八、正勤分别
8. Sammappadhānavibhaṅgo
1. 经分别释义
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
390390. “因缘”一词,是表示“合理”的用语,如同在“这一切都无因由而说”等句中的用法。因此,“因缘精进”即“合理精进”,或者在此也可这样理解其义:即与令未生恶不生等作用相应的精进。“未生恶等”即指未生恶之令不生等。
390. Kāraṇasaddo yuttivācako ‘‘sabbametaṃ akāraṇaṃ vadatī’’tiādīsu viya, tasmā kāraṇappadhānāti yuttippadhānā, anuppannapāpakānuppādanādikiriyāya anurūpappadhānāti evaṃ vā ettha attho daṭṭhabbo. Anuppannapāpakādīnaṃ anuppādādi anuppannapāpakānuppādādi.
391391. “非他法”:如同渴爱、邪执、勤行等,其自性即是渴爱等,对于这些而言,“欲”(chanda)的同义词是另一个法,称为“想做性之欲”;然而,由于在那些(渴爱等)中并没有这种(想做性之欲),因此法欲(dhammacchanda)并非他法,因为它本身就是那种自性。所以说:“法欲即是自性欲”。
391.‘‘Na añño dhammoti yathā taṇhāyanamicchābhinivesavāyamanasabhāvānaṃ taṇhādīnaṃ chandapariyāyo aññadhammo nāma hoti kattukamyatāsaṅkhātassa chandaniyassa tesu abhāvā, dhammacchando pana taṃsabhāvattā aññadhammo na hoti. Tenāha ‘‘dhammacchandoti sabhāvacchando’’ti.
406“在注疏中”意为古代注疏中。“导致轮转义”是指导致轮回之苦的生起。
406.Aṭṭhakathāyanti porāṇaṭṭhakathāyaṃ. Vaṭṭānatthasaṃvattanatoti saṃsāradukkhasambhavato.
“不能”是说:“从寂静的等至退失后,不能安住于梵行生活。”
Na sakkontīti āha ‘‘santāya samāpattiyā parihīnā brahmacariyavāse santhambhituṃ na sakkontī’’ti.
此处应当连接“有二种”。“已生”是指过去已生起的,它们以现行等方式生起。
Tattha duvidhāyāti yojetabbaṃ. Uppannāyevāti uppannapubbā eva uppajjanti samudācārādivasena.
“在一切状态中”是指自然状态等状态。因为以自然状态之义,在一切状态中都不应行持那些行为;而以其他状态之义,在那种状态下,便应行持那些相应的行为。“应说等”中的“等”字,包含了这些:不应在同一覆盖下、无住处而住;不应在同一覆盖下、有住处或无住处而住;不应同坐一座;不应于低座坐时坐于高座;不应于地上坐时坐于座上;不应在同一经行处经行;不应于低处经行时经行于高处;不应于地上经行时经行于经行处。“那些”是指别住者、较年长者等。“集合”即聚集。“一一而作”,即对这九种一一而作。“不应接受问讯、起迎、合掌、如法之承事,不应接受提供座位、卧具、洗脚水、脚凳、脚板,不应接受钵与衣”——所有这一切,以“不应接受”为总相而成为一种。“十种”,即如下所述的十种:“不应以戒坏,不应以行坏,不应以见坏,不应以命坏,比丘不应分裂比丘,不应持在家之幢,不应持外道之幢,不应亲近外道,应亲近比丘,应学比丘之学”(《小品》60)。
Sabbāsu avatthāsūti pakatattādiavatthāsu. Pakatattāvatthena hi sabbena sabbaṃ tāni na caritabbāni. Itarāvatthena ca tadavatthāya tāni tāniyeva caritabbāni. Vattabbantiādīnīti ādi-saddena ‘‘na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṃ, na ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ nisinne āsane nisīditabbaṃ, na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ, na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ, na chamāyaṃ caṅkamante caṅkame caṅkamitabba’’nti imāni saṅgaṇhāti. Tesanti pārivāsikavuḍḍhatarādīnaṃ vasena. Sampiṇḍetvāti saṅkaḍḍhitvā. Ekekaṃ katvāti navāpi ekamekaṃ katvā. ‘‘Abhivādanapaccuṭṭhānañjalikammasāmīcikammaṃ na sāditabbaṃ, āsanābhihāraṃ, seyyābhihāraṃ, pādodakaṃ, pādapīṭhaṃ, pādakathalikaṃ, pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ na sāditabba’’nti idaṃ sabbampi asādiyanasāmaññena ekaṃ. Dasāti ‘‘na sīlavipattiyā, na ācāravipattiyā, na diṭṭhivipattiyā, na ājīvavipattiyā, na bhikkhū bhikkhūhi bhedetabbā, na gihiddhajo dhāretabbo, na titthiyaddhajo dhāretabbo, na titthiyā sevitabbā, bhikkhū sevitabbā, bhikkhusikkhāya sikkhitabba’’nti (cūḷava. 60) evamāgatā dasa.
“业”是以自性格所说,而在“未熟果之业”中,应将“业”转为属格而连接。“已生、已去、已起”是所说,此为连接。“此处”指此《破迷论》。“如此,在已作之因缘中,果……生起,即称为已生”,说此话者,正是在说果。“在那里”指《殊胜义论》。由道所断除的有力的欲贪等,称为“随眠”,故说:“随眠……应以道断除”。
‘‘Kammañcā’’ti paccattavasena vuttaṃ kammaṃ ‘‘avipakkavipākassā’’ti ettha ‘‘kammassā’’ti sāmivacanavasena pariṇāmetvā yojetabbaṃ. Bhūtāpagatuppannanti vuttanti sambandho. Idhāti imissā sammohavinodaniyā. ‘‘Evaṃ kate okāse vipāko…pe… uppannoti vuccatī’’ti vadanto vipākameva vadati. Tatthāti aṭṭhasāliniyaṃ. Maggena samucchinnā thāmagatā kāmarāgādayo ‘‘anusayā’’ti vuccantīti āha ‘‘anusayita…pe… maggena pahātabbā’’ti.
所缘,如同被割取乳汁的乳树。如何理解?通过取相的方式。他以“已得”等词开显此义。其中,由于以取相的方式执取了所缘,于忆念或不忆念的刹那,该所缘便成为烦恼生起之因,从生起处而言,即称为已得,因此说“已得以取相的方式”。其意是:该所缘即显现的烦恼。因为是烦恼生起之相,所以应生起的烦恼被称为“所缘即包含烦恼”。再者,这是就执取者存在时,而将其归于所执取者来说的,如同就依止存在时,而将其归于依止来说“床铺发出喧哗”。现在,为了舍弃譬喻,以无譬喻的方式显示其义,他说:“取相……相似”。“应广说”,即应以“如何?譬如乳树……”等方式广说。
Āhatakhīrarukkho viya ārammaṇaṃ, kathaṃ? Nimittaggāhavasena. Tamevatthaṃ vivarati ‘‘adhigata’’ntiādinā. Tattha nimittaggāhavasena ārammaṇassa adhiggahitattā taṃ ārammaṇaṃ anussaritānussaritakkhaṇe kilesuppattihetubhāvena uppattiṭṭhānato adhigatameva nāma hotīti āha ‘‘adhigataṃ nimittaggāhavasenā’’ti, taṃ ārammaṇaṃ pātubhūtakilesanti adhippāyo. Kilesuppattinimittatāya uppattirahaṃ kilesaṃ ‘‘ārammaṇaṃ antogadhakilesa’’nti vuttaṃ. Tañca kho gāhake labbhamānaṃ gahetabbe upacaritvā, yathā nissite labbhamānaṃ nissaye upacaritvā ‘‘mañcā ukkuṭṭhiṃ karontī’’ti. Idāni upacāraṃ muñcitvā nippariyāyeneva atthaṃ dassento ‘‘nimittaggāha…pe… sadisā’’ti āha. Vitthāretabbanti ‘‘yathā kiṃ? Sace khīrarukkha’’ntiādinā vitthāretabbaṃ.
“三种”指依过去等分为三时。以譬喻引来。“也为显示未断”一句,借由“也”字,总括了前文已说的“也为显示三种不应说”。因此,应由道所断除的烦恼,在道尚未生起时,虽有可能生起,而当道已生起时,它们便完全无有、彻底不存在了。
Tidhāti atītādivasena tidhā. Ābhato upamāvasena. Appahīnatādassanatthampīti pi-saddena ‘‘tidhā navattabbatādassanatthampī’’ti vuttameva sampiṇḍeti. Evaṃ maggena pahīnakilesā daṭṭhabbā magge anuppanne uppattirahānampi uppanne sabbena sabbaṃ abhāvato.
三、问难解释
3. Pañhapucchakavaṇṇanā
427427. 在精进为上首的道修习中,正勤不应被说为“以道为增上”,也不应被说为“不以道为增上”。于此,第一种情况中,精进之内并无其他法;第二种情况中,则有其他增上法,且不存在非道而以精进为增上的法,这就是不可说的原因。为了阐明此义,他说“以道为增上”等语。“那时”即指以精进为上首的道修习之时。
427.Vīriyajeṭṭhikāyapana maggabhāvanāya na vattabbāni sammappadhānāni ‘‘maggādhipatīnī’’ti vā ‘‘namaggādhipatīnī’’ti vāti vāti ettha paṭhamassa vīriyantarābhāvo, itarassa itarādhipatino, namaggabhūtavīriyādhipatino ca abhāvo navattabbatāya kāraṇanti imamatthamāha ‘‘maggādhipatīnī’’tiādinā. Tadāti vīriyajeṭṭhikamaggabhāvanākāle.