三、界分别
3. Dhātuvibhaṅgo
一、经分别注释
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
172172. 其次,在紧接着的界分别中,将一切界归纳为每六界一组,以三个六法组显示经分别,故开示“六界”等语。其中,“六”是数量的限定。“界”是指称所限定之法。在“地界”等之中,所谓“界”义即自性义,自性义即空性义,空性义即无众生义。如此,以自性、空、无众生之义,地即是界,故为地界。水界等亦依此类推。在此,先了解词句的复合方式后,应如此了知义理:地界即安立界,水界即黏着界,火界即成熟界,风界即支持界,空界即无触界,识界即了知界。
172. Idāni tadanantare dhātuvibhaṅge sabbā dhātuyo chahi chahi dhātūhi saṅkhipitvā tīhi chakkehi suttantabhājanīyaṃ dassento cha dhātuyotiādimāha. Tattha chāti gaṇanaparicchedo. Dhātuyoti paricchinnadhammanidassanaṃ. Pathavīdhātūtiādīsu dhātvaṭṭho nāma sabhāvaṭṭho, sabhāvaṭṭho nāma suññataṭṭho, suññataṭṭho nāma nissattaṭṭhoti evaṃ sabhāvasuññatanissattaṭṭhena pathavīyeva dhātu pathavīdhātu. Āpodhātuādīsupi eseva nayo. Evamettha padasamāsaṃ viditvā evamattho veditabbo – pathavīdhātūti patiṭṭhānadhātu. Āpodhātūti ābandhanadhātu. Tejodhātūti paripācanadhātu. Vāyodhātūti vitthambhanadhātu. Ākāsadhātūti asamphuṭṭhadhātu. Viññāṇadhātūti vijānanadhātu.
173173.“地界有二”是说地界有两种。所谓地界并非单一,而是依内在与外在的差别而有二界,这是它的含义。因此说:“有内在的,有外在的。”其中,“内在的”指属于有情相续、自身内者。“外在的”指属于诸行相续、不与根相连者。“内在的、自身的”二者都是自身内的同义语。现在,为了显示其自性相,故说“坚硬”等。其中,“坚硬”即僵硬;“粗涩”即粗糙;“坚硬性”即坚硬的状态;“坚硬状态”即坚硬的自性。“内在的、执受的”指称为自身内、被执受者。所谓“执受的”指属于身体的部分。因为就身体而言,无论是由业生起或非由业生起,都有执受和非执受的不同;但依被取、被执、被把握之义,这一切都称为执受。为了显示此义,故说“内在的、执受的”。
173.Pathavīdhātudvayanti pathavīdhātu dve ayaṃ. Ayaṃ pathavīdhātu nāma na ekā eva ajjhattikabāhirabhedena pana dve dhātuyo evāti attho. Tenevāha – ‘‘atthi ajjhattikā atthi bāhirā’’ti. Tattha ajjhattikāti sattasantānapariyāpannā niyakajjhattā. Bāhirāti saṅkhārasantānapariyāpannā anindriyabaddhā. Ajjhattaṃ paccattanti ubhayampetaṃ niyakajjhattādhivacanameva. Idāni taṃ sabhāvākārato dassetuṃ kakkhaḷantiādi vuttaṃ. Tattha kakkhaḷanti thaddhaṃ. Kharigatanti pharusaṃ. Kakkhaḷattanti kakkhaḷabhāvo. Kakkhaḷabhāvoti kakkhaḷasabhāvo. Ajjhattaṃ upādinnanti niyakajjhattasaṅkhātaṃ upādinnaṃ. Upādinnaṃ nāma sarīraṭṭhakaṃ. Sarīraṭṭhakañhi kammasamuṭṭhānaṃ vā hotu mā vā, taṃ sandhāya upādinnampi atthi anupādinnampi; ādinnaggahitaparāmaṭṭhavasena pana sabbampetaṃ upādinnamevāti dassetuṃ ‘‘ajjhattaṃ upādinna’’nti āha.
如今,为了依具体事相显示那地界,故说“即如头发、身毛”等。其中,“即如”是不变词。它的意思是:那内在的地界是什么?或者说,那内在的、自身的、坚硬的是什么?头发、身毛等是依具体事相显示那内在的地界的分类。这是说:头发,是内在的、执受的、属于身体的、以坚硬为相、在此身中的一个独立部分。身毛……乃至粪。在此,经中虽未说,但依《无碍解道》圣典所载,取“脑”来,脑是内在的、执受的、属于身体的、以坚硬为相、在此身中的一个独立部分。此后,在解说水界等时,对胆汁等也同理。
Idāni tameva pathavīdhātuṃ vatthuvasena dassetuṃ seyyathidaṃ kesā lomātiādi vuttaṃ. Tattha seyyathidanti nipāto. Tassattho – yā sā ajjhattikā pathavīdhātu sā katamā? Yaṃ vā ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ nāma taṃ katamanti? Kesā lomātiādi tassā ajjhattikāya pathavīdhātuyā vatthuvasena pabhedadassanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – kesā nāma ajjhattā upādinnā sarīraṭṭhakā kakkhaḷattalakkhaṇā imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso. Lomā nāma…pe… karīsaṃ nāma. Idha pana avuttampi paṭisambhidāmagge (paṭi. ma. 1.4) pāḷiāruḷhaṃ matthaluṅgaṃ āharitvā matthaluṅgaṃ nāma ajjhattaṃ upādinnaṃ sarīraṭṭhakaṃ kakkhaḷattalakkhaṇaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso. Parato āpodhātuādīnaṃ niddese pittādīsupi eseva nayo.
以此显示了什么?界作意。在此界作意中,已修习业处、确立观后,欲证得最上义阿罗汉者应做什么?应清净四遍净戒。因为具戒者,其业处修习才能成就。其清净的方法,应依《清净道论》所说而了知。以清净戒安立于戒之后,应断除十种前行障碍。断除障碍的方法,也应依《清净道论》所说而了知。断除障碍后,应学习界作意业处。导师在教授界作意业处时,应教导七种学习善巧与十种作意善巧。弟子也应在导师面前反复诵习,使业处无结、娴熟。正如注释书所说:“初学比丘为解脱老死,应以七种方式具足学习善巧,应以十种方式具足作意善巧。”
Iminā kiṃ dassitaṃ hoti? Dhātumanasikāro. Imasmiṃ pana dhātumanasikāre kammaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā uttamatthaṃ arahattaṃ pāpuṇitukāmena kiṃ kattabbaṃ? Catupārisuddhisīlaṃ sodhetabbaṃ. Sīlavato hi kammaṭṭhānabhāvanā ijjhati. Tassa sodhanavidhānaṃ visuddhimagge vuttanayeneva veditabbaṃ. Visuddhasīlena pana sīle patiṭṭhāya dasa pubbapalibodhā chinditabbā. Tesampi chindanavidhānaṃ visuddhimagge vuttanayeneva veditabbaṃ. Chinnapalibodhena dhātumanasikārakammaṭṭhānaṃ uggaṇhitabbaṃ. Ācariyenāpi dhātumanasikārakammaṭṭhānaṃ uggaṇhāpentena sattavidhaṃ uggahakosallaṃ dasavidhañca manasikārakosallaṃ ācikkhitabbaṃ. Antevāsikenāpi ācariyassa santike bahuvāre sajjhāyaṃ katvā nijjaṭaṃ paguṇaṃ kammaṭṭhānaṃ kātabbaṃ. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ – ‘‘ādikammikena bhikkhunā jarāmaraṇā muccitukāmena sattahākārehi uggahakosallaṃ icchitabbaṃ, dasahākārehi manasikārakosallaṃ icchitabba’’nti.
其中,以语、以意、以色、以形、以方、以处、以界限——以此七种方式,在这界作意业处中应当具足“学习善巧”。以次第、不过急、不过缓、遮止散乱、超越假名、次第舍离、依相,以及三种经——以此十种方式应当具足“作意善巧”。这两种善巧,将在后文解说念处时阐明。
Tattha vacasā, manasā, vaṇṇato, saṇṭhānato, disato, okāsato, paricchedatoti imehi sattahākārehi imasmiṃ dhātumanasikārakammaṭṭhāne ‘uggahakosallaṃ’ icchitabbaṃ. Anupubbato, nātisīghato, nātisaṇikato, vikkhepapaṭibāhanato , paṇṇattisamatikkamato, anupubbamuñcanato, lakkhaṇato, tayo ca suttantāti imehi dasahākārehi ‘manasikārakosallaṃ’ icchitabbaṃ. Tadubhayampi parato satipaṭṭhānavibhaṅge āvi bhavissati.
如此学习业处之后,当依《清净道论》所说,避开十八种住处过失,住于具足五支的住处,自身也具足五勤支,于食后从托钵乞食返回,去到空闲之处,作意业处。作意之时,应当依颜色、形状、方位、处所、界限,对头发等每一部分一一作意,最后应如此作意:这些所谓的头发,生于头盖骨内皮之上。其中,如同生于蚁丘顶上的吉祥草,蚁丘顶不知“我身上长了吉祥草”,吉祥草也不知“我生于蚁丘顶上”;同样,头盖骨内皮不知“我身上长了头发”,头发也不知“我生于头盖骨内皮上”。这些法,彼此互不转向,互不观察。如是,头发是此身中一个独立的部分,无思、无记、空、无有情、坚硬,为地界。
Evaṃ uggahitakammaṭṭhānena pana visuddhimagge vutte aṭṭhārasa senāsanadose vajjetvā pañcaṅgasamannāgate senāsane vasantena attanāpi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatena pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantena vivittokāsagatena kammaṭṭhānaṃ manasikātabbaṃ. Manasikarontena ca vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena kesādīsu ekekakoṭṭhāsaṃ manasikaritvā avasāne evaṃ manasikāro pavattetabbo – ime kesā nāma sīsakaṭāhapaliveṭhanacamme jātā. Tattha yathā vammikamatthake jātesu kuṇṭhatiṇesu na vammikamatthako jānāti ‘mayi kuṇṭhatiṇāni jātānī’ti, nāpi kuṇṭhatiṇāni jānanti ‘mayaṃ vammikamatthake jātānī’ti, evameva na sīsakaṭāhapaliveṭhanacammaṃ jānāti ‘mayi kesā jātā’ti, nāpi kesā jānanti ‘mayaṃ sīsakaṭāhapaliveṭhanacamme jātā’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kesā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
毛发生于覆身的皮肤中。其中,譬如生于空旷之地的杂草,空旷之地不知“我生了杂草”,杂草也不知“我生于空旷之地”;同样地,覆身的皮肤不知“我生了毛发”,毛发也不知“我生于覆身的皮肤中”。这些法,彼此互不转向,互不观察。因此,此所谓毛发,是此身中一个独立的部分,无思、无记、空、无有情、坚硬,为地界。
Lomā sarīraveṭhanacamme jātā. Tattha yathā suññagāmaṭṭhāne jātesu dabbatiṇesu na suññagāmaṭṭhānaṃ jānāti ‘mayi dabbatiṇāni jātānī’ti, nāpi dabbatiṇāni jānanti ‘mayaṃ suññagāmaṭṭhāne jātānī’ti, evameva na sarīraveṭhanacammaṃ jānāti ‘mayi lomā jātā’ti, nāpi lomā jānanti ‘mayaṃ sarīraveṭhanacamme jātā’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lomā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
指甲生于手指顶端。譬如孩童用木棍串着蜜果核玩耍时,木棍不知‘蜜果核放在我上’,蜜果核也不知‘我放在木棍上’;同样,手指不知‘指甲生于我顶端’,指甲也不知‘我生于手指顶端’。这些法彼此既不转向也不观察。因此,所谓指甲,是此身中独立的一部分,无意识、无记、空、无有情、坚硬,属于地界。
Nakhā aṅgulīnaṃ aggesu jātā. Tattha yathā kumārakesu daṇḍakehi madhukaṭṭhike vijjhitvā kīḷantesu na daṇḍakā jānanti ‘amhesu madhukaṭṭhikā ṭhapitā’ti, nāpi madhukaṭṭhikā jānanti ‘mayaṃ daṇḍakesu ṭhapitā’ti, evameva na aṅguliyo jānanti ‘amhākaṃ aggesu nakhā jātā’ti, nāpi nakhā jānanti ‘mayaṃ aṅgulīnaṃ aggesu jātā’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti nakhā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
牙齿生于颌骨中。譬如工匠用某种水泥将柱子固定在石臼中时,石臼不知‘柱子立于我中’,柱子也不知‘我立于石臼中’;同样,颌骨不知‘牙齿生于我中’,牙齿也不知‘我生于颌骨中’。这些法彼此既不转向也不观察。因此,所谓牙齿,是此身中独立的一部分,无意识、无记、空、无有情、坚硬,属于地界。
Dantā hanukaṭṭhikesu jātā. Tattha yathā vaḍḍhakīhi pāsāṇaudukkhalesu kenacideva silesajātena bandhitvā ṭhapitathambhesu na udukkhalāni jānanti ‘amhesu thambhā ṭhitā’ti, nāpi thambhā jānanti ‘mayaṃ udukkhalesu ṭhitā’ti, evameva na hanukaṭṭhikā jānanti ‘amhesu dantā jātā’ti , nāpi dantā jānanti ‘mayaṃ hanukaṭṭhikesu jātā’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti dantā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
皮肤包覆全身而住。譬如一张披着湿牛皮的大琵琶,大琵琶不知‘我被湿牛皮包覆’,湿牛皮也不知‘我包覆大琵琶’;同样,身体不知‘我被皮肤包覆’,皮肤也不知‘我包覆身体’。这些法彼此既不转向也不观察。因此,所谓皮肤,是此身中独立的一部分,无意识、无记、空、无有情、坚硬,属于地界。
Taco sakalasarīraṃ pariyonandhitvā ṭhito. Tattha yathā allagocammapariyonaddhāya mahāvīṇāya na mahāvīṇā jānāti ‘ahaṃ allagocammena pariyonaddhā’ti, nāpi allagocammaṃ jānāti ‘mayā mahāvīṇā pariyoddhā’ti, evameva na sarīraṃ jānāti ‘ahaṃ tacena pariyonaddha’nti, nāpi taco jānāti ‘mayā sarīraṃ pariyonaddhanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti taco nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
肉,涂覆在骨骼聚合体上而住立。譬如,一堵用厚泥涂抹的墙壁,墙壁不知‘我被厚泥涂抹’,厚泥也不知‘我涂抹了大墙’;同样地,骨骼聚合体不知‘我被分为九百种肉片的种种肉所涂覆’,肉也不知‘我涂覆了骨骼聚合体’。这些法彼此之间并没有觉知与观察。因此,所谓肉,是此身体中一个独立的部分,无意识、无记、空、无有情、坚硬,属地界。
Maṃsaṃ aṭṭhisaṅghāṭaṃ anulimpitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā mahāmattikāya littāya bhittiyā na bhitti jānāti ‘ahaṃ mahāmattikāya littā’ti, nāpi mahāmattikā jānāti ‘mayā mahābhitti littā’ti, evameva na aṭṭhisaṅghāṭo jānāti ‘ahaṃ navamaṃsapesisatappabhedena maṃsena litto’ti, nāpi maṃsaṃ jānāti ‘mayā aṭṭhisaṅghāṭo litto’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti maṃsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
筋,在身体内部连结诸骨而住立。譬如,被藤蔓捆扎起来的屋木,屋木不知‘我们被藤蔓捆扎’,藤蔓也不知‘我们捆扎了屋木’;同样地,诸骨不知‘我们被筋连结’,筋也不知‘我们连结了诸骨’。这些法彼此之间并没有觉知与观察。因此,所谓筋,是此身体中一个独立的部分,无意识、无记、空、无有情、坚硬,属地界。
Nhāru sarīrabbhantare aṭṭhīni ābandhamānā ṭhitā. Tattha yathā vallīhi vinaddhesu kuṭṭadārūsu na kuṭṭadārūni jānanti ‘mayaṃ vallīhi vinaddhānī’ti, nāpi valliyo jānanti ‘amhehi kuṭṭadārūni vinaddhānī’ti, evameva na aṭṭhīni jānanti ‘mayaṃ nhārūhi ābaddhānī’ti, nāpi nhārū jānanti ‘amhehi aṭṭhīni ābaddhānī’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti nhāru nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
诸骨之中,踵骨托举着踝骨而住立;踝骨托举着胫骨而住立;胫骨托举着大腿骨而住立;大腿骨托举着髋骨而住立;髋骨托举着脊柱而住立;脊柱托举着颈骨而住立;颈骨托举着头骨而住立。头骨安住于颈骨之上;颈骨安住于脊柱之上;脊柱安住于髋骨之上;髋骨安住于大腿骨之上;大腿骨安住于胫骨之上;胫骨安住于踝骨之上;踝骨安住于踵骨之上。
Aṭṭhīsu paṇhikaṭṭhi gopphakaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Gopphakaṭṭhi jaṅghaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Jaṅghaṭṭhi ūruṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Ūruṭṭhi kaṭiṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ . Kaṭiṭṭhi piṭṭhikaṇṭakaṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Piṭṭhikaṇṭako gīvaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhito. Gīvaṭṭhi sīsaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Sīsaṭṭhi gīvaṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Gīvaṭṭhi piṭṭhikaṇṭake patiṭṭhitaṃ. Piṭṭhikaṇṭako kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhito. Kaṭiṭṭhi ūruṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Ūruṭṭhi jaṅghaṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Jaṅghaṭṭhi gopphakaṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Gopphakaṭṭhi paṇhikaṭṭhike patiṭṭhitaṃ.
于此,如同在砖、木、牛粪等堆聚中,下方的诸物不知‘我们支撑着上方的诸物而住’,上方的诸物也不知‘我们安立于下方的诸物上’;同样地,踵骨不知‘我支撑着踝骨而住’,踝骨不知‘我支撑着胫骨而住’,胫骨不知‘我支撑着大腿骨而住’,大腿骨不知‘我支撑着髋骨而住’,髋骨不知‘我支撑着脊柱而住’,脊柱不知‘我支撑着颈骨而住’,颈骨不知‘我支撑着头骨而住’,头骨不知‘我安立于颈骨上’,颈骨不知‘我安立于脊柱上’,脊柱不知‘我安立于髋骨上’,髋骨不知‘我安立于大腿骨上’,大腿骨不知‘我安立于胫骨上’,胫骨不知‘我安立于踝骨上’,踝骨不知‘我安立于踵骨上’。这些法彼此之间没有转向与观察。因此,所谓的骨,是此身中独立的一部分,无意识、无记、空、无有情、坚硬,属地界。
Tattha yathā iṭṭhakadārugomayādisañcayesu na heṭṭhimā heṭṭhimā jānanti ‘mayaṃ uparime uparime ukkhipitvā ṭhitā’ti, nāpi uparimā uparimā jānanti ‘mayaṃ heṭṭhimesu heṭṭhimesu patiṭṭhitā’ti, evameva na paṇhikaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ gopphakaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita’nti, na gopphakaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ jaṅghaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita’nti, na jaṅghaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ ūruṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita’nti, na ūruṭṭhi jānāti ‘ahaṃ kaṭiṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita’nti, na kaṭiṭṭhi jānāti ‘ahaṃ piṭṭhikaṇṭakaṃ ukkhipitvā ṭhita’nti, na piṭṭhikaṇṭako jānāti ‘ahaṃ gīvaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhito’ti, na gīvaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ sīsaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita’nti, na sīsaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ gīvaṭṭhimhi patiṭṭhita’nti, na gīvaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ piṭṭhikaṇṭake patiṭṭhita’nti, na piṭṭhikaṇṭako jānāti ‘ahaṃ kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhito’ti, na kaṭiṭṭhi jānāti ‘ahaṃ ūruṭṭhimhi patiṭṭhita’nti, na ūruṭṭhi jānāti ‘ahaṃ jaṅghaṭṭhimhi patiṭṭhita’nti, na jaṅghaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ gopphakaṭṭhimhi patiṭṭhita’nti, na gopphakaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ paṇhikaṭṭhimhi patiṭṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti aṭṭhi nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
骨髓位于各骨的内部。于此,犹如竹节等内部放入湿藤条尖等时,竹节等不知‘藤条尖等被放入我们之中’,藤条尖等也不知‘我们住于竹节等之中’;同样地,骨不知‘骨髓在我内部’,骨髓也不知‘我在骨内部’。这些法彼此之间没有转向与观察。如是,此身中名为骨髓的部分,是独立的部分,无意识、无记、空、无众生、坚硬,属地界。
Aṭṭhimiñjaṃ tesaṃ tesaṃ aṭṭhīnaṃ abbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā veḷupabbādīnaṃ anto pakkhittesu sinnavettaggādīsu na veḷupabbādīni jānanti ‘amhesu vettaggādīni pakkhittānī’ti, nāpi vettaggādīni jānanti ‘mayaṃ veḷupabbādīsu ṭhitānīti, evameva na aṭṭhīni jānanti ‘amhākaṃ anto aṭṭhimiñjaṃ ṭhita’nti, nāpi aṭṭhimiñjaṃ jānāti ‘ahaṃ aṭṭhīnaṃ anto ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti aṭṭhimiñjaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
肾脏由一根从喉窝处发出、下行少许后分为两股的粗筋所系缚,包绕心脏而住。于此,犹如一对芒果被蒂系缚时,蒂不知‘我系缚着一对芒果’,一对芒果也不知‘我被蒂系缚’;同样地,粗筋不知‘我系缚着肾脏’,肾脏也不知‘我被粗筋系缚’。这些法彼此之间没有转向与观察。如是,此身中名为肾脏的部分,是独立的部分,无意识、无记、空、无众生、坚硬,属地界。
Vakkaṃ galavāṭakato nikkhantena ekamūlena thokaṃ gantvā dvidhā bhinnena thūlanhārunā vinibaddhaṃ hutvā hadayamaṃsaṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā vaṇṭupanibaddhe ambaphaladvaye na vaṇṭaṃ jānāti ‘mayā ambaphaladvayaṃ upanibaddha’nti, nāpi ambaphaladvayaṃ jānāti ‘ahaṃ vaṇṭena upanibaddha’nti, evameva na thūlanhāru jānāti ‘mayā vakkaṃ upanibaddha’nti, nāpi vakkaṃ jānāti ‘ahaṃ thūlanhārunā upanibaddha’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti vakkaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
心脏住于体内,依于胸骨笼的中央。譬如一片放在破旧车笼内的肉,破旧车笼的内部不知“肉片依我而安放”,肉片也不知“我依然安住于破旧车笼内部”;同样地,胸骨笼的内部不知“心脏依我而住”,心脏也不知“我依胸骨笼内部而住”。这些法彼此之间没有转向与观察。如是,此身中名为心脏的部分,是单独的部分,无意识、无记、空、无众生、坚硬,属地界。
Hadayaṃ sarīrabbhantare uraṭṭhipañjaramajjhaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā jiṇṇasandamānikapañjarabbhantaraṃ nissāya ṭhapitāya maṃsapesiyā na jiṇṇasandamānikapañjarabbhantaraṃ jānāti ‘maṃ nissāya maṃsapesi ṭhapitā’ti, nāpi maṃsapesi jānāti ‘ahaṃ jiṇṇasandamānikapañjarabbhantaraṃ nissāya ṭhitā’ti, evameva na uraṭṭhipañjarabbhantaraṃ jānāti ‘maṃ nissāya hadayaṃ ṭhita’nti, nāpi hadayaṃ jānāti ‘ahaṃ uraṭṭhipañjarabbhantaraṃ nissāya ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti hadayaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
肝脏住于体内,位于两乳内侧的右侧。譬如挂在锅边侧旁的双肉团,锅边侧旁不知“双肉团挂在我上”,双肉团也不知“我挂在锅边侧旁”;同样地,两乳内侧的右侧不知“肝脏依我而住”,肝脏也不知“我依两乳内侧的右侧而住”。这些法彼此之间没有转向与观察。如是,此身中名为肝脏的部分,是单独的部分,无意识、无记、空、无众生、坚硬,属地界。
Yakanaṃ antosarīre dvinnaṃ thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā ukkhalikapālapassamhi lagge yamakamaṃsapiṇḍe na ukkhalikapālapassaṃ jānāti ‘mayi yamakamaṃsapiṇḍo laggo’ti, nāpi yamakamaṃsapiṇḍo jānāti ‘ahaṃ ukkhalikapālapasse laggo’ti, evameva na thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ jānāti ‘maṃ nissāya yakanaṃ ṭhita’nti, nāpi yakanaṃ jānāti ‘ahaṃ thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti yakanaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
在肋膜之中,有覆肋膜围绕心脏与肾脏而住,无覆肋膜则在全身皮下覆盖于肉上而住。譬如以布包裹的肉,肉不知“我被布所包裹”,布也不知“我包裹着肉”;同样地,肾脏、心脏及全身的肉不知“我被肋膜所覆盖”,肋膜也不知“我覆盖着肾脏、心脏及全身的肉”。这些法彼此之间没有转向与观察。如是,此身中名为肋膜的部分,是单独的部分,无意识、无记、空、无众生、坚硬,属地界。
Kilomakesu paṭicchannakilomakaṃ hadayañca vakkañca parivāretvā ṭhitaṃ, apaṭicchannakilomakaṃ sakalasarīre cammassa heṭṭhato maṃsaṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā pilotikapaliveṭhite maṃse na maṃsaṃ jānāti ‘ahaṃ pilotikāya paliveṭhita’nti, nāpi pilotikā jānāti ‘mayā maṃsaṃ paliveṭhita’nti, evameva na vakkahadayāni sakalasarīre maṃsañca jānāti ‘ahaṃ kilomakena paṭicchanna’nti, nāpi kilomakaṃ jānāti ‘mayā vakkahadayāni sakalasarīre maṃsañca paṭicchanna’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kilomakaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
脾脏住于心脏左侧,依于腹膜的上方。譬如牛粪团依谷仓顶部而住,谷仓顶部不知“牛粪团依我而住”,牛粪团也不知“我依谷仓顶部而住”;同样,腹膜的上方不知“脾脏依我而住”,脾脏也不知“我依腹膜的上方而住”。这些法彼此既没有转向,也没有观察。如是,此身中名为脾脏的部分,是一独立的部分,无意识、无记、空、无众生、坚硬,属于地界。
Pihakaṃ hadayassa vāmapasse udarapaṭalassa matthakapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā koṭṭhakamatthakapassaṃ nissāya ṭhitāya gomayapiṇḍiyā na koṭṭhakamatthakapassaṃ jānāti ‘gomayapiṇḍi maṃ nissāya ṭhitā’ti, nāpi gomayapiṇḍi jānāti ‘ahaṃ koṭṭhakamatthakapassaṃ nissāya ṭhitā’ti, evameva na udarapaṭalassa matthakapassaṃ jānāti ‘pihakaṃ maṃ nissāya ṭhita’nti, nāpi pihakaṃ jānāti ‘ahaṃ udarapaṭalassa matthakapassaṃ nissāya ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti pihakaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
肺脏住于体内两乳内侧,覆盖着心脏与肝脏而悬垂着。譬如旧仓内部悬垂着的鸟巢,旧仓内部不知“鸟巢悬垂于我中”,鸟巢也不知“我悬垂于旧仓内部”;同样,身体内部不知“肺脏悬垂于我中”,肺脏也不知“我悬垂于身体内部”。这些法彼此既没有转向,也没有观察。如是,此身中名为肺脏的部分,是一独立的部分,无意识、无记、空、无众生、坚硬,属于地界。
Papphāsaṃ sarīrabbhantare dvinnaṃ thanānaṃ abbhantare hadayañca yakanañca uparichādetvā olambantaṃ ṭhitaṃ. Tattha yathā jiṇṇakoṭṭhabbhantare olambamāne sakuṇakulāvake na jiṇṇakoṭṭhabbhantaraṃ jānāti ‘mayi sakuṇakulāvako olambamāno ṭhito’ti, nāpi sakuṇakulāvako jānāti ‘ahaṃ jiṇṇakoṭṭhabbhantare olambamāno ṭhito’ti , evameva na sarīrabbhantaraṃ jānāti ‘mayi papphāsaṃ olambamānaṃ ṭhita’nti, nāpi papphāsaṃ jānāti ‘ahaṃ evarūpe sarīrabbhantare olambamānaṃ ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti papphāsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
肠从喉窝处至粪便道末端,住于身体内部。譬如将断头的蔓草尸体弯曲着放在血槽中,血槽不知“蔓草尸体在我之中”,蔓草尸体也不知“我在血槽中”;同样,身体内部不知“肠在我之中”,肠也不知“我在身体内部”。这些法彼此既没有转向,也没有观察。如是,此身中名为肠的部分,是一独立的部分,无意识、无记、空、无众生、坚硬,属于地界。
Antaṃ galavāṭakato karīsamaggapariyante sarīrabbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā lohitadoṇikāya obhujitvā ṭhapite chinnasīsadhamanikaḷevare na lohitadoṇi jānāti ‘mayi dhamanikaḷevaraṃ ṭhita’nti, nāpi dhamanikaḷevaraṃ jānāti ‘ahaṃ lohitadoṇikāyaṃ ṭhita’nti, evameva na sarīrabbhantaraṃ jānāti ‘mayi antaṃ ṭhita’nti, nāpi antaṃ jānāti ‘ahaṃ sarīrabbhantare ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti antaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
肠系膜在肠与肠之间,以二十一个肠曲系缚而住。在此,犹如缝制擦脚绳圈时,绳圈不知‘这些绳将我缝制而住’,绳亦不知‘我们将绳圈缝制而住’;同样地,肠不知‘肠系膜将我系缚而住’,肠系膜亦不知‘我将肠系缚而住’。这些法彼此没有转向与观察。如是,所谓肠系膜,是此身中一个单独的部分,无识、无记、空、无众生、坚硬,属于地界。
Antaguṇaṃ antantare ekavīsati antabhoge bandhitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ sibbetvā ṭhitesu rajjukesu na pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ jānāti ‘rajjukā maṃ sibbetvā ṭhitā’ti, nāpi rajjukā jānanti ‘mayaṃ pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ sibbetvā ṭhitā’ti, evameva na antaṃ jānāti ‘antaguṇaṃ maṃ ābandhitvā ṭhita’nti, nāpi antaguṇaṃ jānāti ‘ahaṃ antaṃ bandhitvā ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti antaguṇaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
胃中物住于胃中,即已食、已饮、已嚼、已尝之物。在此,犹如狗呕吐物住于狗食槽中时,狗槽不知‘狗呕吐物住于我中’,狗呕吐物亦不知‘我住于狗槽中’;同样地,胃不知‘胃中物住于我中’,胃中物亦不知‘我住于胃中’。这些法彼此没有转向与观察。如是,所谓胃中物,是此身中一个单独的部分,无识、无记、空、无众生、坚硬,属于地界。
Udariyaṃ udare ṭhitaṃ asitapītakhāyitasāyitaṃ. Tattha yathā suvānadoṇiyaṃ ṭhite suvānavamathumhi na suvānadoṇi jānāti ‘mayi suvānavamathu ṭhito’ti, nāpi suvānavamathu jānāti ‘ahaṃ suvānadoṇiyaṃ ṭhito’ti, evameva na udaraṃ jānāti ‘mayi udariyaṃ ṭhita’nti, nāpi udariyaṃ jānāti ‘ahaṃ udare ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti udariyaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
粪住于称为熟脏的、长约八指、状如竹节的肠末端。在此,犹如被压入竹节中的细软黄黏土,竹节不知‘黄黏土住于我中’,黄黏土亦不知‘我住于竹节中’;同样地,熟脏不知‘粪住于我中’,粪亦不知‘我住于熟脏中’。这些法彼此没有转向与观察。如是,所谓粪,是此身中一个单独的部分,无识、无记、空、无众生、坚硬,属于地界。
Karīsaṃ pakkāsayasaṅkhāte aṭṭhaṅgulaveḷupabbasadise antapariyosāne ṭhitaṃ. Tattha yathā veḷupabbe omadditvā pakkhittāya saṇhapaṇḍumattikāya na veḷupabbaṃ jānāti ‘mayi paṇḍumattikā ṭhitā’ti, nāpi paṇḍumattikā jānāti ‘ahaṃ veḷupabbe ṭhitā’ti, evameva na pakkāsayo jānāti ‘mayi karīsaṃ ṭhita’nti, nāpi karīsaṃ jānāti ‘ahaṃ pakkāsaye ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti karīsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
脑位于头盖骨内部。如同把面团放入旧葫芦瓢中,葫芦瓢不知“面团住在我里面”,面团也不知“我住在葫芦瓢里”;同样地,头盖骨内部不知“脑住在我里面”,脑也不知“我住在头盖骨内部”。这些法彼此之间没有转向,也没有观察。因此,所谓脑,是此身中一个单独的部分,无识、无记、空、无众生、坚硬,属于地界。
Matthaluṅgaṃ sīsakaṭāhabbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā purāṇalābukaṭāhe pakkhittāya piṭṭhapiṇḍiyā na lābukaṭāhaṃ jānāti ‘mayi piṭṭhapiṇḍi ṭhitā’ti, nāpi piṭṭhapiṇḍi jānāti ‘ahaṃ lābukaṭāhe ṭhitā’ti, evameva na sīsakaṭāhabbhantaraṃ jānāti ‘mayi matthaluṅgaṃ ṭhita’nti, nāpi matthaluṅgaṃ jānāti ‘ahaṃ sīsakaṭāhabbhantare ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti matthaluṅgaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
“或复有其他”一句,是就水界等其余三界中所随行的地界,依其特相,显示为余分地界。
Yaṃvā panaññampīti iminā āpokoṭṭhāsādīsu tīsu anugataṃ pathavīdhātuṃ lakkhaṇavasena yevāpanakaṃ pathaviṃ katvā dasseti.
在外地界解说中,“铁”即黑铁。“金属”有四种:生金属、凡夫金属、人造金属、鬼金属。其中,铁、银、金、锡、铅、赤铜、钻石——这七种称为生金属。象鼻铜称为凡夫金属。青铜、圆铜、黄铜——这三种称为人造金属。孔雀石铜、薄铜、污铜、动铜、石铜、钩铜、吉祥铜、劣铜——这八种称为鬼金属。其中,五种生金属在圣典中已分别说明。而赤铜与钻石这两种生金属,连同其余的一切,在此都应理解为“金属”。
Bāhirapathavīdhātuniddese ayoti kāḷalohaṃ. Lohanti jātilohaṃ, vijātilohaṃ, kittimalohaṃ, pisācalohanti catubbidhaṃ. Tattha ayo, sajjhu, suvaṇṇaṃ, tipu, sīsaṃ, tambalohaṃ, vekantakanti imāni satta jātilohāni nāma. Nāganāsikalohaṃ vijātilohaṃ nāma. Kaṃsalohaṃ, vaṭṭalohaṃ, ārakūṭanti tīṇi kittimalohāni nāma. Morakkhakaṃ, puthukaṃ, malinakaṃ, capalakaṃ, selakaṃ, āṭakaṃ, bhallakaṃ, dūsilohanti aṭṭha pisācalohāni nāma. Tesu pañca jātilohāni pāḷiyaṃ visuṃ vuttāneva. Tambalohaṃ, vekantakalohanti imehi pana dvīhi jātilohehi saddhiṃ sesaṃ sabbampi idha lohanti veditabbaṃ.
‘锡’即白锡。‘铅’即黑锡。‘银’即白银。‘珍珠’即海珍珠。‘摩尼’指除圣典中提到的琉璃等之外,其余一切如光明宝等种类的宝石。‘琉璃’即竹色宝石。‘螺贝’即海螺。‘石’即黑石、黄石、白石等一切种类的石。‘珊瑚’即珊瑚本身。‘银币’即迦诃波那钱币。‘金’即黄金。‘赤珠’即红宝石。‘猫眼石’即杂色宝石。在草等物中,凡属外皮者,乃至椰子壳等,皆称为‘草’;凡属内芯者,乃至木块,皆称为‘木’。‘砂砾’指从绿豆大小至拳头大小的粗砂,称为砂砾;小于绿豆者,则称为‘沙’。‘瓦片’即任何陶片。‘地’即大地。‘石’指从不能握于拳中开始,至未达大象大小者,称为石;从大象大小以上,则称为‘山’。‘或复有其他’一句,是指取棕榈核、椰子果等其余地类。‘无论内地界或外地界’一句,是表明这两种地界,就坚硬之相、依其特相而言,实为同一种地界。
Tipūti setatipu. Sīsanti kāḷatipu. Sajjhūti rajataṃ. Muttāti sāmuddikamuttā. Maṇīti ṭhapetvā pāḷiāgate veḷuriyādayo seso jotirasādibhedo sabbopi maṇi. Veḷuriyoti vaṃsavaṇṇamaṇi. Saṅkhoti sāmuddikasaṅkho. Silāti kāḷasilā, paṇḍusilā, setasilātiādibhedā sabbāpi silā. Pavāḷanti pavāḷameva. Rajatanti kahāpaṇo. Jātarūpanti suvaṇṇaṃ. Lohitaṅkoti rattamaṇi. Masāragallanti kabaramaṇi. Tiṇādīsu bahisārā antamaso nāḷikerādayopi tiṇaṃ nāma. Antosāraṃ antamaso dārukhaṇḍampi kaṭṭhaṃ nāma. Sakkharāti muggamattato yāva muṭṭhippamāṇā marumbā sakkharā nāma. Muggamattato pana heṭṭhā vālikāti vuccati. Kaṭhalanti yaṃ kiñci kapālaṃ. Bhūmīti pathavī. Pāsāṇoti antomuṭṭhiyaṃ asaṇṭhahanato paṭṭhāya hatthippamāṇaṃ asampatto pāsāṇo nāma. Hatthippamāṇato paṭṭhāya pana upari pabbato nāma. Yaṃ vā panāti iminā tālaṭṭhi-nāḷikera-phalādibhedaṃ sesapathaviṃ gaṇhāti. Yā ca ajjhattikā pathavīdhātu yā ca bāhirāti iminā dvepi pathavīdhātuyo kakkhaḷaṭṭhena lakkhaṇato ekā pathavīdhātu evāti dasseti.
174174. 于水界解说等处,应依前文所述之理而了知。在‘水、水所成’等句中,以粘结之义故为‘水’;因其已成就水之自性,故名‘水所成’。以润泽之义故为‘润泽’;因其已成就润泽之自性,故名‘润泽所成’。‘色之结缚性’,指非别别色法的结缚状态。如胆、痰等,亦应依颜色、形状、方位与界限来把握,唯独作意其为‘界’。
174.Āpodhātuniddesādīsu heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Āpo āpogatantiādīsu ābandhanavasena āpo. Tadeva āposabhāvaṃ gatattā āpogataṃ nāma. Snehavasena sneho. Soyeva snehasabhāvaṃ gatattā snehagataṃ nāma. Bandhanattaṃ rūpassāti avinibbhogarūpassa bandhanabhāvo. Pittaṃ semhantiādīnipi vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena pariggahetvā dhātuvaseneva manasikātabbāni.
这里的方法是这样的——在胆汁中,无缚胆汁附著于命根,遍满全身而住;有缚胆汁则住于胆囊中。在这点上,犹如油遍满住于糕饼中时,糕饼不知‘油遍满我而住’,油亦不知‘我遍满糕饼而住’。同样地,身体不知‘无缚胆汁遍满我而住’,无缚胆汁亦不知‘我遍满身体而住’。又如雨水充满苦瓜囊时,苦瓜囊不知‘雨水住于我中’,雨水亦不知‘我住于苦瓜囊中’。同样地,胆囊不知‘有缚胆汁住于我中’,有缚胆汁亦不知‘我住于胆囊中’。这些法彼此之间没有转向,也没有省察。因此,所谓胆汁,是此身中一个独立的部分,无思、无记、空、非有情、如汤状,以粘结为相,是水界。
Tatrāyaṃ nayo – pittesu hi abaddhapittaṃ jīvitindriyapaṭibaddhaṃ sakalasarīraṃ byāpetvā ṭhitaṃ, baddhapittaṃ pittakosake ṭhitaṃ. Tattha yathā pūvaṃ byāpetvā ṭhite tele na pūvaṃ jānāti ‘telaṃ maṃ byāpetvā ṭhita’nti, nāpi telaṃ jānāti ‘ahaṃ pūvaṃ byāpetvā ṭhita’nti, evameva na sarīraṃ jānāti ‘abaddhapittaṃ maṃ byāpetvā ṭhita’nti, nāpi abaddhapittaṃ jānāti ‘ahaṃ sarīraṃ byāpetvā ṭhita’nti. Yathā ca vassodakena puṇṇe kosātakīkosake na kosātakīkosako jānāti ‘mayi vassodakaṃ ṭhita’nti, nāpi vassodakaṃ jānāti ‘ahaṃ kosātakīkosake ṭhita’nti, evameva na pittakosako jānāti mayi baddhapittaṃ ṭhitanti, nāpi baddhapittaṃ jānāti ‘ahaṃ pittakosake ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti pittaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
痰,约有一捧之量,住于胃膜。于此,譬如污水池上浮起泡沫层,污水池不知“泡沫层住于我中”,泡沫层亦不知“我住于污水池中”;同样,胃膜不知“痰住于我中”,痰亦不知“我住于胃膜中”。这些法相互之间无转向与省察。如是,所谓痰,是此身中一个独立部分,无思、无记、空、非有情、如汤状、结缚相、水界。
Semhaṃ ekapatthapūrappamāṇaṃ udarapaṭale ṭhitaṃ. Tattha yathā upari sañjātapheṇapaṭalāya candanikāya na candanikā jānāti ‘mayi pheṇapaṭalaṃ ṭhita’nti, nāpi pheṇapaṭalaṃ jānāti ‘ahaṃ candanikāya ṭhita’nti, evameva na udarapaṭalaṃ jānāti ‘mayi semhaṃ ṭhita’nti, nāpi semhaṃ jānāti ‘ahaṃ udarapaṭale ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti semhaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
脓,无固定处所。凡身体部位被木桩、荆棘、打击、火焰等所伤之处,血液积聚而化脓,或生疮疖等,脓即住于彼处。于此,譬如因斧砍等而渗出树脂的树,树被斧砍等处不知“树脂住于我等中”,树脂亦不知“我住于树被斧砍等处”;同样,身体被木桩、荆棘等所伤之处不知“脓住于我等中”,脓亦不知“我住于那些处”。这些法相互之间无转向与省察。如是,所谓脓,是此身中一个独立部分,无思、无记、空、非有情、如汤状、结缚相、水界。
Pubbo anibaddhokāso, yattha yattheva khāṇukaṇṭakappaharaṇaaggijālādīhi abhihaṭe sarīrappadese lohitaṃ saṇṭhahitvā paccati, gaṇḍapīḷakādayo vā uppajjanti, tattha tattheva tiṭṭhati. Tattha yathā pharasuppahārādivasena paggharitaniyāse rukkhe na rukkhassa pharasuppahārādippadesā jānanti ‘amhesu niyyāso ṭhito’ti, nāpi niyyāso jānāti ‘ahaṃ rukkhassa pharasuppahārādippadesesu ṭhito’ti, evameva na sarīrassa khāṇukaṇṭakādīhi abhihaṭappadesā jānanti ‘amhesu pubbo ṭhito’ti, nāpi pubbo jānāti ‘ahaṃ tesu padesesu ṭhito’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti pubbo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
于血中,循环血犹如无缚胆汁,遍满全身而住;积集血则充满肝脏下方,约有一钵之量,浸润肾、心、肝、肺而住。其中,循环血的判别与无缚胆汁相似。至于积集血,譬如破罐中的水浸润下方土块时,土块不知“我等被水浸润而住”,水亦不知“我浸润土块”;同样,肝脏下方之处或肾等不知“血住于我中”或“血浸润我等而住”,血亦不知“我充满肝脏下方,浸润肾等而住”。这些法相互之间无转向与省察。如是,所谓血,是此身中一个独立部分,无思、无记、空、非有情、如汤状、结缚相、水界。
Lohitesu saṃsaraṇalohitaṃ abaddhapittaṃ viya sakalasarīraṃ byāpetvā ṭhitaṃ. Sannicitalohitaṃ yakanaṭṭhānassa heṭṭhābhāgaṃ pūretvā ekapattapūraṇappamāṇaṃ vakkahadayayakanapapphāsāni tementaṃ ṭhitaṃ. Tattha saṃsaraṇalohite abaddhapittasadisova vinicchayo. Itaraṃ pana yathā jajjarakapālaṭṭhe udake heṭṭhā leḍḍukhaṇḍāni temayamāne na leḍḍukhaṇḍāni jānanti ‘mayaṃ udakena temiyamānā ṭhitā’ti, nāpi udakaṃ jānāti ‘ahaṃ leḍḍukhaṇḍāni tememī’ti, evameva na yakanassa heṭṭhābhāgaṭṭhānaṃ vakkādīni vā jānanti ‘mayi lohitaṃ ṭhitaṃ, amhe vā temayamānaṃ ṭhita’nti, nāpi lohitaṃ jānāti ‘ahaṃ yakanassa heṭṭhābhāgaṃ pūretvā vakkādīni temayamānaṃ ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lohitaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
汗,于受热等时,充满毛发毛孔的窍隙而住,并流出。于此,譬如水从刚拔出的莲藕、莲根、莲茎束中流出时,莲藕等束的窍隙不知‘水从我流出’,从莲藕等束窍隙流出的水亦不知‘我从莲藕等束的窍隙流出’。同样,毛发毛孔的窍隙不知‘汗从我流出’,汗亦不知‘我从毛发毛孔的窍隙流出’。这些法彼此之间无有转向与省察。如是,此所谓汗,是此身中一个独立部分,无思惟、无记、空、非有情、如汤状、结缚相、水界。
Sedo aggisantāpādikālesu kesalomakūpavivarāni pūretvā tiṭṭhati ceva paggharati ca. Tattha yathā udakā abbūḷhamattesu bhisamuḷālakumudanāḷakalāpesu na bhisādikalāpavivarāni jānanti ‘amhehi udakaṃ paggharatī’ti, nāpi bhisādikalāpavivarehi paggharantaṃ udakaṃ jānāti ‘ahaṃ bhisādikalāpavivarehi paggharāmī’ti, evameva na kesalomakūpavivarāni jānanti ‘amhehi sedo paggharatī’ti, nāpi sedo jānāti ‘ahaṃ kesalomakūpavivarehi paggharāmī’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti sedo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
脂肪,于肥胖者遍满全身,于瘦弱者则依附于小腿肉等处而住,为凝固之脂。于此,譬如覆以姜黄布的肉堆,肉堆不知‘姜黄布依附我而住’,姜黄布亦不知‘我依附肉堆而住’。同样,全身或小腿等处的肉不知‘脂肪依附我而住’,脂肪亦不知‘我依附全身或小腿等处的肉而住’。这些法彼此之间无有转向与省察。如是,此所谓脂肪,是此身中一个独立部分,无思惟、无记、空、非有情、凝固之脂、凝固如汤状、结缚相、水界。
Medo thūlassa sakalasarīraṃ pharitvā kisassa jaṅghamaṃsādīni nissāya ṭhito patthinnasneho. Tattha yathā haliddipilotikapaṭicchanne maṃsapuñje na maṃsapuñjo jānāti ‘maṃ nissāya haliddipilotikā ṭhitā’ti, nāpi haliddipilotikā jānāti ‘ahaṃ maṃsapuñjaṃ nissāya ṭhitā’ti, evameva na sakalasarīre jaṅghādīsu vā maṃsaṃ jānāti ‘maṃ nissāya medo ṭhito’ti, nāpi medo jānāti ‘ahaṃ sakalasarīre jaṅghādīsu vā maṃsaṃ nissāya ṭhito’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti medo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto patthinnasneho patthinnayūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
泪,当生起时,充满眼窝而住,或流出。于此,譬如充满水的新嫩棕榈果壳,新嫩棕榈果壳不知‘水住于我中’,水亦不知‘我住于新嫩棕榈果壳中’。同样,眼窝不知‘泪住于我中’,泪亦不知‘我住于眼窝中’。这些法彼此之间无有转向与省察。如是,此所谓泪,是此身中一个独立部分,无思惟、无记、空、非有情、如汤状、结缚相、水界。
Assu yadā sañjāyati tadā akkhikūpake pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Tattha yathā udakapuṇṇesu taruṇatālaṭṭhikūpakesu na taruṇatālaṭṭhikūpakā jānanti ‘amhesu udakaṃ ṭhita’nti, nāpi udakaṃ jānāti ‘ahaṃ taruṇatālaṭṭhikūpakesu ṭhita’nti, evameva na akkhikūpakā jānanti ‘amhesu assu ṭhita’nti, nāpi assu jānāti ‘ahaṃ akkhikūpakesu ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti assu nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
汗液:在炎热时节等情况下,存于手掌、手背、脚掌、脚背、鼻梁、额头、肩窝处的已融化油脂。其中,犹如将油倒入粥中,粥不知“油遍覆于我而住”,油也不知“我遍覆于粥而住”;同样地,手掌等处不知“汗液遍覆于我而住”,汗液也不知“我遍覆于手掌等处而住”。这些法彼此之间没有转向与观察。如此,所谓汗液,是此身中一个独立的部分,无识、无记、空、无有情,如汤,呈结缚相,属于水界。
Vasā aggisantāpādikāle hatthatalahatthapiṭṭhipādatalapādapiṭṭhināsapuṭanalāṭaaṃsakūṭesu ṭhitavilīnasneho. Tattha yathā pakkhittatele ācāme na ācāmo jānāti ‘maṃ telaṃ ajjhottharitvā ṭhita’nti, nāpi telaṃ jānāti ‘ahaṃ ācāmaṃ ajjhottharitvā ṭhita’nti, evameva na hatthatalādippadeso jānāti ‘maṃ vasā ajjhottharitvā ṭhitā’ti, nāpi vasā jānāti ‘ahaṃ hatthatalādippadese ajjhottharitvā ṭhitā’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti vasā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
唾液:在有唾液产生之缘时,从两颊侧流下而住于舌上。其中,犹如在常年流水的河岸洞中,洞底不知“水住于我中”,水也不知“我住于洞底”;同样地,舌面不知“唾液从两颊侧流下而住于我”,唾液也不知“我从两颊侧流下而住于舌面”。这些法彼此之间没有转向与观察。如此,所谓唾液,是此身中一个独立的部分,无识、无记、空、无有情,如汤,呈结缚相,属于水界。
Kheḷo tathārūpe kheḷuppattipaccaye sati ubhohi kapolapassehi orohitvā jivhāya tiṭṭhati. Tattha yathā abbocchinnaudakanissande nadītīrakūpake na kūpatalaṃ jānāti ‘mayi udakaṃ santiṭṭhatī’ti, nāpi udakaṃ jānāti ‘ahaṃ kūpatale santiṭṭhāmī’ti , evameva na jivhātalaṃ jānāti ‘mayi ubhohi kapolapassehi orohitvā kheḷo ṭhito’ti, nāpi kheḷo jānāti ‘ahaṃ ubhohi kapolapassehi orohitvā jivhātale ṭhito’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kheḷo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
鼻涕:产生时,便充满鼻孔而住,或流出。其中,犹如装满腐乳的贝壳,贝壳不知“腐乳住于我中”,腐乳也不知“我住于贝壳中”;同样地,鼻孔不知“鼻涕住于我们中”,鼻涕也不知“我住于鼻孔中”。这些法彼此之间没有转向与观察。如此,所谓鼻涕,是此身中一个独立的部分,无识、无记、空、无有情,如汤,呈结缚相,属于水界。
Siṅghāṇikā yadā sañjāyati tadā nāsāpuṭe pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Tattha yathā pūtidadhibharitāya sippikāya na sippikā jānāti ‘mayi pūtidadhi ṭhita’nti, nāpi pūtidadhi jānāti ‘ahaṃ sippikāya ṭhita’nti, evameva na nāsāpuṭā jānanti ‘amhesu siṅghāṇikā ṭhitā’ti, nāpi siṅghāṇikā jānāti ‘ahaṃ nāsāpuṭesu ṭhitā’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti siṅghāṇikā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
关节滑液在履行润滑关节的作用时,存在于一百八十处关节中。就好像在涂了油的轴上,轴不知道‘油涂抹了我而住着’,油也不知道‘我涂抹了轴而住着’;同样地,这一百八十处关节不知道‘关节滑液涂抹了我们而住着’,关节滑液也不知道‘我涂抹了一百八十处关节而住着’。这些法彼此之间并没有转向与观察。如此,所谓的关节滑液,是此身中一个独立的部分,无识、无记、空、无有情,如汤,呈结缚相,属水界。
Lasikā aṭṭhikasandhīnaṃ abbhañjanakiccaṃ sādhayamānā asītisatasandhīsu ṭhitā. Tattha yathā telabbhañjite akkhe na akkho jānāti ‘maṃ telaṃ abbhañjitvā ṭhita’nti, nāpi telaṃ jānāti ‘ahaṃ akkhaṃ abbhañjitvā ṭhita’nti, evameva na asītisatasandhayo jānanti ‘lasikā amhe abbhañjitvā ṭhitā’ti, nāpi lasikā jānāti ‘ahaṃ asītisatasandhayo abbhañjitvā ṭhitā’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lasikā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
尿液存在于膀胱之内。就好像一个口朝下放在粪池中的罗婆那壶,壶不知道‘粪池的汁液住于我中’,粪池汁也不知道‘我住于壶中’;同样地,膀胱不知道‘尿液住于我中’,尿液也不知道‘我住于膀胱中’。这些法彼此之间并没有转向与观察。如此,所谓的尿,是此身中一个独立的部分,无识、无记、空、无有情,如汤,呈结缚相,属水界。而‘或凡’等,是就其余三部分中的水界而说。
Muttaṃ vatthissa abbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā candanikāya pakkhitte adhomukhe ravaṇaghaṭe na ravaṇaghaṭo jānāti ‘mayi candanikāraso ṭhito’ti, nāpi candanikāraso jānāti ‘ahaṃ ravaṇaghaṭe ṭhito’ti, evameva na vatthi jānāti ‘mayi muttaṃ ṭhita’nti, nāpi muttaṃ jānāti ‘ahaṃ vatthimhi ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti muttaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti. Yaṃ vā panāti avasesesu tīsu koṭṭhāsesu āpodhātuṃ sandhāya vuttaṃ.
在外水界的解说中,依于根而生起的味,称为根味。对于茎味等,也是如此。乳等则是显而易知的。然而,如同在药戒中的情形那样,这里并没有固定的规则。任何乳都即是乳。其余各项也是如此。地水是指存在于坑洼等处的水。空水是指尚未落至地面的雨水。而‘或凡’等,则包括了冰水、临时灭水、持地水等,这些在此处都进入‘或凡’的范畴。
Bāhiraāpodhātuniddese mūlaṃ paṭicca nibbatto raso mūlaraso nāma. Khandharasādīsupi eseva nayo. Khīrādīni pākaṭāneva. Yathā pana bhesajjasikkhāpade evamidha niyamo natthi. Yaṃ kiñci khīraṃ khīrameva. Sesesupi eseva nayo. Bhummānīti āvāṭādīsu ṭhitaudakāni. Antalikkhānīti pathaviṃ appattāni vassodakāni. Yaṃ vā panāti himodakakappavināsakaudakapathavīsandhārakaudakādīni idha yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhāni.
175在“火界”的释义中,以“燃烧”为义,故名为“火”;因具有火的状态,故称为“火类”。“暖”指热的状态;因具有暖的状态,故称为“暖类”。“热”指强烈的热;因具有热的状态,故称为“热类”。若此火类被扰乱,便令此身变热——此身生起热,呈现一日疟等状态。以此令此身衰老——此身衰老,根力衰退,气力枯竭,出现皱纹、白发等。以此被扰乱而令此身被烧——此身被烧,那人喊着“我被烧、我被烧”,渴望以百次洗炼的酥油、牛乳、凉檀香等涂敷,以及扇风。以此令所食、所饮、所嚼、所尝之物获得正确的消化——即所食的饭等、所饮的饮品等、所嚼的面点等、所尝的熟芒果、蜂蜜、糖浆等,获得正确的成熟,分离出味等。这里,前三种火界是四类生起,最后一种仅是业生起。这是本处对词句的解释。
175.Tejodhātuniddese tejanavasena tejo. Tejova tejobhāvaṃ gatattā tejogataṃ. Usmāti uṇhākāro. Usmāva usmābhāvaṃ gatattā usmāgataṃ. Usumanti caṇḍausumaṃ. Tadeva usumabhāvaṃ gatattā usumagataṃ. Yena cāti yena tejogatena kuppitena. Santappatīti ayaṃ kāyo santappati, ekāhikajarādibhāvena usumajāto hoti. Yena ca jīrīyatīti yena ayaṃ kāyo jīrīyati, indriyavekallataṃ balaparikkhayaṃ valipalitādibhāvañca pāpuṇāti. Yena ca pariḍayhatīti yena kuppitena ayaṃ kāyo ḍayhati, so ca puggalo ‘ḍayhāmi ḍayhāmī’ti kandanto satadhotasappigosītacandanādilepanañceva tālavaṇṭavātañca paccāsīsati. Yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchatīti yenetaṃ asitaṃ vā odanādi, pītaṃ vā pānakādi, khāyitaṃ vā piṭṭhakhajjakādi, sāyitaṃ vā ambapakkamadhuphāṇitādi sammā paripākaṃ gacchati, rasādibhāvena vivekaṃ gacchatīti attho. Ettha ca purimā tayo tejodhātū catusamuṭṭhānā, pacchimo kammasamuṭṭhānova. Ayaṃ tāvettha padasaṃvaṇṇanā.
以下是作意的方法——比丘如此作意:“令此身变热者,乃是此身中独立的一部分,无识、无记、空、无有情,其相为熟化,这是火界。”又如此作意:“令此身衰老者,令此身被烧者,令所食、所饮、所嚼、所尝获得正确消化者,乃是此身中独立的一部分,无识、无记、空、无有情,其相为熟化,这是火界。”至于“或复有其他”等语,是指此身中凡存在的自然之火,皆归入“或复有其他”的范畴。
Idaṃ pana manasikāravidhānaṃ – idha bhikkhu ‘yena santappati, ayaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto paripācanākāro tejodhātū’ti manasi karoti; ‘yena jīrīyati, yena pariḍayhati, yena asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchati, ayaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto paripācanākāro tejodhātū’ti manasi karoti. Yaṃ vā panāti imasmiṃ sarīre pākatiko eko utu atthi, so yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭho.
在对“外火界”的解说中:依木而燃、以木为燃料的火,称为木火。木屑火等亦同此理。垃圾火,是指将垃圾堆集后点燃的垃圾火。雷火,即闪电之火。火之热,是指火焰或无焰炭火的热。太阳之热,是指阳光的热。木堆之热,即木堆积处的热。其余诸项也可类推。所谓“或复有其他”,是指饿鬼之火、劫末之火、地狱之火等,这些在此即归入“或复有其他”的范畴。
Bāhiratejodhātuniddese kaṭṭhaṃ paṭicca pajjalito kaṭṭhupādāno aggi kaṭṭhaggi nāma. Sakalikaggiādīsupi eseva nayo. Saṅkāraggīti kacavaraṃ saṃkaḍḍhitvā jālāpito kacavaraggi. Indaggīti asaniaggi. Aggisantāpoti jālāya vā vītaccikaṅgārānaṃ vā santāpo. Sūriyasantāpoti ātapo. Kaṭṭhasannicayasantāpoti kaṭṭharāsiṭṭhāne santāpo. Sesesupi eseva nayo. Yaṃ vā panāti petaggi kappavināsaggi nirayaggiādayo idha yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhā.
176风界释义:以吹动为义,故名为风。风本身进入了风的状态,故为风界。色身的坚挺性,即不可分离之色的坚挺状态。上行风,是指引起打嗝等、向上运行的风。下行风,是指排出大便、小便等、向下运行的风。腹内风,是指肠外的风。肠内风,是指肠内的风。随行于肢节的风,是指沿着血管网遍布全身各肢节、引起屈伸等动作的风。刀风,是指如同用剪刀切割关节韧带般运行的风。剃刀风,是指如同用剃刀劈开心脏的风。莲花风,是指将心脏肉拔出的风。入息,即进入鼻中的风。出息,即从鼻中出去的风。在此,前文所述的一切风皆由四种因生起,而只有入息出息是由心生起。这是此处的词义解释。
176.Vāyodhātuniddese vāyanavasena vāyo. Vāyova vāyobhāvaṃ gatattā vāyogataṃ. Thambhitattaṃ rūpassāti avinibbhogarūpassa thambhitabhāvo. Uddhaṅgamā vātāti uggārahikkādi pavattakā uddhaṃ ārohanavātā . Adhogamā vātāti uccārapassāvādinīharaṇakā adho orohanavātā. Kucchisayā vātāti antānaṃ bahivātā. Koṭṭhāsayā vātāti antānaṃ antovātā. Aṅgamaṅgānusārino vātāti dhamanijālānusārena sakalasarīre aṅgamaṅgāni anusaṭā samiñjanapasāraṇādinibbattakā vātā. Satthakavātāti sandhibandhanāni kattariyā chindantā viya pavattavātā. Khurakavātāti khurena viya hadayaṃ phālanavātā. Uppalakavātāti hadayamaṃsameva uppāṭanakavātā. Assāsoti antopavisananāsikāvato. Passāsoti bahinikkhamananāsikāvato. Ettha ca purimā sabbe catusamuṭṭhānā, assāsapassāsā cittasamuṭṭhānāva. Ayamettha padavaṇṇanā.
以下是作意的方法:在此,比丘将上行等分类的风,以上行等状态加以把握后,如此作意:“所谓上行风,是此身中一个单独的部分,无意识、无记、空、非有情,以支持为相的风界。”对其余诸风,也是同样的道理。所谓“或复有其他”,是指其余风分所随行的风,在此归入“或复有其他”的范畴。
Idaṃ pana manasikāravidhānaṃ – idha bhikkhu uddhaṅgamādibhede vāte uddhaṅgamādivasena pariggahetvā ‘uddhaṅgamā vātā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto vitthambhanākāro vāyodhātū’ti manasi karoti. Sesesupi eseva nayo. Yaṃ vā panāti sese vāyokoṭṭhāse anugatā vātā idha yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhā.
外部风界释义:东风,是指从东方来的风。西风、北风、南风同理。有尘风,是指带有尘的风。无尘风,是指离尘、清净的无尘风。冷风,是指由冷季所生、起于冷云之间的风。热风,是指由热季所生、起于热云之间的风。微风,是指微弱、细小的风。强风,是指猛烈的风。黑风,是指起于黑云之间的风,被其吹拂后肤色变黑,也有说这是对此风的称呼。韦蓝婆风,是指一由旬以上高空吹动的风。翼风,是指乃至苍蝇等鼓动翅膀所生的风。金翅鸟风,是指金翅鸟的风。虽亦属翼风,但因其显著而单独列出。扇风,是指用棕榈叶或其他某种圆形物所扇起的风。拂风,是指用扇叶所扇起的风。这些扇与拂,能产生未起的风,也能转变已起的风。所谓“或复有其他”,是指除巴利圣典中所提及的之外,其余的风归入“或复有其他”的范畴。
Bāhiravāyodhātuniddese puratthimā vātāti puratthimadisato āgatā vātā. Pacchimuttaradakkhiṇesupi eseva nayo. Sarajā vātāti saha rajena sarajā. Arajā vātāti rajavirahitā suddhā arajā nāma. Sītāti sītautusamuṭṭhānā sītavalāhakantare samuṭṭhitā. Uṇhāti uṇhautusamuṭṭhānā uṇhavalāhakantare samuṭṭhitā. Parittāti mandā tanukavātā. Adhimattāti balavavātā. Kāḷāti kāḷavalāhakantare samuṭṭhitā, yehi abbhāhato chavivaṇṇo kāḷako hoti. Tesaṃ etaṃ adhivacanantipi eke. Verambhavātāti yojanato upari vāyanavātā. Pakkhavātāti antamaso makkhikāyapi pakkhāyūhanasamuṭṭhitā vātā. Supaṇṇavātāti garuḷavātā. Kāmañca imepi pakkhavātāva ussadavasena pana visuṃ gahitā. Tālavaṇṭavātāti tālapaṇṇehi vā aññena vā kenaci maṇḍalasaṇṭhānena samuṭṭhāpitā vātā. Vidhūpanavātāti bījanapattakena samuṭṭhāpitā vātā. Imāni ca tālavaṇṭavidhūpanāni anuppannampi vātaṃ uppādenti, uppannampi parivattenti. Yaṃ vā panāti idha pāḷiāgate ṭhapetvā sesavātā yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhā.
177关于空界元素的说明:以不被撞击为义,不障碍任何事物,故称为空。空自身成就了空的状态,故为空界。以不可撞击为义,故为无碍。无碍自身成就了无碍的状态,故为无碍界。孔隙,即间隙。孔隙自身成就了孔隙的状态,故为孔隙界。不被血肉所触,即脱离血肉。耳孔等,则是显示其种类。其中,耳孔就是耳内的孔、间隙,是不被血肉所触的空间。其余诸项同理。通过此孔,吞咽的所食等四种食物进入其内部。在此,即于所谓腹内胃膜的空间中,这四种食物停留。通过此孔,所有已消化、成为渣滓的排泄出去,应知这是从胃膜至粪道约一拃四指长的孔,脱离血肉,不被血肉所触,为空界元素。所谓‘或复有其他’,这里的皮间、肉间、筋间、骨间、毛间,这一切都归于‘或复有其他’的范畴。
177.Ākāsadhātuniddese appaṭighaṭṭanaṭṭhena na kassatīti ākāso. Ākāsova ākāsabhāvaṃ gatattā ākāsagataṃ. Aghaṭṭanīyatāya aghaṃ. Aghameva aghabhāvaṃ gatattā aghagataṃ. Vivaroti antaraṃ. Tadeva vivarabhāvaṃ gatattā vivaragataṃ. Asamphuṭṭhaṃ maṃsalohitehīti maṃsalohitehi nissaṭaṃ. Kaṇṇacchiddantiādi pana tasseva pabhedadassanaṃ. Tattha kaṇṇacchiddanti kaṇṇasmiṃ chiddaṃ vivaraṃ maṃsalohitehi asamphuṭṭhokāso. Sesesupi eseva nayo. Yenāti yena vivarena etaṃ asitādibhedaṃ ajjhoharaṇīyaṃ ajjhoharati, anto paveseti. Yatthāti yasmiṃ antoudarapaṭalasaṅkhāte okāse etadeva catubbidhaṃ ajjhoharaṇīyaṃ tiṭṭhati. Yenāti yena vivarena sabbampetaṃ vipakkaṃ kasaṭabhāvaṃ āpannaṃ nikkhamati, taṃ udarapaṭalato yāva karīsamaggā vidatthicaturaṅgulamattaṃ chiddaṃ maṃsalohitehi asamphuṭṭhaṃ nissaṭaṃ ākāsadhātūti veditabbaṃ. Yaṃ vā panāti ettha cammantaraṃ maṃsantaraṃ nhāruntaraṃ aṭṭhintaraṃ lomantaranti idaṃ sabbaṃ yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhaṃ.
关于外部空界元素的说明:不被四大种所触,即脱离四大种,应知为墙孔、门孔等。以此说明,于该空间中修习遍禅的人,能生起四种禅那和五种禅那。
Bāhirakaākāsadhātuniddese asamphuṭṭhaṃ catūhi mahābhūtehīti catūhi mahābhūtehi nissaṭaṃ bhittichiddakavāṭachiddādikaṃ veditabbaṃ. Iminā yasmiṃ ākāse parikammaṃ karontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti taṃ kathitaṃ.
178在识界的解释中,名为眼识的界即是眼识界,其余诸识界同理。如此,当这六界被摄持时,十八界也就被摄持了。为什么?首先,通过摄持地界、火界、风界,触界便已被摄持;通过摄持水界、空界,法界便已被摄持;通过摄持识界,作为其前导与伴随的意界也已被摄持。眼识界等为经中已提及。应当举出其余九界来显示:因为通过摄持眼识界,作为其所依的眼界与作为其所缘的色界即已被摄持。同样,通过摄持耳识界等,耳界等也被摄持,如此便摄持了全部十八界。于此中,以十界说明对色的摄持,以七界说明对非色的摄持。法界则可能既有对色的摄持,也有对非色的摄持。因此,以十界半说明对色的摄持,以七界半说明对非色的摄持,这就说明了色与非色的摄持。色与非色即是五蕴,那是苦谛。令其生起的过去之爱是集谛。二者不转起是灭谛。遍知此苦的道是道谛。应知,这是为致力于十八界的比丘,将四谛业处引导至阿罗汉顶点的结论。
178.Viññāṇadhātuniddese cakkhuviññāṇasaṅkhātā dhātu cakkhuviññāṇadhātu. Sesāsupi eseva nayo. Iti imāsu chasu dhātūsu pariggahitāsu aṭṭhārasa dhātuyo pariggahitāva honti. Kathaṃ? Pathavītejovāyodhātuggahaṇena tāva phoṭṭhabbadhātu gahitāva hoti, āpodhātuākāsadhātuggahaṇena dhammadhātu, viññāṇadhātuggahaṇena tassā purecārikapacchācārikattā manodhātu gahitāva hoti. Cakkhuviññāṇadhātuādayo sutte āgatā eva. Sesā nava āharitvā dassetabbā . Cakkhuviññāṇadhātuggahaṇena hi tassā nissayabhūtā cakkhudhātu, ārammaṇabhūtā rūpadhātu ca gahitāva honti. Evaṃ sotaviññāṇadhātuādiggahaṇena sotadhātuādayoti aṭṭhārasāpi gahitāva honti. Tāsu dasahi dhātūhi rūpapariggaho kathito hoti. Sattahi arūpapariggaho. Dhammadhātuyā siyā rūpapariggaho, siyā arūpapariggaho. Iti aḍḍhekādasahi dhātūhi rūpapariggaho, aḍḍhaṭṭhadhātūhi arūpapariggahoti rūpārūpapariggaho kathito hoti. Rūpārūpaṃ pañcakkhandhā. Taṃ hoti dukkhasaccaṃ. Taṃsamuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṃ . Ubhinnaṃ appavatti nirodhasaccaṃ. Taṃpajānano maggo maggasaccanti idaṃ catusaccakammaṭṭhānaṃ aṭṭhārasadhātuvasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā matthakaṃ pāpetvā nigamanaṃ kathitanti veditabbaṃ.
179如今,为了显示第二个六法,而说“更有六界”等语。其中,乐界与苦界,是指以身净色为依处的乐与苦,以具有对立面的方式,作为一对而显示。因为乐是苦的对立面,苦是乐的对立面。乐所遍满的范围有多大,苦便遍满多大。苦所遍满的范围有多大,乐便遍满多大。喜界与忧界也同样作为一对而建立。因为喜是忧的对立面,忧是喜的对立面。喜所遍满的范围有多大,忧便遍满多大。忧所遍满的范围有多大,喜便遍满多大。
179. Idāni dutiyachakkaṃ dassento aparāpi cha dhātuyotiādimāha. Tattha sukhadhātu dukkhadhātūti kāyappasādavatthukāni sukhadukkhāni sappaṭipakkhavasena yugaḷakato dassitāni. Sukhañhi dukkhassa paṭipakkho, dukkhaṃ sukhassa. Yattakaṃ sukhena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ dukkhaṃ pharati. Yattakaṃ dukkhena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ sukhaṃ pharati. Somanassadhātu domanassadhātūti idampi tatheva yugaḷakaṃ kataṃ. Somanassañhi domanassassa paṭipakkho, domanassaṃ somanassassa. Yattakaṃ somanassena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ domanassaṃ pharati. Yattakaṃ domanassena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ somanassaṃ pharati.
舍界与无明界,这二者是以相似的方式,作为一对而建立。因为这两者都由于不显著而相似。其中,通过摄受乐界与苦界,与之相应的身识界、作为依处的身界,以及作为所缘的触界,即已被摄受。通过摄受喜界与忧界,与之相应的意识界即已被摄受。通过摄受无明界,法界即已被摄受。通过摄受舍界,眼识界、耳识界、鼻识界、舌识界、意识界以及意界,连同作为这些界依处与所缘的眼界、色界等,即已被摄受。如此,十八界全都被摄受了。接下来,“于这些中,以十界说明色的摄受”等,一切皆应如前述之理趣而了知。应知,这也是为一位比丘,在导向阿罗汉的顶点后,而说出的结论。其中,“何等为乐界?即身之乐”等,皆如前述之理趣。
Upekkhādhātu avijjādhātūti idaṃ pana dvayaṃ sarikkhakavasena yugaḷakaṃ kataṃ. Ubhayampi hetaṃ avibhūtattā sarikkhakaṃ hoti. Tattha sukhadukkhadhātuggahaṇena taṃ sampayuttā kāyaviññāṇadhātu, vatthubhūtā kāyadhātu, ārammaṇabhūtā phoṭṭhabbadhātu ca gahitāva honti. Somanassadomanassadhātuggahaṇena taṃ sampayuttā manoviññāṇadhātu gahitā hoti. Avijjādhātuggahaṇena dhammadhātu gahitā. Upekkhādhātuggahaṇena cakkhusotaghānajivhāviññāṇadhātumanodhātuyo , tāsaṃyeva vatthārammaṇabhūtā cakkhudhāturūpadhātuādayo ca gahitāti evaṃ aṭṭhārasapi dhātuyo gahitāva honti. Idāni tāsu dasahi dhātūhi rūpapariggahotiādi sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Evampi ekassa bhikkhuno yāva arahattā matthakaṃ pāpetvā nigamanaṃ kathitaṃ hotīti veditabbaṃ. Tattha katamā sukhadhātu yaṃ kāyikaṃ sātanti ādīni heṭṭhā vuttanayāneva.
181在第三个六法中,“欲”有两种:事欲与烦恼欲。其中,就烦恼欲而言,与欲相应的界是欲界,这是欲寻的名称。就事欲而言,欲本身就是界,即欲界,这是欲界诸法的名称。与嗔恚相应的界是嗔恚界,这是嗔恚寻的名称。嗔恚本身就是界,即嗔恚界,这是以十种嗔恨事为依处的嗔的名称。与害相应的界是害界,这是害寻的名称。害本身就是界,即害界,这是恼害其他有情的名称。然而,由于前面未曾提及,应如此从含义等方面来理解:以此而恼害有情,或这是对有情的恼害,故名为“害”。应知:它以折磨为特相,或以与悲悯对立为特相;以令其他相续生起惊怖为作用,或以破坏自己相续中的悲悯为作用;以苦因为现起;以嗔为近因。“出离”是指:因从贪欲出离,故为无贪;因从诸盖出离,故为初禅;因从一切不善法出离,故为一切善。与出离相应的界是出离界,这是出离寻的名称。出离本身就是界,即出离界,这也是一切善的名称。与无嗔相应的界是无嗔界,这是无嗔寻的名称。无嗔本身就是界,即无嗔界,这是慈的名称。与无害相应的界是无害界,这是无害寻的名称。无害本身就是界,即无害界。
181. Tatiyachakke kāmoti dve kāmā – vatthukāmo ca kilesakāmo ca. Tattha kilesakāmaṃ sandhāya kāmapaṭisaṃyuttā dhātu kāmadhātu, kāmavitakkassetaṃ nāmaṃ. Vatthukāmaṃ sandhāya kāmoyeva dhātu kāmadhātu, kāmāvacaradhammānametaṃ nāmaṃ. Byāpādapaṭisaṃyuttā dhātu byāpādadhātu, byāpādavitakkassetaṃ nāmaṃ. Byāpādova dhātu byāpādadhātu, dasaāghātavatthukassa paṭighassetaṃ nāmaṃ. Vihiṃsā paṭisaṃyuttā dhātu vihiṃsādhātu, vihiṃsāvitakkassetaṃ nāmaṃ. Vihiṃsāyeva dhātu vihiṃsādhātu, parasattavihesanassetaṃ nāmaṃ. Ayaṃ pana heṭṭhā anāgatattā evaṃ atthādivibhāgato veditabbā – vihiṃsanti etāya satte, vihiṃsanaṃ vā etaṃ sattānanti vihiṃsā. Sā viheṭhanalakkhaṇā, karuṇāpaṭipakkhalakkhaṇā vā; parasantāne ubbegajananarasā, sakasantāne karuṇāviddhaṃsanarasā vā; dukkhāyatanapaccupaṭṭhānā; paṭighapadaṭṭhānāti veditabbā. Nekkhammaṃ vuccati lobhā nikkhantattā alobho, nīvaraṇehi nikkhantattā paṭhamajjhānaṃ, sabbākusalehi nikkhantattā sabbakusalaṃ. Nekkhammapaṭisaṃyuttā dhātu nekkhammadhātu, nekkhammavitakkassetaṃ nāmaṃ. Nekkhammameva dhātu nekkhammadhātu, sabbassāpi kusalassetaṃ nāmaṃ. Abyāpādapaṭisaṃyuttā dhātu abyāpādadhātu, abyāpādavitakkassetaṃ nāmaṃ. Abyāpādova dhātu abyāpādadhātu, mettāyetaṃ nāmaṃ. Avihiṃsāpaṭisaṃyuttā dhātu avihiṃsādhātu, avihiṃsā vitakkassetaṃ nāmaṃ. Avihiṃsāva dhātu avihiṃsādhātu, karuṇāyetaṃ nāmaṃ.
182现在,为了阐明其含义,开始对“其中,什么是欲界?”等进行分别说。其中,“相应的”是指通过相应而相关联。“寻、思惟”等如前所述。“恼害”是指折磨、令苦;“恼害”是指以拳打等折磨、令生苦。强力恼害为“害”。以此而害,故为“害”。“激怒”是指打击;“强烈激怒”则指强力打击。或者,在一切处,以词头“vi”加强词义。以此而伤害,故为“伤害”;对他人的伤害称为“他害”。
182. Idāni tamevatthaṃ dassetuṃ tattha katamā kāmadhātūti padabhājanaṃ āraddhaṃ. Tattha paṭisaṃyuttoti saṃpayogavasena paṭisaṃyutto. Takko vitakkotiādīni vuttatthāneva. Viheṭhetīti bādheti, dukkhāpeti. Heṭhanāti pāṇippahārādīhi bādhanā, dukkhuppādanā. Balavaheṭhanā viheṭhanā. Hiṃsanti etāyāti hiṃsanā. Balavahiṃsanā vihiṃsanā. Rosanāti ghaṭṭanā. Virosanāti balavaghaṭṭanā. Sabbattha vā ‘vi’ upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Upahananti etenāti upaghāto, paresaṃ upaghāto parūpaghāto.
“慈”即以此而慈爱。“慈爱”是慈爱的状态。“慈爱性”是已修习慈爱、具足慈爱者的状态。从嗔恚中解脱的心解脱,是为“心解脱”。其中,前三词既说明了近行定所得的慈,也说明了安止定所得的慈;最后一词则唯就安止定所得的慈而说。
Mettāyanti etāyāti metti. Mettāyanākāro mettāyanā. Mettāya ayitassa mettāsamaṅgino bhāvo mettāyitattaṃ. Byāpādena vimuttassa cetaso vimutti cetovimutti. Ettha ca purimehi tīhi upacārappattāpi appanāpatāpi mettā kathitā, pacchimena appanāpattāva.
“悲”即以此而悲悯。“悲悯”是指悲悯的状态。“悲悯性”是指已修习悲悯、具足悲悯者的状态。从害意中解脱的心解脱,是为“心解脱”。此处也应按前述方式了知近行定与安止定的差别。而在两处结语中,“慈”与“悲”是为说明心解脱的特质而说的。
Karuṇāyanti etāyāti karuṇā. Karuṇāyanākāro karuṇāyanā. Karuṇāya ayitassa karuṇāsamaṅgino bhāvo karuṇāyitattaṃ. Vihiṃsāya vimuttassa cetaso vimutti cetovimutti. Idhāpi purimanayeneva upacārappanābhedo veditabbo. Ubhayatthāpi ca pariyosānapade mettākaruṇāti cetovimuttivisesanatthaṃ vuttaṃ.
在此,欲寻既能于有情生起,也能在诸行中生起。虽然两处皆可生起,但只有在业道层面才形成差别。而嗔恚唯当于有情生起时方构成业道,若对诸行生起则不构成;害意也是同样的道理。此处有两种解说:总摄说与不杂说。以“欲界”一词总摄,实则已将嗔恚界与害意界一并囊括。然而,又从欲界中将嗔恚界与害意界一一别出而加以显示,这便是总摄说。除嗔恚界与害意界之外,其余一切都属于欲界,此即不杂说。以“出离界”一词总摄,亦已含摄了无嗔界与无害界。又将无嗔界与无害界从出离界中一一别出而显示,这也属于总摄说。除无嗔界与无害界之外,其余都属于出离界,此即不杂说。
Ettha ca kāmavitakko sattesupi uppajjati saṅkhāresupi. Ubhayattha uppannopi kammapathabhedova. Byāpādo pana sattesu uppannoyeva kammapathaṃ bhindati, na itaro. Vihiṃsāyapi eseva nayo. Ettha ca duvidhā kathā – sabbasaṅgāhikā ceva asambhinnā ca. Kāmadhātuggahaṇena hi byāpādavihiṃsādhātuyopi gahitā. Kāmadhātuyāyeva pana nīharitvā nīharitvā dvepi etā dassitāti. Ayaṃ tāvettha sabbasaṅgāhikakathā . Ṭhapetvā pana byāpādavihiṃsādhātuyo sesā sabbāpi kāmadhātu evāti. Ayaṃ asambhinnakathā nāma. Nekkhammadhātuggahaṇenāpi abyāpādaavihiṃsādhātuyo gahitāyeva. Nekkhammadhātuto pana nīharitvā nīharitvā tadubhayampi dassitanti ayametthāpi sabbasaṅgāhikakathā. Ṭhapetvā abyāpādaavihiṃsādhātuyo avasesā nekkhammadhātūti ayaṃ asambhinnakathā nāma.
以这六界统摄,十八界便已被囊括。因为所有那些界都可从欲界中一一别出而获得,所以成为十八界,依三组六法而成十八。然而,若不如此总摄,而按每一组六法中所说的方法,各各作成十八,再将所有这些十八组总合为一,仍得十八,应作如是了知。如是,在此经的分别中,有十六界属欲界,二界通于三地,当知此处仅说思惟所行境。
Imāhi ca chahi dhātūhi pariggahitā hi aṭṭhārasa dhātuyo pariggahitāva honti. Sabbāpi hi tā kāmadhātutova nīharitvā nīharitvā labhāpetabbā aṭṭhārasa dhātuyova hontīti tiṇṇaṃ chakkānaṃ vasena aṭṭhārasa honti. Evaṃ pana aggahetvā ekekasmiṃ chakke vuttanayena aṭṭhārasa aṭṭhārasa katvā sabbānipi tāni aṭṭhārasakāni ekajjhaṃ abhisaṅkhipitvā aṭṭhāraseva hontīti veditabbā. Iti imasmiṃ suttantabhājanīye soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve tebhūmikāti evamettha sammasanacārova kathitoti veditabbo.
二、阿毗达摩分别的注释
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
183在阿毗达摩分别中,以自性开示一切界,故说十八界——眼界、色界等。此处,先说摄颂:
183. Abhidhammabhājanīye sarūpeneva sabbāpi dhātuyo dassento aṭṭhārasa dhātuyo – cakkhudhātu rūpadhātūtiādimāha. Tattha uddesavāre tāva –
从义、从相,从次第、从所摄;
从缘、复从所见,应当了知抉择。
Atthato lakkhaṇādito, kamatāvatvasaṅkhato; Paccayā atha daṭṭhabbā, veditabbo vinicchayo.
于此,“由义”:眼能观照故为眼,能显现色故为色,眼之识故为眼识——依这些方式,当先了知眼等各别之义的分辨。若就通义而言:能安立、被持守、安立的运作、依此而安立、或于此中被持守,故名为界。世间诸界,如金、银等界,作为因性而确立之后,能安立金、银等种种轮回之苦;又如负重者持重担,为有情所持、所荷担,即此义。而这些唯是苦的安立,以不自在故。又以这些为因,轮回之苦为有情所随顺安立;而安立者即于这些中被持守、被安置,此即其义。如是,眼等一一法,各随其分,具有安立、被持守等义,故称为界。
Tattha ‘atthato’ti cakkhatīti cakkhu. Rūpayatīti rūpaṃ. Cakkhussa viññāṇaṃ cakkhuviññāṇanti evamādinā tāva nayena cakkhādīnaṃ visesatthato veditabbo vinicchayo. Avisesena pana vidahati, dhīyate, vidhānaṃ, vidhīyate etāya, ettha vā dhīyatīti dhātu. Lokiyā hi dhātuyo kāraṇabhāvena vavatthitā hutvā suvaṇṇarajatādidhātuyo viya suvaṇṇarajatādiṃ anekappakāraṃ saṃsāradukkhaṃ vidahanti ; bhārahārehi ca bhāro viya sattehi dhīyante dhārīyanteti attho. Dukkhavidhānamattameva cetā avasavattanato. Etāhi ca karaṇabhūtāhi saṃsāradukkhaṃ sattehi anuvidhīyati; tathāvihitañcetaṃ etāsveva dhīyati ṭhapīyatīti attho. Iti cakkhādīsu ekeko dhammo yathāsambhavaṃ vidahati dhīyatetiādiatthavasena dhātūti vuccati.
然而,如同外道所执的“我”自性实无,这些界则并非如此。这些界能持守自之特相,故为界。又如世间将带有种种色彩的雌黄、雄黄等矿物的组成部分称为“界”;同样地,这些也像界一样被称为界,因为它们是种种智所了知的组成部分。又如,在名为身体的聚合体中,对于味道、血液等相互有别、各以不同特相而被限定的部分,亦有“界”的名称;同样地,在这些名为五蕴的自体之组成部分中,也应知有“界”的名称。因为眼等这些组成部分相互有别,各以不同的特相而被限定。再者,“界”是无命者的同义语。正如世尊在“比丘,此人是六界”等处,为了破除命想而宣说界教。因此,依如上所述之义,眼即是界故为眼界……乃至……意识即是界故为意识界。于此,当先依义而了知抉择。
Apica yathā titthiyānaṃ attā nāma sabhāvato natthi, na evametā. Etā pana attano sabhāvaṃ dhārentīti dhātuyo. Yathā ca loke vicittā haritālamanosilādayo silāvayavā dhātuyoti vuccanti, evametāpi dhātuyo viya dhātuyo. Vicittā hetā ñāṇañeyyāvayavāti. Yathā vā sarīrasaṅkhātassa samudāyassa avayavabhūtesu rasasoṇitādīsu aññamaññaṃ visabhāgalakkhaṇaparicchinnesu dhātusamaññā, evametesupi pañcakkhandhasaṅkhātassa attabhāvassa avayavesu dhātusamaññā veditabbā. Aññamaññavisabhāgalakkhaṇaparicchinnā hete cakkhādayoti. Apica dhātūti nijjīvamattassetaṃ adhivacanaṃ. Tathā hi bhagavā – ‘‘cha dhāturo ayaṃ, bhikkhu, puriso’’tiādīsu (ma. ni. 3.343-344) jīvasaññāsamūhanatthaṃ dhātudesanaṃ akāsīti. Tasmā yathāvuttenatthena cakkhu ca taṃ dhātu cāti cakkhudhātu …pe… manoviññāṇañca taṃ dhātu cāti manoviññāṇadhātūti evaṃ tāvettha atthato viññātabbo vinicchayo.
“由相状等”:此处应从眼等的相状等来了知抉择。而他们之相状等,当依前文所述之方式来了知。
‘Lakkhaṇādito’ti cakkhādīnaṃ lakkhaṇādito pettha veditabbo vinicchayo. Tāni ca pana tesaṃ lakkhaṇādīni heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni.
“从次第”:此处亦如前者所述,于生起次第等中,唯有说示次第才适当。而这个说示次第,是依因果次第的建立而说的。眼界与色界,这二者是因;眼识界是果。如此,于一切处都应根据次第来了知抉择。
‘Kamato’ti idhāpi pubbe vuttesu uppattikkamādīsu desanākkamova yujjati. So ca panāyaṃ hetuphalānupubbavavatthānavasena vutto. Cakkhudhātu rūpadhātūti idañhi dvayaṃ hetu. Cakkhuviññāṇadhātūti phalaṃ. Evaṃ sabbattha kamato veditabbo vinicchayo.
“Tāvatvato”意为“就其程度而言”。这里的意思是:在那些经与论的各种文句当中,可见光界、净界、空无边处界、识无边处界、无所有处界、非想非非想处界、想受灭界、欲界、嗔界、害界、出离界、无嗔界、无害界、乐界、苦界、喜界、忧界、舍界、无明界、发勤界、出离界、精勤界、劣界、中界、胜界、地界、水界、火界、风界、空界、识界、有为界、无为界、种种界、种种界世间等,以及其他许多界。
‘Tāvatvato’ti tāvabhāvato. Idaṃ vuttaṃ hoti – tesu tesu hi suttābhidhammapadesesu ābhādhātu, subhadhātu, ākāsānañcāyatanadhātu, viññāṇañcāyatanadhātu, ākiñcaññāyatanadhātu , nevasaññānāsaññāyatanadhātu, saññāvedayitanirodhadhātu, kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṃsādhātu, nekkhammadhātu, abyāpādadhātu, avihiṃsādhātu, sukhadhātu, dukkhadhātu, somanassadhātu, domanassadhātu, upekkhādhātu , avijjādhātu, ārambhadhātu, nikkamadhātu, parakkamadhātu, hīnadhātu, majjhimadhātu, paṇītadhātu, pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu, saṅkhatadhātu, asaṅkhatadhātu, anekadhātunānādhātulokoti evamādayo aññāpi dhātuyo dissanti.
既然如此,为什么不根据所有界来作区分,而仅以十八界作区分呢?因为真实存在的所有界都含摄在这十八界中。光界其实就是色界。而净界则系属于色等。为什么?因为它是净相。而净相就是净界。它并不能脱离色等而存在;或者说,作为善异熟所缘的色等本身就是净界,因此它只是色等而已。在空无边处界等中,心属于意界或意识界,其余诸法属于法界。想受灭界则没有真实自性,它仅仅是两种界的灭尽。欲界可以只是法界的一部分,如所说:‘什么是欲界?与欲相应的思惟……乃至……邪思惟’;也可以作为十八界,如所说:‘从无间地狱下至他化自在天为界,在此范围内所行、所含摄的蕴、界、处——色、受、想、行、识,这称为欲界。’出离界就是法界;或者根据‘一切善法都是出离界’的说法,它也可以是意识界。嗔界、害界、无嗔界、无害界、乐界、苦界、喜界、忧界、舍界、无明界、发勤界、出离界、精勤界,这些都属于法界。
Evaṃ sati sabbāsaṃ vasena paricchedaṃ akatvā kasmā aṭṭhārasāti ayameva paricchedo katoti ce? Sabhāvato vijjamānānaṃ sabbadhātūnaṃ tadantogadhattā. Rūpadhātuyeva hi ābhādhātu. Subhadhātu pana rūpādippaṭibaddhā. Kasmā? Subhanimittattā. Subhanimittañhi subhadhātu. Tañca rūpādivinimuttaṃ na vijjati, kusalavipākārammaṇā vā rūpādayo eva subhadhātūti rūpādimattamevesā. Ākāsānañcāyatanadhātuādīsu cittaṃ manoviññāṇadhātu. Sesā dhammā dhammadhātu. Saññāvedayitanirodhadhātu pana sabhāvato natthi; dhātudvayanirodhamattameva hi sā. Kāmadhātu dhammadhātumattaṃ vā hoti, yathāha ‘‘tattha katamā kāmadhātu? Kāmapaṭisaṃyutto takko …pe… micchāsaṅkappo’’ti; aṭṭhārasapi dhātuyo vā, yathāha ‘‘heṭṭhato avīcinirayaṃ pariyantaṃ katvā uparito paranimmitavasavattideve antokaritvā yaṃ etasmiṃ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā khandhadhātuāyatanā, rūpā, vedanā, saññā, saṅkhārā, viññāṇaṃ – ayaṃ vuccati kāmadhātū’’ti. Nekkhammadhātu dhammadhātu eva; ‘‘sabbepi kusalā dhammā nekkhammadhātū’’ti vā vacanato manoviññāṇadhātupi hotiyeva. Byāpādavihiṃsāabyāpādaavihiṃsāsukhadukkhasomanassadomanassupekkhāavijjāārambhanikkamaparakkamadhātuyo dhammadhātuyeva.
劣界、中界、胜界,即此十八界本身。因为低劣的眼等,便是劣界;中等与殊胜的眼等,便是中界与胜界。从了义层面说,不善的法界与意识界是劣界;世间善及无记的这两者,连同眼界等,则是中界;而出世间的法界与意识界,是胜界。地界、火界、风界即是触界。水界与空界则归入法界。识界只是眼识等七识界的总称。十七界及法界的一部分,是有为界;无为界唯是法界的一部分。所说的种种界、种种界世间,不过是十八界的分类罢了。因此,由于一切实有之界皆已摄入这十八界中,故唯说十八界。
Hīnamajjhimapaṇītadhātuyo aṭṭhārasadhātumattameva. Hīnā hi cakkhādayo hīnadhātu. Majjhimapaṇītā cakkhādayo majjhimā ceva paṇītā ca dhātū. Nippariyāyena pana akusalā dhammadhātumanoviññāṇadhātuyo hīnadhātu. Lokiyā kusalābyākatā ubhopi cakkhudhātuādayo ca majjhimadhātu. Lokuttarā pana dhammadhātumanoviññāṇadhātuyo paṇītadhātu. Pathavītejovāyodhātuyo phoṭṭhabbadhātuyeva. Āpodhātu ākāsadhātu ca dhammadhātuyeva. Viññāṇadhātu cakkhuviññāṇādisattaviññāṇadhātusaṅkhepoyeva. Sattarasa dhātuyo dhammadhātuekadeso ca saṅkhatadhātu. Asaṅkhatadhātu pana dhammadhātuekadesova. Anekadhātunānādhātuloko pana aṭṭhārasadhātuppabhedamattamevāti. Iti sabhāvato vijjamānānaṃ sabbadhātūnaṃ tadantogadhattā aṭṭhāraseva vuttāti.
再者,为在了别自性的识中,破除持命者想的有情,也正说了这十八界。确有一些有情,在了别自性的识中,执有命者想。为向他们揭示此识依眼识界、耳识界、鼻识界、舌识界、身识界、意识界的分类而具多种差别,并因依于眼与色等诸缘而生起故,显其无常,从而断除其长夜随眠的命者想,世尊遂开示了十八界。此外还有何义呢?同样,亦是随顺所化众生的意乐;对于那些依此非略非广的解说而得调伏的众生,随顺其意乐,也开示了这十八界。
Apica vijānanasabhāve viññāṇe jīvasaññīnaṃ jīvasaññāsamūhanatthampi aṭṭhāraseva vuttā . Santi hi sattā vijānanasabhāve viññāṇe jīvasaññino. Tesaṃ cakkhusotaghānajivhākāyaviññāṇamanoviññāṇadhātubhedena tassā anekattaṃ, cakkhurūpādipaccayāyattavuttitāya aniccatañca pakāsetvā dīgharattānusayitaṃ jīvasaññaṃ samūhanitukāmena bhagavatā aṭṭhārasa dhātuyo pakāsitā. Kiñca bhiyyo? Tathā veneyyajjhāsayavasena; ye ca imāya nātisaṅkhepavitthārāya desanāya veneyyā sattā, tadajjhāsayavasena ca aṭṭhāraseva pakāsitā.
这是因为,以略说与广说的方法,如此这般地,
他随其所应开示法义,
正法威光摧破的黑暗刹那消散,
从应度众生心中离去。
Saṅkhepavitthāranayena tathā tathā hi, Dhammaṃ pakāsayati esa yathā yathāssa; Saddhammatejavihataṃ vilayaṃ khaṇena, Veneyyasattahadayesu tamo payātīti.
因此,应如是知“以类别计”的抉择。
Evamettha ‘tāvatvato’ veditabbo vinicchayo.
“以类别计”者:眼界于生起上唯算作一法,即眼净色。同样地,耳界、鼻界、舌界、身界、色界、声界、香界、味界,各依耳净色等唯算作一法。触界则依地、火、风而算作三法。眼识界依善异熟与不善异熟而算作二法,耳识界、鼻识界、舌识界、身识界亦复如是。意界依五门转向、善异熟领受与不善异熟领受而算作三法。法界依三种无色蕴、十六种微细色及无为界而算作二十法。意识界依其余善、不善、无记识而算作七十六法。应如是了知“以类别计”的抉择。
‘Saṅkhato’ti cakkhudhātu tāva jātito eko dhammotveva saṅkhaṃ gacchati cakkhupasādavasena. Tathā sotaghānajivhākāyarūpasaddagandharasadhātuyo sotapasādādivasena. Phoṭṭhabbadhātu pana pathavītejovāyovasena tayo dhammāti saṅkhaṃ gacchati. Cakkhuviññāṇadhātu kusalākusalavipākavasena dve dhammāti saṅkhaṃ gacchati. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇadhātuyo. Manodhātu pana pañcadvārāvajjanakusalākusalavipākasampaṭicchanavasena tayo dhammāti saṅkhaṃ gacchati. Dhammadhātu tiṇṇaṃ arūpakkhandhānaṃ, soḷasannaṃ sukhumarūpānaṃ, asaṅkhatāya ca dhātuyā vasena vīsatidhammāti saṅkhaṃ gacchati. Manoviññāṇadhātu sesakusalākusalābyākataviññāṇavasena chasattatidhammāti saṅkhaṃ gacchatīti evamettha ‘saṅkhato’ veditabbo vinicchayo.
“以缘”者:应知眼界等作为眼识界等之缘的抉择。这些缘性将于解说分中显明。
‘Paccayā’ti cakkhudhātuādīnaṃ cakkhuviññāṇadhātuādīsu paccayato veditabbo vinicchayo. So panetesaṃ paccayabhāvo niddesavāre āvi bhavissati.
“应见”:此处应理解为“应从‘应见’的角度来审察”。因为一切有为界,因其远离过去与未来、空无恒常、乐、我之性,且依缘而生,故应被观见。特别地,此处眼界应如鼓面般被观见,色界应如鼓槌般被观见,眼识界应如声音般被观见。同样,眼界应如镜面般被观见,色界应如面容般被观见,眼识界应如镜中影像般被观见。再者,眼界应如甘蔗籽般被观见,色界应如榨蔗机的轮轴般被观见,眼识界应如甘蔗汁或油般被观见。同样,眼界应如下火钻木般被观见,色界应如上火钻木般被观见,眼识界应如火般被观见。此理亦适用于耳界等。
‘Daṭṭhabbā’ti daṭṭhabbatopettha vinicchayo veditabboti attho. Sabbā eva hi saṅkhatā dhātuyo pubbantāparantavivittato, dhuvasubhasukhattabhāvasuññato, paccayāyattavuttito ca daṭṭhabbā. Visesato panettha bheritalaṃ viya cakkhudhātu daṭṭhabbā, daṇḍo viya rūpadhātu, saddo viya cakkhuviññāṇadhātu . Tathā ādāsatalaṃ viya cakkhudhātu, mukhaṃ viya rūpadhātu, mukhanimittaṃ viya cakkhuviññāṇadhātu. Atha vā ucchutilāni viya cakkhudhātu, yantacakkayaṭṭhi viya rūpadhātu, ucchurasatelāni viya cakkhuviññāṇadhātu. Tathā adharāraṇī viya cakkhudhātu, uttarāraṇī viya rūpadhātu, aggi viya cakkhuviññāṇadhātu. Esa nayo sotadhātuādīsupi.
然而,意界则应随其可能,如同眼识界等的前行与随行者那般被观见。在法界中,受蕴应如箭、如刺般被观见;想蕴与行蕴因与受箭、受刺相连,应如患病者般被观见;或者,凡夫的想,因其引生期望与苦,应如空拳般被观见,因其执取不实之相,应如林中之鹿般被观见;行,因其投向结生,应如将人投入火坑者般被观见,因其紧随而生苦,应如紧随王使的盗贼般被观见,因其为一切不利之蕴相续的因,应如毒树种子般被观见;色,以其种种灾祸之相,应如刀轮般被观见。
Manodhātu pana yathāsambhavato cakkhuviññāṇadhātuādīnaṃ purecarānucarā viya daṭṭhabbā. Dhammadhātuyā vedanākkhandho sallamiva sūlamiva ca daṭṭhabbo ; saññāsaṅkhārakkhandhā vedanāsallasūlayogā āturā viya; puthujjanānaṃ vā saññā āsādukkhajananato rittamuṭṭhi viya, ayathābhuccanimittaggāhakato vanamigo viya; saṅkhārā paṭisandhiyaṃ pakkhipanato aṅgārakāsuyaṃ khipanakapuriso viya, jātidukkhānubandhanato rājapurisānubandhacorā viya, sabbānatthāvahassa khandhasantānassa hetuto visarukkhabījāni viya; rūpaṃ nānāvidhūpaddavanimittato khuracakkaṃ viya daṭṭhabbaṃ.
无为界则应从不死、寂静、安稳的角度来观见。何以故?因为它与一切过患相敌对。意识界,因舍离已执取的对象后又执取其他对象而转起,应如林中猴般被观见;因难以调伏,应如劣马般被观见;因随意投落,应如抛向空中的杖般被观见;因与贪、嗔等种种烦恼相俱,应如舞台上的演员般被观见。
Asaṅkhatā pana dhātu amatato santato khemato ca daṭṭhabbā. Kasmā? Sabbānatthapaṭipakkhabhūtattā. Manoviññāṇadhātu gahitārammaṇaṃ muñcitvāpi aññaṃ gahetvāva pavatanato vanamakkaṭo viya, duddamanato assakhaḷuṅko viya, yatthakāmanipātito vehāsaṃ khittadaṇḍo viya, lobhadosādinānappakārakilesayogato raṅganaṭo viya daṭṭhabboti.
184在释义部分,“缘眼与色”:意指缘于这二者,以及另一唯作意界和相应的三蕴。因为对眼识界而言,眼为依止缘,色为所缘缘,唯作意界为无间缘,三种无色蕴为俱生缘。因此,此眼识界依这四种缘而生起。“缘耳……”等,道理相同。
184. Niddesavāre cakkhuñca paṭicca rūpe cāti idañca dvayaṃ paṭicca aññañca kiriyāmanodhātuñceva sampayuttakhandhattayañcāti attho. Cakkhuviññāṇadhātuyā hi cakkhu nissayapaccayo hoti, rūpaṃ ārammaṇapaccayo, kiriyamanodhātu vigatapaccayo, tayo arūpakkhandhā sahajātapaccayo. Tasmā esā cakkhuviññāṇadhātu ime cattāro paṭicca uppajjati nāma. Sotañca paṭiccātiādīsupi eseva nayo.
“于灭尽后无间”:即于灭尽之后无间地。“相应之意界”:即于该所缘中生起的意界,有善异熟与不善异熟两种,执行领纳作用。或者,“于一切法中,为第一转向”:指当眼识等这一切法生起时,它是最初的转向;或指在眼识界等所缘的一切法中,它是最初的转向。此处的意义应如此理解。由此可知,执行五门转向作用的唯作意界已被包含其中。
Niruddhasamanantarāti niruddhāya samanantarā. Tajjā manodhātūti tasmiṃ ārammaṇe jātā kusalākusalavipākato duvidhā manodhātu sampaṭicchanakiccā. Sabbadhammesu vā pana paṭhamasamannāhāroti etesu cakkhuviññāṇādīsu sabbadhammesu uppajjamānesu paṭhamasamannāhāro; cakkhuviññāṇadhātuādīnaṃ vā ārammaṇasaṅkhātesu sabbadhammesu paṭhamasamannāhāroti ayamettha attho veditabbo. Etena pañcadvārāvajjanakiccā kiriyamanodhātu gahitāti veditabbā.
“于意界生起灭尽后无间”:此处的‘pi’字是合集之义。因此,此处应理解为“于意界及意识界”。由此,凡于异熟意界生起、灭尽之后无间生起的、执行推度作用的异熟意识界;凡于彼灭尽后无间生起的、执行确定作用的唯作意识界;凡于彼灭尽后无间生起的、执行速行作用的意识界——应知这一切都已说明。“缘意与法”:意,即意门转向心;法,即四地法所缘。“生起意识”:即连同转向的速行心生起。
Manodhātuyāpi uppajjitvā niruddhasamanantarāti ettha pi-kāro sampiṇḍanattho. Tasmā manodhātuyāpi manoviññāṇadhātuyāpīti ayamettha attho veditabbo. Tena yā ca vipākamanodhātuyā uppajjitvā niruddhāya samanantarā uppajjati santīraṇakiccā vipākamanoviññāṇadhātu, yā ca tassā uppajjitvā niruddhāya samanantarā uppajjati voṭṭhabbanakiccā kiriyamanoviññāṇadhātu, yā ca tassā uppajjitvā niruddhāya samanantarā uppajjati javanakiccā manoviññāṇadhātu – tā sabbāpi kathitā hotīti veditabbā. Manañca paṭiccāti bhavaṅgamanaṃ. Dhamme cāti catubhūmikadhammārammaṇaṃ. Uppajjati manoviññāṇanti sahāvajjanakaṃ javanaṃ nibbattati.
然而,在此处,他们采用了名为“手中持问”的观点。据说,大法护长老曾握住长部诵者无畏长老的手说:“在出现‘缘’字之处,不应单独作转向,唯应依止意门而作。”因此,此处的“意”是指与转向俱起的意门转向心,“意识”即速行意识。在此阿毗达摩分别中,十六界为欲界,二界则混合四地、世间与出世间而说。
Imasmiṃ pana ṭhāne hatthe gahitapañhaṃ nāma gaṇhiṃsu. Mahādhammarakkhitatthero kira nāma dīghabhāṇakābhayattheraṃ hatthe gahetvā āha – ‘paṭiccāti nāma āgataṭṭhāne āvajjanaṃ visuṃ na kātabbaṃ, bhavaṅganissitakameva kātabba’nti. Tasmā idha manoti sahāvajjanakaṃ bhavaṅgaṃ. Manoviññāṇanti javanamanoviññāṇaṃ. Imasmiṃ pana abhidhammabhājanīye soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve catubhūmikā lokiyalokuttaramissakā kathitāti.
三、问分释义
3. Pañhāpucchakavaṇṇanā
185在问分中,十八界的善、不善、无记等性质,应依前文所述之理了知。在所缘三法中,六界为小所缘:这是针对五识界及意界必定于五种色所缘等中生起而说的。至于所说的“二界”——法界和意识界,其小所缘等性质,应依“意处”与“法处”中所说之理了知。如是,在此问分中,十六界属欲界,二界则融合四地、世间与出世间而说。此界分别亦如是,以三转的方式分别解说。
185. Pañhāpucchake aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ heṭṭhā vuttanayānusāreneva kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana cha dhātuyo parittārammaṇāti idaṃ pana pañcannaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ manodhātuyā ca ekantena pañcasu rūpārammaṇādīsu pavattiṃ sandhāya vuttaṃ. Dve dhātuyoti vuttānaṃ pana dhammadhātumanoviññāṇadhātūnaṃ manāyatanadhammāyatanesu vuttanayeneva parittārammaṇāditā veditabbā. Iti imasmimpi pañhāpucchake soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve catubhūmikā lokiyalokuttaramissakā kathitā. Evamayaṃ dhātuvibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā desitoti.