8. 正勤分别随复注
8. Sammappadhānavibhaṅgo
16 段
经分别的注释
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
390“因缘”这个词是表示“合理、有道理”的说法,就像在“这一切都是无因而说”这类句子里的用法一样。因此,“因缘精进”就是“合理精进”,或者在这里也可以这样理解它的意思:与令未生起的恶不生起等作用相应的精进。“未生恶等”意谓令未生起的恶等不生起等等。
390. Kāraṇasaddo yuttivācako ‘‘sabbametaṃ akāraṇaṃ vadatī’’tiādīsu viya, tasmā kāraṇappadhānāti yuttippadhānā, anuppannapāpakānuppādanādikiriyāya anurūpappadhānāti evaṃ vā ettha attho daṭṭhabbo. Anuppannapāpakādīnaṃ anuppādādi anuppannapāpakānuppādādi.
391不是另一个法:就像渴爱、邪执、勤行这些,它们的自性就是渴爱等,对它们来说,“欲”是另一个法的名称,因为被称为“想做性”的欲在它们那里并不存在;但法欲不是另一个法,因为它本身就是那种自性。因此说:“法欲就是自性欲”。
391.‘‘Na añño dhammoti yathā taṇhāyanamicchābhinivesavāyamanasabhāvānaṃ taṇhādīnaṃ chandapariyāyo aññadhammo nāma hoti kattukamyatāsaṅkhātassa chandaniyassa tesu abhāvā, dhammacchando pana taṃsabhāvattā aññadhammo na hoti. Tenāha ‘‘dhammacchandoti sabhāvacchando’’ti.
406在注疏中,指的是古代注疏中。导致轮转之过患,是指轮回之苦的生起。
406.Aṭṭhakathāyanti porāṇaṭṭhakathāyaṃ. Vaṭṭānatthasaṃvattanatoti saṃsāradukkhasambhavato.
这里说“不能”,是指“从寂静的等至退失后,无法在梵行生活中保持稳定”。
Na sakkontīti āha ‘‘santāya samāpattiyā parihīnā brahmacariyavāse santhambhituṃ na sakkontī’’ti.
在这里,应当把“有两种”连接起来理解。“已经生起的”就是指过去已经生起过的,它们以现行等方式生起。
Tattha duvidhāyāti yojetabbaṃ. Uppannāyevāti uppannapubbā eva uppajjanti samudācārādivasena.
在一切状态下,指的是自然状态等状态。因为按照自然状态这个含义,在一切状态下都不应该做那些行为;而按照其他状态这个含义,在那种状态下就应该做那些相应的行为。应说等当中的等字,涵盖了这些内容:不应在同一覆盖处、没有住处的情况下住;不应在同一覆盖处、有住处或没有住处的情况下住;不应同坐一座;不应在低座坐着的人面前坐高座;不应在地上坐着的人面前坐座位;不应在同一经行处经行;不应在低处经行的人在经行时,在高处经行;不应在地上经行的人在经行时,在经行处经行。那些,是指别住者、较年长者等而言。集合起来,就是聚集到一起。一一而作,就是对这九种各自一一而作。不应接受问讯、起迎、合掌、如法承事,不应接受提供座位、提供卧具、洗脚水、脚凳、脚垫,不应接受钵和衣——这一切,以不应接受为共同特征而算作一种。十种,就是如下所述的十种:不应以戒坏,不应以行坏,不应以见坏,不应以命坏,比丘不应分裂比丘,不应持在家人的标志,不应持外道的标志,不应亲近外道,应亲近比丘,应学比丘之学。
Sabbāsu avatthāsūti pakatattādiavatthāsu. Pakatattāvatthena hi sabbena sabbaṃ tāni na caritabbāni. Itarāvatthena ca tadavatthāya tāni tāniyeva caritabbāni. Vattabbantiādīnīti ādi-saddena ‘‘na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṃ, na ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ nisinne āsane nisīditabbaṃ, na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ, na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ, na chamāyaṃ caṅkamante caṅkame caṅkamitabba’’nti imāni saṅgaṇhāti. Tesanti pārivāsikavuḍḍhatarādīnaṃ vasena. Sampiṇḍetvāti saṅkaḍḍhitvā. Ekekaṃ katvāti navāpi ekamekaṃ katvā. ‘‘Abhivādanapaccuṭṭhānañjalikammasāmīcikammaṃ na sāditabbaṃ, āsanābhihāraṃ, seyyābhihāraṃ, pādodakaṃ, pādapīṭhaṃ, pādakathalikaṃ, pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ na sāditabba’’nti idaṃ sabbampi asādiyanasāmaññena ekaṃ. Dasāti ‘‘na sīlavipattiyā, na ācāravipattiyā, na diṭṭhivipattiyā, na ājīvavipattiyā, na bhikkhū bhikkhūhi bhedetabbā, na gihiddhajo dhāretabbo, na titthiyaddhajo dhāretabbo, na titthiyā sevitabbā, bhikkhū sevitabbā, bhikkhusikkhāya sikkhitabba’’nti (cūḷava. 60) evamāgatā dasa.
“业”是根据自身来说的;而在“未成熟果报的业”这一说法里,应把“业”转成属格,再连接起来理解。“已生、已去、已起”是所说的内容,这就是它们的关联。“此处”指的是这部《破迷论》。说“这样,在已作的因缘中,果……生起,就称为已生”的人,其实正是在说果。“在那里”指的是《殊胜义论》。被道彻底断除、力量强大的欲贪等,称为“随眠”,所以说“随眠……应以道断除”。
‘‘Kammañcā’’ti paccattavasena vuttaṃ kammaṃ ‘‘avipakkavipākassā’’ti ettha ‘‘kammassā’’ti sāmivacanavasena pariṇāmetvā yojetabbaṃ. Bhūtāpagatuppannanti vuttanti sambandho. Idhāti imissā sammohavinodaniyā. ‘‘Evaṃ kate okāse vipāko…pe… uppannoti vuccatī’’ti vadanto vipākameva vadati. Tatthāti aṭṭhasāliniyaṃ. Maggena samucchinnā thāmagatā kāmarāgādayo ‘‘anusayā’’ti vuccantīti āha ‘‘anusayita…pe… maggena pahātabbā’’ti.
所缘就像被割取乳汁的乳树。怎么理解呢?通过取相的方式。他用“已得”等说法来阐明这个意思。其中,因为以取相的方式执取了所缘,所以在忆念或不忆念的那一刻,这个所缘作为烦恼生起的因,从它生起之处来说,就叫做“已得”,因此他说“已得以取相的方式”。他的意思是:那个所缘就是显现出来的烦恼。因为它是烦恼生起的相,所以应生起的烦恼被称为“所缘即包含烦恼”。而且这是就执取者身上存在的情况,把它归到所执取的对象上来说的,就像就能依者身上存在的情况,把它归到所依处上来说“床铺发出喧哗”一样。现在,他放下譬喻,直接以不含譬喻的方式显示其含义,所以说“取相……相似”。“应当广说”,就是应当以“如何?譬如乳树……”等方式来广说。
Āhatakhīrarukkho viya ārammaṇaṃ, kathaṃ? Nimittaggāhavasena. Tamevatthaṃ vivarati ‘‘adhigata’’ntiādinā. Tattha nimittaggāhavasena ārammaṇassa adhiggahitattā taṃ ārammaṇaṃ anussaritānussaritakkhaṇe kilesuppattihetubhāvena uppattiṭṭhānato adhigatameva nāma hotīti āha ‘‘adhigataṃ nimittaggāhavasenā’’ti, taṃ ārammaṇaṃ pātubhūtakilesanti adhippāyo. Kilesuppattinimittatāya uppattirahaṃ kilesaṃ ‘‘ārammaṇaṃ antogadhakilesa’’nti vuttaṃ. Tañca kho gāhake labbhamānaṃ gahetabbe upacaritvā, yathā nissite labbhamānaṃ nissaye upacaritvā ‘‘mañcā ukkuṭṭhiṃ karontī’’ti. Idāni upacāraṃ muñcitvā nippariyāyeneva atthaṃ dassento ‘‘nimittaggāha…pe… sadisā’’ti āha. Vitthāretabbanti ‘‘yathā kiṃ? Sace khīrarukkha’’ntiādinā vitthāretabbaṃ.
“三种”是指按过去等而分为三种。以譬喻引出来。“也是为了显示未断”这一句,通过“也”这个字,把前面已经说过的“也是为了显示三种不应说”一并收摄进来。因此,应当这样理解:由道所断除的烦恼,在道还没有生起时,虽然可能生起,但一旦道生起,它们就彻底不存在了,完全归于无有。
Tidhāti atītādivasena tidhā. Ābhato upamāvasena. Appahīnatādassanatthampīti pi-saddena ‘‘tidhā navattabbatādassanatthampī’’ti vuttameva sampiṇḍeti. Evaṃ maggena pahīnakilesā daṭṭhabbā magge anuppanne uppattirahānampi uppanne sabbena sabbaṃ abhāvato.
3. 提问者注释
3. Pañhapucchakavaṇṇanā
427在把精进当作上首来修习圣道时,不能把正勤说成“以道为增上”,也不能说成“不以道为增上”。这里,第一种情况是因为没有别的精进;第二种情况是因为不存在别的增上法,也不存在以非道之精进为增上的情况——这就是不可说的理由。为了说明这个意思,论师用“以道为增上”等话来说。“那时”就是指把精进当作上首来修习圣道的时候。
427.Vīriyajeṭṭhikāyapana maggabhāvanāya na vattabbāni sammappadhānāni ‘‘maggādhipatīnī’’ti vā ‘‘namaggādhipatīnī’’ti vāti vāti ettha paṭhamassa vīriyantarābhāvo, itarassa itarādhipatino, namaggabhūtavīriyādhipatino ca abhāvo navattabbatāya kāraṇanti imamatthamāha ‘‘maggādhipatīnī’’tiādinā. Tadāti vīriyajeṭṭhikamaggabhāvanākāle.