15. 无碍解分别随复注
15. Paṭisambhidāvibhaṅgo
29 段
经分别
1. Suttantabhājanīyaṃ
1. 摄集的节注释
1. Saṅgahavāravaṇṇanā
718“正是这个方法”这句话,是在法等上面作类推,从简略的角度来说,就是对它们的说明,所以说“简略地说明之后”。它们的词无碍解和辩无碍解所行之境,就是它们自己的境,意思是作为词无碍解和辩无碍解行境的那些法。依缘生、涅槃、所说义等种种差别,是指依缘生、涅槃、所说义等种种差别。
718. ‘‘Eseva nayo’’ti dhammādīsu kato atideso saṅkhepato tesaṃ dassanaṃ hotīti āha ‘‘saṅkhepena dassetvā’’ti. Tesaṃ niruttipaṭibhānānaṃ visayā tabbisayā, tesaṃ, niruttipaṭibhānavisayabhūtānanti attho. Paccayuppannādibhedehīti paccayuppannanibbānabhāsitatthādibhedehi.
由苦的因与果所生起的种种法,以及老、死等,都属于苦等。在谛、因、法、缘、行相这几类论述中,以苦、集等不同名称出现、能产生结果的因,就是苦的因;在谛、缘、行相这几类论述中,它就是圣道;在教典论述中,它就是所说的法;在阿毗达摩分别中,它就是善与不善。应当依据巴利圣典中所说的这五种法来理解。为了说明这个意思,所以说了“如是诸法亦”这一句。
Dukkhahetuphalajātādidhammajarāmaraṇāni dukkhādīni. Saccahetudhammapaccayākāravāresu dukkhasamudayādipariyāyena āgato phalanibbattako hetu, saccapaccayākāravāresu ariyamaggo, pariyattivāre bhāsitaṃ, abhidhammabhājanīye kusalaṃ, akusalanti evaṃ pāḷiyaṃ vuttānaṃyeva vasena pañca dhammā veditabbāti imamatthamāha ‘‘tathā dhammā cā’’ti iminā.
能生因等,指的是能生、能达、能知这三种。前者是生起、运转的意思。于彼,指的是于道。后者应当理解为令趣入的意思。
Nibbattakahetuādīnanti nibbattakasampāpakañāpakānaṃ. Purimoti pavattanattho. Tasminti magge. Pacchimoti pāpanattho daṭṭhabbo.
“无颠倒之词”是指诸佛等所惯用的、在各自词义能诠中已确立的如实之词。因为伴有表示变化的声音就是施设,这是某些论师自己的主张,所以为了从究竟意义上说明它,特别加上“非言说之体”来限定,并说“有些论师如此解释”。若如此,即在词为施设的情况下。若说施设成为可被言说者,那就算如此,它成为可被言说者又有什么过失?为回应这种可能的质疑,所以说“然而,并非从言说……有应被发出之声”。那些义法,非言说,即无言说、无言说的自性。如此种类,即具有如此决定性之相与殊胜显示的方式。
Aviparītaniruttīti buddhādīhi āciṇṇā tassa tassa atthassa vācakabhāve niruḷhā yāthāvanirutti. Yasmā viññattivikārasahito saddo paññattīti attano adhippāyo, tasmā paramatato taṃ dassento ‘‘avacanabhūtāyā’’ti visesetvā ‘‘keci vaṇṇayantī’’ti āha. Evaṃ satīti evaṃ niruttiyā paññattibhāve sati. Paññatti abhilapitabbāti āpajjatīti vutte, hotu, ko doso tassā vacanīyabhāvatoti kadāci vadeyyāti āsaṅkanto āha ‘‘na ca vacanato…pe… uccāretabbaṃ atthī’’ti. Tesaṃ atthadhammānaṃ. Na vacananti avacanaṃ avacanasabhāvaṃ. Evaṃpakāranti evaṃvidhaṃ evaṃ niyataliṅgavisesajotanākāraṃ.
“他者”是指后分、无间意门。他们说:词无碍解是依循对声音的执取而执取的名词中生起的。如果这样,为什么巴利圣典中说“词无碍解是现在所缘”呢?回答说:“这是就词……而说的。”后时了知,就是执取声音之后对名词的了知。如此,若认为词无碍解是执取声音之后缘于名词而生起的智,那么把词归入名施设一类时,就与巴利圣典及注释书相违;为了显示归入声音一类便没有这种相违,所以说“然而,如……”。令彼彼声音显了者:就像作为彼彼声音差别决定之缘的天耳智,以声音为所缘,令彼彼声音显了;同样,作为词差别决定之缘的词无碍解智,以词音为所缘,令彼显了,因此说它是现在所缘。然而,令声音显了者,必定也令唯依止于声音的施设显了,由此成就自性与非自性差别的显了。否则,若仅仅执取声音,那么对差别的觉了就根本不可能,所以古师也认可它令施设显了。令彼显了者,就是令词音显了者。不违巴利圣典:虽然《阿毗达摩分别》中说“以彼词而有他们法之施设”,那也是就自性词音令法觉了而说,并不是就彼所施设的施设而言,因此说“词无碍解以词音为所缘”时,与巴利圣典并无相违,这就是其义。因为说“观察者”,可能会令人猜疑:这应当是先执取声音,之后再对所执取的施设加以观察;为了遮止这一猜疑,所以说“以彼自性词音为所缘”等语。“唯令自性词音显了”:因为对自性词音之境的迷惑早已被摧毁,所以它如同证智一般,唯以成就义理之力而转起、令彼显了。因此说“唯是破析、通达词音而生起”。这里“趣入差别”,就是无余了知词之分别。其余亦然。“梵语名等”,指以梵语所说的名词、动词等。虚词不像名词等词那样表诠义理,而是彰显、照明——因此,被称为“彰显词”。
Paratoti parabhāge anantaramanodvāre. Saddaggahaṇānusārena gahitāya nāmaniruttiyaṃ niruttipaṭisambhidā pavattatīti vadanti. Yadi evaṃ kasmā pāḷiyaṃ ‘‘niruttipaṭisambhidā paccuppannārammaṇā’’ti vuttāti āha ‘‘nirutti…pe… sandhāya vutta’’nti. Pacchā jānananti saddaggahaṇuttarakālaṃ nāmaniruttiyā jānanaṃ. Evanti evaṃ saddaggahaṇato pacchā nāmaniruttiṃ ārabbha pavattaṃ ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidāti gayhamāne. Evaṃ niruttiyā nāmapaññattipakkhe pāḷiyā, aṭṭhakathāya ca virodhaṃ dassetvā saddapakkhe tadabhāvaṃ dassento ‘‘yathā panā’’tiādimāha. Taṃtaṃsaddavibhāvakanti yathā tassa tassa saddappabhedanicchayassa paccayabhūtaṃ dibbasotañāṇaṃ saddārammaṇameva taṃ taṃ saddaṃ vibhūtaṃ karoti, evaṃ niruttippabhedanicchayassa paccayabhūtaṃ niruttisaddārammaṇameva niruttipaṭisambhidāñāṇaṃ taṃ vibhūtaṃ karotīti tassa paccuppannārammaṇatā vuttā. Saddaṃ pana vibhāventaṃ ekantato saddūpanibandhaṃ paññattimpi vibhāvetiyeva, yato sabhāvāsabhāvavisesavibhāvanaṃ sampajjati. Aññathā hi saddamattaggahaṇe visesāvabodho eva na siyāti porāṇā paññattivibhāvanampi tassa icchanti. Taṃvibhāvakanti niruttisaddavibhāvakaṃ. Na pāḷivirodho hotīti yadipi abhidhammabhājanīye ‘‘yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hotī’’ti (vibha. 727) vuttaṃ, tampi sabhāvaniruttisaddena dhammānaṃ pabodhanameva sandhāya vuttaṃ, na tabbinimuttaṃ paññattinti ‘‘niruttisaddārammaṇā niruttipaṭisambhidā’’ti vuccamāne pāḷiyā virodho na hotīti attho. ‘‘Paccavekkhantassā’’ti vuttattā saddaṃ gahetvā pacchā gahitāya paññattiyā paccavekkhaṇena bhavitabbanti āsaṅkeyyāti tadāsaṅkānivattanatthamāha ‘‘taṃ sabhāvaniruttiṃ saddaṃ ārammaṇaṃ katvā’’tiādi. Sabhāvaniruttiṃ vibhāventaṃyevāti sabhāvaniruttivisayassa sammohassa pageva viddhaṃsitattā atthasādhanavasena abhiññāñāṇaṃ viya taṃ vibhāventameva pavattati. Tenāha ‘‘niruttiṃ bhindantaṃ paṭivijjhantameva uppajjatī’’ti. Pabhedagamanañcettha anavasesato niruttivibhāgajānanaṃ. Tathā sesesu. Sakkaṭanāmādīti sakkaṭavasena vuttanāmākhyātādi. Nipātapadaṃ nāmādipadāni viya atthaṃ na vadati, atha kho byañjeti jotetīti ‘‘byañjana’’nti vuttaṃ nipātapadaṃ.
菩提智是基础,所以这里叫菩提基盘,也就是大菩提处。因此说“在最初成正觉的地方”。“以另一种方式”,指的是通过学习等方式。
Bodhi ñāṇaṃ maṇḍabhūtaṃ etthāti bodhimaṇḍo, mahābodhiṭṭhānaṃ. Tenāha ‘‘paṭhamābhisambuddhaṭṭhāne’’ti. Aññena pakārenāti uggahādippakārena.
“成为不同”是说,在不同的世代中,一部分一部分地发生转变,过了一段时间就变成不同的样子。“灭去”是说,随着那些说各种语言的人消亡,这些语言也就不再被人知道;即使因为人类难以掌握等原因,在某些地方、某些时候仍有转变,但在梵天界等处,语言依然保持其本来面目,所以并不是在一切地方、一切时候、以一切方式都在转变。因此说“纵然劫灭时,也依然安住”。这是关于词无碍解智的说明。
Aññathā hontīti purisayuge purisayuge ekadesena parivattantā kālantare aññākārā bhavanti. Vinassantīti taṃtaṃbhāsānaṃ manussānaṃ vināsena na paññāyanti, manussānaṃ duruggahaṇādinā katthaci kadāci parivattantīpi brahmalokādīsu yathāsabhāveneva avaṭṭhānato na sabbattha, sabbadā, sabbathā ca parivattati. Tenāha ‘‘kappavināsepi tiṭṭhatiyevā’’ti. Etassa niruttipaṭisambhidāñāṇassa.
在义等之中的智,是指义无碍解等。按义、法、词三方面来说,有三种;按义、法、词、辩四方面来说,则有四种。以自身所要显示的义、法等意义加上义,所以是“有义者”。一切义、法等意义都是此智的对境,所以是“遍义者”。此智投注于一切义等对境之中,由自身的诸缘所安立、所推动而现起。证得阿拉汉果时,因为敌对之法已被彻底摧毁,所以这些智变得清净明利。五种的来源,是指证得、教典、听闻、遍问和先前的行习。随宜,是指按照各个补特伽罗的清净程度,与之相应地去配合。
Atthādīsu ñāṇanti atthapaṭisambhidādi. Atthadhammaniruttivasena tīsu. Atthadhammaniruttipaṭibhānavasena catūsupi vā. Atthadhammādinā attanā jotetabbena saha atthenāti sātthakāni. Sabbo atthadhammādiko attho visayabhūto etassa ñāṇassa atthīti sabbatthakaṃ. Sabbasmiṃ atthādike visaye khittaṃ attano paccayehi ṭhapitaṃ pavattitaṃ. Arahattappattiyā visadā honti paṭipakkhadhammānaṃ sabbaso viddhaṃsitattā. Pañcannanti adhigamapariyattisavanaparipucchāpubbayogānaṃ. Yathāyoganti yaṃ yaṃ yassa puggalassa visadatāya yujjati, tathā yojetabbaṃ.
因为遍问而展开的谈论,就称为遍问,所以说“由问……称为遍问”。
Paripucchāhetu pavattā kathā paripucchāti vuttāti āha ‘‘pucchāya…pe… paripucchāti vuttā’’ti.
“通过这些”就是指通过那些道。“获得”则是说,由于先前修习已经成熟,断除了对义等对象的迷惑;不过这只是道的作用,所以说“那是出世间的”。对义等按照各自差别去识别、阐明、确定,则随情形由欲界善心和大唯作心而发生,所以说“其差别是欲界的”。意思是:先前修习是证得的强有力缘,因为它是自性因;差别则不是这样,因为它不是自性因,只是间接缘。教理等的差别是强有力的缘,而对于证得来说,没有那种差别时,道理也一样。这里的“于其中”是处格,表示“于相中”,意思是在那些作为相的教理听闻和遍问之中。“已说”是指通过“然而在这些之中”等注释文句所表达出来的义理。“显示它”是指把它拣择出来加以显示。说了“先前修习与证得”之后,又说“两者”,是为了表明:正是与证得相伴的先前修习,才是差别的强有力缘,而不是单独起作用的。因此注释中说:“两者合而为一”。当说到“两者都是令清晰的原因”时,先前修习也就获得了令清晰的原因性,所以说:“两者都是令清晰的原因……已说”。
Tehīti maggehi. Paṭilābho nāma pubbayogasampattiyā atthādivisayassa sammohassa samucchindanaṃ, taṃ pana maggakiccamevāti āha ‘‘so lokuttaro’’ti. Atthādīnaṃ pabhedato sallakkhaṇavibhāvanavavatthāpanā yathārahaṃ parittakusalamahākiriyacittavasena hotīti vuttaṃ ‘‘pabhedo kāmāvacaro’’ti. Yathā pubbayogo adhigamassa balavapaccayo sabhāvahetubhāvato, na tathā pabhedassa asabhāvahetutāya, paramparapaccayatāya cāti adhippāyo. Pariyattiādīnaṃ pabhedassa balavapaccayatāya , adhigamassa ca tadabhāve eseva nayo. Tatthāti nimittatthe bhummaṃ, tāsu pariyattisavanaparipucchāsu nimittabhūtāsūti attho. Yaṃ vuttaṃ hotīti ‘‘etesu panā’’tiādinā aṭṭhakathāvacanena yaṃ atthajātaṃ vuttaṃ hoti. Taṃ dassentoti taṃ niddhāretvā dassento. ‘‘Pubbayogādhigamā’’ti vatvā ‘‘dvepī’’ti vacanaṃ adhigamasahitoyeva pubbayogo pabhedassa balavapaccayo, na kevaloti dassanatthaṃ. Tena vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘dvepi ekato hutvā’’ti (vibha. aṭṭha. 718). ‘‘Dvepi visadakāraṇā’’ti vutte pubbayogassāpi visadakāraṇattaṃ labbhatevāti āha ‘‘dvepi visadakāraṇāti…pe… vutta’’nti.
2. 谛品等注释
2. Saccavārādivaṇṇanā
719“在三时中”是指在过去等三时之中。“因与果之法”是指作为诸因之果的法,也就是由缘所生的意思。而“那些因法”是说:这些由缘所生、作为诸因之果的法,其中作为因的那些法,就被称为“法”——以上是句义上的连接。依所化导者,即依应当如此化导的人的意乐。“已生、已起”等没有被说出,也就是说“已生、已起、已生起、已现起、现在”等没有被说出,因为这里只收摄纯粹属于现在的法。“令它们生起者”,是指使那些以实义方式说出的法得以产生者。“被称为法”,是指以法的状态而说。
719.Kālattayepīti atītādīsu tīsupi kālesu. Hetuphaladhammā hetūnaṃ phalabhūtā dhammā, paccayanibbattāti attho. Tesañca hetudhammāti tesaṃ hetuphalānaṃ paccayanibbattānaṃ hetubhūtā dhammā ‘‘dhammā’’ti vuttāti yojanā. Vineyyavasenāti tathāvinetabbapuggalajjhāsayavasena. Uppannā samuppannātiādi na vuttanti uppannā samuppannā uṭṭhitā samuṭṭhitā paccuppannātiādi na vuttaṃ ekantapaccuppannasseva saṅgāhakattā. Taṃnibbattakāti tesaṃ atthabhāvena vuttānaṃ nipphādakā. Dhammāti vuttā dhammabhāvena kathitā.
2. 阿毗达摩分别注释
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
725先说“总的”,而没有说“具体的”。意思是:像前面说的“在他们的果报中”那样,只是用善的果报性等笼统的说法来讲,并没有按有因、无因等具体差别来说,也没有直接点明它的自性来说。所谓“不是果报”,就是属于非果报的法。
如果是这样:虽然从缘的角度来说也有法的存在,但对唯作心来说,由于它不是果报法,所以没有说;那么在这种情况下,即使有缘所生的状态,由于不是果报,它的义理层面也不应该说。所以他说:“不是果报,因此义理层面也不应该说。”
如果这样认为:因为是缘所生,唯作心的义理层面已经说了,意思是没有被否定,也就是被认可了。既然如此,为什么没说呢?他说:“然而对于果报”等等。
“对于它们”,就是指善、不善,以及果报和唯作的法。
义理法性:即使按照所说的方式可以得到,但依次的义理层面和法层面并没有说出来。缘的状态、特殊能力、应当使之成就——即使以这三个词,也只是在说果报法性。因为那果报法性,由于是果报的因,所以是缘的状态;由于能令它们生起,所以是特殊能力;由于与它们如同有胎藏一般,所以被称为“应当使之成就”。见到这一点,即使是由能成就的差别,也有待于应当被成就者,这就是法无碍解。通过这种关联,也就是通过应当被成就者的关联,论述法无碍解时,义无碍解亦已被述及。
725.Sāmaññenavatvā visesena avuttattāti ‘‘tesaṃ vipāke’’ti yathāvuttakusalavipākatādisāmaññena vatvā sahetukāhetukādivisesena avuttattā, sarūpena niddhāretvā avuttattāti attho. Avipākattāti avipākadhammattā. Yadi evanti paccayabhāvato labbhamānopi dhammabhāvo avipākadhammatāya kiriyānaṃ yadi na vutto, evaṃ sati. Satipi paccayuppannabhāve avipākabhāvato atthabhāvopi na vattabbo. Tenāha ‘‘vipākā na hontīti atthabhāvo ca na vattabbo’’ti. Evañceti yadi paccayuppannattā kiriyānaṃ atthabhāvo vutto. Nappaṭisiddho icchitovāti attho. Yadi evaṃ kasmā na vuttoti āha ‘‘vipākassa panā’’tiādi. Tesanti kusalākusalānaṃ, vipākakiriyadhammānañca. Atthadhammatāti vuttanayena labbhamānopi yathākkamaṃ atthabhāvo, dhammabhāvo ca na vutto. Paccayabhāvaṃ sattivisesaṃ sanipphādetabbatanti padattayenāpi vipākadhammatamevāha. Sā hi vipākānaṃ hetubhāvato paccayabhāvo, taduppādanasamatthatāya sattiviseso, tehi sagabbhā viya hotīti ‘‘sanipphādetabbatā’’ti ca vuccati. Taṃ passantī nipphādakavisesāpi nipphādetabbāpekkhā hoti dhammapaṭisambhidā. Taṃsambandhenāti nipphādetabbasambandhena. Dhammapaṭisambhidaṃ vadantena atthapaṭisambhidāpi vuttā.
对于自性法,施设就是自性施设,所以他说“不是对有情的施设”。因为依自性,或者言辞本身就是自性施设,所以说“或者,是不颠倒的施设”。
Sabhāvadhamme paññatti sabhāvapaññattīti āha ‘‘na sattādipaññattiyā’’ti. Sabhāvena, niruttiyeva vā sabhāvapaññattīti vuttāti āha ‘‘aviparītapaññattiyā vā’’ti.
746把言说地和证得地合在一起,他说:“欲界地和出世间地是地。”或者,因为它们是心生起的生起处,所以是地。
746. Vohārabhūmiṃ, adhigamabhūmiñca ekajjhaṃ katvā āha ‘‘kāmāvacarā, lokuttarā ca bhūmi bhūmī’’ti. Cittuppādā vā pavattiṭṭhānabhāvato bhūmi.
问者注释
3. Pañhapucchakavaṇṇanā
747“以一切智为所缘”,意思是以无碍解和无碍解智为所缘。“不过在经分别中……或许可能”——这种说法既跟阿毗达摩分别相冲突,又会让它变成有所保留的教导。他心里考虑到这个责难,才说了“在阿毗达摩分别中”等话。“毫无保留地讲述”,就是不作任何保留地讲述。由此表明:在这里,阿毗达摩分别的任务,是对已含摄在心生起中的义理作毫无保留的教导,而不是对一切所知法作毫无保留的教导。“依照所显示之境的言说方式”,就是按照所显示的那类境来讲述的方式;也就是说,对于所显示的各种心生起,以法、言辞、表达来讲述智的方式。这并不否定其他所缘性,因为那属于它之后的状态。这不是毫无保留地讲述,因为没有讲到不包含在心生起中的境。同样,对辩无碍解的境也不是毫无保留地讲述。在经分别中,通过不加区分的言说,把辩无碍解确立为仅以一切智为所缘。“三种无碍解”等问分圣典也是如此。“三种”,就是义无碍解、法无碍解、辩无碍解,因为辞无碍解只被说为“以小为所缘”。
747.Sabbañāṇārammaṇatāyāti paṭisambhidāpaṭisambhidāñāṇārammaṇatāya. ‘‘Suttantabhājanīye pana…pe… siyā’’ti idaṃ abhidhammabhājanīyena virujjhati, tassa vā sāvasesadesanatā āpajjatīti codanaṃ manasi katvā āha ‘‘abhidhammabhājanīye’’tiādi. Niravasesakathananti asesetvā kathanaṃ. Tena cittuppādasaṅgahite atthe asesetvā desanā idha abhidhammabhājanīyassa bhāro, na sabbañeyyadhammeti dasseti. Yathādassitavisayavacanavasenāti dassitappakāravisayassa kathanavasena, dhammatthavasena dassite taṃtaṃcittuppāde tattha dhammaniruttābhilāpena ñāṇassa kathanavasenāti attho. Aññārammaṇataṃ na paṭisedheti atapparabhāvatoti adhippāyo. Na niravasesena kathanaṃ acittuppādapariyāpannassa visayassa akathitattā. Evaṃ paṭibhānapaṭisambhidāvisayassāpi na niravasesena kathananti suttantabhājanīye avisesavacanena sabbañāṇārammaṇataṃyeva paṭibhānapaṭisambhidāya patiṭṭhāpeti. Tathā tisso paṭisambhidātiādipañhapucchakapāḷiyāpi. Tissoti atthadhammapaṭibhānapaṭisambhidā. Niruttipaṭisambhidā hi ‘‘parittārammaṇā’’teva vuttā.
即使如此,它也不以广大(法)为所缘,这是上下文之间的关联。用“因为道并非不是缘所生”这句话,说明了“义无碍解不以道为所缘”这一说法确实能成立前面所说的含义。“它的”,是指辩无碍解不可能以广大(法)为所缘,意思是:难道不是在随念那个理趣吗?“两种”是指“义无碍解不以道为所缘;三种无碍解,或是小所缘,或是广大所缘,或是无量所缘”这两段经文。在其中,为了通过显示较强一方的立场和另一段经文对意趣的探求,来表明它们彼此不相违背,所以说了“然而对于善与不善……”等话。“在那里,法无碍解是非权说的”,这句话表明在那里义无碍解是权说。同样,“异熟与唯作……”等,是为所意图的含义举出不相类似的例子。通过这两者,说明了“义无碍解不以道为所缘”这句话是随顺经的理趣的,因为在那里,非权说的含义才是所意图的。然而,“某种智……”等,是“三种无碍解……”等经文的成立依据。对所意图含义的阐明就是辩才,所以称为辩无碍解,因此说“由于照亮所知”。这样,“三种无碍解……”这段经文,应当知道是通过显示其较强有力,从而完成了对另一段经文意趣的探求。“非权说”,就是没有迂回,直截了当地呈现。非权说……乃至……呈现,意思是:在教说中,把以究竟义为所缘的智理解为义无碍解,把以智为所缘的理解为辩无碍解。
Yadipi siyā na tassā mahaggatārammaṇatāti sambandho. ‘‘Na hi maggo paccayuppanno na hotī’’ti iminā ‘‘atthapaṭisambhidā na maggārammaṇā’’ti vacanassa yathāvuttatthasādhakataṃ vibhāveti. Tassāti paṭibhānapaṭisambhidāya na mahaggatārammaṇatā sambhavati nanu nayaṃ anussarantassāti adhippāyo. Dvepīti ‘‘atthapaṭisambhidā na maggārammaṇā, tisso paṭisambhidā siyā parittārammaṇā, siyā mahaggatārammaṇā, siyā appamāṇārammaṇā’’ti ca dvepi etā pāḷiyo. Tāsu balavatarāya ṭhānassa, itarāya adhippāyamagganassa ca upāyadassanamukhena tāsaṃ aññamaññaṃ avirodhaṃ dassetuṃ ‘‘kusalākusalānaṃ panā’’tiādimāha. ‘‘Nippariyāyā tattha dhammapaṭisambhidā’’ti etena tattha atthapaṭisambhidāya pariyāyabhāvamāha. Tathā vipākakiriyānantiādi yathādhippetassa atthassa visadisūdāharaṇadassanaṃ. Ubhayenapi ‘‘atthapaṭisambhidā na maggārammaṇā’’ti (vibha. 749) vacanaṃ suttantanayānugataṃ nippariyāyatthassa tattha adhippetattāti dīpeti. Kiñci pana ñāṇantiādi ‘‘tisso paṭisambhidā’’tiādipāḷiyā samatthakaṃ. Yathādhippetassa atthassa paṭibhānaṃ dīpanaṃ paṭibhānaṃ. Tenāha ‘‘ñeyyappakāsanato’’ti. Iti yā ‘‘tisso paṭisambhidā’’ti pāḷi, tassā balavabhāvavibhāvanena itarāya adhippāyamagganaṃ katanti veditabbaṃ. Nippariyāyāti pariyāyarahitā ujukaṃ sarūpeneva pavattā. Nippariyāya…pe… pavattiyanti ekantikaatthārammaṇaṃ ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, ñāṇārammaṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidāti gahetvā desanāyaṃ.
“他正是如此”这句话,指的就是别人话语的声音本身。而它的随顺性,应当通过“辞无碍解以当下的声音为所缘,听过声音之后,知道‘这是自性词,这不是自性词’”等说法来理解。
So evāti parassa abhilāpasaddo eva. Anuvattamānatā cassa niruttipaṭisambhidā paccuppannameva saddaṃ ārammaṇaṃ karontī, saddaṃ sutvā ‘‘ayaṃ sabhāvanirutti, ayaṃ na sabhāvaniruttī’’ti jānantīti ca ādivacanavasena veditabbo.