13. 无量分别
13. Appamaññāvibhaṅgo
1. 经分别释义
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
642642. 其后,在《无量分别》中,“四种”是数量的限定。“无量”者:由遍满无量的缘故而称为无量。这些心以所缘无量而遍满无量的众生,或即使对单一众生也以无余遍满的方式遍满,因此由遍满无量的缘故而称为无量。此处“比丘”是指此教法中的比丘。“与慈俱行”即具有慈。“以心”即用心。“一个方向”即对一个方向。这是就最初所摄取的众生,而说遍满属于那一方的众生。“遍满后”即触及之后,将其作为所缘。“住”即安住于以梵住为依止的威仪。同样地,“第二”等,意思是如同在东方等方向中,遍满任意一个方向而住之后,对第二、第三、第四方向也是如此。
642. Idāni tadanantare appamaññāvibhaṅge catassoti gaṇanaparicchedo. Appamaññāyoti pharaṇaappamāṇavasena appamaññāyo. Etā hi ārammaṇavasena appamāṇe vā satte pharanti, ekasattampi vā anavasesapharaṇavasena pharantīti pharaṇaappamāṇavasena appamaññāyoti vuccanti. Idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane bhikkhu. Mettāsahagatenāti mettāya samannāgatena. Cetasāti cittena. Ekaṃ disanti ekissā disāya. Paṭhamapariggahitaṃ sattaṃ upādāya ekadisāpariyāpannasattapharaṇavasena vuttaṃ. Pharitvāti phusitvā ārammaṇaṃ katvā. Viharatīti brahmavihārādhiṭṭhitaṃ iriyāpathavihāraṃ pavatteti. Tathā dutiyanti yathā puratthimādīsu disāsu yaṃ kiñci ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tatheva tadanantaraṃ dutiyaṃ tatiyaṃ catutthañcāti attho.
“如此向上”即依同样的方法而说为向上的方向。“向下、向横向”即对向下的方向和横向的方向也是如此。在此,“向下”指下方,“横向”指诸方角。如此,于一切方向中,如同在调马场上调教马匹一般,引导、回导与慈俱行之心——这便是在逐一摄取每一方向后,按方向遍满慈心的展示。而“一切处”等,则是为了显示不按方向的遍满而说。其中,“一切处”即于一切地方。“以一切处自我等同”意为:对于一切低、中、高,朋友、怨敌、中立等各类众生,不作“这是其他众生”的区分,而视同自身一般遍满;或者,“以一切处自我等同”即以完整的心意状态,丝毫不向外散乱。“一切有”即遍摄一切众生,与一切众生相连之义。“世间”指众生世间。
Iti uddhanti teneva ca nayena uparimaṃ disanti vuttaṃ hoti. Adho tiriyanti adhodisampi tiriyaṃdisampi evameva. Ettha ca adhoti heṭṭhā, tiriyanti anudisā. Evaṃ sabbadisāsu assamaṇḍale assamiva mettāsahagataṃ cittaṃ sāretipi paccāsāretipīti ettāvatā ekamekaṃ disaṃ pariggahetvā odhiso mettāpharaṇaṃ dassitaṃ. Sabbadhītiādi pana anodhiso dassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha sabbadhīti sabbattha. Sabbattatāyāti sabbesu hīnamajjhimukkaṭṭhamittasapattamajjhattādippabhedesu attatāya ‘ayaṃ parasatto’ti vibhāgaṃ akatvā attasamatāyāti vuttaṃ hoti; atha vā sabbattatāyāti sabbena cittabhāvena īsakampi bahi avikkhipamānoti vuttaṃ hoti. Sabbāvantanti sabbasattavantaṃ, sabbasattayuttanti attho. Lokanti sattalokaṃ.
然而,由于显示了“广大的”等异名,此处再次宣说“与慈俱行”。或者,因为在此不像分向遍满那样再次使用“同样地”或“如此”一词,所以又说了“与慈俱行之心”;或者,这是以结语的方式而说。在“广大的”中,应以遍满来理解其广大性。然而,就地之层面而言,那是广大;就熟练之层面而言,那是无量;就众生所缘之层面而言,也是无量;由于断除了嗔恚的敌对,故为无怨;由于断除了忧恼,故为无恼、无苦。这就是以“与慈俱行之心”等方法安立的论母之义。
Vipulenātievamādipariyāyadassanato panettha puna ‘‘mettāsahagatenā’’ti vuttaṃ. Yasmā vā ettha odhiso pharaṇe viya puna ‘tathā’saddo ‘iti’saddo vā na vutto, tasmā puna ‘‘mettāsahagatena cetasā’’ti vuttaṃ; nigamanavasena vā etaṃ vuttaṃ. Vipulenāti ettha ca pharaṇavasena vipulatā daṭṭhabbā. Bhūmivasena pana taṃ mahaggataṃ, paguṇavasena appamāṇaṃ, sattārammaṇavasena ca appamāṇaṃ, byāpādapaccatthikappahānena averaṃ, domanassappahānato abyāpajjhaṃ, niddukkhanti vuttaṃ hoti. Ayaṃ tāva ‘‘mettāsahagatena cetasā’’tiādinā nayena ṭhapitāya mātikāya attho.
643现在,对于以“诸比丘,如何以与慈俱行之心……”等方法所说的分别解说,在此,由于此业处适合嗔行者,因此为显示能使慈达到安止的、作为慈之基础的那种人,而说“譬如对一个人”等。其中,“譬如”是表示比喻的不变词,意为“如同对一个人”。“可爱的”即令人喜爱。“可意的”即令心增长。其中,由于先前的共住或现前的利益而成为“可爱”;由于具足戒等功德而成为“可意”;或者,依布施与平等性可知为可爱性,依爱语与利行可知为可意性。又因为在此,依可爱性而断除这种嗔恚,由此慈能遍满安乐;依可意性,舍心不止,惭与愧现前,由此被惭与愧守护的慈便不退失,因此以此为喻而说“可爱的、可意的”。“应以慈遍满”即应以慈遍满;意思是应对那人修慈、令慈生起。“同样地,对一切众生”意思是,如同对可爱的人遍满慈,同样地,以对那人达到安止、获得自在的慈,次第遍满包含中立者和怨敌在内的一切众生。“慈爱、慈相”等词的意义如前所述。
643. Idāni yadetaṃ ‘‘kathañca, bhikkhave, mettāsahagatena cetasā’’tiādinā nayena vuttaṃ padabhājanīyaṃ, tattha yasmā idaṃ kammaṭṭhānaṃ dosacaritassa sappāyaṃ, tasmā yathārūpe puggale ayaṃ mettā appanaṃ pāpuṇāti, taṃ mettāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ tāva dassetuṃ seyyathāpi nāma ekaṃ puggalantiādi vuttaṃ. Tattha seyyathāpi nāmāti opammatthe nipāto, yathā ekaṃ puggalanti attho. Piyanti pemanīyaṃ. Manāpanti hadayavuḍḍhikaraṃ. Tattha pubbeva sannivāsena paccuppannahitena vā piyo nāma hoti, sīlādiguṇasamāyogena manāpo nāma; dānasamānattatāhi vā piyatā, piyavacanaatthacariyatāhi manāpatā veditabbā. Yasmā cettha piyatāya imassa byāpādassa pahānaṃ hoti, tato mettā sukhaṃ pharati, manāpatāya udāsīnatā na saṇṭhāti, hirottappañca paccupaṭṭhāti, tato hirottappānupālitā mettā na parihāyati, tasmā taṃ upamaṃ katvā idaṃ vuttaṃ – piyaṃ manāpanti. Mettāyeyyāti mettāya phareyya; tasmiṃ puggale mettaṃ kareyya pavatteyyāti attho. Evamevasabbe satteti yathā piyaṃ puggalaṃ mettāyeyya, evaṃ tasmiṃ puggale appanāppattāya vasībhāvaṃ upagatāya mettāya majjhattaverisaṅkhātepi sabbe satte anukkamena pharatīti attho. Metti mettāyanātiādīni vuttatthāneva.
644644. “或向方角”一词,是为了阐明“或向横向”的意义而说。
644.Vidisaṃ vāti padaṃ tiriyaṃ vāti etassa atthavibhāvanatthaṃ vuttaṃ.
645645. “遍满后”:即以取为所缘的方式触及之后。“胜解后”:即以殊胜的方式释放之后,意思是如同箭已释放,善释放、善展开、善扩展那般释放之后。
645.Pharitvāti ārammaṇakaraṇavasena phusitvā. Adhimuñcitvāti adhikabhāvena muñcitvā, yathā muttaṃ sumuttaṃ hoti suppasāritaṃ suvitthataṃ tathā muñcitvāti attho.
648648. 在“一切处”等解说中,因为这三个词都是总括一切的,所以为了显示它们的共同意义,而说“以一切、一切”等。其意义如前文所述。
648.Sabbadhiādiniddese yasmā tīṇipi etāni padāni sabbasaṅgāhikāni, tasmā nesaṃ ekatova atthaṃ dassetuṃ sabbena sabbantiādi vuttaṃ. Tassattho heṭṭhā vuttoyeva.
650在“广大的”等词的解说中:由于达到安止后,以遍满无量众生的方式而成为“广大的”,那必然依于地(遍)而成为“大的”。而“大的”,以无量所缘境而成为“无量的”。“无量的”,以摧破怨敌而成为“无怨的”。“无怨的”,以断除恼害而成为“无恼的”。因此说“凡是广大的,即是大的”等。在此,“无怨”与“无恼”是就语法词性的变化而言;或者,应与“意”连结:凡是无量的心,即是无怨的意;凡是无怨的,即是无恼的。又,于此应知,下面的词是上面词的意义,或上面的词是下面词的意义。
650.Vipulādiniddese yasmā yaṃ appanāppattaṃ hutvā anantasattapharaṇavasena vipulaṃ, taṃ niyamato bhūmivasena mahaggataṃ hoti. Yañca mahaggataṃ taṃ appamāṇagocaravasena appamāṇaṃ. Yaṃ appamāṇaṃ taṃ paccatthikavighātavasena averaṃ. Yañca averaṃ taṃ vihatabyāpajjatāya abyāpajjaṃ. Tasmā ‘‘yaṃ vipulaṃ taṃ mahaggata’’ntiādi vuttaṃ. Avero abyāpajjoti cettha liṅgavipariyāyena vuttaṃ. Manena vā saddhiṃ yojanā kātabbā – yaṃ appamāṇaṃ cittaṃ, so avero mano; yo avero so abyāpajjoti. Apicettha heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ padaṃ uparimassa uparimassa, uparimaṃ vā uparimaṃ heṭṭhimassa heṭṭhimassa atthotipi veditabbo.
653“譬如对一个不幸、恶行具足的人”——这也是为了显示作为悲悯所依之人而说。对于这样的人,能生起强烈的悲悯。其中,“不幸的”指已到达与苦共俱的状态。“恶行具足”指具足身恶行等。或者,依趣、家族、财富等而处于黑暗状态者,是“不幸的”;由于具足身恶行等而处于趣向黑暗的状态者,是“恶行具足”的。于此应这样理解其义。
653.Seyyathāpi nāma ekaṃ puggalaṃ duggataṃ durupetanti idampi karuṇāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Evarūpasmiñhi puggale balavakāruññaṃ uppajjati. Tattha duggatanti dukkhena samaṅgībhāvaṃ gataṃ. Durupetanti kāyaduccaritādīhi upetaṃ. Gatikulabhogādivasena vā tamabhāve ṭhito puggalo duggato, kāyaduccaritādīhi upetattā tamaparāyaṇabhāve ṭhito durupetoti evamettha attho veditabbo.
663“一个可爱、可意的人”——这也是为了显示作为喜(muditā)所依之人而说。其中应知:依趣、家族、财富等而处于光明状态者,是“可爱”的;由于具足身善行等而处于趣向光明的状态者,是“可意”的。
663.Ekaṃ puggalaṃ piyaṃ manāpanti idampi muditāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tattha gatikulabhogādivasena jotibhāve ṭhito piyo, kāyasucaritādīhi upetattā jotiparāyaṇabhāve ṭhito manāpoti veditabbo.
673“既非可意亦非不可意”——这也是为了指出作为舍所依的个人而说。其中应知:由于未达到朋友的状态,故非可意;由于未达到非友的状态,故非不可意。此处其余应说的,全如前面心生品(cittuppādakaṇḍa)中所说。这些业处的修习方法,也在《清净道论》中详细开示了。
673.Neva manāpaṃ na amanāpanti idampi upekkhāya vatthubhūtaṃ puggalaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tattha mittabhāvaṃ asampattatāya neva manāpo, amittabhāvaṃ asampattatāya na amanāpoti veditabbo. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ heṭṭhā cittuppādakaṇḍe vuttameva. Bhāvanāvidhānampi etesaṃ kammaṭṭhānānaṃ visuddhimagge vitthārato kathitamevāti.
二、阿毗达摩分别注释
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
阿毗达摩分别,无论从善、异熟还是唯作的角度,皆依前面心生品中所分别的方式而作分别。其义理也应依彼处所说的方法来了知。
Abhidhammabhājanīyaṃ kusalatopi vipākatopi kiriyatopi heṭṭhā cittuppādakaṇḍe bhājitanayeneva bhājitaṃ. Atthopissa tattha vuttanayeneva veditabbo.
三、问分注释
3. Pañhāpucchakavaṇṇanā
在问分中,应随顺巴利文而了知慈等为善等。然而在所缘三法中,于三个三法中,一切均属“不应说所缘”。在内所缘三法中,则为“外所缘”。但在此无量分别中,正自觉者于经分别中仅说世间之无量,于阿毗达摩分别与问分中亦复如是。由于这三种理趣皆属世间,故同为一终。如是,此无量分别亦是摄取三转后所作之分别显示。
Pañhāpucchake pāḷianusāreneva mettādīnaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana sabbāpi tīsu tikesu navatabbārammaṇā eva. Ajjhattārammaṇattike bahiddhārammaṇāti. Imasmiṃ pana appamaññāvibhaṅge sammāsambuddhena suttantabhājanīyepi lokiyā eva appamaññāyo kathitā, abhidhammabhājanīyepi pañhāpucchakepi. Tayopi hi ete nayā lokiyattā ekaparicchedā eva. Evamayaṃ appamaññāvibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.