三、界分别
3. Dhātuvibhaṅgo
经分别的注释
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
172172. 虽然在《界相应》等经中,以“诸比丘,我将为你们宣说界之种种。诸比丘,什么为界之种种?眼界……乃至……意识界”等方式提到了十八界,但由于这些界同样出现在阿毗达摩中,故取其共通处而不取,唯取仅在诸经中出现的三个六界组来作经分别,应如此理解。“一切界”即是十八界。“界”一词应理解为在空、自性、仅自相上已确立的用法。“未接触的界”意为不被四大遍及的状态。
172. Yadipi dhātusaṃyuttādīsu ‘‘dhātunānattaṃ vo, bhikkhave, desessāmi, katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṃ? Cakkhudhātu…pe… manoviññāṇadhātū’’tiādinā (saṃ. ni. 2.85) aṭṭhārasa dhātuyo āgatā, tā pana abhidhamme ca āgatāti sādhāraṇattā aggahetvā suttantesveva āgate tayo dhātuchakke gahetvā suttantabhājanīyaṃ vibhattanti veditabbaṃ. Sabbā dhātuyoti aṭṭhārasapi. Suññe sabhāvamatte niruḷho dhātu-saddo daṭṭhabbo. Asamphuṭṭhadhātūti catūhi mahābhūtehi abyāpitabhāvoti attho.
173173. “地界二种”:注释书中作如此词句的提取,而巴利原文则作“二种”,意义如前所述。若依“二种”读诵,此义也可成立。由于具有二部分而称为“二种”,地界的二种即“地界二种”,意指二种地界的集合。或者,仅以二部分合言即“二种”,亦即地界二种。“其中,什么是地界?地界有二种,这就是地界。”如此简略作答。“有内的,有外的”:在此,“内”“外”并非如“内二法”中那样指内处、外处,亦非与“内三法”中所说的“内、外”诸词同义,而是指与根相连及不与根相连的。因此,说“属于有情相续的”等。而“内、自己的”并非针对各别在自己生起而言,应理解为在一切有情相续中生起。因为通过“内、自己的”这句话,显示其由于属于有情相续而具有内在性,并非由于各别个体性。“以自相之相状”是指由水等所差别、自己本身的自性所应执取的相状。
173.Pathavīdhātudvayanti aṭṭhakathāyaṃ paduddhāro kato, pāḷiyaṃ pana ‘‘dveya’’nti āgacchati, attho pana yathāvuttova. Dvayanti pana pāṭhe sati ayampi attho sambhavati. Dve avayavā etassāti dvayaṃ, pathavīdhātūnaṃ dvayaṃ pathavīdhātudvayaṃ, dvinnaṃ pathavīdhātūnaṃ samudāyoti attho. Dve eva vā avayavā samuditā dvayaṃ, pathavīdhātudvayanti. ‘‘Tattha katamā pathavīdhātu? Pathavīdhātudvayaṃ, esā pathavīdhātū’’ti saṅkhepena vissajjeti. Atthi ajjhattikā atthi bāhirāti ettha ajjhattikabāhira-saddā na ajjhattikaduke viya ajjhattikabāhirāyatanavācakā, nāpi ajjhattattike vuttehi ajjhattabahiddhā-saddehi samānatthā, indriyabaddhānindriyabaddhavācakā pana ete. Tena ‘‘sattasantānapariyāpannā’’tiādi vuttaṃ. Niyakajjhattāti ca na paccattaṃ attani jātataṃ sandhāya vuttaṃ, atha kho sabbasattasantānesu jātatanti daṭṭhabbaṃ. Ajjhattaṃ paccattanti vacanena hi sattasantānapariyāpannatāya ajjhattikabhāvaṃ dasseti, na pāṭipuggalikatāya. Sabhāvākāratoti āpādīhi visiṭṭhena attano eva sabhāvabhūtena gahetabbākārena.
“发等的坚硬相”:因其坚硬性显著而说。“各别的部分”:意为只是地界的一部分,是空的。“脑”:由于已包含在“骨、骨髓”的范畴中,故此处未单独列出,应如此理解。
Kesākakkhaḷattalakkhaṇāti kakkhaḷatādhikatāya vuttā. Pāṭiyekko koṭṭhāsoti pathavīkoṭṭhāsamatto suññoti attho. Matthaluṅgaṃ aṭṭhimiñjaggahaṇena gahitanti idha visuṃ na vuttanti veditabbaṃ.
“以此”:即指“所谓发”等语句。“作了业”:意为作了努力、精进或加行。正如欲求财富者对农耕等所作的努力,欲求阿罗汉果者也应在此作意上作业。“前障碍”:是指住所等障碍,相对长发等小障碍而言,后者被看作后障碍。
Imināti ‘‘seyyathidaṃ kesā’’tiādinā. Kammaṃ katvāti payogaṃ vīriyaṃ āyūhanaṃ vā katvāti attho. Bhogakāmena kasiyādīsu viya arahattakāmena ca imasmiṃ manasikāre kammaṃ kattabbanti. Pubbapalibodhāti āvāsādayo dīghakesādike khuddakapalibodhe aparapalibodhāti apekkhitvā vuttā.
依于颜色等五种所作的作意,是界厌恶、颜色厌恶等作意的共通前行部分。为显示已生起的界作意,而说:“最后应如此令作意转起”。“彼此无转向与观察”:是指由于因与果的无造作性而显示唯是界。转向与观察等也并非在思察了那些及其因之后而生起或造作,因此同样被视为无造作。“依于相”:是指“坚硬、粗糙的”等语句而说。
Vaṇṇādīnaṃ pañcannaṃ vasena manasikāro dhātupaṭikūlavaṇṇamanasikārānaṃ sādhāraṇo pubbabhāgoti nibbattitadhātumanasikāraṃ dassetuṃ ‘‘avasāne evaṃ manasikāro pavattetabbo’’ti āha. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitāti kāraṇassa ca phalassa ca abyāpāratāya dhātumattataṃ dasseti. Ābhogapaccavekkhaṇādīnampi evameva abyāpāratā daṭṭhabbā. Na hi tāni, tesañca kāraṇāni ābhujitvā paccavekkhitvā ca uppajjanti karonti cāti. Lakkhaṇavasenāti ‘‘kakkhaḷaṃ kharigata’’ntiādivacanaṃ sandhāya vuttaṃ.
Vekantaka 是一种铁。龙鼻铁是类似于铁的金属种类,如同黄姜种类一样。由混合锡、铜等制作而成、以造作所生起的,是人造铁。孔雀等正是这些名称。而“海珠”仅为举例,实际上一切珠都是珠。
Vekantakaṃ ekā lohajāti. Nāganāsikalohaṃ lohasadisaṃ lohavijāti haliddivijāti viya. Tiputambādīhi missetvā kataṃ karaṇena nibbattattā kittimalohaṃ. Morakkhādīni evaṃnāmānevetāni. Sāmuddikamuttāti nidassanamattametaṃ, sabbāpi pana muttā muttā eva.
174“能到达”指的是水,它以结合的作用到达其余三界,即令其凝聚,这是它的含义。“成为汁液”即成为味。肾、心脏、肝、肺被湿润:其中,肝通过充满下方部分而得到湿润,其余则通过在上方逐渐流下而得到湿润。如同在下方湿润土块一般,这个譬喻应视为仅是为了显示湿润者与被湿润者之间“无作用”的共性,而非显示位置的共性。因为对于某些应由积聚的血液来湿润的部分,有些在下方,有些在上方,这在《念处分别》中将会说到。肝的下方部分并不知道“血液住在我里面”,肾等也不知道“湿润我们的血液住在这里”,应如此连结理解。然而,如同在药物学处中有这样的决定:“凡其肉可食者,其乳亦可食”,在此则没有这样的决定。
174. Appetīti āpo, ābandhanavasena sesabhūtattayaṃ pāpuṇāti silesatīti attho. Yūsabhūtoti rasabhūto. Vakkahadayayakanapapphāsāni tementanti ettha yakanaṃ heṭṭhābhāgapūraṇena, itarāni tesaṃ upari thokaṃ thokaṃ paggharaṇena temeti. Heṭṭhā leḍḍukhaṇḍāni temayamāneti temakatemitabbānaṃ abyāpārasāmaññanidassanatthāyeva upamā daṭṭhabbā, na ṭhānasāmaññanidassanatthāya. Sannicitalohitena temetabbānaṃ kesañci heṭṭhā, kassaci upari ṭhitatañhi satipaṭṭhānavibhaṅge vakkhatīti, yakanassa heṭṭhābhāgo ‘‘ṭhitaṃ mayi lohita’’nti na jānāti, vakkādīni ‘‘amhe temayamānaṃ lohitaṃ ṭhita’’nti na jānantīti evaṃ yojanā kātabbā. Yathā pana bhesajjasikkhāpade niyamo atthi ‘‘yesaṃ maṃsaṃ kappati, tesaṃ khīra’’nti, evamidha natthi.
175“以锐利的作用”是指以锋利性、尖锐性而言。“灼热”是超越身体正常状态而有的热性,“遍烧”是以燃烧身体的方式转起的大燃烧。这是它们的差别。“由此而衰老”也可以理解为由一日疟等令身体衰老的疾病而衰老。将酥油加热百次,再投入水中后取出,这种酥油称为“百洗酥油”。味、血、脂肪、肉、腱、骨、骨髓等,称为“味等”。有些人除去腱,说精液是第七界。“自然的”是指尚未扰动、恒常存在的。在此,饿鬼之火仅指从口中向外喷出者。
175.Tejanavasenāti nisitabhāvena tikkhabhāvena. Sarīrassa pakatiṃ atikkamitvā uṇhabhāvo santāpo, sarīradahanavasena pavatto mahādāho paridāho. Ayametesaṃ viseso. Yena jīrīyatīti ekāhikādijararogena jīrīyatītipi attho yujjati. Satavāraṃ tāpetvā udake pakkhipitvā uddhaṭasappi satadhotasappīti vadanti. Rasasoṇitamedamaṃsanhāruaṭṭhiaṭṭhimiñjā rasādayo. Keci nhāruṃ apanetvā sukkaṃ sattamadhātuṃ avocunti. Pākatikoti khobhaṃ appatto sadā vijjamāno. Petaggi mukhato bahi niggatova idha gahito.
176“以吹动之义”,即是以激起动荡之义,或是以鼓动振发之义。
176.Vāyanavasenāti savegagamanavasena, samudīraṇavasena vā.
177以“在某个空中……那被说了”一语,是为了显示“遍孔空”未被述说,而“无缠结空”已被述说。
177.Iminā yasmiṃ ākāse…pe… taṃ kathitanti idaṃ kasiṇugghāṭimākāsassa akathitataṃ, ajaṭākāsassa ca kathitataṃ dassetuṃ vuttaṃ.
179苦受与乐受的遍满,是就存在于身体的苦乐触所生之缘而言,依其能力而说能遍满身体的一部分或全身。同样,喜与忧也是由合意与不合意的心所生起,具有同样的遍满能力。如是,由于它们遍满身体,在一处生起某受时,另一受便撞击它;而在另一处生起另一受时,这一受又撞击它,由此显示了它们彼此之间的对立性;或者说,它们的遍满本身即是相互对立、粗显地生起。作为持续生起之因的所依与所缘,应视为遍满的处所。而这种对立性,是依于兼具两者的人而显示的,因为(苦乐)容易看到。
179. Sukhadukkhānaṃ pharaṇabhāvo sarīraṭṭhakautussa sukhadukkhaphoṭṭhabbasamuṭṭhānapaccayabhāvena yathābalaṃ sarīrekadesasakalasarīrapharaṇasamatthatāya vutto, somanassadomanassānaṃ iṭṭhāniṭṭhacittajasamuṭṭhāpanena tatheva pharaṇasamatthatāya. Evaṃ etesaṃ sarīrapharaṇatāya ekassa ṭhānaṃ itaraṃ paharati, itarassa ca aññanti aññamaññena sappaṭipakkhataṃ dasseti, aññamaññapaṭipakkhaoḷārikappavatti eva vā etesaṃ pharaṇaṃ. Vatthārammaṇāni ca pabandhena pavattihetubhūtāni pharaṇaṭṭhānaṃ daṭṭhabbaṃ, ubhayavato ca puggalassa vasena ayaṃ sappaṭipakkhatā dassitā sukhadassanīyattā.
181“烦恼欲”,是就“思惟是欲,贪染是欲”(《大义释》1;《小义释》Ajitamāṇavapucchāniddesa 8)中所说的“思惟”而言,此为意趣。因为那(思惟)同样压迫、烧灼,故烦恼欲或由与烦恼共住而生起,或由烦恼所依处而生起。“与欲相应”,即与称为欲贪的欲相应,或是系属于欲。当其他与欲相应的法存在时,由于寻与欲的关联生起特别强烈,故应知此“界”字在“欲”字的复合中,是专就寻而惯用的。于瞋恚界等,也是如此。对他者与自己的苦害,即是“害”。“害”的意思是想要杀害。
181.Kilesakāmaṃ sandhāyāti ‘‘saṅkappo kāmo rāgo kāmo’’ti (mahāni. 1; cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa 8) ettha vuttaṃ saṅkappaṃ sandhāyāti adhippāyo. Sopi hi vibādhati upatāpeti cāti kilesasanthavasambhavato kilesakāmo vibhatto kilesavatthusambhavato vā. Kāmapaṭisaṃyuttāti kāmarāgasaṅkhātena kāmena sampayuttā, kāmapaṭibaddhā vā. Aññesu ca kāmapaṭisaṃyuttadhammesu vijjamānesu vitakkeyeva kāmopapado dhātusaddo niruḷho veditabbo vitakkassa kāmappasaṅgappavattiyā sātisayattā. Esa nayo byāpādadhātuādīsu. Parassa attano ca dukkhāyanaṃ vihiṃsā. Vihiṃsantīti hantuṃ icchanti.
182即使在两者中生起时,欲寻由于与贪欲相应而能产生业道,且能破坏无贪业道,故被称为“业道的差别”。而“瞋恚”一词,是以瞋恚的言说表示瞋恚寻,因为那寻即是瞋恚界。同样,对于害与害界,应依瞋恚的情形,以及随其所应依杀生等的情形,结合说明业道的差别。在此(两个三法中),将其他各两个界,收摄于能摄一切欲界、一切善的界中而说,称为“总摄说”。然而,若说“在此(六界中)”,则“欲界”一词便包含了欲界的法以及出离界等。
182. Ubhayattha uppannopi abhijjhāsaṃyogena kammapathajananato anabhijjhākammapathabhindanato ca kāmavitakko ‘‘kammapathabhedo’’ti vutto . Byāpādo panāti byāpādavacanena byāpādavitakkaṃ dasseti. So hi byāpādadhātūti. Tathā vihiṃsāya vihiṃsādhātuyā ca byāpādavasena yathāsambhavaṃ pāṇātipātādivasena ca kammapathabhedo yojetabbo. Etthāti dvīsu tikesu. Sabbakāmāvacarasabbakusalasaṅgāhakehi itare dve dve saṅgahetvā kathanaṃ sabbasaṅgāhikakathā. Etthāti pana etasmiṃ chakketi vuccamāne kāmadhātuvacanena kāmāvacarānaṃ nekkhammadhātuādīnañca gahaṇaṃ āpajjati.
“应令得”:指那些正在获得眼界等状态的法,通过将其取出而显示,从而应令得。“行于此中”故为“行”。行于何处?行于“遍观”。遍观之行即是“遍观行”,此为三地诸法的同义语。
Labhāpetabbāti cakkhudhātādibhāvaṃ labhamānā dhammā nīharitvā dassanena labhāpetabbā. Carati etthāti cāro, kiṃ carati? Sammasanaṃ, sammasanassa cāro sammasanacāro, tebhūmakadhammānaṃ adhivacanaṃ.
二、阿毗达摩分别释
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
183“眼”是以不共有的所属关系而说其特殊原因。因为那(眼)是不与其他补特伽罗共有的,而与青等一切色是共有的。“令作”的意思是,如同被指派“你应如此如此地转起”一般地令生起。而“令作”这一“界”的意义,正是由前缀所显了的殊胜义,即使没有前缀,“界”这个词也表达该意义,应如此看待。在作者、作业、状态、工具、处所等五种意义上,“界”这个词得以成立,这五种意义都已说过。金、银等“界”是金等的矿源,即岩石等。
183.Cakkhussāti visesakāraṇaṃ asādhāraṇasāmibhāvena niddiṭṭhaṃ. Tañhi puggalantarāsādhāraṇaṃ nīlādisabbarūpasādhāraṇañca. Vidahatīti evaṃ evañca tayā pavattitabbanti viniyujjamānaṃ viya uppādetīti attho. Vidahatīti ca dhātuattho eva visiṭṭho upasaggena dīpitoti vināpi upasaggena dhātūti eso saddo tamatthaṃ vadatīti daṭṭhabbo. Kattukammabhāvakaraṇaadhikaraṇesu dhātupadasiddhi hotīti pañcapi ete atthā vuttā. Suvaṇṇarajatādidhātuyo suvaṇṇādīnaṃ bījabhūtā selādayo.
“持有自己的自性,故为界”——在此也应知“界”一词的词源成就。因为“界”这个词本身也有“持有”的意义。而且,此处的“作者”意义与前不同,而“持有唯非情自性”是“界”这个词的主要意义,故另作说明。“如同界一般的界”——在此,如同“狮子”一词虽本指鬃毛,却惯用于人一样,“界”一词本惯用于岩石的部分,却转用于眼等,应如此看待。智与所知即是“智与所知”,它们的部分,即其差别所成的界,是“智与所知的部分”。其中,智的差别是法界的一部分,所知的差别则是十八种,因此,界仅仅是智与所知的部分。或者,以智所应知的自性,当以“界”这个词来说时,是依不颠倒而成为智所应知,而非依见等颠倒执取而成为所应知,这是其义。那智所应知的部分即是眼等。“界”这个词本惯用于具有不同特相的部分,如味等,而转用于其他类似的部分,如眼等,应如此看待;或者,如同在味等中一样,在眼等中也是惯用的。“这是唯无命者的同义语”——以此显示“界”这个词在“唯无命”的词义上是惯用的。“有此六界者”为“六界者”,世间称为“人”的那个法聚集,即是六界者,是地等六种唯无命自性的聚集而已,其中并无命者或人存在,这是其义。
Attano sabhāvaṃ dhārentīti dhātuyoti etthāpi dhātīti dhātūti padasiddhi veditabbā. Dhātu-saddo eva hi dhāraṇatthopi hotīti. Kattuatthopi cāyaṃ purimena asadisoti nissattasabhāvamattadhāraṇañca dhātu-saddassa padhāno atthoti visuṃ vutto. Dhātuyo viya dhātuyoti ettha sīha-saddo viya kesarimhi niruḷho purisesu, selāvayavesu niruḷho dhātu-saddo ca cakkhādīsu upacarito daṭṭhabbo. Ñāṇañca ñeyyañca ñāṇañeyyāni, tesaṃ avayavā tappabhedabhūtā dhātuyo ñāṇañeyyāvayavā. Tattha ñāṇappabhedā dhammadhātuekadeso, ñeyyappabhedā aṭṭhārasāpīti ñāṇañeyyāvayavamattā dhātuyo honti. Atha vā ñāṇena ñātabbo sabhāvo dhātusaddena vuccamāno aviparītato ñāṇañeyyo, na diṭṭhiādīhi viparītaggāhakehi ñeyyoti attho. Tassa ñāṇañeyyassa avayavā cakkhādayo. Visabhāgalakkhaṇāvayavesu rasādīsu niruḷho dhātu-saddo tādisesu aññāvayavesu cakkhādīsu upacarito daṭṭhabbo, rasādīsu viya vā cakkhādīsu niruḷhova. Nijjīvamattassetaṃ adhivacananti etena nijjīvamattapadatthe dhātu-saddassa niruḷhataṃ dasseti. Cha dhātuyo etassāti chadhātuyo, yo loke ‘‘puriso’’ti dhammasamudāyo vuccati, so chadhāturo channaṃ pathavīādīnaṃ nijjīvamattasabhāvānaṃ samudāyamatto, na ettha jīvo puriso vā atthīti attho.
前面已经说过眼等处的次第,因此在这里,于每一个三法中说明三种界的次第时,便说“依因果的次第而确立”。因果的次第确立即是因果性本身。其中,“因”指缘,“果”指缘所生,故说“眼界”等。而意界、法界与意识之间的因性,应当随其所应加以结合说明;或者,意界乃是以作为门的意为基础,从而成为那意识的因。
Cakkhādīnaṃ kamo pubbe vuttoti idha ekekasmiṃ tike tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ dhātūnaṃ kamaṃ dassento āha ‘‘hetuphalānupubbavavatthānavasenā’’ti. Hetuphalānaṃ anupubbavavatthānaṃ hetuphalabhāvova. Tattha hetūti paccayo adhippeto. Phalanti paccayuppannanti āha ‘‘cakkhudhātū’’tiādi. Manodhātudhammadhātūnañca manoviññāṇassa hetubhāvo yathāsambhavaṃ yojetabbo, dvārabhūtamanovasena vā tassā manodhātuyā.
所谓“依一切”,是指如同前面所说的光界等三十五界来说的。胜义自性在任何时候都不包含于世俗自性之中,因此说“依自性而存在”。月光、日光等只是颜色的光辉,所以说“光界其实就是色界”。所谓“系属于色等”,是说以贪欲所依之处的状态,将其执取为净相,因此不说“色等即是”,而说“系属”。即使没有贪欲所依之处的状态,也说了第二种选项:“善异熟所缘的净界”。害界是思心所,或者是伤害他人的欲求;无害界是悲悯。
Sabbāsaṃ vasenāti yathāvuttānaṃ ābhādhātuādīnaṃ pañcatiṃsāya dhātūnaṃ vasena. Aparamatthasabhāvassa paramatthasabhāvesu na kadāci antogadhatā atthīti āha ‘‘sabhāvato vijjamānāna’’nti. Candābhāsūriyābhādikā vaṇṇanibhā evāti āha ‘‘rūpadhātuyeva hi ābhādhātū’’ti. Rūpādipaṭibaddhāti rāgavatthubhāvena gahetabbākāro subhanimittanti sandhāya ‘‘rūpādayovā’’ti avatvā paṭibaddhavacanaṃ āha. Asatipi rāgavatthubhāve ‘‘kusalavipākārammaṇā subhā dhātū’’ti dutiyo vikappo vutto. Vihiṃsādhātu cetanā, paraviheṭhanachando vā. Avihiṃsā karuṇā.
“两者”指法界与意识界。关于劣等、中等、殊胜,应知:依前一种方法,被轻贱的眼等是劣等,被尊崇的是殊胜,未被过度轻贱也未被过度尊崇的,则是中等——这是从蕴分别中所说的劣等二法,从而引申出中等界。意识界虽依六识界而分别,但据说“由于摄取了意识界,其前导与后随的心界也便摄取了”,因此说“意识界……即是七识的纲要”。因为眼等界为数众多,而且其中每一界都有种种不同的状态,世间正是依众多界、种种界而说,所以只是“十八界的分类而已”。
Ubhopīti dhammadhātumanoviññāṇadhātuyo. Hīnādīsu purimanayena hīḷitā cakkhādayo hīnā, sambhāvitā paṇītā, nātihīḷitā nātisambhāvitā majjhimāti khandhavibhaṅge āgatahīnadukatoyeva nīharitvā majjhimā dhātu vuttāti veditabbā. Viññāṇadhātu yadipi chaviññāṇadhātuvasena vibhattā, tathāpi ‘‘viññāṇadhātuggahaṇena tassā purecārikapacchācārikattā manodhātu gahitāva hotī’’ti vuttattā āha ‘‘viññāṇadhātu…pe… sattaviññāṇasaṅkhepoyevā’’ti. Anekesaṃ cakkhudhātuādīnaṃ, tāsu ca ekekissā nānappakāratāya nānādhātūnaṃ vasena anekadhātunānādhātuloko vuttoti āha ‘‘aṭṭhārasadhātuppabhedamattamevā’’ti.
“以眼界、耳界、鼻界、舌界、身界、意界、意识界之分别”——注释书如此记载。此处,并非仅仅以“界”一词与眼等相连接,因为这是对能了知自性所作的分别说。若与“意识界”一词相连接,则不应有两次“意”字的取用,因为并不存在两个意识界。或者应说:“以眼……身、意识、心界之分别”,因为在不等的结合中,并没有双数复合词。然而,此处的文句可能是:“以眼……身识、意、意识界之分别”。
‘‘Cakkhusotaghānajivhākāyamanomanoviññāṇadhātubhedenā’’ti aṭṭhakathāyaṃ likhitaṃ. Tattha na cakkhādīnaṃ kevalena dhātu-saddena sambandho adhippeto vijānanasabhāvassa pabhedavacanato. Viññāṇadhātu-saddena sambandhe kariyamāne dve manogahaṇāni na kattabbāni. Na hi dve manoviññāṇadhātuyo atthīti. ‘‘Cakkhu…pe… kāyamanoviññāṇamanodhātū’’ti vā vattabbaṃ atulyayoge dvandasamāsābhāvato. Ayaṃ panettha pāṭho siyā ‘‘cakkhu…pe… kāyaviññāṇamanomanoviññāṇadhātubhedenā’’ti.
蕴、处之教说是略说,根之教说是广说,与此二者相对,界之教说便是不略不广的。或者,如经分别中所说的界之教说过于简略,而依光明界等乃至种种界而应说的教说则过于广博,相较于这两者,此处的教说便是“不略不广”。
Khandhāyatanadesanā saṅkhepadesanā, indriyadesanā vitthāradesanāti tadubhayaṃ apekkhitvā nātisaṅkhepavitthārā dhātudesanā. Atha vā suttantabhājanīye vuttadhātudesanā atisaṅkhepadesanā, ābhādhātuādīnaṃ anekadhātunānādhātuantānaṃ vasena desetabbā ativitthāradesanāti tadubhayaṃ apekkhitvā ayaṃ ‘‘nātisaṅkhepavitthārā’’ti.
如同鼓面是声音的所依,眼界是识的所依。通过这些譬喻显示:犹如无生命的鼓面与鼓槌等聚合时,无生命的声音等生起;同样,无生命的眼与色等聚合时,无生命的眼识等生起。如此,因果仅是诸界,并没有作者与受者的存在。
Bherītalaṃ viya cakkhudhātu saddassa viya viññāṇassa nissayabhāvato. Etāhi ca upamāhi nijjīvānaṃ bherītaladaṇḍādīnaṃ samāyoge nijjīvānaṃ saddādīnaṃ viya nijjīvānaṃ cakkhurūpādīnaṃ samāyoge nijjīvānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ pavattīti kāraṇaphalānaṃ dhātumattattā kārakavedakabhāvavirahaṃ dasseti.
“如同前导与后随”的意思是:某些无生命之物作为无生命者的前导与后随;或者,心界本身不超越自己的刹那,而眼识等也不超越自己的刹那——虽然其间并无真正的前导后随关系,但由于有前时与后时的差别,也应视为如同前导与后随。又因与三种苦相系属,故应被视为如同箭、如同矛。贪求本身就是苦,是贪求之苦,或因贪求受破坏而苦。因为想蕴将并非真实、纵是苦苦的事物也认知为净等,由此生起那种贪求,又因所希求的净等未能成就而带来破坏。以业为主的诸行,故说“投入结生”等。所谓“与生苦相系属”,即是被自己所生的生苦所系属,因为“有缘生”即是生苦。正如看似莲花实如刀轮,色也以女人等姿态显现,产生种种灾祸。一切不幸——贪等烦恼以及生等之苦——都有害、不实、可怖畏;而作为它们的对立面,故应被视为不死等。
Purecarānucarā viyāti nijjīvassa kassaci keci nijjīvā purecarānucarā viyāti attho. Manodhātuyeva vā attano khaṇaṃ anativattantī attano khaṇaṃ anativattantānaṃyeva cakkhuviññāṇādīnaṃ avijjamānepi purecarānucarabhāve pubbakālāparakālatāya purecarānucarā viya daṭṭhabbāti attho. Sallamiva sūlamiva tividhadukkhatāsamāyogato daṭṭhabbo. Āsāyeva dukkhaṃ āsādukkhaṃ, āsāvighātaṃ dukkhaṃ vā. Saññā hi abhūtaṃ dukkhadukkhampi subhādito sañjānantī taṃ āsaṃ tassā ca vighātaṃ āsīsitasubhādiasiddhiyā janetīti. Kammappadhānā saṅkhārāti ‘‘paṭisandhiyaṃ pakkhipanato’’tiādimāha. Jātidukkhānubandhanatoti attanā nibbattiyamānena jātidukkhena anubandhattā. Bhavapaccayā jāti hi jātidukkhanti. Padumaṃ viya dissamānaṃ khuracakkaṃ viya rūpampi itthiyādibhāvena dissamānaṃ nānāvidhupaddavaṃ janeti. Sabbe anatthā rāgādayo jātiādayo ca visabhūtā asantā sappaṭibhayā cāti tappaṭipakkhabhūtattā amatādito daṭṭhabbā.
“即使放开了,也要抓住另一个”——此句显示:如同猴子放开了已抓住的树枝,也无法在空中停留;同样,心即使放下了已执取的所缘,若不另抓取一个所缘,便不能持续运作,由此显示与猴子的相似性。虽被八支箭射中,仍不调伏的恶马,即是劣马。登上舞台的演员,即为舞台演员。
Muñcitvāpi aññaṃ gahetvāvāti etena makkaṭassa gahitaṃ sākhaṃ muñcitvāpi ākāse ṭhātuṃ asamatthatā viya gahitārammaṇaṃ muñcitvāpi aññaṃ aggahetvā pavattituṃ asamatthatāya makkaṭasamānataṃ dasseti. Aṭṭhivedhaviddhopi damathaṃ anupagacchanto duṭṭhasso assakhaḷuṅko. Raṅgagato naṭo raṅganaṭo.
184184.“缘于眼与色”等句中,于门与所缘用单数、复数来说明,是因为:不同相续或同一相续中所生的识,有作为同一相续识之缘的状态,且有一类与多类的差别。
184.Cakkhuñca paṭicca rūpe cātiādinā dvārārammaṇesu ekavacanabahuvacananiddesā ekanānāsantānagatānaṃ ekasantānagataviññāṇapaccayabhāvato ekanānājātikattā ca.
“于一切法中”:此处之“一切”一词,应理解为依其所摄范围,安立于如前所述之识所摄或所缘所摄的“局部一切”之中。在解释意识界时,有言:“于眼识界生起并灭尽之无间,意界生起;于意界生起并灭尽之无间,心亦生起。”正如眼识界之后有意界,意界之后亦有心生起,乃至下一意界将生起之前,将其间持续的一切心视为一体而说,此义亦可成立。如此,则意识界之后生起的意界,便不会有成为意识界之过失。因为,显示五识界与意界的次第,是为了开显与其性质相异、且由生起处所限定之心的意识界性,而非仅凭无间生起;因此,将性质各异者总摄为一体来显示,是合理的。即便未总摄为一体,当其中某一性质相异者被显示时,依其共通性,其余一切具彼性质者亦已得显,应如此理解。若以“亦”字将意识界也总摄在内,则有人会问:“既然以‘于意识界之无间亦生起心……乃至……他们意识界’这一表述将意识界总摄其中,有分之后生起的意界心便被排除了吗?”答:并非如此,因为彼(意界心)的意识界性并不成立。盖所难问者,其本身并不能成为辩驳之依据。
Sabbadhammesūti ettha sabba-saddo adhikāravasena yathāvuttaviññāṇasaṅkhāte ārammaṇasaṅkhāte vā padesasabbasmiṃ tiṭṭhatīti daṭṭhabbo. Manoviññāṇadhātuniddese ‘‘cakkhuviññāṇadhātuyā uppajjitvā niruddhasamanantarā uppajjati manodhātu, manodhātuyāpi uppajjitvā niruddhasamanantarā uppajjati citta’’nti cakkhuviññāṇadhātānantaraṃ manodhātu viya manodhātānantarampi uppajjati cittanti yāva aññā manodhātu uppajjissati, tāva pavattaṃ sabbaṃ cittaṃ ekattena gahetvā vuttanti evampi attho labbhati. Evañhi sati manoviññāṇadhātānantaraṃ uppannāya manodhātuyā manoviññāṇadhātubhāvappasaṅgo na hotiyeva. Pañcaviññāṇadhātumanodhātukkamanidassanañhi tabbidhurasabhāvena uppattiṭṭhānena ca paricchinnassa cittassa manoviññāṇadhātubhāvadassanatthaṃ, na anantaruppattimattenāti tabbidhurasabhāve ekattaṃ upanetvā dassanaṃ yujjati. Anupanītepi ekatte tabbidhurasabhāve ekasmiṃ dassite sāmaññavasena aññampi sabbaṃ taṃ sabhāvaṃ dassitaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ. Pi-saddena manoviññāṇadhātusampiṇḍane ca sati ‘‘manoviññāṇadhātuyāpi samanantarā uppajjati cittaṃ…pe… tajjā manoviññāṇadhātū’’ti manoviññāṇadhātuggahaṇena bhavaṅgānantaraṃ uppannaṃ manodhātucittaṃ nivattitaṃ hotīti ce? Na, tassā manoviññāṇadhātubhāvāsiddhito. Na hi yaṃ codīyati, tadeva parihārāya hotīti.
“于意界,亦于意识界”——以此对“意”的两种表述,显示了二者彼此性质相异。由此应知,意界转向的意识界性已被排除。因为其与意识界相异的意界自性,已由“或于一切法中,第一转向生起”等语所说明。“他们一切”者,此仅为略示而已。并非仅速行之终了才是意识界,彼所缘等亦是意识界。如是,依与五识界、意界性质相殊胜的自性,显示了这一切意识界之后,再依意门而显示殊胜的速行意识界,故说“依于意……”等。若认为此处仅依六门而将速行终了之心显示为“意识界”,则因未摄死亡、结生、有分,便成有余之教说,故应依前述之理趣解了其义。或者,与六门心具有相同特征的其他心,也应知是被显示为“意识界”。
Manodhātuyāpi manoviññāṇadhātuyāpīti manadvayavacanena dvinnaṃ aññamaññavidhurasabhāvatā dassitāti teneva manodhātāvajjanassa manoviññāṇadhātubhāvo nivattitoti daṭṭhabbo. Vutto hi tassa manoviññāṇadhātuvidhuro manodhātusabhāvo ‘‘sabbadhammesu vā pana paṭhamasamannāhāro uppajjatī’’tiādinā. Sā sabbāpīti etaṃ mukhamattanidassanaṃ. Na hi javanapariyosānā eva manoviññāṇadhātu, tadārammaṇādīnipi pana hontiyevāti. Evaṃ pañcaviññāṇadhātumanodhātuvisiṭṭhasabhāvavasena sabbaṃ manoviññāṇadhātuṃ dassetvā puna manodvāravasena sātisayaṃ javanamanoviññāṇadhātuṃ dassento ‘‘manañca paṭiccā’’tiādimāha. Yadi pana channaṃ dvārānaṃ vasena javanāvasānāneva cittāni idha ‘‘manoviññāṇadhātū’’ti dassitānīti ayamattho gayheyya, cutipaṭisandhibhavaṅgānaṃ aggahitattā sāvasesā desanā āpajjati, tasmā yathāvuttena nayena attho veditabbo. Chadvārikacittehi vā samānalakkhaṇāni aññānipi ‘‘manoviññāṇadhātū’’ti dassitānīti veditabbāni.
“于‘缘’一词出现之处”:在此处,如“意亦领受他们之行境对象”等句中,将其(意)单独列出是合适的;然而,在此“缘眼……”等句中,以“而”字总摄,犹如令转向也成为依止于眼等那样,在“缘意”一词出现之处,其意趣是:应令转向唯依止于称为意门的有分。
Paṭiccāti āgataṭṭhāneti ettha ‘‘mano ca nesaṃ gocaravisayaṃ paccanubhotī’’tiādīsu (ma. ni. 1.455) visuṃ kātuṃ yuttaṃ, idha pana ‘‘cakkhuñca paṭiccā’’tiādīsu ca-saddena sampiṇḍetvā āvajjanassapi cakkhādisannissitatākaraṇaṃ viya manañca paṭiccāti āgataṭṭhāne manodvārasaṅkhātabhavaṅgasannissitameva āvajjanaṃ kātabbanti adhippāyo.
三、问答之释义
3. Pañhapucchakavaṇṇanā
问答部分,因前文已述其理则,故此处意义甚为明了。
Pañhapucchakaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānamevāti.