10. 觉支分别
10. Bojjhaṅgavibhaṅgo
一、经分别
1. Suttantabhājanīyaṃ
第一方法解释
Paṭhamanayavaṇṇanā
466466. 在此,“安住”指在轮回中安立,其根本是烦恼,故说“依烦恼而安住”。而对于安住,业的造作称为“行”,故说“依行而积聚”。由于在烦恼中,渴爱与邪见对于渴爱行者和邪见行者而言,是轮回的特别引导者,而且只有与烦恼相伴的业才能导致安住,并非单凭业本身,故说“依渴爱与邪见……积聚”。同样,由于渴爱具有对有(存在)的味著,而邪见欢喜于无有(不存在),从而造作无有,故说“依渴爱而安住,依邪见而积聚”。其中,转向内在的有见,特别能导致在轮回中安住,由此称为“退缩”,故说“依常见而安住”。转向外在的无有见,亦未超越对有(存在)的造作,故说“依断见而积聚”。陷入懈怠,即对所发起的精勤不能完成,是内在萎缩的状态,故说“依懈怠而安住”。陷入掉举,即无益的造作,是不收摄的状态,故说“依掉举而积聚”。同样,由于欲乐行属于懈怠一方,而自苦行属于掉举一方,故依此两者而说安住与积聚,其余的可依所说的方法加以了知。在此,指这部《破除迷惑》之中。未说的,即应依“依烦恼而安住”等方式了知。
466. Patiṭṭhānaṃ idha saṃsāre avaṭṭhānaṃ, tassa mūlaṃ kilesāti āha ‘‘kilesavasena patiṭṭhāna’’nti. Patiṭṭhānāya pana byāpārāpatti kammanti vuttaṃ ‘‘abhisaṅkhāravasena āyūhanā’’ti. Yasmā kilesesu taṇhādiṭṭhiyo taṇhādiṭṭhicaritānaṃ visesato saṃsāranāyikā, kilesasahitameva ca kammaṃ patiṭṭhānāya hoti, na kevalaṃ, tasmā vuttaṃ ‘‘taṇhādiṭṭhīhi…pe… āyūhanā’’ti. Tathā taṇhāya bhavassādabhāvato, diṭṭhiyā vibhavābhinandanabhūtāya vibhavābhisaṅkharaṇabhāvato ‘‘taṇhāvasena patiṭṭhānaṃ, diṭṭhivasena āyūhanā’’ti vuttaṃ. Diṭṭhīsupi antomukhappavattāya bhavadiṭṭhiyā visesato saṃsāre avaṭṭhānaṃ, yato olīyanāti vuccatīti āha ‘‘sassatadiṭṭhiyā patiṭṭhāna’’nti. Bahimukhappavattāpi vibhavadiṭṭhi bhavābhisaṅkharaṇaṃ nātivattatīti vuttaṃ ‘‘ucchedadiṭṭhiyā āyūhanā’’ti. Layāpatti yathāraddhassa ārambhassa aniṭṭhānaṃ antosaṅkocabhāvatoti āha ‘‘līnavasena patiṭṭhāna’’nti. Uddhatāpatti anupāyabhūtā byāpārāpatti asaṅkocabhāvatoti vuttaṃ ‘‘uddhaccavasena āyūhanā’’ti. Tathā kosajjapakkhikattā ca kāmasukhānuyogassa uddhaccapakkhikattā ca attakilamathānuyogassa tadubhayavasena patiṭṭhānāyūhanā vuttā, itaraṃ vuttanayānusārena veditabbaṃ. Idhāti imissā sammohavinodaniyā. Avuttānanti ‘‘kilesavasena patiṭṭhāna’’ntiādīnaṃ vasena veditabbā patiṭṭhānāyūhanāti yojanā.
“于等起法”,是指由远离懈怠、掉举而等起的相应法。“审察”:如理地思惟、计算、衡量。因此说“依生起而观察”。那种相,就是审察的相、依生起而观察的相。如此而作,即因审察的自性,舍觉支成为后后的因——也就是后后的因性。因为前前是后后的殊胜缘。
Samappavatte dhammeti līnuddhaccavirahena samappavatte sampayuttadhamme. Paṭisañcikkhatīti patirūpaṃ saṅkaleti gaṇeti tuleti. Tenāha ‘‘upapattito ikkhatī’’ti. Tadākāroti paṭisaṅkhānākāro upapattito ikkhanākāro. Evañca katvāti paṭisaṅkhānasabhāvattā eva upekkhāsambojjhaṅgassa. Pacchimapacchimakāraṇabhāvoti pacchimassa pacchimassa kāraṇabhāvo. Purimaṃ purimañhi pacchimassa pacchimassa visesapaccayoti.
467467. 由于能把握不颠倒的身等自性,念即强而有力。慧为念与正知所摄持,这便是其义。“如是心”:指如此依着利养、恭敬、名声的心。“依久所作等”:是以久所作等为首。即使那个“说”字,也应作如下连结:“作了之后,说身表……部分”。
467. Aviparītakāyādisabhāvaggahaṇasamatthatāya balavatī eva sati. Paññā gahitā satinepakkenāti attho. Evaṃcittoti evaṃ lābhasakkārasilokasannissitacitto. Cirakatavattādivasenāti cirakatavattādisīsena. ‘‘Vutto’’ti imināpi ‘‘katvā āha kāyaviññattiṃ…pe… koṭṭhāsa’’nti yojanā.
所谓“对其他”,是指对非无间的(诸法)。一切……应如此连结:“一切觉支对一切确实成为殊胜缘”。“欲”即渴爱,以味著的方式接触,称为“食”;渴爱本身即是食,因此称为“欲食”,也就是烦恼欲。而所依之欲,由于被接触,故为“食”。其余二者也是如此。其中,“世间”指此处有乐的殊胜,即再生殊胜。“轮转”即轮回。依着对欲乐的味著而生起的贪,是“欲食”。依着希求有(存在)的殊胜而生起的贪,是“世间食”。所谓无有,有何用处?谁会希求它?然而,作为轮转随眠的贪,即称为“轮转食”。其“所缘”就是这种渴爱的所缘——色等。世间法即利养等。此外所说其余的一切渴爱,都是能产生轮回的贪。
Paresanti na anantarānaṃ. Sabbesaṃ…pe… yojetabbā ‘‘sabbe bojjhaṅgā sabbesaṃ paccayavisesā hontiyevā’’ti. Kāmetīti kāmo, assādanavasena āmasatīti āmisaṃ, kāmova āmisanti kāmāmisaṃ, kilesakāmo. Vatthukāmo pana āmasīyatīti āmisaṃ. Evaṃ sesadvayampi. Tesu lokīyanti ettha sukhavisesāti loko, upapattiviseso. Vaṭṭaṃ saṃsāro. Kāmassādavasena pavatto lobho kāmāmisaṃ. Bhavavisesapatthanāvasena pavatto lokāmisaṃ. Vibhavo nāma kimatthiyo, ko vā taṃ abhipattheyyāti vaṭṭānugedhabhūto lobho vaṭṭāmisanti ca vadanti. Tadārammaṇanti tassā taṇhāya ārammaṇaṃ, rūpādi. Lokadhammā lābhādayo. Vuttāvasesā sabbāva taṇhā saṃsārajanako rāgo.
第二方法解释
Dutiyanayavaṇṇanā
468-9“一切众生”,指在欲有、有想有、一蕴有等一切有中的一切众生。“依食而住”,是说他们依食而住,即依缘而住。他们赖以安住的缘,正是那一法——也就是称为“知遍知”的“依食而住”,应依胜知了知。“二界”,指有为界与无为界。“三界”,指欲界、色界、无色界。“五解脱处”,即如“在此,比丘们,比丘的导师说法,或某位尊长……”等所说,是解脱之因。“无上”,指见无上等六种无上。“无恼事”,是说那些因之而无恼的事物,故称无恼事——这只是一个说法的名目。因为漏尽者即使住世十岁而入般涅槃,此后也不会再成为十岁;不仅是十岁,乃至九岁……一刹那,由于不再有结生,也都不成。这只是依事由作这样的表述。而这些,在“在此,比丘,于学处的受持上有强盛的欲……”等经中已经说过。“正见之人,邪见已被灭尽……”等,是指十种灭尽事。“蕴等”,指蕴、处、界等。“结缚”,即“以有等结缚之义,渴爱被称为织”,这是显示之义。“行”,指以味著的方式于所缘中生起,因此说“于可爱、可意之色等”。
468-9.Sabbe sattāti kāmabhavādīsu, saññībhavādīsu, ekavokārabhavādīsu ca sabbabhavesu sabbe sattā. Āhārato ṭhiti etesanti āhāraṭṭhitikā, paccayaṭṭhitikā. Yena paccayena te tiṭṭhanti, so ekova dhammo ñātapariññāsaṅkhātāya ‘‘āhāraṭṭhitikā’’ti abhiññāya abhiññeyyo. Dve dhātuyoti saṅkhatāsaṅkhatadhātuyo. Tisso dhātuyoti kāmadhāturūpadhātuarūpadhātuyo. Pañca vimuttāyatanānīti ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo’’tiādinā (dī. ni. 3.322, 355; a. ni. 5.26) āgatāni vimuccanakāraṇāni. Anuttariyānīti dassanānuttariyādīni cha anuttariyāni. Niddasavatthūnīti yehi kāraṇehi niddaso hoti, tāni niddasavatthūni nāma. Desanāmattañcetaṃ. Khīṇāsavo hi dasavasso hutvā parinibbuto puna dasavasso na hoti. Na kevalañca dasavasso, navavassopi…pe… ekamuhuttikopi na hotiyeva puna paṭisandhiyā abhāvā, aṭṭhuppattivasena panevaṃ vuttaṃ. Tāni pana ‘‘idha, bhikkhu, sikkhāsamādāne tibbacchando hotī’’tiādinā (dī. ni. 3.331) sutte āgatāniyeva. ‘‘Sammādiṭṭhissa purisapuggalassa micchādiṭṭhi nijjiṇṇā hotī’’tiādīni (dī. ni. 3.360; a. ni. 10.106) dasa nijjaravatthūni. Khandhādayoti khandhāyatanadhātādayo. Vinandhananti ‘‘bhavādivinandhanaṭṭhena vānaṃ vuccati taṇhā’’ti dasseti. Gamananti assādanavasena ārammaṇe pavattimāha. Tena vuttaṃ ‘‘piyarūpasātarūpesū’’ti.
应知“与观俱”,是因它能令表色生起。而由于特别说明“未得道的,是身精进”,这也就表明了:出世间精进在某种意义上,也得名为身精进。
Vipassanāsahagatanti veditabbaṃ viññattisamuṭṭhāpakattā. ‘‘Maggaṃ appattaṃ kāyikaṃ vīriya’’nti visesetvā vuttattā pana lokuttaravīriyampi pariyāyena kāyikaṃ nāma atthīti dīpitaṃ hoti.
在色界中,并不称为“喜觉支”,因此说“在色界中……已被否定”。正如与观相应的喜在间接意义上被称为“喜觉支”,色界中属于分破部分的喜也应可如此称呼;虽然可以这么安立,但因不具有直接的意义而未作此说。“无寻无伺”这一简别语,是为了显示此喜的寂静与微妙。成为觉支,是指成为间接意义上的觉支。无寻无伺的喜未被说为觉支,因为它是有寻有伺的;欲界中并不存在无寻无伺的喜。
Rūpāvacare pītisambojjhaṅgoti na vuccatīti āha ‘‘rūpāvacare…pe… paṭikkhittā’’ti. Yathā vipassanāsahagatā pīti pariyāyena ‘‘pītisambojjhaṅgo’’ti vuccati, evaṃ rūpāvacare pīti nibbedhabhāgiyā vattabbā siyā. Evaṃ labbhamānāpi alabbhamānaṃ upādāya na vuttā. ‘‘Avitakkaavicārā’’ti visesanaṃ santapaṇītāya pītiyā dassanatthaṃ. Bojjhaṅgabhūtāti pariyāyabojjhaṅgabhūtā. Avitakkaavicāro pīti…pe… na vutto savitakkasavicārattā tassa. Na hi kāmāvacarā avitakkaavicārā pīti atthi.
此处所说,是就其引申义而言。正如随顺于道的通达,在观智中那样,在作为基础禅那中,念等也被称为‘觉支’,因此说‘因其属于分破的部分,故不应被否定’。如此,先说明了那些在遍禅等中提取觉支者的主张,为了说明不提取者的主张,接着说‘然而不提取的人……’等等。因为他们是在观智的刹那,由于近因及单一功能而生起,才提取觉支,而非在禅那的刹那,因为那时并不具备这些条件。因此说‘如同观智的作用……不提取’。遍禅的果报属于无色界,所以说‘是依存于它的’。
Idha vutto pariyāyenāti attho. Maggapaṭivedhānulomanato vipassanāya viya pādakajjhānesupi satiādayo ‘‘bojjhaṅgā’’tveva vuccantīti āha ‘‘nibbedhabhāgiyattā na paṭikkhipitabbo’’ti. Evaṃ kasiṇajjhānādīsu bojjhaṅge uddharantānaṃ adhippāyaṃ vatvā anuddharantānaṃ adhippāyaṃ vattuṃ ‘‘anuddharantā panā’’tiādimāha. Te hi āsannekantakiccanibbattīhi vipassanākkhaṇe bojjhaṅge uddharanti, na jhānakkhaṇe tadabhāvato. Tenāha ‘‘vipassanākiccassa viya…pe… na uddharantī’’ti. Kasiṇanissando arūpānīti āha ‘‘tadāyattānī’’ti.
第三方法解释
Tatiyanayavaṇṇanā
470-1Vossajjana(舍遣)即断除,为vossaggo(舍遣);或者vossajjana指已舍离的状态,即无顾虑地进入,因此说‘舍遣一词……被说为有两种’。在观智的刹那,是以彼分舍断、趋向于彼的方式;在道智的刹那,是以正断、以彼为所缘的方式。
470-1. Vossajjanaṃ pahānaṃ vossaggo, vossajjanaṃ vā vissaṭṭhabhāvo nirāsaṅkānuppavesoti āha ‘‘vossaggasaddo…pe… duvidhatā vuttā’’ti. Vipassanākkhaṇe tadaṅgatanninnappakārena, maggakkhaṇe samucchedatadārammaṇakaraṇappakārena.
2. 阿毗达摩分别注释
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
472“舍”是舍觉支的自性。它不像定觉支和精进觉支那样致力于消除相应法的不足或过度,而是在诸法既无不足也无过度时,以中舍的方式生起。为此说“以舍的方式……”等。其中,“upapattito ikkhana”(从生起而观)是指审察。
472. Upekkhanamupekkhāsambojjhaṅgassa sabhāvo, so ca samādhivīriyasambojjhaṅgo viya sampayuttānaṃ ūnādhikabhāvabyāvaṭo ahutvā tesaṃ anūnānadhikabhāve majjhattākārappavattīti imamatthaṃ āha ‘‘upekkhanavasenā’’tiādinā. Tattha upapattito ikkhananti paṭisaṅkhānamāha.