三、界分别
3. Dhātuvibhaṅgo
1. 经分别之释义
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
172“亦出现于阿毗达摩中”,指在此《界分别》里,于阿毗达摩分别的问难、以及《摄句品》《法心分别》等中所教导的。然而,如同在经与阿毗达摩中出现的蕴等,在《蕴分别》等中,依经中所教导的方式,以经分别而作分别;同样地,此处眼界等也应以经分别而作分别。其中,总摄蕴等的阿毗达摩教导殊胜,经中所出现的并无其他应教导的方式,所以他们便以色蕴等的方式在经分别中教导;但界则另有方式,故以三种六界的方式在此教导,为显示此而说:“应知唯在经中……已分别”。因此,注释书中说:“一切界以六界六界而摄之。”
172.Abhidhammeca āgatāti imasmiṃ dhātuvibhaṅge abhidhammabhājanīyapañhapucchakesu, nikkhepakaṇḍadhammahadayavibhaṅgādīsu ca desanāruḷhā. Yathā pana suttante abhidhamme ca āgatā khandhādayo suttante desitaniyāmena khandhavibhaṅgādīsu suttantabhājanīyavasena vibhattā, evamidhāpi cakkhudhātādayo suttantabhājanīyavasena vibhajitabbā siyuṃ. Tattha khandhādīnaṃ sabbasaṅgāhako abhidhammadesanāvisiṭṭho suttante āgato añño desetabbākāro natthīti te rūpakkhandhādivaseneva suttantabhājanīye desitā, dhātūnaṃ pana so atthīti te tiṇṇaṃ dhātuchakkānaṃ vasena idha desitāti dassento āha ‘‘suttantesveva…pe… vibhattanti veditabba’’nti. Tenāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sabbā dhātuyo chahi chahi dhātūhi saṅkhipitvā’’ti.
然而,十八界如何被摄入一一六界之中呢?由自性、所依、门、所缘、相应的共通性而摄。其中,于第一六界:地界、火界、风界自性即是触界;水界、空界是法界的一分;识界即七识界。在此,由摄取四界——以依彼而活命者为所依之因由,或以识界之门与所缘状态——其余诸色界被摄;由摄取识界,因与彼相应,法界的一分被摄。应如此见一切界之摄入。于第二六界:诸界由自性,法处的一分,由与彼相应而摄七识界,由它们适当的所依、门、所缘状态,其余界被摄。于第三六界,亦同此理。如是,此处应见十八界被摄入一一六界之中。因此说:“一切界以六界六界而摄之。”
Kathaṃ pana chasu chasu dhātūsu aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ samavarodhoti? Sabhāvanissayadvārārammaṇasampayogasāmaññato. Tattha paṭhamachakke tāva pathavītejovāyodhātuyo sabhāvato phoṭṭhabbadhātu. Āpodhātuākāsadhātuyo dhammadhātuekadeso. Viññāṇadhātu sattaviññāṇadhātuyo. Catudhātuggahaṇena cettha tadāyattavuttikā nissayāpadesena, viññāṇadhātuyā dvārārammaṇabhāvena vā avasiṭṭhā rūpadhātuyo samavaruddhā, viññāṇadhātuggahaṇena taṃsampayogato dhammadhātuekadesoti evaṃ sabbadhātusamavarodho daṭṭhabbo. Dutiye chapi dhātuyo sabhāvato, dhammāyatanekadeso, taṃsampayogato sattaviññāṇadhātuyo, yathārahaṃ tesaṃ nissayadvārārammaṇabhāvato avasiṭṭhadhātuyo samavaruddhā. Tatiyachakkepi eseva nayo. Evamettha chasu chasu dhātūsu aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ samavarodho daṭṭhabbo. Tena vuttaṃ ‘‘sabbā dhātuyo chahi chahi dhātūhi saṅkhipitvā’’ti.
“空”指我空,由此且由于有自性,此处得“界”之称谓,故说:“界之语词,安立于空与唯自性上。”所谓“虚空唯以色为边际”的彼彼存在之远离性——若四大有遍满的状态,则不可能有由他们而远离、他们的分界、以及与他们的不接触性,故说:“不被四大所遍满的状态。”因为诸界是依分界而转起的。
Suññoti attasuñño, tena sasabhāvatāya ca idha dhātuvohāroti āha ‘‘suññe sabhāvamatte niruḷho dhātusaddo’’ti. Taṃtaṃbhūtavivittatā rūpapariyantova ākāsoti yehi vivitto, yesañca paricchedo, tehi asamphuṭṭhatā tesaṃ byāpakabhāve sati na hotīti āha ‘‘catūhi mahābhūtehi abyāpitabhāvo’’ti. Paricchinnavuttīni hi bhūtānīti.
173因为没有任何脱离支分的集合体,所以前义不能成立;故而以‘唯二或’等,表明在没有集合体的情况下宣说第二义。‘各自于自己中生起’,意指个别性。
173. Avayavavinimutto samudāyo nāma koci natthīti purimatthaṃ asambhāvento ‘‘dve eva vā’’tiādinā samudāyena vinā dutiyatthamāha. Paccattaṃ attani jātatanti pāṭipuggalikataṃ.
‘各别部分’,意为不与毛发等其他部分相混杂、单独存在的一个地部分。
Pāṭiyekko koṭṭhāsoti vā lomādiitarakoṭṭhāsehi asammisso visuṃ eko pathavīkoṭṭhāsoti attho.
‘Payoga’:修习的加行。‘Vīriyaṃ’:能成就修习的精勤。‘Āyūhanaṃ’:那样的思。
Payoganti bhāvanāpayogaṃ. Vīriyanti bhāvanānipphādakaṃ ussāhaṃ. Āyūhananti tādisaṃ cetanaṃ.
“界作意、厌逆作意、相作意”者,即指界作意、厌逆作意、相作意这三种。“以无功用故”者,因为并没有“我成就此,此属于我”这样的思。“作”者,即生起转向与观察。
Dhātupaṭikkūlavaṇṇamanasikārānanti dhātumanasikārapaṭikkūlamanasikāravaṇṇamanasikārānaṃ. Abyāpāratāyāti ‘‘ahametaṃ nipphādemi, mama esā nipphādanā’’ti cetanārahitatāya. Karontīti ābhogapaccavekkhaṇāni uppādenti.
“依特相故”者,即依自性而说。然而那自性,由于地界具有硬与粗的特性,所以说“‘硬、粗性’等语,正是就此而言”。
Lakkhaṇavasenāti sabhāvavasena. So pana yasmā pathavīdhātuyā kakkhaḷakharatā hotīti āha ‘‘kakkhaḷaṃ kharigatantiādivacanaṃ sandhāya vutta’’nti.
“Vekantakaṃ”者,是能切断一切金属的金属。因为它是切割、切断的,所以名为vikanta,而vikanta即称为vekantaka。“似金属”者,是说它如同金属的形状、金属的垢,凝聚而成坚厚之体。但在加热后加以捶打,它就碎成一片片散落,不是柔软、光滑、适于作业的,因此说它是“金属的一种”。由锡、铜等混合而成的:锡与铜混合所制成的,是迦姆萨金属;铅与铜混合所制成,是瓦塔金属;锌与铜混合所制成,是阿罗库塔。但仅从锌矿所出的,也称之为“pittalaṃ”,此处并不取用,唯取上述混合物而说为“人造”。
Vekantakaṃ nāma sabbalohacchedanasamatthaṃ lohaṃ. Tathā hi taṃ vikantati chindatīti vikantaṃ, vikantameva vekantakanti vuccati. Lohasadisanti lohākāraṃ lohamalaṃ viya ghanasahitaṃ hutvā tiṭṭhati. Tāpetvā tāḷitaṃ pana chinnaṃ chinnaṃ hutvā visarati, mudu maṭṭhaṃ kammaniyaṃ vā na hoti, tena ‘‘lohavijātī’’ti vuccatīti. Tiputambādīhīti tiputambe missetvā kataṃ kaṃsalohaṃ, sīsatambe missetvā kataṃ vaṭṭalohaṃ, jasadatambe missetvā kataṃ ārakūṭaṃ. Yaṃ pana kevalaṃ jasadadhātuviniggataṃ, yaṃ ‘‘pittala’’ntipi vadanti, taṃ idha nādhippetaṃ, yathāvuttamissakameva pana gahetvā ‘‘kittima’’nti vuttaṃ.
说“唯举例”,是因为珍珠依生处而有多种差别。即:象额、猪牙、蛇头、云峰、竹节、鱼头、螺、蚌,这八种是珍珠的出生处。其中,象额所生者呈黄色,无光泽。猪牙所生者即呈猪牙之色。蛇头所生者呈蓝等色,极清净,圆形。云峰所生者具光辉,难辨形相,于夜间能破暗而住,唯是天界受用之物。竹节所生者色如迦罗果,无光泽,且此类竹唯生于非人境域。鱼头所生者色如帕提那鱼之背,圆形、轻盈、无光泽,且此类鱼唯生于大海。螺所生者如螺色,亦有如枣核般大小者,无光泽。蚌所生者则有殊胜光辉,形状种种。如此,在依生处而分的八种珍珠中,凡是鱼、螺、蚌所生者,皆为海产;蛇所生者,有些也说是海产,其余则为非海产。因此说:“所谓‘海产珍珠’,这只是举例而已,实则一切珍珠皆为珍珠。”或者依多数而言,注释书中说:“珍珠,即海产珍珠。”因为世间多见的珍珠是海产。其中又多属蚌生,其余则只是偶尔有之。
Nidassanamattanti muttānaṃ jātito anekabhedattā vuttaṃ. Tathā hi hatthikumbhaṃ varāhadāṭhaṃ bhujaṅgasīsaṃ valāhakūṭaṃ veṇupabbaṃ macchasiro saṅkho sippīti aṭṭha muttāyoniyo. Tattha hatthikumbhajā pītavaṇṇā pabhāhīnā. Varāhadāṭhajā varāhadāṭhavaṇṇāva. Bhujaṅgasīsajā nīlādivaṇṇā suvisuddhā, vaṭṭalā ca. Valāhakajā bhāsurā dubbibhāgarūpā rattibhāge andhakāraṃ vidhamantā tiṭṭhanti, devūpabhogā eva honti. Veṇupabbajā kāraphalasamānavaṇṇā, na bhāsurā, te ca veḷavo amanussagocare eva padese jāyanti. Macchasīsajā pāṭhīnapiṭṭhisamānavaṇṇā, vaṭṭalā, laghavo ca honti pabhāvihīnā, te ca macchā samuddamajjheyeva jāyanti. Saṅkhajā saṅkhoracchavivaṇṇā, kolappamāṇāpi honti pabhāvihīnāva. Sippijā pana pabhāvisesayuttāva honti nānāsaṇṭhānā. Evaṃ jātito aṭṭhavidhāsu muttāsu yā macchasaṅkhasippijā, tā sāmuddikā. Bhujaṅgajāpi kāci sāmuddikāti vadanti, itarā asāmuddikā. Tena vuttaṃ ‘‘sāmuddikamuttāti nidassanamattametaṃ, sabbāpi pana muttā muttā evā’’ti. Bahulato vā aṭṭhakathāyaṃ etaṃ vuttaṃ ‘‘muttāti sāmuddikamuttā’’ti. Bahulañhi loke sāmuddikāva muttā dissanti. Tatthāpi sippijāva, itarā kadāci kācīti.
174174. 此处并无定则,唯取其流动性的状态之义而已。
174.Idha natthi niyamo kevalaṃ dravabhāvasseva adhippetattā.
175“Nisitabhāvena”者:即由燃烧等作用而起的锐利性。因为“usmākāra”即是磨利,在此处指锐利的状态。“Pākatiko”是指自然本有的身热。“Sadā”是指一切时,只要命根还在持续。“Petaggi”是指被渴爱烧灼的饿鬼之火。“Idhāti”是指在此外界火界的论述之中。
175.Nisitabhāvenāti santāpanādivasappavattena tikhiṇabhāvena. Usmākārañhi nisānaṃ idha nisitabhāvo. Pākatikoti sābhāviko kāyusmāti adhippeto. Sadāti sabbakālaṃ yāva jīvitindriyaṃ pavattati. Petaggi nijjhāmataṇhikapetaggi. Idhāti bāhiratejodhātukathāyaṃ.
176「扇动」即扇风,然此依强力而行,故说「以迅疾行进之势」。「振动」者,即令湿润者干燥,或是诸大种聚合体于他处生起的因。
176.Vāyanaṃ bījanaṃ, taṃ pana thāmasā pavattīti āha ‘‘savegagamanavasenā’’ti. Samudīraṇaṃ allaparisosanaṃ, bhūtasaṅghātassa desantaruppattihetubhāvo vā.
177借由墙壁孔隙等所得的无纠缠虚空,正是依于此无纠缠虚空,方能对限定虚空作准备修习,故言「已说无纠缠虚空之故」。
177. Bhitticchiddādivasena labbhamānaṃ ajaṭākāsaṃ nissāyeva paricchedākāsassa parikammakaraṇanti āha ‘‘ajaṭākāsassa ca kathitata’’nti.
179「作为生起乐苦所触之缘」者,谓以能生起可意与不可意所触为缘性。然此缘性究竟属于谁?故说「属于身中之热」。于“缘性”一词,是以原因义而用作具格。即谓以彼为原因,乐苦所触方具备如上所说之能力。「同样地」一语,乃牵引“如其力量遍及身之一分或全身”之义。「如是」者,谓以自果之比喻运用所成立之遍布方式。「这些」者,指乐等。「或仅粗显之生起即是遍布」一语,乃显示这些于无比喻运用处之遍布义。「两者俱有」者,谓具乐苦者与具喜忧者,或具遍布与不遍布处者。
179.Sukhadukkhaphoṭṭhabbasamuṭṭhāpanapaccayabhāvenāti iṭṭhāniṭṭhaphoṭṭhabbānaṃ nibbattakabhūtena paccayabhāvena. Kassa pana so paccayabhāvoti āha ‘‘sarīraṭṭhakautussā’’ti . Paccayabhāvenāti ca hetumhi karaṇavacanaṃ. Tena hi kāraṇabhūtena sukhadukkhaphoṭṭhabbānaṃ yathāvuttasamatthatā hotīti. ‘‘Tathevā’’ti iminā ‘‘yathābalaṃ sarīrekadesasakalasarīra’’nti idaṃ anukaḍḍhati. Evanti attano phalūpacārasiddhena pharaṇappakārena. Etesanti sukhādīnaṃ. ‘‘Oḷārikappavatti eva vā pharaṇa’’nti iminā nirupacāraṃ etesaṃ pharaṇaṭṭhaṃ dasseti. Ubhayavatoti sukhadukkhavato, somanassadomanassavato ca, pharaṇāpharaṇaṭṭhānavato vā.
181此处所说的“思惟”(saṅkappa),即是在此“欲是思惟”(saṅkappo kāmo)等(《大义释》1;《小义释·阿耆达摩纳婆问义释》8)义释文段中所说的思惟。因为在那些文句中,正如“思惟之贪即是人的欲”(saṅkapparāgo purisassa kāmo)等(《增支部》6.63;《论事》513)所说,烦恼欲本身即是思惟。由于对所依欲以种种方式思量、构想,故说为“思惟”(saṅkappa),而非“寻”(vitakka)——这便是此处所表示的意义。然而在复注中,为了以寻的角度显示意义,才说了“彼亦是”(sopi hi)等语。若认为那里也同样以前面所说的意义为意图,则表集合义的“pi”字便成为无义,并且不应说“由与烦恼共处而生起”(kilesasanthavasambhavato),而且后文还将说“以恚的言词显示恚寻”。烦恼欲之所以被分别解说,是因为与烦恼相应——这是意旨所在。在“与欲相系”(kāmapaṭibaddhā)一词中,应知“欲”(kāma)一词亦包含了所依欲。
181.Ettha vuttaṃ saṅkappanti etasmiṃ ‘‘saṅkappo kāmo’’tiādike (mahāni. 1; cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa 8) niddesapadese vuttaṃ saṅkappaṃ. Tattha hi kilesakāmova ‘‘saṅkapparāgo purisassa kāmo’’tiādīsu (a. ni. 6.63; kathā. 513) viya. Vatthukāmassa tathā tathā saṅkappanato parikappanato ‘‘saṅkappo’’ti vutto, na vitakkoti ayamettha attho vutto. Ṭīkāyaṃ pana vitakkavasena atthaṃ dassetuṃ ‘‘sopi hī’’tiādi vuttaṃ. Tatrāpi purimo evattho adhippetoti ce, sampiṇḍanattho pi-saddo niratthako siyā, ‘‘kilesasanthavasambhavato’’ti ca na vattabbaṃ siyā, parato ca ‘‘byāpādavacanena byāpādavitakkaṃ dassetī’’ti vakkhati. Kilesakāmo vibhatto kilesasampayuttattāti adhippāyo. Kāmapaṭibaddhāti ettha kāma-saddena vatthukāmāpi saṅgahitāti daṭṭhabbā.
182“于两者中生起”者,是说于有情与于诸行两者中生起,也就是由执取所缘的有情相与诸行相二种相而转起。为了显示业道的差别以及业道的破坏,故说“以贪欲相应”等。同样地,以“伤害”来显示害寻——这是文句的连接。所谓“以伤害”,即是以伤害的言词。依于“杀生等”的“等”字,含摄了不与取、妄语、离间语、粗恶语、杂秽语。……从一切所摄受的欲界、出离界。两类两类者,是指恚界与害界,以及无恚界与无害界。而通过“etthāti pana”等词,显示了杂染与清净的混杂与不可欲性,由此以遮遣的方式成立了前说之义。
182.Ubhayattha uppannoti sattesu, saṅkhāresūti ubhayattha uppanno, sattākāro, saṅkhārākāroti vā ārammaṇassa ubhayākāraggahaṇavasena uppanno. Kammapathaviseso, kammapathavināsako ca kammapathabhedoti dassetuṃ ‘‘abhijjhāsaṃyogenā’’tiādi vuttaṃ. Tathā vihiṃsāya vihiṃsāvitakkaṃ dassetīti yojanā. Vihiṃsāyāti ca vihiṃsāvacanenāti attho. Yathāsambhavaṃ pāṇātipātādivasenāti ādi-saddena adinnādānamusāvādapesuññapharusavācāsamphappalāpe saṅgaṇhāti. Sabba…pe… saṅgāhakehi kāmanekkhammadhātūhi. Dve dveti byāpādavihiṃsādhātuyo, abyāpādaavihiṃsādhātuyo ca. ‘‘Etthāti panā’’tiādinā saṃkilesavodānānaṃ saṅkarabhāvassa aniṭṭhāpajjanassa ca dassanena purimaṃyeva atthaṃ byatirekamukhena sampādeti.
2. 阿毗达摩分别注释
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
183“visesa”一词兼具不共义与殊胜义,为了显示此二义,故说“不共于其他补特伽罗,亦共通于青等一切色”。因为即便是以不共为缘由,亦可施设名称,如“鼓声”“麦芽”;以殊胜为缘由亦可,如“对过去、未来、现在所造诸业,如实了知其果报之处与因”(《论事》355;《无碍解道》2.44)。而“dhātu”一词的意义,即是“界”这个词本身的意义,因为被称为“界”的含义,是由前缀所彰显的。
183. Āveṇikattho atisayattho ca visesasaddo hotīti tadubhayaṃ dassetuṃ ‘‘puggalantarāsādhāraṇaṃ, nīlādisabbarūpasādhāraṇañcā’’ti vuttaṃ. Asādhāraṇakāraṇenāpi hi niddeso hoti yathā ‘‘bherisaddo, yavaṅkuro’’ti. Atisayakāraṇenapi yathā ‘‘atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānātī’’ti (kathā. 355; paṭi. ma. 2.44). Dhātuattho evāti ‘‘dhātu’’iti imassa dhātusaddasseva attho. Dhātuvacanīyo hi attho upasaggena jotīyati.
与前者的不相似,即是施设、维持等意义之更为明显的区分。也就是说,特相相异、自性不似的诸部分、诸支分,即于这些之中。
Purimena asadiso vidhānadhāraṇatthānaṃ pākaṭo bhedoti. Visabhāgalakkhaṇā visadisasabhāvā avayavā bhāgā, tesu.
“随其所应”是说:唯作意界仅以亲依止缘为限;异熟意界对异熟意识亦以无间缘等为缘;至于其余,一切也唯以亲依止缘为限。法界中的受等诸法,若是俱生的,则以俱生缘等为缘;若非俱生,则以无间缘等、亲依止缘及所缘缘等为意识的缘。如此,意界与法界作为意识的缘,应随其所应而连结。在经中,作为门的意也被称为“意界”,因此说“或以作为门的意”。彼意界为意识之缘,应随其所应而连结——这便是连结。
Yathāsambhavanti kiriyāmanodhātu upanissayakoṭiyā, vipākamanodhātu vipākamanoviññāṇassa anantarādināpi, itarassa sabbāpi upanissayakoṭiyāva. Dhammadhātu pana vedanādikā sahajātā sahajātādinā, asahajātā anantarādinā, upanissayena ārammaṇādinā ca manoviññāṇassa paccayoti evaṃ manodhātudhammadhātūnaṃ manoviññāṇassa hetubhāvo yathāsambhavaṃ yojetabbo. Dvārabhūtamanopi sutte ‘‘manodhātū’’ti vuccatīti āha ‘‘dvārabhūtamanovasena vā’’ti. Tassā manodhātuyā manoviññāṇassa hetubhāvo yathāsambhavaṃ yojetabboti sambandho.
“依前一种方式”一语是简别,因为第二种方式唯依下劣的三种方式而分别;而“种种界”与“眼界等”则是相连结的。
Purimanayenāti visesanaṃ dutiyanayassa hīnattikavaseneva vibhattattā. Nānādhātūnañca cakkhudhātuādīnanti sambandho.
事实上并不存在两种意识界,这是为了显示十八界的分类——此即论意所在。之所以仅依蕴、处、界、根来显示略说与广说的分类,是因为这些范畴广泛地包含了应遍知的法。至于谛的教说,则由于过于简略,故在此被置于外部。
Na hi dve manoviññāṇadhātuyo santi aṭṭhārasadhātuvibhāgadassaneti adhippāyo. Khandhāyatanadhātindriyānaṃyeva vasena saṅkhepādivibhāgadassanaṃ tesaṃ bahulaṃ pariññeyyadhammasaṅgaṇhanato. Saccadesanā pana atisaṃkhittabhāvatoyevettha bahikatā.
“无命者”等语,是特为阐明“众生空”而说为“界教示”。前一种解释方式,是考虑到其他随业转起的界也可能存在,因此以“或者唯是意界”等说法,开示了第二种解释方式。其中,“纵使没有前后导随的关系”是指:即使没有前后导随的连结,仅由紧邻的前一刹那与后一刹那的关系,意界也应当被视为如同前导后随一般。
Nijjīvassātiādi visesato sattasuññatādīpanatthā dhātudesanāti katvā vuttaṃ. Purimanayo aññesampi kamavuttīnaṃ dhātūnaṃ sambhavatīti adhippāyena vuttoti ‘‘manodhātuyeva vā’’tiādinā dutiyanayo vutto. Tattha avijjamānepi purecarānucarabhāveti purecarānucarābhisandhiyā abhāvepi kevalaṃ anantarapubbakālaanantarāparakālatāya manodhātu purecarānucarā viya daṭṭhabbāti vuttā.
“以不执取其他(所缘)便无法生起”一语,由此显示了识必定有其所缘的特性,从而驳斥了那种“心即使没有所缘,也能自行显现为青色等影像而生起”的识论。
‘‘Aññaṃ aggahetvā pavattituṃ asamatthatāyā’’ti etena viññāṇassa ekantasārammaṇatādassanena ‘‘ārammaṇena vinā sayameva nīlādiābhāsaṃ cittaṃ pavattatī’’ti evaṃ pavattitaṃ viññāṇavādaṃ paṭisedheti.
184“属于同一相续与不同相续的”:即属于同一相续(相续未中断)的诸门,与属于不同相续(相续已中断)的诸所缘,如此结合。“由于同一类别与不同类别”:诸门,如眼等,各自属于同一类别;而诸所缘,如青等,则属于多种类别。
184.Ekanānāsantānagatānanti ekasantānagatānaṃ abhinnasantānagatānaṃ dvārānaṃ, nānāsantānagatānaṃ bhinnasantānagatānaṃ ārammaṇānanti yojanā. Ekanānājātikattāti cakkhādiekekajātikattā dvārānaṃ, nīlādianekajātikattā ārammaṇānaṃ.
眼等即使单一,也能成为识的缘;而色等则必须多个聚合方能成缘。为了显示这一特殊意义,经文于眼、色等的表述上作了用词区别。那么,是何原因使得眼等虽单一即能成为识的缘,色等却必须多个呢?这是由于缘的状态有差别。眼作为眼识的依止缘、前生缘、根缘、不相应缘,是以“有”的方式成缘:当它存在时,眼识便生起;当它不存在时,眼识便不生起。因此,眼是以“有缘”和“不离去缘”而成为眼识的缘。眼作为眼识的依止性,不应理解为如同凭靠某个部分那样附着,因为眼是无色的;而应理解为如同国王等对于弟子、臣仆等,以依附于彼而运作的方式。其余的缘也各应依其特点来理解。这种缘的状态不可能存在于单一的所缘之中。为了显示即使单一的眼也能成为眼识的缘,经中便使用了“缘眼”这样的单数表述。
Cakkhādi ekampi viññāṇassa paccayo hoti, rūpādi pana anekameva saṃhatanti imassa vā atthavisesassa dassanatthaṃ cakkhurūpādīsu vacanabhedo kato. Kiṃ pana kāraṇaṃ cakkhādi ekampi viññāṇassa paccayo hoti, rūpādi pana anekamevāti? Paccayabhāvavisesato. Cakkhu hi cakkhuviññāṇassa nissayapurejātaindriyavippayuttapaccayehi paccayo hontaṃ atthibhāveneva hoti tasmiṃ sati tassa bhāvato, asati abhāvato, yato taṃ atthiavigatapaccayehissa paccayo hotīti vuccatīti. Taṃnissayatā cassa na ekadesena allīyanavasena icchitabbā arūpabhāvato, atha kho garurājādīsu sissarājapurisādīnaṃ viya tappaṭibaddhavuttitāya. Itare ca paccayā tena tena visesena veditabbā. Svāyaṃ paccayabhāvo na ekasmiṃ na sambhavatīti ekampi cakkhu cakkhuviññāṇassa paccayo hotīti dassetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘cakkhuñca paṭiccā’’ti ekavacananiddeso kato.
然而,色虽如眼一般,由前生缘、存在缘、不离去缘而成为缘——因它先于识生起,只在存在的刹那发挥助成作用——但色必须众多聚合,才能成为缘,因为它是所缘。凡作为缘的法,无论是真实存在的自性,还是仅被构想出的形相,只要被识照了而现起,对于没有所缘便不能生起、必须依于所缘才能生起的识来说,由于它是被依而生起的原因,故称为“所缘”。因为识对自性的领受,是随所缘的状况而得的,所以眼识缘取色而生起时,正是照了色的自性而生起。眼识依根而运作,它对所缘自性的领受,并非仅依一两个色聚,也并非仅依多个色聚,而是依于随顺作意而现前的色。因此,为了显示色必须是众多聚集、共同作用,才能成为识的缘,世尊以复数说“缘诸色”。
Rūpaṃ pana yadipi cakkhu viya purejātaatthiavigatapaccayehi paccayo hoti puretaraṃ uppannaṃ hutvā vijjamānakkhaṇeyeva upakārakattā, tathāpi anekameva saṃhataṃ hutvā paccayo hoti ārammaṇabhāvato. Yañhi paccayadhammaṃ sabhāvabhūtaṃ, parikappitākāramattaṃ vā viññāṇaṃ vibhāventaṃ pavattati, tadaññesañca satipi paccayabhāve so tassa sārammaṇasabhāvato yaṃ kiñci anālambitvā pavattituṃ asamatthassa olubbha pavattikāraṇatāya ālambanīyato ārammaṇaṃ nāma. Tassa yasmā yathā yathā sabhāvūpaladdhi viññāṇassa ārammaṇapaccayalābho, tasmā cakkhuviññāṇaṃ rūpaṃ ārabbha pavattamānaṃ tassa sabhāvaṃ vibhāventameva pavattati. Sā cassa indriyādhīnavuttikassa ārammaṇasabhāvūpaladdhi na ekadvikalāpagatavaṇṇavaseneva hoti, nāpi katipayakalāpavaṇṇavasena, atha kho ābhogānurūpaṃ āpāthagatavaṇṇavasenāti anekameva rūpaṃ saṃhaccakāritāya viññāṇassa paccayo hotīti dassento bhagavā ‘‘rūpe cā’’ti bahuvacanena niddisi.
至于《发趣论》中所说“色处对眼识界及其相应诸法,以所缘缘为缘”,又该如何理解?那也是针对与成为眼识所缘缘的那种色处相同的情形而说的。那么,那是怎样的呢?是“聚合的”——这个意思很清楚。由此,有些人所说“眼识等是以‘处’的安立方式来安立所缘,并非以‘实体’的安立方式”,这便合理了。而且在这里,不应怀疑有“聚合所缘”这回事,因为并没有针对聚合的作意;然而,聚合起来的诸色法成为所缘缘。有人问:各个单独时没有能力,聚合起来怎就能成为所缘呢?难道盲人们各自不能看见,聚合起来就能看见吗?并非绝对如此,因为可以看到:各自单独没有能力的事物,在抬轿等事情中聚合起来便有能力。又如头发等,在某处,单独一根的颜色无法被识取,而在同一处所,聚合起来的颜色就能被识取,这更明显地显示了它们的共同作用。由此应知,诸如“眼识的所缘是极微色,还是极微色的聚合”等质疑,已被驳斥。在“缘耳与声”等表述中,道理也是同样的。
Yaṃ pana ‘‘rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā, taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.1) vuttaṃ, taṃ kathanti? Tampi yādisaṃ rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇassa ārammaṇapaccayo, tādisameva sandhāya vuttaṃ. Kīdisaṃ pana tanti? Samuditanti pākaṭoyamattho. Evañca katvā yadeke vadanti ‘‘āyatanasallakkhaṇavasena cakkhuviññāṇādayo sallakkhaṇārammaṇā, na dabyasallakkhaṇavasenā’’ti, taṃ yuttameva hoti. Na cettha samudāyārammaṇatā āsaṅkitabbā samudāyābhogasseva abhāvato, samuditā pana vaṇṇadhammā ārammaṇapaccayā honti. Kathaṃ pana paccekaṃ asamatthā samuditā ārammaṇā honti, na hi paccekaṃ daṭṭhuṃ asakkontā andhā samuditā passantīti? Nayidamekantikaṃ visuṃ asamatthānaṃ sivikāvahanādīsu samatthatāya dassanato. Kesādīnañca yasmiṃ ṭhāne ṭhitānaṃ paccekaṃ vaṇṇaṃ gahetuṃ na sakkā, tasmiṃyeva ṭhāne samuditānaṃ taṃ gahetuṃ sakkāti bhiyyopi tesaṃ saṃhaccakāritā paribyattā. Etena kiṃ cakkhuviññāṇassa paramāṇurūpaṃ ārammaṇaṃ, udāhu taṃsamudāyotiādikā codanā paṭikkhittā veditabbā. ‘‘Sotañca paṭicca sadde cā’’tiādīsupi ayameva nayo.
此义亦可得,故说“由意界亦然”。以“亦”字,不仅收摄速行终了的意识界,也将彼所缘与有分所摄者一并收摄,此义亦可得,即“可能”之义。“若如是”者,即当其他意界生起之前,对已转起之心尚未见到意识界性时。即使意由心生,意界也绝不会有与意识界性相混淆的情形,因为彼自性正是以意识界性而说示的缘故。今为使彼义更明了,以“五识界、意界”等语而作。“以异分自性”,即以与五识界不相似的自性。“以生起处”,亦依由意界、唯作意识界等所限定的生起处。今为显示即使不取同一性,如前所述之义亦得成立,故说“未导入时”等语。其中,“以共通性”,即依相似性。“彼”,即于有分之后生起之心。“由非意识界性未成就故”,即由意界性未成就故。因为“于意识界,亦于灭尽之等无间,心生起……彼所生意识界”此语,并不成立有分之后生起之心的意界性。若意界性成立,此语便可遮止彼,这是意旨所在。然而,若对于意识界生起之心,显示意识界性之语,对于如是之意界,也唯显示意识界性,如何能遮止彼?故说:“盖所举难者,不能即成为答辩。”
Evampiattho labbhatīti ‘‘manodhātuyāpī’’ti pi-saddena na kevalaṃ javanapariyosānā manoviññāṇadhātuyeva sampiṇḍīyati, atha kho tadārammaṇabhavaṅgasaṅkhātāpi sampiṇḍīyatīti evampi attho labbhati, sambhavatīti attho. Evaṃ satīti evaṃ aññamanodhātuppavattiyā oraṃ pavattacittānaṃ manoviññāṇadhātutādassane sati. Satipi manaso sambhūtabhāve manodhātuyā manoviññāṇadhātubhāvappasaṅgo na hotiyeva taṃsabhāvasseva manoviññāṇadhātubhāvena niddiṭṭhattā. Idāni tamevatthaṃ ‘‘pañcaviññāṇadhātumanodhātū’’tiādinā pākaṭataraṃ karoti. Tabbidhurasabhāvenāti pañcaviññāṇadhātūhi visadisasabhāvena. Uppattiṭṭhānena cāti manodhātukiriyamanoviññāṇadhātuādīhi paricchinnena uppajjanaṭṭhānena ca. Idāni ekattaggahaṇaṃ vināpi yathāvuttassa atthassa sambhavaṃ dassetuṃ ‘‘anupanītepī’’tiādi vuttaṃ. Tattha sāmaññavasenāti sadisatāvasena. Tassāti bhavaṅgānantaraṃ uppannacittassa. Amanoviññāṇadhātubhāvāsiddhitoti manodhātubhāvāsiddhito. Na hi ‘‘manoviññāṇadhātuyāpi uppajjitvā niruddhasamanantaraṃ uppajjati cittaṃ…pe… tajjā manoviññāṇadhātū’’ti idaṃ vacanaṃ bhavaṅgānantaraṃ uppannacittassa manodhātubhāvaṃ sādheti. Siddhe hi manodhātubhāve taṃ tassa nivattakaṃ siyāti adhippāyo. Manoviññāṇadhātuyā pana uppannassa cittassa manoviññāṇadhātubhāvadīpakaṃ vacanaṃ tādisāya manodhātuyāpi manoviññāṇadhātubhāvameva dīpeyyāti kathaṃ tassā nivattakaṃ siyāti āha ‘‘na hi yaṃ codīyati, tadeva parihārāya hotī’’ti.
若如此,则五门转向便有成为意识界之过,将这种质难置于心而说“由意界亦然”等。与五识及意界相殊异的自性,即五识……的自性,依此而说。死、结生、有分——这是将彼所缘也摄入有分中而说。或者说“速行之末者”,因为是速行的所缘,所以彼所缘也应视为已被含摄。因此说“或以六门之心”等。
Yadi evaṃ pañcadvārāvajjanassa manoviññāṇadhātubhāvāpatti evāti codanaṃ manasi katvā āha ‘‘manodhātuyāpī’’tiādi. Pañcaviññāṇehi manodhātūhi ca visiṭṭho sabhāvo pañcaviññāṇa…pe… sabhāvo, tassa vasena. Cutipaṭisandhibhavaṅgānanti tadārammaṇampi bhavaṅgantogadhaṃ katvā vuttaṃ. Javanāvasānānīti vā javanārammaṇattā tadārammaṇampi gahitaṃ daṭṭhabbaṃ. Tenevāha ‘‘chadvārikacittehi vā’’tiādi.
应别立者:转向心虽以色等为所缘,然而不像速行那样领受所缘之味,因此在这些处所,实在应当别立。所谓“意”,此处“ca”字并非如“manañca paṭiccā”等中表示合集之义,而应视为简别之义。
Visuṃ kātuṃ yuttanti āvajjanampi yadipi rūpādivisayaṃ hoti, javanaṃ viya ārammaṇarasānubhavanaṃ pana na hotīti edise ṭhāne visuṃ kātabbameva. Manocāti ca-saddo ‘‘manañca paṭiccā’’tiādīsu viya na sampiṇḍanattho, atha kho byatirekattho daṭṭhabbo.
三、问答集释义
3. Pañhapucchakavaṇṇanā
由于前文已说之理:当显示法界、意识界“缘五十三欲界法而染著”等的小所缘等性时,以“依心生色,将彼彼集合作一一法”等,此义已于《蕴分别》的注释等中说明。
Heṭṭhāvuttanayattāti dhammadhātumanoviññāṇadhātūnaṃ ‘‘pañcapaṇṇāsa kāmāvacaradhamme ārabbha rajjantassā’’tiādinā (vibha. aṭṭha. 150; 168) parittārammaṇādibhāve dassiyamāne ‘‘cittuppādarūpavasena taṃ taṃ samudāyaṃ ekekaṃ dhammaṃ katvā’’tiādinā (vibha. mūlaṭī. 150) tadatthassa khandhavibhaṅgavaṇṇanādīsu vuttanayattā.