3. 界分别随复注
3. Dhātuvibhaṅgo
40 段
《经分别》的注释
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
172“也出现在阿毗达摩中”,意思是:它在这《界分别》里已经教导出来——既见于阿毗达摩分别的问难部分,也见于《摄句品》《法心分别》等当中。不过,经和阿毗达摩中出现的蕴等法,在《蕴分别》等里是按照经中所教导的方式、以经分别的方式来分别的;同样地,这里的眼界等也应当以经分别的方式来分别。其中,有一种属于阿毗达摩教导的特殊方式,它能总摄蕴等一切法,而在经中并没有出现,所以它们就以“色蕴等”的方式,在经分别中被教导;但界却有那种方式,因此这里以三种六界的方式被教导。为了显示这一点,他说“应知唯在经中……已分别”。因此,注释书中说:“一切界都以六界、六界来归纳。”
172.Abhidhammeca āgatāti imasmiṃ dhātuvibhaṅge abhidhammabhājanīyapañhapucchakesu, nikkhepakaṇḍadhammahadayavibhaṅgādīsu ca desanāruḷhā. Yathā pana suttante abhidhamme ca āgatā khandhādayo suttante desitaniyāmena khandhavibhaṅgādīsu suttantabhājanīyavasena vibhattā, evamidhāpi cakkhudhātādayo suttantabhājanīyavasena vibhajitabbā siyuṃ. Tattha khandhādīnaṃ sabbasaṅgāhako abhidhammadesanāvisiṭṭho suttante āgato añño desetabbākāro natthīti te rūpakkhandhādivaseneva suttantabhājanīye desitā, dhātūnaṃ pana so atthīti te tiṇṇaṃ dhātuchakkānaṃ vasena idha desitāti dassento āha ‘‘suttantesveva…pe… vibhattanti veditabba’’nti. Tenāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sabbā dhātuyo chahi chahi dhātūhi saṅkhipitvā’’ti.
那么,十八界又是怎样被收进一个个六界里的呢?这是根据自性、所依、门、所缘和相应的共同性来说的。其中,在第一组六界里,地界、火界、风界,从自性上说就是触界;水界和空界属于法界的一部分;识界就是七识界。在这里,通过取四界——也就是以依它们而运作的所依为理由,或者从识界的门与所缘来说——其余色界就被收摄了;通过取识界,因为与它相应,法界的一部分也被收摄。应当这样理解一切界的收摄。在第二组六界里,六界从自性上说属于法处的一部分;因为与它们相应,七识界被收摄;按照各自适合的情况,从它们的所依、门、所缘来说,其余诸界也被收摄。第三组六界也是同样的道理。因此,在这里应当理解:十八界被收进一个个六界之中。所以这样说:“一切界都以六界、六界的方式收摄起来。”
Kathaṃ pana chasu chasu dhātūsu aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ samavarodhoti? Sabhāvanissayadvārārammaṇasampayogasāmaññato. Tattha paṭhamachakke tāva pathavītejovāyodhātuyo sabhāvato phoṭṭhabbadhātu. Āpodhātuākāsadhātuyo dhammadhātuekadeso. Viññāṇadhātu sattaviññāṇadhātuyo. Catudhātuggahaṇena cettha tadāyattavuttikā nissayāpadesena, viññāṇadhātuyā dvārārammaṇabhāvena vā avasiṭṭhā rūpadhātuyo samavaruddhā, viññāṇadhātuggahaṇena taṃsampayogato dhammadhātuekadesoti evaṃ sabbadhātusamavarodho daṭṭhabbo. Dutiye chapi dhātuyo sabhāvato, dhammāyatanekadeso, taṃsampayogato sattaviññāṇadhātuyo, yathārahaṃ tesaṃ nissayadvārārammaṇabhāvato avasiṭṭhadhātuyo samavaruddhā. Tatiyachakkepi eseva nayo. Evamettha chasu chasu dhātūsu aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ samavarodho daṭṭhabbo. Tena vuttaṃ ‘‘sabbā dhātuyo chahi chahi dhātūhi saṅkhipitvā’’ti.
“空”是指我空;因为这样,并且由于有自性,在这里才用“界”这个说法。所以说:“‘界’这个词,是安立在空和唯自性上的。”那种各自存在而彼此远离的状态,只以色为边界,就是虚空。如果四大有遍满的状态,那么由它们而远离、以它们为分界、与它们不接触,就不可能成立。所以说:“不被四大所遍满的状态。”因为诸界确实是依分界而活动的。
Suññoti attasuñño, tena sasabhāvatāya ca idha dhātuvohāroti āha ‘‘suññe sabhāvamatte niruḷho dhātusaddo’’ti. Taṃtaṃbhūtavivittatā rūpapariyantova ākāsoti yehi vivitto, yesañca paricchedo, tehi asamphuṭṭhatā tesaṃ byāpakabhāve sati na hotīti āha ‘‘catūhi mahābhūtehi abyāpitabhāvo’’ti. Paricchinnavuttīni hi bhūtānīti.
173173. 既然根本不存在任何脱离组成部分的集合体,前面那个意思就站不住脚。于是通过“只有两种”等说法,在没有集合体的情况下说明了第二个意思。“各自在自己当中生起”,指的是各别个体的性质。
173. Avayavavinimutto samudāyo nāma koci natthīti purimatthaṃ asambhāvento ‘‘dve eva vā’’tiādinā samudāyena vinā dutiyatthamāha. Paccattaṃ attani jātatanti pāṭipuggalikataṃ.
单独的一个部分,意思是:不与毛发等部分混杂、独自存在的一个地部分。
Pāṭiyekko koṭṭhāsoti vā lomādiitarakoṭṭhāsehi asammisso visuṃ eko pathavīkoṭṭhāsoti attho.
加行,就是修习的加行。精勤,就是能成就修习的努力。策励,就是那样的思。
Payoganti bhāvanāpayogaṃ. Vīriyanti bhāvanānipphādakaṃ ussāhaṃ. Āyūhananti tādisaṃ cetanaṃ.
对于“界作意、厌逆作意、相作意”这句,说的是界作意、厌逆作意、相作意这三种。所谓“以无功用”,是因为没有“我在成就这个,这是我的成就”这样的思。所谓“作”,就是生起转向和观察。
Dhātupaṭikkūlavaṇṇamanasikārānanti dhātumanasikārapaṭikkūlamanasikāravaṇṇamanasikārānaṃ. Abyāpāratāyāti ‘‘ahametaṃ nipphādemi, mama esā nipphādanā’’ti cetanārahitatāya. Karontīti ābhogapaccavekkhaṇāni uppādenti.
从特相的角度来说,就是从自性的角度来说。不过,因为地界有硬、粗的特质,所以他说“硬、粗”等话,就是针对这个意思说的。
Lakkhaṇavasenāti sabhāvavasena. So pana yasmā pathavīdhātuyā kakkhaḷakharatā hotīti āha ‘‘kakkhaḷaṃ kharigatantiādivacanaṃ sandhāya vutta’’nti.
“Vekantaka”是一种能切断所有金属的金属。因为它能切割、切断,所以叫vikanta,而vikanta本身就叫vekantaka。所谓“像金属一样”,是说它外观像金属,像金属垢那样凝聚成坚实厚重的状态。可是加热后再捶打,它就碎成一块块散开,既不柔软,也不光滑,也不适合加工,因此才说它是“金属的一类”。所谓“由锡、铜等”,是指锡和铜混合制成的迦姆萨金属,铅和铜混合制成的瓦塔金属,锌和铜混合制成的阿罗库塔。至于单纯从锌矿中提炼出来的那种,也有人叫它“pittala”,这里并不包括在内,这里只取上面所说的混合物,所以称为“人造的”。
Vekantakaṃ nāma sabbalohacchedanasamatthaṃ lohaṃ. Tathā hi taṃ vikantati chindatīti vikantaṃ, vikantameva vekantakanti vuccati. Lohasadisanti lohākāraṃ lohamalaṃ viya ghanasahitaṃ hutvā tiṭṭhati. Tāpetvā tāḷitaṃ pana chinnaṃ chinnaṃ hutvā visarati, mudu maṭṭhaṃ kammaniyaṃ vā na hoti, tena ‘‘lohavijātī’’ti vuccatīti. Tiputambādīhīti tiputambe missetvā kataṃ kaṃsalohaṃ, sīsatambe missetvā kataṃ vaṭṭalohaṃ, jasadatambe missetvā kataṃ ārakūṭaṃ. Yaṃ pana kevalaṃ jasadadhātuviniggataṃ, yaṃ ‘‘pittala’’ntipi vadanti, taṃ idha nādhippetaṃ, yathāvuttamissakameva pana gahetvā ‘‘kittima’’nti vuttaṃ.
“只是举例而已”,是因为珍珠按出生处来分有很多种类。具体来说,象额、猪牙、蛇头、云峰、竹节、鱼头、螺、蚌,这八种是珍珠的产地。其中,象额所生的珍珠呈黄色,没有光泽。猪牙所生的,就是猪牙那种颜色。蛇头所生的呈蓝色等,非常清净,而且是圆形的。云峰所生的有光辉,难以分辨其形相,在夜间能破除黑暗而存在,只属于天界受用的东西。竹节所生的颜色像迦罗果,没有光泽,而且这类竹只生长在非人出没的地方。鱼头所生的颜色像帕提那鱼的背,圆形、轻盈、没有光泽,而且这类鱼只生长在大海之中。螺所生的像螺壳的颜色,也有像枣核那么大的,同样没有光泽。蚌所生的则带有殊胜的光辉,形状多种多样。这样一来,在按出生处划分的八种珍珠中,凡是鱼、螺、蚌所生的,都是海产;蛇所生的,有些也说是海产,其余的则是非海产。因此说:“所谓‘海产珍珠’,这只是举例而已,实际上一切珍珠都是珍珠。”或者,因为世间大多数情况下都是这样,所以注释书里说:“珍珠,就是海产珍珠。”因为世间常见的珍珠大多是海产的。而在海产珍珠中,又大多是蚌所生的,其余的只是偶尔才有。
Nidassanamattanti muttānaṃ jātito anekabhedattā vuttaṃ. Tathā hi hatthikumbhaṃ varāhadāṭhaṃ bhujaṅgasīsaṃ valāhakūṭaṃ veṇupabbaṃ macchasiro saṅkho sippīti aṭṭha muttāyoniyo. Tattha hatthikumbhajā pītavaṇṇā pabhāhīnā. Varāhadāṭhajā varāhadāṭhavaṇṇāva. Bhujaṅgasīsajā nīlādivaṇṇā suvisuddhā, vaṭṭalā ca. Valāhakajā bhāsurā dubbibhāgarūpā rattibhāge andhakāraṃ vidhamantā tiṭṭhanti, devūpabhogā eva honti. Veṇupabbajā kāraphalasamānavaṇṇā, na bhāsurā, te ca veḷavo amanussagocare eva padese jāyanti. Macchasīsajā pāṭhīnapiṭṭhisamānavaṇṇā, vaṭṭalā, laghavo ca honti pabhāvihīnā, te ca macchā samuddamajjheyeva jāyanti. Saṅkhajā saṅkhoracchavivaṇṇā, kolappamāṇāpi honti pabhāvihīnāva. Sippijā pana pabhāvisesayuttāva honti nānāsaṇṭhānā. Evaṃ jātito aṭṭhavidhāsu muttāsu yā macchasaṅkhasippijā, tā sāmuddikā. Bhujaṅgajāpi kāci sāmuddikāti vadanti, itarā asāmuddikā. Tena vuttaṃ ‘‘sāmuddikamuttāti nidassanamattametaṃ, sabbāpi pana muttā muttā evā’’ti. Bahulato vā aṭṭhakathāyaṃ etaṃ vuttaṃ ‘‘muttāti sāmuddikamuttā’’ti. Bahulañhi loke sāmuddikāva muttā dissanti. Tatthāpi sippijāva, itarā kadāci kācīti.
174在这里并没有固定规则,因为这里要表达的只是流动的状态本身。
174.Idha natthi niyamo kevalaṃ dravabhāvasseva adhippetattā.
175所谓“锐利的状态”,就是通过燃烧等作用表现出来的锋利性质。因为“usmākāra”(热力作用)在这里就是指磨利,也就是锐利的状态。“Pākatiko”指的是自然本有的身热。“Sadā”是指一切时,只要命根还在持续,身热就一直在运作。“Petaggi”是指饿鬼被渴爱灼烧之火。“Idha”是指在讨论外界火界这个地方。
175.Nisitabhāvenāti santāpanādivasappavattena tikhiṇabhāvena. Usmākārañhi nisānaṃ idha nisitabhāvo. Pākatikoti sābhāviko kāyusmāti adhippeto. Sadāti sabbakālaṃ yāva jīvitindriyaṃ pavattati. Petaggi nijjhāmataṇhikapetaggi. Idhāti bāhiratejodhātukathāyaṃ.
176风动就是扇风,而它是靠强劲的力量进行的,所以说“以快速行进的方式”。振动就是让湿的东西变干,或者是诸大种聚合体在其他地方生起的因。
176.Vāyanaṃ bījanaṃ, taṃ pana thāmasā pavattīti āha ‘‘savegagamanavasenā’’ti. Samudīraṇaṃ allaparisosanaṃ, bhūtasaṅghātassa desantaruppattihetubhāvo vā.
177依靠墙壁孔隙等途径而获得的、那种没有缝隙的虚空,正是以它为依据,才对限定虚空进行准备工作,所以说“无缝隙虚空也已说过”。
177. Bhitticchiddādivasena labbhamānaṃ ajaṭākāsaṃ nissāyeva paricchedākāsassa parikammakaraṇanti āha ‘‘ajaṭākāsassa ca kathitata’’nti.
179以能生起可意与不可意所触的缘的作用,作为乐、苦、所触生起的缘。那么,这种缘的作用究竟属于谁呢?所以说“属于身体中存在的热”。这里“以缘的作用”是用具格来表示原因。也就是说,以那个作为原因,乐、苦、所触才具有如上所说的能力。“同样地”这句话,是承接“随其力量,遍及身体的一部分或全身”这个意思。“如是”是指以自身果报的假说所成立的遍布方式。“这些”是指乐等。“或者,仅仅粗显的生起就是遍布”这句话,是显示这些在没有假说运用的情况下遍布的含义。“两者俱有”是指具有乐苦的,以及具有喜悦忧恼的;或者是指具有遍布与不遍布之处的。
179.Sukhadukkhaphoṭṭhabbasamuṭṭhāpanapaccayabhāvenāti iṭṭhāniṭṭhaphoṭṭhabbānaṃ nibbattakabhūtena paccayabhāvena. Kassa pana so paccayabhāvoti āha ‘‘sarīraṭṭhakautussā’’ti . Paccayabhāvenāti ca hetumhi karaṇavacanaṃ. Tena hi kāraṇabhūtena sukhadukkhaphoṭṭhabbānaṃ yathāvuttasamatthatā hotīti. ‘‘Tathevā’’ti iminā ‘‘yathābalaṃ sarīrekadesasakalasarīra’’nti idaṃ anukaḍḍhati. Evanti attano phalūpacārasiddhena pharaṇappakārena. Etesanti sukhādīnaṃ. ‘‘Oḷārikappavatti eva vā pharaṇa’’nti iminā nirupacāraṃ etesaṃ pharaṇaṭṭhaṃ dasseti. Ubhayavatoti sukhadukkhavato, somanassadomanassavato ca, pharaṇāpharaṇaṭṭhānavato vā.
181这里所说的“思惟”,就是指在“思惟是欲”这类义释文段中所说的思惟。因为在那些地方,正如“思惟之贪就是人的欲”等所说的那样,烦恼欲本身就是思惟。由于对所依之欲以种种方式思量、构想,所以称为“思惟”,而不是“寻”——这就是这里所表达的意思。不过在复注中,为了从“寻”的角度来说明其含义,才说了“那也是”等话。如果认为那里也同样指前面所说的意思,那么表集合义的“也”字就会变得没有意义,也不该说“由与烦恼共处而生起”,而且后面还会说“以恚的言词显示恚寻”。烦恼欲之所以被分开解说,是因为它与烦恼相应——这是其意旨。在“与欲相系”一词中,应当知道“欲”这个词也包含了所依之欲。
181.Ettha vuttaṃ saṅkappanti etasmiṃ ‘‘saṅkappo kāmo’’tiādike (mahāni. 1; cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa 8) niddesapadese vuttaṃ saṅkappaṃ. Tattha hi kilesakāmova ‘‘saṅkapparāgo purisassa kāmo’’tiādīsu (a. ni. 6.63; kathā. 513) viya. Vatthukāmassa tathā tathā saṅkappanato parikappanato ‘‘saṅkappo’’ti vutto, na vitakkoti ayamettha attho vutto. Ṭīkāyaṃ pana vitakkavasena atthaṃ dassetuṃ ‘‘sopi hī’’tiādi vuttaṃ. Tatrāpi purimo evattho adhippetoti ce, sampiṇḍanattho pi-saddo niratthako siyā, ‘‘kilesasanthavasambhavato’’ti ca na vattabbaṃ siyā, parato ca ‘‘byāpādavacanena byāpādavitakkaṃ dassetī’’ti vakkhati. Kilesakāmo vibhatto kilesasampayuttattāti adhippāyo. Kāmapaṭibaddhāti ettha kāma-saddena vatthukāmāpi saṅgahitāti daṭṭhabbā.
182在两种情况下生起:在众生中、在诸行中。也就是在两者中生起——以执取所缘时同时抓取“众生相”和“诸行相”这两种方式而生起。为了说明业道的差别以及业道的破坏,才说了“以贪欲相应”等话。同样地,是用“伤害”来显示害寻——这是句子的连接方式。所谓“以伤害”,意思就是通过伤害的言词。依照具体情况,通过“杀生等”中的“等”字,把不与取、妄语、离间语、粗恶语、杂秽语都包括进来了。从一切……所摄属的欲界和出离界。两类两类,是指嗔界与害界、无嗔界与无害界。“在此处”等话,则是通过显示杂染与清净混杂在一起、以及由此产生不可意的情况,用反面的方式成立了前面所说的含义。
182.Ubhayattha uppannoti sattesu, saṅkhāresūti ubhayattha uppanno, sattākāro, saṅkhārākāroti vā ārammaṇassa ubhayākāraggahaṇavasena uppanno. Kammapathaviseso, kammapathavināsako ca kammapathabhedoti dassetuṃ ‘‘abhijjhāsaṃyogenā’’tiādi vuttaṃ. Tathā vihiṃsāya vihiṃsāvitakkaṃ dassetīti yojanā. Vihiṃsāyāti ca vihiṃsāvacanenāti attho. Yathāsambhavaṃ pāṇātipātādivasenāti ādi-saddena adinnādānamusāvādapesuññapharusavācāsamphappalāpe saṅgaṇhāti. Sabba…pe… saṅgāhakehi kāmanekkhammadhātūhi. Dve dveti byāpādavihiṃsādhātuyo, abyāpādaavihiṃsādhātuyo ca. ‘‘Etthāti panā’’tiādinā saṃkilesavodānānaṃ saṅkarabhāvassa aniṭṭhāpajjanassa ca dassanena purimaṃyeva atthaṃ byatirekamukhena sampādeti.
2. 阿毗达摩分别注释
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
183“visesa”这个词既有“不共”的意思,也有“殊胜”的意思。为了说明这两层含义,所以说“不共于其他个人,而共通于青等一切色”。因为即使以“不共”为理由也可以安立名称,比如“鼓声”“麦芽”;以“殊胜”为理由也可以,比如“对过去、未来、现在所造诸业,如实了知其果报的处所与原因”(《论事》355;《无碍解道》2.44)。而“dhātu”这个词的意思,就是“界”这个词本身的意思。因为被称为“界”的含义,是由前缀彰显出来的。
183. Āveṇikattho atisayattho ca visesasaddo hotīti tadubhayaṃ dassetuṃ ‘‘puggalantarāsādhāraṇaṃ, nīlādisabbarūpasādhāraṇañcā’’ti vuttaṃ. Asādhāraṇakāraṇenāpi hi niddeso hoti yathā ‘‘bherisaddo, yavaṅkuro’’ti. Atisayakāraṇenapi yathā ‘‘atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānātī’’ti (kathā. 355; paṭi. ma. 2.44). Dhātuattho evāti ‘‘dhātu’’iti imassa dhātusaddasseva attho. Dhātuvacanīyo hi attho upasaggena jotīyati.
与先前不同的、施设与维持之处的明显差别。特相各异、自性不同的各部分、各支分,就在这些当中。
Purimena asadiso vidhānadhāraṇatthānaṃ pākaṭo bhedoti. Visabhāgalakkhaṇā visadisasabhāvā avayavā bhāgā, tesu.
“随其所应”是指:唯作意界只以亲依止缘这一类为限;异熟意界对异熟意识,也以无间缘等为缘;至于另一种,则一切都只以亲依止缘为限。而法界中受等诸法,如果是俱生的,就以俱生缘等为缘;如果不是俱生的,就以无间缘等、亲依止缘以及所缘缘等为意识的缘。这样,意界和法界作为意识的缘,应当随其所应来配合说明。经中把作为门的意也称为“意界”,所以说“或者依作为门的意”。那个意界作为意识的缘,应当随其所应来配合说明——这就是这里的关联。
Yathāsambhavanti kiriyāmanodhātu upanissayakoṭiyā, vipākamanodhātu vipākamanoviññāṇassa anantarādināpi, itarassa sabbāpi upanissayakoṭiyāva. Dhammadhātu pana vedanādikā sahajātā sahajātādinā, asahajātā anantarādinā, upanissayena ārammaṇādinā ca manoviññāṇassa paccayoti evaṃ manodhātudhammadhātūnaṃ manoviññāṇassa hetubhāvo yathāsambhavaṃ yojetabbo. Dvārabhūtamanopi sutte ‘‘manodhātū’’ti vuccatīti āha ‘‘dvārabhūtamanovasena vā’’ti. Tassā manodhātuyā manoviññāṇassa hetubhāvo yathāsambhavaṃ yojetabboti sambandho.
“依前一种方式”是限定语,因为第二种方式仅按低劣的三类而划分。“种种界”与“眼界等”之间则是相连的关系。
Purimanayenāti visesanaṃ dutiyanayassa hīnattikavaseneva vibhattattā. Nānādhātūnañca cakkhudhātuādīnanti sambandho.
确实不存在两种意识界,这里要说明的是十八界的分类。之所以只按蕴、处、界、根来展示简略和详细的分类,是因为这些范畴能广泛涵盖应当遍知的法。至于谛的教说,则因为过于简略,所以在这里被放在一边。
Na hi dve manoviññāṇadhātuyo santi aṭṭhārasadhātuvibhāgadassaneti adhippāyo. Khandhāyatanadhātindriyānaṃyeva vasena saṅkhepādivibhāgadassanaṃ tesaṃ bahulaṃ pariññeyyadhammasaṅgaṇhanato. Saccadesanā pana atisaṃkhittabhāvatoyevettha bahikatā.
“无命者”等语,是特别为了阐明“众生空”而说的界教示。前一种解释方式,是以“其他随业转起的界也可能存在”为意图而说的,因此以“或者唯是意界”等语开示了第二种解释方式。其中,“即使没有前导后随的关系”是说:即使没有前导后随的连结,仅仅因为紧邻的前一刹那和后一刹那的关系,意界也应当被看作如同前导后随一般。
Nijjīvassātiādi visesato sattasuññatādīpanatthā dhātudesanāti katvā vuttaṃ. Purimanayo aññesampi kamavuttīnaṃ dhātūnaṃ sambhavatīti adhippāyena vuttoti ‘‘manodhātuyeva vā’’tiādinā dutiyanayo vutto. Tattha avijjamānepi purecarānucarabhāveti purecarānucarābhisandhiyā abhāvepi kevalaṃ anantarapubbakālaanantarāparakālatāya manodhātu purecarānucarā viya daṭṭhabbāti vuttā.
以“因为不能在不执取别的所缘的情况下生起”这句话,通过显示识必定有其所缘,驳斥了那种认为“心即使没有所缘,也能自己显现为青色等影像而生起”的识论。
‘‘Aññaṃ aggahetvā pavattituṃ asamatthatāyā’’ti etena viññāṇassa ekantasārammaṇatādassanena ‘‘ārammaṇena vinā sayameva nīlādiābhāsaṃ cittaṃ pavattatī’’ti evaṃ pavattitaṃ viññāṇavādaṃ paṭisedheti.
184“属于同一相续与不同相续的”:这是说,属于同一相续、即相续未中断的诸门,以及属于不同相续、即相续已中断的诸所缘,如此搭配理解。“由于同一类别与不同类别”:因为诸门如眼等各自属于同一类别,而诸所缘如蓝色等则属于多种类别。
184.Ekanānāsantānagatānanti ekasantānagatānaṃ abhinnasantānagatānaṃ dvārānaṃ, nānāsantānagatānaṃ bhinnasantānagatānaṃ ārammaṇānanti yojanā. Ekanānājātikattāti cakkhādiekekajātikattā dvārānaṃ, nīlādianekajātikattā ārammaṇānaṃ.
眼等即使只有一个,也能成为识的缘;而色等则必须是多个聚合起来,才能成为缘。为了说明这个特殊的道理,经文中对眼、色等的表述才作了不同的用词。那么,是什么原因让眼等即使只有一个也能成为识的缘,而色等却必须是多个呢?这是因为缘的性质有差别。眼对于眼识,作为依止缘、前生缘、根缘、不相应缘而成为缘时,是以“存在”的方式成为缘的:因为它存在时,眼识才存在;它不存在时,眼识就不存在。所以说,眼是以“有缘”和“不离去缘”而成为眼识的缘。而眼识对眼的依止,不能理解为像某个部分那样附着在上面,因为眼识是无色的;应当理解为像国王等对于弟子、臣仆等那样,以依附于他而运作的方式。其余那些缘,也应当按各自的特点来理解。这种缘的性质不可能存在于单一的所缘中。为了说明即使只有一个眼也能成为眼识的缘,经文中才用了“缘眼”这样的单数表述。
Cakkhādi ekampi viññāṇassa paccayo hoti, rūpādi pana anekameva saṃhatanti imassa vā atthavisesassa dassanatthaṃ cakkhurūpādīsu vacanabhedo kato. Kiṃ pana kāraṇaṃ cakkhādi ekampi viññāṇassa paccayo hoti, rūpādi pana anekamevāti? Paccayabhāvavisesato. Cakkhu hi cakkhuviññāṇassa nissayapurejātaindriyavippayuttapaccayehi paccayo hontaṃ atthibhāveneva hoti tasmiṃ sati tassa bhāvato, asati abhāvato, yato taṃ atthiavigatapaccayehissa paccayo hotīti vuccatīti. Taṃnissayatā cassa na ekadesena allīyanavasena icchitabbā arūpabhāvato, atha kho garurājādīsu sissarājapurisādīnaṃ viya tappaṭibaddhavuttitāya. Itare ca paccayā tena tena visesena veditabbā. Svāyaṃ paccayabhāvo na ekasmiṃ na sambhavatīti ekampi cakkhu cakkhuviññāṇassa paccayo hotīti dassetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘cakkhuñca paṭiccā’’ti ekavacananiddeso kato.
不过,色虽然像眼一样,能以前生缘、存在缘、不离去缘作为缘——因为它比识先一步生起,在它存在的那个刹那就能起作用——但它必须由许多个聚合起来才能成为缘,因为它是所缘。凡是作为缘的法,不管是真实存在的自性,还是仅仅被构想出来的形相,只要它被识了知而现起,对于其他那些没有所缘就不能生起、必须依靠所缘才能生起的识来说,由于它是识生起所依靠的原因,是被依靠的对象,所以叫做“所缘”。识对自性的了知,是随着所缘的情况而获得的,因此眼识缘取色而生起时,正是了知色的自性而生起。眼识依靠根而运作,它对所缘自性的了知,不是仅凭一两个色聚,也不是仅凭少数几个色聚,而是随着作意,凭现前呈现的色来了知。因此,为了说明色必须是许多个聚合起来共同作用,才能成为识的缘,世尊用复数说“缘诸色”。
Rūpaṃ pana yadipi cakkhu viya purejātaatthiavigatapaccayehi paccayo hoti puretaraṃ uppannaṃ hutvā vijjamānakkhaṇeyeva upakārakattā, tathāpi anekameva saṃhataṃ hutvā paccayo hoti ārammaṇabhāvato. Yañhi paccayadhammaṃ sabhāvabhūtaṃ, parikappitākāramattaṃ vā viññāṇaṃ vibhāventaṃ pavattati, tadaññesañca satipi paccayabhāve so tassa sārammaṇasabhāvato yaṃ kiñci anālambitvā pavattituṃ asamatthassa olubbha pavattikāraṇatāya ālambanīyato ārammaṇaṃ nāma. Tassa yasmā yathā yathā sabhāvūpaladdhi viññāṇassa ārammaṇapaccayalābho, tasmā cakkhuviññāṇaṃ rūpaṃ ārabbha pavattamānaṃ tassa sabhāvaṃ vibhāventameva pavattati. Sā cassa indriyādhīnavuttikassa ārammaṇasabhāvūpaladdhi na ekadvikalāpagatavaṇṇavaseneva hoti, nāpi katipayakalāpavaṇṇavasena, atha kho ābhogānurūpaṃ āpāthagatavaṇṇavasenāti anekameva rūpaṃ saṃhaccakāritāya viññāṇassa paccayo hotīti dassento bhagavā ‘‘rūpe cā’’ti bahuvacanena niddisi.
那么,《发趣论》里说“色处对眼识界以及与之相应的诸法,以所缘缘为缘”,这句话该怎么理解呢?那也是针对与成为眼识所缘缘的那种色处相同的情形而说的。那么,那是怎样的情况呢?是“聚合起来的”——这个意思很明白。这样来理解的话,有些人说“眼识等是以‘处’的认知方式来认知所缘,而不是以‘实体’的认知方式”,这话就是合理的。而且在这里不应该怀疑有“以聚合为所缘”这回事,因为并没有对聚合的作意;不过,聚合起来的诸色法确实成为所缘缘。那有人问:各个单独时没有能力,聚合起来怎么就能成为所缘呢?难道盲人们各自看不见,聚在一起就能看见了吗?这并非绝对如此,因为可以看到:各自单独没有能力的事物,在抬轿子等事情中聚合起来就有能力了。再比如头发等,在某个位置上,单独一根的颜色无法被识取,而在同一个位置上,聚合起来的颜色就能被识取,这就更明显地说明了它们的共同作用。由此应当知道,像“眼识的所缘是极微色,还是极微色的聚合”这类质疑,已经被驳斥了。在“缘耳与声”等表述中,道理也是一样的。
Yaṃ pana ‘‘rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā, taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.1) vuttaṃ, taṃ kathanti? Tampi yādisaṃ rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇassa ārammaṇapaccayo, tādisameva sandhāya vuttaṃ. Kīdisaṃ pana tanti? Samuditanti pākaṭoyamattho. Evañca katvā yadeke vadanti ‘‘āyatanasallakkhaṇavasena cakkhuviññāṇādayo sallakkhaṇārammaṇā, na dabyasallakkhaṇavasenā’’ti, taṃ yuttameva hoti. Na cettha samudāyārammaṇatā āsaṅkitabbā samudāyābhogasseva abhāvato, samuditā pana vaṇṇadhammā ārammaṇapaccayā honti. Kathaṃ pana paccekaṃ asamatthā samuditā ārammaṇā honti, na hi paccekaṃ daṭṭhuṃ asakkontā andhā samuditā passantīti? Nayidamekantikaṃ visuṃ asamatthānaṃ sivikāvahanādīsu samatthatāya dassanato. Kesādīnañca yasmiṃ ṭhāne ṭhitānaṃ paccekaṃ vaṇṇaṃ gahetuṃ na sakkā, tasmiṃyeva ṭhāne samuditānaṃ taṃ gahetuṃ sakkāti bhiyyopi tesaṃ saṃhaccakāritā paribyattā. Etena kiṃ cakkhuviññāṇassa paramāṇurūpaṃ ārammaṇaṃ, udāhu taṃsamudāyotiādikā codanā paṭikkhittā veditabbā. ‘‘Sotañca paṭicca sadde cā’’tiādīsupi ayameva nayo.
“如此,此义也可成立”——通过“亦由意界”中的“亦”字,不仅把速行终结时的意识界收摄进来,而且把彼所缘和有分也算作意识界一并收摄,这样此义也能成立,也就是“可能”的意思。“若如此”是指:当其他意界生起之前,对已生起的心见到意识界性时。即使在意已生起的状态下,意界也绝不会变成意识界,因为那正是以它自己的自性被说为意识界。现在为了让这个意思更清楚,就用“五识界、意界”等说法来说明。“以异于彼的自性”,是指与五识界不相似的自性。“以生起处”,是指由意界、唯作意识界等所限定的生起处。现在为了说明即使不取同一性,前面所说的意思也能成立,所以说了“未导入时”等话。其中,“以共通性”是指以相似性。“彼”是指有分之后生起的心。“由非意识界性不成立故”,是指由意界性不成立故。因为“于意识界,亦于灭尽之等无间,心生起……彼所生意识界”这句话,并不能成立有分之后生起之心的意界性。若意界性成立,这句话就能遮止它,这是本意。然而,对于意识界生起的心,显示意识界性的说法,对于那样的意界,也只会显示意识界性,那怎么能遮止它呢?所以说:“所举的责难,并不能成为答复。”
Evampiattho labbhatīti ‘‘manodhātuyāpī’’ti pi-saddena na kevalaṃ javanapariyosānā manoviññāṇadhātuyeva sampiṇḍīyati, atha kho tadārammaṇabhavaṅgasaṅkhātāpi sampiṇḍīyatīti evampi attho labbhati, sambhavatīti attho. Evaṃ satīti evaṃ aññamanodhātuppavattiyā oraṃ pavattacittānaṃ manoviññāṇadhātutādassane sati. Satipi manaso sambhūtabhāve manodhātuyā manoviññāṇadhātubhāvappasaṅgo na hotiyeva taṃsabhāvasseva manoviññāṇadhātubhāvena niddiṭṭhattā. Idāni tamevatthaṃ ‘‘pañcaviññāṇadhātumanodhātū’’tiādinā pākaṭataraṃ karoti. Tabbidhurasabhāvenāti pañcaviññāṇadhātūhi visadisasabhāvena. Uppattiṭṭhānena cāti manodhātukiriyamanoviññāṇadhātuādīhi paricchinnena uppajjanaṭṭhānena ca. Idāni ekattaggahaṇaṃ vināpi yathāvuttassa atthassa sambhavaṃ dassetuṃ ‘‘anupanītepī’’tiādi vuttaṃ. Tattha sāmaññavasenāti sadisatāvasena. Tassāti bhavaṅgānantaraṃ uppannacittassa. Amanoviññāṇadhātubhāvāsiddhitoti manodhātubhāvāsiddhito. Na hi ‘‘manoviññāṇadhātuyāpi uppajjitvā niruddhasamanantaraṃ uppajjati cittaṃ…pe… tajjā manoviññāṇadhātū’’ti idaṃ vacanaṃ bhavaṅgānantaraṃ uppannacittassa manodhātubhāvaṃ sādheti. Siddhe hi manodhātubhāve taṃ tassa nivattakaṃ siyāti adhippāyo. Manoviññāṇadhātuyā pana uppannassa cittassa manoviññāṇadhātubhāvadīpakaṃ vacanaṃ tādisāya manodhātuyāpi manoviññāṇadhātubhāvameva dīpeyyāti kathaṃ tassā nivattakaṃ siyāti āha ‘‘na hi yaṃ codīyati, tadeva parihārāya hotī’’ti.
如果这样,五门转向就有成为意识界的过失,考虑这一责难之后,说了“由意界也”等话。与五识和意界不同的自性,即五识……的自性,是依这个来说的。死、结生、有分——这是把彼所缘也纳入有分之中而说的。或者说“速行的末端”,因为它是速行的所缘,所以彼所缘也应看作已被包含在内。因此说“或以六门之心”等。
Yadi evaṃ pañcadvārāvajjanassa manoviññāṇadhātubhāvāpatti evāti codanaṃ manasi katvā āha ‘‘manodhātuyāpī’’tiādi. Pañcaviññāṇehi manodhātūhi ca visiṭṭho sabhāvo pañcaviññāṇa…pe… sabhāvo, tassa vasena. Cutipaṭisandhibhavaṅgānanti tadārammaṇampi bhavaṅgantogadhaṃ katvā vuttaṃ. Javanāvasānānīti vā javanārammaṇattā tadārammaṇampi gahitaṃ daṭṭhabbaṃ. Tenevāha ‘‘chadvārikacittehi vā’’tiādi.
应当单独分开来说:转向心虽然以色等为对象,但它并不像速行心那样体验对象的滋味,所以在这样的情形下,确实应当单独分开来说。至于“意”这个字,这里的“ca”并不像“manañca paṭicca”等句中那样表示合并的意思,而应当理解为表示区分的意思。
Visuṃ kātuṃ yuttanti āvajjanampi yadipi rūpādivisayaṃ hoti, javanaṃ viya ārammaṇarasānubhavanaṃ pana na hotīti edise ṭhāne visuṃ kātabbameva. Manocāti ca-saddo ‘‘manañca paṭiccā’’tiādīsu viya na sampiṇḍanattho, atha kho byatirekattho daṭṭhabbo.
第3章 提问者注释
3. Pañhapucchakavaṇṇanā
因为前面已经说过这个道理:在说明法界和意识界“以五十五种欲界法为所缘而染著”等,即小所缘等状态时,又通过“依心生色,把那一一集合各自当作一个法”等说法,这个含义在《蕴分别》的注释等当中已经讲过,所以这里依据的就是那里所说的方式。
Heṭṭhāvuttanayattāti dhammadhātumanoviññāṇadhātūnaṃ ‘‘pañcapaṇṇāsa kāmāvacaradhamme ārabbha rajjantassā’’tiādinā (vibha. aṭṭha. 150; 168) parittārammaṇādibhāve dassiyamāne ‘‘cittuppādarūpavasena taṃ taṃ samudāyaṃ ekekaṃ dhammaṃ katvā’’tiādinā (vibha. mūlaṭī. 150) tadatthassa khandhavibhaṅgavaṇṇanādīsu vuttanayattā.