāti attho. Aññārammaṇataṃ na paṭisedheti atapparabhāvatoti adhippāyo. Na niravasesena kathanaṃ acittuppādapariyāpannassa visayassa akathitattā. Evaṃ paṭibhānapaṭisambhidāvisayassāpi na niravasesena kathananti suttantabhājanīye avisesavacanena sabbañāṇārammaṇataṃyeva paṭibhānapaṭisambhidāya patiṭṭhāpeti. Tathā tisso paṭisambhidātiādipañhapucchakapāḷiyāpi. Tissoti atthadhammapaṭibhānapaṭisambhidā. Niruttipaṭisambhidā hi ‘‘parittārammaṇā’’teva vuttā.
“即使如此,它也不以大种为所缘”——这是句子间的连接关系。“因为道并非不是缘生”,以此阐明“义无碍解不以道为所缘”这一说法的义理,如上所述得以成立。“它的”,指辩无碍解不可能以大种为所缘,意即:难道不是在随念理趣吗?所谓“两种”,即指“义无碍解不以道为所缘;三种无碍解,或为小所缘,或为大种所缘,或为无量所缘”这两段圣典。在这里,为了通过显示较有力一方的立场,以及另一方的意图理路之方便,来表明两者彼此并不相违,故说“然而对于善与不善……”等语。“在那里,法无碍解是非权说的”,此语表明在那里义无碍解是权说。同理,“异熟与唯作……”等,是对所意图的意义举出不相似的譬喻。通过这两者,阐明了“义无碍解不以道为所缘”这句话,是随顺经典理趣的,因为在那里,非权说的意义才是意图所在。然而,“某种智……”等,是“三种无碍解……”等圣典的成立者。对所意图意义的阐明即是辩才,故称为辩无碍解,因此才说“由于照亮所知”。如是,“三种无碍解……”这段圣典,应知是通过显示其有力性,从而成立了另一段圣典的意图理路。“非权说”,即无有迂回,直截了当。
Yadipi siyā na tassā mahaggatārammaṇatāti sambandho. ‘‘Na hi maggo paccayuppanno na hotī’’ti iminā ‘‘atthapaṭisambhidā na maggārammaṇā’’ti vacanassa yathāvuttatthasādhakataṃ vibhāveti. Tassāti paṭibhānapaṭisambhidāya na mahaggatārammaṇatā sambhavati nanu nayaṃ anussarantassāti adhippāyo. Dvepīti ‘‘atthapaṭisambhidā na maggārammaṇā, tisso paṭisambhidā siyā parittārammaṇā, siyā mahaggatārammaṇā, siyā appamāṇārammaṇā’’ti ca dvepi etā pāḷiyo. Tāsu balavatarāya ṭhānassa, itarāya adhippāyamagganassa ca upāyadassanamukhena tāsaṃ aññamaññaṃ avirodhaṃ dassetuṃ ‘‘kusalākusalānaṃ panā’’tiādimāha. ‘‘Nippariyāyā tattha dhammapaṭisambhidā’’ti etena tattha atthapaṭisambhidāya pariyāyabhāvamāha. Tathā vipākakiriyānantiādi yathādhippetassa atthassa visadisūdāharaṇadassanaṃ. Ubhayenapi ‘‘atthapaṭisambhidā na maggārammaṇā’’ti (vibha. 749) vacanaṃ suttantanayānugataṃ nippariyāyatthassa tattha adhippetattāti dīpeti. Kiñci pana ñāṇantiādi ‘‘tisso paṭisambhidā’’tiādipāḷiyā samatthakaṃ. Yathādhippetassa atthassa paṭibhānaṃ dīpanaṃ paṭibhānaṃ. Tenāha ‘‘ñeyyappakāsanato’’ti. Iti yā ‘‘tisso paṭisambhidā’’ti pāḷi, tassā balavabhāvavibhāvanena itarāya adhippāyamagganaṃ katanti veditabbaṃ. Nippariyāyāti pariyāyarahitā ujukaṃ sarūpeneva pavattā. Nippariyāya…pe… pavattiyanti ekantikaatthārammaṇaṃ ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, ñāṇārammaṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidāti gahetvā desanāyaṃ.
“他正是如此”——这里的“如此”即是指他人表达的音声。而它的相续性,应依“词无碍解以当下的声音为所缘,在听闻声音之后,了知‘这是自性词,这不是自性词’”等文句来理解。
So evāti parassa abhilāpasaddo eva. Anuvattamānatā cassa niruttipaṭisambhidā paccuppannameva saddaṃ ārammaṇaṃ karontī, saddaṃ sutvā ‘‘ayaṃ sabhāvanirutti, ayaṃ na sabhāvaniruttī’’ti jānantīti ca ādivacanavasena veditabbo.