十二、禅那分别
12. Jhānavibhaṅgo
1. 经分别
1. Suttantabhājanīyaṃ
508禅那的前行资具圆满,即是巴帝摩卡律仪等。由于不净随念与出世间禅那在此外并不存在,因此(论主)作了全部类型的摄持,并以“外道诸沙门论议皆空”(中部1.139;增支部4.241)之语,显示出即使具足沙门性之前行资具圆满者,也不存在。在依名身等而说的学处中,对于应依不违越语句而学的部分,或对应圆满修习那称为不违犯、远离、思心所的学处部分,其中各别的比丘学等,是学处的一部分,应当修学,故说“学处者,此是彼应学法之阐明”。
508. Jhānassa pubbabhāgakaraṇīyasampadā pātimokkhasaṃvarādi. Asubhānussatiyo lokuttarajjhānāni ca ito bahiddhā natthīti sabbappakāra-ggahaṇaṃ karoti, suññā parappavādā samaṇebhīti (ma. ni. 1.139; a. ni. 4.241) vacanena samaṇabhāvakarapubbabhāgakaraṇīyasampadāsampannassapi abhāvaṃ dasseti. Sikkhāpadesu nāmakāyādivasena vuttesu vacanānatikkamavasena sikkhitabbesu, avītikkamanaviraticetanāsaṅkhātesu vā sikkhākoṭṭhāsesu paripūraṇavasena sikkhitabbesu sā sā bhikkhusikkhādikā sikkhāpadekadesabhūtā sikkhitabbāti āha ‘‘sikkhāpadesūti idamassa sikkhitabbadhammaparidīpana’’nti.
以知足等而显示这些功德:即于所得粗劣资具亦能知足、赞叹彼知足、未得时不焦虑、已得后不黏着而受用。阐明“是禅那修习的实行者”,即是阐明实行者的状态。以“阿兰若”等阐明住所的类别,以“少声”等阐明无过患性,以“适合独处”等阐明利益,故说“住所类别……阐明”。
Santosādivasena itarītarasantosaṃ, tassa ca vaṇṇavāditaṃ, aladdhā ca aparitassanaṃ, laddhā ca agadhitaparibhoganti ete guṇe dasseti. Jhānabhāvanāya kārakoti paridīpanaṃ kārakabhāvaparidīpanaṃ. Araññantiādinā senāsanassa pabhedaṃ, appasaddantiādinā nirādīnavataṃ, paṭisallānasāruppanti ānisaṃsaṃ dīpetīti āha ‘‘senāsanappabhede…pe… paridīpana’’nti.
509由于教说从业处、见、声等而说,故说“已见故为见”等。以自性义,即不颠倒义。正在修学者调伏身等,而非其他,故说“以应学义为律”;或者,律是应学的学处,三蕴是应学的,如同律一样,故称为律,以此显示。三学是大师授予教诫之体,故说“以授予教诫而”。
509. Kammatthehi diṭṭhi-saddādīhi sāsanaṃ vuttanti ‘‘diṭṭhattā diṭṭhī’’tiādi vuttaṃ. Sabhāvaṭṭhenāti aviparītaṭṭhena. Sikkhiyamāno kāyādīni vineti, na aññathāti āha ‘‘sikkhitabbaṭṭhena vinayo’’ti, vinayo vā sikkhitabbāni sikkhāpadāni, khandhattayaṃ sikkhitabbanti vinayo viyāti vinayoti dasseti. Satthu anusāsanadānabhūtaṃ sikkhattayanti āha ‘‘anusiṭṭhidānavasenā’’ti.
"以正见为缘",即由正见作为缘。因为修习三学的修学者,其正见得以圆满。根据"因此,比丘,你应在善法中先从最初清净,什么是善法之最初?即是极清净的戒与正直的见"(相应部5.369)这样的说法,三学以正见为先导。在此,依果与因的转喻,三学被称为"见";或者是以善法中属于自己一部分的正见而说——这是意图所在。由于世尊有调伏之行,故律即是三学;而彼调伏是以法、以不偏不倚之性,或以教说之法而行,非以杖罚等手段,故说"法与律"。
Sammādiṭṭhipaccayattāti sammādiṭṭhiyā paccayattā. Tisso hi sikkhā sikkhantassa sammādiṭṭhi paripūratīti. ‘‘Tasmātiha tvaṃ bhikkhu ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu, ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Sīlañca suvisuddhaṃ diṭṭhi ca ujukā’’ti (saṃ. ni. 5.369) vacanato sammādiṭṭhipubbaṅgamaṃ sikkhattayaṃ. Etasmiñca atthadvaye phalakāraṇopacārehi sikkhattayaṃ ‘‘diṭṭhī’’ti vuttaṃ, kusaladhammehi vā attano ekadesabhūtehīti adhippāyo. Bhagavato vinayanakiriyattā vinayo sikkhattayaṃ, taṃ pana vinayanaṃ dhammeneva avisamasabhāvena, desanādhammena vā pavattaṃ, na daṇḍādināti ‘‘dhammavinayo’’ti vuttaṃ.
"无过失法义",即为了最上的无过失——涅槃义,或者为了不动心解脱义。在诸法中,对应证知等,具备证知等作用的就是三学,因此它被称为"法与律"。"于此、于此"被反复宣说,即是一种确定;或者理解为省略了eva字,基于此意旨而说"作了确定"。
Anavajjadhammatthanti paramānavajjanibbānatthaṃ, akuppacetovimuttiatthaṃ vā. Dhammesu abhiññeyyādīsu abhijānanādikāraṇaṃ sikkhattayanti taṃ ‘‘dhammavinayo’’ti vuttaṃ. ‘‘Imissā imasmi’’nti punappunaṃ vuccamānaṃ niyamakaraṇaṃ hoti, eva-saddalopo vā katoti adhippāyenāha ‘‘niyamo kato’’ti.
510510. "比丘":以无他义的ka字使词形增长,故说"以乞食之法性"之义。若读作"bhikkhako",则乞食者即是"比丘"的意思。"Jallikaṃ"是指混有尘垢的污秽,"amissaṃ"是指纯粹的污秽。"穿破碎衣者":这一语源解释是就"bhikkhu"一词在穿破碎衣者上的惯用而说的。
510.Bhikkhukoti anaññatthena ka-kārena padaṃ vaḍḍhitanti ‘‘bhikkhanadhammatāyā’’ti atthamāha. Bhikkhakoti pana pāṭhe bhikkhatīti bhikkhakoti attho. Jallikaṃ rajamissaṃ malaṃ, amissaṃ malameva. Bhinnapaṭadharoti nibbacanaṃ bhinnapaṭadhare bhikkhu-saddassa niruḷhattā vuttaṃ.
凡有应修、应断的界限残留者,称为“有界限者”;阿罗汉则因无此残留而成为无界限者,故说“以无界限而断烦恼故,为比丘”。又,“界限”一词惯用于指部分,而阿罗汉已修一切道、已断一切烦恼,因此不被称为“界限”。“以断故”——应知此词源解释是依“破坏”的同义词而说的。
Yassa bhāvetabbo pahātabbo ca odhi avasiṭṭho atthi, so odhiso, arahā pana tadabhāvā odhirahitoti ‘‘anodhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhū’’ti vutto. Odhi-saddo vā ekadese niruḷhoti sabbamaggā sabbakilesā ca arahatā bhāvitā pahīnā ca ‘‘odhī’’ti na vuccanti. Pahānāti idañca nibbacanaṃ bhedanapariyāyavasena vuttanti veditabbaṃ.
此处以“有学”等,依功德来显示“比丘”一词所表达的意义;前文则以“依共称、依自称”等,依其显现而显示;以“乞食”等,依语源解释而显示。
Sekkhotiādinā bhikkhu-saddena vuccamānaṃ atthaṃ guṇavasena dasseti, heṭṭhā pana ‘‘samaññāya paṭiññāyā’’ti paññāyanavasena, ‘‘bhikkhatī’’tiādinā nibbacanavasena dassito.
“有学比丘”:说的是七种有学;“已破坏诸恶故……为比丘”:唯说漏尽者。此二说与“有学者:与凡夫善人在一起的七圣者;已破坏故:以此说四果位者”此二说并不相符,应知那只是直接的说法。有人说:“于其余处,说凡夫善人等”——难道不是也依自称而说了比丘戒吗?确实说了,但并非此处所意趣,因为此处所意趣的是能生起一切种类禅那者。
Sekkho bhikkhūti satta sekkhā kathitā, bhinnattā pāpakānaṃ…pe… bhikkhūti khīṇāsavova kathitoti idaṃ dvayaṃ ‘‘sekkhoti puthujjanakalyāṇakena saddhiṃ satta ariyā, bhinnattāti iminā pana cattāro phalaṭṭhā’’ti iminā dvayena na sameti, tadidaṃ nippariyāyadassanaṃ vuttanti veditabbaṃ. ‘‘Sesaṭṭhānesu puthujjanakalyāṇakādayo kathitā’’ti vuttaṃ, nanu paṭiññāya bhikkhusīlopi vuttoti? Vutto, na pana idhādhippeto sabbappakārajjhānanibbattakassa adhippetattā.
世尊之语是行具足戒羯磨的因,故为“处”;又因与彼相应,故为“属于处”;且无减、无增,非不依次第而说——这便是义理。
Bhagavato vacanaṃ upasampadākammakaraṇassa kāraṇattā ṭhānaṃ, tadanurūpaṃ ṭhānārahaṃ, anūnañattianussāvanaṃ uppaṭipāṭiyā ca avuttanti attho.
511511. 从非迂曲的意义来说,戒即是受持离、不违犯离的状态,这是意旨所在。而关于无贪等,则是说心所戒的迂曲戒性。他们称之为“城堡建筑师”“宅地明师”。四种食:所食等,或应嚼、应食、应舐、应尝者。
511.Nippariyāyato sīlaṃ samādānaviratiavītikkamanaviratibhāvatoti adhippāyo. Anabhijjhādīni sandhāya cetasikasīlassa pariyāyasīlatā vuttā. Nagaravaḍḍhakī vatthuvijjācariyoti vadanti. Catubbidho āhāro asitādīni, bhakkhitabbabhuñjitabbalehitabbacubitabbāni vā.
以巴帝摩卡律仪而成就者,成为防护根门者,因为三种善行以根律仪为食故;或者,巴帝摩卡律仪是根律仪的亲依止缘。如是,由巴帝摩卡律仪而防护根门者,被称为“以巴帝摩卡律仪而防护”。依此意趣,说“防护”即是“防护根门”之义。而“以巴帝摩卡与以律仪”:应知这是依“巴帝摩卡之外,以摄持身不违犯等而持的戒”这一意趣而说。第二种义则是就二者的同一性而说。
Pātimokkhasaṃvarena upeto pihitindriyo hoti tiṇṇaṃ sucaritānaṃ indriyasaṃvarāhārattā, pātimokkhasaṃvaro vā indriyasaṃvarassa upanissayo hoti. Iti pātimokkhasaṃvarena pihitindriyo ‘‘pātimokkhasaṃvarasaṃvuto’’ti vutto. Iminā adhippāyena ‘‘saṃvuto’’ti etassa pihitindriyoti atthamāha. Pātimokkhena ca saṃvarena cāti idaṃ pātimokkhato aññaṃ sīlaṃ kāyikaavītikkamādiggahaṇena gahitanti iminā adhippāyena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Dutiyo panattho dvinnampi ekatthataṃ sandhāya vutto.
513“一切恶戒”一语,包含了贪欲等,因此为了显示这一点,说“亦由心而行”。此处,指的是以身、语违犯等方式所表现的非行。犯“舍重物”者,即犯偷兰遮罪。
513.Sabbampidussīlyanti iminā abhijjhādayo ca gahitāti sandhāyāha ‘‘manasāpi ācarati eva, tasmā taṃ dassetu’’nti. Tatthāti kāyikavītikkamādivasena vuttesu anācāresu. Garubhaṇḍavissajjanamāpajjatīti thullaccayaṃ āpajjatīti attho.
“被竖立者”,指在僧团土地上竖立起来的。增长业,是指属于重物一类的业。杖罚业,即如前所说的手工作业。所谓“沐浴”,即用以沐浴之物,如沐浴粉等。
Aropimoti saṅghikabhūmiyaṃ uṭṭhito vutto. Phātikammanti garubhaṇḍantarabhūtaṃ kammaṃ. Daṇḍakammanti yathāvuttaṃ hatthakammamāha. Sināyanti etenāti sinānaṃ, cuṇṇādi.
以不实之言说爱语者,名为“谄媚”;欲求谄媚者,即是谄媚欲者,其性为谄媚欲性。绿豆汤无不可调和之处,因它与一切食物皆不相违,这是此处的用意。“随从”一词,意为养育、持守或滋养;或者,作为随伴的仆役、侍从,称为随从。
Saccālīkena piyavādī ‘‘cāṭū’’ti vuccati, cāṭuṃ attānaṃ icchatīti cāṭukāmo, tassa bhāvo cāṭukamyatā. Muggasūpassa appavisanaṭṭhānaṃ nāma natthi sabbāhārehi aviruddhattāti adhippāyo. Paribhaṭati dhāreti, poseti vāti paribhaṭo, atha vā parivārabhūto bhaṭo sevako paribhaṭo.
库藏业,指为在家人所作之事。为团食而回施团食,或施团食后接受回施的团食,称为团食之回食。对于僧团与塔庙受用物的不如理思惟,即是将其安立为僧团所得与塔庙所得;有些人说,这就像对待自己的所有物一样行事。
Bhaṇḍāgārikakammaṃ gihīnaṃ kariyamānaṃ vuttaṃ. Piṇḍatthaṃ paṭipiṇḍadānaṃ, piṇḍaṃ datvā paṭipiṇḍaggahaṇaṃ vā piṇḍapaṭipiṇḍaṃ. Saṅghabhogacetiyabhogānaṃ ayoniso vicāraṇaṃ saṅghuppādacetiyuppādapaṭṭhapanaṃ, attano santake viya paṭipajjananti keci.
514“牛行走之处”,故称行境;也因“如同行境”之义,故称行境,即应常行之处。或者,以牛比喻眼等诸根,以此诸根所应行之处为行境。不适宜的行境为非行境,与之不同的适宜者,则称为“行境”。
514. Gāvo caranti etthāti gocaro, gocaro viyāti gocaro, abhiṇhaṃ caritabbaṭṭhānaṃ. Gāvo vā cakkhādīni indriyāni, tehi caritabbaṭṭhānaṃ gocaro. Ayutto gocaro agocaroti tadañño yutto ‘‘gocaro’’ti vutto.
“vā”字也有抖落、弃除之义,因此说“或已抖落诸垢”。
Vā-saddo vidhunanatthopi hotīti katvā āha ‘‘viniddhutakibbisāni vā’’ti.
515以低劣、下等为量者,称为“低劣量”。“应作防护”者,是指仅通过身、语防护即应行出罪的作法,或应予以舍弃。仅以心中“我不再如此作”而防护,或仅依根律仪而应行持者,即是“应作防护”。“住于日间住处村落者”,即“日间住处住者”。心的决意即“决意非行”。在此,说罪被称为“出起非行”。其中,“由心生起之应作者,系于作意”之语,是为阐明别解脱律仪清净而说诸不可违越、不可令犯之过,此乃阿阇梨之义趣。“四种”者,指自谏、他谏、刑罚、恶趣之怖畏。
515. Avarā pacchimā mattā etesanti oramattakāni. Saṃyamakaraṇīyānīti kāyavācāsaṃyamamattena kattabbapaṭikammāni, vikkhipitabbāni vā. ‘‘Puna na evaṃ karomī’’ti cittena saṃvaramattena, indriyasaṃvareneva vā karaṇīyāni saṃvarakaraṇīyāni. Divivihārajanapadavāsī divivihāravāsī. Manassa adhiṭṭhānameva adhiṭṭhānāvikammaṃ. Desanā idha ‘‘vuṭṭhānāvikamma’’nti adhippetā. Tattha ‘‘cittuppādakaraṇīyāni manasikārapaṭibaddhānī’’ti vacanato pātimokkhasaṃvaravisuddhatthaṃ anatikkamanīyāni anāpattigamanīyāni vajjāni vuttānīti ācariyassa adhippāyo. Catubbidhassāti attānuvādaparānuvādadaṇḍaduggatibhayassa.
516“此处,比丘”即指比丘,因此说“其余诸学,为彰显‘学’字之义,以义理引出的方式而说”。而取比丘一词,是以上首之众为代表,为显示能生起一切禅那的四众弟子全体而作。或从功德上,以比丘为所指,故应知此处一切学皆为所指。以一切学之受持而言:此处,由某一受持而令一切学皆被受持,此单一受持因能成办一切受持之事,故名为一切受持;若为多处受持,则更不待言。以一切应学之方式而言:即不行违犯、说罪、出起、坚持等行相。为显示违犯一旦发生,其余亦皆不成之义,故说“即使已破”等。
516. ‘‘Idha bhikkhū’’ti bhikkhu eva adhippetoti sandhāya ‘‘sesasikkhā pana atthuddhāravasena sikkhā-saddassa atthadassanatthaṃ vuttā’’ti āha. Bhikkhuggahaṇaṃ pana aggaparisāmukhena sabbajjhānanibbattakānaṃ catunnampi parisānaṃ dassanatthaṃ kataṃ. Guṇato vā bhikkhu adhippetoti sabbāpi sikkhā idhādhippetāti daṭṭhabbā. Sabbena sikkhāsamādānenāti ettha yena samādānena sabbāpi sikkhā samādinnā honti, taṃ ekampi sabbasamādānakiccakarattā sabbasamādānaṃ nāma hoti, anekesu pana vattabbameva natthi. Sabbena sikkhitabbākārenāti avītikkamadesanāvuṭṭhānavattacaraṇādiākārena. Vītikkamanavasena sesassapi nissesatākaraṇaṃ sandhāya ‘‘bhinnassapī’’tiādimāha.
519因以能障碍之法而修习清净自心,即是警寤勤修,故说为“修习”。“善能摄持”,即所谓“此善能摄持者,此前既无,此后亦无,此即是彼之缘”等,如此而能摄持。
519. Āvaraṇīyehi cittaparisodhanabhāvanā jāgariyānuyogoti katvā āha ‘‘bhāvana’’nti. Suppapariggāhakanti ‘‘suppapariggāhakaṃ nāma idaṃ ito pubbe ito parañca natthi, ayametassa paccayo’’tiādinā pariggāhakaṃ.
520-521“相应者”意为正在着手者。令持续与善巧生起者,即是致力于警寤勤修者,此处显示其关联。
520-521.Yuttoti ārambhamāno. Sātaccaṃ nepakkañca pavattayamāno jāgariyānuyogaṃ anuyutto hotīti sambandhaṃ dasseti.
522即使就世间……而言,这是指在观修习中,念处等并不在同一所缘中生起;纵使生起,根与力也只含摄于觉支之中。因为取喜觉支时,其亲依止的信根与信力即已被取,如说“信为亲依止,生欢喜”(相应部 2.23)。五种道支在观刹那中生起,应知是依此义而说。
522.Lokiyāyapi…pe… āhāti idaṃ vipassanābhāvanāya satipaṭṭhānādayo ekasmiṃ ārammaṇe saha nappavattanti, pavattamānānipi indriyabalāni bojjhaṅgesveva antogadhāni honti. Pītisambojjhaṅgaggahaṇena hi tadupanissayabhūtaṃ saddhindriyaṃ saddhābalañca gahitameva hoti ‘‘saddhūpanisaṃ pāmojja’’nti (saṃ. ni. 2.23) vuttattā. Maggaṅgāni pañceva vipassanākkhaṇe pavattantīti imamatthaṃ sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ.
523从各个方面、正确地、或平等地了知义理等,即是正知,此即正知。以此:由于与念相应,故在总说中虽未提及念,而在详说中即以“具念”一词而说,此是意趣。
523. Samantato, sammā, samaṃ vā sātthakādipajānanaṃ sampajānaṃ, tadeva sampajaññaṃ. Tenāti satisampayuttattā eva uddese avuttāpi sati niddese ‘‘sato’’ti iminā vuttāti adhippāyo.
对于前进等具有意义的行为保持正知,即为有义正知。同样地,对于适宜与否保持正知,即为适宜正知。再者,在前进、乞食行境以及其他种种活动生起时,始终不离称为业处的所缘,于此所缘中保持正知,即为行境正知。于前进等一切行为中,保持不痴迷的正知,即为不痴正知。
Sātthakānaṃ abhikkamādīnaṃ sampajānanaṃ sātthakasampajaññaṃ. Evaṃ sappāyasampajaññaṃ. Abhikkamādīsu pana bhikkhācāragocare aññatthāpi ca pavattesu avijahite kammaṭṭhānasaṅkhāte gocare sampajaññaṃ gocarasampajaññaṃ. Abhikkamādīsu asammuyhanameva sampajaññaṃ asammohasampajaññaṃ.
此处所谓的‘二种语’,指的是该做与不该做的话语,这是之前未曾说过的。我确实会依语而行,正因如此,由于对方善语,我便给予回应——这是其含义所在。
Dvekathāti vacanakaraṇākaraṇakathā na kathitapubbā. Vacanaṃ karomi eva, tasmā subbacattā paṭivacanaṃ demīti attho.
‘即以业处为首’的意思是:以业处为最上、以业处为根本而付诸实践。这是为了显示,对于下文将要说到的‘即使钵也非有知’等业处,或者正如所持守的业处那样,都应当不离开。此处的‘故’字,与‘他们说应说法’这一句相连接。怖畏:指来自外敌与轮转等所带来的怖畏。
Kammaṭṭhānasīsenevāti kammaṭṭhānaggeneva, kammaṭṭhānaṃ padhānaṃ katvā evāti attho. Tena ‘‘pattampi acetana’’ntiādinā vakkhamānaṃ kammaṭṭhānaṃ, yathāparihariyamānaṃ vā avijahitvāti dasseti. ‘‘Tasmā’’ti etassa ‘‘dhammakathā kathetabbāyevāti vadantī’’ti etena sambandho. Bhayeti paracakkādibhaye.
其余处:指取粥之处。“唯站立与经行”——这是针对所决意的威仪而说,并非对饮食等时必定要做的坐姿也加以拒绝。
Avasesaṭṭhāneti yāguaggahitaṭṭhāne. Ṭhānacaṅkamanamevāti adhiṭṭhātabbiriyāpathavasena vuttaṃ, na bhojanādikāle avassaṃ kattabbanisajjāyapi paṭikkhepavasena.
木衣者长老
Thero dārucīriyo –
“因此,巴希亚,你应当这样修学:在所见中,将只有所见;在所闻、所觉、所识中,将只有所闻、所觉、所识。巴希亚,当你在所见中只有所见,在所闻、所觉、所识中只有所识时,巴希亚,你就不会依于那个;巴希亚,当你不依于那个时,巴希亚,你就不会在那里;巴希亚,当你不那里时,巴希亚,你就既不在这一世,也不在他世,也不在两者之间。这就是苦的终结。”
‘‘Tasmātiha te, bāhiya, evaṃ sikkhitabbaṃ. Diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute mute viññāte. Yato kho te, bāhiya, diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute mute viññāte viññātamattaṃ bhavissati, tato tvaṃ, bāhiya, na tena, yato tvaṃ, bāhiya, na tena. Tato tvaṃ, bāhiya, na tattha, yato tvaṃ, bāhiya, na tattha. Tato tvaṃ, bāhiya, nevidha na huraṃ na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā’’ti (udā. 10) –
仅凭这些,他便证得了阿拉汉果。
Ettakena arahattaṃ sacchākāsi.
为了避开树桩等,或为了避开稳固的立足处,将脚从侧面移开,称为“vītiharaṇa”。他们说:只要脚仍稳固站立,此时的移动是“atiharaṇa”,超过之后的移动则是“vītiharaṇa”——这是它们之间的区别。“Avīci”意为无间断。
Khāṇuādipariharaṇatthaṃ, patiṭṭhitapādapariharaṇatthaṃ vā passena haraṇaṃ vītiharaṇanti vadanti. Yāva patiṭṭhitapādo, tāva āharaṇaṃ atiharaṇaṃ, tato paraṃ haraṇaṃ vītiharaṇanti ayaṃ vā etesaṃ viseso. Avīcinti nirantaraṃ.
“即使在第一个速行心中也不存在”等语,是针对五识路中不存在“男人”“女人”等贪染而说的。因为在五识路中,依靠转向和确定的不如理作意与确定,对于可意的女人形象等生起贪,对于不可意的则生起嗔。然而在意门中,则有“男人”“女人”之类的贪染等,其根源是五门速行心,或如前所述,一切有分等为根源。如此,通过意门速行心的根源而说了根源的遍知。而外来性、暂时性,则是就五门速行心的前所未有、短暂性而说的。他们称“宝石蛇”是存在于锡兰岛的一种蛇类。“Calana”意为颤动、摇晃。
Paṭhamajavanepi…pe… na hotīti idaṃ pañcaviññāṇavīthiyaṃ itthipurisoti rajjanādīnaṃ abhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Tattha hi āvajjanavoṭṭhabbanānaṃ ayoniso āvajjanavoṭṭhabbanavasena iṭṭhe itthirūpādimhi lobho, aniṭṭhe ca paṭigho uppajjati. Manodvāre pana itthipurisoti rajjanādi hoti, tassa pañcadvārajavanaṃ mūlaṃ, yathāvuttaṃ vā sabbaṃ bhavaṅgādi. Evaṃ manodvārajavanassa mūlavasena mūlapariññā vuttā. Āgantukatāvakālikatā pana pañcadvārajavanasseva apubbatittaratāvasena. Maṇisappo sīhaḷadīpe vijjamānā ekā sappajātīti vadanti. Calananti kampanaṃ.
‘Atiharati’是指将食物取至口边。‘Vītiharatī’是指从口边取至腹部,或者从一侧送到腹部。‘Allattañca anupāletī’是指保持湿润,避免被风等过度吹干。‘Ābhujatī’是指转向寻思、吞咽、新旧等,也就是了知。因为正是能产生种种了知的努力才称为‘正努力’。或者说,‘依正行道而内无任何受用者’等的了知,就是‘ābhujana’。
Atiharatīti yāva mukhā āharati. Vītiharatīti tato yāva kucchi, tāva harati, kucchigataṃ vā passato harati. Allattañca anupāletīti vāyuādīhi ativisosanaṃ yathā na hoti, tathā pāleti. Ābhujatīti pariyesanajjhoharaṇajiṇṇājiṇṇatādiṃ āvajjeti, vijānātīti attho. Taṃtaṃvijānananipphādakoyeva hi payogo ‘‘sammāpayogo’’ti vuttoti. Atha vā ‘‘sammāpaṭipattimāgamma abbhantare attā nāma koci bhujanako natthī’’tiādinā vijānanaṃ ābhujanaṃ.
‘Aṭṭhāne’是指不当之处,即被人或非人所占据的不合宜的地方,比如田地、天祠等。‘Tumbato’是指从葫芦、竹筒等盛水容器中。‘Tan ti’是指所丢弃的水。
Aṭṭhāneti manussāmanussapariggahite ayutte ṭhāne khettadevāyatanādike. Tumbato veḷunāḷiādiudakabhājanato. Tanti chaḍḍitaṃ udakaṃ.
‘Gate’是指在行走中。由于前面已通过‘前进、后退’说明了行走时身体向前向后的移动,因此这里应理解为仅指行走本身;或者,下文将说明它们之间的区别。
Gateti gamaneti pubbe abhikkamapaṭikkamaggahaṇena gamanepi purato pacchato ca kāyassa atiharaṇaṃ vuttanti idha gamanameva gahitanti veditabbaṃ, vakkhamāno vā etesaṃ viseso.
“Ettakena”的意思是:仅凭“不舍弃业处而令四威仪运转”的说法,行处正知并不明显,这是它的含义。而“如此,在睡眠中业处不明显”的意思是:对于只在经行处和坐处把握业处的人,睡眠时生起的业处并不明显,这是它的含义。
Ettakenāti kammaṭṭhānaṃ avissajjetvā catunnaṃ iriyāpathānaṃ pavattanavacanamattena gocarasampajaññaṃ na pākaṭaṃ hotīti attho. Evaṃ pana sutte kammaṭṭhānaṃ avibhūtaṃ hotīti caṅkamanaṭṭhānanisajjāsu eva pavatte pariggaṇhantassa sutte pavattā apākaṭā hontīti attho.
由于是身等唯作性,又由转向唯作心生起,故称为“速行”;或者,一切于六门中生起的唯作性流转,称为“唯作流转”。第二禅因无有语行而被称为“沉默状态”。
Kāyādikiriyāmayattā āvajjanakiriyāsamuṭṭhitattā ca javanaṃ, sabbampi vā chadvārappavattaṃ kiriyāmayapavattaṃ nāma, dutiyajjhānaṃ vacīsaṅkhāravirahā ‘‘tuṇhībhāvo’’ti vuccati.
526“Upāsanaṭṭhāna”的意思是:如同弓箭手的练习处,是修习、练习瑜伽的业处修习处,这是它的含义。为了表明同一意义,所以称为“瑜伽之道”。“洗头”表示从欲望的奴役中获得自由,或者洗去邪行者所投掷的非难之尘。
526.Upāsanaṭṭhānanti issāsānaṃ viya upāsanassa sikkhāyogakaraṇassa kammaṭṭhānaupāsanassa ṭhānanti attho. Tameva hi atthaṃ dassetuṃ ‘‘yogapatha’’nti āhāti. Sīsaṃ dhovatīti icchādāsabyā bhujissataṃ ñāpayati, micchāpaṭipannehi vā pakkhittaṃ ayasarajaṃ dhovati.
529依律藏,此载于“不与取波罗夷”。依经藏,在“林野住学处”中,针对林野比丘而说:“最后者以五百弓量为限。”因为那位比丘并非安住在律藏所说的林野,故不被经中说为“林野住者、边陲卧坐处”。
529.Vinayapariyāyena adinnādānapārājike āgataṃ. Suttantapariyāyena āraññakasikkhāpade ‘‘pañcadhanusatikaṃ pacchima’’nti āgataṃ āraññikaṃ bhikkhuṃ sandhāya. Na hi so vinayapariyāyike araññe vasanato ‘‘āraññako pantasenāsano’’ti sutte vuttoti.
530无论称为“山麓”还是“河畔丛林”,都名为“坎达罗”(kandara)。这表示,即使在非山区的地方,难以通行的河流转弯一带,也称作“坎达罗”。
530.‘‘Nitumba’’ntipi ‘‘nadīkuñja’’ntipi yaṃ vadanti, taṃ kandaranti apabbatapadesepi vidugganadīnivattanapadesaṃ kandaranti dasseti.
531“分别而显示”,以此说明在末后应加分别的理由。
531.Bhājetvā dassitanti etena bhājetabbataṃ ante niddesassa kāraṇaṃ dasseti.
533“秘密的行为”是“秘密”,适合于此、与此相应者,称为“属于秘密的”,这是因为派生词缀的用法多种多样;或者,于隐秘处善巧者是“秘密”,适合于此者,称为“属于秘密的”。
533. Rahassa kiriyā rahassaṃ, taṃ arahati tassa yogganti rāhasseyyakaṃ. Vicittā hi taddhitāti. Rahasi vā sādhu rahassaṃ, tassa yoggaṃ rāhasseyyakaṃ.
536“已安置”者,即已善加确立。
536.Paṇihitoti suṭṭhu ṭhapito.
537“已摄持的出离性”:即已摄持的出离之本质,指在身等诸处善加运转而具备出离之本质,这是第一重含义。或者,摄持身等的智称为“摄持”,因为与之相应,故说为“已摄持”,进而作为出离法而现起,这是第二重含义。
537.Pariggahitaniyyānanti pariggahitaniyyānasabhāvaṃ, kāyādīsu suṭṭhu pavattiyā niyyānasabhāvayuttanti attho. Kāyādipariggahaṇaṃ ñāṇaṃ vā pariggaho, taṃ-sampayuttatāya pariggahitaṃ niyyānabhūtaṃ upaṭṭhānaṃ katvāti attho.
542-543“达到变异”:意指心达到变异的状态。“以总摄一切之力”:即以总摄一切属于众生与诸行中的所有忿怒之力。而且,也应知道,总体摄尽一切,是因为也意趣于以断除的方式舍断而作。
542-543.Vikārappattiyāti cittassa vikārāpattibhāvenāti attho. Sabbasaṅgāhikavasenāti sattasaṅkhāragatasabbakodhasaṅgāhikavasena. Sabbasaṅgahaṇañca samucchedappahānassapi adhippetattā katanti veditabbaṃ.
546“缘此而言”:是就“二法”而言。虽然以单数词举出“昏沉睡眠”,但在解释中却使用了复数“诸平静者”,这是用词上的差别,意为使用了复数。“以灭尽之相续”:这个说法是为了遮止将“相续”理解为“以支分相续”或“以自性相续”而说。
546.Idaṃsandhāyāti ‘‘dve dhammā’’ti sandhāya. Ekavacanena ‘‘thinamiddha’’nti uddisitvāpi niddese ‘‘santā’’ti vacanabhedo, bahuvacanaṃ katanti attho. Nirodhasantatāyāti vacanaṃ aṅgasantatāya, sabhāvasantatāya vā santatānivāraṇatthaṃ.
550由远离昏沉睡眠的变异,其对治的想即称为“光明想”。正是因此才说:“此想是光明的”。
550. Thinamiddhavikāravirahā tappaṭipakkhasaññā ālokasaññā nāma hoti. Teneva vuttaṃ ‘‘ayaṃ saññā ālokā hotī’’ti.
553“Vantattā muttattā”等词,以及“ālokā hoti”等词,称为“cattattā”等。或者,以“ādi”一词总摄两者的解说词,其中那些彼此是同义词的,正是就此而说“互相为同义词”,应作如是观。“Paṭimuñcato”:以此显示带着冲撞的征服。成为无覆盖后转而了知,故名“无覆盖的转向”;由于具有那样的自性,所以是“敞开的”。
553. ‘‘Vantattā muttattā’’tiādīni, ‘‘ālokā hotī’’tiādīni ca ‘‘cattattātiādīnī’’ti vuttāni. Ādi-saddena vā dvinnampi niddesapadāni saṅgahetvā tattha yāni yesaṃ vevacanāni, tāneva sandhāya ‘‘aññamaññavevacanānī’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Paṭimuñcatoti etena sārambhaṃ abhibhavaṃ dasseti. Nirāvaraṇā hutvā ābhujati sampajānātīti nirāvaraṇābhogā, taṃsabhāvattā vivaṭā.
556对于“是非时吗?不是非时吗?”未作决断而生起的追悔,是以所行之事为因的追悔。应知,这是以因由之名而说“事因”。
556. ‘‘Vikālo nu kho, na nu kho’’ti anicchayatāya katavatthujjhācāramūlako vippaṭisāro vatthujjhācāro kāraṇavohārena vuttoti daṭṭhabbo.
562“被染污”的意思是“被烦恼所染”。或者,由于有不安的状态,它们自身就是染污的。因为这些(烦恼)在生起时,并非没有烦恼而生起。
562.Kilissantīti kilesentīti atthaṃ vadanti, sadarathabhāvena sayameva vā kilissanti. Na hi te uppajjamānā kilesarahitā uppajjantīti.
564而在此分别中,“具足”等处,即如各处已说。
564.Idheva ca vibhaṅge ‘‘upeto hotī’’tiādi tattha tattha vuttameva.
588以解说的方式,即“其中,什么是舍?凡是舍……”等解说方式。他们说,“以此舍而具足”等,是以再解说的方式。由“其中,什么是……以此舍而具足”,人已被解说;由“完全具足”等,则被再解说。或者,直至“具备”一词为止,是被解说;由“因此被称为舍者”,是被再解说。应依此将解说与再解说结合起来。以方式,即通过“舍”的“平等观”等法的方式,以及“具足、完全具足”等人物的方式,来确定“舍者”一词的含义。于此“舍”的含义中,“平等观”是其因,因为舍是依平等观而成立的。同样,“具足、完全具足”的因是“已到达、已完全到达”。如此,通过法与人的方式,显示了各个含义的因,他们进行阐明。或者,通过“以此舍而具足”等,显示了“舍者”这一含义的因;通过“平等观、完全平等观、完全具足”等,显示了文句的分别,他们进行分别。或者,通过“凡是舍、平等观……”等,以及“以此舍而具足”等,对包含在“舍者”一词中的舍,以及该“舍者”一词本身,分别说明含义,此即是文句的分别。于一切方式中,那未被了知的状态、被覆藏的状态,纵使以某种方式了知
588.Niddesavasenāti ‘‘tattha katamā upekkhā? Yā upekkhā’’tiādiniddesavasena. ‘‘Imāya upekkhāya upeto hotī’’tiādi paṭiniddesavasenāti vadanti. ‘‘Tattha katamā…pe… imāya upekkhāya upeto hotī’’ti etena puggalo niddiṭṭho hoti, ‘‘samupeto’’tiādinā paṭiniddiṭṭho. Yāva vā ‘‘samannāgato’’ti padaṃ, tāva niddiṭṭho, ‘‘tena vuccati upekkhako’’ti iminā paṭiniddiṭṭhoti tesaṃ vasena niddesapaṭiniddesā yojetabbā. Pakārenāti upekkhāya ‘‘upekkhanā’’tiādidhammappakārena ‘‘upeto samupeto’’tiādipuggalappakārena ca upekkhakasaddassa atthaṃ ṭhapento paṭṭhapenti. ‘‘Upekkhā’’ti etassa atthassa ‘‘upekkhanā’’ti kāraṇaṃ. Upekkhanāvasena hi upekkhāti. Tathā ‘‘upeto samupeto’’ti etesaṃ ‘‘upāgato samupāgato’’ti kāraṇanti evaṃ dhammapuggalavasena tassa tassatthassa kāraṇaṃ dassentā vivaranti, ‘‘upekkhako’’ti imasseva vā atthassa ‘‘imāya upekkhāya upeto hotī’’tiādinā kāraṇaṃ dassentā. ‘‘Upekkhanā ajjhupekkhanā samupeto’’tiādinā byañjanānaṃ vibhāgaṃ dassentā vibhajanti. Upekkhaka-saddantogadhāya vā upekkhāya tasseva ca upekkhaka-saddassa visuṃ atthavacanaṃ ‘‘yā upekkhā upekkhanā’’tiādinā, ‘‘imāya upekkhāya upeto hotī’’tiādinā ca byañjanavibhāgo. Sabbathā aññātatā nikujjhitabhāvo, kenaci pakārena viññātepi niravasesaparicchindanābhāvo gambhīrabhāvo.
602“到达上地”一语,应只结合于“超越色想”之处。或者,识无边处等也是空无边处等的上地,因此并非在任何情况下都不适用。
602.Uparibhūmippattiyāti idaṃ ‘‘rūpasaññānaṃ samatikkamā’’ti ettheva yojetabbaṃ. Viññāṇañcāyatanādīnipi vā ākāsānañcāyatanādīnaṃ uparibhūmiyoti sabbatthāpi na na yujjati.
610在识无边处的解说中:“‘识是无限的’——他作意那被识所触的虚空本身,遍满无限,因此称为‘识是无限的’。”这里,“以识”是表示受格的工具格。据注释书记载:“他作意那被触的虚空,即是识。”或者,此处的意思是:他作意那被触的虚空,即以识无边处之识来作意那识。然而,合理的解释是:他作意那被识所触的虚空,也就是被识所执取的行相;如是,那识便遍满无限。因为,证得初无色定者以识遍满无限的虚空,而证得第二无色定者则作意那带有遍满行相的识本身,故说为遍满无限。
610. Viññāṇañcāyatananiddese ‘‘anantaṃ viññāṇanti taṃyeva ākāsaṃ viññāṇena phuṭaṃ manasi karoti anantaṃ pharati, tena vuccati anantaṃ viññāṇa’’nti ettha viññāṇenāti etaṃ upayogatthe karaṇavacanaṃ, taṃyeva ākāsaṃ phuṭaṃ viññāṇaṃ manasi karotīti kira aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Ayaṃ vā etassa attho – taṃyeva ākāsaṃ phuṭaṃ viññāṇaṃ viññāṇañcāyatanaviññāṇena manasi karotīti. Ayaṃ panattho yutto – taṃyeva ākāsaṃ viññāṇena phuṭaṃ tena gahitākāraṃ manasi karoti, evaṃ taṃ viññāṇaṃ anantaṃ pharatīti. Yañhi ākāsaṃ paṭhamāruppasamaṅgī viññāṇena anantaṃ pharati, taṃ pharaṇākārasahitameva viññāṇaṃ manasikaronto dutiyāruppasamaṅgī anantaṃ pharatīti vuccatīti.
615“他令那识不存在”的意思是:之前被作意为“识是无限的”的那个识,便是“那”。正如初禅以色相为所缘,第三无色定则令作为第二无色定所缘的识不存在。
615.Taṃyeva viññāṇaṃ abhāvetīti yaṃ pubbe ‘‘anantaṃ viññāṇa’’nti manasi kataṃ, taṃyevāti attho. Tasseva hi ārammaṇabhūtaṃ paṭhamena viya rūpanimittaṃ tatiyenāruppena abhāvetīti.
二、阿毗达摩分别注释
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
623在阿毗达摩分别中,开示五法时,以“五禅”以及“其中,何等为初禅”等列出。这是显示所列四种禅——初禅、第三禅、第四禅、第五禅——并特为开显第二禅。
623. Abhidhammabhājanīye pañcakanayadassane ‘‘pañca jhānānī’’ti ca, ‘‘tattha katamaṃ paṭhamaṃ jhāna’’nti ca ādinā uddhaṭaṃ. Uddhaṭānaṃyeva catunnaṃ paṭhamatatiyacatutthapañcamajjhānānaṃ dassanato, dutiyasseva visesadassanato ca.
三、问分注释
3. Pañhapucchakavaṇṇanā
640“此处亦有出世间者”,意谓在这三种禅中,有“或为出世间、以无量为所缘”等分类,然而在道时或果时,它们即是出世间。应当了知,限定虚空遍、光明遍、入出息念与梵住第四禅,这一切皆摄于一切处基础第四禅之中。
640.Lokuttarāpanetthāti etesu tīsujhānesu ‘‘lokuttarā siyā appamāṇārammaṇā’’ti evaṃ koṭṭhāsikā pana maggakāle, phalakāle vā lokuttarabhūtā evāti adhippāyo. Paricchinnākāsakasiṇālokakasiṇānāpānabrahmavihāracatutthāni sabbatthapādakacatutthe saṅgahitānīti daṭṭhabbāni.
应知,“佛、独觉佛、漏尽者已修习道、已证悟果,以及将修习、将证悟”,这是依下位道果而说的。因为,此论是就十三种善第四禅而展开的,而仅凭善第四禅,并不能见到阿罗汉道果。
Buddhapaccekabuddhakhīṇāsavā maggaṃ bhāvayiṃsu, phalaṃ sacchikariṃsūti, bhāvessanti sacchikarissantīti ca heṭṭhimamaggaphalānaṃ vasena vuttanti veditabbaṃ. Kusalato terasasu hi catutthesu ayaṃ kathā pavattā, na ca kusalacatutthena arahattamaggaphalāni daṭṭhuṃ sakkoti.
“从唯作有十三种”:此处,因为没有出世间的唯作第四禅,所以应说“十二种”。或者,应知是将有学果第四禅归入善的十三种中,而说“从唯作有十三种”时是连同无学第四禅一起说的。而且应知,此处:漏尽者所拥有的神通等,由于是一切(神通等)的基础,故为“一切处基础”。因为他们已无轮回。或者,如同限定虚空遍第四禅等,由于不可说,与一切处基础相同,故应视为具有一切处基础性。
‘‘Kiriyato terasanna’’nti ettha lokuttaracatutthaṃ kiriyaṃ natthīti ‘‘dvādasanna’’nti vattabbaṃ, kusalato vā terasasu sekkhaphalacatutthaṃ antogadhaṃ katvā ‘‘kiriyato terasanna’’nti asekkhacatutthena saha vadatīti veditabbaṃ. Sabbatthapādakañcettha khīṇāsavānaṃ yāni abhiññādīni santi, tesaṃ sabbesaṃ pādakattā sabbatthapādakanti daṭṭhabbaṃ. Na hi tesaṃ vaṭṭaṃ atthīti. Paricchannākāsakasiṇacatutthādīni viya vā navattabbatāya sabbatthapādakasamānattā sabbatthapādakatā daṭṭhabbā.
“心行”是指想与受,或者也指四蕴。“以相为所缘”:此处应说为“相与涅槃”。
Manosaṅkhārā nāma saññāvedanā, cattāropi vā khandhā. Nimittaṃ ārabbhāti ettha ‘‘nimittaṃ nibbānañcā’’ti vattabbaṃ.
“内法以所缘缘为内法的缘”(《发趣论》2.20.28)中,由于说:“内蕴以所缘缘作为神变智、宿住随念智、随业趣智、未来分智的转向之缘”,因此,随业趣智并非像他心智那样只了知他人相续中的业;而是如同天眼能显现自身相续中不明显的色一般,也能明了自身相续中不明显的业。所以才有“在了知自己业的时候”之说。
‘‘Ajjhatto dhammo ajjhattassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 2.20.28) ettha ‘‘ajjhattā khandhā iddhividhañāṇassa pubbenivāsānussatiñāṇassa yathākammūpagañāṇassa anāgataṃsañāṇassa āvajjanāya ārammaṇapaccayena paccayo’’ti vuttattā na cetopariyañāṇaṃ viya yathākammūpagañāṇaṃ parasantānagatameva jānāti, sasantānagatampi pana apākaṭaṃ rūpaṃ dibbacakkhu viya apākaṭaṃ kammaṃ vibhāveti. Tenāha ‘‘attano kammajānanakāle’’ti.