11. 道支分别
8 段
11. 道支分别
11. Maggaṅgavibhaṅgo
阿毗达摩论分别的解说
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
490所谓阿毗达摩,是指《法集论》。因为那部论纯粹宣说阿毗达摩,不像《分别论》的解说那样夹杂经教的方法。即使没有它,圣者的状态也能成立,它并不制造圣者的状态。因此,在义注中说:“正如……”等。
490.Abhidhammeti dhammasaṅgahe. So hi nibbattitābhidhammadesanā, na vibhaṅgadesanā viya suttantanayavimissā. Ariyopapadataṃ na karoti vināpi tenassa ariyabhāvasiddhito. Tenāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘yathā hī’’tiādi.
493“在世间时”一语,是为了说明由于前分修习的力量,而成就了超越的作用而说。这些(正见等)是指正见等。由于通过显示过患与功德等而成为差别缘,在未断与已断中,正见等被说为能使邪语等断除。从邪语等的回转向止息即是正语等的实行,因此说“正语等的实行即是远离”。这并非像正见等那样以令作的状态,也不是像具足彼者那样以作者的状态。在出世间刹那也是如此,不单是在世间刹那,于出世间刹那亦然。
493.‘‘Lokiyakālenā’’ti idaṃ pubbabhāgabhāvanānubhāvena kiccātirekasiddhīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Etesanti sammādiṭṭhiādīnaṃ. Appahāne, pahāne ca ādīnavānisaṃsavibhāvanādinā visesappaccayattā sammādiṭṭhiādīni micchāvācādīni pajahāpentīti vuttāni. Micchāvācādito nivatti sammāvācādikiriyāti vuttaṃ ‘‘sammāvācādikiriyā hi viratī’’ti. Sammādiṭṭhiādayo viya na kārāpakabhāvena, taṃsamaṅgīpuggalo viya na kattubhāvena. Lokuttarakkhaṇepīti na kevalaṃ lokiyakkhaṇeyeva, atha kho lokuttarakkhaṇepi.
说“令蕴的所依成熟”,是就结生的情况而说。其中,“成熟”是指给予转起果报。
Khandhopadhiṃ vipaccatīti paṭisandhidāyikaṃ sandhāyāha. Tattha vipaccatīti pavattivipākadāyikaṃ.
“逐一”是指以“其中,什么是正见?”等方式,逐一询问每一支分。“它的那个”是指每一支分的,而非支分总合的。而“一起询问后”,是指问“其中,什么是五支道?”之后。由于是一起回答的解说,虽然通过“其中,什么是正见?即智慧……”等作了回答,但就“其中,什么是五支道?”这一起提出的问题,因为是依回答的方式作解说,所以不称为各别问答。为了回应“为何在此处只在五支道部分作了各别问答,而不在八支道部分?”的质疑,而说“在那里……”等。“从每一门”是指从正见等门。因此说:“诸比丘,我将为你们宣说圣正见及其资助、资具”等。通过前清净而成就。正如所说:“他的身业、语业、活命早已完全清净”,因此,不从正语等门开始修习,这是意旨所在。因此说“不是以道的近行”。
Ekekanti ‘‘tattha katamā sammādiṭṭhī’’tiādinā ekekaṃ aṅgaṃ pucchitvā. Tassa tassevāti ekekaaṅgasseva, na aṅgasamudāyassa. Saha pana pucchitvāti ‘‘tattha katamo pañcaṅgiko maggo’’ti pucchitvā. Ekato vissajjanapaṭiniddesattāti yadipi ‘‘tattha katamā sammādiṭṭhi? Yā paññā’’tiādinā (vibha. 495) vissajjanaṃ kataṃ, ‘‘tattha katamo pañcaṅgiko maggo’’ti (vibha. 494) pana ekato katāya pucchāya vissajjanavasena paṭiniddesabhāvato na pāṭiyekkaṃ pucchāvissajjanaṃ nāma hoti. Kasmā panettha pañcaṅgikavāre eva pāṭiyekkaṃ pucchāvissajjanaṃ kataṃ, na aṭṭhaṅgikavāreti codanaṃ sandhāyāha ‘‘tatthā’’tiādi. Ekekamukhāyāti sammādiṭṭhiādimukhāya. Tena vuttaṃ ‘‘ariyaṃ vo, bhikkhave, sammādiṭṭhiṃ desessāmi saupanisaṃ saparikkhāra’’ntiādi (saṃ. ni. 5.28). Pubbasuddhiyā sijjhanti. Tathā hi vuttaṃ ‘‘pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī’’ti (ma. ni. 3.431), tasmā sammāvācādimukhā bhāvanā natthīti adhippāyo. Tenāha ‘‘na maggassa upacārenā’’ti.
阿毗达摩论分别的解说终。
道支分别注释已毕。
