十七、小事分别
17. Khuddakavatthuvibhaṅgo
一、单一论母等注释
1. Ekakamātikādivaṇṇanā
832832. 随后,在《小事分别》中,同样先立论母,再按所列出诸词的次第作释。此为列出诸词的章节。首先,“生慢”等七十三项为单法;“忿”与“恨”等十八项为二法;“不善根”等三十五项为三法;“漏”等十四项为四法;“下分结”等十五项为五法;“诤论根”等十四项为六法;“随眠”等七项为七法;“烦恼事”等八项为八法;“嫌恨事”等九项为九法;“烦恼事”等十项为十法;依内六处而有十八爱行等六项十八法。当知,这些总计一百零八种烦恼悉被列出。以上为列出诸词的章节。
832. Idāni tadanantare khuddakavatthuvibhaṅgepi paṭhamaṃ mātikaṃ ṭhapetvā nikkhittapadānukkamena niddeso kato. Tatrāyaṃ nikkhepaparicchedo. Ādito tāva jātimadotiādayo tesattati ekakā nikkhittā, tato kodho ca upanāho cātiādayo aṭṭhārasa dukā, akusalamūlādayo pañcatiṃsa tikā, āsavacatukkādayo cuddasa catukkā, orambhāgiyasaṃyojanādayo pannarasa pañcakā, vivādamūlādayo cuddasa chakkā, anusayādayo satta sattakā, kilesavatthuādayo aṭṭha aṭṭhakā, āghātavatthuādayo nava navakā, kilesavatthuādayo satta dasakā, ajjhattikassa upādāya aṭṭhārasa taṇhāvicaritānītiādayo cha aṭṭhārasakāti sabbānipi etāni aṭṭha kilesasatāni nikkhittānīti veditabbāni. Ayaṃ tāva nikkhepaparicchedo.
(一)单项解说注释
(1.) Ekakaniddesavaṇṇanā
843-844843-844. 今依已立之论母,以“云何为生慢?”等方式开始解说:“缘于生”即依止于生。此处因说“缘”,故意为“有生时”。“缘于种姓”等亦同此理。以骄逸为用,称为“骄”;骄逸的状况,称为“骄逸”;骄逸的体性,称为“骄逸性”。“慢”、“高慢”等词之义,如前《法集论注解》所说。此即:当有生时,依彼生而起,以骄逸状态转起的慢,名为“生慢”。此慢生起于刹帝利等四种姓之中。具足种姓的刹帝利会起慢心:“无有他人如我,余者皆为中道兴起之刹帝利,我则世代相承。”于婆罗门等亦复如是。“种姓慢”等的解说,亦应以此法领解。刹帝利会起慢:“我为憍陈如种姓,为日种姓。”婆罗门会起慢:“我为迦叶种姓,为婆罗堕阇种姓。”吠舍、首陀罗亦各依自家种姓而起慢心。十八种行会之人亦起慢心:“我等生于某一行会。”
843-844. Idāni yathānikkhittāya mātikāya tattha katamo jātimadotiādinā nayena āraddhe niddesavāre jātiṃ paṭiccāti jātiṃ nissāya. Ettha ca atthipaṭiccaṃ nāma kathitaṃ, tasmā jātiyā satīti ayamettha attho. Gottaṃ paṭiccātiādīsupi eseva nayo. Madanavasena mado. Majjanākāro majjanā. Majjitabhāvo majjitattaṃ. Māno maññanātiādīni heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1121) vuttatthāneva. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evaṃ jātiyā sati taṃ jātiṃ nissāya uppanno majjanākārappavatto māno jātimadoti vuccati. Svāyaṃ khattiyādīnaṃ catunnampi vaṇṇānaṃ uppajjati. Jātisampanno hi khattiyo ‘mādiso añño natthi. Avasesā antarā uṭṭhāya khattiyā jātā. Ahaṃ pana vaṃsāgatakhattiyo’ti mānaṃ karoti. Brāhmaṇādīsupi eseva nayo. Gottamadaniddesādīsupi imināvupāyena attho veditabbo. Khattiyopi hi ‘ahaṃ koṇḍaññagotto, ahaṃ ādiccagotto’ti mānaṃ karoti. Brāhmaṇopi ‘ahaṃ kassapagotto , ahaṃ bhāradvājagotto’ti mānaṃ karoti. Vessopi suddopi attano attano kulagottaṃ nissāya mānaṃ karoti. Aṭṭhārasāpi seṇiyo ‘ekissā seṇiyā jātamhā’ti mānaṃ karontiyeva.
以骄逸的方式生起的慢,即心想‘我是健康的,其余的人都多病,我连牛虻叮咬那样微小的病也没有’,这称为健康慢。
Ārogyamadādīsu ‘ahaṃ arogo, avasesā rogabahulā, gadduhanamattampi mayhaṃ byādhi nāma natthī’ti majjanavasena uppanno māno ārogyamado nāma.
以骄逸的方式生起的慢,即心想‘我是年轻的,其余众生的身体犹如立于悬崖边的树,而我则正值青年时期’,这称为青春慢。
‘Ahaṃ taruṇo, avasesasattānaṃ attabhāvo papāte ṭhitarukkhasadiso, ahaṃ pana paṭhamavaye ṭhito’ti majjanavasena uppanno māno yobbanamado nāma.
以骄逸的方式生起的慢,即心想‘我是长寿者,我活得久,我将活得久;我是安乐活者,我活得安乐,我将活得安乐’,这称为寿命慢。
‘Ahaṃ ciraṃ jīviṃ, ciraṃ jīvāmi, ciraṃ jīvissāmi; sukhaṃ jīviṃ, sukhaṃ jīvāmi, sukhaṃ jīvissāmī’ti majjanavasena uppanno māno jīvitamado nāma.
“我是得利者,其余众生所得甚少,我所获的利益却无可限量”——由自我陶醉而生的这种骄慢,名为得利骄慢。
‘Ahaṃ lābhī, avasesā sattā appalābhā, mayhaṃ pana lābhassa pamāṇaṃ nāma natthī’ti majjanavasena uppanno māno lābhamado nāma.
“其余众生得到的不过是寻常之物,我却得到精善、殊妙的衣等资具”——由自我陶醉而生的这种骄慢,名为恭敬慢。
‘Avasesā sattā yaṃ vā taṃ vā labhanti, ahaṃ pana sukataṃ paṇītaṃ cīvarādipaccayaṃ labhāmī’ti majjanavasena uppanno māno sakkāramado nāma.
“其他比丘,人们从他们脚背上踩过去,连‘这是沙门’也不礼敬;但一见到我,便向我礼敬,视我如石伞般值得尊重,如火堆般难以接近”——由自我陶醉而生的这种骄慢,名为尊重慢。
‘Avasesabhikkhūnaṃ pādapiṭṭhiyaṃ akkamitvā gacchantā manussā ayaṃ samaṇotipi na vandanti, maṃ pana disvāva vandanti, pāsāṇacchattaṃ viya garuṃ katvā aggikkhandhaṃ viya ca durāsadaṃ katvā maññantī’ti majjanavasena uppanno māno garukāramado nāma.
由骄逸而生的慢,认为:“所有出现的问题,唯由我口中决断;即便去乞食时,众人也以我为先导,围绕我而行”,这称为“为先慢”。
‘Uppanno pañho mayhameva mukhena chijjati, bhikkhācāraṃ gacchantāpi mameva purato katvā parivāretvā gacchantī’ti majjanavasena uppanno māno purekkhāramado nāma.
在家人拥有众多随从时,由骄逸而生的慢,认为:“有百人、千人围护着我”;出家人则如此认为:“有百沙门、千沙门围护着我,其余诸人随从寡少,我不仅随从众多,而且随从清净”,这称为“眷属慢”。
Agārikassa tāva mahāparivārassa ‘purisasatampi purisasahassampi maṃ parivāreti,’ anagāriyassa pana ‘samaṇasatampi samaṇasahassampi maṃ parivāreti, sesā appaparivārā, ahaṃ mahāparivāro ceva suciparivāro cā’ti majjanavasena uppanno māno parivāramado nāma.
虽然“财富”已包含在“利得”之中,但在此处,它作为“所积之堆”而别立一项;因此,由骄逸而生的慢,认为:“其余众生连仅供自己受用的一点财物都得不到,而我积藏起来的财富却不可计量”,这称为“财富慢”。
Bhogo pana kiñcāpi lābhaggahaṇeneva gahito hoti, imasmiṃ pana ṭhāne nikkheparāsi nāma gahito; tasmā ‘avasesā sattā attano paribhogamattampi na labhanti, mayhaṃ pana nidhānagatasseva dhanassa pamāṇaṃ natthī’ti majjanavasena uppanno māno bhogamado nāma.
“缘于容貌”即缘于身体容貌和功德容貌。以骄逸的方式生起的慢,认为:“其余众生丑陋、形貌不佳,我则形貌端丽、令人悦目;其余众生无有功德、名声不显,而我的称誉在天人之间广为流布——正如这位长老是多闻者,这位是持戒者,这位具足头陀功德”——这称为“容貌慢”。
Vaṇṇaṃpaṭiccāti sarīravaṇṇampi guṇavaṇṇampi paṭicca. ‘Avasesā sattā dubbaṇṇā durūpā, ahaṃ pana abhirūpo pāsādiko; avasesā sattā nigguṇā patthaṭaakittino, mayhaṃ pana kittisaddo devamanussesu pākaṭo – itipi thero bahussuto, itipi sīlavā, itipi dhutaguṇayutto’ti majjanavasena uppanno māno vaṇṇamado nāma.
以骄逸的方式生起的慢,认为:“其余众生寡闻,我则多闻”——这称为“闻慢”。
‘Avasesā sattā appassutā, ahaṃ pana bahussuto’ti majjanavasena uppanno māno sutamado nāma.
以骄逸的方式生起的慢,认为:“其余众生辩才迟缓,我的辩才则无可限量”——这称为“辩才慢”。
‘Avasesā sattā appaṭibhānā, mayhaṃ pana paṭibhānassa pamāṇaṃ natthī’ti majjanavasena uppanno māno paṭibhānamado nāma.
因骄逸生起的慢,即认为“我是知宿者,了知某某佛种姓、王种姓、国土种姓、村落种姓,以及昼夜的区分、星宿时辰的配合”,这名为知宿慢。
‘Ahaṃ rattaññū asukaṃ buddhavaṃsaṃ, rājavaṃsaṃ, janapadavaṃsaṃ, gāmavaṃsaṃ, rattindivaparicchedaṃ, nakkhattamuhuttayogaṃ jānāmī’ti majjanavasena uppanno māno rattaññumado nāma.
因骄逸生起的慢,即认为“其余比丘是中途才成为乞食者的,而我则是生来即乞食者”,这名为乞食者慢。
‘Avasesā bhikkhū antarā piṇḍapātikā jātā, ahaṃ pana jātipiṇḍapātiko’ti majjanavasena uppanno māno piṇḍapātikamado nāma.
因骄逸生起的慢,即认为“其余众生被轻视、被蔑视,而我不被轻视、不被蔑视”,这名为不被蔑视慢。
‘Avasesā sattā uññātā avaññātā, ahaṃ pana anuññāto anavaññāto’ti majjanavasena uppanno māno anavaññātamado nāma.
因骄逸而生起的慢——心想‘其余众生的威仪不令人愉悦,我的威仪则令人愉悦’——这称为威仪慢。
‘Avasesānaṃ iriyāpatho apāsādiko, mayhaṃ pana pāsādiko’ti majjanavasena uppanno māno iriyāpathamado nāma.
心想‘其余众生就如被剪断翅膀的乌鸦,而我则有大神通、大威力’,或者‘我所作的任何事业皆能成就’,因沉醉而生起的慢,名为神通慢。
‘Avasesā sattā chinnapakkhakākasadisā, ahaṃ pana mahiddhiko mahānubhāvo’ti vā ‘ahaṃ yaṃ yaṃ kammaṃ karomi, taṃ taṃ ijjhatī’ti vā majjanavasena uppanno māno iddhimado nāma.
前面通过提及随从,已包含了名声。但此处所指的是侍者慢,它可通过在家者与出家者分别说明。因为有些在家者是十八种行会中某一行的首领,他心想:‘其余众人由我任命,由我差遣’;有些出家者在某处是上座,他心想:‘其余比丘依我的教诫而行,我是上座’。以这样的沉醉而生起的慢,即名为名声慢。
Heṭṭhā parivāraggahaṇena yaso gahitova hoti. Imasmiṃ pana ṭhāne upaṭṭhākamado nāma gahito. So agārikenapi anagārikenapi dīpetabbo. Agāriko hi ekacco aṭṭhārasasu seṇīsu ekissā jeṭṭhako hoti, tassa ‘avasese purise ahaṃ paṭṭhapemi, ahaṃ vicāremī’ti ; anagārikopi ekacco katthaci jeṭṭhako hoti, tassa ‘avasesā bhikkhū mayhaṃ ovāde vattanti, ahaṃ jeṭṭhako’ti majjanavasena uppanno māno yasamado nāma.
‘其余众生是恶戒者,我则是持戒者’——以此陶醉而生起的慢,名为戒慢。‘其余众生即便在公鸡啜水那样短暂的时刻也无心一境性,我则证得了近行定与安止定’——以此陶醉而生起的慢,名为禅那慢。
‘Avasesā sattā dussīlā, ahaṃ pana sīlavā’ti majjanavasena uppanno māno sīlamado nāma. ‘Avasesasattānaṃ kukkuṭassa udakapānamattepi kāle cittekaggatā natthi, ahaṃ pana upacārappanānaṃ lābhī’ti majjanavasena uppanno māno jhānamado nāma.
‘其余众生没有技艺,我则有技艺’——以此陶醉而生起的慢,名为技艺慢。‘其余众生矮小,我则高大’——以此陶醉而生起的慢,名为身高慢。‘其余众生或矮或高,我则如榕树般圆满匀称’——以此陶醉而生起的慢,名为体围慢。‘其余众生的身形丑陋可厌,我的则可爱庄严’——以此陶醉而生起的慢,名为形态慢。‘其余众生的身体多有缺陷,我的身体则连发梢般微细的过失也无’——以此陶醉而生起的慢,名为圆满慢。
‘Avasesā sattā nissippā, ahaṃ pana sippavā’ti majjanavasena uppanno māno sippamado nāma. ‘Avasesā sattā rassā, ahaṃ pana dīgho’ti majjanavasena uppanno māno ārohamado nāma. ‘Avasesā sattā rassā vā honti dīghā vā, ahaṃ nigrodhaparimaṇḍalo’ti majjanavasena uppanno māno pariṇāhamado nāma. ‘Avasesasattānaṃ sarīrasaṇṭhānaṃ virūpaṃ bībhacchaṃ, mayhaṃ pana manāpaṃ pāsādika’nti majjanavasena uppanno māno saṇṭhānamado nāma. ‘Avasesānaṃ sattānaṃ sarīre bahū dosā, mayhaṃ pana sarīre kesaggamattampi vajjaṃ natthī’ti majjanavasena uppanno māno pāripūrimado nāma.
845845. 至此,已讲述了有依处的慢。为显示那无依处、已生的慢,现在说出“其中,什么是慢”等语。其义显而易见。
845. Iminā ettakena ṭhānena savatthukaṃ mānaṃ kathetvā idāni avatthukaṃ nibbattitamānameva dassento tattha katamo madotiādimāha. Taṃ uttānatthameva.
846846. 在放逸的解释中,“心的舍弃”:于所有这些场合,不以念摄持而舍弃心,即是缺乏念的意思。“不给予舍弃”:即不予以舍弃,一再地放舍的意思。“不恭敬行”:对于这些布施等善法的修习,因对人或对所施物不恭敬而作,称为不恭敬行。持续的状态是相续,非持续的状态是不相续。不持续的行为是不相续行,不坚住的行为是不坚住行。正如鹧鸪走走停停,不连续地行走;同样地,有人某一天布施、或供养、或听法、或修沙门法之后,隔很久才再做,不持续而行,他的这种行为便称为不坚住行。“退缩的状态”:因缺少持续而行的舒展,便成为退缩的状态。“舍弃欲的状态”:于善行中,精进欲被舍弃的状态。“舍弃责任的状态”:放下精进的责任,即心退缩的意思。“无决意”:即行善上缺乏确立。“无专修”:即不专修。“放逸”:即放逸。凡是这样的放逸——这是为了显示义理同义词和文句同义词无有边际而举出的例子。这是说:从最初所显示的放逸,以及其他任何具有如此行相、如此种类的放逸,以放逸的行相而称为放逸,以已放逸的状态而称为已放逸——这
846. Pamādaniddese cittassa vossaggoti imesu ettakesu ṭhānesu satiyā aniggaṇhitvā cittassa vossajjanaṃ; sativirahoti attho. Vossaggānuppadānanti vossaggassa anuppadānaṃ; punappunaṃ vissajjananti attho. Asakkaccakiriyatāti etesaṃ dānādīnaṃ kusaladhammānaṃ bhāvanāya puggalassa vā deyyadhammassa vā asakkaccakaraṇavasena asakkaccakiriyā. Satatabhāvo sātaccaṃ. Na satatabhāvo asātaccaṃ. Na sātaccakiriyatā asātaccakiriyatā. Anaṭṭhitakaraṇaṃ anaṭṭhitakiriyatā. Yathā nāma kakaṇṭako thokaṃ gantvā thokaṃ tiṭṭhati, na nirantaraṃ gacchati, evameva yo puggalo ekadivasaṃ dānaṃ vā datvā pūjaṃ vā katvā dhammaṃ vā sutvā samaṇadhammaṃ vā katvā puna cirassaṃ karoti, na nirantaraṃ pavatteti, tassa sā kiriyā anaṭṭhitakiriyatāti vuccati. Olīnavuttitāti nirantarakaraṇasaṅkhātassa vipphārasseva abhāvena līnavuttitā. Nikkhittachandatāti kusalakiriyāya vīriyachandassa nikkhittabhāvo. Nikkhittadhuratāti vīriyadhurassa oropanaṃ, osakkitamānasatāti attho. Anadhiṭṭhānanti kusalakaraṇe patiṭṭhābhāvo. Ananuyogoti ananuyuñjanaṃ. Pamādoti pamajjanaṃ. Yo evarūpo pamādoti idaṃ atthapariyāyassa byañjanapariyāyassa ca pariyantābhāvato ākāradassanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yvāyaṃ ādito paṭṭhāya dassito pamādo, yo aññopi evamākāro evaṃjātiko pamādo pamajjanākāravasena pamajjanā, pamajjitabhāvavasena pamajjitattanti saṅkhaṃ gato – ayaṃ vuccati pamādoti. Lakkhaṇato panesa pañcasu kāmaguṇesu sativossaggalakkhaṇo, tattheva satiyā vissaṭṭhākāro veditabbo.
847847. 在僵硬(慢)的解释中,僵硬以僵硬的意义而成立;如同用米浆浆过的硬布一般,心的僵硬在此说明。僵硬的行相为僵硬性,已僵硬的状态为已僵硬性。粗硬之人的状态为粗硬性,粗野之人的状态为粗野性。对于应行问候等正行,因不履行而将心直直安立的状态,是心直性。僵硬、不柔软的状态为不柔软性。这称为僵硬。具足此僵硬的人,如同吞了犁头的蟒蛇,或如同充满风的皮囊,见到塔庙或年长者也不能弯身,只是僵硬地行走。应知此僵硬以心的膨胀状态为特相。
847. Thambhaniddese thaddhaṭṭhena thambho; khaliyā thaddhasāṭakassa viya cittassa thaddhatā ettha kathitā. Thambhanākāro thambhanā. Thambhitassa bhāvo thambhitattaṃ. Kakkhaḷassa puggalassa bhāvo kakkhaḷiyaṃ. Pharusassa puggalassa bhāvo phārusiyaṃ. Abhivādanādisāmīcirahānaṃ tassā sāmīciyā akaraṇavasena ujumeva ṭhapitacittabhāvo ujucittatā. Thaddhassa amuduno bhāvo amudutā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ thambho nāma vuccati, yena samannāgato puggalo gilitanaṅgalasīso viya ajagaro, vātabharitā viya bhastā cetiyaṃ vā vuḍḍhatare vā disvā onamituṃ na sakkoti, pariyanteneva carati. Svāyaṃ cittassa uddhumātabhāvalakkhaṇoti veditabbo.
848848. 在好斗(慢)的解释中,以好斗的方式为“好斗”。反击之后的好斗称为“反击好斗”。好斗的行相即“好斗性”,反击之后的好斗性即“反击好斗性”。已反击好斗的状态即“已反击好斗性”。这称为好斗。从特相来说,此好斗以造作超胜为特相。具足此好斗的人,会再三加倍地造作。若是在家人,别人准备了一处房产,他就准备两处;别人准备四处,他就准备八处;别人准备十六处,他更倍之。若是出家人,别人受持了一个部派,他想:“我不能在他之下”,便受持两个部派;别人受持三个,他就受持四个;别人受持五个,他也如此递增。以好斗的方式去受持是不如法的,这是不善分,是通往地狱的道路。然而,就善分而言:当别人施一食时,施两食是如法的;当别人施两食时,施四食是如法的。比丘在别人受持了一个部派时,若想:“我受持两个部派来诵习会更安乐”,立足于远离(轮回)的一边,去受持更多,这是如法的。
848. Sārambhaniddese sārambhanavasena sārambho. Paṭippharitvā sārambho paṭisārambho. Sārambhanākāro sārambhanā. Paṭippharitvā sārambhanā paṭisārambhanā. Paṭisārambhitassa bhāvo paṭisārambhitattaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ sārambho nāma vuccati. Svāyaṃ lakkhaṇato karaṇuttariyalakkhaṇo nāma vuccati, yena samannāgato puggalo taddiguṇaṃ taddiguṇaṃ karoti. Agāriko samāno ekenekasmiṃ gharavatthusmiṃ sajjite aparo dve vatthūni sajjeti, aparo cattāri, aparo aṭṭha, aparo soḷasa. Anagāriko samāno ekenekasmiṃ nikāye gahite, ‘nāhaṃ etassa heṭṭhā bhavissāmī’ti aparo dve gaṇhāti, aparo tayo, aparo cattāro, aparo pañca. Sārambhavasena hi gaṇhituṃ na vaṭṭati. Akusalapakkho esa nirayagāmimaggo. Kusalapakkhavasena pana ekasmiṃ ekaṃ salākabhattaṃ dente dve dātuṃ, dve dente cattāri dātuṃ vaṭṭati. Bhikkhunāpi parena ekasmiṃ nikāye gahite, ‘dve nikāye gahetvā sajjhāyantassa me phāsu hotī’ti vivaṭṭapakkhe ṭhatvā taduttari gaṇhituṃ vaṭṭati.
849在解释“贪多”时,并非像《圣种经》(《增支部》4.28)所说的“下劣、低劣之物,随得而用”那样,而是指:对于衣等所得之物,无论得到什么,都不满足;或对于在家人,在色、声、香、味、触方面,无论得到什么,都不满足。“更求更多”是指渴望更殊胜之物。以希求为根本,即是欲;欲本身就是欲贪,或是欲的状态。超过自己所得而生起的希求,便是“贪多”。“贪”等词的意义如前所述。这称为“贪多”,“贪多”即是它的名称。由此,它的特征便是对自己所得不满足,并希求他人所得。因为贪多之人,自己所得的即使精妙,也看似低劣;他人所得的即使低劣,也看似精妙。犹如煮在同一容器中的粥、饭或糕点,分入自己钵中便显得低劣,置于他人钵中便显得精妙。这种贪多,存在于出家者、在家者乃至畜生之中。
849. Atricchatāniddese yathā ariyavaṃsasutte (a. ni. 4.28) ‘lāmakalāmakaṭṭho itarītaraṭṭho’ evaṃ aggahetvā cīvarādīsu yaṃ yaṃ laddhaṃ hoti, tena tena asantuṭṭhassa; gihino vā pana rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbesu yaṃ yaṃ laddhaṃ hoti, tena tena asantuṭṭhassa. Bhiyyokamyatāti visesakāmatā. Icchanakavasena icchā. Icchāva icchāgatā, icchanākāro vā. Attano lābhaṃ aticca icchanabhāvo aticchatā. Rāgotiādīni heṭṭhā vuttatthāneva. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ aticchatā nāma vuccati. Atricchatātipi etissā eva nāmaṃ. Lakkhaṇato pana sakalābhe asantuṭṭhi paralābhe ca patthanā – etaṃ atricchatālakkhaṇaṃ. Atricchapuggalassa hi attanā laddhaṃ paṇītampi lāmakaṃ viya khāyati, parena laddhaṃ lāmakampi paṇītaṃ viya khāyati; ekabhājane pakkayāgu vā bhattaṃ vā pūvo vā attano patte pakkhitto lāmako viya, parassa patte paṇīto viya khāyati. Ayaṃ pana atricchatā pabbajitānampi hoti gihīnampi tiracchānagatānampi.
这里有几个事例:据说,有位家主邀请了三十位比丘尼,供养了带糕点的饭食。僧伽长老尼让所有比丘尼将钵中的糕点互相轮换之后,自己最后才吃得到的那份。波罗奈王也曾想“我要吃炭烤肉”,于是带着王后进入森林。当他见到一位紧那罗女时,竟抛弃王后,追随她而去。王后转身返回,来到隐士的草庵,修习遍业处,证得了八等至与五神通,然后静坐。当她见到国王回来时,便腾空而起离去。住于树上的天神说了此偈——
Tatrimāni vatthūni – eko kira kuṭumbiko tiṃsa bhikkhuniyo nimantetvā sapūvaṃ bhattaṃ adāsi . Saṅghattherī sabbabhikkhūnīnaṃ patte pūvaṃ parivattāpetvā pacchā attanā laddhameva khādi. Bārāṇasirājāpi ‘aṅgārapakkamaṃsaṃ khādissāmī’ti deviṃ ādāya araññaṃ paviṭṭho ekaṃ kinnariṃ disvā, deviṃ pahāya, tassānupadaṃ gato. Devī nivattitvā assamapadaṃ gantvā kasiṇaparikammaṃ katvā aṭṭha samāpattiyo pañca ca abhiññāyo patvā nisinnā rājānaṃ āgacchantaṃ disvā ākāse uppatitvā agamāsi. Rukkhe adhivatthā devatā imaṃ gāthamāha –
由贪多而成极贪,复以极贪而骄慢,
如此,便如同我阿私陀腹生女一般,从利益中衰败。
Atricchaṃ atilobhena, atilobhamadena ca; Evaṃ hāyati atthamhā, ahaṃva asitābhuyāti. (jā. 1.2.168);
如同渴求月光紧那罗女的阿私陀腹生女,从王女之位衰败、退失一样,因欲望过甚、极度贪多而衰败,失却了利益。天神如此与国王戏论。
Yathā candakinnariṃ patthayanto asitābhuyā rājadhītāya hīno parihīno, evaṃ atricchaṃ atilobhena atthamha hāyati jīyatīti devatā raññā saddhiṃ keḷimakāsi.
在迦叶佛时代,有位名叫密特温达迦的富商之子,不信佛、不净信。母亲对他说:“儿啊,今天你受持布萨,在寺院整夜听法,我就给你一千钱。”他因贪财而受持布萨,前往寺院,心想“此处绝无危险”,便在法座下躺卧,整夜昏睡之后回家。母亲一早煮好粥端给他。他拿到那一千钱后才喝粥。那时他便想:“我要积聚财富。”于是想乘船出海。母亲阻止他说:“儿啊,家中有四亿财产,不必去了。”他不听母亲的话,径直要走。母亲站到他面前拦住。他心生恼怒,想“她挡在我面前”,便用脚踢倒母亲,跨过倒地的母亲离去。母亲站起来说道:“对我这样的母亲做出这种事而离去的人,愿你去的地方有安乐!儿啊,你当名为‘如此想者’。”他登船出发,到了第七天,船便停住不动。那些人说:“这里一定有恶人,取签吧。”抽签时,三次都落到他头上。他们给了他一个木筏,把他投入海中。他到了一座岛,与天女们共享福报。天女们对他说“别再往前走了”,但他见到更为殊胜的福报,便继续前行,最后见到一个头顶剃刀轮的人。那轮子在他眼中如同莲花。他对那人说:“喂,把你戴的莲花拿来给我。”“主人,这不是莲花,是剃刀轮。”
Kassapabuddhakālepi mittavindako nāma seṭṭhiputto assaddho appasanno mātarā ‘tāta, ajja uposathiko hutvā vihāre sabbarattiṃ dhammasavanaṃ suṇa, sahassaṃ te dassāmī’ti vutte dhanalobhena uposathaṅgāni samādāya vihāraṃ gantvā ‘idaṃ ṭhānaṃ akutobhaya’nti sallakkhetvā dhammāsanassa heṭṭhā nipanno sabbarattiṃ niddāyitvā gharaṃ agamāsi. Mātā pātova yāguṃ pacitvā upanāmesi. So sahassaṃ gahetvāva yāguṃ pivi. Athassa etadahosi – ‘dhanaṃ saṃharissāmī’ti. So nāvāya samuddaṃ pakkhanditukāmo ahosi. Atha naṃ mātā ‘‘tāta, imasmiṃ kule cattālīsakoṭidhanaṃ atthi; alaṃ gamanenā’’ti vāresi. So tassā vacanaṃ anādiyitvā gacchati eva. Sā purato aṭṭhāsi. Atha naṃ kujjhitvā ‘ayaṃ mayhaṃ purato tiṭṭhatī’ti pādena paharitvā patitaṃ mātaraṃ antaraṃ katvā agamāsi. Mātā uṭṭhahitvā ‘‘mādisāya mātari evarūpaṃ kammaṃ katvā gatassa me gataṭṭhāne sukhaṃ bhavissatī’’ti evaṃsaññī nāma tvaṃ puttāti āha. Tassa nāvaṃ āruyha gacchato sattame divase nāvā aṭṭhāsi. Atha te manussā ‘‘addhā ettha pāpapuriso atthi; salākaṃ dethā’’ti salākā dīyamānā tasseva tikkhattuṃ pāpuṇi. Te tassa uḷumpaṃ datvā taṃ samudde pakkhipiṃsu. So ekaṃ dīpaṃ gantvā vimānapetīhi saddhiṃ sampattiṃ anubhavanto tāhi ‘‘purato mā agamāsī’’ti vuccamānopi taddiguṇaṃ sampattiṃ passanto anupubbena khuracakkadharaṃ ekaṃ purisaṃ addasa. Tassa taṃ cakkaṃ padumapupphaṃ viya upaṭṭhāti. So taṃ āha – ‘‘ambho, idaṃ tayā piḷandhapadumaṃ mayhaṃ dehī’’ti. ‘‘Nayidaṃ, sāmi , padumaṃ; khuracakkaṃ eta’’nti. So ‘‘vañcesi maṃ tvaṃ. Kiṃ me padumaṃ na diṭṭhapubba’’nti vatvā ‘‘tvañhi lohitacandanaṃ limpetvā piḷandhanaṃ padumapupphaṃ mayhaṃ na dātukāmosī’’ti āha. So cintesi – ‘ayampi mayā katasadisaṃ kammaṃ katvā tassa phalaṃ anubhavitukāmo’ti. Atha naṃ ‘‘handa re’’ti vatvā tassa matthake cakkaṃ pakkhipitvā palāyi. Etamatthaṃ viditvā satthā imaṃ gāthamāha –
以四得八,以八得十六,
以十六得三十二,贪多者遭轮击。
‘‘Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhahi pica soḷasa; Soḷasāhi ca bāttiṃsa, atricchaṃ cakkamāsado; Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake’’ti. (jā. 1.1.104);
又有一位贪得无厌的官员,越过自己的国境,进了他国。在那里遭人殴打后逃走,躲进一位苦行者的住处,受持布萨戒后便躺下。苦行者问他:“你怎么了?”他便说出这些偈颂——
Aññataropi atriccho amacco sakavisayaṃ atikkamitvā paravisayaṃ pāvisi. Tattha pothito palāyitvā ekassa tāpasassa vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya nipajji. So tāpasena ‘kiṃ te kata’nti pucchito imā gāthāyo abhāsi –
“我轻蔑自己的住处,”
因贪得无厌,我去了末罗村;
于是众人从村庄出来,
用棍棒殴打我。
‘‘Sakaṃ niketaṃ atihīḷayāno, Atricchatā mallagāmaṃ agacchiṃ; Tato janā nikkhamitvāna gāmā, Kodaṇḍakena paripothayiṃsu maṃ. ‘‘So bhinnasīso ruhiramakkhitaṅgo, Paccāgamāsiṃ sakaṃ niketaṃ; Tasmā ahaṃ posathaṃ pālayāmi, Atricchatā mā punarāgamāsī’’ti. (jā. 1.14.138-139);
850关于“大欲”的解释:希求大的物品,或欲望很大,即名为大欲者,此状态即是大欲。从特相上说,对不存在的功德妄加推崇,在接受与受用上不知量——这是大欲的特相。大欲之人,犹如龟壳饰品商贩,手持饰物,把本应收进怀里的东西也揽入怀中,在众人注视下,嘴里还张罗着:“娘,拿这个,拿那个。”同样地,即使他只有微少的戒、经教、头陀功德,乃至仅仅是住在森林中这一点,也渴望在众人知晓的情形下受人推崇;推崇之后,即便资具以车运来,他也绝不说“够了”,照单全收。有三样东西无法填满:火焰以燃料,大海以水,大欲者以资具。
850. Mahicchatāniddese mahantāni vatthūni icchati, mahatī vāssa icchāti mahiccho, tassa bhāvo mahicchatā. Lakkhaṇato pana asantaguṇasambhāvanatā paṭiggahaṇe ca paribhoge ca amattaññutā – etaṃ mahicchatālakkhaṇaṃ. Mahiccho hi puggalo yathā nāma kacchapuṭavāṇijo piḷandhanabhaṇḍakaṃ hatthena gahetvā ucchaṅgepi pakkhipitabbayuttakaṃ pakkhipitvā mahājanassa passantasseva ‘‘ammā, asukaṃ gaṇhatha, asukaṃ gaṇhathā’’ti mukhena saṃvidahati. Evameva so appamattakampi attano sīlaṃ vā ganthaṃ vā dhutaguṇaṃ vā antamaso araññavāsamattakampi mahājanassa jānantasseva sambhāvetukāmo hoti, sambhāvetvā ca pana sakaṭehipi upanīte paccaye ‘ala’nti avatvā gaṇhāti. Tayo hi pūretuṃ na sakkā – aggi upādānena, samuddo udakena, mahiccho paccayehīti.
火堆、大海,与大欲之人,
纵使施予众多资具,这三者亦无法填满。
Aggikkhandho samuddo ca, mahiccho cāpi puggalo; Bahuke paccaye dente, tayo pete na pūraye.
欲望深重的人,连亲生母亲的心意都无法把握,更不用提侍奉者了。
Mahicchapuggalo hi vijātamātuyāpi manaṃ gaṇhituṃ na sakkoti, pageva upaṭṭhākānaṃ.
有这样一则故事:据说有一位年轻比丘喜爱煎饼。他的母亲想检验他的修行,心想:“如果我的儿子在接受供养时知道量,我便整整三个月都用煎饼供养他。”入雨安居那天,她为了检验,先给了他一个饼,吃完后再给第二个,吃完后又给了第三个。那位年轻比丘始终不说“够了”,继续吃。母亲知道了他不知量的状况后,说:“我儿子今天就把三个月的饼全吃完了。”从第二天起,连一个饼也不再给了。
Tatrimāni vatthūni – eko kira daharabhikkhu piṭṭhapūve piyāyati. Athassa mātā paṭipattiṃ vīmaṃsamānā ‘sace me putto paṭiggahaṇe mattaṃ jānāti, sakalampi naṃ temāsaṃ pūveheva upaṭṭhahissāmī’ti vassūpanāyikadivase parivīmaṃsamānā paṭhamaṃ ekaṃ pūvaṃ adāsi, tasmiṃ niṭṭhite dutiyaṃ, tasmimpi niṭṭhite tatiyaṃ. Daharo ‘ala’nti avatvā khādiyeva. Mātā tassa amattaññubhāvaṃ ñatvā ‘ajjeva me puttena sakalatemāsassa pūvā khāditā’ti dutiyadivasato paṭṭhāya ekapūvampi na adāsi.
提舍大王也每天在支提山向僧团布施。民众说:“大王,为何只在一处供养?难道不能在别处布施吗?”第二天,他便令人在阿努罗陀城举行大布施。没有一位比丘在接受供养时知道量,每个人所接受的嚼食和啖食,两三个人都抬不动。次日,国王邀请僧团到支提山。当他们来到王宫时,国王说:“把钵拿来。”比丘们回答:“够了,大王,我们将按自己的量取食。”没有一位比丘交出钵,所有人都只接受了适量。国王于是说:“看,你们比丘当中没有一个人知道量。昨天一点剩余都没有,今天拿得少,剩余却很多。”他对那些知量者感到满意,对那些不知量者感到不满。
Tissamahārājāpi devasikaṃ cetiyapabbate bhikkhusaṅghassa dānaṃ dadamāno ‘mahārāja, kiṃ ekameva ṭhānaṃ bhajasi? Kiṃ aññattha dātuṃ na vaṭṭatī’ti jānapadehi vutto dutiyadivase anurādhapure mahādānaṃ dāpesi. Ekabhikkhupi paṭiggahaṇe mattaṃ na aññāsi. Ekamekena paṭiggahitaṃ khādanīyabhojanīyaṃ dve tayo janā ukkhipiṃsu. Rājā dutiyadivase cetiyapabbate bhikkhusaṅghaṃ nimantāpetvā rājantepuraṃ āgatakāle ‘‘pattaṃ dethā’’ti āha. ‘‘Alaṃ, mahārāja, attano pamāṇena bhikkhaṃ gaṇhissatī’’ti ekabhikkhupi pattaṃ na adāsi. Sabbe pamāṇayuttakameva paṭiggahesuṃ. Atha rājā āha – ‘‘passatha tumhākaṃ bhikkhūsu ekopi mattaṃ na jānāti. Hiyyo kiñci avasesaṃ nāhosi. Ajja gahitaṃ mandaṃ, avasesameva bahū’’ti tesaṃ mattaññutāya attamano itaresañca amattaññutāya anattamano ahosi.
851在解释“恶欲”时,有人本无信心,却想要他人觉得“我是有信之人”等。怀着如此欲求,他会怎么做呢?无信之人便装出有信的样子;恶戒者等则装出具戒者等的样子。怎样装呢?先说无信之人。当大节日众人前来寺院时,他拿起扫帚打扫寺院,清除垃圾。知道被人看见之后,又前往塔院,在那里同样扫地、倒垃圾、平整沙地、清洗座位、给菩提树浇水。人们见了心想:“大概没有其他比丘照料寺院了,只有这位比丘在打理这座寺,他一定是位有信的长老。”离开时便邀请他。恶戒者则当着侍奉者的面,走到持律者跟前问道:“尊者,我走路时牛受了惊,奔跑时踩断了草;我扫地时弄断了草;经行时踩死了小虫;吐痰时不慎吐到了草尖上。这些各处有什么罪过?”对方回答:“贤友,没有犯,因为不是故意、不是有念、不是明知而做。”他听后说:“尊者,我心里觉得很严重,请好好审察。”人们听了便说:“我们的圣者连这点小事都如此谨小慎微,何况那些更粗重的事呢?没有比这位比丘更具戒的了。”于是生起净信,恭敬供养。寡闻者则坐在侍奉者中间说:“某位是三藏持者,某位是四部持者,他们都是我的弟子,从我这里学得佛法。”人们听了……
851. Pāpicchatāniddese assaddho samāno saddhoti maṃ jano jānātūtiādīsu evaṃ icchanto kiṃ karoti? Assaddho saddhākāraṃ dasseti; dussīlādayo sīlavantādīnaṃ ākāraṃ dassenti. Kathaṃ? Assaddho tāva mahāmahadivase manussānaṃ vihāraṃ āgamanavelāya sammajjaniṃ ādāya vihāraṃ sammajjati, kacavaraṃ chaḍḍeti, manussehi diṭṭhabhāvaṃ ñatvā cetiyaṅgaṇaṃ gacchati, tatthāpi sammajjitvā kacavaraṃ chaḍḍeti, vālikaṃ samaṃ karoti, āsanāni dhovati, bodhimhi udakaṃ siñcati. Manussā disvā ‘natthi maññe añño bhikkhu vihārajagganako, ayameva imaṃ vihāraṃ paṭijaggati, saddho thero’ti gamanakāle nimantetvā gacchanti. Dussīlopi upaṭṭhākānaṃ sammukhe vinayadharaṃ upasaṅkamitvā pucchati ‘‘bhante, mayi gacchante goṇo ubbiggo. Tena dhāvatā tiṇāni chinnāni. Sammajjantassa me tiṇāni chijjanti. Caṅkamantassa me pāṇakā mīyanti. Kheḷaṃ pātentassa asatiyā tiṇamatthake patati; tattha tattha kiṃ hotī’’ti? ‘‘Anāpatti, āvuso, asañcicca asatiyā ajānantassā’’ti ca vutte ‘‘bhante, mayhaṃ garukaṃ viya upaṭṭhāti; suṭṭhu vīmaṃsathā’’ti bhaṇati. Taṃ sutvā manussā ‘amhākaṃ ayyo ettakepi kukkuccāyati! Aññasmiṃ oḷārike kiṃ nāma karissati; natthi iminā sadiso sīlavāti pasannā sakkāraṃ karonti. Appassutopi upaṭṭhākamajjhe nisinno ‘‘asuko tipiṭakadharo, asuko catunikāyiko mayhaṃ antevāsiko, mama santike tehi dhammo uggahito’’ti vadati. Manussā ‘amhākaṃ ayyena sadiso bahussuto natthi, etassa kira santike asukena ca asukena ca dhammo uggahito’ti pasannā sakkāraṃ karonti.
乐于群聚的人呢,在大节日的时候,会让人带着长凳和靠枕,来到寺院边缘的树下白天坐着歇息。人们来了便问:“长老在哪里?”于是有人说:“所谓结节之子,终究只是结节罢了。所以长老这样的时节不会坐在这里,而是在寺院边缘的昼住处、在长经行道那里。”他这样在那边度过白天之后,便在额头贴上猴线,让人拿着凳子,回来坐在僧房门口。人们说:“尊者,您去哪儿了?我们来时都没见到您。”他便回答:“居士们,寺院里边太拥挤了,那是年轻沙弥们走动的地方。我正坐在六十肘长的经行处的昼住处呢。”以此让人知道自己是独住的。
Saṅgaṇikārāmopi mahāmahadivase dīghapīṭhañca apassayañca gāhāpetvā vihārapaccante rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdati. Manussā āgantvā ‘‘thero kuhi’’nti pucchanti. ‘‘Gaṇṭhikaputtā nāma gaṇṭhikā eva honti. Tena thero evarūpe kāle idha na nisīdati, vihārapaccante divāṭṭhāne dīghacaṅkame viharatī’’ti vadanti. Sopi divasabhāgaṃ vītināmetvā nalāṭe makkaṭasuttaṃ alliyāpetvā pīṭhaṃ gāhāpetvā āgamma pariveṇadvāre nisīdati. Manussā ‘‘kahaṃ, bhante, gatattha? Āgantvā na addasamhā’’ti vadanti. ‘‘Upāsakā, antovihāro ākiṇṇo; daharasāmaṇerānaṃ vicaraṇaṭṭhānametaṃ saṭṭhihatthacaṅkame divāṭṭhāne nisīdimhā’’ti attano pavivittabhāvaṃ jānāpeti.
懈怠者坐在侍奉者中间说道:“居士们,你们看见流星了吗?”众人答:“没看见,尊者;是什么时候?”他接话说:“在我们经行的时候。”接着又问:“你们听到地震的声响了吗?”众人答:“没听到,尊者;是什么时候?”他便说:“中夜时分,我们那时正离开靠板站着修行。”接着又问:“当时有大光明出现,你们看见了吗?”众人问:“什么时候呢,尊者?”他答道:“我从经行道下来的时候。”众人听了心想:“我们的长老在三时都在经行,没有比尊者更精进的了。”于是生起净信,恭敬供养。
Kusītopi upaṭṭhākamajjhe nisinno ‘‘upāsakā, tumhehi ukkāpāto diṭṭho’’ti vadati. ‘‘Na passāma, bhante; kāya velāya ahosī’’ti ca puṭṭho ‘‘amhākaṃ caṅkamanavelāyā’’ti vatvā ‘‘bhūmicālasaddaṃ assutthā’’ti pucchati. ‘‘Na suṇāma, bhante; kāya velāyā’’ti puṭṭho ‘‘majjhimayāme amhākaṃ ālambanaphalakaṃ apassāya ṭhitakāle’’ti vatvā ‘‘mahāobhāso ahosi; so vo diṭṭho’’ti pucchati. ‘‘Kāya velāya, bhante’’ti ca vutte ‘‘mayhaṃ caṅkamamhā otaraṇakāle’’ti vadati. Manussā ‘amhākaṃ thero tīsupi yāmesu caṅkameyeva hoti; natthi ayyena sadiso āraddhavīriyo’ti pasannā sakkāraṃ karonti.
失念之人坐在侍者中间,说:“我曾在某时讽诵长部,某时讽诵中部、相应部、增支部;其间从未需要查阅,只要想提,经文便脱口而出。而其他比丘却像山羊一样,只是翕动嘴巴度日。”人们便想:“没有比这位尊者更具正念的了。”因而生起净信,恭敬供养。
Muṭṭhassatīpi upaṭṭhākamajjhe nisinno ‘‘mayā asukakāle nāma dīghanikāyo uggahito, asukakāle majjhimo, saṃyuttako, aṅguttariko; antarā olokanaṃ nāma natthi, icchiticchataṭṭhāne mukhāruḷhova tanti āgacchati; ime panaññe bhikkhū eḷakā viya mukhaṃ phandāpentā viharantī’’ti vadati. Manussā ‘natthi ayyena sadiso upaṭṭhitasatī’ti pasannā sakkāraṃ karonti.
心不得定者,也会当着侍者的面向注疏师提问:“所谓遍,如何修习?到何种程度,称为‘取相生起’?到何种程度,称为‘近行’?到何种程度,称为‘安止’?初禅有几支?第二、第三、第四禅又有几支?”当对方依照所学回答后,他便微笑着说:“贤友,恐怕不是这样吧?”对方答:“是这样,尊者。”他便以此暗示自己已得禅定。人们因此生起净信,心想:“这位尊者已得禅定。”并恭敬供养。
Asamāhitopi upaṭṭhākānaṃ sammukhe aṭṭhakathācariye pañhaṃ pucchati – ‘kasiṇaṃ nāma kathaṃ bhāveti? Kittakena nimittaṃ uppannaṃ nāma hoti? Kittakena upacāro? Kittakena appanā? Paṭhamassa jhānassa kati aṅgāni? Dutiyassa tatiyassa catutthassa jhānassa kati aṅgāni’’ti pucchati. Tehi attano uggahitānurūpena kathitakāle sitaṃ katvā ‘kiṃ, āvuso, evaṃ na hosī’ti vutte ‘vaṭṭati, bhante’ti attano samāpattilābhitaṃ sūceti. Manussā ‘samāpattilābhī ayyo’ti pasannā sakkāraṃ karonti.
劣慧之人坐在侍者中间,说:“我观察中部里的‘五三法’时,神通之路也随着显现。对我们来说,教理并不难。只是那些一味埋头教理的人,不能从苦中解脱,我们因此才舍弃了教理。”如此说道,显示自己有大智慧。然而他这样说,实则是在攻击教法。没有比这更大的贼了,因为并非持守教理者就不能从苦中解脱。此外,还有未断烦恼的人见到乡村孩童,便问:“你们的父母怎么说我们?”答:“他们说您是阿罗汉,尊者。”他便说道:“这些居士真聪明,骗不了他们。”以此显示自己已断烦恼。
Duppaññopi upaṭṭhākānaṃ majjhe nisinno ‘majjhimanikāye me pañcattayaṃ olokentassa sahiddhiyāva maggo āgato. Pariyatti nāma amhākaṃ na dukkarā. Pariyattivāvaṭo pana dukkhato na muccatīti pariyattiṃ vissajjayimhā’tiādīni vadanto attano mahāpaññataṃ dīpeti. Evaṃ vadanto panassa sāsane pahāraṃ deti. Iminā sadiso mahācoro nāma natthi. Na hi pariyattidharo dukkhato na muccatīti. Akhīṇāsavopi gāmadārake disvā ‘tumhākaṃ mātāpitaro amhe kiṃ vadantī’’ti? ‘‘Arahāti vadanti, bhante’’ti. ‘Yāva chekā gahapatikā, na sakkā vañcetu’nti attano khīṇāsavabhāvaṃ dīpeti.
此外,还应知道“缸中阿罗汉”、“气根阿罗汉”等。据说曾有一个骗子,在屋内埋了一口缸,等人来时便钻进去。人们问道:“长老在哪里?”被告知“在屋里”后,进去遍寻不见,便出来说:“没有长老。”又被告知“长老就在屋里”,于是再次进去。这时,长老从缸中出来,坐在座位上。他们便对他说:“尊者,我们先前没看见您就出去了,您去了哪里?”他说:“沙门能去任何想去的地方。”以此言语来显示自己已断烦恼。
Aññepi cettha cāṭiarahantapārohaarahantādayo veditabbā – eko kira kuhako antogabbhe cāṭiṃ nikhaṇitvā manussānaṃ āgamanakāle pavisati. Manussā ‘kahaṃ thero’ti pucchanti. ‘Antogabbhe’ti ca vutte pavisitvā vicinantāpi adisvā nikkhamitvā ‘natthi thero’ti vadanti. ‘Antogabbheyeva thero’ti ca vutte puna pavisanti. Thero cāṭito nikkhamitvā pīṭhe nisinno hoti. Tato tehi ‘mayaṃ, bhante, pubbe adisvā nikkhantā, kahaṃ tumhe gatatthā’’ti vutte ‘samaṇā nāma attano icchiticchitaṭṭhānaṃ gacchantī’ti vacanena attano khīṇāsavabhāvaṃ dīpeti.
又有一个骗子,住在一座山上的叶庵中。在叶庵后面的悬崖处,有一棵刺桐树,其气根垂伸下来,在远处着地。人们从路上前来邀请他。他便取了衣钵,顺着气根下来,出现在村门口。后来人们从后面赶来,问道:“尊者,您从哪条路来的?”他说:“沙门的来路不应问,他们只从自己愿去之处而来。”以此言语显示已断烦恼。然而,有一个耳朵被刺穿的人识破了他,心想:“我要揭露他。”一天,看见他顺着气根下来,便从后面将气根砍断,只留一点点连着。骗子想要“从气根下去”,一跳便坠落,钵也摔破。他想:“我被识破了。”便逃走了。恶欲的状态,即是恶欲。其特征是假装具有不存在的功德,以及在接受供养时不知量;应当了知这是恶欲的特征。
Aparopi kuhako ekasmiṃ pabbate paṇṇasālāyaṃ vasati. Paṇṇasālāya ca pacchato papātaṭṭhāne eko kacchakarukkho atthi. Tassa pāroho gantvā parabhāge bhūmiyaṃ patiṭṭhito. Manussā maggenāgantvā nimantenti. So pattacīvaramādāya pārohena otaritvā gāmadvāre attānaṃ dasseti. Tato manussehi pacchā āgantvā ‘katarena maggena āgatattha, bhante’ti puṭṭho ‘samaṇānaṃ āgatamaggo nāma pucchituṃ na vaṭṭati, attano icchiticchitaṭṭhāneneva āgacchantī’ti vacanena khīṇāsavabhāvaṃ dīpeti. Taṃ pana kuhakaṃ eko viddhakaṇṇo ñatvā ‘pariggahessāmi na’nti ekadivasaṃ pārohena otarantaṃ disvā pacchato chinditvā appamattakena ṭhapesi. So ‘pārohato otarissāmī’ti ‘ṭha’nti patito, mattikā patto bhijji. So ‘ñātomhī’ti nikkhamitvā palāyi. Pāpicchassa bhāvo pāpicchatā. Lakkhaṇato pana asantaguṇasambhāvanatā, paṭiggahaṇe ca amattaññutā; etaṃ pāpicchatālakkhaṇanti veditabbaṃ.
852852. 在“角”的解释中:以刺穿之义为“角”;这是称为城市生活状态的烦恼之角的名称。有角的状态,即是“有角性”,或作角的形态。巧妙的状态,即是“巧妙性”。“巧妙”也是如此。周遍审察的状态,即是“周遍审察性”;如同挖掘后安立般坚固的作角状态,这是它的名称。其余的是它的同义词。如此,一切词句都是在说烦恼的作角性。
852. Siṅganiddese vijjhanaṭṭhena siṅgaṃ; nāgarikabhāvasaṅkhātassa kilesasiṅgassetaṃ nāmaṃ. Siṅgārabhāvo siṅgāratā, siṅgārakaraṇākāro vā. Caturabhāvo caturatā. Tathā cāturiyaṃ. Parikkhatabhāvo parikkhatatā; parikhaṇitvā ṭhapitasseva daḷhasiṅgārabhāvassetaṃ nāmaṃ . Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Evaṃ sabbehipi padehi kilesasiṅgāratāva kathitā.
853在“悭嫉”的解释中:tintiṇa即嫉妒。嫉妒的形态是嫉妒性,具有嫉妒者的状态是嫉妒状态。贪求的状态是贪求。其余两个是对形态与状态的解释。卑躬屈膝是指在得利处颤抖、动摇、低贱的行为。好乐是渴望更殊胜的事物。总之,这一切词句,都是在说如那在盆中食粥的狗,见到别的狗便发出“呜呜”声,以烦恼之力而嫉妒“你的、我的”的形态。
853. Tintiṇaniddese tintiṇanti khīyanaṃ. Tintiṇāyanākāro tintiṇāyanā. Tintiṇena ayitassa tintiṇasamaṅgino bhāvo tintiṇāyitattaṃ. Lolupabhāvo loluppaṃ. Itare dve ākārabhāvaniddesā. Pucchañjikatāti lābhalabhanakaṭṭhāne vedhanākampanā nīcavuttitā. Sādhukamyatāti paṇītapaṇītānaṃ patthanā. Evaṃ sabbehipi padehi suvānadoṇiyaṃ kañjiyaṃ pivanakasunakhassa aññaṃ sunakhaṃ disvā bhubhukkaraṇaṃ viya ‘tava santakaṃ, mama santaka’nti kilesavasena khīyanākāro kathito.
854在轻浮的解释中:通过敲打、反敲打等方式对衣服进行装饰,称为衣饰。通过宝石色泽、皮肤美化等方式对钵进行装饰,称为钵饰。通过绘画等方式对个人坐卧处进行装饰,称为坐卧处装饰。‘或对此腐臭之身’:指对此人身。就如当天出生的豺狼也被称为老豺狼,仅大腿粗的藤蔓也被称为腐藤,同样,即便是金色的人身,也被称为腐臭之身。其间,以红、黄等颜色的内衣、外衣等进行的装饰,称为身体的装饰。‘或对外部资具’:指除钵和衣以外的其余资具;或者,前述的衣饰、钵饰,通过这些资具对身体的装饰,或将这些外部资具装饰后放置,应如此理解此处的含义。装饰、庄严:此处,以弥补不足的方式为装饰,以皮肤染色等方式为庄严,应如此理解。嬉戏:即游戏。遍嬉戏:即遍游戏。贪婪性:即具有贪著。贪婪状态:是它的同义词。轻浮的状态是轻浮性;同样地,轻浮也是如此。‘这称为’:这称为轻浮,具足此者,即使活到百岁,也如同当天出生的幼童。
854. Cāpalyaniddese ākoṭitapaccākoṭitabhāvādīhi cīvarassa maṇḍanā cīvaramaṇḍanā. Maṇivaṇṇacchavikaraṇādīhi pattassa maṇḍanā pattamaṇḍanā. Cittakammādīhi puggalikasenāsanassa maṇḍanā senāsanamaṇḍanā. Imassa vā pūtikāyassāti imassa manussasarīrassa. Yathā hi tadahujātopi siṅgālo jarasiṅgālotveva ūruppamāṇāpi ca gaḷocilatā pūtilatātveva saṅkhaṃ gacchati, evaṃ suvaṇṇavaṇṇopi manussakāyo pūtikāyotveva vuccati. Tassa antarantarā rattavaṇṇapaṇḍuvaṇṇādīhi nivāsanapārupanādīhi sajjanā maṇḍanā nāma. Bāhirānaṃ vā parikkhārānanti ṭhapetvā pattacīvaraṃ sesaparikkhārānaṃ; athavā yā esā cīvaramaṇḍanā pattamaṇḍanāti vuttā, sā tehi vā parikkhārehi kāyassa maṇḍanā tesaṃ vā bāhiraparikkhārānaṃ maṇḍetvā ṭhapanavasena maṇḍanāti evamettha attho veditabbo. Maṇḍanā vibhūsanāti ettha ūnaṭṭhānassa pūraṇavasena maṇḍanā, chavirāgādivasena vibhūsanāti veditabbā. Keḷanāti kīḷanā. Parikeḷanāti parikīḷanā. Giddhikatāti gedhayuttatā. Giddhikattanti tasseva vevacanaṃ. Capalabhāvo capalatā. Tathā cāpalyaṃ. Idaṃ vuccatīti idaṃ cāpalyaṃ nāma vuccati, yena samannāgato puggalo vassasatikopi samāno tadahujātadārako viya hoti.
855在不和谐行为的解释中:‘执取违逆’:即执取不顺从。‘乐于反对’:即以反对、对抗为乐。不尊重的状态,即是不尊重;不尊重的性质也是如此。不恭敬的状态,即是不恭敬。不履行对长上的义务,称为不顺从。‘这称为’:这便称为不和谐行为,意指过着不和谐的生活。具足此者,即使父母生病,也不回头探望;为父亲的财物而与母亲争吵,为母亲的财物而与父亲争吵;为父母的财物与兄弟争吵,口出无惭无愧的言语;对阿阇梨或和尚不履行义务与回应;不照顾病人;在佛陀世尊的塔庙处大小便,吐痰擤鼻涕,撑伞穿鞋行走;在佛弟子面前不知惭愧,对僧团不恭敬;对母辈、父辈等应尊敬者不生起惭与愧。如此行持者,在父母等事上的一切行为,都称为不和谐行为。
855. Asabhāgavuttiniddese vippaṭikūlaggāhitāti ananulomaggāhitā. Vipaccanīkasātatāti vipaccanīkena paṭiviruddhakaraṇena sukhāyanā. Anādarabhāvo anādariyaṃ. Tathā anādariyatā. Agāravassa bhāvo agāravatā. Jeṭṭhakabhāvassa akaraṇaṃ appatissavatā. Ayaṃvuccatīti ayaṃ asabhāgavutti nāma vuccati; visabhāgajīvikatāti attho; yāya samannāgato puggalo mātaraṃ pitaraṃ vā gilānaṃ paṭivattitvāpi na oloketi; pitusantakassa kāraṇā mātarā saddhiṃ, mātusantakassa kāraṇā pitarā saddhiṃ kalahaṃ karoti; visabhāgajīvitaṃ jīvati, mātāpitūnaṃ santakassa kāraṇā jeṭṭhena vā kaniṭṭhena vā bhātarā saddhiṃ kalahaṃ karoti, nillajjavacanaṃ vadati, ācariyassa vā upajjhāyassa vā vattapaṭivattaṃ na karoti, gilānaṃ na upaṭṭhāti, buddhassa bhagavato cetiyadassanaṭṭhāne uccāraṃ vā passāvaṃ vā karoti, kheḷampi siṅghāṇikampi chaḍḍeti, chattaṃ dhāreti, upāhanā āruyha gacchati, buddhasāvakesu na lajjati, saṅghe cittīkāraṃ na karoti, mātimattapitimattādīsu garuṭṭhānīyesu hirottappaṃ na paccupaṭṭhāpeti. Tassevaṃ pavattamānassa sabbā pesā kiriyā mātarītiādīsupi vatthūsu asabhāgavuttitā nāma hoti.
856关于不乐的解释:
‘于边远’:指远处或闲静处。
‘于增上善法’:指止观法。
不乐:排斥喜悦。
不乐性:不愉悦的状态。
不喜乐:不喜乐的状态。
不欢喜:不欢喜的状态。
厌倦:厌倦的状态。
战栗:因厌倦而引发的战栗。
856. Aratiniddese pantesūti dūresu vivittesu vā. Adhikusalesūti samathavipassanādhammesu. Aratīti ratipaṭikkhepo. Aratitāti aramaṇākāro. Anabhiratīti anabhiratabhāvo. Anabhiramaṇāti anabhiramaṇākāro. Ukkaṇṭhitāti ukkaṇṭhanākāro. Paritassitāti ukkaṇṭhanavaseneva paritassanā.
857关于懈怠的解释:
懈怠:指与生俱来的懒惰。
懈怠性:指懈怠的状态。
懈怠心:指被懈怠所制伏的心。
懒惰:即懒惰的状态。
懒惰状态:即表现懒惰的状态。
懒惰性:即陷入懒惰的状态。
如此,所有这些词语,都是从烦恼的角度说身懒惰。
857. Tandīniddese tandīti jātiālasiyaṃ. Tandiyanāti tandiyanākāro. Tandimanakatāti tandiyā abhibhūtacittatā. Alasassa bhāvo ālasyaṃ. Ālasyāyanākāro ālasyāyanā. Alasyāyitassa bhāvo ālasyāyitattaṃ. Iti sabbehipi imehi padehi kilesavasena kāyālasiyaṃ kathitaṃ.
858关于伸懒腰的解释:
伸展:指颤动。
反复伸展:即伸懒腰。
前弯:指向前弯曲。
后弯:指向后弯曲。
周弯:指向四周弯曲。
上举:犹如织工从织机起身,抓住某物将身体挺直,像这样把身体向上抬起。
患病状态:指已生起的病态。
如此,所有这些词语,都是从烦恼的角度说身颤动。
858. Vijambhitāniddese jambhanāti phandanā. Punappunaṃ jambhanā vijambhanā. Ānamanāti purato namanā. Vinamanāti pacchato namanā. Sannamanāti samantato namanā. Paṇamanāti yathā hi tantato uṭṭhitapesakāro kismiñcideva gahetvā ujukaṃ kāyaṃ ussāpeti, evaṃ kāyassa uddhaṃ ṭhapanā. Byādhiyakanti uppannabyādhitā. Iti sabbehipi imehi padehi kilesavasena kāyaphandanameva kathitaṃ.
859859. 在“食后昏沉”的解释中:“已食者”:即已进食者。“食后昏迷”:即食后所生的病;因饱食而仿佛陷入昏迷。“食后疲劳”:即因食而生的疲倦。“食后燥热”:即食后的烦热。那时,由于燥热生起,诸根受损,身体衰败。“身粗重”:即依于食物,身体产生的粗重、不适之性。
859. Bhattasammadaniddese bhuttāvissāti bhuttavato. Bhattamucchāti bhattagelaññaṃ; balavabhattena hi mucchāpatto viya hoti. Bhattakilamathoti bhattena kilantabhāvo. Bhattapariḷāhoti bhattadaratho. Tasmiñhi samaye pariḷāhuppattiyā upahatindriyo hoti, kāyo jīrati. Kāyaduṭṭhullanti bhattaṃ nissāya kāyassa akammaññatā.
860860. 心昏沉的解释,其义在《法集论注释》的下文中已说明。然而,应知所有这些词语,都是就烦恼而说心的病态。
860. Cetaso līnattaniddeso heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ vuttatthoyeva. Imehi pana sabbehipi padehi kilesavasena cittassa gilānākāro kathitoti veditabbo.
861861. 在“诡诈”的解释中:“依止利养、恭敬、名声者”:即依止利养、恭敬和称誉声的人,意为渴望者。“恶欲者”:即欲显示不实功德的人。“为欲所败者”:即为欲所败、为欲所恼害的人,意为被逼恼者。
861. Kuhanāniddese lābhasakkārasilokasannissitassāti lābhañca sakkārañca kittisaddañca nissitassa, patthayantassāti attho. Pāpicchassāti asantaguṇadīpanakāmassa. Icchāpakatassāti icchāya apakatassa, upaddutassāti attho.
此后,由于在《大义释》中,依资具受用、周边攀谈、威仪所依而有三种诡诈事,故为显示这三种,便开示了“名为资具受用的……”等文。此中,应知:当比丘被居士以衣等资具邀请时,虽然自身确有需要,却因恶欲而拒绝。那些居士知道他对自己具有稳固的信心后,又以种种方式供养殊胜衣等,心想:“啊,这位圣者真是少欲,不肯接受任何东西,若他能接受少许,我们真是善得!”比丘于是表露接受之意而受取之。从此以后,他便得到八十车货物的供养。这种令人惊异的缘由,就是名为资具受用的诡诈事。此事在《大义释》中也曾说过(《大义释》87)——
Ito paraṃ yasmā paccayapaṭisevana sāmantajappanairiyāpathasannissitavasena mahāniddese tividhaṃ kuhanavatthu āgataṃ, tasmā tividhampi taṃ dassetuṃ paccayapaṭisevanasaṅkhātena vāti evamādi āraddhaṃ. Tattha cīvarādīhi nimantitassa tadatthikasseva sato pāpicchataṃ nissāya paṭikkhipanena, te ca gahapatike attani suppatiṭṭhitasaddhe ñatvā puna tesaṃ ‘aho ayyo appiccho, na kiñci paṭiggaṇhituṃ icchati, suladdhaṃ vata no assa sace appamattakaṃ kiñci paṭiggaṇheyyā’ti nānāvidhehi upāyehi paṇītāni cīvarādīni upanentānaṃ tadanuggahakāmataṃyeva āvikatvā paṭiggahaṇena ca tato pabhuti asītisakaṭabhārehi upanāmanahetubhūtaṃ vimhāpanaṃ paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Vuttampi cetaṃ mahāniddese (mahāni. 87) –
什么是名为资具受用的诡诈事?在此,居士们以衣服、饮食、住处、病缘医药资具邀请比丘。那位比丘心性恶欲,为贪欲所败坏,其实是想得到衣服……乃至……资具,因为想要更多,却拒绝了衣服、饮食、住处、病缘医药资具。他这样说:“沙门要昂贵的衣服做什么?沙门从坟场、垃圾堆或店铺捡来破布,缝缀成僧伽梨而穿着,这才是适当的。沙门要昂贵的饮食做什么?沙门以乞食所得、靠残食维生,这才是适当的。沙门要昂贵的住处做什么?沙门成为树下住者、坟场住者或露地住者,这才是适当的。沙门要昂贵的病缘医药资具做什么?沙门以腐尿或诃子片作药,这才是适当的。”因此,他便穿着粗劣的衣服,受用粗劣的饮食,使用粗劣的住处,使用粗劣的病缘医药资具。那些居士这样了解后:“这位沙门是少欲、知足、远离、不混杂、精进而说头陀行者”,便再三以衣服……乃至……资具邀请他。他这样说:“具足信心的善男子因三者的现前而生起众多福德:因信的现前,具信善男子生起众多福德;因施物的现前……乃至……因应供者的现前,具信善男子生起众多福德。你们既有此信,又有施物存在,而我是接受者。如……”
‘‘Katamaṃ paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idha gahapatikā bhikkhuṃ nimantenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. So pāpiccho icchāpakato atthiko cīvara …pe… parikkhārānaṃ bhiyyokamyataṃ upādāya cīvaraṃ paccakkhāti, piṇḍapātaṃ paccakkhāti, senāsanaṃ paccakkhāti, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paccakkhāti. So evamāha – ‘‘kiṃ samaṇassa mahagghena cīvarena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ katvā dhāreyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena piṇḍapātena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo uñchācariyāya piṇḍiyālopena jīvikaṃ kappeyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena senāsanena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo rukkhamūliko vā assa sosāniko vā abbhokāsiko vā. Kiṃ samaṇassa mahagghena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo pūtimuttena vā harītakīkhaṇḍena vā osadhaṃ kareyyāti. Tadupādāya lūkhaṃ cīvaraṃ dhāreti, lūkhaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjati, lūkhaṃ senāsanaṃ paṭisevati, lūkhaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭisevati. Tamenaṃ gahapatikā evaṃ jānanti – ‘ayaṃ samaṇo appiccho santuṭṭho pavivitto asaṃsaṭṭho āraddhavīriyo dhutavādo’ti bhiyyo bhiyyo nimantenti cīvara…pe… parikkhārehi. So evamāha – ‘tiṇṇaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati – saddhāya sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati, deyyadhammassa…pe… dakkhiṇeyyānaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Tumhākañcevāyaṃ saddhā atthi, deyyadhammo ca saṃvijjati, ahañca paṭiggāhako. Sacāhaṃ na paṭiggahessāmi, evaṃ tumhe puññena paribāhirā bhavissatha; na mayhaṃ iminā attho, apica tumhākaṃ eva anukampāya paṭiggaṇhāmī’ti. Tadupādāya bahumpi cīvaraṃ paṭiggaṇhāti, bahumpi piṇḍapātaṃ…pe… bhesajjaparikkhāraṃ paṭiggaṇhāti. Yā evarūpā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – idaṃ vuccati paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhanavatthū’’ti.
应知,若有恶欲者,以彰显已证得上人法的言辞,用种种方式使人惊叹,这便名为周边攀谈诡诈事。如所说:“什么是名为周边攀谈的诡诈事?在此,有某恶欲者、为贪欲所败坏,意图获得尊敬,心想‘人们将这样尊敬我’,便宣说依止于圣法的言语——他说:‘穿着这样衣服的人,就是那位有大威力的沙门’;他说:‘持有这样钵、铜碗、水瓶、滤水囊、钥匙、鞋、腰带、系绳的人,就是那位有大威力的沙门’;他说:‘有这样戒师、教授师、同戒师、同教授师、朋友、知交、同伴、伙伴的人;住在这样住处——半檐屋、殿堂、楼阁、窟洞、岩洞、小屋、尖顶屋、露台、圆亭、敞厅、长屋、集会堂、帐幕、树下的人,就是那位有大威力的沙门’。”
Pāpicchasseva pana sato uttarimanussadhammādhigamaparidīpanavācāya tathā tathā vimhāpanaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Yathāha – ‘‘katamaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu ? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo ‘evaṃ maṃ jano sambhāvessatī’ti ariyadhammasannissitaṃ vācaṃ bhāsati – ‘yo evarūpaṃ cīvaraṃ dhāreti, so samaṇo mahesakkho’ti bhaṇati; ‘yo evarūpaṃ pattaṃ, lohathālakaṃ, dhamakaraṇaṃ, parisāvanaṃ, kuñcikaṃ, upāhanaṃ, kāyabandhanaṃ, āyogaṃ dhāreti, so samaṇo mahesakkho’ti bhaṇati; ‘yassa evarūpo upajjhāyo, ācariyo, samānupajjhāyo, samānācariyako, mitto sandiṭṭho, sambhatto, sahāyo; yo evarūpe vihāre vasati – aḍḍhayoge, pāsāde, hammiye, guhāyaṃ, leṇe, kuṭiyā, kūṭāgāre, aṭṭe, māḷe, udosite, uddaṇḍe, upaṭṭhānasālāyaṃ, maṇḍape, rukkhamūle vasati, so samaṇo mahesakkho’ti bhaṇati.
或者,他故意皱眉蹙额、诡诈欺诳、巧言令色、以口博取敬信,谈及‘这位沙门已证得如是住处、禅那与等至’,并宣说如是甚深、隐秘、微妙、所覆藏的出世间空性相应之论。凡是如此类的装模作样、皱眉作态、欺诳、欺诳之行、欺诳之性,即称为依近说的诡诈事。
‘‘Atha vā korajikakorajiko bhākuṭikabhākuṭiko kuhakakuhako lapakalapako mukhasambhāvito ‘ayaṃ samaṇo imāsaṃ evarūpānaṃ santānaṃ vihārasamāpattīnaṃ lābhī’ti tādisaṃ gambhīraṃ gūḷhaṃ nipuṇaṃ paṭicchannaṃ lokuttaraṃ suññatāpaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ katheti. Yā evarūpā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – idaṃ vuccati sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthū’’ti.
应知,若有恶欲者,为得敬信而造诸威仪,令人叹异,此即名为依止威仪的诡诈事。如所说:‘何为名威仪的诡诈事?此处有一类具恶欲者,为贪欲所败坏,但求敬信,心想:“愿众人如是敬信我”,便调整行、调整卧,刻意经行、刻意站立、刻意端坐、刻意偃卧,行时如在定中,立、坐、卧时亦如在定中,于大众前现禅修仪相。凡是如此类的威仪调整、安立、造作,乃至皱眉作态、欺诳、欺诳之行、欺诳之性,即名为威仪诡诈事。’
Pāpicchasseva pana sato sambhāvanādhippāyakatena iriyāpathena vimhāpanaṃ iriyāpathasannissitaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Yathāha – ‘‘katamaṃ iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo ‘evaṃ maṃ jano sambhāvessatī’ti gamanaṃ saṇṭhapeti, sayanaṃ saṇṭhapeti, paṇidhāya gacchati, paṇidhāya tiṭṭhati, paṇidhāya nisīdati, paṇidhāya seyyaṃ kappeti, samāhito viya gacchati, samāhito viya tiṭṭhati, nisīdati, seyyaṃ kappeti, āpāthakajjhāyīva hoti. Yā evarūpā iriyāpathassa āṭhapanā ṭhapanā saṇṭhapanā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – idaṃ vuccati iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthū’’ti.
其中,所谓资具受用,即是以资具受用为名的资具受用。近说,即于近处说。威仪,指四威仪。调整,即初始的安立,或指恭敬的安立。安立,即安立的状态。造作,即整饰,意为令生净信。皱眉,即通过显示紧要、优先、前住之态而皱起面容,意为面部的蹙缩。惯于皱眉者,名皱眉者;皱眉者的状态,即皱眉状态。诡诈,即令人叹异;诡诈的行为,名为诡诈行。诡诈者的状态,即诡诈之性。
Tattha paccayapaṭisevanasaṅkhātenāti paccayapaṭisevananti evaṃ saṅkhātena paccayapaṭisevanena. Sāmantajappitenāti samīpe bhaṇitena. Iriyāpathassāti catuiriyāpathassa. Āṭhapanāti ādiṭhapanā, ādarena vā ṭhapanā. Ṭhapanāti ṭhapanākāro. Saṇṭhapanāti abhisaṅkharaṇā, pāsādikabhāvakaraṇanti vuttaṃ hoti. Bhākuṭikāti padhānapurimaṭṭhitabhāvadassanena bhākuṭikaraṇaṃ, mukhasaṅkocoti vuttaṃ hoti. Bhākuṭikaraṇaṃ sīlamassāti bhākuṭiko; bhākuṭikassa bhāvo bhākuṭiyaṃ. Kuhanāti vimhāpanaṃ, kuhassa āyanā kuhāyanā. Kuhitassa bhāvo kuhitattanti.
862在“拉帕那”的解释中,“阿拉帕那”是指:见到有人来到寺院,一开始就这样说:“诸位来此有何贵干?是要邀请比丘吗?若是如此,请先行;我随后就带比丘们过来。”或者将自己推举出来,说“我是蒂萨,国王对我有信心,某某和某某大臣也对我有信心”——像这样自我引荐的说话方式,称为“阿拉帕那”。“拉帕那”是指被问到时,就只说前面所说的那种话。“萨拉帕那”是指因担心居士们生厌,而给予机会,善巧地说话。“乌拉帕那”是指抬高对方说:“大富长者、大船主、大施主”——这样说话。“萨穆拉帕那”是指从各方面抬高对方地说话。“乌那哈那”是指这样说:“居士们,以前在这样的时候你们会布施,现在为什么不布施呢?”直到他们说出“尊者,我们会布施,只是没得到机会”等话为止,像这样向上缠缚、缠绕着说。或者,见到手持甘蔗的人,便问:“居士,从哪儿来?”“从甘蔗田来的,尊者。”“那里的甘蔗甜吗?”“尊者,尝过才知道。”“不,居士,比丘不能说‘给我甘蔗’。”像这样,即使是在解开对方的话语时,也仍带缠绕性的话,这就是“乌那哈那”。从各方
862. Lapanāniddese ālapanāti vihāraṃ āgatamanusse disvā kimatthāya bhonto āgatā? Kiṃ bhikkhū nimantetuṃ? Yadi evaṃ gacchatha; ahaṃ pacchato bhikkhū gahetvā āgacchāmī’ti evaṃ āditova lapanā. Atha vā attānaṃ upanetvā ‘ahaṃ tisso, mayi rājā pasanno, mayi asuko ca asuko ca rājamahāmatto pasanno’ti evaṃ attupanāyikā lapanā ālapanā. Lapanāti puṭṭhassa sato vuttappakārameva lapanaṃ. Sallapanāti gahapatikānaṃ ukkaṇṭhane bhītassa okāsaṃ datvā suṭṭhu lapanā. Ullapanāti ‘mahākuṭumbiko, mahānāviko, mahādānapatī’ti evaṃ uddhaṃ katvā lapanā. Samullapanāti sabbatobhāgena uddhaṃ katvā lapanā. Unnahanāti ‘upāsakā, pubbe īdise kāle dānaṃ detha; idāni kiṃ na dethā’ti evaṃ yāva ‘dassāma, bhante, okāsaṃ na labhāmā’tiādīni vadanti tāva uddhaṃ nahanā, veṭhanāti vuttaṃ hoti. Atha vā ucchuhatthaṃ disvā ‘kuto āgatā, upāsakā’ti pucchati. ‘Ucchukhettato, bhante’ti. ‘Kiṃ tattha ucchu madhura’nti? ‘Khāditvā, bhante, jānitabba’nti. ‘Na, upāsakā, bhikkhussa ‘ucchuṃ dethā’ti vattuṃ vaṭṭatī’ti yā evarūpā nibbeṭhentassāpi veṭhanakakathā, sā unnahanā . Sabbatobhāgena punappunaṃ unnahanā samunnahanā. Ukkācanāti ‘etaṃ kulaṃ maṃyeva jānāti, sace ettha deyyadhammo uppajjati, mayhameva detī’ti evaṃ ukkhipitvā kācanā ukkācanā; uddīpanāti vuttaṃ hoti.
此处应当讲述德罗甘达利卡的故事。据说有两位比丘进入一个村庄,坐在集会堂里,看见一位少女便召唤她。她过来后,其中一位比丘问另一位:“尊者,这位是谁家的少女?”另一位回答:“贤友,这是我们护持者德罗甘达利卡的女儿。我去她家时,她母亲用罐子给我酥油,一给就是满满一罐;这少女也像她母亲一样,用罐子给。”他这样抬高称赞。
Telakandarikavatthu cettha vattabbaṃ. Dve kira bhikkhū ekaṃ gāmaṃ pavisitvā āsanasālāya nisīditvā ekaṃ kumārikaṃ disvā pakkosiṃsu. Tāya āgatāya tatreko ekaṃ pucchi – ‘ayaṃ, bhante, kassa kumārikā’ti? ‘Amhākaṃ upaṭṭhāyikāya telakandarikāya dhītā, āvuso. Imissā mātā mayi gehaṃ gate sappiṃ dadamānā ghaṭeneva deti, ayampi mātā viya ghaṭeneva detī’ti ukkāceti.
从各方面一再地抬高称扬,是“萨穆卡恰那”。“阿努匹亚巴尼达”是指不顾是否合乎真实或合乎法,只是一再地说悦耳的话。“恰图卡米亚达”是指卑下的行为方式,将自己置于低位来行事。“穆加苏匹亚达”是指如同绿豆汤的状态。就像煮绿豆时,有些豆子煮不熟,其余的煮熟了;同样,某个人的话语中只有一点点是真实的,其余都是虚假的——这个人就被称为“穆加苏匹亚”。他的这种状态就是“穆加苏匹亚达”。“帕里巴塔亚达”是指“帕里巴塔亚”的状态。所谓“帕里巴塔亚”,是指像保姆对待富家孩子那样,用膝盖或肩膀抱着、带着;这种“帕里巴塔”的行为就是“帕里巴塔亚”;“帕里巴塔亚”的状态就是“帕里巴塔亚达”。
Sabbatobhāgena punappunaṃ ukkācanā samukkācanā. Anuppiyabhāṇitāti saccānurūpaṃ vā dhammānurūpaṃ vā anapaloketvā punappunaṃ piyabhaṇanameva. Cāṭukamyatāti nīcavuttitā; attānaṃ heṭṭhato ṭhapetvā vattanaṃ. Muggasūpyatāti muggasūpasadisatā. Yathā muggesu paccamānesu kocideva na paccati, avasesā paccanti; evaṃ yassa puggalassa vacane kiñcideva saccaṃ hoti, sesaṃ alikaṃ – ayaṃ puggalo muggasūpyoti vuccati. Tassa bhāvo muggasūpyatā. Pāribhaṭayatāti pāribhaṭayabhāvo. Yo hi kuladārake dhātī viya aṅkena vā khandhena vā paribhaṭati, dhāretīti attho; tassa paribhaṭassa kammaṃ pāribhaṭayaṃ; pāribhaṭayassa bhāvo pāribhaṭayatāti.
863在「见相」的释义中,「见相」是指任何能令他人提供资具的身语行为。「见相业」则是指造作见相的善巧。
863. Nemittikatāniddese nimittanti yaṃkiñci paresaṃ paccayadānasaṃyojanakaṃ kāyavacīkammaṃ. Nimittakammanti nimittassa karaṇakosallaṃ.
这里有个故事:据说,一位托钵比丘来到护持他的铁匠家门口。当被问及「尊者,有什么事吗?」时,他从袈裟里伸出手,做出接取斧头的姿势。铁匠说:「尊者,我明白了。」便造好斧头供养了他。「暗示」是指与资具相关的话语。「暗示业」是指:见到放牛童时,便问:「这些小牛是乳牛犊,还是酪乳牛犊?」当对方回答「尊者,是乳牛犊」后,便说:「不是乳牛犊;若是乳牛犊,比丘们也应能得到牛奶。」以这种方式让那些孩童转告其父母,从而获得牛奶等供养——这便是暗示业。「近旁低语」是指靠近后压低声音说话。
Tatridaṃ vatthu – eko kira piṇḍapātiko upaṭṭhākakammārassa gehadvāraṃ gantvā ‘kiṃ bhante’ti pucchito cīvarantarena hatthaṃ nīharitvā vāsipaharaṇākāraṃ akāsi. Kammāro ‘sallakkhitaṃ me, bhante’ti vāsiṃ katvā adāsi. Obhāsoti paccayapaṭisaṃyuttakathā. Obhāsakammanti vacchakapālake disvā ‘kiṃ ime vacchā khīragovacchā, takkagovacchā’ti pucchitvā ‘khīragovacchā, bhante’ti vutte ‘na khīragovacchā, yadi khīragovacchā siyuṃ bhikkhūpi khīraṃ labheyyu’nti evamādinā nayena tesaṃ dārakānaṃ mātāpitūnaṃ nivedetvā khīradāpanādikaṃ obhāsakaraṇaṃ. Sāmantajappāti samīpaṃ katvā jappanaṃ.
这里应当讲述诵本生经者的故事。据说,一位诵本生经的长老想用餐,便进入一位女供养者的家中坐下。那女子不想供养,便说「没有米」,假装去取米,去了邻居家。比丘走进内室察看,看见门角有甘蔗,容器里有糖,篮子里有咸鱼干,缸中有米,罐中有酥油,然后出来坐下。女主人回来说:「没拿到米。」长老说:「女居士,今日托钵恐怕不会成功了,因为我事先见到了征兆。」「什么征兆,尊者?」「我看见门角放着的甘蔗像一条蛇。当我想要打它时,看见容器里的糖块如同石头,便用土块打去。被土块击中的蛇所做的,就像篮中的咸鱼干,那是它的蛇冠。当它想咬那土块时,缸中的米就像它的牙齿。当它发怒时,罐中的酥油就像从它口中流出的、混着毒液的唾液。」那女子心想:「骗不了这秃头。」于是取出甘蔗,煮好饭,连同酥油、糖和鱼一并供养。这就是近旁低语,靠近后低声言说。「绕路说」是指为了获得资具,而辗转迂回地说话。
Jātakabhāṇakavatthu cettha kathetabbaṃ. Eko kira jātakabhāṇakatthero bhuñjitukāmo upaṭṭhāyikāya gehaṃ pavisitvā nisīdi. Sā adātukāmā ‘taṇḍulā natthī’ti bhaṇantī taṇḍule āharitukāmā viya paṭivissakagharaṃ gatā. Bhikkhu antogabbhaṃ pavisitvā olokento kavāṭakoṇe ucchuṃ, bhājane guḷaṃ, piṭake loṇamacchaphālaṃ, kumbhiyaṃ taṇḍule, ghaṭe ghataṃ disvā nikkhamitvā nisīdi. Gharaṇī ‘taṇḍulaṃ nālattha’nti āgatā. Thero ‘upāsike, ajja bhikkhā na sampajjissatī’ti paṭikacceva nimittaṃ addasa’nti āha. ‘Kiṃ, bhante’ti? ‘Kavāṭakoṇe nikkhittaṃ ucchuṃ viya sappaṃ addasaṃ; ‘taṃ paharissāmī’ti olokento bhājane ṭhapitaṃ guḷapiṇḍaṃ viya pāsāṇaṃ leḍḍukena; pahaṭena sappena kataṃ, piṭake nikkhittaloṇamacchaphālasadisaṃ, phaṇaṃ; tassa taṃ leḍḍuṃ ḍaṃsitukāmassa, kumbhiyā taṇḍulasadise dante; athassa kupitassa, ghaṭe pakkhittaghatasadisaṃ, mukhato nikkhamantaṃ visamissakaṃ kheḷa’nti. Sā ‘na sakkā muṇḍakaṃ vañcetu’nti ucchuṃ datvā odanaṃ pacitvā ghataguḷamacchehi saddhiṃ adāsīti. Evaṃ samīpaṃ katvā jappanaṃ sāmantajappāti veditabbaṃ. Parikathāti yathā taṃ labhati tathā parivattetvā parivattetvā kathanaṃ.
864在“诋毁”的解说中,“辱骂”是以十种辱骂事由进行辱骂。“贬低”是轻视地说话。“指责”是以“无信、不净信”等方式归咎过失。“呵斥”是以“别在这里说这个”等言语加以制止。从各方面、有事实、有理由地呵斥,是“全面呵斥”。或者,对不布施者说“啊,真是大施主”,这样呵斥是“呵斥”;说“真是大施主啊”,这样极尽呵斥是“全面呵斥”。“讥讽”是以“这种吃种子为生的人,活着有什么意义”等方式加以嘲弄。“极尽讥讽”是以“你们为什么说这个不布施者呢?他可是经常对所有人说‘没有’的人”等方式更厉害地嘲弄。“宣扬”是宣扬其不布施的过失或恶名。从各方面宣扬是“全面宣扬”。“传恶名”是“这样,他出于对恶名的恐惧也会布施吧”,如此从一家到另一家、从一村到另一村、从一国到另一国地传播恶名。“背后嚼舌”是当面说甜言蜜语,背后说坏话。这就像不能当面看人,而在背后啃食人后背的肉一样,因此称为“背后嚼舌”。这些称为“诋毁”,因为如同用竹片刮除油垢一样,它刮除、抹去他人的功德;或者,如同研磨香料以寻求香气一样,它研磨、粉碎他人。
864. Nippesikatāniddese akkosanāti dasahi akkosavatthūhi akkosanā. Vambhanāti paribhavitvā kathanaṃ. Garahanāti ‘assaddho appasanno’tiādinā nayena dosāropanā. Ukkhepanāti ‘mā etaṃ ettha kathethā’ti vācāya ukkhipanaṃ. Sabbatobhāgena savatthukaṃ sahetukaṃ katvā ukkhepanā samukkhepanā. Athavā adentaṃ ‘aho dānapatī’ti evaṃ ukkhipanaṃ ukkhepanā. ‘Mahādānapatī’ti evaṃ suṭṭhu ukkhepanā samukkhepanā. Khipanāti ‘kiṃ imassa jīvitaṃ bījabhojino’ti evaṃ uppaṇḍanā. Saṅkhipanāti ‘kiṃ imaṃ adāyakoti bhaṇatha yo niccakālaṃ sabbesampi natthīti vacanaṃ detī’ti evaṃ suṭṭhutaraṃ uppaṇḍanā. Pāpanāti adāyakattassa avaṇṇassa vā pāpanaṃ. Sabbatobhāgena pāpanā sampāpanā. Avaṇṇahārikāti ‘evaṃ me avaṇṇabhayāpi dassatī’ti gehato gehaṃ, gāmato gāmaṃ, janapadato janapadaṃ avaṇṇaharaṇaṃ. Parapiṭṭhimaṃsikatāti purato madhuraṃ bhaṇitvā parammukhe avaṇṇabhāsitā. Esā hi abhimukhaṃ oloketuṃ asakkontassa parammukhānaṃ piṭṭhimaṃsakhādanaṃ viya hoti. Tasmā parapiṭṭhimaṃsikatāti vuttā. Ayaṃ vuccati nippesikatāti ayaṃ yasmā veḷupesikā viya abbhaṅgaṃ parassa guṇaṃ nippeseti nipuñchati, yasmā vā gandhajātaṃ nipisitvā gandhamagganā viya paraguṇe nipisitvā vicuṇṇetvā esā lābhamagganā hoti, tasmā nippesikatāti vuccatīti.
865在“以利求利”的解说中,“求取”即寻求。“从此处所得”指从这家所得。“于彼处”指在某家。“欲求”是渴望。“探寻”是寻求。“遍求”是反复寻求。这里应举一事例:一位比丘将从一开始所得的一份份食物,在各处布施给族中孩子们,最后得到乳粥后离去。应知“寻求”等词是“欲求”等的同义词,因此“欲求”即渴望、“探寻”即寻求、“遍求”即反复寻求。此处应如此会通。
865. Lābhena lābhaṃ nijigīsanatāniddese nijigīsanatāti magganā. Ito laddhanti imamhā gehā laddhaṃ. Amutrāti amukamhi gehe. Eṭṭhīti icchanā. Gaveṭṭhīti magganā. Pariyeṭṭhīti punappunaṃ magganā. Ādito paṭṭhāya laddhaṃ laddhaṃ bhikkhaṃ tatra tatra kuladārakānaṃ datvā ante khīrayāguṃ labhitvā gatabhikkhuvatthu cettha kathetabbaṃ. Esanātiādīni eṭṭhītiādīnaṃ vevacanāni, tasmā eṭṭhīti esanā, gaveṭṭhīti gavesanā, pariyeṭṭhīti pariyesanā. Iccevamettha yojanā veditabbā.
866在“自认为胜”的解说中,“以出身”指以刹帝利性等出身成就。“以种姓”指以乔达摩种姓等高贵种姓。“以良家子身份”指以大家族身份。“以容貌端严”指以具足端严之身。身体称为“端严”,以其容貌成就、相好庄严为义。“以财富”等,其义易明了。“生起慢心”指以这些任何一种事由,生起“我是胜者”的慢心。
866. Seyyamānaniddese jātiyāti khattiyabhāvādijātisampattiyā. Gottenāti gotamagottādinā ukkaṭṭhagottena. Kolaputtiyenāti mahākulabhāvena. Vaṇṇapokkharatāyāti vaṇṇasampannasarīratāya. Sarīrañhi pokkharanti vuccati, tassa vaṇṇasampattiyā abhirūpabhāvenāti attho. Dhanenātiādīni uttānatthāneva. Mānaṃ jappetīti etesu yena kenaci vatthunā ‘seyyohamasmī’ti mānaṃ pavatteti karoti.
867在“等慢”的解说中,“生起慢”是说:依于这些当中的任何一种事由,生起“我与彼相等”的慢。此处义理上有此差别,但在巴利语原文中并无不同。
867. Sadisamānaniddese mānaṃ jappetīti etesu yena kenaci vatthunā ‘sadisohamasmī’ti mānaṃ pavatteti. Ayamettha atthato viseso. Pāḷiyaṃ pana nānākaraṇaṃ natthi.
868在“卑慢”的解说中,“生起卑慢”即生起下劣的慢。“卑慢”是低劣的下劣慢。“卑视”“卑视性”是对心态与存在的说明。“轻蔑”是因出身等而自我厌弃。“极度轻蔑”是过度的轻蔑。“极度轻蔑性”是对该状态的说明。“自认卑下”是视自己为低劣。“自轻”是轻贱自己。“自侮”是指认为出身等成就不过如此,从而轻侮自己。如是,这三种慢并非依个人而说,唯依出身等事由而说。于每一种事由中,都可依胜、等、卑而生起三种慢。其中,“我是胜者”的慢,若对胜者生起,是如实之慢,若对余二者生起,则为不如实;“我是等者”的慢,若对等者生起,是如实之慢,若对余二者生起,则为不如实;“我是劣者”的慢,若对劣者生起,是如实之慢,若对余二者生起,则为不如实。
868. Hīnamānaniddese omānaṃ jappetīti heṭṭhāmānaṃ pavatteti. Omānoti lāmako heṭṭhāmāno. Omaññanā omaññitattanti ākārabhāvaniddeso. Hīḷanāti jātiādīhi attajigucchanā. Ohīḷanāti atirekato hīḷanā. Ohīḷitattanti tasseva bhāvaniddeso. Attuññāti attānaṃ hīnaṃ katvā jānanā. Attāvaññāti attānaṃ avajānanā. Attaparibhavoti jātiādisampattināmameva jātāti attānaṃ paribhavitvā maññanā. Evamime tayo mānā puggalaṃ anissāya jātiādivatthuvaseneva kathitā. Tesu ekeko tiṇṇampi seyyasadisahīnānaṃ uppajjati. Tattha ‘seyyohamasmī’ti māno seyyasseva yāthāvamāno, sesānaṃ ayāthāvamāno. ‘Sadisohamasmī’ti māno sadisasseva yāthāvamāno, sesānaṃ ayāthāvamāno. ‘Hīnohamasmī’ti māno hīnasseva yāthāvamāno, sesānaṃ ayāthāvamāno.
869于此,什么是胜者的“我是胜者”等九种慢?这九种慢是依个人而说的。其中,每人各生起三种。这里的“放置”意思是确立。“依彼”即依于对“此为胜者”的确立。在此,胜者的“我是胜者”慢,生起于国王与出家者之中。国王思忖:“在国土、财富或车乘方面,有谁能与我相等?”而生起此慢。出家者也思忖:“在戒、头陀支等方面,有谁能与我相等?”而生起此慢。
869.Tattha katamo seyyassa seyyohamasmītiādayo pana nava mānā puggalaṃ nissāya kathitā. Tesu tayo tayo ekekassa uppajjanti. Tattha dahatīti ṭhapeti. Taṃ nissāyāti taṃ seyyato dahanaṃ nissāya. Ettha pana seyyassa seyyohamasmīti māno rājūnañceva pabbajitānañca uppajjati. Rājā hi ‘raṭṭhena vā dhanena vā vāhanehi vā ko mayā sadiso atthī’ti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi ‘sīladhutaṅgādīhi ko mayā sadiso atthī’ti etaṃ mānaṃ karoti.
870对胜者生起“我是等同者”的慢,也同样生起于这些人。国王心想:“以国土、财富或车乘,我与其余国王有何差别?”而生起此慢。出家人心想:“以戒、头陀支等,我与其余比丘有何差别?”而生起此慢。
870.Seyyassa sadisohamasmīti mānopi etesaṃyeva uppajjati. Rājā hi ‘raṭṭhena vā dhanena vā vāhanehi vā aññarājūhi saddhiṃ mayhaṃ kiṃ nānākaraṇa’nti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi ‘sīladhutaṅgādīhi aññena bhikkhunā saddhiṃ mayhaṃ kiṃ nānākaraṇa’nti etaṃ mānaṃ karoti.
871对胜者生起“我是劣者”的慢,也生起于这些人。若有国王的国土、财富或车乘不具足,他便心想:“我仅有国王的虚名之乐而已,我算什么国王?”而生起此慢。出家人也心想:“我利养恭敬微少。说法者、多闻者、大长老——不过是称呼罢了。我算什么说法者?我算什么多闻者?我算什么大长老?我无有利养恭敬。”而生起此慢。
871.Seyyassa hīnohamasmīti mānopi etesaṃyeva uppajjati. Yassa hi rañño raṭṭhaṃ vā dhanaṃ vā vāhanāni vā sampannāni na honti, so ‘mayhaṃ rājāti vohārasukhamattameva; kiṃ rājā nāma aha’nti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi ‘appalābhasakkāro ahaṃ. Dhammakathiko bahussuto mahātheroti kathāmattameva. Kiṃ dhammakathiko nāmāhaṃ, kiṃ bahussuto nāmāhaṃ, kiṃ mahāthero nāmāhaṃ yassa me lābhasakkāro natthī’ti etaṃ mānaṃ karoti.
872对等者生起“我是胜者”等慢,则生起于大臣等人。大臣或地方官员心想:“以受用、车乘、骑乘等,有哪个其他王臣能与我相等?”或想:“我与他人有何差别?”或想:“我仅有大臣的虚名而已,连衣食蔽身之物都没有。我算什么大臣?”而生起这些慢。
872.Sadisassa seyyohamasmīti mānādayo amaccādīnaṃ uppajjanti. Amacco hi raṭṭhiyo vā ‘bhogayānavāhanādīhi ko mayā sadiso añño rājapuriso atthī’ti vā ‘mayhaṃ aññehi saddhiṃ kiṃ nānākaraṇa’nti vā ‘amaccoti nāmamattameva mayhaṃ; ghāsacchādanamattampi me natthi. Kiṃ amacco nāmāha’nti ete māne karoti.
875“我比低劣者更优越”等慢,生起于奴隶等人中。因为奴隶会这样想:‘从母系或父系来说,有哪个奴隶能与我相比?’其他那些无法谋生、为糊口而沦为奴隶的人,才被称为奴隶。而我由于世代相传,故更优越;或者想:‘由世代相传、双方血统纯净的奴隶身份,我与某位奴隶又有何差别?’或者想:‘我虽因糊口沦为奴隶,但从父母根源而言,并无奴隶的地位,我怎能称为奴隶?’正如奴隶如此,旃陀罗等下贱种姓者也会生起这些慢心。
875.Hīnassa seyyohamasmīti mānādayo dāsādīnaṃ uppajjanti. Dāso hi ‘mātito vā pitito vā ko mayā sadiso añño dāso nāma atthi’ aññe jīvituṃ asakkontā kucchihetu dāsā nāma jātā. Ahaṃ pana paveṇīāgatattā seyyo’ti vā ‘paveṇīāgatabhāvena ubhatosuddhikadāsattena asukadāsena nāma saddhiṃ kiṃ mayhaṃ nānākaraṇa’nti vā ‘kucchivasenāhaṃ dāsabyaṃ upagato. Mātāpitukoṭiyā pana me dāsaṭṭhānaṃ natthi. Kiṃ dāso nāma aha’nti vā ete māne karoti. Yathā ca dāso evaṃ pukkusacaṇḍālādayopi ete māne karontiyeva.
在此,唯有‘我比优越者更优越’所生起的慢,才是如实的慢,其余两种是不如实的慢。同样,唯有‘我与同等者同等’、‘我比低劣者低劣’所生起的慢,才是如实的慢,其余两种是不如实的慢。其中,如实的慢为阿罗汉道所断除,不如实的慢为入流道所断除。
Ettha ca ‘seyyassa seyyohamasmī’ti uppannamānova yāthāvamāno, itare dve ayāthāvamānā. Tathā ‘sadisassa sadisohamasmī’ti ‘hīnassa hīnohamasmī’ti uppannamānova yāthāvamāno, itare dve ayāthāvamānā. Tattha yāthāvamānā arahattamaggavajjhā, ayāthāvamānā sotāpattimaggavajjhā.
878如此讲说了有所依的慢之后,为显示无所依而生起的慢,便说‘其中,什么是慢’等。
878. Evaṃ savatthuke māne kathetvā idāni avatthukaṃ nibbattitamānameva dassetuṃ tattha katamo mānotiādi vuttaṃ.
879在解释“过慢”时,不依“胜等”而执取人,唯依出身等事来解说。其中,“过慢”是指超逾地想:“以出身等而言,没有与我相等者。”
879. Atimānaniddese seyyādivasena puggalaṃ anāmasitvā jātiādīnaṃ vatthuvaseneva niddiṭṭho. Tattha atimaññatīti ‘jātiādīhi mayā sadiso natthī’ti atikkamitvā maññati.
880在解释“慢过慢”时,“如此之类”是指因想“此人过去与我同等,如今我为胜,我为劣”而生起的慢。为了显示这种慢如同负重担,基于先前同等状态而称为“慢过慢”,故如此说。
880. Mānātimānaniddese yo evarūpoti yo eso ‘ayaṃ pubbe mayā sadiso, idāni ahaṃ seṭṭho, ahaṃ hīnataro’ti uppanno māno. Ayaṃ bhārātibhāro viya purimaṃ sadisamānaṃ upādāya mānātimānoti dassetuṃ evamāha.
881“卑慢”的解说与“劣慢”的解说相似。然而,为随应所化,将“我是劣者”的慢称为慢,此即卑慢。又,应知此卑慢是以如此贬抑自己而生起,如说:“你有出身,你的出身如乌鸦之出身;你有种姓,你的种姓如旃陀罗之种姓;你有音声,你的音声如乌鸦之音声。”
881. Omānaniddeso hīnamānaniddesasadisoyeva. Veneyyavasena pana so ‘hīnohamasmī’ti māno nāma vutto – ayaṃ omāno nāma. Apicettha ‘tvaṃ jātimā, kākajāti viya te jāti; tvaṃ gottavā, caṇḍālagottaṃ viya te gottaṃ; tuyhaṃ saro atthi, kākassaro viya te saro’ti evaṃ attānaṃ heṭṭhā katvā pavattanavasena ayaṃ omānoti veditabbo.
882关于“增上慢”的解释中,“于未得而生已得想”指未证得四圣谛却生起已证得之想。“未作”指应依四道所行之事尚未完成。“未达”指尚未通达四谛法。“未现证”指尚未以阿罗汉果亲证。这便称为“增上慢”,亦即于未证得而生起已证得的慢。
882. Adhimānaniddese appatte pattasaññitāti cattāri saccāni appatvā pattasaññitāya . Akateti catūhi maggehi kattabbakicce akateyeva. Anadhigateti catusaccadhamme anadhigate. Asacchikateti arahattena apaccakkhakate. Ayaṃ vuccati adhimānoti ayaṃ adhigatamāno nāma vuccati.
那么,这种慢在何人心中生起,在何人心中不生起?首先,圣弟子不生起此慢。彼由观察道、果、涅槃、已断之烦恼与残余之烦恼而生喜悦,对圣德的证悟已无疑惑。因此,须陀洹等圣者不会生起“我是一来者”等慢心;破戒者亦不生起,因其对证悟圣德已感绝望。虽持戒却舍弃业处、耽著昏睡等之人,亦不生起。
Ayaṃ pana kassa uppajjati, kassa nuppajjatīti? Ariyasāvakassa tāva nuppajjati. So hi maggaphalanibbānapahīnakilesāvasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇena sañjātasomanasso ariyaguṇapaṭivedhe nikkaṅkho. Tasmā sotāpannādīnaṃ ‘ahaṃ sakadāgāmī’tiādivasena māno nuppajjati; dussīlassāpi nuppajjati; so hi ariyaguṇādhigame nirāsova. Sīlavatopi pariccattakammaṭṭhānassa niddārāmatādimanuyuttassa nuppajjati.
然而,于戒行清净、于业处不放逸、已确定名色、透过把握缘起而度疑、将三相叠加于诸行而观照的修行者,当观修开启时,此慢便会生起。此慢生起后,若为纯修止者或纯修观者,便会停滞于中途。因为即使十年、二十年、三十年不见烦恼现行,他们也会以为“我是须陀洹”或“一来者”或“不来者”。而止观双运者,则仅会在阿罗汉果位上生起慢心。彼以定力镇伏烦恼,以观力善巧把握诸行,纵使六十年、八十年乃至百年,烦恼亦不现行;其心行如同漏尽者。如此长久不见烦恼现行,他便不于中途停步,而以为自己“是阿罗汉”,犹如优迦玛朗卡寺的大龙长老、汉卡那卡寺的大达陀长老、以及质多罗山尼甘波那精舍的小须摩长老一样。
Parisuddhasīlassa pana kammaṭṭhāne appamattassa nāmarūpaṃ vavatthapetvā paccayapariggahena vitiṇṇakaṅkhassa tilakkhaṇaṃ āropetvā saṅkhāre sammasantassa āraddhavipassakassa uppajjati; uppanne ca suddhasamathalābhī vā suddhavipassanālābhī vā antarā ṭhapeti. So hi dasapi vīsampi tiṃsampi vassāni kilesasamudācāraṃ apassanto ‘ahaṃ sotāpanno’ti vā ‘sakadāgāmī’ti vā ‘anāgāmī’ti vā maññati. Samathavipassanālābhī pana arahatteyeva ṭhapeti. Tassa hi samādhibalena kilesā vikkhambhitā, vipassanābalena saṅkhārā supariggahitā. Tasmā saṭṭhipi vassāni asītipi vassāni vassasatampi kilesā na samudācaranti; khīṇāsavasseva cittacāro hoti. So evaṃ dīgharattaṃ kilesasamudācāraṃ apassanto antarā aṭṭhatvāva ‘arahā aha’nti maññati, uccamālaṅkavāsī mahānāgatthero viya, haṅkanakavāsī mahādattatthero viya, cittalapabbate niṅkapoṇṇapadhānagharavāsī cūḷasumatthero viya ca.
在此举一事例以作说明:据说,住在塔朗伽罗的法授长老,是一位证得无碍解的大漏尽者,为众多比丘僧团教授开示。一日,他坐于自己的日间住处,思惟:“我们老师的优迦玛朗卡寺大龙长老的沙门事业,是否已达到究竟?”当他察觉长老仍是凡夫,便知“若我不前往,他恐将以凡夫之身而终”,于是以神通腾空,降落在正坐于日间住处的长老身边,顶礼后履行义务,坐于一旁。长老问:“法授贤友,你怎么在非时来此?”他回答:“尊者,我是来问问题的。”
Tatridaṃ ekavatthuparidīpanaṃ – talaṅgaravāsī dhammadinnatthero kira nāma eko pabhinnapaṭisambhido mahākhīṇāsavo mahato bhikkhusaṅghassa ovādadāyako ahosi. So ekadivasaṃ attano divāṭṭhāne nisīditvā ‘kinnu kho amhākaṃ ācariyassa uccataliṅkavāsīmahānāgattherassa samaṇakiccaṃ matthakaṃ patto, no’ti āvajjanto puthujjanabhāvamevassa disvā ‘mayi agacchante puthujjanakālakiriyameva karissatī’ti ca ñatvā iddhiyā vehāsaṃ uppatitvā divāṭṭhāne nisinnassa therassa samīpe orohitvā vanditvā vattaṃ dassetvā ekamantaṃ nisīdi. ‘Kiṃ, āvuso dhammadinna, akāle āgatosī’ti ca vutto ‘pañhaṃ, bhante, pucchituṃ āgatomhī’ti āha.
于是,在得到“贤友,请提问,我知无不言”的答复后,他便请问了一千个问题。长老对所问的每一个问题,都毫无滞碍地一一解答。接着,法授长老说:“尊者,您的智慧极为锐利。您于何时证得此法?”长老回答:“贤友,距今六十年前。”又问:“尊者,您还运用禅定吗?”答:“贤友,这并非难事。”法授长老便说:“既如此,尊者,请变化出一头象来。”长老便变化出一头纯白之象。他又说:“现在,尊者,请让这头象竖起耳朵、伸展尾巴、将象鼻放入口中,发出可怕响亮的吼声,朝您迎面冲来。”长老照做之后,望见那头大象以恐怖之姿急速冲撞而来,便起身开始逃跑。此时,那位漏尽长老伸手抓住他的衣角,说道:“尊者,漏尽者还会有畏惧吗?”他这才醒悟自己仍是凡夫,于是说:“法授贤友,请你做我的依止吧!”便蹲坐在长老脚下。长老说:“尊者,我正是为此依止之事而来,请勿忧虑。”随即为他开示了业处。他领受业处后,踏上经行道,行至第三步时,便证得了最高果位——阿拉汉果。据说,这位长老是瞋行者。
Tato ‘pucchāvuso, jānamāno kathayissāmī’ti vutto pañhāsahassaṃ pucchi. Thero pucchitapucchitaṃ pañhaṃ asajjamānova kathesi. Tato ‘atitikkhaṃ te, bhante, ñāṇaṃ. Kadā tumhehi ayaṃ dhammo adhigato’ti vutto ‘ito saṭṭhivassakāle, āvuso’ti āha. ‘Samādhimpi, bhante, vaḷañjethā’ti? ‘Na idaṃ, āvuso, bhāriya’nti. ‘Tena hi, bhante, ekaṃ hatthiṃ māpethā’ti. Thero sabbasetaṃ hatthiṃ māpesi. ‘Idāni, bhante, yathā ayaṃ hatthī añcitakaṇṇo pasāritanaṅguṭṭho soṇḍaṃ mukhe pakkhipitvā bheravaṃ koñcanādaṃ karonto tumhākaṃ abhimukho āgacchati tathā taṃ karothā’ti. Thero tathā katvā vegena āgacchato hatthissa bheravaṃ ākāraṃ disvā uṭṭhāya palāyituṃ āraddho. Tamenaṃ khīṇāsavatthero hatthaṃ pasāretvā cīvarakaṇṇe gahetvā ‘bhante, khīṇāsavassa sārajjaṃ nāma hotī’ti āha. So tasmiṃ kāle attano puthujjanabhāvaṃ ñatvā ‘avassayo me, āvuso dhammadinna, hohī’ti vatvā pādamūle ukkuṭikaṃ nisīdi. ‘Bhante, tumhākaṃ avassayo bhavissāmiccevāhaṃ āgato, mā cintayitthā’ti kammaṭṭhānaṃ kathesi. Thero kammaṭṭhānaṃ gahetvā caṅkamaṃ āruyha tatiye padavāre aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇi. Thero kira dosacarito ahosi.
883883. 在“我慢”的释义中,“以色为我”的慢,是指生起“我是色”的慢。“欲”是指随顺于慢的欲,随眠也是如此。对于受等诸蕴,也是同样的道理。
883. Asmimānaniddese rūpaṃ asmīti mānoti ‘ahaṃ rūpa’nti uppannamāno. Chandoti mānaṃ anugatacchandova. Tathā anusayo. Vedanādīsupi eseva nayo.
884884. 在“邪慢”的说明中,“以恶业处”等:所谓“恶业处”,是指渔夫、捕鸟人等所作的捕鱼、缚鸟类业作。所谓“恶技能处”,是指制作渔网、投网、捕鸟笼,以及设置套索、安置刺桩等方面的熟巧。所谓“恶明处”,是指任何一类伤害他人的明咒。所谓“恶闻”,是指关于婆罗多大战、悉多被掳这类的听闻。所谓“恶辩才”,是指与恶语相应的、虚构戏剧、哀泣等类的辩才。所谓“恶戒”,是指山羊戒、牛戒。其行为表现也只是山羊行、牛行。所谓“恶见”,则是六十二种邪见中的任何一种见。
884. Micchāmānaniddese pāpakena vā kammāyatanenāti ādīsu pāpakaṃ kammāyatanaṃ nāma kevaṭṭamacchabandhanesādādīnaṃ kammaṃ. Pāpakaṃ sippāyatanaṃ nāma macchajālakhipanakuminakaraṇesu ceva pāsaoḍḍanasūlāropanādīsu ca chekatā. Pāpakaṃ vijjāṭṭhānaṃ nāma yā kāci parūpaghātavijjā. Pāpakaṃ sutaṃ nāma bhāratayuddhasītāharaṇādipaṭisaṃyuttaṃ. Pāpakaṃ paṭibhānaṃ nāma dubbhāsitayuttaṃ kappanāṭakavilappanādipaṭibhānaṃ. Pāpakaṃ sīlaṃ nāma ajasīlaṃ gosīlaṃ. Vatampi ajavatagovatameva. Pāpikā diṭṭhi pana dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatesu yā kāci diṭṭhi.
885885. 在“亲属寻”等的说明中,所谓“亲属寻”,是指依止于五欲功德、伴随着世俗情爱,对亲属生起“我的亲属生活快乐、具足成就”这样的寻。然而,生起“他们已逝去、已消亡,他们曾有信、有净信”这样的寻,则不称为亲属寻。
885. Ñātivitakkaniddesādīsu ‘mayhaṃ ñātayo sukhajīvino sampattiyuttā’ti evaṃ pañcakāmaguṇasannissitena gehasitapemena ñātake ārabbha uppannavitakkova ñātivitakko nāma. ‘Khayaṃ gatā vayaṃ gatā saddhā pasannā’ti evaṃ pavatto pana ñātivitakko nāma na hoti.
886886. 所谓“国土寻”,是指出于满意而想“我们的国土食物丰足、庄稼成熟”,纯粹伴随着世俗之情爱而生起的寻。然而,生起“我们国土中的人们曾有信、有净信,他们已逝去、已消亡”这样的寻,则不称为国土寻。
886. ‘Amhākaṃ janapado subhikkho sampannasasso’ti tuṭṭhamānassa gehasitapemavaseneva uppannavitakko janapadavitakko nāma. ‘Amhākaṃ janapade manussā saddhā pasannā khayaṃ gatā vayaṃ gatā’ti evaṃ pavatto pana janapadavitakko nāma na hoti.
887为不死而寻,或不死的寻,称为不死寻。其中,有人修习苦行,以为“以蹲踞等苦行灭尽痛苦后,来世自我便得安乐、不死”,与此苦行相应的寻,即称为为不死而寻。至于持邪见者,被问到“你主张常恒吗?”等问题时,陷入“非如此,非如彼,非异,非不,非非不”的混乱,他的这种与邪见相应的寻,就像名为“不死”的鱼,在水中无法被抓住、杀死,四处奔窜而不被捕获;同样地,由于不执取任何一边,故谓之“不死”。将此二者合而言之,便称为不死寻。
887. Amaratthāya vitakko, amaro vā vitakkoti amaravitakko. Tattha ‘ukkuṭikappadhānādīhi dukkhe nijjiṇṇe samparāye attā sukhī hoti amaro’ti dukkarakārikaṃ karontassa tāya dukkarakārikāya paṭisaṃyutto vitakko amaratthāya vitakko nāma. Diṭṭhigatiko pana ‘sassataṃ vadesī’tiādīni puṭṭho ‘evantipi me no, tathātipi me no’ aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no’ti (dī. ni. 1.62) vikkhepaṃ āpajjati, tassa so diṭṭhigatapaṭisaṃyutto vitakko. Yathā amaro nāma maccho udake gahetvā māretuṃ na sakkā, ito cito ca dhāvati, gāhaṃ na gacchati; evameva ekasmiṃ pakkhe asaṇṭhahanato na maratīti amaro nāma hoti. Taṃ duvidhampi ekato katvā ayaṃ vuccati amaravitakkoti vuttaṃ.
888“与悲悯相应”,是指与貌似悲悯的世俗爱染相应。“同喜”等,指当侍者们欢喜或悲伤时,他便与他们一同加倍地欢喜、加倍地悲伤;当他们快乐时,他加倍地快乐;当他们痛苦时,他加倍地痛苦。“有事务需要处理时”,是指当那些或大或小的事务生起时。“或自己投入其中”,是指在完成那些事务时,违越了规定,破坏了少欲。其中,在那混杂的共住中,或在那投入事务中,所生起的世俗寻,即称为与悲悯相应的寻。
888.Parānuddayatāpaṭisaṃyuttoti anuddayatāpatirūpakena gehasitapemena paṭisaṃyutto. Sahanandītiādīsu upaṭṭhākesu nandantesu socantesu ca tehi saddhiṃ diguṇaṃ nandati, diguṇaṃ socati; tesu sukhitesu diguṇaṃ sukhito hoti, dukkhitesu diguṇaṃ dukkhito hoti. Uppannesu kiccakaraṇīyesūti tesu mahantesu vā khuddakesu vā kammesu uppannesu. Attanā vā yogaṃ āpajjatīti tāni tāni kiccāni sādhento paññattiṃ vītikkamati, sallekhaṃ kopeti. Yo tatthāti yo tasmiṃ saṃsaṭṭhavihāre, tasmiṃ vā yogāpajjane gehasito vitakko – ayaṃ parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko nāma.
889“与利养、恭敬、名声相应”,是指以衣等利养、恭敬及称誉之声为所缘而相应。
889.Lābhasakkārasilokapaṭisaṃyuttoti cīvarādilābhena ceva sakkārena ca kittisaddena ca saddhiṃ ārammaṇakaraṇavasena paṭisaṃyutto.
890890. “与不轻慢相应”:指生起这样的寻:“愿他人不轻视我,不呵斥、不恼害地对我说话”,如此与希望不被轻视的状态相应而生起的寻。其中的“世俗寻”,即在那“但愿他人不轻视我”的心中生起时,依止于五欲功德之家的寻。其余各处,意义皆可了知。
890.Anavaññattipaṭisaṃyuttoti ‘aho vata maṃ pare na avajāneyyuṃ, na pothetvā viheṭhetvā katheyyu’nti evaṃ anavaññātabhāvapatthanāya saddhiṃ uppajjanavitakko. Yo tattha gehasitoti yo tasmiṃ ‘mā maṃ pare avajāniṃsū’ti uppanne citte pañcakāmaguṇasaṅkhātagehanissito hutvā uppannavitakko. Sesaṃ sabbattha pākaṭamevāti.
(二)双项释义注释
(2.) Dukaniddesavaṇṇanā
891891. 嗔等的解说,应依前文所述的方式来了知。然而,在下文将述的怨恨等解说中,先前之嗔于后时被持续怀恨,故后时之嗔称为怨恨。持续怀恨的行为,是“持续怀恨”;持续怀恨者的状态,是“持续怀恨性”。“安置”,指对最初生起者无间隔地安置,或划定界限地安置;“放置”,指依本性放置;“稳固放置”,指从各方面一再地放置嗔怒;“随合”,指与最初生起的嗔怒之间不显间隔而合为一体;“随结”,指后起者与前者相连接;“坚固作”,指使其牢固。此即被称为怨恨:具有持续怀恨相、不舍怨恨味者,名为怨恨;具足此者,不能舍弃怨恨。“他竟如此对我说话,实不相应”,如此前后相续地追随,犹如燃烧的腐木火把般持续燃烧,又如正被洗涤的生皮、涂了油脂的破布般,不得清净。
891. Dukesu kodhaniddesādayo heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā. Heṭṭhā anāgatesu pana upanāhaniddesādīsu pubbakālaṃ kodhaṃ upanayhatīti aparakālakodho upanāho nāma. Upanayhanākāro upanayhanā. Upanayhitassa bhāvo upanayhitattaṃ. Aṭṭhapanāti paṭhamuppannassa anantaraṭṭhapanā mariyādaṭṭhapanā vā. Ṭhapanāti pakatiṭhapanā. Saṇṭhapanāti sabbatobhāgena punappunaṃ āghātaṭṭhapanā. Anusaṃsandanāti paṭhamuppannena kodhena saddhiṃ antaraṃ adassetvā ekībhāvakaraṇā. Anuppabandhanāti purimena saddhiṃ pacchimassa ghaṭanā. Daḷhīkammanti thirakaraṇaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ upanandhanalakkhaṇo veraṃ appaṭinissajjanaraso upanāhoti vuccati; yena samannāgato puggalo veraṃ nissajjituṃ na sakkoti; ‘evaṃ nāma maṃ esa vattuṃ ananucchaviko’ti aparāparaṃ anubandhati; ādittapūtialātaṃ viya jalateva ; dhoviyamānaṃ acchacammaṃ viya, vasātelamakkhitapilotikā viya ca na parisujjhati.
892由其抹除之性,故名为‘抹除’;当其为抹除他人功德而现行时,首先便抹除了自己的因由,犹如投掷粪便者,自己先被粪便所污。其次,是两种行相修习的解说。粗硬之性即粗硬性;其义为使‘依止你,却毫无所得’而唾弃。粗硬的行为即作粗硬。也就是说,若在家者依止在家者,或比丘依止比丘而住时,因极细微之事而生嗔,说出‘依止你,毫无所得’后唾弃,并以脚践踏,如此名为作粗硬。他的这种行为,即称为粗硬行为。然而,就特相等而言,具有抹除他人功德之相的,名为抹除;以破坏他人功德为味;以掩盖他人所行的善事为现起。
892. Makkhanabhāvavasena makkho; paraguṇamakkhanāya pavattentopi attano kāraṇaṃ, gūthapaharaṇakaṃ gūtho viya, paṭhamataraṃ makkhetīti attho. Tato parā dve ākārabhāvaniddesā. Niṭṭhurabhāvo niṭṭhuriyaṃ; ‘taṃ nissāya ettakampi natthī’ti kheḷapātananti attho. Niṭṭhuriyakammanti niṭṭhuriyakaraṇaṃ. Gahaṭṭho vā hi gahaṭṭhaṃ, bhikkhu vā bhikkhuṃ nissāya vasanto appamattakeneva kujjhitvā ‘taṃ nissāya ettakampi natthī’ti kheḷaṃ pātetvā pādena maddanto viya niṭṭhuriyaṃ nāma karoti. Tassa taṃ kammaṃ niṭṭhuriyakammanti vuccati. Lakkhaṇādito panesa paraguṇamakkhanalakkhaṇo makkho, tesaṃ vināsanaraso, parena sukatānaṃ kiriyānaṃ avacchādanapaccupaṭṭhāno.
‘他使之等同’故为‘等同’;即显示他人功德后,将其视作与自己的功德相等,这是它的含义。等同的衍生,称为等同衍生。而这些同,又因执取自胜而为食,故名等同食。争论之处即争论的因由。执取双轭,即执取均等的负担。不舍弃,即不舍弃自己所执取者。然而,就特相等而言,具有执取双轭之相的,名为等同;以自己功德与他人功德相等为味;以依他人功德之量而现起为现起。因为具等同者不将负担施予第二人,平等地伸展而安住。在讨论会中,即使有其他比丘引用了许多经证与理据,他也会说:‘你我的言论究竟有何差别?难道我们的言谈,不像从中折断的金子一样完全相似吗?’嫉妒与悭吝的解说,其义已明。
Paḷāsatīti paḷāso; parassa guṇe dassetvā attano guṇehi samaṃ karotīti attho. Paḷāsassa āyanā paḷāsāyanā. Paḷāso ca so attano jayāharaṇato āhāro cāti paḷāsāhāro. Vivādaṭṭhānanti vivādakāraṇaṃ. Yugaggāhoti samadhuraggahaṇaṃ. Appaṭinissaggoti attanā gahitassa appaṭinissajjanaṃ. Lakkhaṇādito panesa yugaggāhalakkhaṇo paḷāso, paraguṇehi attano guṇānaṃ samakaraṇaraso, paresaṃ guṇappamāṇena upaṭṭhānapaccupaṭṭhāno. Paḷāsī hi puggalo dutiyassa dhuraṃ na deti, samaṃ pasāretvā tiṭṭhati, sākacchamaṇḍale aññena bhikkhunā bahūsu suttesu ca kāraṇesu ca ābhatesupi ‘tava ca mama ca vāde kiṃ nāma nānākaraṇaṃ? Nanu majjhe bhinnasuvaṇṇaṃ viya ekasadisameva amhākaṃ vacana’nti vadati. Issāmacchariyaniddesā vuttatthā eva.
894894. 在谄的解说中,‘他说语’即明知‘违犯制戒的比丘们造作重业,而我们则无违犯之处’,却装作寂静而说。‘以身行’即‘愿无人知我所作此恶行’,以身作伪装。因遮蔽存在的过失而如眩惑眼目之幻术,故为谄。谄者的状态为谄性。因作恶后又遮蔽,众生以此超越而流转,故为超越流转。以身语业显示为异相而欺骗,故为欺骗。众生以此行诈,故为诈;即邪行,此为义。因‘我不如此作’而分散恶行,故为分散。因‘我不如此作’而回避,故为回避。以身等遮蔽,故为隐藏。从各方面隐藏为完全隐藏。如以草叶覆盖粪便般,以身语业覆盖恶行,故为覆盖。从各方面覆盖为遮蔽。不公开显示为不作显露。不令明显显示为不作开显。善覆盖为掩盖。因已作遮蔽而又再作恶行,故为恶行。此被称为,即此具有已作遮蔽相者,名为谄;具足此者,犹如被灰覆盖的炭火、被水覆盖的树桩、被布缠绕的刀。
894. Māyāniddese vācaṃ bhāsatīti jānaṃyeva ‘paṇṇattiṃ vītikkamantā bhikkhū bhāriyaṃ karonti, amhākaṃ pana vītikkamaṭṭhānaṃ nāma natthī’ti upasanto viya bhāsati. Kāyena parakkamatīti ‘mayā kataṃ idaṃ pāpakammaṃ mā keci jāniṃsū’ti kāyena vattaṃ karoti. Vijjamānadosapaṭicchādanato cakkhumohanamāyā viyāti māyā. Māyāvino bhāvo māyāvitā. Katvā pāpaṃ puna paṭicchādanato aticca āsaranti etāya sattāti accāsarā. Kāyavācākiriyāhi aññathā dassanato vañcetīti vañcanā. Etāya sattā nikarontīti nikati; micchākarontīti attho. ‘Nāhaṃ evaṃ karomī’ti pāpānaṃ vikkhipanato vikiraṇā. ‘Nāhaṃ evaṃ karomī’ti parivajjanato pariharaṇā. Kāyādīhi saṃvaraṇato gūhanā. Sabbatobhāgena gūhanā parigūhanā. Tiṇapaṇṇehi viya gūthaṃ kāyavacīkammehi pāpaṃ chādetīti chādanā. Sabbatobhāgena chādanā paṭicchādanā. Na uttānaṃ katvā dassetīti anuttānīkammaṃ. Na pākaṭaṃ katvā dassetīti anāvikammaṃ. Suṭṭhu chādanā vocchādanā. Katapaṭicchādanavasena punapi pāpassa karaṇato pāpakiriyā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ katapaṭicchādanalakkhaṇā māyā nāma vuccati; yāya samannāgato puggalo bhasmāpaṭicchanno viya aṅgāro, udakapaṭicchanno viya khāṇu, pilotikāpaliveṭhitaṃ viya ca satthaṃ hoti.
关于诡诈的解说:‘诈’是指因显示不存在的功德,故非如实而说。从一切方面行诈,是为极诈。‘凡于此中’即对于那人。‘诈’即显示不存在的功德,即是奸诈。诈的状态称为诈性。‘硬涩性’指如莲茎般不可触摸的粗糙坚硬性质。‘硬涩’也是其同义词。‘极防护性’、‘极防护’——以此二词说明如钉入而立者般的坚固奸诈。这被称为:具有显示自己并不存在的功德之相者,名为诡诈;具足诡诈者,其腹或背皆不可知。
Sāṭheyyaniddese saṭhoti asantaguṇaparidīpanato na sammā bhāsitā. Sabbatobhāgena saṭho parisaṭho. Yaṃ tatthāti yaṃ tasmiṃ puggale. Saṭhanti asantaguṇadīpanaṃ kerāṭiyaṃ. Saṭhatāti saṭhākāro. Kakkaratāti padumanālissa viya aparāmasanakkhamo kharapharusabhāvo. Kakkariyantipi tasseva vevacanaṃ. Parikkhattatā pārikkhattiyanti padadvayena nikhaṇitvā ṭhapitaṃ viya daḷhakerāṭiyaṃ vuttaṃ. Idaṃ vuccatīti idaṃ attano avijjamānaguṇappakāsanalakkhaṇaṃ sāṭheyyaṃ nāma vuccati; yena samannāgatassa puggalassa kucchiṃ vā piṭṭhiṃ vā jānituṃ na sakkā.
Vāmena sūkaro hoti, dakkhiṇena ajāmigo; Sarena nelako hoti, visāṇena jaraggavoti.
如此,所说者便如同夜叉猪。至于无明等的解说,其义已明。
Evaṃ vuttayakkhasūkarasadiso hoti. Avijjādiniddesā vuttatthā eva.
902在‘不正直’的解释中,‘不正直’是指不直的状态。不正直的状态就是不正直性。‘弯曲’指如月牙般的弯曲。‘歪曲’指如牛尿般的弯曲。‘扭曲’指如犁头尖般的弯曲。所有这些都是用种种词来说身、语、意的弯曲。
902. Anajjavaniddese anajjavoti anujutākāro. Anajjavabhāvo anajjavatā. Jimhatāti candavaṅkatā. Vaṅkatāti gomuttavaṅkatā. Kuṭilatāti naṅgalakoṭivaṅkatā. Sabbehipi imehi padehi kāyavacīcittavaṅkatāva kathitā.
在‘不柔和’的解释中,不柔软的状态就是不柔软。不柔和的状态就是不柔和性。粗硬的状态就是粗硬性。由于缺乏能带来柔和的润泽,故为粗恶的状态,即粗恶性。因无谦下之行,心直住的状态就是心直性。再次提出‘不柔软’,是为了作简别:‘这是所谓不柔软的心直性,并非所谓正直的心直性。’
Amaddavaniddese na mudubhāvo amudutā. Amaddavākāro amaddavatā. Kakkhaḷabhāvo kakkhaḷiyaṃ. Maddavakarassa sinehassa abhāvato pharusabhāvo phārusiyaṃ. Anīcavuttitāya ujukameva ṭhitacittabhāvo ujucittatā. Puna amudutāgahaṇaṃ tassā visesanatthaṃ ‘amudutāsaṅkhātā ujucittatā, na ajjavasaṅkhātā ujucittatā’ti.
903无忍等的释义,应知为与忍等释义相对立。
903.Akkhantiniddesādayo khantiniddesādipaṭipakkhato veditabbā.
908在结缚的解说中,“内”指欲有,“外”指色有与无色有。虽然众生在欲有中居住的时间极短,仅占一劫的四分之一,其余三分中,欲有空无所有;而在色有与无色有中,则居住极长时间。然而,由于他们在欲有中的死与结生次数众多,在色有及无色有中则稀少;又因为在死与结生众多之处,爱着、希求与渴望也众多,在稀少之处则稀少,因此,欲有被称为“内”,色有及无色有被称为“外”。如此,在称为“内”的欲有中的结缚,名为内结缚;在称为“外”的色有及无色有中的结缚,名为外结缚。其中,每一种各有五种,因此说为“五下分结、五上分结”。此处,词义如下:“下”指欲界,因能导致往生彼处并附属于该“下”,故为下分;“上”指色界及无色界,因能导致往生彼处并附属于该“上”,故为上分。
908. Saṃyojananiddese ajjhattanti kāmabhavo. Bahiddhāti rūpārūpabhavo. Kiñcāpi hi sattā kāmabhave appaṃ kālaṃ vasanti kappassa catutthameva koṭṭhāsaṃ, itaresu tīsu koṭṭhāsesu kāmabhavo suñño hoti tuccho, rūpārūpabhave bahuṃ kālaṃ vasanti, tathāpi nesaṃ yasmā kāmabhave cutipaṭisandhiyo bahukā honti, appā rūpārūpabhavesu, yattha ca cutipaṭisandhiyo bahukā tattha ālayopi patthanāpi abhilāsopi bahu hoti, yattha appā tattha appo, tasmā kāmabhavo ajjhattaṃ nāma jāto, rūpārūpabhavā bahiddhā nāma. Iti ajjhattasaṅkhāte kāmabhave bandhanaṃ ajjhattasaṃyojanaṃ nāma, bahiddhāsaṅkhātesu rūpārūpabhavesu bandhanaṃ bahiddhāsaṃyojanaṃ nāma. Tattha ekekaṃ pañcapañcavidhaṃ hoti. Tena vuttaṃ ‘‘pañcorambhāgiyāni pañcuddhambhāgiyānī’’ti. Tatrāyaṃ vacanattho – oraṃ vuccati kāmadhātu, tattha upapattinipphādanato taṃ oraṃ bhajantīti orambhāgiyāni. Uddhaṃ vuccati rūpārūpadhātu, tattha upapattinipphādanato taṃ uddhaṃ bhajantīti uddhambhāgiyānīti.
(三)三项论母释义
(3.) Tikaniddesavaṇṇanā
909在三法解说中,以三个不善根说明了轮回之根的现行。关于不善寻等,应知以寻思的作用为寻,以认知的作用为想,以自性的意义为界。关于恶行的解说,第一种方式依业道而分别,第二种依总摄一切业而分别,第三种仅依令生起的思而分别。
909. Tikaniddese tīhi akusalamūlehi vaṭṭamūlasamudācāro kathito. Akusalavitakkādīsu vitakkanavasena vitakko, sañjānanavasena saññā, sabhāvaṭṭhena dhātūti veditabbā. Duccaritaniddese paṭhamanayo kammapathavasena vibhatto, dutiyo sabbasaṅgāhikakammavasena, tatiyo nibbattitacetanāvaseneva.
914在漏的解说中,依经教的分类方式仅说三种漏。
914. Āsavaniddese suttantapariyāyena tayova āsavā kathitā.
919在求的解说中,简而言之,依“其中,什么是欲求?”等方式所说的欲寻求之贪,即是欲求。依“于诸有中的有欲”等方式所说的有寻求之贪,即是有求。依“世间是常”等方式所说的、为邪见者所认可的梵行寻求,应知即是见求与梵行求。又,因为不唯贪与见是求,与之俱存的业也是求,为显明此义,故分别第二种方式。其中,“与之俱存”应知为相应的俱存。此处,与欲贪俱存者唯在欲界众生中生起,与有贪俱存者则在大梵天中生起。当从等至出定经行时,若在享受禅支中现起身恶行;若发出“啊,快乐!啊,快乐!”的言语而受用,则是语恶行;若不引发身表与语表、唯以意受用,则是意恶行。同样,依执取极端之见,所有邪见者在经行等时也会有那些恶行。
919. Esanāniddese saṅkhepato tattha katamā kāmesanāti ādinā nayena vutto kāmagavesanarāgo kāmesanā. Yo bhavesu bhavacchandotiādinā nayena vutto bhavagavesanarāgo bhavesanā. Sassato lokotiādinā nayena vuttā diṭṭhigatikasammatassa brahmacariyassa gavesanā diṭṭhi brahmacariyesanāti veditabbā. Yasmā ca na kevalaṃ rāgadiṭṭhiyo eva esanā, tadekaṭṭhaṃ pana kammampi esanā eva, tasmā taṃ dassetuṃ dutiyanayo vibhatto. Tattha tadekaṭṭhanti sampayuttekaṭṭhaṃ veditabbaṃ. Tattha kāmarāgekaṭṭhaṃ kāmāvacarasattānameva pavattati; bhavarāgekaṭṭhaṃ pana mahābrahmānaṃ. Samāpattito vuṭṭhāya caṅkamantānaṃ jhānaṅgānaṃ assādanakāle akusalakāyakammaṃ hoti, ‘aho sukhaṃ aho sukha’nti vācaṃ bhinditvā assādanakāle vacīkammaṃ, kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā manasāva assādanakāle manokammaṃ. Antaggāhikadiṭṭhivasena sabbesampi diṭṭhigatikānaṃ caṅkamanādivasena tāni hontiyeva.
920在对“种类”的释义中,如“他们说怎样的具戒者?他们说怎样的具慧者?”等句,其行相、状态称为“种类”。在“以一种智事”等句中,指部分。在“于诸种类中不动摇”等句中,指慢。此处的“种类”也正是慢。因为慢以“我是优胜者”等方式而区分(种种类别),故称为“种类”。又或者,以安立的意义而称为“种类”。因此,“我是优胜者”这样生起的慢的种类、慢的安立,即属于“我是优胜者”这类慢。其余两句也是如此的道理。
920. Vidhāniddese ‘‘kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadantī’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.95) ākārasaṇṭhānaṃ vidhā nāma. ‘‘Ekavidhena ñāṇavatthū’’tiādīsu (vibha. 751) koṭṭhāso. ‘‘Vidhāsu na vikampatī’’tiādīsu (theragā. 1079) māno. Idhāpi mānova vidhā nāma. So hi seyyādivasena vidahanato vidhāti vuccati. Ṭhapanaṭṭhena vā vidhā. Tasmā ‘seyyohamasmī’ti evaṃ uppannā mānavidhā mānaṭhapanā seyyohamasmīti vidhāti veditabbā. Sesapadadvayesupi eseva nayo.
921在对怖畏的解说中,“缘于生而有怖畏”是指以生为缘而生起的怖畏。“怖畏的”是行相的描述。“战栗”指因怖畏而身体颤抖。“身毛竖立”指汗毛竖立,即向上竖立的状态。以此二句从作用上显示了怖畏之后,又以“心的惊恐”从自性上显示了怖畏。
921. Bhayaniddese jātiṃ paṭicca bhayanti jātipaccayā uppannabhayaṃ. Bhayānakanti ākāraniddeso. Chambhitattanti bhayavasena gattacalanaṃ. Lomahaṃsoti lomānaṃ haṃsanaṃ, uddhaggabhāvo. Iminā padadvayena kiccato bhayaṃ dassetvā puna cetaso utrāsoti sabhāvato dassitaṃ.
922在对痴的解说中,以疑为导首而阐述了无明。因为“痴、黑暗、迷惑,无明之流、大怖畏”这样的经句,故知无明即是痴。然而为使教导更为简易,便依过去、未来、现在三时,以疑为中心而作说明。其中,若有人疑惑“我于过去世是刹帝利,还是婆罗门、吠舍、首陀罗?是黑、是白?是矮、是高?”这便是缘于过去时所起的疑惑。若疑惑“我于未来世将是刹帝利,还是婆罗门、吠舍……乃至是高?”这便是缘于未来时所起的疑惑。若疑惑“我现在是刹帝利,还是婆罗门、吠舍、首陀罗?或者,我是色,是受、想、行、识?”这便是缘于现在时所起的疑惑。
922. Tamaniddese vicikicchāsīsena avijjā kathitā. ‘‘Tamandhakāro sammoho, avijjogho mahabbhayo’’ti vacanato hi avijjā tamo nāma. Tiṇṇaṃ pana addhānaṃ vasena desanāsukhatāya vicikicchāsīsena desanā katā. Tattha ‘kiṃ nu kho ahaṃ atīte khattiyo ahosiṃ udāhu brāhmaṇo vesso suddo kāḷo odāto rasso dīgho’ti kaṅkhanto atītaṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati nāma. ‘Kiṃ nu kho ahaṃ anāgate khattiyo bhavissāmi udāhu brāhmaṇo vesso…pe… dīgho’ti kaṅkhanto anāgataṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati nāma. ‘Kiṃ nu kho ahaṃ etarahi khattiyo udāhu brāhmaṇo vesso suddo; kiṃ vā ahaṃ rūpaṃ udāhu vedanā saññā saṅkhārā viññāṇa’nti kaṅkhanto paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati nāma.
在此,虽则刹帝利并非不知自己的刹帝利性,婆罗门并非不知婆罗门性,吠舍并非不知吠舍性,首陀罗并非不知首陀罗性,然而那些执持灵魂论的众生,在听闻了刹帝利等灵魂的颜色等差别后,便疑惑:“我们内在的灵魂是怎样的呢?是青色的,还是黄色、红色、白色?是四角、六角,还是八角?”而生起如是疑惑。
Tattha kiñcāpi khattiyo vā attano khattiyabhāvaṃ, brāhmaṇo vā brāhmaṇabhāvaṃ, vesso vā vessabhāvaṃ, suddo vā suddabhāvaṃ ajānanako nāma natthi, jīvaladdhiko pana satto khattiyajīvādīnaṃ vaṇṇādibhedaṃ sutvā ‘kīdiso nu kho amhākaṃ abbhantare jīvo – kiṃ nu kho nīlako udāhu pītako lohitako odāto caturaṃso chaḷaṃso aṭṭhaṃso’ti kaṅkhanto evaṃ kaṅkhati nāma.
923【外道处】所谓“外道处”,即作为外道之处,或外道们之处。其中,“外道”指六十二种邪见。“外道们”指那些喜好、容忍这些邪见的人。“处”的含义如前所述。在此,由于一切堕入邪见者,在生起时都只在这三处生起,在汇入时也都只汇入、聚集于这三处,而这些正是令他们成为邪见者的原因,因此,这些既是外道,又以“生起之处”等义而成为处,故称“外道处”;同样,因为是外道们之处,故也称“外道处”。“人、补特伽罗”即指众生。虽说到“人”或“补特伽罗”时,说的就是众生,但这属于随顺世俗的言说,即随对方所理解的而说。“领受”指了知自己相续中生起的,或令其被感知、体验。“因宿作之因”指因过去所作之因,即唯由过去所作业的缘而领受。这是尼乾陀(耆那教)的教义。持这种说法者,排斥了业受与作用受,只接受一种异熟受。在由胆汁等引起的八种病中,他们排斥其中七种,只接受第八种。在现法受业等三种业中,他们排斥两种,只接受一种后后受业。在善、不善、异熟、作用这四种思中,他们只接受异熟思。
923.Titthāyatanānīti titthabhūtāni āyatanāni, titthiyānaṃ vā āyatanāni. Tattha titthaṃ nāma dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo. Titthiyā nāma yesaṃ tā diṭṭhiyo ruccanti khamanti. Āyatanaṭṭho heṭṭhā vuttoyeva. Tattha yasmā sabbepi diṭṭhigatikā sañjāyamānā imesuyeva tīsu ṭhānesu sañjāyanti, samosaramānāpi etesuyeva samosaranti sannipatanti, diṭṭhigatikabhāve ca nesaṃ etāniyeva kāraṇāni, tasmā titthāni ca tāni sañjātānītiādinā atthena āyatanāni cāti titthāyatanāni; tenevatthena titthiyānaṃ āyatanānītipi titthāyatanāni. Purisapuggaloti satto. Kāmañca purisotipi puggalotipi vutte sattoyeva vutto, ayaṃ pana sammutikathā nāma yo yathā jānāti tassa tathā vuccati. Paṭisaṃvedetīti attano santāne uppannaṃ jānāti, paṭisaṃviditaṃ karoti anubhavati vā. Pubbekatahetūti pubbe katakāraṇā, pubbe katakammapaccayeneva paṭisaṃvedetīti attho. Ayaṃ nigaṇṭhasamayo. Evaṃvādino pana te kammavedanañca kiriyavedanañca paṭikkhipitvā ekaṃ vipākavedanameva sampaṭicchanti. Pittasamuṭṭhānādīsu (mahāni. 5) ca aṭṭhasu ābādhesu satta paṭikkhipitvā aṭṭhamaṃyeva sampaṭicchanti, diṭṭhadhammavedanīyādīsu ca tīsu kammesu dve paṭikkhipitvā ekaṃ aparāpariyavedanīyameva sampaṭicchanti, kusalākusalavipākakiriyasaṅkhātāsu ca catūsu cetanāsu vipākacetanaṃyeva sampaṭicchanti.
“因自在天化作之因”指因自在天化作的缘故;亦即因被梵天、或生主、或自在天所化作而领受。这是婆罗门教的教义。他们的意图是这样的:这三种受,不可能由现在自作的因、由命令的因、由过去所作的因,或无因无缘而领受;唯有依自在天化作之因才能领受它们。持这种说法者,对于前文所述之八种病,一种也不接受,全部排斥。同样,对于现法受业等所有类别,也一种都不接受,悉皆排斥。
Issaranimmānahetūti issaranimmānakāraṇā; brahmunā vā pajāpatinā vā issarena nimmitattā paṭisaṃvedetīti attho. Ayaṃ brāhmaṇasamayo. Ayañhi nesaṃ adhippāyo – imā tisso vedanā paccuppanne attanā katamūlakena vā āṇattimūlakena vā pubbe katena vā ahetuappaccayā vā paṭisaṃvedetuṃ nāma na sakkā; issaranimmānakāraṇā eva pana imā paṭisaṃvedetīti. Evaṃvādino panete heṭṭhā vuttesu aṭṭhasu ābādhesu ekampi asampaṭicchitvā sabbaṃ paṭibāhanti. Tathā diṭṭhadhammavedanīyādīsupi sabbakoṭṭhāsesu ekampi asampaṭicchitvā sabbaṃ paṭibāhanti.
“无因无缘”意指没有因缘,即毫无缘由地领受。这是阿耆毗伽(邪命外道)的教义。持这种见解者,对于前文所述的各种原因及疾病,也全都不予接受,一概排斥。
Ahetu appaccayāti hetuñca paccayañca vinā akāraṇeneva paṭisaṃvedetīti attho. Ayaṃ ājīvakasamayo. Evaṃ vādino etepi heṭṭhā vuttesu kāraṇesu ca byādhīsu ca ekampi asampaṭicchitvā sabbaṃ paṭikkhipanti.
924“Kiñcanā”指障碍。贪是“kiñcana”,因为贪生起时,会束缚、障碍众生,故称为“kiñcana”。嗔和痴的道理也是如此。“Aṅgaṇāni”:在“udaṅgaṇe tattha papaṃ avindu”这处经文出现的语境中,指地面区域;在“tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamatī”这处语境中,则指任何污垢或泥泞;而在“sāṅgaṇova samāno”的语境中,是指种种强烈的烦恼。此处所说的,正是这种烦恼的污点,因此有“贪为污点”等说法。
924.Kiñcanāti palibodhā. Rāgo kiñcananti rāgo uppajjamāno satte bandhati palibundheti, tasmā kiñcananti vuccati. Dosamohesupi eseva nayo. Aṅgaṇānīti ‘‘udaṅgaṇe tattha papaṃ avindu’’nti (jā. 1.1.2) āgataṭṭhāne bhūmippadeso aṅgaṇaṃ. ‘‘Tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamatī’’ti (ma. ni. 1.184; a. ni. 10.51) āgataṭṭhāne yaṃ kiñci malaṃ vā paṅko vā. ‘‘Sāṅgaṇova samāno’’ti (ma. ni. 1.57) āgataṭṭhāne nānappakāro tibbakileso. Idhāpi tadeva kilesaṅgaṇaṃ adhippetaṃ. Teneva rāgo aṅgaṇantiādimāha.
“Malāni”指能导致污秽的事物。贪是“mala”,因为贪生起时,能使心变得污秽,令其执取垢染,故称为“mala”。嗔和痴的道理也是如此。
Malānīti malinabhāvakaraṇāni. Rāgo malanti rāgo uppajjamāno cittaṃ malinaṃ karoti, malaṃ gāhāpeti, tasmā malanti vuccati. Itaresupi dvīsu eseva nayo.
在解释“visama”(不平坦)时,因众生在贪等烦恼及身恶行等中颠踬,颠踬之后又从教法与善趣中堕落,故以颠踬与堕落的因由,说“贪是不平坦”等。
Visamaniddese yasmā rāgādīsu ceva kāyaduccaritādīsu ca sattā pakkhalanti, pakkhalitā ca pana sāsanatopi sugatitopi patanti, tasmā pakkhalanapātahetuto rāgo visamantiādi vuttaṃ.
“aggi”:以燃烧为义,称为火。“rāgaggi”:贪生起时燃烧、焚烧众生,故名为火。嗔与痴也是如此。其中事例:据说有一位年轻的比丘尼在质多罗山寺,前往布萨堂时,站着观看门卫的形貌。那时,她内心生起了贪欲。她便因此贪欲而焚烧,命终。比丘尼们经过时说:“这年轻比丘尼站着,叫她。”一位比丘尼上前握住她的手问:“你为什么站着?”刚一握住,她便翻身倒地了。这是贪欲燃烧的事例。嗔恚燃烧的事例,应见“意愤天”。愚痴燃烧的事例,应见“戏乐天”。因为以愚痴之力,他们失去了正念,因戏乐而错过了进食时间,由此命终。“kasāvā”:指粗劣、无滋养。在贪等烦恼及身恶行等中,毫无殊胜、有滋养的东西,因此说“贪是浊秽”等。
Aggīti anudahanaṭṭhena aggi. Rāgaggīti rāgo uppajjamāno satte anudahati jhāpeti, tasmā aggīti vuccati. Dosamohesupi eseva nayo. Tattha vatthūni – ekā kira daharabhikkhunī cittalapabbatavihāre uposathāgāraṃ gantvā dvārapālakarūpaṃ olokayamānā ṭhitā. Athassā anto rāgo uppanno. Sā teneva jhāyitvā kālamakāsi. Bhikkhuniyo gacchamānā ‘ayaṃ daharā ṭhitā, pakkosatha na’nti āhaṃsu. Ekā gantvā ‘kasmā ṭhitāsī’ti hatthe gaṇhi. Gahitamattā parivattitvā patitā. Idaṃ tāva rāgassa anudahanatāya vatthu. Dosassa pana anudahanatāya manopadosikā devā daṭṭhabbā. Mohassa anudahanatāya khiḍḍāpadosikā devā daṭṭhabbā. Mohanavasena hi tesaṃ satisammoso hoti. Tasmā khiḍḍāvasena āhārakālaṃ ativattitvā kālaṃ karonti. Kasāvāti kasaṭā nirojā. Rāgādīsu ca kāyaduccaritādīsu ca ekampi paṇītaṃ ojavantaṃ natthi, tasmā rāgo kasāvotiādi vuttaṃ.
925“味著见”:指与味著相应的邪见。“于诸欲中无过患”:指他说以烦恼欲受用事欲并无过患。“应堕”:指应堕的状态,即受用、吞没。持这种说法者,在事欲中,如同饮入、吞没烦恼欲一般地受用。“随我见”:指随顺我执的邪见。“邪见”:指低劣的邪见。其中,第一种是常见,第二种是身见,第三种是断见。为显明此义,故说“常见为味著见”等。
925.Assādadiṭṭhīti assādasampayuttā diṭṭhi. Natthi kāmesu dosoti kilesakāmena vatthukāmapaṭisevanadoso natthīti vadati. Pātabyatanti pātabbabhāvaṃ paribhuñjanaṃ ajjhoharaṇaṃ. Evaṃvādī hi so vatthukāmesu kilesakāmaṃ pivanto viya ajjhoharanto viya paribhuñjati. Attānudiṭṭhīti attānaṃ anugatā diṭṭhi. Micchādiṭṭhīti lāmakā diṭṭhi. Idāni yasmā ettha paṭhamā sassatadiṭṭhi hoti, dutiyā sakkāyadiṭṭhi, tatiyā ucchedadiṭṭhi, tasmā tamatthaṃ dassetuṃ sassatadiṭṭhi assādadiṭṭhītiādimāha.
926“不乐”与“害”的解说,其义如前。“非法行”即行于非法,也就是作非法之事。“不正行”即行于不正,或行不正之业。“恶语性”与“恶友性”的解说,其义亦如前。由于在种种所缘境上转起,对于种种境而生起种种想,故称“种种想”。又或因为欲想是一种,瞋等想是另一种,这些想各各不同,故亦称“种种想”。关于“懈怠”与“放逸”的解说:对于五欲功德,心散漫放纵,于善法修习中不精勤策励,这种低沉的状态名为“懈怠”;由于放逸而成为放逸的状态,是“放逸”。“不知足”等的解说,其义亦如前。
926.Aratiniddeso ca vihesāniddeso ca vuttatthoyeva. Adhammassa cariyā adhammacariyā, adhammakaraṇanti attho. Visamā cariyā, visamassa vā kammassa cariyāti visamacariyā. Dovacassatāpāpamittatā niddesā vuttatthā eva. Puthunimittārammaṇesu pavattito nānattesu saññā nānattasaññā. Yasmā vā aññāva kāmasaññā, aññā byāpādādisaññā, tasmā nānattā saññātipi nānattasaññā. Kosajjapamādaniddesesu pañcasu kāmaguṇesu vissaṭṭhacittassa kusaladhammabhāvanāya ananuyogavasena līnavuttitā kosajjaṃ, pamajjanavasena pamattabhāvo pamādoti veditabbo. Asantuṭṭhitādiniddesā vuttatthā eva.
931关于“不尊重”的解说:因为不遵从教诫而成为不尊重的状态,名为“不尊重”。不尊重的行相,名为“不尊重性”。以不住于尊重故,为无尊重的状态,名为“无尊重”。以不住于敬长故,为“不顺从”。“不听从”即不遵从。“不听从性”即不遵从的行相。不听从的状态,名为“不听从性”。“无戒”的状态,名为“无戒”。“不恭敬”即不行尊重恭敬。
931. Anādariyaniddese ovādassa anādiyanavasena anādarabhāvo anādariyaṃ. Anādariyanākāro anādaratā. Sagaruvāsaṃ avasanaṭṭhena agāravabhāvo agāravatā. Sajeṭṭhakavāsaṃ avasanaṭṭhena appatissavatā. Anaddāti anādiyanā. Anaddāyanāti anādiyanākāro. Anaddāya ayitassa bhāvo anaddāyitattaṃ. Asīlassa bhāvo asīlyaṃ. Acittīkāroti garucittīkārassa akaraṇaṃ.
932“不信”的状态,名为“不信”。不信的行相,名为“不信性”。不净信、不进入、不执取,名为“不净信”。以不清净信故,即是“不净信”。
932. Assaddhabhāvo assaddhiyaṃ. Asaddahanākāro asaddahanā. Okappetvā anupavisitvā aggahaṇaṃ anokappanā. Appasīdanaṭṭhena anabhippasādo.
“不仁”,即由于顽固的悭吝,不能了知“给与”“做吧”这类言语。
Avadaññutāti thaddhamacchariyavasena ‘dehi, karohī’ti vacanassa ajānatā.
934“佛及佛弟子”——此处,“佛”一词已含摄独觉佛。“不欲亲近”,即不愿前往他们身边。“不欲听闻正法”——三十七菩提分法名为正法,即不愿听闻此正法。“不欲受持”,即不愿领受。
934.Buddhāca buddhasāvakā cāti ettha buddhaggahaṇena paccekabuddhāpi gahitāva. Asametukamyatāti tesaṃ samīpaṃ agantukāmatā. Saddhammaṃ asotukamyatāti sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā saddhammo nāma, taṃ asuṇitukāmatā. Anuggahetukamyatāti na uggahetukāmatā.
“有指责心”,即指责心的状态。然而,由于“有指责心”在意义上即是指责,为显示此义,故说“其中,什么是指责”等。其中,以指责为义,名为“指责”。一再地指责,名为“随指责”;指责的行相,名为“指责性”。一再地指责性,名为“随指责性”。具随指责者的状态,名为“随指责性”。“轻蔑”,即视之为低劣而了知。“蔑视”,即轻蔑地了知。“轻慢”,即轻蔑。寻求过失,名为“寻求过失”。或者,寻求过失者,名为“寻求过失者”,其状态名为“寻求过失性”。这一切总称为——即以观察他人过失为相的状态,称为指责。具足此者,犹如裁缝展开布料只看破洞一般,抹杀他人一切功德,唯独住著于过失之上。
Upārambhacittatāti upārambhacittabhāvo. Yasmā pana so atthato upārambhova hoti, tasmā taṃ dassetuṃ tattha katamo upārambhotiādi vuttaṃ. Tattha upārambhanavasena upārambho. Punappunaṃ upārambho anupārambho upārambhanākāro upārambhanā. Punappunaṃ upārambhanā anupārambhanā. Anupārambhitassa bhāvo anupārambhitattaṃ. Uññāti heṭṭhā katvā jānanā. Avaññāti avajānanā. Paribhavanaṃ paribhavo. Randhassa gavesitā randhagavesitā. Randhaṃ vā gavesatīti randhagavesī, tassa bhāvo randhagavesitā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ paravajjānupassanalakkhaṇo upārambho nāma vuccati, yena samannāgato puggalo, yathā nāma tunnakāro sāṭakaṃ pasāretvā chiddameva oloketi, evameva parassa sabbepi guṇe makkhetvā aguṇesuyeva patiṭṭhāti.
936“不如理作意”,即非方便的作意。于无常中执为常,即于确实无常的事物上,生起“这是常”的想法。于苦中执为乐等,亦同此理。与谛相违,即与四圣谛不随顺。“心之转向”等词,皆是“转向”的同义词。因为转向能令有分心转向,故称“心之转向”;随顺地转向,是“随转向”;弯曲(心),是“弯曲”;从有分所缘转向其他所缘而作意,是“作意”;即针对彼所缘,随逐而生起而作意,是“作意”;作,即安置。这即是——这种以非方便作意、以邪道作意为相者,称为不如理作意。由于它,人便不能如实地转向苦等诸谛。
936.Ayoniso manasikāroti anupāyamanasikāro. Anicce niccanti anicceyeva vatthusmiṃ ‘idaṃ nicca’nti evaṃ pavatto. Dukkhe sukhantiādīsupi eseva nayo. Saccavippaṭikulena cāti catunnaṃ saccānaṃ ananulomavasena. Cittassa āvaṭṭanātiādīni sabbānipi āvajjanasseva vevacanāneva. Āvajjanañhi bhavaṅgacittaṃ āvaṭṭetīti cittassa āvaṭṭanā. Anuanu āvaṭṭetīti anāvaṭṭanā. Ābhujatīti ābhogo. Bhavaṅgārammaṇato aññaṃ ārammaṇaṃ samannāharatīti samannāhāro. Tadevārammaṇaṃ attānaṃ anubandhitvā uppajjamāne manasikarotīti manasikāro. Karotīti ṭhapeti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ anupāyamanasikāro uppathamanasikāralakkhaṇo ayonisomanasikāro nāma vuccati. Tassa vasena puggalo dukkhādīni saccāni yāthāvato āvajjituṃ na sakkoti.
在“行邪道”的解说中,为了显示行邪道者之所行即被称为“行邪道”,因此提出第二个问题:“其中,什么是邪道?”其余各处,皆甚明了。
Kummaggasevanāniddese yaṃ kummaggaṃ sevato sevanā kummaggasevanāti vuccati, taṃ dassetuṃ tattha katamo kummaggoti dutiyapucchā katā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
(四)四法解说注释
(4.) Catukkaniddesavaṇṇanā
939在四法解说中,关于渴爱的生起:‘以衣为因’——即‘我将于何处获得可意的衣?’以衣为原因而生起。‘以如是有无(更胜妙之有无)为因’——此处,‘如是’是表示举例的助词;意思是:如同以衣等为因,同样也以有无更胜妙之物为因。此处,‘有无’是指更殊胜的油、蜜、糖等。当知,为断除这四种渴爱的生起,佛陀次第宣说了四种圣种。
939. Catukkaniddese taṇhuppādesu cīvarahetūti ‘kattha manāpaṃ cīvaraṃ labhissāmī’ti cīvarakāraṇā uppajjati. Itibhavābhavahetūti ettha itīti nidassanatthe nipāto; yathā cīvarādihetu evaṃ bhavābhavahetūtipi attho. Bhavābhavoti cettha paṇītapaṇītatarāni telamadhuphāṇitādīni adhippetāni. Imesaṃ pana catunnaṃ taṇhuppādānaṃ pahānatthāya paṭipāṭiyāva cattāro ariyavaṃsā desitāti veditabbā.
在四种非道中,‘顺欲行’——即因贪欲、喜爱而行非道,做不应做之事。其余诸项同理。其中,有人心想‘此人是我的朋友,或同伴,或亲厚者,或亲戚,或者他给我贿赂’,因贪欲之力,将无主物判为有主——这称为顺欲行。有人心想‘此人是我的怨敌’,或因积怨,或因现前之怒,将有主物判为无主——这称为顺瞋行。有人因愚钝、迷昧而随意妄说,将无主物判为有主——这称为顺痴行。有人因恐惧而想‘此人是国王的宠臣,或依附于恶势力,可能会加害于我’,将无主物判为有主——这称为顺怖行。又或在分配物品时,有人因喜爱而想‘此人是我的朋友、同伴、亲厚者’,给予过多;有人因瞋恨而想‘此人是我的怨敌’,给予过少;有人因痴迷,不知已给与未给,对某些人给少,对某些人给多;有人因恐惧而想‘此人若不给,可能会加害于我’,给予过多——这四种情况依次称为顺欲行等。圣者不如此行,故称‘非道’;非圣者如此而行于非道,故称‘行非道’。这两层含义是通于四者的共释。因贪欲而行,称为‘贪欲行’。此为不共释。
Agatigamanesu chandāgatiṃ gacchatīti chandena pemena agatiṃ gacchati, akattabbaṃ karoti. Parapadesupi eseva nayo. Tattha yo ‘ayaṃ me mitto vā sandiṭṭho vā sambhatto vā ñātako vā lañjaṃ vā pana me detī’ti chandavasena assāmikaṃ sāmikaṃ karoti – ayaṃ chandāgatiṃ gacchati nāma. Yo ‘ayaṃ me verī’ti pakativeravasena vā taṅkhaṇuppannakodhavasena vā sāmikaṃ assāmikaṃ karoti – ayaṃ dosāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana mandattā momūhattā yaṃ vā taṃ vā vatvā assāmikaṃ sāmikaṃ karoti – ayaṃ mohāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana ‘ayaṃ rājavallabho vā visamanissito vā anatthampi me kareyyā’ti bhīto assāmikaṃ sāmikaṃ karoti – ayaṃ bhayāgatiṃ gacchati nāma. Yo vā pana bhājiyaṭṭhāne kiñci bhājento ‘ayaṃ me mitto vā sandiṭṭho vā sambhatto vā’ti pemavasena atirekaṃ deti, ‘ayaṃ me verī’ti dosavasena ūnakaṃ deti, momūhattā dinnādinnaṃ ajānamāno kassaci ūnakaṃ kassaci adhikaṃ deti, ‘ayaṃ imasmiṃ adīyamāne mayhaṃ anatthampi kareyyā’ti bhīto kassaci atirekaṃ deti, so catubbidhopi yathānukkamena chandāgatiādīni gacchati nāma. Ariyā etāya na gacchantīti agati, anariyā iminā agatiṃ gacchantīti agatigamanaṃ. Imaṃ dvayaṃ catunnampi sādhāraṇavasena vuttaṃ. Chandena gamanaṃ chandagamanaṃ. Idaṃ dosādīnaṃ asādhāraṇavasena vuttaṃ. Sakapakkharāgañca parapakkhadosañca purakkhatvā asamaggabhāvena gamanaṃ vaggagamanaṃ. Idaṃ chandadosasādhāraṇavasena vuttaṃ. Vārino viya yathāninnaṃ gamananti vārigamanaṃ. Idaṃ catunnampi sādhāraṇavasena vuttaṃ.
在颠倒中,对于无常等事物,以常等的方式颠倒地寻求,故称‘颠倒’。以想颠倒,称‘想颠倒’。其余二者(心颠倒、见颠倒)同理。如是,依四种事物而有四种颠倒,于这些事物上,依想等而有十二种颠倒。其中八种颠倒由入流道断除。‘于不净为净’的想颠倒与心颠倒,由斯陀含道而减弱,由阿那含道断除。‘于苦为乐’的想颠倒与心颠倒,由阿罗汉道断除。应如是了知。
Vipariyāsesu aniccādīni vatthūni niccantiādinā nayena viparītato esantīti vipariyāsā, saññāya vipariyāso saññāvipariyāso. Itaresupi dvīsu eseva nayo. Evamete catunnaṃ vatthūnaṃ vasena cattāro, yesu vatthūsu saññādīnaṃ vasena dvādasa honti. Tesu aṭṭha sotāpattimaggena pahīyanti. Asubhe subhanti saññācittavipallāsā sakadāgāmimaggena tanukā honti, anāgāmimaggena pahīyanti. Dukkhe sukhanti saññācittavipallāsā arahattamaggena pahīyantīti veditabbā.
在非圣者言说中,“非圣者言说”即非圣者、卑劣者的言说。“见说”即声称“我已见”的言说。此处应依引发各种言说的思心所来理解其义。与语声俱起的思心所,前文已说。第二组四项也是同样的道理。因为圣者不会未见而说“我已见”,也不会已见而说“我未见”;唯有非圣者才会那样说。因此,应知如此说者与语声俱起的八种思心所,即是“非圣者言说”。
Anariyavohāresu anariyavohārāti anariyānaṃ lāmakānaṃ vohārā. Diṭṭhavāditāti ‘diṭṭhaṃ mayā’ti evaṃ vāditā. Ettha ca taṃ taṃ samuṭṭhāpikacetanāvasena attho veditabbo. Saha saddena cetanā kathitātipi vuttameva. Dutiyacatukkepi eseva nayo. Ariyo hi adisvā vā ‘diṭṭhaṃ mayā’ti disvā vā ‘na diṭṭhaṃ mayā’ti vattā nāma natthi; anariyova evaṃ vadati. Tasmā evaṃ vadantassa etā saha saddena aṭṭha cetanā anariyavohārāti veditabbā.
于恶行中,第一组四项依瞋恚思心所而说,第二组依语恶行而说。
Duccaritesu paṭhamacatukkaṃ veracetanāvasena vuttaṃ, dutiyaṃ vacīduccaritavasena.
于怖畏中,第一组四项:缘于出生而生起的怖畏,称为“生怖”。其余各项同理。第二组四项:因国王而生起的怖畏,称为“国王怖”。其余各项同理。
Bhayesu paṭhamacatukke jātiṃ paṭicca uppannaṃ bhayaṃ jātibhayaṃ. Sesesupi eseva nayo. Dutiyacatukke rājato uppannaṃ bhayaṃ rājabhayaṃ. Sesesupi eseva nayo.
第三组四项:四种怖畏,即进入大海水时所提及的怖畏。据说大海中,有名为摩兴达波(Mahindavīci)的巨浪涌起六十由旬,名为恒河波(Gaṅgāvīci)的巨浪涌起五十由旬,名为罗哈那波(Rohaṇavīci)的巨浪涌起四十由旬。缘于这类波浪而生起的怖畏,名为波浪怖。从鳄鱼而生起的怖畏,名为鳄鱼怖。从漩涡而生起的怖畏,名为漩涡怖。苏苏卡(Susukā)是凶猛的鱼类,由此而生起的怖畏,名为苏苏卡怖。
Tatiyacatukke cattāri bhayānīti mahāsamudde udakaṃ orohantassa vuttabhayāni. Mahāsamudde kira mahindavīci nāma saṭṭhi yojanāni uggacchati. Gaṅgāvīci nāma paṇṇāsa. Rohaṇavīci nāma cattālīsa yojanāni uggacchati. Evarūpā ūmiyo paṭicca uppannaṃ bhayaṃ ūmibhayaṃ nāma. Kumbhīlato uppannaṃ bhayaṃ kumbhīlabhayaṃ. Udakāvaṭṭato bhayaṃ āvaṭṭabhayaṃ. Susukā vuccati caṇḍamaccho; tato bhayaṃ susukābhayaṃ.
第四组四项:自谴怖,即作恶者在自我谴责时所生起的怖畏。他谴怖,即因遭受他人谴责时而生起的怖畏。刑罚怖,即在家人缘于国王施加的刑罚、出家人缘于戒律处罚而生起的怖畏。恶趣怖,即缘于四恶趣而生起的怖畏。如此,以此四组四项,总共讲述了十六种大怖畏。
Catutthacatukke attānuvādabhayanti pāpakammino attānaṃ anuvadantassa uppajjanakabhayaṃ. Parānuvādabhayanti parassa anuvādato uppajjanakabhayaṃ. Daṇḍabhayanti agārikassa raññā pavattitadaṇḍaṃ, anagārikassa vinayadaṇḍaṃ paṭicca uppajjanakabhayaṃ. Duggatibhayanti cattāro apāye paṭicca uppajjanakabhayaṃ. Iti imehi catūhi catukkehi soḷasa mahābhayāni nāma kathitāni.
在见的四组中,讲述了名为丁巴鲁卡见(Timbaruka见)。其中,“自作苦乐”是指将受视为自我而观察者,生起“受即由受所作”的见。若如此,则会迫使该受在过去也必然存在,这即是常见。“真实、坚固”即真实、坚固之义。“他作”是指观察与当下之受不同的另一受之因、另一受之自我者,生起“此受由另一受所作”的见。若如此,则会导致前因受的断灭,这即是断见。“自作与他作”即依前述含义,执取“一半自作、一半他作”而生起的见——这即是亦常亦断见。第四种是执取“苦乐无因而生”的见,这即是无因见。其余内容在此前已述及,其义易明。
Diṭṭhicatukke timbarukadiṭṭhi (saṃ. ni. 2.18) nāma kathitā. Tattha sayaṃkataṃ sukhadukkhanti vedanaṃ attato samanupassato vedanāya eva vedanā katāti uppannā diṭṭhi. Evañca sati tassā vedanāya pubbepi atthitā āpajjatīti ayaṃ sassatadiṭṭhi nāma hoti. Saccato thetatoti saccato thirato. Paraṃkatanti paccuppannavedanato aññaṃ vedanākāraṇaṃ vedanattānaṃ samanupassato ‘aññāya vedanāya ayaṃ vedanā katā’ti uppannā diṭṭhi. Evaṃ sati purimāya kāraṇavedanāya ucchedo āpajjatīti ayaṃ ucchedadiṭṭhi nāma hoti. Sayaṃkatañca paraṃkatañcāti yathāvutteneva atthena ‘upaḍḍhaṃ sayaṃkataṃ, upaḍḍhaṃ parena kata’nti gaṇhato uppannā diṭṭhi – ayaṃ sassatucchedadiṭṭhi nāma. Catutthā akāraṇā eva sukhadukkhaṃ hotīti gaṇhato uppannā diṭṭhi. Evaṃ sati ayaṃ ahetukadiṭṭhi nāma. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.
五法解说之注释
(5.) Pañcakaniddesavaṇṇanā
940在五法解说中,那些未断除有身见等下分结者,即使生于有顶天,这些结也会将其拉下,令其堕入欲有,因此称为“下分结”。如此,这五种结并不阻止众生去往上界,却能将已去者拉回。色贪等五结也不阻止去往,却不允许回来。贪等五法,由于粘著之义而称为“结”,由于渗入之义而称为“箭”。
940. Pañcakaniddese yasmā yesaṃ sakkāyadiṭṭhiādīni appahīnāni, te bhavaggepi nibbatte etāni ākaḍḍhitvā kāmabhaveyeva pātenti, tasmā orambhāgiyāni saṃyojanānīti vuttāni. Iti etāni pañca gacchantaṃ na vārenti, gataṃ pana ānenti. Rūparāgādīnipi pañca gacchantaṃ na vārenti, āgantuṃ pana na denti. Rāgādayo pañca lagganaṭṭhena saṅgā, anupaviṭṭhaṭṭhena pana sallāti vuttā.
941所谓“心结”,即心的僵硬状态、垢秽状态、树桩状态。所谓“于师怀疑”,即对师的身体或功德生疑。对身体生疑时,怀疑“具足三十二胜相的身体,究竟是有是无?”对功德生疑时,怀疑“能知过去、未来、现在的一切知智,究竟是有是无?”所谓“疑惑”,即反复推敲而痛苦,陷入苦恼,不能决断。所谓“不信解”,即不能获得“正是如此”的决意。所谓“不净信”,即不能深入功德,以无怀疑的状态净信而变得清澈。
941.Cetokhilāti cittassa thaddhabhāvā kacavarabhāvā khāṇukabhāvā. Satthari kaṅkhatīti satthu sarīre vā guṇe vā kaṅkhati. Sarīre kaṅkhamāno ‘dvattiṃsavaralakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ nāma sarīraṃ atthi nu kho natthī’ti kaṅkhati. Guṇe kaṅkhamāno ‘atītānāgatapaccuppannajānanasamatthaṃ sabbaññutañāṇaṃ atthi nu kho natthī’ti kaṅkhati. Vicikicchatīti vicinanto kicchati, dukkhaṃ āpajjati, vinicchetuṃ na sakkoti. Nādhimuccatīti ‘evameta’nti adhimokkhaṃ na paṭilabhati . Na sampasīdatīti guṇesu otaritvā nibbicikicchabhāvena pasīdituṃ anāvilo bhavituṃ na sakkoti.
所谓“法”,指教理法与证悟法。于教理法生疑者,则疑:“他们说三藏佛语有八万四千法蕴,这些究竟是有,还是无?”于证悟法生疑者,则疑:“他们说名为观智之果的是道,名为道果的是果,舍弃一切行的是涅槃,这些究竟是有,还是无?”
Dhammeti pariyattidhamme ca paṭivedhadhamme ca. Pariyattidhamme kaṅkhamāno ‘tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ caturāsītidhammakkhandhasahassānīti vadanti, atthi nu kho etaṃ natthī’ti kaṅkhati. Paṭivedhadhamme kaṅkhamāno ‘vipassanānissando maggo nāma , magganissando phalaṃ nāma, sabbasaṅkhārapaṭinissaggo nibbānaṃ nāmāti vadanti, taṃ atthi nu kho natthīti kaṅkhati’.
所谓“于僧怀疑”,即生疑:“依‘善行道者’等语句,行持如此行道的有四道位者与四果位者,这八种人的集合——名为僧,究竟是有,还是无?”于学处怀疑时,则疑:“他们说名为增上戒学、增上心学、增上慧学的,这些究竟是有,还是无?”
Saṅghe kaṅkhatīti ‘ujuppaṭipannotiādīnaṃ padānaṃ vasena evarūpaṃ paṭipadaṃ paṭipannā cattāro maggaṭṭhā cattāro phalaṭṭhāti aṭṭhannaṃ puggalānaṃ samūhabhūto saṅgho nāma atthi nu kho natthī’ti kaṅkhati. Sikkhāya kaṅkhamāno ‘adhisīlasikkhā nāma adhicittasikkhā nāma adhipaññā sikkhā nāmāti vadanti, sā atthi nu kho natthī’ti kaṅkhati.
所谓“心缚”,即把心捆绑起来,犹如握在拳中般执取,故名心缚。所谓“欲”,指事物欲和烦恼欲。所谓“身”,指自己的身体。所谓“色”,指外部的色。所谓“随所欲”,即想要多少就要多少。所谓“饱腹”,即填满腹部。由于它使腹部不膨胀,故称饱腹。所谓“卧乐”,指床座之乐或时节之乐。所谓“侧卧乐”,即辗转侧卧时,从右侧、左侧所生的乐。所谓“睡眠乐”,即睡眠之乐。所谓“随行”,即投入、专心而住。所谓“发愿”,即希望。在所谓“戒”等之中,“戒”指四遍净戒;“誓愿”指受持誓愿;“苦行”指修苦行;“梵行”指离淫欲。所谓“我将成为天”,即我将成为有大威力的天。所谓“或某天”,即某一小威力的天。所谓“覆盖善法”,即障碍、阻止,故称为“盖”。
Cetasovinibandhāti cittaṃ bandhitvā muṭṭhiyaṃ katvā viya gaṇhantīti cetasovinibandhā. Kāmeti vatthukāmepi kilesakāmepi. Kāyeti attano kāye. Rūpeti bahiddhā rūpe. Yāvadatthanti yattakaṃ icchati tattakaṃ. Udarāvadehakanti udarapūraṃ. Tañhi udaraṃ avadehanato udarāvadehakanti vuccati. Seyyasukhanti mañcapīṭhasukhaṃ utusukhaṃ vā. Passasukhanti yathā samparivattakaṃ sayantassa dakkhiṇapassavāmapassānaṃ sukhaṃ hoti, evaṃ uppannasukhaṃ. Middhasukhanti niddāsukhaṃ. Anuyuttoti yuttapayutto viharati. Paṇidhāyāti patthayitvā. Sīlenātiādīsu sīlanti catupārisuddhisīlaṃ. Vatanti vatasamādānaṃ. Tapoti tapacaraṇaṃ. Brahmacariyanti methunavirati. Devo vā bhavissāmīti mahesakkhadevo vā bhavissāmi. Devaññataro vāti appesakkhadevesu vā aññataro. Kusaladhamme āvaranti nivārentīti nīvaraṇāni.
「母亲被夺去生命」,即由人将自己生身的人间母亲杀害。‘父亲’同样指人间父亲,‘阿拉汉’也指人间阿拉汉。‘以恶心’,即以杀心。
Mātā jīvitā voropitā hotīti manusseneva sakajanikā manussamātā jīvitā voropitā hoti. Pitāpi manussapitāva. Arahāpi manussaarahāva. Duṭṭhena cittenāti vadhakacittena.
「有想者」:具有想者。「无病者」:恒常。「有人这样称说」:即有人这样说,意指有人如此宣称。以上讲述了十六种有想论。「无想者」:无想者。由此句讲述了八种无想论。由第三句讲述了八种非想非非想论。「或有情存在」:或有情为存在。「断灭」:截断。「坏灭」:消失。「无有」:存在灭尽。这些都是同义词。此中有两种人执取断见:得者与不得者。得者以天眼见到阿拉汉死,不见其再投生,或只能见死而不能见再生,便执取断见。不得者则因贪着欲乐,而说‘谁知道他世呢?’又如‘如同树叶从树上落下,不再生长,有情也是如此’等思惟而执取断见。此处依爱和见分别,讲述了七种断灭论。这是七种断灭论的总括语。所谓‘或现法涅槃’,此处的‘现法’指现前之法,是对各处所得有身的代称。现法中的涅槃,即现法涅槃,意即就在此有身中,苦已灭尽。这是五种现法涅槃论的总括语。
Saññīti saññāsamaṅgī. Arogoti nicco. Ittheke abhivadantīti itthaṃ eke abhivadanti, evameke abhivadantīti attho. Ettāvatā soḷasa saññīvādā kathitā. Asaññīti saññāvirahito. Iminā padena aṭṭha asaññīvādā kathitā. Tatiyapadena aṭṭha nevasaññīnāsaññīvādā kathitā. Sato vā pana sattassāti athavā pana vijjamānasseva sattassa. Ucchedanti upacchedaṃ. Vināsanti adassanaṃ. Vibhavanti bhāvavigamaṃ. Sabbānetāni aññamaññavevacanāneva. Tattha dve janā ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhanti – lābhī ca alābhī ca. Tattha lābhī arahato dibbena cakkhunā cutiṃ disvā upapattiṃ apassanto, yo vā cutimattameva daṭṭhuṃ sakkoti na upapātaṃ, so ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Alābhī ‘ko paralokaṃ jānātī’ti kāmasukhagiddhatāya vā ‘yathā rukkhato paṇṇāni patitāni na puna viruhanti, evaṃ sattā’tiādinā vitakkena vā ucchedaṃ gaṇhāti. Idha pana taṇhādiṭṭhīnaṃ vasena tathā ca aññathā ca vikappetvāva uppannā satta ucchedavādā kathitā. Tesañhi idaṃ saṅgahavacanaṃ. Diṭṭhadhammanibbānaṃ vā paneketi ettha diṭṭhadhammoti paccakkhadhammo vuccati. Tattha tattha paṭiladdhattabhāvassetaṃ adhivacanaṃ. Diṭṭhadhamme nibbānaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ; imasmiṃyeva attabhāve dukkhā vūpasammanti attho. Idaṃ pañcannaṃ diṭṭhadhammanibbānavādānaṃ saṅgahavacanaṃ.
942「怨」,即怨恨思。「灾祸」,即毁坏。「不忍」,即不能忍受。「不可爱」,即因见闻可厌而不可爱。「不可意」,即因连想都厌恶,心不倾注于此。所谓「多怨」,即怨多。所谓「多过」,即过失多。
942.Verāti veracetanā. Byasanāti vināsā. Akkhantiyāti anadhivāsanāya. Appiyoti dassanasavanapaṭikūlatāya na piyāyitabbo. Cintetumpi paṭikūlattā mano etasmiṃ na appetīti amanāpo. Verabahuloti bahuvero. Vajjabahuloti bahudoso.
“活命怖”:即缘于活命、生计而生起的怖畏。这在家人也有,出家人也有。其中,在家者为活命而造作诸多不善业,临命终时,地狱相现前,怖畏便生起。出家者亦行诸多邪命,临命终时,地狱相现前,怖畏便生起。此即名为活命怖。“恶名怖”:即对呵责的怖畏、对众中不安的怖畏。造恶之人走近聚集的众人时,生起名为不安的怖畏,这就是众中不安怖。其余两种是明显的。
Ājīvakabhayanti ājīvaṃ jīvitavuttiṃ paṭicca uppannaṃ bhayaṃ . Taṃ agārikassapi hoti anagārikassapi. Tattha agārikena tāva ājīvahetu bahuṃ akusalaṃ kataṃ hoti. Athassa maraṇasamaye niraye upaṭṭhahante bhayaṃ uppajjati. Anagārikenāpi bahu anesanā katā hoti. Athassa maraṇakāle niraye upaṭṭhahante bhayaṃ uppajjati. Idaṃ ājīvakabhayaṃ nāma. Asilokabhayanti garahabhayaṃ parisasārajjabhayanti katapāpassa puggalassa sannipatitaṃ parisaṃ upasaṅkamantassa sārajjasaṅkhātaṃ bhayaṃ uppajjati. Idaṃ parisasārajjabhayaṃ nāma. Itaradvayaṃ pākaṭameva.
943在现法涅槃的论题中,“以五种欲功德”:是指以可爱色等五种欲的部分,或五种欲的束缚。“全然投入”:很好地投入、黏着而住。“具足”:完全具备。“受用”:在那些欲功德中,随其所乐地运用诸根,来回游走、四处攀缘;又或者嬉戏、娱乐、游戏。在此,欲功德有两种——人间的和天界的。人间的欲功德应视为如曼陀多王的欲功德一般;天界的则如他化自在天王的欲功德一般。他们说,如此全然投入诸欲者,即证得最上现法涅槃。其中,“最上现法涅槃”是指最高的现法涅槃,即最胜之义。
943. Diṭṭhadhammanibbānavāresu pañcahi kāmaguṇehīti manāpiyarūpādīhi pañcahi kāmakoṭṭhāsehi bandhanehi vā. Samappitoti suṭṭhu appito allīno hutvā. Samaṅgībhūtoti samannāgato. Paricāretīti tesu kāmaguṇesu yathāsukhaṃ indriyāni cāreti sañcāreti ito cito ca upaneti; atha vā pana laḷati ramati kīḷatīti. Ettha ca duvidhā kāmaguṇā – mānussakā ceva dibbā ca. Mānussakā mandhātukāmaguṇasadisā daṭṭhabbā; dibbā paranimmitavasavattidevarājassa kāmaguṇasadisāti. Evarūpe kāme upagatañhi te paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hotīti vadanti. Tattha paramadiṭṭhadhammanibbānanti paramaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ, uttamanti attho.
在第二种论题中,应当了知:以坏灭义故为无常,以逼迫义故为苦,以舍弃自性义故为变易法。“由于它们的变易、变异”:即由于那些欲的所谓变易的变异。如所说的“我曾有过的,如今已不复存在”的方式,生起愁、悲、苦、忧、恼。其中,愁的特征是内在的忧思;悲的特征是依于愁的哀叹;苦的特征是身体的逼迫;忧的特征是心的损害;恼的特征是恼害。
Dutiyavāre hutvā abhāvaṭṭhena aniccā; paṭipīḷanaṭṭhena dukkhā; pakatijahanaṭṭhena vipariṇāmadhammāti veditabbā. Tesaṃ vipariṇāmaññathābhāvāti tesaṃ kāmānaṃ vipariṇāmasaṅkhātā aññathābhāvā. ‘Yampi me ahosi tampi me natthī’ti vuttanayena uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Tattha antonijjhāyanalakkhaṇo soko; tannissitalālappalakkhaṇo paridevo; kāyapaṭipīḷanalakkhaṇaṃ dukkhaṃ; manovighātalakkhaṇaṃ domanassaṃ; vighātalakkhaṇo upāyāso.
“寻”者:指以安立心于所缘的方式而转起的寻。“伺”者:指以审察的方式而转起的伺。“以此,此”者:即以此寻与此伺,此初禅便显得粗重,犹如带刺一般。
Vitakkitanti abhiniropanavasena pavatto vitakko. Vicāritanti anumajjanavasena pavatto vicāro. Etena etanti etena vitakkena ca vicārena ca etaṃ paṭhamajjhānaṃ oḷārikaṃ sakaṇṭakaṃ viya khāyati.
“喜俱”即喜本身。“心的雀跃”指令心产生雀跃的状态。“心的转向”指从禅那出定后,对彼乐一再令心转向、作意。其余各处皆是浅显易明之义。
Pītigatanti pītimeva. Cetaso uppilāvitanti cittassa uppilabhāvakaraṇaṃ. Cetaso ābhogoti jhānā vuṭṭhāya tasmiṃ sukhe punappunaṃ cittassa ābhogo manasikāroti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
(六)六法解说注释
(6.) Chakkaniddesavaṇṇanā
944在六法解说中,由于忿怒者或因忿怒,或执取现见者因执取现见,而陷入争吵、纷争、争论,因此说忿怒等是“争论之根”。
944. Chakkaniddese yasmā kuddho vā kodhavasena, sandiṭṭhiparāmāsī vā sandiṭṭhiparāmāsitāya kalahaṃ viggahaṃ vivādaṃ āpajjati, tasmā kodhādayo ‘vivādamūlānī’ti vuttā.
在欲贪的解说中,由于欲贪依止于欲家,故为依家之法。这样总说之后,为了分别显示而说“于可爱之色”等。其中,“于可爱”是指令心增长的可意者;“相违”即是相违的事物;“于不可爱”是指不可意者。
Chandarāganiddese kāmagehasitattā chandarāgā gehassitā dhammāti saṅgahato vatvā puna pabhedato dassetuṃ manāpiyesu rūpesūtiādi vuttaṃ. Tattha manāpiyesūti manavaḍḍhanakesu iṭṭhesu. Virodhā eva virodhavatthūni. Amanāpiyesūti aniṭṭhesu.
945于不恭敬中,“不恭敬”指缺乏恭敬,“无顺从”指无顺从、不谦卑。在此,若有比丘于导师住世时,不在三时前往侍奉;导师赤足经行时,他却穿鞋经行;导师在低处经行时,他在高处经行;导师住于下方时,他住于上方;在导师可见之处,他覆蔽双肩、持伞、穿鞋、沐浴、大小便;或于般涅槃后,不去礼拜塔庙,在塔庙可见之处,做一切如前所述于导师可见之处所做的行为——这称为于导师不恭敬。若于集众键椎鸣响时,不恭敬前往,不恭敬听法,坐着交谈,不恭敬地受持,不恭敬地读诵——这称为于法不恭敬。若未经上座比丘请求而说法、解答问题,冲撞上座比丘而行、立、坐,衣覆于肩或手覆于肩,在僧众中覆蔽双肩,持伞穿鞋——这称为于僧不恭敬。即使对一位比丘不恭敬,也即是对僧不恭敬。若未圆满三学,即名为于学不恭敬。若不修习不放逸之相,即名为于不放逸不恭敬。若不作两种接待,即名为于接待不恭敬。
945. Agāravesu agāravoti gāravavirahito. Appatissoti appatissayo anīcavutti. Ettha pana yo bhikkhu satthari dharamāne tīsu kālesu upaṭṭhānaṃ na yāti, satthari anupāhane caṅkamante saupāhano caṅkamati , nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamati, heṭṭhā vasante upari vasati, satthudassanaṭṭhāne ubho aṃse pārupati, chattaṃ dhāreti, upāhanaṃ dhāreti, nhāyati, uccāraṃ vā passāvaṃ vā karoti, parinibbute vā pana cetiyaṃ vandituṃ na gacchati, cetiyassa paññāyanaṭṭhāne satthudassanaṭṭhāne vuttaṃ sabbaṃ karoti – ayaṃ satthari agāravo nāma. Yo pana dhammasavane saṅghuṭṭhe sakkaccaṃ na gacchati, sakkaccaṃ dhammaṃ na suṇāti, samullapanto nisīdati, na sakkaccaṃ gaṇhāti, na sakkaccaṃ vāceti – ‘ayaṃ dhamme agāravo nāma. Yo pana therena bhikkhunā anajjhiṭṭho dhammaṃ deseti, pañhaṃ katheti, vuḍḍhe bhikkhū ghaṭṭento gacchati, tiṭṭhati, nisīdati, dussapallatthikaṃ vā hatthapallatthikaṃ vā karoti, saṅghamajjhe ubho aṃse pārupati, chattupāhanaṃ dhāreti – ayaṃ saṅghe agāravo nāma. Ekabhikkhusmimpi hi agārave kate saṅghe agāravo katova hoti. Tisso sikkhā pana apūrayamānova sikkhāya agāravo nāma. Appamādalakkhaṇaṃ ananubrūhayamāno appamāde agāravo nāma. Duvidhaṃ paṭisanthāraṃ akaronto paṭisanthāre agāravo nāma.
“退堕法”指导致退堕的法。“乐事业”指于新造作的事务,或衣料分别等事务中乐着、投入。“乐谈论”指以畜生论的方式,于谈论中乐着、投入。“乐睡眠”指于睡眠中乐着、投入。“乐群聚”指于群聚中乐着、投入。“乐交际”指于五种交际——闻交际、见交际、语交际、用交际、身交际中乐着、投入。“乐戏论”指于渴爱、慢、见等戏论中乐着、投入。
Parihāniyā dhammāti parihānakarā dhammā. Kammārāmatāti navakamme vā cīvaravicāraṇādīsu vā kammesu abhirati yuttapayuttatā. Bhassārāmatāti tiracchānakathāvasena bhasse yuttapayuttatā. Niddārāmatāti niddāya yuttapayuttatā. Saṅgaṇikārāmatāti saṅgaṇikāya yuttapayuttatā. Saṃsaggārāmatāti savanasaṃsagge, dassanasaṃsagge, samullāpasaṃsagge, paribhogasaṃsagge, kāyasaṃsaggeti pañcavidhe saṃsagge yuttapayuttatā. Papañcārāmatāti taṇhāmānadiṭṭhipapañcesu yuttapayuttatā.
946于喜伺察等中,“与喜一同伺察”故为喜伺察。“以眼见色”是指以眼识见色之后。“喜处”是指作为喜的所缘之因。“伺察”即于彼处,以伺的生起而伺察。然而,寻是与彼相应的。依此方法,当知三组六法之义。
946.Somanassupavicārādīsu somanassena saddhiṃ upavicarantīti somanassupavicārā. Cakkhunā rūpaṃ disvāti cakkhuviññāṇena rūpaṃ passitvā. Somanassaṭṭhāniyanti somanassassa ārammaṇavasena kāraṇabhūtaṃ. Upavicaratīti tattha vicārappavattanena upavicarati. Vitakko pana taṃsampayutto vāti iminā nayena tīsupi chakkesu attho veditabbo.
947“依家者”指依止于欲功德者。“喜”指心的乐受。“忧”指心的苦受。“舍”指与无智相应的舍受,此亦名无智舍。
947.Gehasitānīti kāmaguṇanissitāni. Somanassānīti cetasikasukhāni. Domanassānīti cetasikadukkhāni. Upekkhāti aññāṇasampayuttā upekkhā vedanā, aññāṇupekkhātipi etāsaṃyeva nāmaṃ.
948“有我”等一切句中,“或”字表示选择,意思是“或这样生起见”。其中,“有我”是常见,执取于一切时中存在自我。“真实、坚固”即从真实性与坚固性而言,这是说“此是真实”,即极为坚固。“无我”则是断见,执取有情在一切处断灭。或者,前者由于执取于三时中存在,是常见;执取唯现在存在的,是断见。后者由于执取于过去未来中不存在,如同持“供物成灰”见者那样,是断见;执取唯过去不存在的,如同偶然生起论者那样,是常见。“我以我认知我”:以想蕴为首,执取诸蕴为我,由于以想认知其余诸蕴,故说“我以此我认知此我”。“我以我认知非我”:执取想蕴为我,执取其余四蕴为非我,由于以想认知它们,故如此说。“我以非我认知我”:执取想蕴为非我,执取其余四蕴为我,由于以想认知它们,故如此说。这一切都只是常见和断见。
948.Atthi me attāti vāti sabbapadesu vā-saddo vikappattho; evaṃ vā diṭṭhi uppajjatīti vuttaṃ hoti. Atthi me attāti cettha sassatadiṭṭhi sabbakālesu attano atthitaṃ gaṇhāti. Saccato thetatoti bhūtato ca thirato ca; idaṃ saccanti suṭṭhu daḷhabhāvenāti vuttaṃ hoti. Natthi me attāti ayaṃ pana ucchedadiṭṭhi, sato sattassa tattha tattha vibhavaggahaṇato. Atha vā purimāpi tīsu kālesu atthīti gahaṇato sassatadiṭṭhi, paccuppannameva atthīti gaṇhantī ucchedadiṭṭhi. Pacchimāpi atītānāgatesu natthīti gahaṇato ‘bhasmantā āhutiyo’ti gahitadiṭṭhikānaṃ viya ucchedadiṭṭhi, atīteyeva natthīti gaṇhantī adhiccasamuppannikasseva sassatadiṭṭhi. Attanā vā attānaṃ sañjānāmīti saññākkhandhasīsena khandhe attāti gahetvā saññāya avasesakkhandhe sañjānanato ‘iminā attanā imaṃ attānaṃ sañjānāmī’ti evaṃ hoti. Attanā vā anattānanti saññākkhandhaṃyeva attāti gahetvā itare cattāro khandhe anattāti gahetvā saññāya tesaṃ jānanato evaṃ hoti. Anattanā vā attānanti saññākkhandhaṃ anattāti itare ca cattāro khandhe attāti gahetvā saññāya tesaṃ jānanato evaṃ hoti. Sabbāpi sassatucchedadiṭṭhiyova.
“说者、觉者”等,则是基于常见的执著形态。其中,“说”即说者,指语业之作者。“觉”即觉者,指了知与领受。为显示其所觉知的内容,而说“处处、长时、善与恶”等。其中,“处处”指于种种胎、趣、住、居处或所缘中。“长时”即长时间。“领受”即感受。“彼非生、非曾存在”:此我由于无生的法性,故不名为生,即恒常存在。因此,过去未曾存在,未来也将不存在。因为凡是已生者,曾存在;凡是将生者,将存在。或者,“彼非生、非曾存在”是说彼恒常存在,过去绝不曾无,未来也绝不会无。“常”即无生无灭。“恒”即坚固、坚实。“永恒”即于一切时存在。“不变易法”即不舍自性之法,犹如竹节,不变成种种差别。如此,此即名为一切蕴见。其余各处,意义都是明显的。
Vado vedeyyoti ādayo pana sassatadiṭṭhiyā eva abhinivesākārā. Tattha vadatīti vado; vacīkammassa kārakoti vuttaṃ hoti. Vedayatīti vedeyyo; jānāti anubhavati cāti vuttaṃ hoti. Idāni yaṃ so vedeti taṃ dassetuṃ tatra tatra dīgharattaṃ kalyāṇapāpakānantiādi vuttaṃ. Tattha tatra tatrāti tesu tesu yonigatiṭhitinivāsanikāyesu ārammaṇesu vā. Dīgharattanti cirarattaṃ. Paccanubhotīti paṭisaṃvedayati. Na so jāto nāhosīti so attā ajātidhammato na jāto nāma; sadā vijjamāno yevāti attho. Teneva atīte nāhosi, anāgatepi na bhavissati. Yo hi jāto so ahosi, yo ca jāyissati so bhavissatīti. Athavā ‘na so jāto nāhosī’ti so sadā vijjamānattā atītepi na jātu nāhosi , anāgatepi na jātu na bhavissati. Niccoti uppādavayarahito. Dhuvoti thiro sārabhūto. Sassatoti sabbakāliko. Avipariṇāmadhammoti attano pakatibhāvaṃ avijahanadhammo kakaṇṭako viya nānappakārattaṃ nāpajjati. Evamayaṃ sabbāsavadiṭṭhi (ma. ni. 1.17 ādayo) nāma kathitā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
(七)七法解说之注释
(7.) Sattakaniddesavaṇṇanā
949949. 在七法解说中,由于已生起和未断除义,随逐而眠,故称“随眠”。于轮回中系缚、缠结有情,故称“结”。以现行方式而现起缠缚,故称“缠”。欲贪缠即“欲贪缠”。余皆同理。
949. Sattakaniddese thāmagataṭṭhena appahīnaṭṭhena ca anusentīti anusayā. Vaṭṭasmiṃ satte saṃyojenti ghaṭentīti saṃyojanāni. Samudācāravasena pariyuṭṭhahantīti pariyuṭṭhānāni. Kāmarāgova pariyuṭṭhānaṃ kāmarāgapariyuṭṭhānaṃ. Sesesupi eseva nayo.
950950. 非善法,或以卑劣义故为非善法,即“非法”。因贪等过失而行不善,故为“恶行”。以种种方式而起骄慢,故为“慢”。
950. Asataṃ dhammā, lāmakaṭṭhena vā asantā dhammāti asaddhammā. Rāgādīhi dosehi duṭṭhāni caritānīti duccaritāni. Tena tenākārena maññantīti mānā.
951951. 在见解解说中,“有色”即拥有色身。“四大所造”即由四大所构成。“父母所生”即属于父母的。那是什么呢?即精血。于父母所生中出生、生起,故为“父母所生”。此处以色身为主,将人身称为我。第二种否定此说,而主张天身。“天”即生于天界。“欲界”即属于六欲界天。“食抟食”即食用段食。“意所成”即由禅那之心所生。“具足肢节”即具足所有大小肢节。“根无缺”即诸根圆满;这是依梵天界的存在而言,其余则依其形态而说。“空无边处成就者”即已达到空无边处的境界。余句类推。其余各处,意义皆明显可知。
951. Diṭṭhiniddese rūpīti rūpavā. Cātumahābhūtikoti catumahābhūtamayo. Mātāpitūnaṃ etanti mātāpettikaṃ. Kintaṃ? Sukkasoṇitaṃ. Mātāpettike sambhūto jātoti mātāpettikasambhavo. Idha rūpakāyasīsena manussattabhāvaṃ attāti vadati. Dutiyo taṃ paṭikkhipitvā dibbattabhāvaṃ vadati. Dibboti devaloke sambhūto. Kāmāvacaroti chakāmāvacaradevapariyāpanno . Kabaḷīkāraṃ bhakkhayatīti kabaḷīkārabhakkho. Manomayoti jhānamanena nibbatto. Sabbaṅgapaccaṅgīti sabbaṅgapaccaṅgayutto. Ahīnindriyoti paripuṇṇindriyo; yāni brahmaloke atthi tesaṃ vasena, itaresañca saṇṭhānavasenetaṃ vuttaṃ. Ākāsānañcāyatanūpagoti ākāsānañcāyatanabhāvaṃ upagato. Itaresupi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
(八)《八法解说》注释
(8.) Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā
952在《八法解说》中,烦恼本身就是烦恼事。“懈怠事”即懈怠者、懒惰者的事,是依止之处,也是懈怠的原因,这是其含义。“有应作之业”指有衣料缝制等应作之业。“不发动精进”指不发动两种精进。“未得”指为证得尚未证得的禅那、观、道、果法,“未达”指为达到尚未达到的此法,“未证”指为证悟尚未证悟的此法。“此为第一”指“我现在要躺下”这种沉没是第一种懈怠事。依此类推,一切处应知其义。
952. Aṭṭhakaniddese kilesāyeva kilesavatthūni. Kusītavatthūnīti kusītassa alasassa vatthūni, patiṭṭhā, kosajjakāraṇānīti attho. Kammaṃ kātabbaṃ hotīti cīvaravicāraṇādikammaṃ kātabbaṃ hoti. Na vīriyaṃ ārabhatīti duvidhampi vīriyaṃ nārabhati. Appattassāti jhānavipassanāmaggaphaladhammassa appattassa pattiyā. Anadhigatassāti tasseva anadhigatassa adhigamatthāya. Asacchikatassāti tasseva asacchikatassa sacchikaraṇatthāya. Idaṃ paṭhamanti ‘idaṃ handāhaṃ nipajjāmī’ti evaṃ osīdanaṃ paṭhamaṃ kusītavatthu. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo.
“认为如浸豆般沉重”此处,“浸豆般沉重”即浸湿的豆;如同浸湿的豆那样沉重,此即沉重之意。“病愈而起”指曾患病而后起身。
Māsācitaṃ maññeti ettha pana māsācitaṃ nāma tintamāso; yathā tintamāso garuko hoti, evaṃ garukoti adhippāyo. Gilānā vuṭṭhito hotīti gilāno hutvā pacchā vuṭṭhito hoti.
954“八世间法”:世间的法,故称世间法。没有人能从这些法中解脱,诸佛也有这些。因此称为世间法。“违害”即违害的方式。于得时,“贪染”即以“我得到利养”这样依世俗喜悦而生起的贪染,此贪染违害心。于不得时,“违逆”即以“我未得利养”这样依忧恼而生起的违逆,此违逆也违害心。因此称为违害。于称等中,也应当知“我有大眷属、我有小眷属、我得称赞、我得讥毁、我得乐、我得苦”这样生起。“非圣者言说”即非圣者们的言说。
954.Aṭṭhasu lokadhammesūti ettha lokassa dhammāti lokadhammā. Etehi vimutto nāma natthi, buddhānampi honti eva. Tasmā ‘lokadhammā’ti vuccanti. Paṭighātoti paṭihaññanākāro. Lābhe sārāgoti ‘ahaṃ lābhaṃ labhāmī’ti evaṃ gehasitasomanassavasena uppanno sārāgo; so cittaṃ paṭihanati. Alābhe paṭivirodhoti ‘ahaṃ lābhaṃ na labhāmī’ti domanassavasena uppannavirodho; sopi cittaṃ paṭihanati. Tasmā ‘paṭighāto’ti vutto. Yasādīsupi ‘ahaṃ mahāparivāro, ahaṃ appaparivāro, ahaṃ pasaṃsappatto, ahaṃ garahappatto, ahaṃ sukhappatto, ahaṃ dukkhappato’ti evametesaṃ uppatti veditabbā. Anariyavohārāti anariyānaṃ vohārā.
957人之过失,即众生之过失。不忆念者,以“我不忆念、不觉察我曾造此业之处”如此以失念的状态而开脱、免除。只反击举罪者,即成为对立而冲撞,以反驳的姿态住立。“你的又如何呢?”即显示:“你这愚痴、不成熟者所说,算什么呢?你既不知事由,也不知罪,也不知举罪。”并压倒说:“你竟也如此无知,却认为应当说。”归咎者,说“你也是如此”等语,即反归咎于彼。“请忏除吧!”即显示:“请忏除导向说罪的罪,从导向出罪的罪中出罪,由此住立于清净后,方可举发他人。”
957.Purisadosāti purisānaṃ dosā. Na sarāmīti ‘mayā etassa kammassa kataṭṭhānaṃ na sarāmi na sallakkhemī’ti evaṃ assatibhāvena nibbeṭheti moceti. Codakaṃyeva paṭippharatīti paṭiviruddho hutvā pharati, paṭibhāṇitabhāvena tiṭṭhati. Kiṃ nu kho tuyhanti ‘tuyhaṃ bālassa abyattassa bhaṇitena nāma kiṃ’ yo tvaṃ neva vatthunā āpattiṃ, na codanaṃ jānāsī’ti dīpeti; ‘tvaṃ pi nāma evaṃ kiñci ajānanto bhaṇitabbaṃ maññissasī’ti ajjhottharati. Paccāropetīti ‘tvaṃ pi khosī’tiādīni vadanto paṭiāropeti. Paṭikarohīti desanāgāminiṃ desehi, vuṭṭhānagāminito vuṭṭhāhi tato suddhante patiṭṭhito aññaṃ codessasī’ti dīpeti.
以其他事由或言语来掩盖另一事由或言语,即“以彼掩此”。被说“你犯了罪”时,便说:“谁犯了?犯了什么?怎么犯的?在什么上犯的?你们说谁?你们说什么?”当被说“你见过任何此类事”时,便凑上耳朵说“我没听见”。将话题转向外:被问“你犯了某名称的罪”时,说“我曾去华氏城”;又被说“我们不是问你去华氏城”,便说“我从那里去了王舍城”,“去王舍城或婆罗门家吧,你犯了罪吗?”“在那里我得到了猪肉”等。如此说时,将话题向外散乱。忿怒,即愤怒的状态。瞋恚,即恶意状态。此二者皆是忿怒的名称。不悦,即不满的表现;此是忧恼的名称。显露,即显示、表明。说挥动手臂之语,即挥动手臂而说无耻之言。恼害,即折磨、逼迫。不尊重,即不以敬意领受、轻视;成为不恭敬之意。
Aññenāññaṃ paṭicaratīti aññena kāraṇena vacanena vā aññaṃ kāraṇaṃ vacanaṃ vā paṭicchādeti. ‘Āpattiṃ āpannosī’ti vutto ‘ko āpanno? Kiṃ āpanno? Kathaṃ āpanno? Kismiṃ āpanno? Kaṃ bhaṇatha? Kiṃ bhaṇathā’ti vadati. ‘Evarūpaṃ kiñci tayā diṭṭha’nti vutte ‘na suṇāmī’ti sotaṃ vā upaneti. Bahiddhā kathaṃ apanāmetīti ‘itthannāmaṃ āpattiṃ āpannosī’ti puṭṭho ‘pāṭaliputtaṃ gatomhī’ti vatvā puna ‘tava pāṭaliputtagamanaṃ na pucchāmā’ti vutte ‘tato rājagahaṃ gatomhī’ti ‘rājagahaṃ vā yāhi, brāhmaṇagehaṃ vā; āpattiṃ āpannosī’ti? ‘Tattha me sūkaramaṃsaṃ laddha’ntiādīni vadanto kathaṃ bahiddhā vikkhipati. Kopanti kupitabhāvaṃ. Dosanti duṭṭhabhāvaṃ. Ubhayampetaṃ kodhasseva nāmaṃ. Appaccayanti asantuṭṭhākāraṃ; domanassassetaṃ nāmaṃ. Pātukarotīti dasseti pakāseti. Bāhāvikkhepakaṃ bhaṇatīti bāhā vikkhipitvā alajjivacanaṃ vadati. Vihesetīti viheṭheti bādhati. Anādiyitvāti cittīkārena aggahetvā avajānitvā; anādaro hutvāti attho.
过度:即极坚固、过量。于我有所营务:即对我生起了事务。转向卑下后:即为了卑下的在家状态而转还后;意谓成为在家者。“你们当意悦!”即“你们当心生欢喜”,此言是以这样的意图而说:“你们已从我这里获得了应得的,住于我所应住之处,我已为你们安排了安稳的住处。”
Atibāḷhanti atidaḷhaṃ atippamāṇaṃ. Mayi byāvaṭāti mayi byāpāraṃ āpannā. Hīnāyāvattitvāti hīnassa gihibhāvassa atthāya āvattitvā; gihī hutvāti attho. Attamanā hothāti tuṭṭhacittā hotha, ‘mayā labhitabbaṃ labhatha, mayā vasitabbaṭṭhāne vasatha, phāsuvihāro vo mayā kato’ti adhippāyena vadati.
958所谓“无想”,即所生起的论议为“无想论”;他们持有此论,故称“无想论者”。于“我是有色者”等中,得禅那者执取遍相之色为我,生起“有色”之见;未得者唯以推论,如邪命外道。又,唯得无色等至者执取无色等至之相为我,生起“无色”之见;未得者唯以推论,如尼犍子。然而,于“无想”这一处,决不可寻求唯一的原因,因为堕于诸见者犹如疯狂者,会执取任何事物。“有色亦无色”,是依执取色与无色的混合而说,此见于得色界、无色界等至者及推论者皆得生起。而“非有色非无色”,则纯为推论者之见。“有边”,是执取小遍相为我者之见。“无边”,是执取无量遍相者之见。“有边亦无边”,是执取上下有边际、横向无边际的遍相为我而生起之见。“非有边非无边”,亦纯为推论者之见。其余一切处,皆为易了之义。
958. Asaññīti pavatto vādo asaññīvādo; so tesaṃ atthīti asaññīvādā. Rūpī attātiādīsu lābhino kasiṇarūpaṃ attāti gahetvā rūpīti diṭṭhi uppajjati; alābhino takkamatteneva , ājīvakānaṃ viya. Lābhinoyeva ca pana arūpasamāpattinimittaṃ attāti gahetvā arūpīti diṭṭhi uppajjati; alābhino takkamatteneva, nigaṇṭhānaṃ viya. Asaññībhāve panettha ekanteneva kāraṇaṃ na pariyesitabbaṃ. Diṭṭhigatiko hi ummattako viya yaṃ vā taṃ vā gaṇhāti. Rūpī ca arūpī cāti rūpārūpamissakagāhavasena vuttaṃ. Ayaṃ diṭṭhi rūpāvacarārūpāvacarasamāpattilābhinopi takkikassāpi uppajjati. Neva rūpī nārūpīti pana ekantato takkikadiṭṭhiyeva. Antavāti parittakasiṇaṃ attato gaṇhantassa diṭṭhi. Anantavāti appamāṇakasiṇaṃ. Antavā ca anantavā cāti uddhamadho sapariyantaṃ tiriyaṃ apariyantaṃ kasiṇaṃ attāti gahetvā uppannadiṭṭhi. Nevantavā nānantavāti takkikadiṭṭhiyeva. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
九法解说之注释
(9.) Navakaniddesavaṇṇanā
960在九法解说中,九种瞋恚事是依它们在有情中如何生起的角度来说的。人之垢,即人的垢秽。九种,指九个部分或九种分类。
960. Navakaniddese nava āghātavatthūnīti sattesu uppattivaseneva kathitāni. Purisānaṃ malānīti purisamalāni. Navavidhāti navakoṭṭhāsā navappabhedā vā.
963以渴爱为缘,即依止于渴爱。遍求,是对色等所缘的遍求,因为当有渴爱时,它才有。得,是获得色等所缘,因为当有遍求时,它才有。决断则有四种:依智、依渴爱、依见、依寻思。其中,‘当知乐之决断,知乐之决断已,当于内随顺乐’(中部·第323经),这是智决断。‘决断有两种:渴爱决断与见决断’(大义释·102),如此而来的百八渴爱所行,是渴爱决断。六十二见,是见决断。而在‘天帝释,欲是寻思之因’(长部·第358经)这部经中,此处所说决断,唯以寻思而来。因为获得利养之后,便仅以寻思来决断可意、不可意,或善、不善——‘这份量我将用于色所缘,这份量用于声等所缘;这份量将成为我的,这份量将成为他人的;这份量我将受用,这份量我将储藏。’因此说‘缘于得而有决断’。
963.Taṇhaṃ paṭiccāti taṇhaṃ nissāya. Pariyesanāti rūpādiārammaṇapariyesanā. Sā hi taṇhāya sati hoti. Lābhoti rūpādiārammaṇapaṭilābho. So hi pariyesanāya sati hoti. Vinicchayo pana ñāṇataṇhādiṭṭhivitakkavasena catubbidho. Tattha ‘‘sukhavinicchayaṃ jaññā, sukhavinicchayaṃ ñatvā ajjhattaṃ sukhamanuyuñjeyyā’’ti (ma. ni. 3.323) ayaṃ ñāṇavinicchayo. ‘‘Vinicchayoti dve vinicchayā – taṇhāvinicchayo ca diṭṭhivinicchayo cā’’ti (mahāni. 102) evaṃ āgatāni aṭṭhasatataṇhāvicaritāni taṇhāvinicchayo. Dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo diṭṭhivinicchayo. ‘‘Chando kho, devānaminda, vitakkanidāno’’ti (dī. ni. 2.358) imasmiṃ pana sutte idha vinicchayoti vutto vitakkoyeva āgato. Lābhaṃ labhitvā hi iṭṭhāniṭṭhaṃ sundarāsundarañca vitakkeneva vinicchināti – ‘ettakaṃ me rūpārammaṇatthāya bhavissati , ettakaṃ saddādiārammaṇatthāya , ettakaṃ mayhaṃ bhavissati, ettakaṃ parassa, ettakaṃ paribhuñjissāmi, ettakaṃ nidahissāmī’ti. Tena vuttaṃ ‘‘lābhaṃ paṭicca vinicchayo’’ti.
‘欲贪’:当以不善寻这样寻思时,对所缘境生起弱贪与强贪。在此,‘欲’是弱贪的别名。‘执取’:即‘我、我所’的强力认定。‘摄受’:以渴爱与邪见之力而执持。‘悭’:不能容忍与他人共有。因此,古师这样解释词义:‘由于生起“愿此稀有之物只属于我,不要成为他人的稀有之物”的心,故称为悭吝。’‘守护’:指关门、藏于箱柜等妥善保护。‘因’:即原因,这是对原因的称呼。‘守护因’:是抽象中性词,意为以守护为因。在执杖等之中,为制止他人而执持杖,称为执杖;执持单刃等武器,称为执刀。争斗:有身争斗和语争斗。前者是对立、冲突,后者是争论。‘你、你’:是不恭敬的称呼,意为‘你、你’。
Chandarāgoti evaṃ akusalavitakkena vitakkite vatthusmiṃ dubbalarāgo ca balavarāgo ca uppajjati. Idañhi idha chandoti dubbalarāgassādhivacanaṃ . Ajjhosānanti ahaṃ mamanti balavasanniṭṭhānaṃ. Pariggahoti taṇhādiṭṭhivasena pariggahakaraṇaṃ. Macchariyanti parehi sādhāraṇabhāvassa asahanatā. Tenevassa porāṇā evaṃ vacanatthaṃ vadanti – ‘‘idaṃ acchariyaṃ mayhameva hotu, mā aññassa acchariyaṃ hotūti pavattattā macchariyanti vuccatī’’ti. Ārakkhoti dvārapidahanamañjusagopanādivasena suṭṭhu rakkhaṇaṃ. Adhikarotīti adhikaraṇaṃ; kāraṇassetaṃ nāmaṃ. Ārakkhādhikaraṇanti bhāvanapuṃsakaṃ; ārakkhahetūti attho. Daṇḍādānādīsu paranisedhanatthaṃ daṇḍassa ādānaṃ daṇḍādānaṃ. Ekatodhārādino satthassa ādānaṃ satthādānaṃ. Kalahoti kāyakalahopi vācākalahopi. Purimo purimo virodho viggaho, pacchimo pacchimo vivādo. Tuvaṃ tuvanti agāravavacanaṃ, tvaṃ tvanti attho.
964964.「动」:即动摇、移动。‘我是动’等一切语句所说的都是慢。因为以‘我’而转起的慢即是动,以‘这是我’而转起的也是,以‘我将成为非想非非想’而转起的也是。其余九句所说的也都是慢。慢,因动摇而称为‘动’,因妄想而称为‘妄想’,因颤动而称为‘颤动’,因戏论而称为‘戏论’。由种种因缘和合而生,故亦称‘有为’。其余各处,意义明显。
964.Iñjitānīti iñjanāni calanāni. Asmīti iñjitametantiādīhi sabbapadehi mānova kathito. Ahanti pavattopi hi māno iñjitameva, ayamahanti pavattopi, nevasaññīnāsaññī bhavissanti pavattopi. Sesanavakehipi mānova kathito. Māno hi iñjanato iñjitaṃ, maññanato maññitaṃ, phandanato phanditaṃ, papañcanato papañcitaṃ. Tehi tehi kāraṇehi saṅkhatattā saṅkhatanti ca vuccati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
(十)十法解说注释
(10.) Dasakaniddesavaṇṇanā
966966.在十法解说中,烦恼即是烦恼事。而此处所说的嫌恨事,是依‘他对我作了不利之事’等,并连同在不应对树桩、荆棘等处生起嫌恨之处所生的嫌恨一起宣说的。
966. Dasakaniddese kilesā eva kilesavatthūni. Āghātavatthūni panettha ‘‘anatthaṃ me acarī’’tiādīnaṃ vasena avikopetabbe khāṇukaṇṭakādimhipi aṭṭhāne uppannāghātena saddhiṃ vuttāni.
970970.在邪性中,邪智:即于恶行中,由思惟方便而造作恶业后,以“我所作甚善”的方式省察而生起的痴。邪解脱:即本未解脱、却自以为解脱。其余各处,意义皆明显可知。
970. Micchattesu micchāñāṇanti pāpakiriyāsu upāyacintāvasena pāpaṃ katvā ‘sukataṃ mayā’ti paccavekkhaṇākārena uppanno moho. Micchāvimuttīti avimuttasseva sato vimuttasaññitā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
渴爱行相解说之阐释
Taṇhāvicaritaniddesavaṇṇanā
973973.在渴爱行相的解说中,“渴爱行相”:指渴爱的现行、渴爱的生起。“依内在”:即依于内在的五蕴。此处是对格用作属格。当依此内在五蕴,以渴爱、慢、邪见而整体执取为“我是”时,便有了“有我是”;其意为:当此执取存在时。于“我是如此”等中,当这样整体执取为“我”时,则有不对比与对比两种执取。其中,不对比:即不依其他形态,唯以自性为所缘而生起“我是如此”;意为于刹帝利等种姓中,以渴爱、慢、邪见而认为“我是这种类型的人”。此为不对比执取。对比执取则有两种——依相等与依不相等。为说明此义,故说“我是这样”与“我是别样”。其中,“我是这样”是依相等而起的对比执取;意为:如同这位是刹帝利,如同这位是婆罗门,我也是如此。“我是别样”是依不相等而起的对比执取;意为:如同这位是刹帝利,如同这位是婆罗门,而我则与此相异,或更卑劣,或更殊胜。以上是依于现在的四种渴爱行相。而“我将是”等四种,则是依于未来说的。其余应知,与前四句所说的方式意义相同。“我是”:我是常。“我成为”:我是无常。或有读作“我成为”“我非成为”。其中,因“存在”而说“成为”,此为常的异名;因“灭坏”故
973. Taṇhāvicaritaniddese taṇhāvicaritānīti taṇhāsamudācārā taṇhāpavattiyo. Ajjhattikassa upādāyāti ajjhattikaṃ khandhapañcakaṃ upādāya. Idañhi upayogatthe sāmivacanaṃ. Asmīti hotīti yadetaṃ ajjhattaṃ khandhapañcakaṃ upādāya taṇhāmānadiṭṭhivasena samūhagāhato ‘asmī’ti hoti, tasmiṃ satīti attho. Itthasmīti hotītiādīsu pana evaṃ samūhato ‘aha’nti gahaṇe sati tato anupanidhāya ca upanidhāya cāti dvidhā gahaṇaṃ hoti. Tattha anupanidhāyāti aññaṃ ākāraṃ anupagamma sakabhāvameva ārammaṇaṃ katvā ‘itthasmī’ti hoti; khattiyādīsu ‘idaṃpakāro aha’nti evaṃ taṇhāmānadiṭṭhivasena hotīti attho. Idaṃ tāva anupanidhāya gahaṇaṃ. Upanidhāya gahaṇaṃ pana duvidhaṃ hoti – samato ca asamato ca. Taṃ dassetuṃ evasmīti ca aññathāsmīti ca vuttaṃ. Tattha evasmīti idaṃ samato upanidhāya gahaṇaṃ; yathā ayaṃ khattiyo, yathā ayaṃ brāhmaṇo, evaṃ ahampīti attho. Aññathāsmīti idaṃ pana asamato gahaṇaṃ; yathāyaṃ khattiyo, yathāyaṃ brāhmaṇo, tato aññathā ahaṃ hīno vā adhiko vāti attho. Imāni tāva paccuppannavasena cattāri taṇhāvicaritāni. Bhavissantiādīni pana cattāri anāgatavasena vuttāni. Sesaṃ purimacatukke vuttanayeneva attho veditabbo. Asmīti sassato asmi. Sātasmīti asassato asmi. Asasmīti satasmīti vā pāṭho. Tattha atthīti asaṃ; niccassetaṃ adhivacanaṃ. Sīdatīti sataṃ; aniccassetaṃ adhivacanaṃ. Iti imāni dve sassatucchedavasena vuttānīti veditabbāni. Ito parāni siyantiādīni cattāri saṃsayaparivitakkavasena vuttāni. Tāni purimacatukke vuttanayeneva atthato veditabbāni. Apāhaṃ siyantiādīni pana cattāri ‘‘api nāmāhaṃ bhaveyya’’nti evaṃ patthanākappanavasena vuttāni. Tāni purimacatukke vuttanayeneva veditabbāni. Evametesu –
Dve diṭṭhisīsā cattāro, suddhasīsā sīsamūlakā;
所谓“各三种”,当知这些为十八。
Tayo tayoti etāni, aṭṭhārasa vibhāvaye.
其中,依常见与断见所说的两种,称为“见首”;“我是”“我将是”“我可能”“啊,但愿我成为”这四种是“纯首”;“我是如此”等各各三种,共十二种,称为“以首为根”。如是,当知这些即为:两种见首、四种纯首、十二以首为根,共十八种渴爱行相法。
Etesu hi sassatucchedavasena vuttā dve diṭṭhisīsā nāma. Asmīti, bhavissanti, siyanti, apāhaṃ siyanti ete cattāro suddhasīsāeva. Itthasmīti ādayo tayo tayoti dvādasa sīsamūlakā nāmāti. Evamete dve diṭṭhisīsā, cattāro suddhasīsā, dvādasa sīsamūlakāti aṭṭhārasa taṇhāvicaritadhammā veditabbā.
974974. 今为依次分别显示这些法,故起“如何有‘我是’”等言。其中,“不区分任何法”:即于色、受等诸法中,不作任何区分,不逐一来执取,而是总执为一。得“我是”之欲:即毫无遗漏地执取五蕴,生起“我”之渴爱。于慢与邪见,方法亦然。在此,虽为解说渴爱行相,然慢与邪见不离渴爱,故于此一并开示。或者,以渴爱为首,亦指出三种戏论。为与彼指相应解说,亦取慢与邪见。或者,在显示渴爱戏论时,为兼示其余戏论而如是说。
974. Idāni paṭipāṭiyāva te dhamme bhājetvā dassetuṃ kathañca asmīti hotītiādi āraddhaṃ. Tattha kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvāti rūpavedanādīsu kañci ekadhammampi avinibbhogaṃ katvā, ekekato aggahetvā, samūhatova gahetvāti attho. Asmīti chandaṃ paṭilabhatīti pañcakkhandhe niravasesato gahetvā ‘aha’nti taṇhaṃ paṭilabhati. Mānadiṭṭhīsupi eseva nayo. Tattha kiñcāpi ayaṃ taṇhāvicaritaniddeso, mānadiṭṭhiyo pana na vinā taṇhāya, tasmā tadekaṭṭhavasena idha vuttā. Taṇhāsīsena vā papañcattayampi uddiṭṭhaṃ. Taṃ uddesānurūpeneva niddisitumpi mānadiṭṭhiyo gahitā. Taṇhāpapañcaṃ vā dassento teneva saddhiṃ sesapapañcepi dassetuṃ evamāha.
当它存在时,这些戏论便生起——意思是,当依“于‘我是’而得欲”等方法所开示的三种戏论存在时,随后便又生起这些“我是此相者”等戏论。
Tasmiṃ sati imāni papañcitānīti tasmiṃ ‘‘asmīti chandaṃ paṭilabhatī’’tiādinā nayena vutte papañcattaye sati puna imāni ‘‘itthasmīti vā’’tiādīni papañcitāni hontīti attho.
于“我是刹帝利”等句中,应如此了知其义:依灌顶、军队、大臣等而认为“我是刹帝利”;依咒语、禅定、担任祭司等而认为“我是婆罗门”;依耕作、牧牛等而认为“我是吠舍”;依执刀杖及卑下业而认为“我是首陀罗”;依在家的标志而认为“我是居士”。如是,“我是此相者”便成就:即像这样,在刹帝利等之中,于自身生起刹帝利等种类之相后,便成为“我是此相种类者”。
Khattiyosmītiādīsu abhisekasenāmaccādinā ‘khattiyo ahaṃ’, mantajjhena porohiccādinā ‘brāhmaṇo ahaṃ’, kasigorakkhādinā ‘vesso ahaṃ’, asitabyābhaṅgitāya ‘suddo ahaṃ’ , gihibyañjanena ‘gahaṭṭho aha’nti iminā nayena attho veditabbo. Evaṃ itthasmīti hotīti evaṃ khattiyādīsu khattiyādippakāraṃ attani uppādayitvā ‘itthaṃpakāro aha’nti hoti.
于“如某人是刹帝利”等句中,应如此了知其义:如同某人依灌顶、军队、大臣等而为刹帝利,同样地“我也是刹帝利”。第二种情形中,应如此了知其义:“如同某人依灌顶、军队、大臣等而为刹帝利,我并非像那样是刹帝利,然而我比他低劣或殊胜”。于“将是”等解说中,亦同此理。
Yathā so khattiyotiādīsu ‘yathā so abhisekasenāmaccādinā khattiyo, tathā ‘ahampi khattiyo’ti iminā nayena attho veditabbo. Dutiyanaye ‘yathā so abhisekasenāmaccādinā khattiyo, nāhaṃ tathā khattiyo; ahaṃ pana tato hīno vā seṭṭho vā’ti iminā nayena attho veditabbo. Bhavissantiādiniddesādīsupi eseva nayo.
975如此,依内在分析了渴爱行相之后,现在为分析依外在的渴爱行相,而说“其中哪些是”等。其中,“依外在的”是指依于外在的五蕴。此处属格也用作宾格义。“以此”即以此色……乃至以此识。其余部分在列举阶段,应依已说的方法来理解。
975. Evaṃ ajjhattikassa upādāya taṇhāvicaritāni bhājetvā idāni bāhirassa upādāya taṇhāvicaritāni bhājetuṃ tattha katamānītiādimāha. Tattha bāhirassa upādāyāti bāhiraṃ khandhapañcakaṃ upādāya. Idampi hi upayogatthe sāmivacanaṃ. Imināti iminā rūpena vā…pe… viññāṇena vā. Avasesaṃ pana uddesavāre tāva vuttanayeneva veditabbaṃ.
976在解说阶段,“作了区分”是指予以分别。在“以此,于‘我是’获得欲”等句中,应如是解义:即以此色……乃至以此识,如此取五蕴之一分,以此而生起“我”的欲等。
976. Niddesavāre pana avakāriṃ karitvāti vinibbhogaṃ katvā. Iminā asmīti chandaṃ paṭilabhatītiādīsu iminā rūpena vā…pe… viññāṇena vāti evaṃ pañcakkhandhe ekadesato gahetvā iminā ‘aha’nti chandādīni paṭilabhatīti evamattho veditabbo.
在“以此,我是刹帝利”等句中,应依前一种方式来理解其义:即“以此伞盖,或以此剑,或以此灌顶、军队、大臣等,我是刹帝利”。此处,“以此”仅是字词的差别。
Iminā khattiyosmītiādīsu ‘iminā chattena vā khaggena vā abhisekasenāmaccādinā vā khattiyo aha’nti evaṃ purimanayeneva attho veditabbo. Imināti padamattameva hettha viseso.
在“如彼是刹帝利”等句中,“以此”仅是所用字词之别。因此,依此而作此连结:正如彼为刹帝利,同样,我也是以此剑、此伞盖、此灌顶、军队、大臣等而为刹帝利。如此,应在一切句中了知其义。在“以此,我是常”中,则对五蕴不加区分,于色等诸法中仅执取一法为“我”,而认为“以此剑或以此伞盖,我是常、是恒”。对于断灭见,亦以同样方法;其余一切处,当依前说之理了知。
Yathā so khattiyotiādīsupi imināti vuttapadameva viseso. Tasmā tassa vasena yathā khattiyo, evaṃ ahampi iminā khaggena vā chattena vā abhisekasenāmaccādinā vā khattiyoti evaṃ yojetvā sabbapadesu attho veditabbo. Iminā niccosmīti pañcakkhandhe anavakāriṃ katvā rūpādīsu ekameva dhammaṃ ‘aha’nti gahetvā ‘iminā khaggena vā chattena vā ahaṃ nicco dhuvo’ti maññati. Ucchedadiṭṭhiyampi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha vuttanayeneva veditabbaṃ.
如是,过去的三十六种:即一一有情的过去有三十六种。未来的三十六种:即一一有情的未来有三十六种。现在的三十六种:即一一有情,或依所得而有多数有情的现在三十六种。然而,应知一切众生,于过去必定有三十六种,于未来有三十六种,于现在有三十六种。因为众生具有无量、不相似的渴爱、慢、见的差别。成为一百零八种渴爱行相:此处应见其义为,成为此一百零八之数的渴爱行相。其余一切处,仅为意义显了。
Iti evarūpāni atītāni chattiṃsāti ekekassa puggalassa atīte chattiṃsa. Anāgatāni chattiṃsāti ekekasseva anāgate chattiṃsa. Paccuppannāni chattiṃsāti ekekassa vā puggalassa yathālābhavasena bahunaṃ vā paccuppanne chattiṃsa. Sabbasattānaṃ pana ekaṃseneva atīte chattiṃsa, anāgate chattiṃsa, paccuppanne chattiṃsāti veditabbāni. Anantā hi asadisataṇhāmānadiṭṭhibhedā sattā. Aṭṭhataṇhāvicaritasataṃ hotīti ettha pana aṭṭhasatasaṅkhātaṃ taṇhāvicaritaṃ hotīti evamattho daṭṭhabbo. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
见处解说之阐释
Diṭṭhigataniddesavaṇṇanā
977977. 于见处解说中,“于《梵网》之记说”,即指名为《梵网》的记说,亦即长部第一经。“为世尊所说”,指由导师亲自证知而说。于“四种常见论者”等处,应依《梵网》中所说的方法,了知其分类与意义,即“他们尊者沙门婆罗门,依何、缘何而成为常见论者,以四种理由安立常恒之我及世间”等。
977. Diṭṭhigataniddese brahmajāle veyyākaraṇeti brahmajālanāmake veyyākaraṇe, dīghanikāyassa paṭhamasuttante. Vuttāni bhagavatāti satthārā sayaṃ āhacca bhāsitāni. Cattāro sassatavādātiādīsu ‘‘te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha sassatavādā sassataṃ attānañca lokañca paññāpenti catūhi vatthūhī’’tiādinā (dī. ni. 1.29-30) brahmajāle vuttanayeneva pabhedo ca attho ca veditabboti.