14. 学处分别根本复注
14. Sikkhāpadavibhaṅgo
14 段
2. 阿毗达摩分别注释
1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
703“依止处”的意思,是通过相应、亲依止以及作为处所。把米饼、米饭、碎米等各种材料放进去捣碎后做成的,就叫酒。把花蜜、菠萝蜜等果、甘蔗、葡萄等各种材料的汁液长时间放置而成的,就叫梅酒,也就是“漏”的意思。
703.Patiṭṭhānaṭṭhenāti sampayogavasena upanissayavasena ca okāsabhāvena. Piṭṭhapūvaodanakiṇṇanānāsambhāre pakkhipitvā madditvā katā surā nāma. Madhukādipupphapanasādiphalaucchumuddikādinānāsambhārānaṃ rasā ciraparivāsitā merayaṃ nāma, āsavoti attho.
704与它相应的缘故,是指与远离相应的缘故,或者与远离的思相应的缘故。
704.Taṃsampayuttattāti viratisampayuttattā, viraticetanāsampayuttattā vā.
“只是业道”这句话的意思是:在那些并非一切人都共通的部分,比如禅那等当中,它们只是属于业道的部分。他们还说,饮酒也是以单独的业道身份出现的,因为经文说“诸比丘,饮酒……乃至……能导致地狱”(《增支部》8.40)。如果这样,那就会变成十一种业道。因此应当理解,它是依对上述那些业道具有助益性和同分性而被归入其中的。
Kammapathā evāti asabbasādhāraṇesu jhānādikoṭṭhāsesu kammapathakoṭṭhāsikā evāti attho. Surāpānampi ‘‘surāpānaṃ, bhikkhave, āsevitaṃ…pe… nirayasaṃvattanika’’nti (a. ni. 8.40) visuṃ kammapathabhāvena āgatanti vadanti. Evaṃ sati ekādasa kammapathā siyuṃ, tasmāssa yathāvuttesveva kammapathesu upakārakattasabhāgattavasena anupaveso daṭṭhabbo.
应当把“以众生、女人、男人为所缘”理解为以如此执取的诸行为所缘。因为说过“五学处是有限所缘”,而且接下来还会说:“所有这些远离都是以可违犯之事为所缘,从瞋恚之思而远离。”(《分别论注》704)
Sattaitthipurisārammaṇatā tathāgahitasaṅkhārārammaṇatāya daṭṭhabbā. ‘‘Pañca sikkhāpadā parittārammaṇā’’ti hi vuttaṃ. ‘‘Sabbāpi hi etā vītikkamitabbavatthuṃ ārammaṇaṃ katvā veracetanāhi eva viramantī’’ti (vibha. aṭṭha. 704) ca vakkhatīti.
持牛戒的人本性善良。“为了仅值一枚小铜钱的利益”这类话,是就因贪欲而说妄语的情况说的。因嗔怒而说妄语的情况中,则包括了达到究竟程度的破僧。至于因嗔怒、为了让别人遭受损害而说妄语,就要根据对方功德的大小,配上轻罪或重罪,也要根据想害对方程度是轻还是重来判定。动产、不动产、咒术所成和神通所成,只归入自手取和教令他取这两类,所以只取了这两种。
Gorūpasīlako pakatibhaddo. Kākaṇikamattassa atthāyātiādi lobhavasena musākathane vuttaṃ. Dosavasena musākathane ca niṭṭhappatto saṅghabhedo gahito. Dosavasena parassa byasanatthāya musākathane pana tassa tassa guṇavasena appasāvajjamahāsāvajjatā yojetabbā, mandādhimattabyasanicchāvasena ca. Nissaggiyathāvaravijjāmayiddhimayā sāhatthikāṇattikesveva pavisantīti dve eva gahitā.
“五者也是业道”这句话,是就称为思的方便戒而说的;而远离戒则属于道支。“而他们”一词,指的是其余的诸戒。
Pañcapi kammapathā evāti cetanāsaṅkhātaṃ pariyāyasīlaṃ sandhāya vuttaṃ, viratisīlaṃ pana maggakoṭṭhāsikanti. Tesaṃ panāti sesasīlānaṃ.
712“以部分为性”这句话,应该改说为“以依止为性”。不过在这里,学处那一节里没有列出远离,是因为对已断除五种不可能之处的阿拉汉来说,应当远离的怨敌已经完全不存在,所以在唯作心里根本没有远离。然而,对有学来说,即使已经断除了五种怨敌,但由于与那些怨敌同类的、作为怨敌的不善法,以及作为怨敌根源的贪等仍然存在,所以远离的生起并不是不可能。再者,由不善所等起的身业等,就是他们的身恶行等,正是怨敌;因为有这些怨敌,他们的远离确实存在,所以即使尚未证果的上三道也具足八支。而在学处那一节里,因为不是应当修习的,所以果法也不是应当学的;已学学处的人所生起的唯作法,也不是任何无记之学,所以没有列出。
712.‘‘Koṭṭhāsabhāvenā’’ti vuttaṃ, ‘‘patiṭṭhānabhāvenā’’ti pana vattabbaṃ. Ettha pana sikkhāpadavāre pahīnapañcābhabbaṭṭhānassa arahato viramitabbaverassa sabbathā abhāvā kiriyesu viratiyo na santīti na uddhaṭā, sekkhānaṃ pana pahīnapañcaverattepi taṃsabhāgatāya verabhūtānaṃ akusalānaṃ veranidānānaṃ lobhādīnañca sabbhāvā viratīnaṃ uppatti na na bhavissati. Akusalasamuṭṭhitāni ca kāyakammādīni tesaṃ kāyaduccaritādīni verāneva, tehi ca tesaṃ viratiyo honteva, yato naphalabhūtassapi uparimaggattayassa aṭṭhaṅgikatā hoti. Sikkhāvāre ca abhāvetabbatāya phaladhammāpi na sikkhitabbā, nāpi sikkhitasikkhassa uppajjamānā kiriyadhammāti na keci abyākatā sikkhāti uddhaṭā.
2. 提问者注释
2. Pañhapucchakavaṇṇanā
714“以已得远离之力”的意思是:对于已得、现前的所缘,应当依适当的方式远离,这就是以远离之力。
714.Sampattavirativasenāti sampatte paccuppanne ārammaṇe yathāviramitabbato virativasenāti attho.