十四、学处分别
14. Sikkhāpadavibhaṅgo
一、阿毗达摩分别注释
1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
703“依止处”的意思,是以相应为缘、以亲依止为缘而成为处所。将米饼、米饭、碎米等种种材料放入并捣碎后制成者,名为酒。以蜂蜜等花、菠萝蜜等果、甘蔗、葡萄等种种材料的汁液,经长时间放置而成者,名为梅酒,即“酿造酒”之义。
703.Patiṭṭhānaṭṭhenāti sampayogavasena upanissayavasena ca okāsabhāvena. Piṭṭhapūvaodanakiṇṇanānāsambhāre pakkhipitvā madditvā katā surā nāma. Madhukādipupphapanasādiphalaucchumuddikādinānāsambhārānaṃ rasā ciraparivāsitā merayaṃ nāma, āsavoti attho.
704“与之相应故”,是指与远离相应,或与远离之思相应。
704.Taṃsampayuttattāti viratisampayuttattā, viraticetanāsampayuttattā vā.
“即是业道”之意为:在不共于一切者的禅那等部分中,即是业道的部分。饮酒也被称为“诸比丘,若数数饮酒……乃至……能令堕地狱”(《增支部》8.40),以别立业道的形式出现。若如此,则成了十一种业道,因此应知,它是因为对上述业道具有资助性、同分性而被摄入其中的。
Kammapathā evāti asabbasādhāraṇesu jhānādikoṭṭhāsesu kammapathakoṭṭhāsikā evāti attho. Surāpānampi ‘‘surāpānaṃ, bhikkhave, āsevitaṃ…pe… nirayasaṃvattanika’’nti (a. ni. 8.40) visuṃ kammapathabhāvena āgatanti vadanti. Evaṃ sati ekādasa kammapathā siyuṃ, tasmāssa yathāvuttesveva kammapathesu upakārakattasabhāgattavasena anupaveso daṭṭhabbo.
应知“以七种男女为所缘”,即是依如此执持的诸行为所缘。因为曾说过“五学处是微细所缘”,而且接下来还会说:“因为所有这些(远离)都是以应违犯的事物为所缘,以瞋恚之思而远离的。”(《分别论注》704)
Sattaitthipurisārammaṇatā tathāgahitasaṅkhārārammaṇatāya daṭṭhabbā. ‘‘Pañca sikkhāpadā parittārammaṇā’’ti hi vuttaṃ. ‘‘Sabbāpi hi etā vītikkamitabbavatthuṃ ārammaṇaṃ katvā veracetanāhi eva viramantī’’ti (vibha. aṭṭha. 704) ca vakkhatīti.
持牛戒者本性温顺。“为了仅值一厘钱的利益”等语,是就出于贪欲而说妄语而言。就出于瞋恚而说妄语而言,则包含了达到究竟的破僧。若出于瞋恚、为损害他人而说妄语,则当视对方功德的大小,配以轻罪或重罪,并依害心的强弱而定。舍堕、由咒术所成及由神通所成者,唯摄于自手、教令二种之中,故只取此二种。
Gorūpasīlako pakatibhaddo. Kākaṇikamattassa atthāyātiādi lobhavasena musākathane vuttaṃ. Dosavasena musākathane ca niṭṭhappatto saṅghabhedo gahito. Dosavasena parassa byasanatthāya musākathane pana tassa tassa guṇavasena appasāvajjamahāsāvajjatā yojetabbā, mandādhimattabyasanicchāvasena ca. Nissaggiyathāvaravijjāmayiddhimayā sāhatthikāṇattikesveva pavisantīti dve eva gahitā.
“五者亦是业道”者,是就称为思的权说戒而说;而远离戒则是道分。“而他们”一词,是指其余诸戒。
Pañcapi kammapathā evāti cetanāsaṅkhātaṃ pariyāyasīlaṃ sandhāya vuttaṃ, viratisīlaṃ pana maggakoṭṭhāsikanti. Tesaṃ panāti sesasīlānaṃ.
712说为“以部分为性”,但应说为“以依止为性”。在此,于学处章中,已断五种不能处的阿罗汉,其所应远离的怨敌已完全无存,故于诸唯作心中,远离并不存在,因此未被举出。然而,有学虽已断五怨敌,但因仍有与彼同分的、作为怨敌的不善法,以及怨敌之因的贪等存在,故远离的生起并非不可能。再者,由不善所等起的身业等,即是他们的身恶行等,正是怨敌;由于这些怨敌的存在,他们的远离确实存在,因此,即使尚未得果的上三道,亦具足八支性。于学处章中,因不应修习,故果法亦非所应学;而于已学之学处者所生起的唯作法,亦非任何无记之学,故未被举出。
712.‘‘Koṭṭhāsabhāvenā’’ti vuttaṃ, ‘‘patiṭṭhānabhāvenā’’ti pana vattabbaṃ. Ettha pana sikkhāpadavāre pahīnapañcābhabbaṭṭhānassa arahato viramitabbaverassa sabbathā abhāvā kiriyesu viratiyo na santīti na uddhaṭā, sekkhānaṃ pana pahīnapañcaverattepi taṃsabhāgatāya verabhūtānaṃ akusalānaṃ veranidānānaṃ lobhādīnañca sabbhāvā viratīnaṃ uppatti na na bhavissati. Akusalasamuṭṭhitāni ca kāyakammādīni tesaṃ kāyaduccaritādīni verāneva, tehi ca tesaṃ viratiyo honteva, yato naphalabhūtassapi uparimaggattayassa aṭṭhaṅgikatā hoti. Sikkhāvāre ca abhāvetabbatāya phaladhammāpi na sikkhitabbā, nāpi sikkhitasikkhassa uppajjamānā kiriyadhammāti na keci abyākatā sikkhāti uddhaṭā.
二、问分注释
2. Pañhapucchakavaṇṇanā
714“以适时远离之力”的意思是:对于现前已至的所缘,依应远离的方式,以远离之力。
714.Sampattavirativasenāti sampatte paccuppanne ārammaṇe yathāviramitabbato virativasenāti attho.