第十二 禅那分别
12. Jhānavibhaṅgo
经分别
1. Suttantabhājanīyaṃ
508禅那的前行准备工作圆满,就是巴帝摩卡防护等。因为不净随念和出世间禅那在此之外不存在,所以(论主)作了全部种类的概括,并以“外道诸说空无沙门”(中部1.139;增支部4.241)这句话,表明即使具备造就沙门性之前分应作圆满的人,也是不存在的。在依名身等而说的学处中,对于应当以不违越语句来学习的部分,或者对于应当以圆满修习那被称为不违犯、远离、思心所的学处部分,其中各别的比丘学等,是学处的一部分,应当修学,所以说“学处者,这是对彼应学之法的阐明”。
508. Jhānassa pubbabhāgakaraṇīyasampadā pātimokkhasaṃvarādi. Asubhānussatiyo lokuttarajjhānāni ca ito bahiddhā natthīti sabbappakāra-ggahaṇaṃ karoti, suññā parappavādā samaṇebhīti (ma. ni. 1.139; a. ni. 4.241) vacanena samaṇabhāvakarapubbabhāgakaraṇīyasampadāsampannassapi abhāvaṃ dasseti. Sikkhāpadesu nāmakāyādivasena vuttesu vacanānatikkamavasena sikkhitabbesu, avītikkamanaviraticetanāsaṅkhātesu vā sikkhākoṭṭhāsesu paripūraṇavasena sikkhitabbesu sā sā bhikkhusikkhādikā sikkhāpadekadesabhūtā sikkhitabbāti āha ‘‘sikkhāpadesūti idamassa sikkhitabbadhammaparidīpana’’nti.
通过知足等角度,开示这些功德:对任何所得都能知足、称赞这种知足、没得到时也不焦虑、得到后受用而不贪著。阐明“是修习禅那的实践者”,就是阐明实践者的身份。用“阿兰若”等说明住所的种类,用“少声”等说明没有过患,用“适合独处”等说明利益,所以说“住所种类……阐明”。
Santosādivasena itarītarasantosaṃ, tassa ca vaṇṇavāditaṃ, aladdhā ca aparitassanaṃ, laddhā ca agadhitaparibhoganti ete guṇe dasseti. Jhānabhāvanāya kārakoti paridīpanaṃ kārakabhāvaparidīpanaṃ. Araññantiādinā senāsanassa pabhedaṃ, appasaddantiādinā nirādīnavataṃ, paṭisallānasāruppanti ānisaṃsaṃ dīpetīti āha ‘‘senāsanappabhede…pe… paridīpana’’nti.
509509. 从“业义”“见”等词的角度,教法被说成是“已见故为见”等等。从自性的角度来说,就是不颠倒的角度。正在修学的人调伏身体等,而不是别的,所以说“以应当修学的意义为律”;或者,律就是应当修学的学处,三蕴是应当修学的,就像律一样,因此称为律,这样来显示。三学是大师给予教诫的体性,所以说“以给予教诫的方式”。
509. Kammatthehi diṭṭhi-saddādīhi sāsanaṃ vuttanti ‘‘diṭṭhattā diṭṭhī’’tiādi vuttaṃ. Sabhāvaṭṭhenāti aviparītaṭṭhena. Sikkhiyamāno kāyādīni vineti, na aññathāti āha ‘‘sikkhitabbaṭṭhena vinayo’’ti, vinayo vā sikkhitabbāni sikkhāpadāni, khandhattayaṃ sikkhitabbanti vinayo viyāti vinayoti dasseti. Satthu anusāsanadānabhūtaṃ sikkhattayanti āha ‘‘anusiṭṭhidānavasenā’’ti.
“以正见为缘”,意思是以正见作为条件。因为对于正在修学的人,三学中的正见会得以圆满。依据“因此,比丘,你应当首先在善法中清净自己——什么是善法的最初?就是极为清净的戒和正直的见”这一说法,三学是以正见为先导的。在这里,依果与因的转喻,三学被称为“见”;或者是指以善法中属于自身一部分的正见——这就是其意旨。由于世尊以调伏为行,所以律就是三学;而那种调伏是依于法、以不偏不倚的性质,或依教说之法而进行的,不是靠杖罚等手段,因此称为“法与律”。
Sammādiṭṭhipaccayattāti sammādiṭṭhiyā paccayattā. Tisso hi sikkhā sikkhantassa sammādiṭṭhi paripūratīti. ‘‘Tasmātiha tvaṃ bhikkhu ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu, ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Sīlañca suvisuddhaṃ diṭṭhi ca ujukā’’ti (saṃ. ni. 5.369) vacanato sammādiṭṭhipubbaṅgamaṃ sikkhattayaṃ. Etasmiñca atthadvaye phalakāraṇopacārehi sikkhattayaṃ ‘‘diṭṭhī’’ti vuttaṃ, kusaladhammehi vā attano ekadesabhūtehīti adhippāyo. Bhagavato vinayanakiriyattā vinayo sikkhattayaṃ, taṃ pana vinayanaṃ dhammeneva avisamasabhāvena, desanādhammena vā pavattaṃ, na daṇḍādināti ‘‘dhammavinayo’’ti vuttaṃ.
“无过失的法义”,是指最上的无过失,也就是涅槃之义;或者是指不动心解脱之义。在诸法当中,对于应当证知等的法,具备证知等作用的就是三学,所以它被称为“法与律”。“于此、于此”这样一再地被说,就是在作确定;或者可以理解为省略了eva这个词,基于这个意思,所以说“作了确定”。
Anavajjadhammatthanti paramānavajjanibbānatthaṃ, akuppacetovimuttiatthaṃ vā. Dhammesu abhiññeyyādīsu abhijānanādikāraṇaṃ sikkhattayanti taṃ ‘‘dhammavinayo’’ti vuttaṃ. ‘‘Imissā imasmi’’nti punappunaṃ vuccamānaṃ niyamakaraṇaṃ hoti, eva-saddalopo vā katoti adhippāyenāha ‘‘niyamo kato’’ti.
510比丘:因为ka这个音节没有别的意思,只是把词形加长,所以解释说,意思是“具有乞食的本性”。如果读作bhikkhako,那么意思就是“乞食者即比丘”。jallikaṃ指混了尘垢的污秽,amissaṃ则指纯粹的污秽。穿破碎衣者:这个词源解释是因为bhikkhu一词已经惯用于指穿破碎衣的人,所以才这样说。
510.Bhikkhukoti anaññatthena ka-kārena padaṃ vaḍḍhitanti ‘‘bhikkhanadhammatāyā’’ti atthamāha. Bhikkhakoti pana pāṭhe bhikkhatīti bhikkhakoti attho. Jallikaṃ rajamissaṃ malaṃ, amissaṃ malameva. Bhinnapaṭadharoti nibbacanaṃ bhinnapaṭadhare bhikkhu-saddassa niruḷhattā vuttaṃ.
对于还有应修习和应断除的界限残留的人,他就是“有界限者”;而阿罗汉因为没有这种残留,所以是“无界限者”,因此说“诸比丘以无界限断除烦恼”。或者,“界限”这个词习惯上用来指一部分,而阿罗汉已修习一切道、断除一切烦恼,所以一切道与一切烦恼不被称为“界限”。“以断除故”——应当知道,这个语源解释是依照“破坏”这个同义词来说的。
Yassa bhāvetabbo pahātabbo ca odhi avasiṭṭho atthi, so odhiso, arahā pana tadabhāvā odhirahitoti ‘‘anodhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhū’’ti vutto. Odhi-saddo vā ekadese niruḷhoti sabbamaggā sabbakilesā ca arahatā bhāvitā pahīnā ca ‘‘odhī’’ti na vuccanti. Pahānāti idañca nibbacanaṃ bhedanapariyāyavasena vuttanti veditabbaṃ.
这里用“有学”等说法,通过“比丘”这个词,从功德的角度来说明它所指的含义;而前面则是用“依共称、依自称”等说法,从它被认知的角度来说明;又用“乞食”等说法,从词源解释的角度来说明。
Sekkhotiādinā bhikkhu-saddena vuccamānaṃ atthaṃ guṇavasena dasseti, heṭṭhā pana ‘‘samaññāya paṭiññāyā’’ti paññāyanavasena, ‘‘bhikkhatī’’tiādinā nibbacanavasena dassito.
“有学比丘”这句话,说的是七种有学;“已破坏诸恶故……为比丘”这句话,说的只是漏尽者。这两种说法,和“有学者:与凡夫善人一起的七位圣者;已破坏故:以此说四位果位者”这两种说法并不一致,应当知道那只是直接表面的说法。有人说:“在其余地方,说的是凡夫善人等”——难道不是也依自称而说了比丘戒吗?确实说了,但这里并不是这个意思,因为这里所指的是能生起一切种类禅那的人。
Sekkho bhikkhūti satta sekkhā kathitā, bhinnattā pāpakānaṃ…pe… bhikkhūti khīṇāsavova kathitoti idaṃ dvayaṃ ‘‘sekkhoti puthujjanakalyāṇakena saddhiṃ satta ariyā, bhinnattāti iminā pana cattāro phalaṭṭhā’’ti iminā dvayena na sameti, tadidaṃ nippariyāyadassanaṃ vuttanti veditabbaṃ. ‘‘Sesaṭṭhānesu puthujjanakalyāṇakādayo kathitā’’ti vuttaṃ, nanu paṭiññāya bhikkhusīlopi vuttoti? Vutto, na pana idhādhippeto sabbappakārajjhānanibbattakassa adhippetattā.
世尊的话因为是完成具足戒羯磨的因由,所以是“处”;与那相应的,就是“值得作为处”;而且没有减少、没有增加,也不是不按次第而说的——这就是这里的含义。
Bhagavato vacanaṃ upasampadākammakaraṇassa kāraṇattā ṭhānaṃ, tadanurūpaṃ ṭhānārahaṃ, anūnañattianussāvanaṃ uppaṭipāṭiyā ca avuttanti attho.
511从直接、非引申的角度来说,这里要表达的是:戒就是受持离与不违犯离之状态。关于无贪等,则是就心所戒而说它是引申意义上的戒。他们称之为“城建筑师”“宅地明师”。四种食,即所食等,或者说是应嚼的、应吃的、应舐的、应吮的。
511.Nippariyāyato sīlaṃ samādānaviratiavītikkamanaviratibhāvatoti adhippāyo. Anabhijjhādīni sandhāya cetasikasīlassa pariyāyasīlatā vuttā. Nagaravaḍḍhakī vatthuvijjācariyoti vadanti. Catubbidho āhāro asitādīni, bhakkhitabbabhuñjitabbalehitabbacubitabbāni vā.
具足巴帝摩卡防护的人,就是守护好根门的人,因为三种善行都以根律仪为依托;或者说,巴帝摩卡防护是根律仪的亲依止缘。因此,通过巴帝摩卡防护而守护根门的人,就被称为“以巴帝摩卡防护而防护”。正是基于这个意思,注释者把“防护”解释为“守护根门”。而“以巴帝摩卡和以律仪”这句话,应当理解为:巴帝摩卡之外的其他戒,已经通过“摄持身体不违犯等”这一说法被涵盖在内了。第二种解释则是就两者本质相同而说的。
Pātimokkhasaṃvarena upeto pihitindriyo hoti tiṇṇaṃ sucaritānaṃ indriyasaṃvarāhārattā, pātimokkhasaṃvaro vā indriyasaṃvarassa upanissayo hoti. Iti pātimokkhasaṃvarena pihitindriyo ‘‘pātimokkhasaṃvarasaṃvuto’’ti vutto. Iminā adhippāyena ‘‘saṃvuto’’ti etassa pihitindriyoti atthamāha. Pātimokkhena ca saṃvarena cāti idaṃ pātimokkhato aññaṃ sīlaṃ kāyikaavītikkamādiggahaṇena gahitanti iminā adhippāyena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Dutiyo panattho dvinnampi ekatthataṃ sandhāya vutto.
513“一切恶戒”这句话,已经把贪欲等也包括进去了。为了说明这一点,才说“即使只是心里想,也照样算做了”。这里说的“此处”,是指以身、语违犯等方式表现出来的非行。所谓“犯舍重物”,意思就是犯了土喇咤亚罪。
513.Sabbampidussīlyanti iminā abhijjhādayo ca gahitāti sandhāyāha ‘‘manasāpi ācarati eva, tasmā taṃ dassetu’’nti. Tatthāti kāyikavītikkamādivasena vuttesu anācāresu. Garubhaṇḍavissajjanamāpajjatīti thullaccayaṃ āpajjatīti attho.
“非栽种的”是指在僧团土地上自然生长出来的,这是所说的。增长业,是指属于重物一类的业。杖罚业,是说前面讲过的手工劳作。沐浴物,就是用这个东西来洗的,比如沐浴粉等。
Aropimoti saṅghikabhūmiyaṃ uṭṭhito vutto. Phātikammanti garubhaṇḍantarabhūtaṃ kammaṃ. Daṇḍakammanti yathāvuttaṃ hatthakammamāha. Sināyanti etenāti sinānaṃ, cuṇṇādi.
用真实与不真实的话说好听的话,就叫“谄媚”;想要别人来谄媚自己,就是“欲谄媚者”,这种状态就是“谄媚欲性”。绿豆汤没有什么不能进去的地方,因为它跟一切食物都不相冲突,这就是这里的用意。“随从”就是养育、持守或滋养;或者,作为随伴的仆役、侍从,就叫随从。
Saccālīkena piyavādī ‘‘cāṭū’’ti vuccati, cāṭuṃ attānaṃ icchatīti cāṭukāmo, tassa bhāvo cāṭukamyatā. Muggasūpassa appavisanaṭṭhānaṃ nāma natthi sabbāhārehi aviruddhattāti adhippāyo. Paribhaṭati dhāreti, poseti vāti paribhaṭo, atha vā parivārabhūto bhaṭo sevako paribhaṭo.
掌管库藏的工作,据说是由在家人做的。为了团食而回施团食,或者布施团食之后再接受回施的团食,这叫团食回施。对僧团受用物和塔庙受用物作不恰当的思量,就是把它们安立为僧团所得和塔庙所得;有些人如同对待自己所有物般行事。
Bhaṇḍāgārikakammaṃ gihīnaṃ kariyamānaṃ vuttaṃ. Piṇḍatthaṃ paṭipiṇḍadānaṃ, piṇḍaṃ datvā paṭipiṇḍaggahaṇaṃ vā piṇḍapaṭipiṇḍaṃ. Saṅghabhogacetiyabhogānaṃ ayoniso vicāraṇaṃ saṅghuppādacetiyuppādapaṭṭhapanaṃ, attano santake viya paṭipajjananti keci.
514牛在那里行走,所以叫“行境”;像行境一样,所以叫“行境”,也就是应当经常行走的地方。或者,牛比喻眼等诸根,以这些根所应行走的地方为“行境”。不合适的行境是“非行境”,与此不同的合适者,则被称为“行境”。
514. Gāvo caranti etthāti gocaro, gocaro viyāti gocaro, abhiṇhaṃ caritabbaṭṭhānaṃ. Gāvo vā cakkhādīni indriyāni, tehi caritabbaṭṭhānaṃ gocaro. Ayutto gocaro agocaroti tadañño yutto ‘‘gocaro’’ti vutto.
“vā”这个字也有抖落、去除的意思,所以(注释者)说“或者已抖落诸垢”。
Vā-saddo vidhunanatthopi hotīti katvā āha ‘‘viniddhutakibbisāni vā’’ti.
515515. 比这些更低的、最后的量,就叫作“低劣量”。所谓“应当实行防护”,是指仅仅通过约束身和语就应当做的补救行为,或者应当舍弃的;仅仅以心中“我不再这样做”来防护,或者仅仅依靠守护感官根门就应当做的,就是“应当实行防护”。“住在两种住处之国土者”,就是“两种住处之住者”。心的决意本身就是“决意发露”。在这里,“说罪”被称为“出起发露”。其中,因为有人说“由心生起的应当做的事,与作意相关联”,所以阿阇梨的意趣是:为了说明巴帝摩卡防护的清净,而说了那些不可违越、不可犯、应避免的过失。“四种”是指:自责、他责、刑罚、恶趣的怖畏。
515. Avarā pacchimā mattā etesanti oramattakāni. Saṃyamakaraṇīyānīti kāyavācāsaṃyamamattena kattabbapaṭikammāni, vikkhipitabbāni vā. ‘‘Puna na evaṃ karomī’’ti cittena saṃvaramattena, indriyasaṃvareneva vā karaṇīyāni saṃvarakaraṇīyāni. Divivihārajanapadavāsī divivihāravāsī. Manassa adhiṭṭhānameva adhiṭṭhānāvikammaṃ. Desanā idha ‘‘vuṭṭhānāvikamma’’nti adhippetā. Tattha ‘‘cittuppādakaraṇīyāni manasikārapaṭibaddhānī’’ti vacanato pātimokkhasaṃvaravisuddhatthaṃ anatikkamanīyāni anāpattigamanīyāni vajjāni vuttānīti ācariyassa adhippāyo. Catubbidhassāti attānuvādaparānuvādadaṇḍaduggatibhayassa.
516这里说的“在此,比丘们”中的“比丘”,就是指比丘本身。针对这一点,注释者说:“其余那些学处,是为了通过义理引出的方式,显示‘学’这个词的含义才说的。”而特意提出“比丘”这个词,是为了以上首弟子为代表,显示能生起一切禅那的四众弟子全体。或者也可以从功德的角度来理解:这里所说的“比丘”是指具备功德的人,因此应当知道,这里所指的是一切学处。关于“以受持一切学处”:在这里,通过任何一种受持,就能使一切学处都被受持,因为这一种受持能成办一切受持的作用,所以就叫作“一切受持”;如果是以多种方式受持,那就更不用说了。关于“以一切应当修学的方式”:就是指不违犯、说罪、出起、坚持行持等方式。为了说明一旦发生违犯,其余的学处也都无法成立,所以注释者说“即使已破”等等。
516. ‘‘Idha bhikkhū’’ti bhikkhu eva adhippetoti sandhāya ‘‘sesasikkhā pana atthuddhāravasena sikkhā-saddassa atthadassanatthaṃ vuttā’’ti āha. Bhikkhuggahaṇaṃ pana aggaparisāmukhena sabbajjhānanibbattakānaṃ catunnampi parisānaṃ dassanatthaṃ kataṃ. Guṇato vā bhikkhu adhippetoti sabbāpi sikkhā idhādhippetāti daṭṭhabbā. Sabbena sikkhāsamādānenāti ettha yena samādānena sabbāpi sikkhā samādinnā honti, taṃ ekampi sabbasamādānakiccakarattā sabbasamādānaṃ nāma hoti, anekesu pana vattabbameva natthi. Sabbena sikkhitabbākārenāti avītikkamadesanāvuṭṭhānavattacaraṇādiākārena. Vītikkamanavasena sesassapi nissesatākaraṇaṃ sandhāya ‘‘bhinnassapī’’tiādimāha.
519从能障碍善心的诸法中净化自心,这就是修习,也就是警醒精勤的实践,因此说“修习”。“善于摄持”则是说:所谓善于摄持,在此以前没有,在此以后也没有,这就是它的因缘——如此加以摄持。
519. Āvaraṇīyehi cittaparisodhanabhāvanā jāgariyānuyogoti katvā āha ‘‘bhāvana’’nti. Suppapariggāhakanti ‘‘suppapariggāhakaṃ nāma idaṃ ito pubbe ito parañca natthi, ayametassa paccayo’’tiādinā pariggāhakaṃ.
520-521“相应”是指开始着手。使恒常修习和善巧进行的人,就是致力于警寤勤修,这里显示的是它们之间的关联。
520-521.Yuttoti ārambhamāno. Sātaccaṃ nepakkañca pavattayamāno jāgariyānuyogaṃ anuyutto hotīti sambandhaṃ dasseti.
522即使在世间……这也是指:在观修习中,念处等不会在同一所缘上同时生起;即使生起,根与力也都包含在觉支里面。因为取了喜觉支,作为它亲依止的信根和信力也就已经被取了,正如说“以信为亲依止而生欢悦”。应当知道,这是就五种道支在观刹那中生起这一点而说的。
522.Lokiyāyapi…pe… āhāti idaṃ vipassanābhāvanāya satipaṭṭhānādayo ekasmiṃ ārammaṇe saha nappavattanti, pavattamānānipi indriyabalāni bojjhaṅgesveva antogadhāni honti. Pītisambojjhaṅgaggahaṇena hi tadupanissayabhūtaṃ saddhindriyaṃ saddhābalañca gahitameva hoti ‘‘saddhūpanisaṃ pāmojja’’nti (saṃ. ni. 2.23) vuttattā. Maggaṅgāni pañceva vipassanākkhaṇe pavattantīti imamatthaṃ sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ.
523从各方面、正确地、或平等地了知有意义等(对象),这就是正知,即正知本身。由于与念相应,所以在总说中虽然没有提到念,但在详说中用“具念”这个词来说,这就是这里的意趣。
523. Samantato, sammā, samaṃ vā sātthakādipajānanaṃ sampajānaṃ, tadeva sampajaññaṃ. Tenāti satisampayuttattā eva uddese avuttāpi sati niddese ‘‘sato’’ti iminā vuttāti adhippāyo.
对前进等有意义的行为保持正知,就是有义正知。适宜正知也是这样。再者,在前进、乞食行境以及其他各种活动发生时,不离开称为业处的所缘,在那个所缘上保持正知,就是行境正知。在前进等行为中,只是不迷惑的正知,就是不痴正知。
Sātthakānaṃ abhikkamādīnaṃ sampajānanaṃ sātthakasampajaññaṃ. Evaṃ sappāyasampajaññaṃ. Abhikkamādīsu pana bhikkhācāragocare aññatthāpi ca pavattesu avijahite kammaṭṭhānasaṅkhāte gocare sampajaññaṃ gocarasampajaññaṃ. Abhikkamādīsu asammuyhanameva sampajaññaṃ asammohasampajaññaṃ.
两种谈论是指关于做和不做的谈论,这种说法以前没有讲过。意思是:我确实会照着话去做,因此,由于容易沟通,我就给出回应。
Dvekathāti vacanakaraṇākaraṇakathā na kathitapubbā. Vacanaṃ karomi eva, tasmā subbacattā paṭivacanaṃ demīti attho.
“以业处为首”的意思就是:以业处为最上,把业处放在第一位来做。这是为了说明,对下文将要讲的“即使钵也无知觉”等业处,或者正如正在受持的业处那样,都不应离开。“因此”这个词,是和“他们说应当说法”这句话相连的。怖畏:指来自外敌等的怖畏。
Kammaṭṭhānasīsenevāti kammaṭṭhānaggeneva, kammaṭṭhānaṃ padhānaṃ katvā evāti attho. Tena ‘‘pattampi acetana’’ntiādinā vakkhamānaṃ kammaṭṭhānaṃ, yathāparihariyamānaṃ vā avijahitvāti dasseti. ‘‘Tasmā’’ti etassa ‘‘dhammakathā kathetabbāyevāti vadantī’’ti etena sambandho. Bhayeti paracakkādibhaye.
在其他地方,指的是没有接受粥的地方。所谓“只有站立和经行”,这是就他决意采用的威仪姿势来说的,并不是说在吃饭等时候也一定要拒绝坐下。
Avasesaṭṭhāneti yāguaggahitaṭṭhāne. Ṭhānacaṅkamanamevāti adhiṭṭhātabbiriyāpathavasena vuttaṃ, na bhojanādikāle avassaṃ kattabbanisajjāyapi paṭikkhepavasena.
木衣长老——
Thero dārucīriyo –
所以,婆醯,你应当这样修学:在所见中,只有所见;在所闻中,只有所闻;在所觉中,只有所觉;在所识中,只有所识。婆醯,当你在所见中只有所见,在所闻、所觉、所识中只有所识时,婆醯,你就不会因为那个而执着;婆醯,当你不会因为那个而执着时,婆醯,你就不会停留在那里;婆醯,当你不会停留在那里时,婆醯,你就既不在这一世,也不在他世,也不在两者之间。这就是苦的终结。
‘‘Tasmātiha te, bāhiya, evaṃ sikkhitabbaṃ. Diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute mute viññāte. Yato kho te, bāhiya, diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute mute viññāte viññātamattaṃ bhavissati, tato tvaṃ, bāhiya, na tena, yato tvaṃ, bāhiya, na tena. Tato tvaṃ, bāhiya, na tattha, yato tvaṃ, bāhiya, na tattha. Tato tvaṃ, bāhiya, nevidha na huraṃ na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā’’ti (udā. 10) –
就凭这些,他证得了阿罗汉果。
Ettakena arahattaṃ sacchākāsi.
他们说,为了避开树桩等,或者为了避开已经站稳的落脚处,而把脚从侧面移开,这叫作vītiharaṇa。只要脚还稳稳站着,这时的移动叫atiharaṇa;过了这个阶段之后的移动,叫vītiharaṇa——这是它们之间的区别。Avīci的意思是无间断。
Khāṇuādipariharaṇatthaṃ, patiṭṭhitapādapariharaṇatthaṃ vā passena haraṇaṃ vītiharaṇanti vadanti. Yāva patiṭṭhitapādo, tāva āharaṇaṃ atiharaṇaṃ, tato paraṃ haraṇaṃ vītiharaṇanti ayaṃ vā etesaṃ viseso. Avīcinti nirantaraṃ.
即使在第一个速行心里也不存在,这句话是针对五识路中不存在男人、女人等贪染而说的。因为在五识路里,由于转向和确定的不如理作意与确定,对可意的女人形象等生起贪,对不可意的则生起嗔。然而在意门中,才有男人、女人之类的贪染等,它的根源是五门速行心,或者如前面所说,一切有分等都是根源。这样,通过意门速行心的根源,就说了根源的遍知。而外来性和暂时性,则是就五门速行心的前所未有和短暂性而说的。他们称宝石蛇是存在于锡兰岛的一种蛇类。Calananti 的意思是颤动、摇晃。
Paṭhamajavanepi…pe… na hotīti idaṃ pañcaviññāṇavīthiyaṃ itthipurisoti rajjanādīnaṃ abhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Tattha hi āvajjanavoṭṭhabbanānaṃ ayoniso āvajjanavoṭṭhabbanavasena iṭṭhe itthirūpādimhi lobho, aniṭṭhe ca paṭigho uppajjati. Manodvāre pana itthipurisoti rajjanādi hoti, tassa pañcadvārajavanaṃ mūlaṃ, yathāvuttaṃ vā sabbaṃ bhavaṅgādi. Evaṃ manodvārajavanassa mūlavasena mūlapariññā vuttā. Āgantukatāvakālikatā pana pañcadvārajavanasseva apubbatittaratāvasena. Maṇisappo sīhaḷadīpe vijjamānā ekā sappajātīti vadanti. Calananti kampanaṃ.
把食物送到口边,叫“取来”。从那里一直送到腹部,叫“送过去”;或者,送到正在看着的腹部,也叫“送过去”。保持湿润而不让它干掉,意思是不要让风等把它吹得太干,要这样护持住。转向,是指把寻找、吞咽、新旧等情形放在心上,也就是去觉知。因为正是这种能产生各种觉知的运作,才被称为“正努力”。或者说,依靠正确的行道,而了知“内心里其实并没有任何享用者”等等,这就是转向。
Atiharatīti yāva mukhā āharati. Vītiharatīti tato yāva kucchi, tāva harati, kucchigataṃ vā passato harati. Allattañca anupāletīti vāyuādīhi ativisosanaṃ yathā na hoti, tathā pāleti. Ābhujatīti pariyesanajjhoharaṇajiṇṇājiṇṇatādiṃ āvajjeti, vijānātīti attho. Taṃtaṃvijānananipphādakoyeva hi payogo ‘‘sammāpayogo’’ti vuttoti. Atha vā ‘‘sammāpaṭipattimāgamma abbhantare attā nāma koci bhujanako natthī’’tiādinā vijānanaṃ ābhujanaṃ.
“Aṭṭhāne”是指不合适的地方,也就是被人或非人占据、不该待的处所,比如田地、神庙之类的地方。“Tumbato”是指从葫芦、竹筒等装水的器具里。“Taṃ”是指被倒掉的那些水。
Aṭṭhāneti manussāmanussapariggahite ayutte ṭhāne khettadevāyatanādike. Tumbato veḷunāḷiādiudakabhājanato. Tanti chaḍḍitaṃ udakaṃ.
关于“已去”,由于前面用“前进、后退”已经说明了行走时身体向前向后的移动,所以这里应当理解为只取“行走”本身;或者,接下来会说明它们之间的差别。
Gateti gamaneti pubbe abhikkamapaṭikkamaggahaṇena gamanepi purato pacchato ca kāyassa atiharaṇaṃ vuttanti idha gamanameva gahitanti veditabbaṃ, vakkhamāno vā etesaṃ viseso.
仅仅这样,并未舍弃业处,只是就四种威仪的持续运作而言,行处正知并不因此变得明显,这就是这里的含义。然而,像这样在睡眠中业处变得不明显,意思是:对于只在经行处和坐处把握业处的人,睡眠中所进行的业处就变得不明显了。
Ettakenāti kammaṭṭhānaṃ avissajjetvā catunnaṃ iriyāpathānaṃ pavattanavacanamattena gocarasampajaññaṃ na pākaṭaṃ hotīti attho. Evaṃ pana sutte kammaṭṭhānaṃ avibhūtaṃ hotīti caṅkamanaṭṭhānanisajjāsu eva pavatte pariggaṇhantassa sutte pavattā apākaṭā hontīti attho.
由于它是身等唯作性的,又因为是由转向的唯作心生起的,所以称为速行;或者,一切在六门中流转的由唯作心产生的活动,都称为速行。第二禅因为没有语行,所以被称为沉默状态。
Kāyādikiriyāmayattā āvajjanakiriyāsamuṭṭhitattā ca javanaṃ, sabbampi vā chadvārappavattaṃ kiriyāmayapavattaṃ nāma, dutiyajjhānaṃ vacīsaṅkhāravirahā ‘‘tuṇhībhāvo’’ti vuccati.
526526. “近依处”的意思是:就像弓箭手的练习场所,是修习、练瑜伽的业处练习处,这就是它的含义。为了说明这个含义,才说“瑜伽之道”。“洗头”表示从欲望的奴役中获得自由,或者洗掉邪行者所抛来的耻辱之尘。
526.Upāsanaṭṭhānanti issāsānaṃ viya upāsanassa sikkhāyogakaraṇassa kammaṭṭhānaupāsanassa ṭhānanti attho. Tameva hi atthaṃ dassetuṃ ‘‘yogapatha’’nti āhāti. Sīsaṃ dhovatīti icchādāsabyā bhujissataṃ ñāpayati, micchāpaṭipannehi vā pakkhittaṃ ayasarajaṃ dhovati.
529按照律藏的讲法,这出现在“不与取波罗夷”里。按照经藏的讲法,在“林野住学处”中,是针对住在林野的比丘而说“最后以五百弓量为限”。因为他并非由于住在律藏所说的林野中,经中才说他是“林野住者、边远卧坐处”。
529.Vinayapariyāyena adinnādānapārājike āgataṃ. Suttantapariyāyena āraññakasikkhāpade ‘‘pañcadhanusatikaṃ pacchima’’nti āgataṃ āraññikaṃ bhikkhuṃ sandhāya. Na hi so vinayapariyāyike araññe vasanato ‘‘āraññako pantasenāsano’’ti sutte vuttoti.
530不管是叫“尼通巴”还是叫“河畔丛林”,都叫作“坎达罗”;这里要说明的是,即使在没有山的地方,那些难以通行的河流转弯处,也叫作“坎达罗”。
530.‘‘Nitumba’’ntipi ‘‘nadīkuñja’’ntipi yaṃ vadanti, taṃ kandaranti apabbatapadesepi vidugganadīnivattanapadesaṃ kandaranti dasseti.
531把“分别而显示”这句话说出来,是为了说明:在末尾的详细解说中,必须进行分别。
531.Bhājetvā dassitanti etena bhājetabbataṃ ante niddesassa kāraṇaṃ dasseti.
533秘密的行为就是“秘密”,它适合这种意义、与这种意义相应,所以叫“属于秘密的”。这是因为派生词缀的用法多种多样。或者,在隐秘处行持得很好就是“秘密”,适合这种意义、与这种意义相应的,就叫“属于秘密的”。
533. Rahassa kiriyā rahassaṃ, taṃ arahati tassa yogganti rāhasseyyakaṃ. Vicittā hi taddhitāti. Rahasi vā sādhu rahassaṃ, tassa yoggaṃ rāhasseyyakaṃ.
536已善加安立者,就是妥善地放置。
536.Paṇihitoti suṭṭhu ṭhapito.
537“已摄持的出离”:它的本质就是已摄持的出离,意思是说,在身体等上面善加运作,因而具备出离的本质。或者,摄持身体等的智就是“占有”,由于与它相应,所以是“已摄持”,并把它作为出离而现起,这就是这里的意思。
537.Pariggahitaniyyānanti pariggahitaniyyānasabhāvaṃ, kāyādīsu suṭṭhu pavattiyā niyyānasabhāvayuttanti attho. Kāyādipariggahaṇaṃ ñāṇaṃ vā pariggaho, taṃ-sampayuttatāya pariggahitaṃ niyyānabhūtaṃ upaṭṭhānaṃ katvāti attho.
542-543“达到变异”是指心达到了变异的状态。所谓“以总摄一切之力”,就是以总摄一切属于众生和诸行的忿怒之力。而且应当知道,之所以说总摄一切,是因为这里也意在表示以断除的方式舍断。
542-543.Vikārappattiyāti cittassa vikārāpattibhāvenāti attho. Sabbasaṅgāhikavasenāti sattasaṅkhāragatasabbakodhasaṅgāhikavasena. Sabbasaṅgahaṇañca samucchedappahānassapi adhippetattā katanti veditabbaṃ.
546这句话是就“二法”来说的。虽然用单数举出“昏沉睡眠”,但在解释时却说“寂静的”,这是用词上的变化,意思是用了复数。说“以灭尽之相续”,是为了遮止把“相续”理解为“以支分相续”或“以自性相续”。
546.Idaṃsandhāyāti ‘‘dve dhammā’’ti sandhāya. Ekavacanena ‘‘thinamiddha’’nti uddisitvāpi niddese ‘‘santā’’ti vacanabhedo, bahuvacanaṃ katanti attho. Nirodhasantatāyāti vacanaṃ aṅgasantatāya, sabhāvasantatāya vā santatānivāraṇatthaṃ.
550远离了昏沉睡眠的变异,与它相对治的想,就叫作光明想。正是因此才说:这个想是光明的。
550. Thinamiddhavikāravirahā tappaṭipakkhasaññā ālokasaññā nāma hoti. Teneva vuttaṃ ‘‘ayaṃ saññā ālokā hotī’’ti.
553“已吐弃故、已解脱故”等说法,以及“有光”等说法,都被说成“已舍断故”等。或者,用“等”这个字把两边的解说词都收摄进来,其中哪些词是哪些词的同义词,就针对那些词说“互相是同义词”,应当这样理解。以“缠缚”一词,显示带有冲撞的征服。成为没有障碍之后,转而专注、清楚了知,所以是“没有障碍的专注”;因为具有那样的本性,所以是“敞开的”。
553. ‘‘Vantattā muttattā’’tiādīni, ‘‘ālokā hotī’’tiādīni ca ‘‘cattattātiādīnī’’ti vuttāni. Ādi-saddena vā dvinnampi niddesapadāni saṅgahetvā tattha yāni yesaṃ vevacanāni, tāneva sandhāya ‘‘aññamaññavevacanānī’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Paṭimuñcatoti etena sārambhaṃ abhibhavaṃ dasseti. Nirāvaraṇā hutvā ābhujati sampajānātīti nirāvaraṇābhogā, taṃsabhāvattā vivaṭā.
556对于“这是非时吗?这不是非时吗?”因为不情愿,所以生起了以不应作之事为根本的追悔;应当知道,这是以原因之名所说的“事行”。
556. ‘‘Vikālo nu kho, na nu kho’’ti anicchayatāya katavatthujjhācāramūlako vippaṭisāro vatthujjhācāro kāraṇavohārena vuttoti daṭṭhabbo.
562“被染污”是说它们染污,也就是它们带来烦恼;或者,由于本身处于不安的状态,它们自然就是染污的。因为这些东西生起时,确实不是脱离烦恼而生起的。
562.Kilissantīti kilesentīti atthaṃ vadanti, sadarathabhāvena sayameva vā kilissanti. Na hi te uppajjamānā kilesarahitā uppajjantīti.
564而在这里的分别里,“具足”等说法,本来就已在各处讲过了。
564.Idheva ca vibhaṅge ‘‘upeto hotī’’tiādi tattha tattha vuttameva.
588按照解说的方式,是指“其中,什么是舍?凡是舍……”这样的解说方式。他们说,“以此舍而具足”等,是按照再解说的方式。通过“其中,什么是……以此舍而具足”这一段,人已被解说;通过“完全具足”等,则被再解说。或者,一直到“具备”这个词为止,是被解说;通过“因此被称为舍者”这一句,是被再解说。应当依照这些,把解说和再解说配合起来理解。以方式,是指通过“舍”的“平等观”等法的方式,以及“具足、完全具足”等人物的方式,来确定“舍者”这个词的含义。在“舍”这个含义中,“平等观”是它的因,因为舍是依平等观而成立的。同样,“具足、完全具足”的因是“已到达、已完全到达”。这样,通过法和人两方面,显示各自含义的因,他们加以阐明。或者,通过“以此舍而具足”等,显示“舍者”这一含义的因;通过“平等观、完全平等观、完全具足”等,显示文句的分别,他们加以分别。或者,通过“凡是舍、平等观……”等,以及“以此舍而具足”等,对包含在“舍者”一词中的舍,以及“舍者”这个词本身,分别说明含义,这就是文句的分别。在一切方式中,那未被了知的状态、被覆藏的状态,纵使以某种方式了知,也无法穷尽地辨别,这就是深奥。
588.Niddesavasenāti ‘‘tattha katamā upekkhā? Yā upekkhā’’tiādiniddesavasena. ‘‘Imāya upekkhāya upeto hotī’’tiādi paṭiniddesavasenāti vadanti. ‘‘Tattha katamā…pe… imāya upekkhāya upeto hotī’’ti etena puggalo niddiṭṭho hoti, ‘‘samupeto’’tiādinā paṭiniddiṭṭho. Yāva vā ‘‘samannāgato’’ti padaṃ, tāva niddiṭṭho, ‘‘tena vuccati upekkhako’’ti iminā paṭiniddiṭṭhoti tesaṃ vasena niddesapaṭiniddesā yojetabbā. Pakārenāti upekkhāya ‘‘upekkhanā’’tiādidhammappakārena ‘‘upeto samupeto’’tiādipuggalappakārena ca upekkhakasaddassa atthaṃ ṭhapento paṭṭhapenti. ‘‘Upekkhā’’ti etassa atthassa ‘‘upekkhanā’’ti kāraṇaṃ. Upekkhanāvasena hi upekkhāti. Tathā ‘‘upeto samupeto’’ti etesaṃ ‘‘upāgato samupāgato’’ti kāraṇanti evaṃ dhammapuggalavasena tassa tassatthassa kāraṇaṃ dassentā vivaranti, ‘‘upekkhako’’ti imasseva vā atthassa ‘‘imāya upekkhāya upeto hotī’’tiādinā kāraṇaṃ dassentā. ‘‘Upekkhanā ajjhupekkhanā samupeto’’tiādinā byañjanānaṃ vibhāgaṃ dassentā vibhajanti. Upekkhaka-saddantogadhāya vā upekkhāya tasseva ca upekkhaka-saddassa visuṃ atthavacanaṃ ‘‘yā upekkhā upekkhanā’’tiādinā, ‘‘imāya upekkhāya upeto hotī’’tiādinā ca byañjanavibhāgo. Sabbathā aññātatā nikujjhitabhāvo, kenaci pakārena viññātepi niravasesaparicchindanābhāvo gambhīrabhāvo.
602“到达上地”这一说法,只应配合在“超越色想”这个地方来理解。或者,识无边处等也可以说是空无边处等的上地,所以并不是在任何地方都不适用。
602.Uparibhūmippattiyāti idaṃ ‘‘rūpasaññānaṃ samatikkamā’’ti ettheva yojetabbaṃ. Viññāṇañcāyatanādīnipi vā ākāsānañcāyatanādīnaṃ uparibhūmiyoti sabbatthāpi na na yujjati.
610在解说识无边处时,经文说:“识是无边的——他作意那被识所触及的虚空本身,以识遍满无边,因此称为识无边。”这里“以识”是受格位置上使用工具格的表达方式。注释书中这样说:他作意那遍满该虚空的识。或者,这句话的意思是:他作意那遍满虚空的识,也就是以识无边处的识来作意。不过,合理的解释是这样的:他作意那被识所触及的虚空,即以识执取的那个行相;这样一来,那识就遍满无边。因为,证得第一无色定的修行者以识遍满无边的虚空,而证得第二无色定的修行者则作意那带有遍满行相的识本身,所以说他遍满无边。
610. Viññāṇañcāyatananiddese ‘‘anantaṃ viññāṇanti taṃyeva ākāsaṃ viññāṇena phuṭaṃ manasi karoti anantaṃ pharati, tena vuccati anantaṃ viññāṇa’’nti ettha viññāṇenāti etaṃ upayogatthe karaṇavacanaṃ, taṃyeva ākāsaṃ phuṭaṃ viññāṇaṃ manasi karotīti kira aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Ayaṃ vā etassa attho – taṃyeva ākāsaṃ phuṭaṃ viññāṇaṃ viññāṇañcāyatanaviññāṇena manasi karotīti. Ayaṃ panattho yutto – taṃyeva ākāsaṃ viññāṇena phuṭaṃ tena gahitākāraṃ manasi karoti, evaṃ taṃ viññāṇaṃ anantaṃ pharatīti. Yañhi ākāsaṃ paṭhamāruppasamaṅgī viññāṇena anantaṃ pharati, taṃ pharaṇākārasahitameva viññāṇaṃ manasikaronto dutiyāruppasamaṅgī anantaṃ pharatīti vuccatīti.
615他让那个识不再修习增长,意思是:先前被作意为“识是无边的”那个识,就是“那个”。因为就像初无色定不修习色相那样,第三无色定让作为所缘的那个识不再修习增长。
615.Taṃyeva viññāṇaṃ abhāvetīti yaṃ pubbe ‘‘anantaṃ viññāṇa’’nti manasi kataṃ, taṃyevāti attho. Tasseva hi ārammaṇabhūtaṃ paṭhamena viya rūpanimittaṃ tatiyenāruppena abhāvetīti.
2. 阿毗达摩分别注释
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
623在《阿毗达摩分别》中开示五法时,以“五禅那”以及“其中,什么是初禅”等语句列出。这是为了显示所列举的四种禅那——初禅、第三禅、第四禅、第五禅——并且特别显示第二禅。
623. Abhidhammabhājanīye pañcakanayadassane ‘‘pañca jhānānī’’ti ca, ‘‘tattha katamaṃ paṭhamaṃ jhāna’’nti ca ādinā uddhaṭaṃ. Uddhaṭānaṃyeva catunnaṃ paṭhamatatiyacatutthapañcamajjhānānaṃ dassanato, dutiyasseva visesadassanato ca.
第三,提问者注释
3. Pañhapucchakavaṇṇanā
640在这三种禅那当中,也有出世间的情况。不过,按分类来说,“可以是出世间,所缘是无量”这样说的意思是:在道的时候或果的时候,它们本身就是出世间。应当知道,限定虚空遍、光明遍、入出息念以及梵住第四禅,都包括在“一切处基础第四禅”里面。
640.Lokuttarāpanetthāti etesu tīsujhānesu ‘‘lokuttarā siyā appamāṇārammaṇā’’ti evaṃ koṭṭhāsikā pana maggakāle, phalakāle vā lokuttarabhūtā evāti adhippāyo. Paricchinnākāsakasiṇālokakasiṇānāpānabrahmavihāracatutthāni sabbatthapādakacatutthe saṅgahitānīti daṭṭhabbāni.
应当知道,所谓“佛、独觉佛、漏尽者已修习道、已证得果,以及将来会修习、将来会证得果”,这是依据下位的道与果来说的。因为这段讨论是就十三种善当中的第四禅展开的,而单靠善的第四禅,并不能见到阿罗汉的道与果。
Buddhapaccekabuddhakhīṇāsavā maggaṃ bhāvayiṃsu, phalaṃ sacchikariṃsūti, bhāvessanti sacchikarissantīti ca heṭṭhimamaggaphalānaṃ vasena vuttanti veditabbaṃ. Kusalato terasasu hi catutthesu ayaṃ kathā pavattā, na ca kusalacatutthena arahattamaggaphalāni daṭṭhuṃ sakkoti.
对于“从唯作来说有十三种”这句话,这里因为不存在出世间的唯作第四禅,所以应该说“十二种”;或者,是把有学果第四禅归入善的十三种当中,而说“从唯作来说有十三种”时,是连同无学第四禅一起说的,应当这样理解。另外应当知道,这里所说的“一切处基础”,是指漏尽者所具有的神通等,由于它们全都以它为基础,所以称为“一切处基础”。因为他们确实没有轮回。或者,就像限定虚空遍的第四禅等那样,由于不可说,与一切处基础相同,所以应当理解为具有一切处基础的性质。
‘‘Kiriyato terasanna’’nti ettha lokuttaracatutthaṃ kiriyaṃ natthīti ‘‘dvādasanna’’nti vattabbaṃ, kusalato vā terasasu sekkhaphalacatutthaṃ antogadhaṃ katvā ‘‘kiriyato terasanna’’nti asekkhacatutthena saha vadatīti veditabbaṃ. Sabbatthapādakañcettha khīṇāsavānaṃ yāni abhiññādīni santi, tesaṃ sabbesaṃ pādakattā sabbatthapādakanti daṭṭhabbaṃ. Na hi tesaṃ vaṭṭaṃ atthīti. Paricchannākāsakasiṇacatutthādīni viya vā navattabbatāya sabbatthapādakasamānattā sabbatthapādakatā daṭṭhabbā.
心行,指的是想和受,或者也指四种蕴。在这里,“以相为所缘”这句话,应该改成“相与涅槃”。
Manosaṅkhārā nāma saññāvedanā, cattāropi vā khandhā. Nimittaṃ ārabbhāti ettha ‘‘nimittaṃ nibbānañcā’’ti vattabbaṃ.
“内法以内法为所缘缘的缘”(《发趣论》2.20.28)这里,因为说过“内蕴以所缘缘作为神变智、宿住随念智、随业趣智、未来分智的转向之缘”,所以随业趣智并不像他心智那样只了知他人相续中的业,而是像天眼能显现自身相续中不明显的色那样,也能明了自身相续中不明显的业。因此才说“在了知自己的业的时候”。
‘‘Ajjhatto dhammo ajjhattassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 2.20.28) ettha ‘‘ajjhattā khandhā iddhividhañāṇassa pubbenivāsānussatiñāṇassa yathākammūpagañāṇassa anāgataṃsañāṇassa āvajjanāya ārammaṇapaccayena paccayo’’ti vuttattā na cetopariyañāṇaṃ viya yathākammūpagañāṇaṃ parasantānagatameva jānāti, sasantānagatampi pana apākaṭaṃ rūpaṃ dibbacakkhu viya apākaṭaṃ kammaṃ vibhāveti. Tenāha ‘‘attano kammajānanakāle’’ti.