12. 禅那分别
12. Jhānavibhaṅgo
经分别
1. Suttantabhājanīyaṃ
508508. 紧接着,在禅那分别中,首先为整个经分别安立了论母。其中,“在此”一词,显示为已成就前行资具、能生起一切种类禅那之人所依止的教法,并遮遣其他教法有此情形。正如所说:“诸比丘,唯此处有沙门……其余外道沙门则空无所有”(《增支部》4.241)。“比丘”一词,即显示为能生起诸禅那者。“以巴帝摩卡律仪防护而住”一句,显示他安住于巴帝摩卡律仪之中。“住”一句,显示他具足与之相应的安住状态。“行处具足”一句,显示那在下能助成巴帝摩卡律仪、在上能助成禅那修习之法。“于微细罪亦见怖畏”一句,显示他不从巴帝摩卡退堕的性质。“受持”一句,显示他对诸学处无余执取。“学”一句,显示他具足学处的状态。“于诸学处”一句,显示所应学之法。
508. Idāni tadanantare jhānavibhaṅge yā tāva ayaṃ sakalassāpi suttantabhājanīyassa paṭhamaṃ mātikā ṭhapitā, tattha idhāti vacanaṃ pubbabhāgakaraṇīyasampadāya sampannassa sabbappakārajjhānanibbattakassa puggalassa sannissayabhūtasāsanaparidīpanaṃ, aññasāsanassa ca tathābhāvapaṭisedhanaṃ. Vuttañhetaṃ – ‘‘idheva, bhikkhave, samaṇo…pe… suññā parappavādā samaṇehi aññehī’’ti (a. ni. 4.241). Bhikkhūti tesaṃ jhānānaṃ nibbattakapuggalaparidīpanaṃ. Pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti idamassa pātimokkhasaṃvare patiṭṭhitabhāvaparidīpanaṃ. Viharatīti idamassa tadanurūpavihārasamaṅgībhāvaparidīpanaṃ. Ācāragocarasampannoti idamassa heṭṭhā pātimokkhasaṃvarassa upari jhānānuyogassa ca upakāradhammaparidīpanaṃ. Aṇumattesu vajjesu bhayadassāvīti idamassa pātimokkhato acavanadhammatāparidīpanaṃ. Samādāyāti idamassa sikkhāpadānaṃ anavasesato ādānaparidīpanaṃ. Sikkhatīti idamassa sikkhāya samaṅgībhāvaparidīpanaṃ. Sikkhāpadesūti idamassa sikkhitabbadhammaparidīpanaṃ.
“于诸根”一句,显示他防护根门的基础;也有人说,显示应守护的范围。“根门防护”一句,显示他在六根门中已善加防护的状态。“于食知量”一句,显示他知足等功德。“初夜后夜精勤修习警寤瑜伽”一句,显示他具足精勤之因缘。“恒常精勤”一句,显示他以慧所摄持的精进,恒常精勤。“修习菩提分法”一句,显示其修行属于通达分。
Indriyesūti idamassa guttadvāratāya bhūmiparidīpanaṃ; rakkhitabbokāsaparidīpanantipi vadanti eva. Guttadvāroti idamassa chasu dvāresu saṃvihitārakkhabhāvaparidīpanaṃ. Bhojane mattaññūti idamassa santosādiguṇaparidīpanaṃ. Pubbarattāpararattaṃ jāgariyānuyogamanuyuttoti idamassa kāraṇabhāvaparidīpanaṃ. Sātaccaṃnepakkanti idamassa paññāpariggahitena vīriyena sātaccakāritāparidīpanaṃ . Bodhipakkhikānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyuttoti idamassa paṭipattiyā nibbedhabhāgiyattaparidīpanaṃ.
“他于前进……于沉默时,是正知而作者”一句,是表明他于一切时中具足念与正知。“他亲近远离的坐卧处”一句,是表明他择取了适当的坐卧处。“阿兰若……适合独处”一句,是表明坐卧处的种类、过患与功德。“他或住阿兰若”一句,是表明他与上述坐卧处相应相合的状态。“结跏趺坐”一句,是表明适合修习的威仪。“置念于面前”一句,是表明修习的起始。“他于世间断除贪欲”等,则是表明他通过修习业处而断除诸盖。对于已断除诸盖者,“离诸欲……”等,便依次表明诸禅那的生起。
So abhikkante…pe… tuṇhībhāve sampajānakārī hotīti idamassa sabbattha satisampajaññasamannāgatattaparidīpanaṃ. So vivittaṃ senāsanaṃ bhajatīti idamassa anurūpasenāsanapariggahaparidīpanaṃ. Araññaṃ…pe… paṭisallānasāruppanti idamassa senāsanappabhedanirādīnavatānisaṃsaparidīpanaṃ. Soaraññagato vāti idamassa vuttappakārena senāsanena yuttabhāvaparidīpanaṃ. Nisīdatīti idamassa yogānurūpairiyāpathaparidīpanaṃ. Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti idamassa yogārambhaparidīpanaṃ. So abhijjhaṃ loke pahāyātiādi panassa kammaṭṭhānānuyogena nīvaraṇappahānaparidīpanaṃ. Tasseva pahīnanīvaraṇassa vivicceva kāmehītiādi paṭipāṭiyā jhānuppattiparidīpanaṃ.
再者,此处的“比丘”,是指在此教法中能生起禅那的比丘。如今,既然能生起禅那的比丘应当清净四种戒,因此,“以巴帝摩卡律仪防护而住”一句,指示巴帝摩卡律仪戒的清净;“行处具足”等,指示活命遍净戒;“受持而学于诸学处”一句,指示对那两种戒的无余执取;“于诸根门防护”一句,指示根律仪戒;“于食知量”一句,指示资具依止戒。“初夜后夜”等,则指示对于已安住于戒者,有助于禅那修习的诸法。“他于前进”等,指示为了令那些法不退失及业处不忘失,而结合念与正知。“他亲近远离”等,指示执取与修习相应的坐卧处。“他或住阿兰若”等,指示前往那座坐卧处者,与禅那相应的威仪以及禅那修习的起始。“他断除贪欲”等,指示通过禅那修习的起始而断除禅那的敌对法。“他断除这五盖”等,则指示如此已断除禅那敌对法者,一切禅那的生起次第。
Api ca idha bhikkhūti imasmiṃ sāsane jhānuppādako bhikkhu. Idāni yasmā jhānuppādakena bhikkhunā cattāri sīlāni sodhetabbāni, tasmāssa pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti iminā pātimokkhasaṃvarasīlavisuddhiṃ upadisati. Ācāragocarasampannotiādinā ājīvapārisuddhisīlaṃ. Samādāya sikkhati sikkhāpadesūti iminā tesaṃ dvinnaṃ sīlānaṃ anavasesato ādānaṃ. Indriyesu guttadvāroti iminā indriyasaṃvarasīlaṃ. Bhojane mattaññūti iminā paccayasannissitasīlaṃ. Pubbarattāpararattantiādinā sīle patiṭṭhitassa jhānabhāvanāya upakārake dhamme. So abhikkantetiādinā tesaṃ dhammānaṃ aparihānāya kammaṭṭhānassa ca asammosāya satisampajaññasamāyogaṃ. So vivittantiādinā bhāvanānurūpasenāsanapariggahaṃ. Soaraññagato vātiādinā taṃ senāsanaṃ upagatassa jhānānurūpairiyāpathañceva jhānabhāvanārambhañca. So abhijjhantiādinā jhānabhāvanārambhena jhānapaccanīkadhammappahānaṃ. So ime pañca nīvaraṇe pahāyātiādinā evaṃ pahīnajjhānapaccanīkadhammassa sabbajjhānānaṃ uppattikkamaṃ upadisatīti.
509509. 现在,为了将已安立的论母依次分别而显示,便开始了“于此见……”等解说。其中,“于此见……”等十个词,所说的正是那名为三学的、一切知佛陀的教法。因为此教法为世尊佛陀所见,故称为“见”;因可被认可,故称为“忍”;因可被喜好,故称为“好”;因可被执取,故称为“执取”;从真实义而言,称为“法”;从应学义而言,称为“律”;合此二者,亦称为“法律”;从已宣说之义,称为“圣言”;从最上梵行之义,称为“梵行”;从给予教诫之义,称为“师教”。因此,于“于此见……”等中,即是在此佛陀之见、在此佛陀之忍、在此佛陀之好、在此佛陀之执取、在此佛陀之法、在此佛陀之律中。
509. Idāni yathānikkhittaṃ mātikaṃ paṭipāṭiyā bhājetvā dassetuṃ idhāti imissā diṭṭhiyātiādi āraddhaṃ. Tattha imissā diṭṭhiyātiādīhi dasahi padehi sikkhattayasaṅkhātaṃ sabbaññubuddhasāsanameva kathitaṃ. Tañhi buddhena bhagavatā diṭṭhattā diṭṭhīti vuccati. Tasseva khamanavasena khanti, ruccanavasena ruci, gahaṇavasena ādāyo, sabhāvaṭṭhena dhammo, sikkhitabbaṭṭhena vinayo, tadubhayenāpi dhammavinayo, pavuttavasena pāvacanaṃ, seṭṭhacariyaṭṭhena brahmacariyaṃ, anusiṭṭhidānavasena satthusāsananti vuccati. Tasmā imissā diṭṭhiyātiādīsu imissā buddhadiṭṭhiyā, imissā buddhakhantiyā, imissā buddharuciyā, imasmiṃ buddhaādāye, imasmiṃ buddhadhamme, imasmiṃ buddhavinaye.
果德弥,你应当知道这样的法:‘这些法导致贪染而非离贪,导致结缚而非离缚,导致积聚而非损减,导致执取而非舍离,导致多欲而非少欲,导致不知足而非知足,导致聚会而非远离,导致懈怠而非精进勤勉,导致难养而非易养。’果德弥,你应当决断地持守:‘这不是法,这不是律,这不是师教。’果德弥,你应当知道这样的法:‘这些法导致离贪而非贪染,导致离缚而非结缚,导致损减而非积聚,导致舍离而非执取,导致少欲而非多欲,导致知足而非不知足,导致远离而非聚会,导致精进勤勉而非懈怠,导致易养而非难养。’果德弥,你应当决断地持守:‘这是法,这是律,这是师教。’
‘‘Ye ca kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi – ‘ime dhammā sarāgāya saṃvattanti no virāgāya, saṃyogāya saṃvattanti no visaṃyogāya, ācayāya saṃvattanti no apacayāya, upādāya saṃvattanti no paṭinissaggiyā, mahicchatāya saṃvattanti no appicchatāya, asantuṭṭhiyā saṃvattanti no santuṭṭhiyā, saṅgaṇikāya saṃvattanti no pavivekāya, kosajjāya saṃvattanti no vīriyārambhāya, dubbharatāya saṃvattanti no subharatāyā’ti ekaṃsena hi, gotami, dhāreyyāsi – ‘neso dhammo, neso vinayo, netaṃ satthusāsana’nti. Ye ca kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi – ‘ime dhammā virāgāya saṃvattanti no sarāgāya…pe… subharatāya saṃvattanti no dubbharatāyā’ti. Ekaṃsena hi, gotami, dhāreyyāsi – ‘eso dhammo, eso vinayo, etaṃ satthusāsana’’nti (a. ni. 8.53; cūḷava. 406).
如是说时,当知此义即在此佛陀的法与律中,在此佛陀的教语中,在此佛陀的梵行中,在此佛陀的大师教中。
Evaṃ vutte imasmiṃ buddhadhammavinaye , imasmiṃ buddhapāvacane, imasmiṃ buddhabrahmacariye, imasmiṃ buddhasatthusāsaneti evamattho veditabbo.
再者,此整个教法——即所谓三学——由世尊所见故、以正见为缘故、以正见为先导故,称为‘见’;依世尊之堪忍义,称为‘忍’;依认可义,称为‘认可’;依执持义,称为‘执取’。能令自己的造作者不堕于恶趣而持守,故为‘法’。此‘法’能调伏杂染分,故为‘律’。既是法,又是律,故为‘法与律’。或者,以善法调伏不善法,故为‘法与律’。因此,世尊说:‘乔达弥,你应知诸法——这些法导向离欲,不导向贪欲……乔达弥,你应一向持守:这是法,这是律,这是师教。’
Apicetaṃ sikkhāttayasaṅkhātaṃ sakalaṃ sāsanaṃ bhagavatā diṭṭhattā sammādiṭṭhipaccayattā sammādiṭṭhipubbaṅgamattā ca diṭṭhi, bhagavato khamanavasena khanti, ruccanavasena ruci, gahaṇavasena ādāyo. Attano kārakaṃ apāyesu apatamānaṃ dhāretīti dhammo. Sova saṃkilesapakkhaṃ vinatīti vinayo. Dhammo ca so vinayo cāti dhammavinayo. Kusaladhammehi vā akusaladhammānaṃ esa vinayoti dhammavinayo. Teneva vuttaṃ – ‘‘ye ca kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi – ‘ime dhammā virāgāya saṃvattanti no sarāgāya…pe… ekaṃsena, gotami, dhāreyyāsi ‘eso dhammo, eso vinayo, etaṃ satthusāsana’nti.
或以法而调伏,非以杖罚等,故名‘法与律’。此义亦曾开示:
Dhammena vā vinayo, na daṇḍādīhīti dhammavinayo, vuttampi cetaṃ –
‘或以杖罚,或以钩刺,或以鞭打,某些人以此而行调伏;
大牟尼则不然,他不用杖罚,不用刀剑,便调伏了那龙象。’(《小部·律》342;《中部》2.352)
‘‘Daṇḍeneke damayanti, aṅkusehi kasāhi ca; Adaṇḍena asatthena, nāgo danto mahesinā’’ti. (cūḷava. 342; ma. ni. 2.352);
‘‘Dhammena nīyamānānaṃ, kā usūyā vijānata’’nti; (Mahāva. 63);
或者,法之律即为法与律。此律旨在无过失之法义,非为生存、享乐、利养。是故世尊说:“诸比丘,此梵行非为欺诳世人而修……”(《增支部》4.25)乃至广说。富楼那长老亦说:“贤友,于世尊处修持梵行,乃为无取著般涅槃。”(《中部》1.259)又,能殊胜引导故为“律”;依法而律,故为“法与律”。此律能殊胜引导出离生死之法,或出离忧悲等法,达至涅槃。又,是法之律,非外道师之律,故为“法与律”;世尊即是法,此律唯属世尊。又,唯法应遍知、应通知、应断除、应修习、应作证,故此律于诸法中调伏,非于众生、非于命我中调伏,故为“法与律”。具足义理、具足文句等,较其他言说更为殊胜,故为“教语”;教语即教说。以一切行中最为殊胜故,名为“梵行”。天与人师——世尊的教令,故为“师教”;或师即是教令,亦名“师教”。如“我灭度后,彼即为汝等之师”(《长部》2.216),即指法与律为导师。应如此了知这些词句的义理。
Dhammāya vā vinayo dhammavinayo. Anavajjadhammatthañhesa vinayo, na bhavabhogāmisatthaṃ. Tenāha bhagavā – ‘‘nayidaṃ, bhikkhave, brahmacariyaṃ vussati janakuhanattha’’nti (a. ni. 4.25) vitthāro. Puṇṇattheropi āha – ‘‘anupādāparinibbānatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti (ma. ni. 1.259). Visiṭṭhaṃ vā nayatīti vinayo. Dhammato vinayo dhammavinayo. Saṃsāradhammato hi sokādidhammato vā esa visiṭṭhaṃ nibbānaṃ nayati. Dhammassa vā vinayo, na titthakarānanti dhammavinayo; dhammabhūto hi bhagavā, tasseva vinayo. Yasmā vā dhammāyeva abhiññeyyā pariññeyyā pahātabbā bhāvetabbā sacchikātabbā ca, tasmā esa dhammesu vinayo, na sattesu, na jīvesu cāti dhammavinayo. Sātthasabyañjanatādīhi aññesaṃ vacanato padhānaṃ vacananti pavacanaṃ; pavacanameva pāvacanaṃ. Sabbacariyāhi visiṭṭhacariyābhāvena brahmacariyaṃ. Devamanussānaṃ satthubhūtassa bhagavato sāsananti satthusāsanaṃ; satthubhūtaṃ vā sāsanantipi satthusāsanaṃ. ‘‘So vo mamaccayena satthā’’ti (dī. ni. 2.216) hi dhammavinayova satthāti vuttoti evametesaṃ padānaṃ attho veditabbo.
然而,因为唯有在此教法中,方能见到成就一切种类禅那的比丘,而非他处可见,故应了知,各处所说的“于此”及“在此”这种限定,即是此义。这便是“在此”这一论母句释义的义趣。
Yasmā pana imasmiṃyeva sāsane sabbapakārajjhānanibbattako bhikkhu dissati, na aññatra, tasmā tattha tattha ‘imissā’ti ca ‘imasmi’nti ca ayaṃ niyamo katoti veditabboti. Ayaṃ ‘idhā’ti mātikāpadaniddesassa attho.
510于比丘释义中,“依通称”即依施设、依惯用称呼之义。因为依通称,便有一类人得名为比丘。例如,在邀请等场合计算比丘时,将沙弥也计入而说“百比丘、千比丘”。“依自认”即依自己承认。因依自认,也有一类人得名为比丘,如同“贤友,此处是谁?”“贤友,我是比丘”等,在《增支部》10.96中可见其例。然而,这是阿难长老所说,故是如法的自认。而在夜间,有破戒者行于路上,被问“此处是谁?”时,便以不如法的自认、以不实之言,自称“我们是比丘”。
510. Bhikkhuniddese samaññāyāti paññattiyā, vohārenāti attho. Samaññāya eva hi ekacco bhikkhūti paññāyati. Tathā hi nimantanādimhi bhikkhūsu gaṇīyamānesu sāmaṇerepi gahetvā ‘sataṃ bhikkhū, sahassaṃ bhikkhū’ti vadanti. Paṭiññāyāti attano paṭijānanena. Paṭiññāyapi hi ekacco bhikkhūti paññāyati. Tassa ‘‘ko ettha āvuso’’ti? ‘‘Ahaṃ, āvuso, bhikkhū’’ti evamādīsu (a. ni. 10.96) sambhavo daṭṭhabbo. Ayaṃ pana ānandattherena vuttattā dhammikā paṭiññā. Rattibhāge pana dussīlāpi paṭipathaṃ āgacchantā ‘‘ko etthā’’ti vutte adhammikāya paṭiññāya abhūtatthāya ‘‘mayaṃ bhikkhū’’ti vadanti.
“乞求”即寻求。任何乞求、寻找、遍求食物者,无论得或不得,由于乞求之故,即称为比丘。“乞食者”是依文字构词而扩展的称呼;因依乞求的法性,故得名为比丘。“已受行乞食”者,即已受持佛陀等所行的乞食行,因已受持故,名为已受行乞食。任何人舍弃或大或小的财富积蓄,离家而出家,舍离依农耕、牧牛等的维生方式,唯独以接受的行相而受持乞食行,故为比丘。或者,由于生活依属于他人,即使于寺院中食用担来的食物,也是已受行乞食的比丘。或者,因依于团食而出家,生起精勤,故为已受行乞食的比丘。
Bhikkhatīti yācati. Yo hi koci bhikkhati, bhikkhaṃ esati gavesati, so taṃ labhatu vā mā vā, atha kho bhikkhatīti bhikkhu. Bhikkhakoti byañjanena padaṃ vaḍḍhitaṃ; bhikkhanadhammatāya bhikkhūti attho. Bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti buddhādīhi ajjhupagataṃ bhikkhācariyaṃ ajjhupagatattā bhikkhācariyaṃ ajjhupagato nāma. Yo hi koci appaṃ vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, kasigorakkhādīhi jīvitakappanaṃ hitvā liṅgasampaṭicchaneneva bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti bhikkhu. Parappaṭibaddhajīvikattā vā vihāramajjhe kājabhattaṃ bhuñjamānopi bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti bhikkhu. Piṇḍiyālopabhojanaṃ nissāya pabbajjāya ussāhajātattā vā bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti bhikkhu.
穿着因价值、触感、颜色而破损之布,故称“破布穿着者”。其中,以刀裁割为价值破损:纵使价值千金的布,被刀切成碎片后,即成破损价值,不及原价之半。以线缝合为触感破损:纵然触感舒适的布,一经缝合,即成破损触感,变得粗糙。以针垢等为颜色破损:即使极为洁净的布,从缝纫开始,因针垢、手汗与尘垢,再到染色等工序,即成破损颜色,失却本有光泽。如此,由这三种方式穿着破损之布,故名为“破布穿着者”比丘。或者,仅仅因为穿着与在家者衣服不共的袈裟,亦名为“破布穿着者”比丘。
Agghaphassavaṇṇabhedena bhinnaṃ paṭaṃ dhāretīti bhinnapaṭadharo. Tattha satthakacchedanena agghabhedo veditabbo. Sahassagghanakopi hi paṭo satthakena khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinno bhinnaggho hoti, purimagghato upaḍḍhampi na agghati. Suttasaṃsibbanena phassabhedo veditabbo. Sukhasamphassopi hi paṭo suttehi saṃsibbito bhinnaphasso hoti, kharasamphassataṃ pāpuṇāti. Sūcimalādīhi vaṇṇabhedo veditabbo. Suparisuddhopi hi paṭo sūcikammato paṭṭhāya sūcimalena, hatthasedamalajallikādīhi , avasāne rajanakappakaraṇehi ca bhinnavaṇṇo hoti, pakativaṇṇaṃ vijahati. Evaṃ tīhākārehi bhinnapaṭadhāraṇato bhinnapaṭadharoti bhikkhu. Gihīvatthavisabhāgānaṃ vā kāsāvānaṃ dhāraṇamatteneva bhinnapaṭadharoti bhikkhu.
“破除诸恶不善法”,故称比丘。依入流道破除五种烦恼者,名为比丘。依一来道破除四种,依不还道破除四种,依阿罗汉道破除八种烦恼者,名为比丘。以上显示了四种道位者。而说“已破除故”,则显示四种果位者:入流者已依入流道破除五种烦恼而安住,一来者已依一来道破除四种,不还者已依不还道破除四种,阿罗汉已依阿罗汉道破除八种烦恼而安住。如此,这四种果位者,由于已破除诸恶不善法,故名为比丘。
Bhindati pāpake akusale dhammeti bhikkhu. Sotāpattimaggena pañca kilese bhindatīti bhikkhu. Sakadāgāmimaggena cattāro, anāgāmimaggena cattāro, arahattamaggena aṭṭha kilese bhindatīti bhikkhu. Ettāvatā cattāro maggaṭṭhā dassitā. Bhinnattāti iminā pana cattāro phalaṭṭhā. Sotāpanno hi sotāpattimaggena pañca kilese bhinditvā ṭhito. Sakadāgāmī sakadāgāmimaggena cattāro, anāgāmī anāgāmimaggena cattāro, arahā arahattamaggena aṭṭha kilese bhinditvā ṭhito. Evamayaṃ catubbidho phalaṭṭho bhinnattā pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ bhikkhu nāma.
“部分断除烦恼”一语中,有两种部分:道之部分与烦恼之部分。“部分”即界限、范围。其中,入流者是依道之部分而部分断除烦恼的比丘。因为他的烦恼仅以四道中的一道为界而断除,并非由全部四道断除。一来者与不还者亦然。入流者同时也是依烦恼之部分而部分断除烦恼的比丘。因为在他应断的烦恼中,只断除了部分烦恼,并未全部断尽。然而,阿罗汉则是彻底无余断除烦恼的比丘。因为他的烦恼是以全部四道无余断除,并非仅以一道为界而断除;在应断的烦恼中,也是无余断除,连丝毫烦恼的界限也不存在。如此,他从两方面都无余地断除烦恼,故为比丘。
Odhiso kilesānaṃ pahānāti ettha dve odhī – maggodhi ca kilesodhi ca. Odhi nāma sīmā, mariyādā. Tattha sotāpanno maggodhinā odhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu. Tassa hi catūsu maggesu ekeneva odhinā kilesā pahīnā, na sakalena maggacatukkena. Sakadāgāmīanāgāmīsupi eseva nayo. Sotāpanno ca kilesodhināpi odhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu. Tassa hi pahātabbakilesesu odhināva kilesā pahīnā, na sabbena sabbaṃ. Arahā pana anodhisova kilesānaṃ pahānā bhikkhu. Tassa hi maggacatukkena anodhināva kilesā pahīnā, na ekāya maggasīmāya. Pahātabbakilesesu ca anodhisova kilesā pahīnā. Ekāpi hi kilesasīmā ṭhitā nāma natthi. Evaṃ so ubhayathāpi anodhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu.
“有学”——指与善凡夫一同的七种圣者。因正修学三学,故称“有学”。其中任何一位有学,都应知为比丘。“无学”——即不再有学。已超越有学法,住立于最上果位,由于再无更高应学之法,故漏尽者称为“无学”。其余凡夫比丘,既非正学三学,也非学已成就而住立,当知为“非有学非无学”。
Sekkhoti puthujjanakalyāṇakena saddhiṃ satta ariyā. Tisso sikkhā sikkhantīti sekkhā. Tesu yo koci sekkho bhikkhuti veditabbo. Na sikkhatīti asekkho. Sekkhadhamme atikkamma aggaphale ṭhito tato uttari sikkhitabbābhāvato khīṇāsavo asekkhoti vuccati. Avaseso puthujjanabhikkhu tisso sikkhā neva sikkhati, na sikkhitvā ṭhitoti nevasekkhanāsekkhoti veditabbo.
“戒最上、定最上、慧最上、解脱最上”——因达到此最上而住立,故名最上比丘。“贤善”者,即无恶。从善凡夫直至阿罗汉,皆具足贤善的戒、定、慧、解脱与解脱智见,故称贤善比丘。“精纯”比丘,即清净比丘,犹如精炼的酥油,无浊、极清净,此为其义。“核心”者,因具足那些戒等的核心,犹如具足蓝色的布称为蓝布,当知是核心比丘。或由已去除烦恼的浮木,唯漏尽者当知为核心。
Sīlaggaṃ samādhiggaṃ paññaggaṃ vimuttagganti idaṃ aggaṃ patvā ṭhitattā aggo bhikkhu nāma. Bhadroti apāpako. Kalyāṇaputhujjanādayo hi yāva arahā tāva bhadrena sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanena ca samannāgatattā bhadro bhikkhūti saṅkhyaṃ gacchanti. Maṇḍo bhikkhūti pasanno bhikkhu; sappimaṇḍo viya anāvilo vippasannoti attho. Sāroti tehiyeva sīlasārādīhi samannāgatattā, nīlasamannāgamena nīlo paṭo viya, sāro bhikkhūti veditabbo. Vigatakilesapheggubhāvato vā khīṇāsavova sāroti veditabbo.
其中,于“破除诸恶不善法者是比丘”、“部分断除烦恼者是比丘”、“有学比丘”这三处,讲述了七种有学。于“已破除诸恶不善法故是比丘”、“无余断除烦恼者是比丘”、“无学比丘”、“最上比丘”、“精纯比丘”这五处,唯说漏尽者。于“非有学非无学”处,唯说凡夫。于其余各处,则说善凡夫、七种有学及漏尽者——即此一切。
Tattha ca ‘‘bhindati pāpake akusale dhammeti bhikkhu, odhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu, sekkho bhikkhū’’ti imesu tīsu ṭhānesu satta sekkhā kathitā. ‘‘Bhinnattā pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānanti bhikkhu, anodhiso kilesānaṃ pahānā bhikkhu, asekkho bhikkhu, aggo bhikkhu, maṇḍo bhikkhū’’ti imesu pañcasu ṭhānesu khīṇāsavova kathito. ‘‘Nevasekkhanāsekkho’’ti ettha puthujjanova kathito. Sesaṭṭhānesu puthujjanakalyāṇako, satta sekkhā, khīṇāsavoti ime sabbepi kathitā.
如此通过名称等说明比丘之后,现在为以具足戒来说明,而说“由和合的僧团”等。其中,“由和合的僧团”是指:在以最少五名比丘组成的僧团所执行的业中,所有应参与业的比丘均已到场,应送欲者的欲已送达,在场者不表示反对,由此在同一业处达成和合。“以白四甘马”是指:以一次白、三次羯磨而执行。“业”是指如法的律业。“不可动摇的”是指:由于事、白、羯磨、界、众的成就而达到不可动摇、不可反对的状态。“应处”是指:应理、应师教。
Evaṃ samaññādīhi bhikkhuṃ dassetvā idāni upasampadāvasena dassetuṃ samaggena saṅghenātiādimāha. Tattha samaggena saṅghenāti sabbantimena paricchedena pañcavaggakaraṇīye kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, tesaṃ āgatattā chandārahānaṃ chandassa āhaṭattā sammukhībhūtānañca appaṭikkosanato ekasmiṃ kamme samaggabhāvaṃ upagatena. Ñatticatutthenāti tīhi anussāvanāhi ekāya ca ñattiyā kātabbena. Kammenāti dhammikena vinayakammena. Akuppenāti vatthuñattianussāvanasīmāparisasampattisampannattā akopetabbataṃ appaṭikkositabbataṃ upagatena. Ṭhānārahenāti kāraṇārahena satthusāsanārahena.
“具足戒者”意为达到上位、得以证得。因为比丘身份即是上位。他由于如前所述的业而得达此位,故称为具足戒者。由此,八种具足戒便得以说明,即:善来比丘具足戒、皈依具足戒、受教诫具足戒、答问具足戒、受重法具足戒、遣使具足戒、八语具足戒、白四甘马具足戒。其中,白四甘马具足戒、遣使具足戒、八语具足戒,唯有这三种是常存的;其余则仅存在于佛陀住世之时。在这些具足戒中,此处所指的即是这白四甘马具足戒。
Upasampanno nāma uparibhāvaṃ samāpanno, pattoti attho. Bhikkhubhāvo hi uparibhāvo. Tañcesa yathāvuttena kammena samāpannattā upasampannoti vuccati. Etena yā imā ehibhikkhūpasampadā, saraṇāgamanūpasampadā, ovādapaṭiggahaṇūpasampadā, pañhabyākaraṇūpasampadā, garudhammapaṭiggahaṇūpasampadā, dūtenūpasampadā, aṭṭhavācikūpasampadā, ñatticatutthakammūpasampadāti aṭṭha upasampadā vuttā, tāsaṃ ñatticatutthakammūpasampadā, dūtenūpasampadā, aṭṭhavācikūpasampadāti imā tissova thāvarā. Sesā buddhe dharamāneyeva ahesuṃ. Tāsu upasampadāsu imasmiṃ ṭhāne ayaṃ ñatticatutthakammūpasampadāva adhippetā.
511在别解脱律仪的解说中,“别解脱”即学处戒。因为守护、保护此戒者,它能令其解脱、出离地狱等苦,故称为“别解脱”。“戒是基础”等,即是它的同义词。其中,“戒”——虽然它确实是随着甘马语结束时成就的别解脱的同义词,然而从法的角度,应知此戒即是远离杀生等,或圆满行持威仪者的思等诸法。正如《无碍解道》所说:“什么是戒?思是戒,心所是戒,律仪是戒,不违犯是戒。”
511. Pātimokkhasaṃvaraniddese pātimokkhanti sikkhāpadasīlaṃ. Tañhi, yo naṃ pāti rakkhati, taṃ mokkheti mocayati āpāyikādīhi dukkhehi, tasmā pātimokkhanti vuttaṃ. Sīlaṃ patiṭṭhātiādīni tasseva vevacanāni. Tattha sīlanti kāmañcetaṃ saha kammavācāpariyosānena ijjhanakassa pātimokkhassa vevacanaṃ, evaṃ santepi dhammato etaṃ sīlaṃ nāma pāṇātipātādīhi vā viramantassa vattappaṭipattiṃ vā pūrentassa cetanādayo dhammā veditabbā. Vuttañhetaṃ paṭisambhidāyaṃ ‘‘kiṃ sīla’’nti? Cetanā sīlaṃ, cetasikaṃ sīlaṃ, saṃvaro sīlaṃ, avītikkamo sīla’’nti (paṭi. ma. 1.39).
其中,思戒是指对于远离杀生等恶行、或者圆满履行应作行持者的思(意志)。心所戒是指远离杀生等恶行者的远离(正断)。再者,思戒也就是断除杀生等恶行的七种业道之思。心所戒则如《相应部·大品》中以‘断除贪欲,以无贪之心而住’等方法所示,为无贪、无嗔、正见等法。防护戒——此处‘防护’当以五种防护来理解,即巴帝摩卡防护、念防护、智防护、忍防护、精进防护。其差别在《清净道论》中已有阐述。不犯戒是指已受持戒者的身、语不犯。于此,防护戒与不犯戒,这二者才是就‘非譬喻义’(直接义)而言的戒;思戒与心所戒,应知是就‘譬喻义’(间接义)而言的戒。
Tattha cetanā sīlaṃ nāma pāṇātipātādīhi vā viramantassa vattapaṭipattiṃ vā pūrentassa cetanā. Cetasikaṃ sīlaṃ nāma pāṇātipātādīhi viramantassa virati. Apica cetanā sīlaṃ nāma pāṇātipātādīni pajahantassa satta kammapathacetanā. Cetasikaṃ sīlaṃ nāma ‘‘abhijjhaṃ pahāya vigatābhijjhena cetasā viharatī’’tiādinā nayena saṃyuttamahāvagge vuttā anabhijjhāabyāpādasammādiṭṭhidhammā. Saṃvaro sīlanti ettha pañcavidhena saṃvaro veditabbo – pātimokkhasaṃvaro, satisaṃvaro, ñāṇasaṃvaro , khantisaṃvaro, vīriyasaṃvaroti. Tassa nānākaraṇaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.6) vuttaṃ. Avītikkamo sīlanti samādiṇṇasīlassa kāyikavācasiko avītikkamo. Ettha ca saṃvarasīlaṃ avītikkamasīlanti idameva nippariyāyato sīlaṃ; cetanā sīlaṃ cetasikaṃ sīlanti pariyāyato sīlanti veditabbaṃ.
然而,由于比丘依巴帝摩卡防护戒而得以立足于教法之中,因此称之为‘立足处’(patiṭṭhā);或者说,比丘于此得以立足,或者说,善法于此得以立足,故为‘立足处’。此义为——
Yasmā pana pātimokkhasaṃvarasīlena bhikkhu sāsane patiṭṭhāti nāma, tasmā taṃ ‘patiṭṭhā’ti vuttaṃ; patiṭṭhahati vā ettha bhikkhu, kusaladhammā eva vā ettha patiṭṭhahantīti patiṭṭhā. Ayamattho –
‘具慧之人,依戒而立,修习心与慧;
精勤、明察的比丘,能解开这缠结。
‘‘Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ; Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭa’’nti ca. (saṃ. ni. 1.23);
又如“大王,戒是一切善法的立足处”,以及“大王,立足于戒者,一切善法不会退失”等,应依这些经典语句而了知。
‘‘Patiṭṭhā , mahārāja, sīlaṃ sabbesaṃ kusaladhammāna’’nti ca ‘‘sīle patiṭṭhitassa kho, mahārāja, sabbe kusalā dhammā na parihāyantī’’ti (mi. pa. 2.1.9) ca ādisuttavasena veditabbo.
此戒,因是先行生起之义而称为‘初’(ādi)。此亦曾说——
Tadetaṃ pubbuppattiatthena ādi. Vuttampi cetaṃ –
因此,乌提耶,你应当首先清净善法的初分。什么是善法的初分呢?即是极为清净的戒与正直的见。
‘‘Tasmātiha tvaṃ, uttiya, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Sīlañca suvisuddhaṃ diṭṭhi ca ujukā’’ti (saṃ. ni. 5.382).
正如城市规划师想要建造城市时,首先清理城址,之后再划分街道、十字路口、广场等界限而建造城市;同样地,瑜伽行者首先清净戒,随后证悟止、观、道、果、涅槃。又如染工先用三种碱水洗涤布料,再在洁净的布料上染出所愿的颜色;又如善巧的画师欲作画时,首先处理墙面,然后再绘制图像;同样地,瑜伽行者首先清净戒,随后证悟止、观等法。因此,戒被称为‘初’。
Yathā hi nagaravaḍḍhakī nagaraṃ māpetukāmo paṭhamaṃ nagaraṭṭhānaṃ sodheti, tato aparabhāge vīthicatukkasiṅghāṭakādiparicchedena vibhajitvā nagaraṃ māpeti; evameva yogāvacaro āditova sīlaṃ visodheti, tato aparabhāge samathavipassanāmaggaphalanibbānāni sacchikaroti. Yathā vā pana rajako paṭhamaṃ tīhi khārehi vatthaṃ dhovitvā parisuddhe vatthe yadicchakaṃ raṅgajātaṃ upaneti; yathā vā pana cheko cittakāro rūpaṃ likhitukāmo āditova bhittiparikammaṃ karoti, tato aparabhāge rūpaṃ samuṭṭhāpeti; evameva yogāvacaro āditova sīlaṃ visodhetvā aparabhāge samathavipassanādayo dhamme sacchikaroti. Tasmā sīlaṃ ‘‘ādī’’ti vuttaṃ.
此戒因与‘行’相似,故称为‘行’。所谓‘行’,这里即指脚。正如脚被切断的人,不会产生前往各方的准备,唯有双脚完整者才会生起;同样地,若戒破损、残缺、不圆满,则其通向涅槃的智行不会成就;若戒未破损、无残缺、圆满,则其通向涅槃的智行便会成就。因此,戒被称为‘行’。
Tadetaṃ caraṇasarikkhatāya caraṇaṃ. Caraṇāti hi pādā vuccanti. Yathā hi chinnacaraṇassa purisassa disaṃgamanābhisaṅkhāro na jāyati, paripuṇṇapādasseva jāyati; evameva yassa sīlaṃ bhinnaṃ hoti khaṇḍaṃ aparipuṇṇaṃ, tassa nibbānagamanāya ñāṇagamanaṃ na sampajjati. Yassa pana taṃ abhinnaṃ hoti akkhaṇḍaṃ paripuṇṇaṃ tassa nibbānagamanāya ñāṇagamanaṃ sampajjati. Tasmā sīlaṃ ‘‘caraṇa’’nti vuttaṃ.
此戒,由‘制止’(saṃyama)义而称为律仪,由‘防护’(saṃvara)义而称为防护。二者合说为戒律仪与戒防护。其词义为:律仪(saṃyamo)者,能制止违犯之躁动,或制止彼人,不使因违犯而躁动,故称律仪。防护(saṃvaro)者,能关闭、封闭违犯之入口,故称防护。解脱(mokkha)者,是最上,或为入口(mukha)。犹如众生四种食物由口进入后遍布肢节,瑜伽行者四地善法亦由戒之口进入而成就义利,故说为‘解脱’。于入口处为善者,即‘最胜’(pāmokkha),意为先行、最上、首要。为证得善法等至——即获得四地善法,当知此戒为最胜、先行、最上、首要。
Tadetaṃ saṃyamanavasena saṃyamo, saṃvaraṇavasena saṃvaro. Ubhayenāpi sīlasaṃyamo ceva sīlasaṃvaro ca kathito. Vacanattho panettha saṃyameti vītikkamavipphandanaṃ, puggalaṃ vā saṃyameti, vītikkamavasena tassa vipphandituṃ na detīti saṃyamo. Vītikkamassa pavesanadvāraṃ saṃvarati pidahatītipi saṃvaro. Mokkhanti uttamaṃ mukhabhūtaṃ vā. Yathā hi sattānaṃ catubbidho āhāro mukhena pavisitvā aṅgamaṅgāni pharati, evaṃ yoginopi catubhūmakakusalaṃ sīlamukhena pavisitvā atthasiddhiṃ sampādeti. Tena vuttaṃ ‘‘mokkha’’nti. Pamukhe sādhūti pāmokkhaṃ; pubbaṅgamaṃ seṭṭhaṃ padhānanti attho. Kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyāti catubhūmakakusalānaṃ paṭilābhatthāya pāmokkhaṃ pubbaṅgamaṃ seṭṭhaṃ padhānanti veditabbaṃ.
“身不犯”即三种身善行。“语不犯”即四种语善行。“身语不犯”即此二。由此总括显示了活命第八戒。“防护”(saṃvuto)意为关闭;防护根,即关闭诸根。正如门户关闭的家,被称为“关闭的家、封闭的家”,此处防护根者即称为“防护”。以巴帝摩卡防护——即依巴帝摩卡而防护,或以名为巴帝摩卡的防护。具足等词,义如前说。
Kāyiko avītikkamoti tividhaṃ kāyasucaritaṃ. Vācasikoti catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ. Kāyikavācasikoti tadubhayaṃ. Iminā ājīvaṭṭhamakasīlaṃ pariyādāya dasseti. Saṃvutoti pihito; saṃvutindriyo pihitindriyoti attho. Yathā hi saṃvutadvāraṃ gehaṃ ‘‘saṃvutagehaṃ pihitageha’’nti vuccati, evamidha saṃvutindriyo ‘‘saṃvuto’’ti vutto. Pātimokkhasaṃvarenāti pātimokkhena ca saṃvarena ca, pātimokkhasaṅkhātena vā saṃvarena. Upetotiādīni vuttatthāneva.
512512. “他行(iriyati)”等七句,说明了安住于巴帝摩卡防护戒的比丘之威仪住(iriyāpathavihāra)。
512.Iriyatītiādīhi sattahipi padehi pātimokkhasaṃvarasīle ṭhitassa bhikkhuno iriyāpathavihāro kathito.
513在行处的解说中,世尊虽想开示沙门之行与沙门之行处,却先举出“行处具足者——有行,有非行”这一句。正如一位熟知道路的人,在为人指示道路时,会先指明应当舍弃的危险之途与歧路,说“舍弃左边,取右边”,然后再指出应当择取的安稳、笔直之途;同样,犹如熟知道路的法王,也是先指出应断除的、为诸佛所呵斥的非行,随后为了说明行,才开示“其中,什么是非行”等。但凡夫所指示的路径,或许能导向成就,或许不能,而如来所示的道路则决定无误,如同因陀罗投出的金刚杵,必定不偏不倚地趋入涅槃之城。因此说:“熟知道路者,帝沙,这是对如来、阿拉汉、正自觉者的称呼。”
513. Ācāragocaraniddese kiñcāpi bhagavā samaṇācaraṃ samaṇagocaraṃ kathetukāmo ‘‘ācāragocarasampannoti atthi ācāro, atthi anācāro’’ti padaṃ uddhari. Yathā pana maggakusalo puriso maggaṃ acikkhanto ‘vāmaṃ muñca dakkhiṇaṃ gaṇhā’ti paṭhamaṃ muñcitabbaṃ sabhayamaggaṃ uppathamaggaṃ ācikkhati , pacchā gahetabbaṃ khemamaggaṃ ujumaggaṃ; evameva maggakusalapurisasadiso dhammarājā paṭhamaṃ pahātabbaṃ buddhappaṭikuṭṭhaṃ anācāraṃ ācikkhitvā pacchā ācāraṃ ācikkhitukāmo ‘‘tattha katamo anācāro’’tiādimāha. Purisena hi ācikkhitamaggo sampajjeyya vā na vā, tathāgatena ācikkhitamaggo apaṇṇako, indena vissaṭṭhaṃ vajiraṃ viya, avirajjhanako nibbānanagaraṃyeva samosarati. Tena vuttaṃ – ‘‘puriso maggakusaloti kho, tissa, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassā’’ti (saṃ. ni. 3.84).
又譬如,洗头除去了汗垢尘秽的人,为他佩戴花鬘、熏香、涂油等装饰才恰如其分;同样,已断除诸恶法的人,他与善法的结合便是圆满的。因此,他先指出应断除的非行,正如汗垢尘秽一般;之后,就像为已除去汗垢尘秽的人说明佩戴花鬘、熏香、涂油等装饰那样,他为了说明应行,而说“其中,什么是非行?”等。此处,“身违犯”指三种身恶行;“语违犯”指四种语恶行;“身语违犯”即指此两者。如此,他便显示了这即是活命第八戒的违犯。
Yasmā vā sasīsaṃ nahānena pahīnasedamalajallikassa purisassa mālāgandhavilepanādivibhūsanavidhānaṃ viya pahīnapāpadhammassa kalyāṇadhammasamāyogo sampannarūpo hoti, tasmā sedamalajallikkaṃ viya pahātabbaṃ paṭhamaṃ anācāraṃ ācikkhitvā, pahīnasedamalajallikassa mālāgandhavilepanādivibhūsanavidhānaṃ viya pacchā ācāraṃ ācikkhitukāmopi tattha katamo anācārotiādimāha. Tattha kāyiko vītikkamoti tividhaṃ kāyaduccaritaṃ; vācasiko vītikkamoti catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ; kāyikavācasiko vītikkamoti tadubhayaṃ. Evaṃ ājīvaṭṭhamakasīlasseva vītikkamaṃ dassesi.
然而,因为非行不仅通过身、语造作,也通过意造作,为了显示这一点,故说“一切恶戒都是非行”。在此,为一一分别显示某些非行,他又说“于此,有人以竹施等”。“以竹施”意指以资具为动机的竹施。凡在寺院里生长的,或从山林取回并加以守护保管的竹材,不可怀着“他们若得此竹,便会给我资具”的念头给予护持者。如此营生者,是以邪命、邪活命而活。他于现世便受呵责,于来世则堕落恶趣。若为了摄护俗家,将自己的个人竹材给予他人,则犯污家恶作;若以盗心将他人的个人竹材给予他人,则应按物品价值处罚。对于僧团之物,道理亦同。然而,若他以主人的地位而行施与,则犯舍重物罪。
Yasmā pana na kevalaṃ kāyavācāhi eva anācāraṃ ācarati, manasāpi ācarati eva, tasmā taṃ dassetuṃ ‘‘sabbampi dussīlyaṃ anācāro’’ti vuttaṃ. Tattha ekacciyaṃ anācāraṃ vibhajitvā dassento idhekacco veḷudānenātiādimāha. Tattha veḷudānenāti paccayahetukena veḷudānena. Vihāre uṭṭhitañhi araññato vā āharitvā rakkhitagopitaṃ veḷuṃ ‘evaṃ me paccayaṃ dassantī’ti upaṭṭhākānaṃ dātuṃ na vaṭṭati. Evañhi jīvitaṃ kappento anesanāya micchājīvena jīvati. So diṭṭheva dhamme garahaṃ pāpuṇāti, samparāye ca apāyaparipūrako hoti. Attano puggalikaveḷuṃ kulasaṅgahatthāya dadanto kuladūsakadukkaṭamāpajjati; parapuggalikaṃ theyyacittena dadamāno bhaṇḍagghena kāretabbo. Saṅghikepi eseva nayo. Sace pana taṃ issaravatāya deti garubhaṇḍavissajjanamāpajjati .
那么,何种竹是重物,何种不是呢?非种植而自然生长者,唯在僧团所划定的范围内是重物,超出此范围则非重物;于种植之处,一切竹皆为重物。又以尺寸限定:即使大如油筒,亦是重物;小于此者则不属。然而,若有比丘需要油筒或杖杆,应作增益业后方可取用。增益业可以是等值的或超出的,不足则不可。手工作业若仅取水或仅除去草皮,是不允许的;应使其成为固定物。是故,从池塘中挖取泥土,筑成台阶,或铺平不平之处,而后方可取用。未作增益业而取用的竹,应由居住彼处者使用;离去时,应将其作为僧团物留置后方可离去。若因忘失而带走,于何处忆起,即应从彼处送回。若途中遭遇危险,应留置在所至寺院后离去。
Kataro pana veḷu garubhaṇḍaṃ hoti, kataro na hotīti? Yo tāva aropimo sayaṃjātako, so saṅghena paricchinnaṭṭhāneyeva garubhaṇḍaṃ, tato paraṃ na garubhaṇḍaṃ; ropitaṭṭhāne sabbena sabbaṃ garubhaṇḍaṃ. So pana pamāṇena paricchinno telanāḷippamāṇopi garubhaṇḍaṃ, na tato heṭṭhā. Yassa pana bhikkhuno telanāḷiyā vā kattaradaṇḍena vā attho, tena phātikammaṃ katvā gahetabbo. Phātikammaṃ tadagghanakaṃ vā atirekaṃ vā vaṭṭati, ūnakaṃ na vaṭṭati. Hatthakammampi udakāharaṇamattaṃ vā appaharitakaraṇamattaṃ vā na vaṭṭati, taṃ thāvaraṃ kātuṃ vaṭṭati. Tasmā pokkharaṇito vā paṃsuṃ uddharitvā sopānaṃ vā attharāpetvā visamaṭṭhānaṃ vā samaṃ katvā gahetuṃ vaṭṭati. Phātikammaṃ akatvā gahito tattha vasanteneva paribhuñjitabbo; pakkamantena saṅghikaṃ katvā ṭhapetvā gantabbaṃ. Asatiyā gahetvā gatena yattha gato sarati, tato paccāharitabbo. Sace antarā bhayaṃ hoti, sampattavihare ṭhapetvā gantabbaṃ.
有人来到寺院乞求竹子。比丘们以‘此是僧团物’故,不敢给予。人们再三乞求,甚至恐吓。彼时,比丘们可如此说:‘作杖业后取之’,此不名为施竹。若他们为杖业而施予斧、砍刀等,或嚼食、啖食,则不可接受。然而,《律注》中说:‘从被烧房屋中取物而离去者,不应受阻。’
Manussā vihāraṃ gantvā veḷuṃ yācanti. Bhikkhū ‘saṅghiko’ti dātuṃ na visahanti. Manussā punappunaṃ yācanti vā tajjenti vā. Tadā bhikkhūhi ‘daṇḍakammaṃ katvā gaṇhathā’ti vattuṃ vaṭṭati; veḷudānaṃ nāma na hoti. Sace te daṇḍakammatthāya vāsipharasuādīni vā khādanīyabhojanīyaṃ vā denti, gahetuṃ na vaṭṭati. Vinayaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘daḍḍhagehā manussā gaṇhitvā gacchantā na vāretabbā’’ti vuttaṃ.
若僧团竹丛中生起竹害,若不令人砍伐,竹子便将毁坏,应如何处理?于乞食时应告知人们。若他们不愿砍伐,应说:‘汝等将得均等份额。’若仍不愿,应说:‘汝等将得两份。’若犹不愿,应说:‘纵坏无妨,汝等可于闲暇时作杖业,砍而取之’;此不名为施竹。竹丛起火时,以及竹子被水冲走时,同理亦尔。于树木,此说次第亦复如是。然而,树木即使小如针杆,亦为重物。于僧团的树木,纵未询问僧团,亦可砍伐以建造僧团住处。但为不阻断言路故,应先询问而后作。
Sace saṅghassa veḷugumbe veḷudūsikā uppajjanti, taṃ akoṭṭāpentānaṃ veḷu nassati, kiṃ kātabbanti? Bhikkhācāre manussānaṃ ācikkhitabbaṃ. Sace koṭṭetuṃ na icchanti ‘samabhāgaṃ labhissathā’ti vattabbā; na icchantiyeva ‘dve koṭṭhāse labhissathā’ti vattabbā. Evampi anicchantesu ‘naṭṭhena attho natthi, tumhākaṃ khaṇe sati daṇḍakammaṃ karissatha, koṭṭetvā gaṇhathā’ti vattabbā; veḷudānaṃ nāma na hoti. Veḷugumbe aggimhi uṭṭhitepi, udakena vuyhamānaveḷūsupi eseva nayo. Rukkhesupi ayameva kathāmaggo. Rukkho pana sūcidaṇḍakappamāṇo garubhaṇḍaṃ hoti. Saṅghike rukkhe koṭṭāpetvā saṅghaṃ anāpucchitvāpi saṅghikaṃ āvāsaṃ kātuṃ labbhati. Vacanapathacchedanatthaṃ pana āpucchitvāva kātabbo.
能否作个人使用?不可。然而,以手工作业为由,可在一间房中得床位;在三间房中可得一间房。若资具材料属个人所有,土地为僧团所有,建造一间房后可得均等份额;两间房中可得一间房。僧团的树妨碍僧团住处时,不询问僧团可否移除?可以。但为不断沟通之途,应先询问而后移除。若僧团依彼树得大利益,则不应移除。个人的树妨碍僧团住处时,应告知树主。若彼不愿移除,应令人砍断后移除。若有人索要‘把树给我’,应估树值后付与树根之价。僧团树妨碍个人住处,或个人树妨碍个人住处,也同理。藤蔓亦同此理。然而,藤蔓在可售卖且难得之处,是重物。并且,此以半臂量为准;小于此的藤段非重物。
Puggalikaṃ kātuṃ labbhati, na labbhatīti? Na labbhati. Hatthakammasīsena pana ekasmiṃ gehe mañcaṭṭhānamattaṃ labbhati, tīsu gehesu ekaṃ gehaṃ labhati. Sace dabbhasambhārā puggalikā honti, bhūmi saṅghikā, ekaṃ gehaṃ katvā samabhāgaṃ labhati, dvīsu gehesu ekaṃ gehaṃ labhati. Saṅghikarukkhe saṅghikaṃ āvāsaṃ bādhente saṅghaṃ anāpucchā hāretuṃ vaṭṭati, na vaṭṭatīti? Vaṭṭati. Vacanapathacchedanatthaṃ pana āpucchitvāva hāretabbo. Sace rukkhaṃ nissāya saṅghassa mahanto lābho hoti, na hāretabbo. Puggalikarukkhe saṅghikaṃ āvāsaṃ bādhente rukkhasāmikassa ācikkhitabbaṃ. Sace harituṃ na icchati, chedāpetvā hāretabbo. ‘Rukkhaṃ me dethā’ti codentassa rukkhaṃ agghāpetvā mūlaṃ dātabbaṃ. Saṅghike rukkhe puggalikāvāsaṃ, puggalike ca puggalikāvāsaṃ bādhentepi eseva nayo. Valliyampi ayameva kathāmaggo. Valli pana yattha vikkāyati, dullabhā hoti, tattha garubhaṇḍaṃ. Sā ca kho upaḍḍhabāhuppamāṇato paṭṭhāya; tato heṭṭhā vallikhaṇḍaṃ garubhaṇḍaṃ na hoti.
于钵施等中,‘以钵施’即依资具因缘而行钵施等,一切皆应如竹施中所说之理而解。然于此就重物性,作如下判定:钵亦如是——在可售卖、且如香匠等为包香等而取用之处,唯于如是难得之地,方为重物。此先就甄叔迦叶、耳饰叶、扇叶等叶而论。
Pattadānādīsupi pattadānenāti paccayahetukena pattadānenātiādi sabbaṃ veḷudāne vuttanayeneva veditabbaṃ. Garubhaṇḍatāya panettha ayaṃ vinicchayo. Pattampi hi yattha vikkāyati, gandhikādayo gandhapaliveṭhanādīnaṃ atthāya gaṇhanti, tādise dullabhaṭṭhāneyeva garubhaṇḍaṃ hoti. Esa tāva kiṃsukapattakaṇṇapiḷandhanatālapattādīsu vinicchayo.
棕榈叶亦应在此处说明。因在自然生长的棕榈林中,唯于僧团划定的区域内,棕榈叶方属重物;超出此范围则非。在种植的棕榈树上,所有叶子皆为重物。其下限为至少八指宽的空书册。草亦应在此一并说明。于无草之处,人们以文阇草、稻草、椰子叶等覆盖,因此,这些也归入草类。如是,文阇草、稻草等中,任一把手量的草,及椰子叶等中,乃至一片叶子,若施予僧团,或生于该处,或在外院僧团的草地上自然生长,若被守护保管,即成为重物。然而,僧团事务与塔庙事务完成后,若有剩余,可用于个人事务。前文所述之竹材,亦同此理。
Tālapaṇṇampi imasmiṃyeva ṭhāne kathetabbaṃ. Tālapaṇṇampi hi sayaṃjāte tālavane saṅghena paricchinnaṭṭhāneyeva garubhaṇḍaṃ, na tato paraṃ. Ropimatālesu sabbampi garubhaṇḍaṃ. Tassa pamāṇaṃ heṭṭhimakoṭiyā aṭṭhaṅgulappamāṇopi rittapotthako. Tiṇampi ettheva pakkhipitvā kathetabbaṃ. Yattha pana tiṇaṃ natthi tattha muñjapalālanāḷikerapaṇṇādīhipi chādenti. Tasmā tānipi tiṇeneva saṅgahitāni. Iti muñjapalālādīsu yaṃkiñci muṭṭhippamāṇaṃ tiṇaṃ, nāḷikerapaṇṇādīsu ca ekapaṇṇampi saṅghassa dinnaṃ vā tatthajātakaṃ vā bahiārāme saṅghassa tiṇavatthumhi jātatiṇaṃ vā rakkhitagopitaṃ garubhaṇḍaṃ hoti. Taṃ pana saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate atirekaṃ puggalikakamme dātuṃ vaṭṭati. Heṭṭhā vuttaveḷumhipi eseva nayo.
关于供花:若规定“这些树上的花供作粥、食、衣之用,那些树上的花供作住所修缮之用”,则仅在此限定范围内,花才成为重物。对岸的沙弥们采花堆成堆,具足五法的分花人计算比丘僧团人数后分成若干份,他可以不请示僧团便分给在场的集会大众;但未被任命者须请示后方可给予。比丘可将花给予谁,不可给予谁?可将花带回家或从家中召请父母,说“请用作修建供养”而给予,但不可为装饰目的而给予;对于其余亲戚,不可带回家给予,但可召请说“请作供养”而给予;对于其他人,若他们来到供养处,应无所期待地给予;这不称为“赠花”。寺院中花开很多。比丘托钵时看见人们,应说“寺院里花很多,请来供养”,仅此言语无过失。但不可怀着“人们将带来嚼食、啖食”的心而这样说。若说了,则不应受用嚼食、啖食。人们自己问“寺院有花吗”后,说:“某日我们将到寺院,请勿让沙弥们采花。”比丘们忘了告知沙弥,沙弥们采了花放着。人们来到比丘处说:“尊者,我们在某日已告知您——‘请勿让沙弥们采花’,为何不阻止?”应说:“我忘了,花仅是采下而已,尚未作供养。”不应说“请拿去吧”。
Pupphadāne ‘‘ettakesu rukkhesu pupphāni vissajjetvā yāgubhattavatthe upanentu, ettakesu senāsanapaṭisaṅkharaṇe upanentū’’ti evaṃ niyamitaṭṭhāne eva pupphāni garubhaṇḍāni honti. Paratīre sāmaṇerā pupphāni ocinitvā rāsiṃ karonti, pañcaṅgasamannāgato pupphabhājako bhikkhusaṅghaṃ gaṇetvā koṭṭhāse karoti, so sampattaparisāya saṅghaṃ anāpucchitvāva dātuṃ labhati; asammatena pana āpucchitvāva dātabbaṃ. Bhikkhu pana kassa pupphāni dātuṃ labhati, kassa na labhatīti? Mātāpitūnaṃ gehaṃ haritvāpi gehato pakkosāpetvāpi ‘vatthupūjaṃ karothā’ti dātuṃ labhati, piḷandhanatthāya dātuṃ na labhati; sesañātīnaṃ pana haritvā na dātabbaṃ, pakkosāpetvā ‘pūjaṃ karothā’ti dātabbaṃ; sesajanassa pūjanaṭṭhānaṃ sampattassa apaccāsīsantena dātabbaṃ; pupphadānaṃ nāma na hoti. Vihāre bahūni pupphāni pupphanti. Bhikkhunā piṇḍāya carantena manusse disvā ‘vihāre bahūni pupphāni, pūjethā’ti vattabbaṃ. Vacanamatte doso natthi. ‘Manussā khādanīyabhojanīyaṃ ādāya āgamissantī’ti cittena pana na vattabbaṃ. Sace vadati, khādanīyabhojanīyaṃ na paribhuñjitabbaṃ. Manussā attano dhammatāya ‘vihāre pupphāni atthī’ti pucchitvā ‘asukadivase vihāraṃ āgamissāma, sāmaṇerānaṃ pupphāni ocinituṃ mā dethā’ti vadanti. Bhikkhū sāmaṇerānaṃ kathetuṃ pamuṭṭhā. Sāmaṇerehi pupphāni ocinitvā ṭhapitāni. Manussā bhikkhū upasaṅkamitvā ‘‘bhante, mayaṃ tumhākaṃ asukadivaseyeva ārocayimha – ‘sāmaṇerānaṃ pupphāni ocinituṃ mā dethā’ti. Kasmā na vārayitthā’’ti? ‘‘Sati me pamuṭṭhā, pupphāni ocinitamattāneva, tāva na pūjā katā’’ti vattabbaṃ. ‘‘Gaṇhatha pūjethā’’ti na vattabbaṃ. Sace vadati, āmisaṃ na paribhuñjitabbaṃ.
另一位比丘告诉沙弥们:“某村的居民说‘不要采花’。”人们带来物品行布施后,说:“我们的人手不多,请让沙弥们和我们一起采花吧。”应回答:“沙弥们已得食物;那些不去托钵的,他们自己会知道,居士们。”得到这样的许可后,将沙弥视如儿子或兄弟而让他们采花,则无过失;这不称为“赠花”。
Aparo bhikkhu sāmaṇerānaṃ ācikkhati ‘‘asukagāmavāsino pupphāni mā ocinitthā’’ti āhaṃsūti. Manussāpi āmisaṃ āharitvā dānaṃ datvā vadanti – ‘‘amhākaṃ manussā na bahukā, sāmaṇere amhehi saha pupphāni ocinituṃ āṇāpethā’’ti. ‘‘Sāmaṇerehi bhikkhā laddhā; ye bhikkhācāraṃ na gacchanti, te sayameva jānissanti, upāsakā’’ti vattabbaṃ. Ettakaṃ nayaṃ labhitvā sāmaṇere putte vā bhātike vā katvā pupphāni ocināpetuṃ doso natthi; pupphadānaṃ nāma na hoti.
关于供果:果实也如同花一样,仅在限定的范围内成为重物。当寺院中果实很多时,有病苦的人前来乞求。比丘们因为这是“僧团物”而不愿给予。人们心生懊悔,辱骂、诽谤。此时应如何处理?应就果实或树木划定界限,制定公约:“某棵树上可采这么多果实,或在某棵树上采果时不得阻止。”然而,若盗贼或权贵强行夺取,不应阻止;因为他们一旦恼怒,可能会毁坏整座寺院。但应当向其说明过患。
Phaladāne phalampi pupphaṃ viya niyamitameva garubhaṇḍaṃ hoti. Vihāre bahukamhi phalāphale sati aphāsukamanussā āgantvā yācanti. Bhikkhū ‘saṅghika’nti dātuṃ na ussahanti. Manussā vippaṭisārino akkosanti paribhāsanti. Tattha kiṃ kātabbanti? Phalehi vā rukkhehi vā paricchinditvā katikā kātabbā – ‘asukesu ca rukkhesu ettakāni phalāni gaṇhantā, ettakesu vā rukkhesu phalāni gaṇhantā na vāretabbā’ti. Corā pana issarā vā balakkārena gaṇhantā na vāretabbā; kuddhā te sakalavihārampi nāseyyuṃ. Ādīnavo pana kathetabboti.
在沐浴用粉的施予上,已捣碎的浴粉不属于重物,未捣碎的树皮才是重物。关于粉末:无病者可以使用染衣时煮过的粉末,有病者则可使用任何粉末。泥土也应在此一并说明:仅在难以获得的地方,泥土才成为重物。其下限标准为三十婆罗的团块大小,低于此者则不属于重物。
Sinānadāne sinānacuṇṇāni koṭṭitāni na garubhaṇḍāni. Akoṭṭito rukkhattacova garubhaṇḍaṃ. Cuṇṇaṃ pana agilānassa rajananipakkaṃ vaṭṭati. Gilānassa yaṃkiñci cuṇṇaṃ vaṭṭatiyeva. Mattikāpi ettheva pakkhipitvā kathetabbā. Mattikāpi yattha dullabhā hoti, tattheva garubhaṇḍaṃ. Sāpi heṭṭhimakoṭiyā tiṃsapalaguḷapiṇḍappamāṇāva tato heṭṭhā na garubhaṇḍanti.
在齿木的施予上,未经折断的齿木才属于重物。那些从僧团获得齿木份额的沙弥,不得将齿木单独给予自己的戒师或依止师。但是,如果已经依照“应取这么多的齿木”而限定并领取了份额,则可将多余的齿木给予戒师或依止师。一位比丘不应从齿木台上拿取太多的齿木,每日仅应取用一根。即使是独住的比丘,也应当计算比丘僧团的人数,只取自己应得的那一份后离去;倘若中途有客比丘到来,或者自己将前往他处时,应将取来的齿木放回原处。
Dantakaṭṭhadāne dantakaṭṭhaṃ acchinnakameva garubhaṇḍaṃ. Yesaṃ sāmaṇerānaṃ saṅghato dantakaṭṭhavāro pāpuṇāti, te attano ācariyupajjhāyānaṃ pāṭiyekkaṃ dātuṃ na labhanti. Yehi pana ‘ettakāni dantakaṭṭhāni āharitabbānī’ti paricchinditvā vāraṃ gahitāni, te atirekāni ācariyupajjhāyānaṃ dātuṃ labhanti. Ekena bhikkhunā dantakaṭṭhamāḷakato bahūni dantakaṭṭhāni na gahetabbāni, devasikaṃ ekekameva gahetabbaṃ. Pāṭiyekkaṃ vasantenāpi bhikkhusaṅghaṃ gaṇayitvā yattakāni attano pāpuṇanti tattakāneva gahetvā gantabbaṃ; antarā āgantukesu vā āgatesu disaṃ vā pakkamantena āharitvā gahitaṭṭhāneyeva ṭhapetabbāni.
关于“谄媚讨好”等词:“谄媚讨好”指的是将自己如同奴仆一般置于卑下的地位,即便对方言语有所差失也加以容忍,出于渴求被爱而说出奉承的话语。“绿豆汤性”则是指与绿豆汤相似、以虚伪的方式营生的状态。正如在煮绿豆汤时,锅边的许多豆子得以煮熟,少量则未能煮熟;同样,以虚伪方式营生的人,大部分所作是虚假的,只有极少部分是真实的。又或者,如同绿豆汤没有不能渗透之处,以虚伪方式生活的人也没有不能说出的话语;他像十字路口一样,随着各种欲求的流向而安立。因此,他的这种妄语便被称为“绿豆汤性”。“卑业性”是指从事卑贱之业的状态。因为卑贱者所做的工作称为卑业,那种状态即是卑业性,这是指以装饰、制作等行为来逗弄小孩的谋生方式。
Cāṭukamyatāyātiādīsu cāṭukamyatā vuccati attānaṃ dāsaṃ viya nīcaṭṭhāne ṭhapetvā parassa khalitavacanampi saṇṭhapetvā piyakāmatāya paggayhavacanaṃ. Muggasūpyatāyāti muggasūpasamānāya saccālikena jīvitakappanatāyetaṃ adhivacanaṃ. Yathā hi muggasūpe paccante bahū muggā pākaṃ gacchanti, thokā na gacchanti; evameva saccālikena jīvitakappake puggale bahu alikaṃ hoti, appakaṃ saccaṃ. Yathā vā muggasūpassa appavisanaṭṭhānaṃ nāma natthi, evameva saccālikavuttino puggalassa appaviṭṭhavācā nāma natthi; siṅghāṭakaṃ viya icchiticchitadhārāya patiṭṭhāti. Tenassa sā musāvāditā muggasūpyatāti vuttā. Pāribhaṭayatāti paribhaṭakammabhāvo. Paribhaṭassa hi kammaṃ pāribhaṭayaṃ, tassa bhāvo pāribhaṭayatā; alaṅkārakaraṇādīhi dārakakīḷāpanassetaṃ adhivacanaṃ.
“跑腿传信”是指在村落之间、地区之间等处,为在家人传递消息和回信。若为自己的父母,以及奉养自己父母的人,领取他们的消息而前往某处,这种跑腿传信是允许的。为正在建造塔庙、僧团建筑或为自己工作的工匠们传递消息,也是允许的。如果有人说“我们要布施,要供养,请告知比丘僧团”,或施与食物、药物、衣服时说“请给某位长老”,或供奉花鬘、香、涂香、幢幡等时说“请在寺院作供养”,这一切消息都可以传递,不称为跑腿传信。若是为其他人领取消息而前往,每走一步都有过失。
Jaṅghapesanikanti gāmantaradesantarādīsu tesaṃ tesaṃ gihīnaṃ sāsanapaṭisāsanaharaṇaṃ. Idañhi jaṅghapesanikaṃ nāma attano mātāpitūnaṃ, ye cassa mātāpitaro upaṭṭhahanti, tesaṃ sāsanaṃ gahetvā katthaci gamanavasena vaṭṭati. Cetiyassa vā saṅghassa vā attano vā kammaṃ karontānaṃ vaḍḍhakīnampi sāsanaṃ harituṃ vaṭṭati. Manussā ‘‘dānaṃ dassāma, pūjaṃ karissāma, bhikkhusaṅghassa ācikkhathā’’ti vadanti; ‘‘asukattherassa nāma dethā’’ti piṇḍapātaṃ vā bhesajjaṃ vā cīvaraṃ vā denti; ‘‘vihāre pūjaṃ karothā’’ti mālāgandhavilepanādīni vā dhajapatākādīni vā nīyyādenti, sabbaṃ harituṃ vaṭṭati; jaṅghapesanikaṃ nāma na hoti. Sesānaṃ sāsanaṃ gahetvā gacchantassa padavāre padavāre doso.
“以任何一种”是指,诸如竹施等中的任何一种,或是行医、管库、交换食物、建造僧团住所、建造塔庙、侍奉等,以这类邪命谋生的任何一种行为。“被佛陀所呵斥的”是指被诸佛所谴责、所禁止的。“这被称为”是指这一切称为非行。而正行的解说,应依前文所说的反面方式来理解。
Aññataraññatarenāti etesaṃ vā veḷudānādīnaṃ aññataraññatarena vejjakammabhaṇḍāgārikakammaṃ piṇḍapaṭipiṇḍakammaṃ saṅghuppādacetiyuppādaupaṭṭhāpanakammanti evarūpānaṃ vā micchājīvena jīvitakappanakakammānaṃ yena kenaci. Buddhapaṭikuṭṭhenāti buddhehi garahitena paṭisiddhena. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ sabbopi anācāro nāma kathīyati. Ācāraniddeso vuttapaṭipakkhanayeneva veditabbo.
514在“行处”的解说中,先说明“非行处”,其理由应如前文所说来理解。其中,“行处”指为了乞食等事而适宜前往之处;“非行处”指不适宜前往之处。“妓女行处”,即妓女所在之处;意谓因朋友交往而前往之处。这里,妓女是指以姿色谋生的女子。若因其习性易亲近、互为朋友、有共学关系或感情等原因而前往,即称为“妓女行处”。因此不应如此前往。为什么呢?因为戒防护会失坏。如此前往者,即使长时守护、善加保持的沙门法,也会在数日之内毁坏;即使不毁坏,也会受到指责。不过,若以施主身份前往,则应保持正念而行。“寡妇”,指丈夫已死或出门远行的女子。“老处女”,指年长未嫁的女子。“黄门”,指多谈世间利益、烦恼炽盛、热恼未息的不男。前往这些人的处所,其过患应依前述方式来理解。比丘尼也是如此。再者,比丘们梵行增盛,比丘尼们也是如此。他们若彼此以交游的方式相处,数日之内便会毁坏所守护、所保持的沙门法。但为探病而前往是允许的。比丘得花之后,为了供养或为作教诫而前往,也是许可的。
514. Gocaraniddesepi paṭhamaṃ agocarassa vacane kāraṇaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Tattha ca gocaroti piṇḍapātādīnaṃ atthāya upasaṅkamituṃ yuttaṭṭhānaṃ gocaro, ayuttaṭṭhānaṃ agocaro. Vesiyā gocaro assāti vesiyagocaro; mittasanthavavasena upasaṅkamitaṭṭhānanti attho. Tattha vesiyā nāma rūpūpajīviniyo yena kenacideva sulabhajjhācāratāmittasatthavasinehavasena upasaṅkamanto vesiyāgocaro nāma hoti. Tasmā evaṃ upasaṅkamituṃ na vaṭṭati. Kiṃ kāraṇā? Ārakkhavipattito. Evaṃ upasaṅkamantassa hi ciraṃ rakkhitagopitopi samaṇadhammo katipāheneva nassati; sacepi na nassati garahaṃ labhati. Dakkhiṇāvasena pana upasaṅkamantena satiṃ upaṭṭhāpetvā upasaṅkamitabbaṃ. Vidhavā vuccanti matapatikā vā pavutthapatikā vā. Thullakumāriyoti mahallikā aniviṭṭhakumāriyo. Paṇḍakāti lokāmisanissitakathābahulā ussannakilesā avūpasantapariḷāhā napuṃsakā. Tesaṃ sabbesampi upasaṅkamane ādīnavo vuttanayeneva veditabbo. Bhikkhunīsupi eseva nayo. Apica bhikkhū nāma ussannabrahmacariyā honti, tathā bhikkhuniyo. Te aññamaññaṃ santhavavasena katipāheneva rakkhitagopitasamaṇadhammaṃ nāsenti. Gilānapucchakena pana gantuṃ vaṭṭati. Bhikkhunā pupphāni labhitvā pūjanatthāyapi ovādadānatthāyapi gantuṃ vaṭṭatiyeva.
“酒馆”是指卖酒之处。那里与那些障碍梵行的酒徒不相远离。不应以酒友的身份跟他们一同前往那里;那会障碍梵行。“与国王等交往而住”等句中,“国王”是指无论是否灌顶,凡治理国家者。“国王大臣”是指拥有与国王同等大权柄的人。“外道”是指持有颠倒见的外方游行者。“外道弟子”是指以信仰供养他们的人。这是说与这些人产生交往。
Pānāgāranti surāpānagharaṃ. Taṃ brahmacariyantarāyakarehi surāsoṇḍehi avivittaṃ hoti. Tattha tehi saddhiṃ saha soṇḍavasena upasaṅkamituṃ na vaṭṭati; brahmacariyantarāyo hoti. Saṃsaṭṭho viharati rājūhītiādīsu rājānoti abhisittā vā hontu anabhisittā vā ye rajjaṃ anusāsanti. Rājamahāmattāti rājūnaṃ issariyasadisāya mahatiyā issariyamattāya samannāgatā. Titthiyāti viparītadassanā bāhiraparibbājakā. Titthiyasāvakāti bhattivasena tesaṃ paccayadāyakā. Etehi saddhiṃ saṃsaggajāto hotīti attho.
“以不随顺的交往”是指不随顺的交往,即与三种学处不随顺、相违的交往,由此导致梵行障碍、违犯制戒以及头陀功德的减损。即:与国王、国王大臣一同欢喜、一同快乐、同受苦乐,在有事务需要处理时主动参与;与外道、外道弟子一起有相同的喜好、志趣和行为,或导致相同的喜好、志趣和行为,以及充满爱念、尊重的亲密关系。其中,与国王、国王大臣的交往会造成梵行障碍。与其他外道弟子交往,则会导致接受他们的邪见。然而,若有能力破斥他们的言论而使他们接受自己的见解,则可以前往。
Ananulomikena saṃsaggenāti ananulomikasaṃsaggo nāma tissannaṃ sikkhānaṃ ananulomo paccanīkasaṃsaggo, yena brahmacariyantarāyaṃ paññattivītikkamaṃ sallekhaparihāniñca pāpuṇāti, seyyathidaṃ – rājarājamahāmattehi saddhiṃ sahasokitā, sahananditā, samasukhadukkhatā, uppannesu kiccakaraṇīyesu attanāva yogaṃ āpajjanatā, titthiyatitthiyasāvakehi saddhiṃ ekacchandarucisamācāratā ekacchandarucisamācārabhāvāvaho vā sinehabahumānasanthavo. Tattha rājarājamahāmattehi saddhiṃ saṃsaggo brahmacariyantarāyaṃ karoti. Itarehi titthiyasāvakehi tesaṃ laddhigahaṇaṃ. Tesaṃ pana vādaṃ bhinditvā attano laddhiṃ gaṇhāpetuṃ samatthena upasaṅkamituṃ vaṭṭati.
现在,为以另一种方式显示非行处,开始讲说“或者,更有那些家族……”等。其中,“无信者”是指对佛等没有信心者;他们不信“佛是一切知者、法是导向解脱者、僧是善行道者”。“不净信者”是指不能使心得净信、无浊者。“辱骂与恐吓者”是指既辱骂又恐吓者;他们以“你是贼、你是愚者、你是痴人、你是骆驼、你是牛、你是驴、你是堕恶趣者、你是地狱者、你是畜生趣者、你无善趣,唯有恶趣可期”这十种骂法来辱骂;并以“等着,现在我们要打你、绑你、杀你”这样示现恐怖来恐吓,这是它的含义。“求无义者”是指不求利益,只求无利益。“求非利者”是指只求非利,不求利益。“求不安乐者”是指不求安乐,只求不安乐。“求无安稳者”是指不求从四轭中安稳、无畏,只求有怖畏。这里的“比丘们”也包括沙弥,“比丘尼们”也包括在学尼和沙弥尼。因为所有这些为了世尊而出家、已皈依的四众弟子,那些家族对他们都只是求无利益的。像那样的家族,是指像这样的刹帝利家族等。“依止”是指依靠而活。“亲近”是指前往。“敬奉”是指再三前往。这被称为:如同以妓女等为行处者,妓女等便是其非行处;与国王等交往者,国王等便是其非行处。
Idāni aparenapi pariyāyena agocaraṃ dassetuṃ yāni vā pana tāni kulānītiādi āraddhaṃ. Tattha assaddhānīti buddhādīsu saddhāvirahitāni; buddho sabbaññū, dhammo niyyāniko, saṅgho suppaṭipannoti na saddahanti. Appasannānīti cittaṃ pasannaṃ anāvilaṃ kātuṃ na sakkonti. Akkosakaparibhāsakānīti akkosakāni ceva paribhāsakāni ca; ‘corosi, bālosi, mūḷhosi, oṭṭhosi, goṇosi, gadrabhosi, āpāyikosi, nerayikosi, tiracchānagatosi, natthi tuyhaṃ sugati, duggatiyeva pāṭikaṅkhā’ti evaṃ dasahi akkosavatthūhi akkosanti; ‘hotu, idāni taṃ paharissāma, bandhissāma , vadhissāmā’ti evaṃ bhayadassanena paribhāsanti cāti attho. Anatthakāmānīti atthaṃ na icchanti, anatthameva icchanti. Ahitakāmānīti ahitameva icchanti, hitaṃ na icchanti. Aphāsukakāmānīti phāsukaṃ na icchanti, aphāsukameva icchanti. Ayogakkhemakāmānīti catūhi yogehi khemaṃ nibbhayaṃ na icchanti, sabhayameva icchanti. Bhikkhūnanti ettha sāmaṇerāpi saṅgahaṃ gacchanti. Bhikkhunīnanti ettha sikkhamānasāmaṇeriyopi. Sabbesampi hi bhagavantaṃ uddissa pabbajitānañceva saraṇagatānañca catunnampi parisānaṃ tāni anatthakāmāniyeva. Tathārūpāni kulānīti evarūpāni khattiyakulādīni kulāni. Sevatīti nissāya jīvati. Bhajatīti upasaṅkamati. Payirupāsatīti punappunaṃ upasaṅkamati. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ vesiyādigocarassa vesiyādiko, rājādisaṃsaṭṭhassa rājādiko, assaddhakulādisevakassa assaddhakulādiko cāti tippakāropi ayuttagocaro agocaroti veditabbo.
他应通过这样的方式了知非行处。首先,妓女等行处,因依止于五种欲功德,当知为非行处,正如所说:“诸比丘,什么是比丘的非行处、他方境?即是这五种欲功德。”国王等行处,因其并非修习禅那的亲近依止,能招来利养恭敬的刺害,又是邪见的因缘,当知为非行处。无信者之家等行处,因会导致信心退失并令心产生怖畏,当知为非行处。
Tassa iminā pariyāyena agocaratā veditabbā. Vesiyādiko tāva pañcakāmaguṇanissayato agocaroti veditabbo, yathāha – ‘‘ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo? Yadidaṃ pañca kāmaguṇā’’ti (saṃ. ni. 5.372) rājādiko jhānānuyogassa anupanissayato lābhasakkārāsanicakkanipphādanato diṭṭhivipattihetuto ca, assaddhakulādiko saddhāhānicittasantāsāvahanato agocaroti.
在行处的解说中,“非妓女行处”等,应依其相反面来了知。而在“如井池”等句中,“如井池”指如同水井与水池,犹如在十字路口挖掘的莲花池,可以随心所欲地沉浸其中,大心居士的住宅也是如此。据说在他家中,供僧的定时布施柱常备不辍,比丘们走到他家门口,绝不会有资具匮乏之事。有一天,仅医药一项便支出六十迦诃波那。“以袈裟光照”是说,因比丘、比丘尼所披的袈裟光辉,室内一片光明,宛如豪富的长者之家。“与仙风逆顺”是说,当比丘、比丘尼众这些仙人出入其家时,袈裟之风以及屈伸等所生的身风随之吹拂,或已吹散、清除了罪业。
Gocaraniddese na vesiyagocarotiādīni vuttapaṭipakkhavasena veditabbāni. Opānabhūtānītiādīsu pana opānabhūtānīti udapānabhūtāni; bhikkhusaṅghassa, cātumahāpathe khatapokkharaṇī viya, yathāsukhaṃ ogāhanakkhamāni cittamahāmattassa gehasadisāni. Tassa kira gehe kālatthambho yuttoyeva . Gharadvāraṃ sampattānaṃ bhikkhūnaṃ paccayavekallaṃ nāma natthi. Ekadivasaṃ bhesajjavattameva saṭṭhi kahāpaṇāni nikkhamanti. Kāsāvapajjotānīti bhikkhubhikkhunīhi nivatthapārutānaṃ kāsāvānaṃyeva pabhāya ekobhāsāni bhūtapālaseṭṭhikulasadisāni. Isivātapaṭivātānīti gehaṃ pavisantānaṃ nikkhamantānañca bhikkhubhikkhunīsaṅkhātānaṃ isīnaṃ cīvaravātena ceva samiñjanapasāraṇādijanitasarīravātena ca paṭivātāni pavāyitāni viniddhutakibbisāni vā.
515515. 在“于微细罪见怖畏”的解说中,“微细”是指微小的量。“罪”是指过失。所谓“那些罪”,即从当受呵责这一意义而成为罪的过失。“小小”指极微小的、细小的量。“些微”指比微小更下劣,故为些微。“轻”指轻微。“被许为轻”指被众人认可为轻。“应以律仪对治”是说,应以律仪来对治。“应以防护对治”是说,应以防护来作,应以防护来对治。“应以心念对治”是说,仅仅心生便能对治。“系于作意”是说,仅凭内心作意便能对治。那么,哪些是这样的罪呢?日住者善慧长老首先说:“那些可知为无犯的、仅凭心生起便可的,仅凭内心作意‘我将不再造作这样的事’便得清净的,这称为决意无犯。”他的弟子持三藏小那伽长老则说:“这是巴帝摩卡律仪戒的分别。因此,这里最轻的恶作、恶说应知为罪。这称为出罪无犯。”如此,在这些解说中,“见罪者”指习惯于从罪、从过失来见的比丘。“见怖畏者”指习惯于见其作为四种怖畏之因缘而生起怖畏的比丘。“见过患者”指习惯于以种种方式见过患的比丘,这些方式包括:招致此处讥嫌、带来未来苦报、障碍上分功德、产生追悔等。
515.Aṇumattesu vajjesu bhayadassāvitāniddese aṇumattānīti aṇuppamāṇā. Vajjāti dosā. Yāni tāni vajjānīti yāni tāni garahitabbaṭṭhena vajjāni. Appamattakānīti parittamattakāni khuddakappamāṇāni. Oramattakānīti parittatopi orimappamāṇattā oramattakāni. Lahusānīti lahukāni. Lahusammatānīti lahūti sammatāni. Saṃyamakaraṇīyānīti saṃyamena kattabbapaṭikammāni. Saṃvarakaraṇīyānīti saṃvarena kātabbāni saṃvarena kattabbapaṭikammāni. Cittuppādakaraṇīyānīti cittuppādamattena kattabbapaṭikammāni. Manasikārapaṭibaddhānīti manasā āvajjitamatteneva kattabbapaṭikammāni. Kāni pana tānīti? Divāvihāravāsī sumatthero tāva āha – ‘‘anāpattigamanīyāni cittuppādamattakāni yāni ‘na puna evarūpaṃ karissāmī’ti manasā āvajjitamatteneva sujjhanti. Adhiṭṭhānāvikammaṃ nāmetaṃ kathita’’nti. Antevāsiko panassa tipiṭakacūḷanāgatthero panāha – ‘‘idaṃ pātimokkhasaṃvarasīlasseva bhājanīyaṃ. Tasmā sabbalahukaṃ dukkaṭadubbhāsitaṃ idha vajjanti veditabbaṃ. Vuṭṭhānāvikammaṃ nāmetaṃ kathita’’nti. Itiimesūti evaṃpakāresu imesu. Vajjadassāvīti vajjato dosato dassanasīlo. Bhayadassāvīti catubbidhassa bhayassa kāraṇattā bhayato dassanasīlo. Ādīnavadassāvīti idha nindāvahanato, āyatiṃ dukkhavipākato, upariguṇānaṃ antarāyakaraṇato, vippaṭisārajananato ca etena nānappakārena ādīnavato dassanasīlo.
“见出离者”意指:于彼处具见出离之习性者。然而,此处何为出离?于师长之论中,先作此说:“当有可入于无犯时,决意无犯即是出离。”于弟子之论中,则作此说:“当有可入于犯时,出罪无犯即是出离。”
Nissaraṇadassāvīti yaṃ tattha nissaraṇaṃ tassa dassanasīlo. Kiṃ panettha nissaraṇanti? Ācariyattheravāde tāva ‘‘anāpattigamanīyatāya sati adhiṭṭhānāvikammaṃ nissaraṇa’’nti kathitaṃ. Antevāsikattheravāde tāva ‘‘āpattigamanīyatāya sati vuṭṭhānāvikammaṃ nissaraṇa’’nti kathitaṃ.
此处,所谓那样的比丘,确实将极微细的罪过视为罪过、视为怖畏。为阐明此义,而讲述了如下的计量方式:名为极微、名为微、名为金尘、名为车尘、名为虱卵、名为虱、名为谷粒、名为指、名为拃、名为肘、名为杖、名为牛吼、名为牛呼、名为由旬。于其中,言‘极微’者,乃虚空中的极微之量,不落入肉眼所见之范畴,唯落入天眼所见之范畴。言‘微’者,乃是从墙缝、窗缝射入之日光中,被认知为旋转之微粒者。言‘金尘’者,于牛道、人道、车道上,碎裂后从两侧扬起而停住者。言‘车尘’者,则于任何处所皆能附着。虱卵等则易解了知。于其中,三十六极微为一微之量;三十六微为一金尘;三十六金尘为一车尘;三十六车尘为一虱卵;七虱卵为一虱;七虱为一谷粒;七谷粒之量为一指。以此指量,十二指为一拃;二拃为一肘;七肘为一杖;以此杖量,二十杖为一牛吼;八十牛吼为一牛呼;四牛呼为一由旬。以此由旬量计,须弥山王高六十八万由旬。若有比丘能将极微细的罪过,视同高达六十八万由旬的须弥山一般来看待——这位比丘即称为‘见微细罪过为怖畏者’。
Tattha tathārūpo bhikkhu aṇumattāni vajjāni vajjato bhayato passati nāma. Taṃ dassetuṃ ayaṃ nayo kathito – paramāṇu nāma, aṇu nāma, tajjārī nāma, rathareṇu nāma, likkhā nāma, ūkā nāma, dhaññamāso nāma, aṅgulaṃ nāma, vidatthi nāma, ratanaṃ nāma, yaṭṭhi nāma, usabhaṃ nāma, gāvutaṃ nāma, yojanaṃ nāma. Tattha ‘paramāṇu’ nāma ākāsakoṭṭhāsiko maṃsacakkhussa āpāthaṃ nāgacchati, dibbacakkhusseva āgacchati. ‘Aṇu’ nāma bhitticchiddatālacchiddehi paviṭṭhasūriyarasmīsu vaṭṭi vaṭṭi hutvā paribbhamanto paññāyati. ‘Tajjārī’ nāma gopathamanussapathacakkapathesu chijjitvā ubhosu passesu uggantvā tiṭṭhati. ‘Rathareṇu’ nāma tattha tattheva allīyati. Likkhādayo pākaṭā eva. Etesu pana chattiṃsa paramāṇavo ekassa aṇuno pamāṇaṃ. Chattiṃsa aṇū ekāya tajjāriyā pamāṇaṃ. Chattiṃsa tajjāriyo eko rathareṇu. Chattiṃsa rathareṇū ekā likkhā. Satta likkhā ekā ūkā. Satta ūkā eko dhaññamāso. Sattadhaññamāsappamāṇaṃ ekaṃ aṅgulaṃ. Tenaṅgulena dvādasaṅgulāni vidatthi. Dve vidatthiyo ratanaṃ. Satta ratanāni yaṭṭhi. Tāya yaṭṭhiyā vīsati yaṭṭhiyo usabhaṃ. Asīti usabhāni gāvutaṃ. Cattāri gāvutāni yojanaṃ. Tena yojanena aṭṭhasaṭṭhiyojanasatasahassubbedho sinerupabbatarājā. Yo bhikkhu aṇumattaṃ vajjaṃ aṭṭhasaṭṭhiyojanasatasahassubbedhasinerupabbatasadisaṃ katvā daṭṭhuṃ sakkoti – ayaṃ bhikkhu aṇumattāni vajjāni bhayato passati nāma. Yopi bhikkhu sabbalahukaṃ dukkaṭadubbhāsitamattaṃ paṭhamapārājikasadisaṃ katvā daṭṭhuṃ sakkoti – ayaṃ aṇumattāni vajjāni vajjato bhayato passati nāmāti veditabbo.
516于‘于诸学处受持而学’之释义中,‘比丘学’指比丘所应学之学处。彼学处无论与比丘尼共通或不共通,均唯称比丘学。‘比丘尼学’指比丘尼所应学之学处。彼学处无论与比丘共通或不共通,亦均唯称比丘尼学。沙弥、在学尼、沙弥尼之学处亦摄入其中。‘优婆塞学’指优婆塞所应学之学处。彼就五戒、十戒而言,依此而成立。‘优婆夷学’指优婆夷所应学之学处。彼亦就五戒、十戒而言,依此而成立。于其中,比丘、比丘尼之学处,乃至阿罗汉道皆能成立。优婆塞、优婆夷之学处,乃至阿那含道皆能成立。此处,这位比丘唯于自己应学之诸学处中学习。而其余学处,是为了通过义理引出之方式,显示学处之义理而说。如是,于这些学处中,即是在此类、这些学处中。‘以一切、全分’指以一切受持学处之方式,学习一切学处。‘以一切方式、全分’指以一切所应学之方式,学习一切学处。‘无余、无缺’:因无剩余故,为‘无余’;因即使由失念而违犯之学处,亦能通过再次恢复清净而成为无缺故,为‘无缺’。‘受持而住’指接纳、持守之后而安住。‘因此被称为’:
516.Samādāya sikkhati sikkhāpadesūtipadaniddese bhikkhusikkhāti bhikkhūhi sikkhitabbasikkhā. Sā bhikkhunīhi sādhāraṇāpi asādhāraṇāpi bhikkhusikkhā eva nāma. Bhikkhunīsikkhāti bhikkhunīhi sikkhitabbasikkhā. Sāpi bhikkhūhi sādhāraṇāpi asādhāraṇāpi bhikkhunīsikkhā eva nāma. Sāmaṇerasikkhamānasāmaṇerīnaṃ sikkhāpi ettheva paviṭṭhā. Upāsakasikkhāti upāsakehi sikkhitabbasikkhā. Sā pañcasīladasasīlavasena vaṭṭati. Upāsikāsikkhāti upāsikāhi sikkhitabbasikkhā. Sāpi pañcasīladasasīlavasena vaṭṭati. Tattha bhikkhubhikkhunīnaṃ sikkhā yāva arahattamaggā vaṭṭati. Upāsakaupāsikānaṃ sikkhā yāva anāgāmimaggā. Tatrāyaṃ bhikkhu attanā sikkhitabbasikkhāpadesu eva sikkhati. Sesasikkhā pana atthuddhāravasena sikkhāpadassa atthadassa dassanatthaṃ vuttā. Iti imāsu sikkhāsūti evaṃpakārāsu etāsu sikkhāsu. Sabbena sabbanti sabbena sikkhāsamādānena sabbaṃ sikkhaṃ. Sabbathā sabbanti sabbena sikkhitabbākārena sabbaṃ sikkhaṃ. Asesaṃ nissesanti sesābhāvato asesaṃ; satisammosena bhinnassāpi sikkhāpadassa puna pākatikakaraṇato nissesaṃ. Samādāya vattatīti samādiyitvā gahetvā vattati. Tena vuccatīti yena kāraṇena etaṃ sabbaṃ sikkhāpadaṃ sabbena sikkhitabbākārena samādiyitvā sikkhati pūreti, tena vuccati ‘‘samādāya sikkhati sikkhāpadesū’’ti.
517-8在“于诸根守护根门”与“于食知量”这两个词语的解释中,对黑分第一句的用意,应依照“行仪解释”中所述的方法来理解。而此处关于“何等为于诸根不守护根门”等应说明的内容,则已全在“安放品”的注释中说过了。
517-8.Indriyesu guttadvāro bhojane mattaññūtipadadvayassa niddese kaṇhapakkhassa paṭhamavacane payojanaṃ ācāraniddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Tattha katamā indriyesu aguttadvāratātiādīsu pana yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ nikkhepakaṇḍavaṇṇanāyaṃ vuttameva.
519在“精勤于觉醒”的解释中——“初夜、后夜”:此处,于被称为中夜的夜晚之前,称为“初夜”;以此涵盖初夜时分及晚餐后。于夜晚之后,称为“后夜”;以此涵盖后夜时分及早餐前。而中夜时分,则是该比丘消除睡眠疲劳的时段,故未计入。“精勤于觉醒”:即精勤于觉醒、不睡眠的状态。“已精勤者”:即对于那称为精勤的修习与修持,已精勤、已相应者。在其解释中:“此处,比丘于日间”——上午、正午、傍晚这三个日间时段皆被纳入。“以经行、以安坐”:即整个日间,依此二种威仪而住。“从那些有障碍、有覆盖的心法——从五盖或一切不善法中——净化其心”:即从那些法中净化、解脱其心。此处,“站立”虽未被提及,但应视为与经行、安坐相关联而纳入。“初夜时分”:即整个初夜时分。“中夜时分”:即在算作一昼夜六分之一的中夜时分。
519.Jāgariyānuyoganiddese pubbarattāpararattanti ettha aḍḍharattasaṅkhātāya rattiyā pubbe pubbarattaṃ; iminā paṭhamayāmañceva pacchābhattañca gaṇhāti . Rattiyā pacchā apararattaṃ; iminā pacchimayāmañceva purebhattañca gaṇhāti. Majjhimayāmo panassa bhikkhuno niddākilamathavinodanokāsoti na gahito. Jāgariyānuyoganti jāgariyassa asupanabhāvassa anuyogaṃ. Anuyutto hotīti taṃ anuyogasaṅkhātaṃ āsevanaṃ bhāvanaṃ anuyutto hoti sampayutto. Niddese panassa idha bhikkhu divasanti pubbaṇho, majjhanho, sāyanhoti tayopi divasakoṭṭhāsā gahitā. Caṅkamena nisajjāyāti sakalampi divasaṃ iminā iriyāpathadvayeneva viharanto. Cittassa āvaraṇato āvaraṇīyehi dhammehi pañcahipi nīvaraṇehi sabbākusaladhammehi vā cittaṃ parisodheti. Tehi dhammehi visodheti parimoceti. Ṭhānaṃ panettha kiñcāpi na gahitaṃ, caṅkamanisajjāsannissitaṃ pana katvā gahetabbameva. Paṭhamayāmanti sakalasmimpi paṭhamayāme. Majjhimayāmanti rattindivassa chaṭṭhakoṭṭhāsasaṅkhāte majjhimayāme.
所谓“狮卧”——此处有四种卧:欲乐卧、饿鬼卧、狮卧、如来卧。其中,“诸比丘,欲乐者大多以左侧卧”,这是欲乐卧。因为他们之中大多没有以右侧卧的。“诸比丘,饿鬼大多仰卧”,这是饿鬼卧;饿鬼少肉少血,骨节相连,不能以一侧卧,只能仰卧。“诸比丘,兽王狮子以右侧作卧……乃至……心满意足”,这是狮卧。兽王狮子具足威光,将两前足并置一处,两后足并置一处,尾巴收于大腿之间,记下前足、后足、尾巴所放的位置,将头置于两前足之上而卧;即便卧了一整天,醒来时也不惊惶失措,而是抬起头,审视前足等所放的位置;若有部位离开了原位,便心想“这不配你的出身,不配你的勇猛”,心不满意,便继续那样卧着,不去觅食;若各部位未离开原位,便心想“这配你的出身,也配你的勇猛”,欢喜踊跃,起身作狮子伸展,抖动鬃毛,三度作狮子吼,而后前去觅食。而第四禅之卧则称为如来卧。在此诸卧中,此处系指狮卧。因具足威光、是威仪路,故称为最上卧。
Sīhaseyyanti ettha kāmabhogīseyyā, petaseyyā, sīhaseyyā, tathāgataseyyāti catasso seyyā. Tattha ‘‘yebhuyyena, bhikkhave, kāmabhogī vāmena passena sentī’’ti ayaṃ kāmabhogīseyyā. Tesu hi yebhuyyena dakkhiṇapassena sayāno nāma natthi. ‘‘Yebhuyyena, bhikkhave , petā uttānā sentī’’ti ayaṃ petaseyyā; appamaṃsalohitattā hi aṭṭhisaṅghāṭajaṭitā ekena passena sayituṃ na sakkonti, uttānāva senti. Sīho, bhikkhave, migarājā dakkhiṇena passena seyyaṃ kappeti…pe… attamano hotī’’ti (a. ni. 4.246) ayaṃ sīhaseyyā; tejussadattā hi sīho migarājā dve purimapāde ekasmiṃ ṭhāne dve pacchimapāde ekasmiṃ ṭhāne ṭhapetvā naṅguṭṭhaṃ antarasatthimhi pakkhipitvā purimapādapacchimapādanaṅguṭṭhānaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkhetvā dvinnaṃ purimapādānaṃ matthake sīsaṃ ṭhapetvā sayati; divasampi sayitvā pabujjhamāno na uttasanto pabujjhati, sīsaṃ pana ukkhipitvā purimapādādīnaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkheti; sace kiñci ṭhānaṃ vijahitvā ṭhitaṃ hoti ‘nayidaṃ tuyhaṃ jātiyā na sūrabhāvassa anurūpa’nti anattamano hutvā tattheva sayati, na gocarāya pakkamati; avijahitvā ṭhite pana ‘tuyhaṃ jātiyā ca sūrabhāvassa ca anurūpamida’nti haṭṭhatuṭṭho uṭṭhāya sīhavijambhitaṃ vijambhitvā kesarabhāraṃ vidhunitvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamati. Catutthajjhānaseyyā pana tathāgataseyyāti vuccati. Tāsu idha sīhaseyyā āgatā. Ayañhi tejussadairiyāpathattā uttamaseyyā nāma.
“足叠足”指右脚上叠左脚。“稍错开”指稍微错开而放置。因为如果脚踝与脚踝、膝盖与膝盖互相摩擦,便会频频生起苦受,心无法专一,卧不安适;如果放置得不相摩擦,这样错开放置,苦受便不会生起,心得专一,卧便安适。因此说“足叠足,稍错开”。“具念正知”指具足念与正知慧,以此说明能善加摄持的念正知。“作意起身想”指心中生起“我将于某时起身”这样限定起身时间的起身想。如此而卧者,确实能在所限定的时间起身。
Pāde pādanti dakkhiṇapāde vāmapādaṃ. Accādhāyāti atiādhāya īsakaṃ atikkamma ṭhapetvā gopphakena hi gopphake jāṇunā vā jāṇumhi saṅghaṭṭiyamāne abhiṇhaṃ vedanā uppajjati, cittaṃ ekaggaṃ na hoti, seyyā aphāsukā hoti; yathā pana na saṅghaṭṭeti, evaṃ atikkamma ṭhapite vedanā nuppajjati, cittaṃ ekaggaṃ hoti, seyyā phāsukā hoti. Tena vuttaṃ ‘‘pāde pādaṃ accādhāyā’’ti. Sato sampajānoti satiyā ceva sampajānapaññāya ca samannāgato hutvā. Iminā supariggāhakaṃ satisampajaññaṃ kathitaṃ. Uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvāti asukavelāya nāma uṭṭhahissāmī’ti evaṃ uṭṭhānavelāparicchedakaṃ uṭṭhānasaññaṃ citte upetvā. Evaṃ katvā nipanno hi yathāparicchinnakāleyeva uṭṭhātuṃ yutto.
520-521“恒常与审慎”:恒常是指恒常修习而称为“恒常”的精进,审慎是指达到成熟而称为“审慎”的智慧;致力于、专心于、持续修习,便是安住于警寤修习中,这是其义。此处精进是世间与出世间混合而说,智慧也随精进而行;意思是,精进若为世间,智慧即为世间;精进若为出世间,智慧即为出世间。
520-521.Sātaccaṃ nepakkanti satataṃ pavattayitabbato sātaccasaṅkhātaṃ vīriyañceva paripākagatattā nepakkasaṅkhātaṃ paññañca yutto anuyutto pavattayamānoyeva jāgariyānuyogaṃ anuyutto viharatīti attho. Ettha ca vīriyaṃ lokiyalokuttaramissakaṃ kathitaṃ, paññāpi vīriyagatikā eva; vīriye lokiyamhi lokiyā, lokuttare lokuttarāti attho.
522“菩提分法”:指属于名为四圣谛菩提的道智之分的诸法。至此,总括一切三十七菩提分法,为了显示即使在世间修习中,也能在同一所缘上同时生起的觉支,故说“七觉支”等。应知这些觉支也是世间与出世间混合而说。其余内容,因前文已明其理,此处意义明显。
522.Bodhipakkhiyānaṃdhammānanti catusaccabodhisaṅkhātassa maggañāṇassa pakkhe bhavānaṃ dhammānaṃ. Ettāvatā sabbepi sattatiṃsa bodhipakkhiyadhamme samūhato gahetvā lokiyāyapi bhāvanāya ekārammaṇe ekato pavattanasamatthe bojjhaṅgeyeva dassento satta bojjhaṅgātiādimāha. Te lokiyalokuttaramissakāva kathitāti veditabbā. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva.
523在“前行”等词的解释中,先解释“前行”与“后退”。其中,“前行”指向前行进,“后退”指返回。这两者在四种威仪中都能体现。行走时,身体向前移动称为“前行”,向后转回称为“后退”。站立时,身体前倾称为“前行”,身体后仰称为“后退”。坐着时,将身体前侧向前移动称为“前行”,将身体后侧向后移动称为“后退”。躺卧时,也是如此。
523. Abhikkantetiādiniddese abhikkante paṭikkanteti ettha tāva abhikkantaṃ vuccati purato gamanaṃ. Paṭikkantanti nivattanaṃ. Tadubhayampi catūsu iriyāpathesu labbhati. Gamane tāva purato kāyaṃ abhiharanto abhikkamati nāma, paṭinivattanto paṭikkamati nāma. Ṭhānepi ṭhitakova kāyaṃ purato onāmento abhikkamati nāma, pacchato apanāmento paṭikkamati nāma. Nisajjāyapi nisinnakova āsannassa purimaaṅgābhimukho saṃsaranto abhikkamati nāma, pacchimaaṅgappadesaṃ paccāsaṃsaranto paṭikkamati nāma. Nipajjāyapi eseva nayo.
“正知而行者”:指以正知做一切事的人,或以正知本身为所作的人。他在前行等一切时候确实都行于正知,任何时候都不离正知。由于这种正知必定与念相应,所以在解说中说:“具念正知而行,具念正知而退。”
Sampajānakārī hotīti sampajaññena sabbakiccakārī, sampajaññasseva vā kārī. So hi abhikkantādīsu sampajaññaṃ karoteva, na katthaci sampajaññavirahito hoti. Taṃ pana sampajaññaṃ yasmā satisampayuttameva hoti, tenassa niddese ‘‘sato sampajāno abhikkamati, sato sampajāno paṭikkamatī’’ti vuttaṃ.
因为此人在前行或后退时,并非失念或不正知;而是具足念,以慧正知地前行和后退。在一切前行等活动中,他运用四种正知。哪四种正知?有益正知、适宜正知、行处正知、不痴正知。其中,当前往某处的心生起时,他不随心所欲而行,而是先审查:“我去此处,是有利益还是无利益?”像这样把握利益与否,便是“有益正知”。这里所说的“利益”,是指通过瞻仰佛塔、菩提树、僧众、长老、不净等,令善法得以增长。因为见到佛塔或菩提树后,会生起以佛为所缘的喜悦;见僧后,生起以僧为所缘的喜悦,继而观察其坏灭,可证得阿拉汉。见到长老后,能依其教诫而安住;见到不净后,对此生起初禅,再观察其坏灭,可证得阿拉汉。因此,见这些是有利益的。但也有人说:“即使依资具而得增长,也是一种利益;因为依靠资具,便能奉行梵行。”
Ayañhi abhikkamanto vā paṭikkamanto vā na muṭṭhassatī asampajāno hoti; satiyā pana samannāgato paññāya ca sampajānoyeva abhikkamati ceva paṭikkamati ca; sabbesu abhikkamādīsu catubbidhaṃ sampajaññaṃ otāreti. Catubbidhañhi sampajaññaṃ – sātthakasampajaññaṃ, sappāyasampajaññaṃ, gocarasampajaññaṃ, asammohasampajaññanti. Tattha abhikkamanacitte uppanne cittavaseneva agantvā ‘kinnu me ettha gatena attho atthi, natthī’ti atthānatthaṃ pariggahetvā atthapariggaṇhanaṃ ‘sātthakasampajaññaṃ’. Tattha ca ‘attho’ti cetiyadassanabodhidassanasaṅghadassanatheradassanaasubhadassanādivasena dhammato vaḍḍhi. Cetiyaṃ vā bodhiṃ vā disvāpi hi buddhārammaṇaṃ pītiṃ, saṅghadassanena saṅghārammaṇaṃ pītiṃ uppādetvā tadeva khayavayato sammasanto arahattaṃ pāpuṇāti. There disvā tesaṃ ovāde patiṭṭhāya, asubhaṃ disvā tattha paṭhamajjhānaṃ uppādetvā tadeva khayavayato sammasanto arahattaṃ pāpuṇāti. Tasmā etesaṃ dassanaṃ sātthaṃ. Keci pana ‘‘āmisatopi vaḍḍhi atthoyeva; taṃ nissāya brahmacariyānuggahāya paṭipannattā’’ti vadanti.
在行进中,辨别了适当与不适当之后,把握适当的部分,即称为“适当正知”。具体而言:首先,瞻仰塔庙是有利益的。然而,若在塔庙举行大供养时,方圆十由旬乃至十二由旬之内,大众云集,男女皆依各自的财力盛装打扮,往来犹如画中人像。此时若对可意境心生贪染,对不可意境心生嗔恚,对中舍境心生愚痴,或触犯身行戒条,或对生命与梵行造成障碍,则此处即为不适当。若无上述种种障碍,则此处为适当。瞻仰菩提树,道理亦同。瞻仰僧众也是有利益的。然而,若在村落中搭建大讲堂,众人通宵听法,如前述情形一般出现大众聚集与障碍,则此处为不适当;若无障碍,则此处为适当。瞻仰拥有众多随从的长老们,道理亦同。
Tasmiṃ pana gamane sappāyāsappāyaṃ pariggahetvā sappāyapariggaṇhanaṃ ‘sappāyasampajaññaṃ’, seyyathidaṃ – cetiyadassanaṃ tāva sātthaṃ. Sace pana cetiyassa mahatiyā pūjāya dasadvādasayojanantare parisā sannipatanti , attano vibhavānurūpaṃ itthiyopi purisāpi alaṅkatapaṭiyattā cittakammarūpakāni viya sañcaranti, tatra cassa iṭṭhe ārammaṇe lobho, aniṭṭhe paṭigho, asamapekkhane moho uppajjati, kāyasaṃsaggāpattiṃ vā āpajjati, jīvitabrahmacariyānaṃ vā antarāyo hoti. Evaṃ taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ hoti. Vuttappakāraantarāyābhāve sappāyaṃ. Bodhidassanepi eseva nayo. Saṅghadassanampi sātthaṃ. Sace pana antogāme mahāmaṇḍapaṃ kāretvā sabbarattiṃ dhammassavanaṃ karontesu manussesu vuttappakāreneva janasannipāto ceva antarāyo ca hoti. Evaṃ taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ hoti; antarāyābhāve sappāyaṃ hoti. Mahāparisaparivārānaṃ therānaṃ dassanepi eseva nayo.
瞻仰不净相也是有利益的。为阐明此义,有这样一个故事:据说,一位年轻比丘带着沙弥去取齿木。沙弥离开道路,走在前方,见到不净相后,证得初禅,并以此为基础,观照诸行,证得了三果。为证得更高道果,他把握住业处后,便站在原地。年轻比丘没见到他,便喊:“沙弥!”沙弥心想:“从我出家之日起,从未与比丘说过两句闲话,改日我再证更高的殊胜吧。”于是回应道:“什么事,尊者?”比丘说:“过来。”沙弥应声而来,说道:“尊者,请您沿这条路走,在我站的地方朝东站片刻,然后观察。”比丘照做之后,也同样证得沙弥所证得的那份殊胜。如此,一个不净相利益了两个人。然而,即使有如此利益,对男性而言,女性的不净相是不适当的;对女性而言,男性的不净相是不适当的。唯有同性的不净相,才是适当的。如此把握适当,即名为“适当正知”。
Asubhadassanampi sātthaṃ. Tadatthadīpanatthañca idaṃ vatthu – eko kira daharabhikkhu sāmaṇeraṃ gahetvā dantakaṭṭhatthāya gato. Sāmaṇero maggā okkamitvā purato gacchanto asubhaṃ disvā paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā tadeva pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasanto tīṇi phalāni sacchikatvā uparimaggatthāya kammaṭṭhānaṃ pariggahetvā aṭṭhāsi. Daharo taṃ apassanto ‘‘sāmaṇerā’’ti pakkosi. So ‘mayā pabbajitadivasato paṭṭhāya bhikkhunā saddhiṃ dve kathā nāma na kathitapubbā, aññasmiṃ divase uparivisesaṃ nibbattessāmī’ti cintetvā ‘‘kiṃ, bhante’’ti paṭivacanaṃ adāsi. ‘‘Ehī’’ti ca vutto ekavacaneneva āgantvā ‘‘bhante, iminā tāva maggena gantvā mayā ṭhitokāse muhuttaṃ puratthābhimukho ṭhatvā olokethā’’ti āha. So tathā katvā tena pattavisesameva pāpuṇi. Evaṃ ekaṃ asubhaṃ dvinnaṃ janānaṃ atthāya jātaṃ. Evaṃ sātthampi panetaṃ purisassa mātugāmāsubhaṃ asappāyaṃ, mātugāmassa ca purisāsubhaṃ, sabhāgameva sappāyanti. Evaṃ sappāyapariggaṇhanaṃ sappāyasampajaññaṃ nāma.
如此把握了有利益且适当的部分后,在三十八种业处中,选取契合自己心意、名为“业处”的行境,并在托钵乞食的行境中,持守此业处而行,这称为“行境正知”。为阐明它,应知如下四类:
Evaṃ pariggahitasātthasappāyassa pana aṭṭhatiṃsāya kammaṭṭhānesu attano cittaruciyaṃ kammaṭṭhānasaṅkhātaṃ gocaraṃ uggahetvā bhikkhācāragocare taṃ gahetvāva gamanaṃ ‘gocarasampajaññaṃ’ nāma. Tassāvibhāvanatthaṃ idaṃ catukkaṃ veditabbaṃ –
在此,有一类比丘“带去而不带回”,有一类“不带去而带回”,有一类“既不带去也不带回”,有一类“既带去又带回”。其中,若有比丘白天以经行、宴坐,从障碍法中净化自心;夜间初夜、中夜以狮子卧休息,后夜亦以宴坐、经行度过;清晨便履行塔庙广场与菩提树广场的职责,为菩提树浇水,备好饮用水与用水;并奉行犍度中规定的一切义务,如对阿阇梨与和尚应尽的义务等;他处理完身体之事后,进入住所,在两三张坐垫上让身体温暖起来,精勤修习业处;于乞食时分起身,即以业处为先导,持钵与衣,从住所出来,仍作意业处,前往塔庙广场。若他修习的是佛随念业处,便不舍离此业处而进入塔庙广场;若是其他业处,则在台阶下站立,如同放下手中之物一般,暂时放下业处,转而取缘于佛陀所生之喜,登上塔庙广场。若是大塔,则右绕三匝,于四处礼拜;若是小塔,同样右绕后,于八处礼拜。礼拜塔庙之后,他来到菩提树广场,也应如同面对世尊一般致以恭敬,礼拜菩提树。
Idhekacco bhikkhu harati na paccāharati, ekacco na harati paccāharati, ekacco pana neva harati na paccāharati, ekacco harati ca paccāharati ca. Tattha yo bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhetvā, tathā rattiyā paṭhamayāme majjhimayāme seyyaṃ kappetvā pacchimayāmepi nisajjācaṅkamehi vītināmetvā pageva cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇavattaṃ katvā bodhirukkhe udakaṃ āsiñcitvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ paccupaṭṭhāpetvā ācariyupajjhāyavattādīni sabbāni khandhakavattāni samādāya vattati, so sarīraparikammaṃ katvā senāsanaṃ pavisitvā dve tayo pallaṅke usumaṃ gāhāpento kammaṭṭhānaṃ anuyuñjitvā, bhikkhācāravelāya uṭṭhahitvā kammaṭṭhānasīseneva pattacīvaramādāya senāsanato nikkhamitvā kammaṭṭhānaṃ manasikarontova cetiyaṅgaṇaṃ gantvā, sace buddhānussatikammaṭṭhānaṃ hoti taṃ avissajjetvāva cetiyaṅgaṇaṃ pavisati, aññaṃ ce kammaṭṭhānaṃ hoti sopānamūle ṭhatvā hatthena gahitabhaṇḍaṃ viya taṃ ṭhapetvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā cetiyaṅgaṇaṃ āruyha mahantaṃ cetiyaṃ ce, tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catūsu ṭhānesu vanditabbaṃ, khuddakaṃ ce, tatheva padakkhiṇaṃ katvā aṭṭhasu ṭhānesu vanditabbaṃ. Cetiyaṃ vanditvā bodhiyaṅgaṇaṃ pattenāpi buddhassa bhagavato sammukhā viya nipaccākāraṃ dassetvā bodhi vanditabbā.
他如此礼拜塔庙与菩提树后,便前往放置物品处,如同用手取回存放的物品一般,取回先前暂置的业处。在村落附近,他以业处为先导,披上袈裟,入村乞食。此时,众人看见他,说:“我们的尊者来了!”便出来迎接,接过钵,请他在食堂或家中坐下,供养粥食;待他用完饭,为他洗足、涂油,然后坐在他面前,或者请问问题,或者希求听法。即使他们没有祈请说法,注释师们说:“为了摄受众生,说法是应当作的。”因为,这并非脱离业处的说法。于是,他以业处为先导,受用食物,作祝愿随喜后,即使众人送别,他也随他们走出村落,在那里让他们返回,然后踏上道路。
So evaṃ cetiyañca bodhiñca vanditvā paṭisāmitaṭṭhānaṃ gantvā, paṭisāmitaṃ bhaṇḍakaṃ hatthena gaṇhanto viya, nikkhittakammaṭṭhānaṃ gahetvā gāmasamīpe kammaṭṭhānasīseneva cīvaraṃ pārupitvā gāmaṃ piṇḍāya pavisati. Atha naṃ manussā disvā ‘ayyo no āgato’ti paccuggantvā pattaṃ gahetvā āsanasālāya vā gehe vā nisīdāpetvā yāguṃ datvā yāva bhattaṃ na niṭṭhāti tāva pāde dhovitvā telena makkhetvā purato nisīditvā pañhaṃ vā pucchanti dhammaṃ vā sotukāmā honti. Sacepi na kathāpenti ‘‘janasaṅgahatthaṃ dhammakathā nāma kātabbāyevā’’ti aṭṭhakathācariyā vadanti. Dhammakathā hi kammaṭṭhānavinimuttā nāma natthi. Tasmā kammaṭṭhānasīseneva āhāraṃ paribhuñjitvā anumodanaṃ vatvā nivattiyamānehipi manussehi anugatova gāmato nikkhamitvā tattha te nivattetvā maggaṃ paṭipajjati.
这时,那些先前已出村、在村外用过饭的沙弥与年轻比丘见到他,便出来迎接,接过他的钵与衣。据说,古代的比丘们并不以“这是我们和尚、这是我们阿阇梨”的看法来履行职责,而是依到来的先后次序奉行义务。他们问这位比丘:“尊者,这些人是您的什么人?是母系亲属还是父系亲属?”他反问:“你们看到什么才这样问呢?”他们答:“我们看到他们对您怀有深厚的感情与尊敬。”这位比丘说:“贤友们,这些人对我们所做的,即使是父母也难以做到。我们的钵与衣正是他们的供养;依靠他们的护持,我们不曾感受过恐惧的怖畏,也不曾感受过饥饿之苦。像这样的恩人,对我们而言是无可比拟的。”他就这样称扬他们的功德,一边离去。这便称为“带去而不带回”。
Atha naṃ puretaraṃ nikkhamitvā bahigāme katabhattakiccā sāmaṇeradaharabhikkhū disvā paccuggantvā pattacīvaramassa gaṇhanti. Porāṇakabhikkhū kira ‘amhākaṃ upajjhāyo, amhākaṃ ācariyo’ti na mukhaṃ oloketvā vattaṃ karonti, sampattaparicchedeneva karonti. Te taṃ pucchanti ‘‘bhante, ete manussā tumhākaṃ kiṃ honti? Mātipakkhato sambandhā pitipakkhato’’ti? ‘‘Kiṃ disvā pucchathā’’ti? ‘‘Tumhesu etesaṃ pemaṃ bahumāna’’nti. ‘‘Āvuso, yaṃ mātāpitūhipi dukkaraṃ taṃ ete manussā amhākaṃ karonti. Pattacīvarampi no etesaṃ santakameva, etesaṃ ānubhāvena neva bhaye bhayaṃ, na chātake chātakaṃ jānāma. Edisā nāma amhākaṃ upakārino natthī’’ti tesaṃ guṇe kathento gacchati. Ayaṃ vuccati ‘harati na paccāharatī’ti.
然而,若有人如前所述修习正当行持时,其业生火界炽燃,舍弃非执取而转取执取,身体流汗,业处不能顺利行进,他便在清晨取衣钵,急速礼敬塔庙,恰于牛群出村之时入村乞粥,得粥后前往座堂饮用。当他仅吞下两三口时,业生火界便舍弃执取而转取非执取,犹如以百壶水沐浴一般,火界炽燃得到平息。他以业处为先导而饮粥,洗净钵与口后,于饭前作意业处,再去他处乞食,以业处为先导而受用食物。从此以后,持续现起的业处便一直执持而归。这称为“不带回而带走”。如此比丘,饮粥后开始修观,在佛教中证得阿罗汉者,其数不可计量。仅在锡兰岛,各个村落的座堂中,没有一座座位未曾有比丘饮粥后证得阿罗汉。
Yassa pana pageva vuttappakāraṃ vattapaṭipattiṃ karontassa kammajatejo pajjalati, anupādinnakaṃ muñcitvā upādinnakaṃ gaṇhāti, sarīrato sedā muccanti, kammaṭṭhānaṃ vīthiṃ nārohati, so pageva pattacīvaramādāya vegasāva cetiyaṃ vanditvā gorūpānaṃ nikkhamanavelāyameva gāmaṃ yāgubhikkhāya pavisitvā yāguṃ labhitvā āsanasālaṃ gantvā pivati. Athassa dvattikkhattuṃ ajjhoharaṇamatteneva kammajatejodhātu upādinnakaṃ muñcitvā anupādinnakaṃ gaṇhāti, ghaṭasatena nhāto viya tejodhātupariḷāhanibbānaṃ patvā kammaṭṭhānasīsena yāguṃ paribhuñjitvā pattañca mukhañca dhovitvā antarābhatte kammaṭṭhānaṃ manasikatvā avasesaṭṭhāne piṇḍāya caritvā kammaṭṭhānasīsena āhāraṃ paribhuñjitvā tato paṭṭhāya poṅkhānupoṅkhaṃ upaṭṭhahamānaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvāva āgacchati. Ayaṃ vuccati ‘na harati paccāharatī’ti. Edisā ca bhikkhū yāguṃ pivitvā vipassanaṃ ārabhitvā buddhasāsane arahattaṃ pattā nāma gaṇanapathaṃ vītivattā. Sīhaḷadīpeyeva tesu tesu gāmesu āsanasālāya na taṃ āsanaṃ atthi, yattha yāguṃ pivitvā arahattaṃ pattā bhikkhū natthīti.
若有人住于放逸,卸下职责,毁坏一切义务,心被五种心荒芜与结缚所系缚而住,甚至不作“有业处”之想,入村乞食,以不随顺的在家交往混杂游行、受食,空无所获而出——这称为“既不带走也不带回”。
Yo pamādavihārī hoti nikkhittadhuro sabbavattāni bhinditvā pañcavidhacetokhīlavinibandhabaddhacitto viharanto ‘kammaṭṭhānaṃ nāma atthī’tipi saññaṃ akatvā gāmaṃ piṇḍāya pavisitvā ananulomikena gihīsaṃsaggena saṃsaṭṭho caritvā ca bhuñjitvā ca tuccho nikkhamati – ayaṃ vuccati ‘neva harati na paccāharatī’ti.
然而,所谓“带走又带回”者,应依往返行持而了知:实有善男子为求利益,于教法中出家后,或十人、二十人、三十人、四十人、五十人乃至百人共住一处,制定公约而行持:“贤友们,你们并非因负债、非因怖畏、非为谋生而出家,而是为解脱苦而出家于此。因此,于行走时所生的烦恼,即在行走时降伏;于站立时所生的烦恼,即在站立时降伏;于坐时所生的烦恼,即在坐时降伏;于卧时所生的烦恼,即在卧时降伏。”
Yo panāyaṃ ‘‘harati ca paccāharati cā’’ti vutto, so gatapaccāgatikavattavasena veditabbo – atthakāmā hi kulaputtā sāsane pabbajitvā dasampi vīsampi tiṃsampi cattārīsampi paññāsampi satampi ekato vasantā katikavattaṃ katvā viharanti – ‘‘āvuso, tumhe na iṇaṭṭā, na bhayaṭṭā, na ājīvikāpakatā pabbajitā; dukkhā muñcitukāmā panettha pabbajitā. Tasmā gamane uppannakilesaṃ gamaneyeva niggaṇhatha. Ṭhāne, nisajjāya, sayane uppannakilesaṃ sayaneyeva niggaṇhathā’’ti.
他们如此立下公约后,前往乞食。在相隔半牛呼、一牛呼、半伽浮、一伽浮之处有石块,他们便以石块为相,作意业处而前行。若有人在行走中生起烦恼,即于此处降伏它;若不能降伏,便停下站立。跟随在后面的人也随即站立。他自省:‘这位比丘知道你所生的寻思,这对你不相应。’如此自我策励,增长观智,入于圣者地。若仍不能,则坐下来。后面的人也随着坐下,方法相同。纵然不能证入圣者地,亦能镇伏彼烦恼,以作意业处而行走,不令心与业处分离而举足;若举足时不慎分离,便折返回到原处。如同住于廊屋的大普萨天长老。据说他圆满往返行持达十九年。人们在路旁耕作、播种、踏压及做种种活计时,见长老这般行走,便议论道:‘这位长老反复折返,莫非迷了路,或是遗忘了什么?’长老不加理会,唯以系心业处而修沙门法,于二十年内证得阿拉汉。证阿拉汉当天,住在经行道末端的天神以手指点亮灯火立在那里。四大天王、帝释天王及娑婆主梵天也前来侍奉。林住大提萨长老见到那片光明,次日问道:‘夜间尊者近处有光明,那是什么光?’长老掩饰道:‘所谓光明,有灯火的光明,也有宝石的光明。’等等。后来被追问‘请你们明说’,方才承认‘是’,并告知原委。
Te evaṃ katikavattaṃ katvā bhikkhācāraṃ gacchantā, aḍḍhausabhausabhaaḍḍhagāvutagāvutantaresu pāsāṇā honti, tāya saññāya kammaṭṭhānaṃ manasikarontāva gacchanti. Sace kassaci gamane kileso uppajjati, tattheva naṃ niggaṇhāti. Tathā asakkonto tiṭṭhati. Athassa pacchato āgacchantopi tiṭṭhati. So ‘ayaṃ bhikkhu tuyhaṃ uppannaṃ vitakkaṃ jānāti, ananucchavikaṃ te eta’nti attānaṃ paṭicodetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā ariyabhūmiṃ okkamati. Tathā asakkonto nisīdati. Athassa pacchato āgacchantopi nisīdatīti so eva nayo. Ariyabhūmiṃ okkamituṃ asakkontopi taṃ kilesaṃ vikkhambhetvā kammaṭṭhānaṃ manasikarontova gacchati, na kammaṭṭhānavippayuttena cittena pādaṃ uddharati, uddharati ce paṭinivattitvā purimapadesaññeva eti, ālindakavāsī mahāphussadevatthero viya. So kira ekūnavīsati vassāni gatapaccāgatavattaṃ pūrento eva vihāsi. Manussāpi antarāmagge kasantā ca vapantā ca maddantā ca kammāni ca karontā theraṃ tathāgacchantaṃ disvā ‘‘ayaṃ thero punappunaṃ nivattitvā gacchati, kiṃ nu kho maggamūḷho udāhu kiñci pamuṭṭho’’ti samullapanti. So taṃ anādiyitvā kammaṭṭhānayuttacitteneva samaṇadhammaṃ karonto vīsativassabbhantare arahattaṃ pāpuṇi. Arahattapattadivase cassa caṅkamanakoṭiyaṃ adhivatthā devatā aṅgulīhi dīpaṃ ujjāletvā aṭṭhāsi. Cattāropi mahārājāno sakko ca devānamindo brahmā ca sahampati upaṭṭhānaṃ āgamiṃsu. Tañca obhāsaṃ disvā vanavāsī mahātissatthero taṃ dutiyadivase pucchi – ‘‘rattibhāge āyasmato santike obhāso ahosi. Kiṃ so obhāso’’ti? Thero vikkhepaṃ karonto ‘‘obhāso nāma dīpobhāsopi hoti, maṇiobhāsopī’’ti evamādimāha. Tato ‘‘paṭicchādetha tumhe’’ti nibaddho ‘‘āmā’’ti paṭijānitvā ārocesi.
又如住于黑蔓亭的大那伽长老。据说他圆满往返行持,起初七年唯决意站立与经行,心想‘我将先礼敬世尊的大精进’;后又以十六年圆满往返行持,证得阿拉汉。他举足时心系业处,若心离业处而举足,便折返回来。行至村界,于令人起疑‘那是牛,还是出家者?’处便停下站立,披好袈裟,从腋下取水洗钵,再含水漱口。为何这般?为‘不使前来施食或礼敬之人,仅因我说‘愿你们长寿’这话,便令业处散乱。’若有人问:‘尊者,今日是几日’或问日数、问比丘数或提出其他问题,他便吞水后告知;若无人问日等事,则出村时在村口将水吐出而去。
Kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero viya ca. Sopi kira gatapaccāgatavattaṃ pūrento ‘paṭhamaṃ tāva bhagavato mahāpadhānaṃ pūjessāmī’ti satta vassāni ṭhānacaṅkamameva adhiṭṭhāsi; puna soḷasa vassāni gatapaccāgatavattaṃ pūretvā arahattaṃ pāpuṇi. So kammaṭṭhānayutteneva cittena pādaṃ uddharanto vippayuttena cittena uddhate pāde paṭinivattento gāmasīmaṃ gantvā ‘gāvī nu kho, pabbajito nu kho’ti āsaṅkanīyappadese ṭhatvā cīvaraṃ pārupitvā kacchakantarato udakena pattaṃ dhovitvā udakagaṇḍūsaṃ karoti. Kiṃ kāraṇā? ‘Mā me bhikkhaṃ dātuṃ vā vandituṃ vā āgate manusse ‘dīghāyukā hothā’ti vacanamattenāpi kammaṭṭhānavikkhepo ahosī’ti. ‘Ajja, bhante, katimī’ti divasaṃ vā bhikkhugaṇanaṃ vā pañhaṃ vā pucchito pana udakaṃ gilitvā āroceti; sace divasādipucchakā na honti, nikkhamanavelāyaṃ gāmadvāre niṭṭhubhitvāva yāti.
如同在卡拉跋地他寺入雨安居的五十位比丘。据说他们在阿沙利月满月日立下公约:‘未证阿拉汉之前,彼此不交谈。’进入村庄托钵时,先含一口水再入内,若在日间等被询问,便依前述方法而行。那里的人们见到吐水之处,便知:‘今天来了一位’、‘今天来了两位’,且心想:‘他们是不与我们说话呢,还是彼此也不说话?如果彼此也不说话,必定是发生了争执。来,我们去让他们互相原谅吧。’于是众人去到寺内,竟未见到五十位比丘中有任何两位同在一处。他们中一位有眼力的人说道:‘诸位,争吵者的住处可不是这样的。塔院与菩提树院都打扫得一尘不染,扫帚摆放整齐,饮用水和用水也准备妥当。’人们便从那里回去了。那些比丘也在雨安居期间证得阿拉汉,于大自恣日举行了清净自恣。
Kalambatitthavihāre vassūpagatā paññāsa bhikkhū viya ca. Te kira āsāḷhipuṇṇimāyaṃ katikavattaṃ akaṃsu – ‘‘arahattaṃ appatvā aññamaññaṃ nālapissāmā’’ti. Gāmañca piṇḍāya pavisantā udakagaṇḍūsaṃ katvā pavisiṃsu, divasādīsu pucchitesu vuttanayena paṭipajjiṃsu. Tattha manussā niṭṭhubhanaṭṭhānaṃ disvā jāniṃsu – ‘ajja eko āgato, ajja dve’ti; evañca cintesuṃ – ‘kinnu kho ete amheheva saddhiṃ na sallapanti udāhu aññamaññampi? Yadi aññamaññampi na sallapanti, addhā vivādajātā bhavissanti; etha ne aññamaññaṃ khamāpessāmā’ti sabbe vihāraṃ gantvā paññāsāya bhikkhūsu dvepi bhikkhū ekokāse nāddasaṃsu. Tato yo tesu cakkhumā puriso so āha – ‘‘na, bho, kalahakārakānaṃ vasanokāso īdiso hoti. Susammaṭṭhaṃ cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇaṃ, sunikkhittā sammajjaniyo, sūpaṭṭhitaṃ pānīyaparibhojanīya’’nti. Te tatova nivattā. Tepi bhikkhū antotemāseyeva arahattaṃ patvā mahāpavāraṇāya visuddhipavāraṇaṃ pavāresuṃ.
如同住在黑蔓亭的大那伽长老,以及卡拉跋地他寺入雨安居的比丘们那样,他心系业处而举步,走近村落,含一口水,观察街巷,选择既无酒徒、赌徒等争斗之人,也无暴象、暴马等的街巷而行。于彼处托钵时,不似匆忙者疾速而行,因为并无所谓的‘速行托钵头陀支’;而是如同行经崎岖路面的水车,安稳步履。逐户乞食,审察施主是否愿意布施,待适当时机受食,然后或于村内、或于村外,或返回寺院,在适宜之处坐下,将心投入业处,于食物上作不净想,依涂车轴油、疗伤药、亲子肉等譬喻而省思,受用具足八支的食物:不为嬉戏、不为憍逸、不为装饰、不为庄严……乃至为了安稳住。食毕,处理饮水等事项,稍息用餐带来的疲劳后,如同午前一样,于午后、初夜、后夜,皆令心专注业处。这称为‘带去又带回’。
Evaṃ kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero viya, kalambutitthavihāre vassūpagatabhikkhū viya ca kammaṭṭhānayutteneva cittena pādaṃ uddharanto gāmasamīpaṃ gantvā udakagaṇḍūsaṃ katvā vīthiyo sallakkhetvā yattha surāsoṇḍadhuttādayo kalahakārakā caṇḍahatthiassādayo vā natthi, taṃ vīthiṃ paṭipajjati. Tattha piṇḍāya caramāno na turitaturito viya javena gacchati, na hi javanapiṇḍapātikadhutaṅgaṃ nāma kiñci atthi, visamabhūmibhāgappattaṃ pana udakasakaṭaṃ viya niccalo hutvā gacchati, anugharaṃ paviṭṭho ca dātukāmaṃ vā adātukāmaṃ vā sallakkhetuṃ tadanurūpaṃ kālaṃ āgamento bhikkhaṃ gahetvā antogāme vā bahigāme vā vihārameva vā āgantvā , yathāphāsuke patirūpe okāse nisīditvā, kammaṭṭhānaṃ manasikaronto āhāre paṭikūlasaññaṃ upaṭṭhapetvā, akkhabbhañjanavaṇālepanaputtamaṃsūpamavasena paccavekkhanto aṭṭhaṅgasamannāgataṃ āhāraṃ āhāreti neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya…pe… phāsuvihāro cāti. Bhuttāvī ca udakakiccaṃ katvā muhuttaṃ bhattakilamathaṃ paṭippassambhetvā yathā purebhattaṃ, evaṃ pacchābhattaṃ purimayāmaṃ pacchimayāmañca kammaṭṭhānameva manasikaroti. Ayaṃ vuccati ‘harati ca paccāharati cā’ti.
圆满此名为‘带去又带回’的往返仪轨者,若具足资粮,则于初时即证阿罗汉;若初时未证,则于中时;若中时未证,则于后时;若后时未证,则于命终时;若命终时未证,则生为天子后证;若生为天子仍未证,则于无佛出世时证辟支菩提;若未证辟支菩提,则于佛前成为速通者——如长老跋希耶·达鲁吉利耶,或大慧者——如长老舍利弗,或大神通者——如长老大目犍连,或持头陀者——如长老大迦叶,或具天眼者——如长老阿那律,或持律者——如长老优波离,或说法者——如长老富楼那·满慈子,或住林者——如长老离婆多,或多闻者——如长老阿难,或乐学戒者——如长老罗睺罗佛子。如此,于四法中,那位‘带去又带回’者,其行处正知已达顶点。
Imaṃ pana haraṇapaccāharaṇasaṅkhātaṃ gatapaccāgatavattaṃ pūrento, yadi upanissayasampanno hoti, paṭhamavaye eva arahattaṃ pāpuṇāti, no ce paṭhamavaye pāpuṇāti atha majjhimavaye, no ce majjhimavaye pāpuṇāti atha pacchimavaye, no ce pacchimavaye pāpuṇāti atha maraṇasamaye, no ce maraṇasamaye pāpuṇāti atha devaputto hutvā, no ce devaputto hutvā pāpuṇāti anuppanne buddhe nibbatto paccekabodhiṃ sacchikaroti, no ce paccekabodhiṃ sacchikaroti atha buddhānaṃ sammukhībhāve khippābhiñño vā hoti – seyyathāpi thero bāhiyo dārucīriyo, mahāpañño vā – seyyathāpi thero sāriputto, mahiddhiko vā – seyyathāpi thero mahāmoggallāno, dhutaṅgadharo vā – seyyathāpi thero mahākassapo, dibbacakkhuko vā – seyyathāpi thero anuruddho, vinayadharo vā – seyyathāpi thero upāli, dhammakathiko vā – seyyathāpi thero puṇṇo mantāṇiputto, āraññiko vā – seyyathāpi thero revato, bahussuto vā – seyyathāpi thero ānando, sikkhākāmo vā – seyyathāpi thero rāhulo buddhaputtoti. Iti imasmiṃ catukke yvāyaṃ harati ca paccāharati ca, tassa gocarasampajaññaṃ sikhāppattaṃ hoti.
于前进等时心无迷惑,即是无迷惑正知。应当如此理解:此处比丘于前进或返回时,不似愚痴凡夫,于前进等中迷惑,以为‘自我在前进,前进由自我产生’,或以为‘我在前进,前进由我产生’;他心不迷惑,如是了知:当‘我前进’的心生起时,与彼心俱起的心生风界即产生表色。由此,心所生的风界扩散之力,令这称为‘身’的骨堆得以行进。如此行进时,在抬足之际,地界和水界较弱、较劣,其余二界较强、有力;在移足、过足时也是如此。在放足时,火界和风界较弱、较劣,其余二界较强、有力;在踏足、按止时也是如此。于此,抬足时现行的色法与非色法,不延续至移足;移足时现行的,不延续至过足;过足时现行的,不延续至放足;放足时现行的,不延续至踏下;踏下时现行的,不延续至按止;它们各处于其处,一段一段、一节一节、一刹一刹,犹如丢在热陶器上的芝麻,噼啪作响般坏灭。在此,谁是独自前进者?或是谁独自地前进?就胜义而言,只是诸界的行走、诸界的站立、诸界的坐、诸界的卧。因为在每一部分中,连同所生色法——
Abhikkamādīsu pana asammuyhanaṃ asammohasampajaññaṃ. Taṃ evaṃ veditabbaṃ – idha bhikkhu abhikkamanto vā paṭikkamanto vā yathā andhabālaputhujjanā abhikkamādīsu ‘attā abhikkamati, attanā abhikkamo nibbattito’ti vā ‘ahaṃ abhikkamāmi, mayā abhikkamo nibbattito’ti vā sammuyhanti, tathā asammuyhanto ‘abhikkamāmī’ti citte uppajjamāne teneva cittena saddhiṃ cittasamuṭṭhānavāyodhātu viññattiṃ janayamānā uppajjati. Iti cittakiriyāvāyodhātuvipphāravasena ayaṃ kāyasammato aṭṭhisaṅghāto abhikkamati. Tassevaṃ abhikkamato ekekapāduddharaṇe pathavīdhātu āpodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā honti balavatiyo; tathā atiharaṇavītiharaṇesu. Vossajjane tejodhātu vāyodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā honti balavatiyo; tathā sannikkhepanasannirujjhanesu tattha uddharaṇe pavattā rūpārūpadhammā atiharaṇaṃ na pāpuṇanti; tathā atiharaṇe pavattā vītiharaṇaṃ, vītiharaṇe pavattā vossajjanaṃ, vossajjane pavattā sannikkhepanaṃ, sannikkhepane pavattā sannirujjhanaṃ na pāpuṇanti; tattha tattheva pabbaṃ pabbaṃ sandhi sandhi odhi odhi hutvā tattakapāle pakkhittatilaṃ viya paṭapaṭāyantā bhijjanti. Tattha ko eko abhikkamati? Kassa vā ekassa abhikkamanaṃ? Paramatthato hi dhātūnaṃyeva gamanaṃ, dhātūnaṃ ṭhānaṃ, dhātūnaṃ nisajjā, dhātūnaṃ sayanaṃ, tasmiṃ tasmiñhi koṭṭhāse saddhiṃ rūpehi –
Aññaṃ uppajjate cittaṃ, aññaṃ cittaṃ nirujjhati; Avīcimanusambandho, nadīsotova vattatīti.
如是,于前进等中不迷惑,即名不迷惑正知。
Evaṃ abhikkamādīsu asammuyhanaṃ asammohasampajaññaṃ nāmāti.
‘于前进、返回时为正知作者’一句之义,解释完毕。
Niṭṭhito abhikkante paṭikkante sampajānakārī hotītipadassa attho.
‘观前’与‘观方’:此处‘观前’指向前方视,‘观方’指环视诸方。此外,向下视、向上视、向后视等,则称为‘下观’、‘上观’、‘后观’。于此并未采用这些,唯依适合作意,仅取此二种。或谓以此一门,即已总摄一切。
Ālokite vilokiteti ettha pana ālokitaṃ nāma purato pekkhanaṃ, vilokitaṃ nāma anudisāpekkhanaṃ. Aññānipi heṭṭhā upari pacchato pekkhanavasena olokitaullokitāpalokitāni nāma honti. Tāni idha na gahitāni. Sāruppavasena pana imāneva dve gahitāni. Iminā vā mukhena sabbānipi tāni gahitānevāti.
其中,当‘我将看’之心生起时,纯依心力,不先瞻视而把握其义,即名‘有益正知’。此可以身证具足的难陀尊者为证而了知。正如世尊所说:
Tattha ‘ālokessāmī’ti citte uppanne cittavaseneva anoloketvā atthapariggaṇhanaṃ ‘sātthakasampajaññaṃ’. Taṃ āyasmantaṃ nandaṃ kāyasakkhiṃ katvā veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā –
诸比丘,若难陀应观察东方,他便以全心作意后观察东方:‘我这样观察东方时,贪、忧等不善法便不会随入。’如此,他即具足有益正知。诸比丘,若难陀应观察西方、北方、南方、上方、下方,乃至各个方向,他便以全心作意后观察各个方向:‘我这样观察各个方向时,贪、忧等不善法便不会随入。’如此,他即具足有益正知。
‘‘Sace, bhikkhave, nandassa puratthimā disā āloketabbā hoti, sabbaṃ cetasā samannāharitvā nando puratthimaṃ disaṃ āloketi – ‘evaṃ me puratthimaṃ disaṃ ālokayato na abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī’ti. Itiha sātthakasampajāno hoti. ‘‘Sace, bhikkhave, nandassa pacchimā disā, uttarā disā, dakkhiṇā disā, uddhaṃ, adho, anudisā anuviloketabbā hoti, sabbaṃ cetasā samannāharitvā nando anudisaṃ anuviloketi – evaṃ me anudisaṃ anuvilokayato…pe… sampajāno hotī’’ti (a. ni. 8.9).
此外,在此处,也应当依前面所说过见塔等事例来理解有益性与适宜性。
Apica idhāpi pubbe vuttacetiyadassanādivaseneva sātthakatā ca sappāyatā ca veditabbā.
然而,不舍弃业处本身,即是‘行境正知’。因此,修习蕴、界、处业处者,应依自己的业处;修习遍等业处者,则应以业处要旨而行看与观察。
Kammaṭṭhānassa pana avijahanameva ‘gocarasampajaññaṃ’. Tasmā khandhadhātuāyatanakammaṭṭhānikehi attano kammaṭṭhānavaseneva, kasiṇādikammaṭṭhānikehi vā pana kammaṭṭhānasīseneva ālokanavilokanaṃ kātabbaṃ.
内在并无所谓的“看者”或“观者”。然而,当“我将看”的心念生起时,与彼心俱起的心生风界即产生表色而生起。如此,依于心行风界的作用,下眼睑下沉,上眼睑上抬,并不需要任何机关去把它打开。眼识即由此生起,完成“看”的作用。能如此了知,即名为此处的“不痴正知”。
Abbhantare attā nāma āloketā vā viloketā vā natthi. ‘Ālokessāmī’ti pana citte uppajjamāne teneva cittena saddhiṃ cittasamuṭṭhānā vāyodhātu viññattiṃ janayamānā uppajjati. Iti cittakiriyāvāyodhātuvipphāravasena heṭṭhimaṃ akkhidalaṃ adho sīdati, uparimaṃ uddhaṃ laṅgheti. Koci yantakena vivaranto nāma natthi. Tato cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ sādhentaṃ uppajjatī’ti evaṃ pajānanaṃ panettha ‘asammohasampajaññaṃ’ nāma.
此外,于此,应从根本遍知、外来性及暂时性这三方面来理解“不痴正知”。首先,从根本遍知的角度来说:
Apica mūlapariññāāgantukatāvakālikabhāvavasena panettha asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ. Mūlapariññāvasena tāva –
有分与转向,以及见与领受,
推度、确定,第七是速行。
Bhavaṅgāvajjanañceva, dassanaṃ sampaṭicchanaṃ; Santīraṇaṃ voṭṭhabbanaṃ, javanaṃ bhavati sattamaṃ.
其中,有分在完成生趣之支分的作用中持续转起;在引转它之后,唯作意界完成转向作用;此灭后,眼识完成看的作用;此灭后,异熟意界完成领受作用;此灭后,异熟意识界完成推度作用;此灭后,唯作意识界完成确定作用;此灭后,速行连续生起七次。在此过程中,即使于第一速行时,也不以‘这是女人,这是男人’的染著、瞋恚、愚痴而作看与观;第二速行时……乃至第七速行时亦然。而当它们如同战场上溃散的战士一般倾覆之后,才以‘这是女人,这是男人’的染著等而作看与观。如此,在此处,应以‘根本遍知的角度’来理解不痴正知。
Tattha bhavaṅgaṃ upapattibhavassa aṅgakiccaṃ sādhayamānaṃ pavattati; taṃ āvattetvā kiriyamanodhātu āvajjanakiccaṃ sādhayamānā; tannirodhā cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ sādhayamānaṃ; tannirodhā vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṃ sādhayamānā; tannirodhā vipākamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ sādhayamānā; tannirodhā kiriyamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbanakiccaṃ sādhayamānā; tannirodhā sattakkhattuṃ javanaṃ javati. Tattha paṭhamajavanepi ‘ayaṃ itthī, ayaṃ puriso’ti rajjanadussanamuyhanavasena ālokitavilokitaṃ na hoti; dutiyajavanepi…pe… sattamajavanepi. Etesu pana, yuddhamaṇḍale yodhesu viya, heṭṭhupariyavasena bhijjitvā patitesu ‘ayaṃ itthī, ayaṃ puriso’ti rajjanādivasena ālokitavilokitaṃ hoti. Evaṃ tāvettha ‘mūlapariññāvasena’ asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.
而在眼门中,当色境现前时,从有分动摇以上,转向等依各自完成作用而生起并灭去后,最后速行生起。此速行对于先前生起的转向等而言,犹如在眼门这个家中的外来之客。正如进入他人家中乞求某物的外来之客,若主人默然不语,便不应发号施令;同样,在作为转向等之家的眼门中,当转向等不染著、不瞋恚、不愚痴时,染著、瞋恚、愚痴便不适当。如此,应从‘外来性的角度’来理解不痴正知。
Cakkhudvāre pana rūpe āpāthagate bhavaṅgacalanato uddhaṃ sakasakakiccanipphādanavasena āvajjanādīsu uppajjitvā niruddhesu avasāne javanaṃ uppajjati. Taṃ pubbe uppannānaṃ āvajjanādīnaṃ gehabhūte cakkhudvāre āgantukapuriso viya hoti. Tassa yathā paragehe kiñci yācituṃ paviṭṭhassa āgantukapurisassa gehasāmikesupi tuṇhīmāsinesu āṇākaraṇaṃ na yuttaṃ, evaṃ āvajjanādīnaṃ gehabhūte cakkhudvāre āvajjanādīsupi arajjantesu adussantesu amuyhantesu ca rajjanadussanamuyhanaṃ ayuttanti. Evaṃ ‘āgantukabhāvavasena’ asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.
然而,这些于眼门生起并以确定结束的心,与相应法一同即在该处坏灭,互不相见,故为短暂、暂时。其中,譬如一家中所有人死后,仅存一人刹那即当死,其耽乐于歌舞等便不适当;同样,在一门中,转向等心与相应法一同即于该处灭去后,仅存的速行亦刹那即当死,其以贪染、瞋恚、愚痴而耽乐便不适当。如此,应借由“暂时性的角度”来理解不痴正知。
Yāni panetāni cakkhudvāre voṭṭhabbanapariyosānāni cittāni uppajjanti, tāni saddhiṃ sampayuttadhammehi tattha tattheva bhijjanti, aññamaññaṃ na passantīti ittarāni tāvakālikāni honti. Tattha yathā ekasmiṃ ghare sabbesu mānusakesu matesu avasesassa ekakassa taṅkhaṇaṃyeva maraṇadhammassa na yuttā naccagītādīsu abhirati nāma, evameva ekadvāre sasampayuttesu āvajjanādīsu tattha tattheva matesu avasesassa taṅkhaṇaṃññeva maraṇadhammassa javanassāpi rajjanadussanamuyhanavasena abhirati nāma na yuttāti. Evaṃ ‘tāvakālikabhāvavasena’ asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.
此外,也可借由观察蕴、处、界、缘来理解这一点。在此,眼与色属于色蕴,见属于识蕴,与之相应的受属于受蕴,想属于想蕴,触等属于行蕴。如此,五蕴和合时,看与观便显现。其中,谁是单独的看者?谁是观者?
Apica khandhāyatanadhātupaccayapaccavekkhaṇavasenapetaṃ veditabbaṃ. Ettha hi cakkhu ceva rūpāni ca rūpakkhandho, dassanaṃ viññāṇakkhandho, taṃsampayuttā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phassādikā saṅkhārakkhandho. Evametesaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi? Ko viloketi?
同样地,眼属于眼处,色属于色处,见属于意处,受等相应法属于法处。如此,四处和合时,看与观便显现。其中,谁是单独的看者?谁是观者?
Tathā cakkhu cakkhāyatanaṃ, rūpaṃ rūpāyatanaṃ, dassanaṃ manāyatanaṃ, vedanādayo taṃsampayuttā dhammā dhammāyatanaṃ. Evametesaṃ catunnaṃ āyatanānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi? Ko viloketi?
同样地,眼为眼界,色为色界,见为眼识界,与彼相应之受等法为法界。当此四界和合时,见与观便显现。于此之中,谁是单独的见者?谁是观者?
Tathā cakkhu cakkhudhātu, rūpaṃ rūpadhātu, dassanaṃ cakkhuviññāṇadhātu, taṃsampayuttā vedanādayo dhammā dhammadhātu. Evametāsaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi? Ko viloketi?
同样地,眼为依止缘,色为所缘缘,转向为无间缘、等无间缘、无间依止缘、无有缘、离去缘,光明为亲依止缘,受等为俱生缘等。当这些缘和合时,见与观便显现。于此之中,谁是单独的见者?谁是观者?如此,即使通过审察蕴、处、界、缘,也应当了知此为不痴正知。
Tathā cakkhu nissayapaccayo, rūpaṃ ārammaṇapaccayo, āvajjanaṃ anantarasamanantaraanantarūpanissayanatthivigatapaccayo, āloko upanissayapaccayo, vedanādayo sahajātādipaccayā. Evametesaṃ paccayānaṃ samavāye ālokanavilokanaṃ paññāyati. Tattha ko eko āloketi? Ko viloketīti? Evamettha khandhāyatanadhātupaccayapaccavekkhaṇavasenāpi asammohasampajaññaṃ veditabbaṃ.
在曲与伸中,即诸肢的屈伸。于此,不单凭心意而作屈伸,而是把握手足屈伸之因缘,了知其利与不利,于其中了知有利,即是‘有益正知’。若手足过度弯曲或伸展而停留,则于刹那刹那生起苦受,心不得一境性,业处退失,不证殊胜;然而,适时弯曲、适时伸展者,则不生起他们苦受,心得一境性,业处增长,证得殊胜。如此了知有利与无利。
Samiñjite pasāriteti pabbānaṃ samiñjanapasāraṇe. Tattha cittavaseneva samiñjanapasāraṇaṃ akatvā hatthapādānaṃ samiñjanapasāraṇapaccayā atthānatthaṃ pariggahetvā tattha atthapariggaṇhanaṃ ‘sātthakasampajaññaṃ’. Tattha hatthapāde aticiraṃ samiñjitvā vā pasāretvā eva vā ṭhitassa khaṇe khaṇe vedanā uppajjanti, cittaṃ ekaggataṃ na labhati, kammaṭṭhānaṃ paripatati, visesaṃ nādhigacchati; kāle samiñjantassa kāle pasārentassa pana tā vedanā nuppajjanti, cittaṃ ekaggaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ phātiṃ gacchati, visesamadhigacchatīti. Evaṃ ‘atthānatthapariggaṇhanaṃ’ veditabbaṃ.
然而,即使在有利的情况下,也能辨别适合与不适合,从而把握适合,这便是‘适合正知’。
Atthe pana satipi sappāyāsappāyaṃ pariggahetvā sappāyapariggaṇhanaṃ ‘sappāyasampajaññaṃ’.
此中有一则道理:据说,在大塔寺广场,一些年少比丘正在诵习,而年少比丘尼们在身后听法。其中一位年少比丘伸手时,发生了身触,并以此因缘而还俗为在家者。另一位比丘伸脚时,伸进了火里,脚触到骨头而燃烧。又一位比丘将脚伸向蚁丘,被毒蛇咬伤。再一位比丘伸脚到衣架的竹竿上,被珠宝蛇咬伤。因此,应避免这类不适合之处,在适合的地方伸展肢体。这便是此处的适合正知。
Tatrāyaṃ nayo – mahācetiyaṅgaṇe kira daharabhikkhū sajjhāyaṃ gaṇhanti. Tesaṃ piṭṭhipasse daharabhikkhuniyo dhammaṃ suṇanti. Tatreko daharo hatthaṃ pasārento kāyasaṃsaggaṃ patvā teneva kāraṇena gihī jāto. Aparo bhikkhu pādaṃ pasārento aggimhi pasāresi. Aṭṭhiṃ āhacca pādo jhāyi. Aparo bhikkhu vammike pasāresi. So āsīvisena daṭṭho. Aparo bhikkhu cīvarakuṭidaṇḍake pasāresi. Taṃ maṇisappo ḍaṃsi. Tasmā evarūpe asappāye apasāretvā sappāye pasāretabbaṃ. Idamettha sappāyasampajaññaṃ.
而‘行处正知’应以一位上座长老的故事来说明:据说,某位上座长老坐在日间住处,与弟子们交谈时,忽然弯了一下手,随即放回原处,再缓缓弯曲。弟子们问道:‘尊者,您为何先突然弯手,又放回原处,然后缓缓弯曲呢?’长老回答:‘贤友,自从我开始作意业处以来,从不曾舍下业处而弯曲手臂。刚才与你们交谈时,我舍下业处弯了手,因此便放回原处,重新弯曲。’弟子们说:‘善哉,尊者!比丘正应如此。’同样的,此处不舍离业处、恒时专精修习的状态,即可了知为‘行处正知’。
‘Gocarasampajaññaṃ’ pana mahātheravatthunā dīpetabbaṃ – mahāthero kira divāṭṭhāne nisinno antevāsikehi saddhiṃ kathayamāno sahasā hatthaṃ samiñjitvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā saṇikaṃ samiñjesi. Taṃ antevāsikā pucchiṃsu – ‘‘kasmā, bhante, sahasā hatthaṃ samiñjitvā puna yathāṭhāne ṭhapetvā saṇikaṃ samiñjitthā’’ti? ‘‘Yato paṭṭhāya mayā, āvuso, kammaṭṭhānaṃ manasikātuṃ āraddho, na me kammaṭṭhānaṃ muñcitvā hattho samiñjitapubbo. Idāni pana me tumhehi saddhiṃ kathayamānena kammaṭṭhānaṃ muñcitvā samiñjito. Tasmā puna yathāṭhāne ṭhapetvā samiñjesi’’nti. ‘‘Sādhu, bhante, bhikkhunā nāma evarūpena bhavitabba’’nti. Evametthāpi kammaṭṭhānāvijahanameva ‘gocarasampajañña’nti veditabbaṃ.
然而,在此处,彻知‘内在并无任何所谓的自我在弯曲或伸展,而仅是如前所述,由心生起之风大的扩散,犹如牵动木偶的绳索令手足活动一般,而有弯曲与伸展’,这应了知为‘不痴正知’。
‘Abbhantare attā nāma koci samiñjento vā pasārento vā natthi. Vuttappakāracittakiriyāvāyodhātuvipphārena pana, suttākaḍḍhanavasena dāruyantassa hatthapādacalanaṃ viya, samiñjanapasāraṇaṃ hotī’ti parijānanaṃ panettha ‘asammohasampajañña’nti veditabbaṃ.
在持用僧伽梨、钵与衣之中,此处,僧伽梨与衣以穿着与披覆的方式受用,钵以接受食物等方式受用,称为‘持用’。其中,首先对于持用僧伽梨与衣:穿上并披覆后而行乞食者,依世尊所说‘为防护寒冷’等理趣,其目的即是‘义’。依此应了知为‘有益正知’。
Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇeti ettha saṅghāṭicīvarānaṃ nivāsanapārupanavasena pattassa bhikkhāpaṭiggahaṇādivasena paribhogo ‘dhāraṇaṃ’ nāma. Tattha saṅghāṭicīvaradhāraṇe tāva nivāsetvā pārupitvā ca piṇḍāya carato ‘‘āmisalābho sītassa paṭighātāyā’’tiādinā nayena bhagavatā vuttappakāroyeva ca attho ‘attho’ nāma. Tassa vasena ‘sātthakasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.
然而,对于性畏热及体弱者,细薄的衣为适合;对于性畏寒者,粗厚、双层的衣为适合;与此相反者则不适合。对于任何人,破旧的衣皆不适合,因其需要缝补等而成为障碍。同样,绢、白棉布等易令盗贼生贪的衣,对于林中独居者,会成为住处的障碍,乃至危及生命。而就非权说而言,凡是依相、业等邪命而得到的衣,以及凡是受用时令不善法增长、善法衰减的衣,那是不适合的;反之则是适合的。依此,应了知此中的‘适合正知’;而‘行处正知’则依不舍离业处本身而应了知。
Uṇhapakatikassa pana dubbalassa ca cīvaraṃ sukhumaṃ sappāyaṃ, sītālukassa ghanaṃ dupaṭṭaṃ; viparītaṃ asappāyaṃ. Yassa kassaci jiṇṇaṃ asappāyameva. Aggaḷādidānena hissa taṃ palibodhakaraṃ hoti. Tathā paṭṭuṇṇadukūlādibhedaṃ corānaṃ lobhanīyacīvaraṃ. Tādisañhi araññe ekakassa nivāsantarāyakaraṃ jīvitantarāyakarañcāpi hoti. Nippariyāyena pana yaṃ nimittakammādimicchājīvavasena uppannaṃ, yañcassa sevamānassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, taṃ asappāyaṃ ; viparītaṃ sappāyaṃ. Tassa vasenettha ‘sappāyasampajaññaṃ’ kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca ‘gocarasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.
内在并没有一个所谓的“我”在披衣。只是依如前所述的心生风界之扩散,而有所谓披衣的动作。在此,衣无心,身亦无心。衣不知“我覆护了身”,身亦不知“我被衣所覆护”。仅仅是界在覆盖界的聚合,犹如以布片覆盖污物的形体。因此,不应因得到好衣而生欢喜,也不应因得到不好的衣而生忧恼。正如对龙、蚁丘、塔、树等,有人以花、香、熏香、布等行恭敬,有人以粪、尿、泥、杖、刀打击等行不恭敬,而那些龙、蚁丘、树等并不因此而生欢喜或忧恼。同样,不应因得到好衣而生欢喜,也不应因得到不好的衣而生忧恼。如此,依如是所生起的审察,应了知此中的“不痴正知”。
Abbhantare attā nāma koci cīvaraṃ pārupanto natthi. Vuttappakāracittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva pana cīvarapārupanaṃ hoti. Tattha cīvarampi acetanaṃ, kāyopi acetano. Cīvaraṃ na jānāti – ‘mayā kāyo pārupito’ti, kāyopi na jānāti – ‘ahaṃ cīvarena pārupito’ti. Dhātuyova dhātusamūhaṃ paṭicchādenti, paṭapilotikāya potthakarūpapaṭicchādane viya. Tasmā neva sundaraṃ cīvaraṃ labhitvā somanassaṃ kātabbaṃ , na asundaraṃ labhitvā domanassaṃ. Nāgavammikacetiyarukkhādīsu hi keci mālāgandhadhūpavatthādīhi sakkāraṃ karonti, keci gūthamuttakaddamadaṇḍasatthappahārādīhi asakkāraṃ. Na tehi nāgavammikarukkhādayo somanassaṃ vā domanassaṃ vā karonti. Evameva neva sundaraṃ cīvaraṃ labhitvā somanassaṃ kātabbaṃ, na asundaraṃ labhitvā domanassanti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha ‘asammohasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.
持钵时,也不应仓促地拿起钵,而应如此了知“有益正知”:依“拿了此钵去乞食,我将获得食物”这样的思惟,即由拿钵因缘所应得的利益之理。然而,对于身体瘦弱者,沉重的钵不合适;无论对谁,有四五个结节的钵难以洗涤,也不合适。因为未洗净的钵不可使用;若使用时清洗它,对这样的人即成为障碍。有宝石色泽的钵,正如在衣那部分所说的方法,能引发贪欲,故不合适。但若是由相、业等因缘而获得,并且在使用它时,令不善法增长、善法减损,这绝对是不合适的;反之则是合适的。依此,于此应知“合适正知”。而“行处正知”则依不舍弃业处的道理而了知。
Pattadhāraṇepi pattaṃ sahasāva aggahetvā ‘imaṃ gahetvā piṇḍāya caramāno bhikkhaṃ labhissāmī’ti evaṃ pattaggahaṇapaccayā paṭilabhitabbaatthavasena ‘sātthakasampajaññaṃ’ veditabbaṃ. Kisadubbalasarīrassa pana garupatto asappāyo; yassa kassaci catupañcagaṇṭhikāhato dubbisodhanīyo asappāyova. Duddhotapatto hi na vaṭṭati; taṃ dhovantasseva cassa palibodho hoti. Maṇivaṇṇapatto pana lobhanīyova cīvare vuttanayeneva asappāyo. Nimittakammādivasena pana laddho, yañcassa sevamānassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, ayaṃ ekantāsappāyova viparīto sappāyo. Tassa vasenettha ‘sappāyasampajaññaṃ’ kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ‘gocarasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.
内在并没有一个所谓的“我”在拿钵。只是依如前所述的心识活动与风界的作用,而有所谓的持钵。在此,钵无心,手亦无心。钵不知“我被手拿住了”,手也不知“钵被我们拿住了”。只是元素在抓取元素的聚合,如同用火钳夹取烧热的钵一样。依如此生起的思惟,于此应了知“不痴正知”。
Abbhantare attā nāma koci pattaṃ gaṇhanto natthi. Vuttappakāracittakiriyāvāyodhātuvipphāravaseneva pana pattaggahaṇaṃ nāma hoti. Tattha pattopi acetano, hatthāpi acetanā. Patto na jānāti – ‘ahaṃ hatthehi gahito’ti. Hatthāpi na jānanti – ‘patto amhehi gahito’ti. Dhātuyova dhātusamūhaṃ gaṇhanti, saṇḍāsena aggivaṇṇapattagahaṇe viyāti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha ‘asammohasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.
再者,譬如有人见到那些在无依堂中,手脚被砍断、伤口流着脓血、蛆虫聚集、绿蝇围绕的无依之人,心怀悲悯的人便为他们送上包扎伤口的布片,以及用钵具等盛装的药物。那些布片中,有的细软,有的粗糙,各随因缘到他们手中;那些药钵,有的形制好,有的形制差,也各随因缘到他们手中。对此,他们既不欢喜,也不厌恶。因为对他们而言,所需仅是覆护伤口的布片,所需仅是盛装药物的钵具。同样地,若有比丘如此观察:衣如包扎伤口的布片,钵如盛药的钵具,钵中所得的食物便如钵中的药物——应知此比丘于穿着僧伽梨衣、持钵之时,是以不痴正知而行,是为最上正知的行者。
Apica yathā chinnahatthapāde vaṇamukhehi paggharitapubbalohitakimikule nīlamakkhikasamparikiṇṇe anāthasālāyaṃ anāthamanusse disvā dayālukā purisā tesaṃ vaṇabandhapaṭṭacoḷakāni ceva kapālādīhi ca bhesajjāni upanāmenti. Tattha coḷakānipi kesañci saṇhāni kesañci thūlāni pāpuṇanti. Bhesajjakapālakānipi kesañci susaṇṭhānāni kesañci dussaṇṭhānāni pāpuṇanti. Na te tattha sumanā vā honti dummanā vā. Vaṇapaṭicchādanamatteneva hi coḷakena, bhesajjapariggahaṇamatteneva ca kapālakena tesaṃ attho. Evameva yo bhikkhu vaṇacoḷakaṃ viya cīvaraṃ, bhesajjakapālakaṃ viya ca pattaṃ, kapāle bhesajjamiva ca patte laddhabhikkhaṃ sallakkheti – ayaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe asammohasampajaññena uttamasampajānakārīti veditabbo.
在‘asita’等词中,‘asita’指食用团饭等食物;‘pīta’指饮用粥等饮品;‘khāyita’指咀嚼面粉制的硬食等;‘sāyita’指品尝蜂蜜、糖浆等。在此,依‘不为嬉戏’等理趣所阐述的八种意义,名为‘义’或‘利益’。依于此,应了知‘有益正知’。
Asitādīsu asiteti piṇḍapātādibhojane. Pīteti yāguādipāne. Khāyiteti piṭṭhakhajjakādikhādane. Sāyiteti madhuphāṇitādisāyane. Tattha ‘‘neva davāyā’’tiādinā nayena vutto aṭṭhavidhopi attho ‘attho’ nāma. Tassa vasena ‘sātthakasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.
在粗糙、细软、苦、甜等食物中,若某种食物令某人感到不适,那对他便是不合适的。然而,若凭藉相、业等因缘而获得某种食物,且在食用时,他的不善法增长、善法减损,那则绝对是不合适的;反之,则是合适的。依于此中道理,应了知‘合适正知’。而‘行处正知’,则依不捨弃业处之理而了知。
Lūkhapaṇītatittamadhurādīsu pana yena bhojanena yassa aphāsu hoti, taṃ tassa asappāyaṃ. Yaṃ pana nimittakammādivasena paṭiladdhaṃ, yañcassa bhuñjato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, taṃ ekantaṃ asappāyameva; viparītaṃ sappāyaṃ. Tassa vasenettha ‘sappāyasampajaññaṃ’ kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca ‘gocarasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.
内在并无任何所谓的“我”或进食者。只是依前述心所造作风界的作用,而施设“受钵”。依心造作的风界作用,而有“手入钵中”。依心造作风界作用,而有“捏成饭团”、“举起饭团”和“张开口”。并非有人用钥匙或器械张开颚骨;依心所造作风界作用,而有“饭团入口”、“上齿作杵用”、“下齿作臼用”、“舌作手用”。在那里,舌尖稀薄的唾液与舌根浓厚的唾液将其润湿。彼食团在下齿臼中,被舌之手翻转,被唾液之水浸润,被上齿杵捣碎——并无人以勺或匙将其送入内部;唯是依风界而进入。进入后,并无有人铺设稻草将其保持;唯是依风界而停留。停留后,并无有人造灶生火来烹煮;唯是依火界而成熟。成熟后,并无有人以棍棒或竿子将其排出;只是风界将其排出。如是,风界将其带入、带出、维持、翻转、捣碎、干燥并排出。地界亦维持、翻转、捣碎、干燥并排出。水界润泽并保持湿润。火界令进入内部的食物成熟。空界成为通道。识界则于处处随顺如理作意而转。
Abbhantare attā nāma koci bhuñjako natthi. Vuttappakāracittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva pana pattapaṭiggahaṇaṃ nāma hoti. Cittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva hatthassa patte otāraṇaṃ nāma hoti. Cittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva ālopakaraṇaṃ, ālopauddharaṇaṃ, mukhavivaraṇañca hoti. Na koci kuñcikāya, na yantakena hanukaṭṭhiṃ vivarati. Cittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva ālopassa mukhe ṭhapanaṃ, uparidantānaṃ musalakiccasādhanaṃ, heṭṭhādantānaṃ udukkhalakiccasādhanaṃ, jivhāya hatthakiccasādhanañca hoti. Iti naṃ tattha aggajivhāya tanukakheḷo mūlajivhāya bahalakheḷo makkheti. Taṃ heṭṭhādantaudukkhale jivhāhatthaparivattitaṃ kheḷaudakatemitaṃ uparidantamusalasañcuṇṇitaṃ koci kaṭacchunā vā dabbiyā vā anto pavesento nāma natthi; vāyodhātuyāva pavisati. Paviṭṭhaṃ paviṭṭhaṃ koci palālasanthāraṃ katvā dhārento nāma natthi; vāyodhātuvaseneva tiṭṭhati. Ṭhitaṃ ṭhitaṃ koci uddhanaṃ katvā aggiṃ jāletvā pacanto nāma natthi; tejodhātuyāva paccati. Pakkaṃ pakkaṃ koci daṇḍakena vā yaṭṭhiyā vā bahi nīhārako nāma natthi; vāyodhātuyeva nīharati. Iti vāyodhātu atiharati ca vītiharati ca dhāreti ca parivatteti ca sañcuṇṇeti ca visoseti ca nīharati ca. Pathavīdhātu dhāreti ca parivatteti ca sañcuṇṇeti ca visoseti ca nīharati ca. Āpodhātu sineheti ca allattañca anupāleti. Tejodhātu antopaviṭṭhaṃ paripāceti. Ākāsadhātu añjaso hoti. Viññāṇadhātu tattha tattha sammāpayogamanvāya ābhujatīti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha ‘asammohasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.
复次,从行走、寻求、受用、住处、储藏、未熟、成熟、结果、流出、遍涂这十种厌恶相来观察,此处也应当了知“不痴正知”。而此处的广说,当从《清净道论》“食厌恶想”的解说中了知。
Apica gamanato, pariyesanato, paribhogato, āsayato, nidhānato, aparipakkato, paripakkato, phalato, nissandanato, sammakkhanatoti evaṃ dasavidhapaṭikūlabhāvapaccavekkhaṇatopettha ‘asammohasampajaññaṃ’ veditabbaṃ. Vitthārakathā panettha visuddhimagge āhārapaṭikūlasaññāniddesato gahetabbā.
“大小便事”,即大便与小便的造作。于此,当应排泄时,若不行大小便,则全身出汗,眼睛昏花,心不专一,乃至生起其他疾病;而排泄后,则无有这些过患——此即此处之义。依此,应了知“有益正知”。
Uccārapassāvakammeti uccārassa ca passāvassa ca karaṇe. Tattha pakkakāle uccārapassāvaṃ akarontassa sakalasarīrato sedā muccanti, akkhīni bhamanti, cittaṃ na ekaggaṃ hoti, aññe ca rogā uppajjanti; karontassa pana sabbaṃ taṃ na hotīti ayamettha attho. Tassa vasena ‘sātthakasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.
若在不适当的地方行大小便,则有罪过,恶名增长,乃至危及生命;若在适当的地方行,这一切便都不会发生——此即此处‘适宜’之义。依于此,当知‘适宜正知’;而依于不舍弃业处,当知‘行处正知’。
Aṭṭhāne uccārapassāvaṃ karontassa pana āpatti hoti, ayaso vaḍḍhati, jīvitantarāyo hoti; patirūpe ṭhāne karontassa sabbaṃ taṃ na hotīti idamettha sappāyaṃ. Tassa vasena ‘sappāyasampajaññaṃ’ kammaṭṭhānāvijahanavaseneva ca ‘gocarasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.
内在并无所谓的‘我’在行大小便。大小便的行为,只是由心所造的风界推动而生起。譬如脓疮成熟破裂时,脓血不由己愿地流出;又如过满的水器,水不由己愿地流出;同样,积集于结肠与膀胱中的大小便,受到风力的压迫,即便不愿也会排出。如此排出的大小便,既非那位比丘所有,亦非他人所有,仅仅是身体的排泄物而已。犹如什么?犹如从水瓮中倒去陈水时,那水既非自己所有,亦非他人所有,只是清理而已。如此,依于对如是生起之法的审察,当知此为‘不痴正知’。
Abbhantare attā nāma koci uccārapassāvakammaṃ karonto natthi. Cittakiriyāvāyodhātuvipphāreneva pana uccārapassāvakammaṃ hoti. Yathā pana pakke gaṇḍe gaṇḍabhedena pubbalohitaṃ akāmatāya nikkhamati, yathā ca atibharitā udakabhājanā udakaṃ akāmatāya nikkhamati, evaṃ pakkāsayamuttavatthīsu sannicitā uccārapassāvā vāyuvegasamuppīḷitā akāmatāyapi nikkhamanti. So panāyaṃ evaṃ nikkhamanto uccārapassāvo neva tassa bhikkhuno attano hoti na parassa; kevalaṃ pana sarīranissandova hoti. Yathā kiṃ? Yathā udakatumbhato purāṇaudakaṃ chaḍḍentassa neva taṃ attano hoti na paresaṃ, kevalaṃ paṭijagganamattameva hoti, evanti. Evaṃ pavattapaṭisaṅkhānavasenettha ‘asammohasampajaññaṃ’ veditabbaṃ.
于‘去等’之中,‘去’指行走;‘住’指站立;‘坐’指坐下;‘卧’指躺卧。此处当依前文于‘前进等’中所说的方法,了知正知而行。
Gatādīsu gateti gamane. Ṭhiteti ṭhāne. Nisinneti nisajjāya. Sutteti sayane. Tattha abhikkantādīsu vuttanayeneva sampajānakāritā veditabbā.
然而,这里还有另一种方式:有比丘行走时,心在别处、思虑他事而行;有比丘则不舍弃业处而行。同样,有比丘站立时、坐下时、躺卧时,心在别处、思虑他事;有比丘则不舍弃业处而卧。
Ayaṃ panettha aparopi nayo – eko hi bhikkhu gacchanto aññaṃ cintento aññaṃ vitakkento gacchati. Eko kammaṭṭhānaṃ avissajjetvāva gacchati. Tathā eko bhikkhu tiṭṭhanto, nisīdanto, sayanto aññaṃ cintento aññaṃ vitakkento sayati. Eko kammaṭṭhānaṃ avissajjetvāva sayati.
然而,仅凭这些仍不易明了,故以经行来说明。确实,有比丘进入经行道后,站在经行道的一端如是把握:‘生于东端经行道上的名色法,未至西端即于彼处灭去;生于西端经行道上的,未至东端即于彼处灭去;生于经行道中段的,未至两端即于彼处灭去;生于经行道上者,未至站立处即于彼处灭去;生于站立处者,未至坐处即于彼处灭去;生于坐处者,未至躺卧处即于彼处灭去。’当他如此把握时,心随着持续把握而沉入有分;起身时,便取业处而起。这位比丘名为于去等中正知而行者。
Ettakena pana na pākaṭaṃ hotīti caṅkamena dīpayiṃsu. Yo hi bhikkhu caṅkamanaṃ otaritvā caṅkamanakoṭiyaṃ ṭhito pariggaṇhāti; ‘pācīnacaṅkamanakoṭiyaṃ pavattā rūpārūpadhammā pacchimacaṅkamanakoṭiṃ appatvā ettheva niruddhā, pacchimacaṅkamanakoṭiyaṃ pavattāpi pācīnacaṅkamanakoṭiṃ appatvā ettheva niruddhā, caṅkamanavemajjhe pavattā ubho koṭiyo appatvā ettheva niruddhā, caṅkamane pavattā rūpārūpadhammā ṭhānaṃ appatvā ettheva niruddhā, ṭhāne pavattā nisajjaṃ, nisajjāya pavattā sayanaṃ appatvā ettheva niruddhā’ti evaṃ pariggaṇhanto pariggaṇhantoyeva bhavaṅgaṃ otāreti; uṭṭhahanto kammaṭṭhānaṃ gahetvāva uṭṭhāti – ayaṃ bhikkhu gatādīsu sampajānakārī nāma hotīti.
然而,躺卧时业处会变得不明显。不应让业处变得不明显。因此,比丘应尽己所能地经行、站立、坐下后,在躺卧时如此把握而卧:‘身是无心的,床是无心的。身不知“我卧于床”,床也不知“身卧于我”。无心的身卧于无心的床。’当他如此把握时,心随着持续把握而沉入有分;醒觉时,便取业处而醒。这位名为于卧中正知而行者。
Evaṃ pana sutte kammaṭṭhānaṃ avibhūtaṃ hoti. Kammaṭṭhānaṃ avibhūtaṃ na kātabbaṃ. Tasmā yo bhikkhu yāva sakkoti tāva caṅkamitvā ṭhatvā nisīditvā sayamāno evaṃ pariggahetvā sayati – ‘kāyo acetano, mañco acetano. Kāyo na jānāti – ahaṃ mañce sayitoti. Mañcopi na jānāti – mayi kāyo sayitoti. Acetano kāyo acetane mañce sayito’ti. Evaṃ pariggaṇhanto pariggaṇhantoyeva cittaṃ bhavaṅgaṃ otāreti, pabujjhamāno kammaṭṭhānaṃ gahetvāva pabujjhati. Ayaṃ sutte sampajānakārī nāma hotīti.
“醒觉”指醒寤之时。在此,比丘如此把握:“当唯作性的活动不转起时,不名为醒觉;当唯作性的活动转起而行时,方名为醒觉。”能够如此把握的比丘,名为于醒觉中正知而行者。又将一日一夜分为六分,于五分中保持醒寤者,亦名为于醒觉中正知而行者。
Jāgariteti jāgaraṇe. Tattha ‘kiriyāmayapavattassa appavattiyā sati jāgaritaṃ nāma na hoti; kiriyāmayapavattavaḷañje pavattante jāgaritaṃ nāma hotī’ti pariggaṇhanto bhikkhu jāgarite sampajānakārī nāma hoti. Apica rattindivaṃ cha koṭṭhāse katvā pañca koṭṭhāse jaggantopi jāgarite sampajānakārī nāma hoti.
“言说”指说话之时。在此,比丘如此把握:“当所造色的声处不转起时,不名为言说;当它转起时,方名为言说。”能够如此把握的比丘,名为于言说中正知而行者。即使以解脱处为前导而说法,或舍弃三十二种畜生论、宣说依十论事之语者,亦名为于言说中正知而行者。
Bhāsiteti kathane. Tattha ‘upādārūpassa saddāyatanassa appavatte sati bhāsitaṃ nāma na hoti; tasmiṃ pavattante hotī’ti pariggāhako bhikkhu bhāsite sampajānakārī nāma hoti. Vimuttāyatanasīsena dhammaṃ desentopi bāttiṃsa tiracchānakathā pahāya dasakathāvatthunissitaṃ kathaṃ kathentopi bhāsite sampajānakārī nāma hoti.
“默然”指不说话之时。在此,比丘如此把握:“当所造色的声处转起时,不名为默然;当它不转起时,方名为默然。”能够如此把握的比丘,名为于默然中正知而行者。即使于三十八所缘中,取随顺心意的业处而坐,或入第二禅者,亦名为于默然中正知而行者。
Tuṇhībhāveti akathane. Tattha ‘upādārūpassa saddāyatanassa pavattiyaṃ sati tuṇhībhāvo nāma natthi; appavattiyaṃ hotī’ti pariggāhako bhikkhu tuṇhībhāve sampajānakārī nāma hoti. Aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu cittaruciyaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā nisinnopi dutiyajjhānaṃ samāpannopi tuṇhībhāve sampajānakārīyeva nāma hoti.
其中,一种威仪出现于两处。应知:前文“前进、返回”一段,是依前往乞食村落及返回时的长途行走而说;“去、住、坐”一段,是依寺院内以碎步抬足的威仪而说。
Ettha ca eko iriyāpatho dvīsu ṭhānesu āgato. So heṭṭhā abhikkante paṭikkanteti ettha bhikkhācāragāmaṃ gacchato ca āgacchato ca addhānagamanavasena kathito. Gate ṭhite nisinneti ettha vihāre cuṇṇikapāduddhārairiyāpathavasena kathitoti veditabbo.
524524. 其中,“什么是念”等,其义甚明。
524.Tattha katamā satītiādi sabbaṃ uttānatthameva.
526“他清静独处”——以此说明什么?这是说明这位比丘的亲近处、修行之道与适宜的住处。因为,若有人内心具备这些功德,他便适合林野住;若没有这些功德,则不适合。因为这种人的林野住,如同黑猴、熊、鬣狗、豹等野兽栖居森林。为什么?因为他是基于贪欲而入林野的。对他而言,林野住毫无真舍利益;他既败坏林野住,也败坏林野住者,令人生不起对教法的净信。然而,若有人内心具备这些功德,则唯有他堪能适合。因为他依止林野住,建立内观,证得阿罗汉果、般涅槃,庄严整片林野,令林野住者清净,弘扬整个教法。因此,导师为了指出适合这类比丘的亲近处、修行之道与适宜住处,而说“他亲近清静的住处”等。其中,“清静”指空寂,少声,少喧闹。为说明此义,复说“那是不混杂的”等。其中,“不混杂”指不杂乱、不拥挤。在此,若某住处附近半由旬或一由旬内有山丛、林丛、河丛等,无人能在非时靠近——这即使在近处,也称为不混杂;若距离半由旬或一由旬,则仅因远距离而称为不混杂。
526.Sovivittanti iminā kiṃ dasseti? Etassa bhikkhuno upāsanaṭṭhānaṃ yogapathaṃ sappāyasenāsanaṃ dasseti. Yassa hi abbhantare ettakā guṇā atthi, tassa anucchaviko araññavāso. Yassa panete natthi, tassa ananucchaviko. Evarūpassa hi araññavāso kāḷamakkaṭaacchataracchadīpimigādīnaṃ aṭavīvāsasadiso hoti. Kasmā? Icchāya ṭhatvā paviṭṭhattā. Tassa hi araññavāsamūlako koci attho natthi; araññavāsañceva āraññake ca dūseti; sāsane appasādaṃ uppādeti. Yassa pana abbhantare ettakā guṇā atthi, tasseva so anucchaviko. So hi araññavāsaṃ nissāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ gaṇhitvā parinibbāti, sakalaaraññavāsaṃ upasobheti, āraññikānaṃ sīsaṃ dhovati, sakalasāsanaṃ pasāreti. Tasmā satthā evarūpassa bhikkhuno upāsanaṭṭhānaṃ yogapathaṃ sappāyasenāsanaṃ dassento so vivittaṃ senāsanaṃ bhajatītiādimāha. Tattha vivittanti suññaṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ. Etameva hi atthaṃ dassetuṃ tañca anākiṇṇantiādi vuttaṃ. Tattha anākiṇṇanti asaṅkiṇṇaṃ asambādhaṃ. Tattha yassa senāsanassa sāmantā gāvutampi aḍḍhayojanampi pabbatagahanaṃ vanagahanaṃ nadīgahanaṃ hoti, na koci avelāya upasaṅkamituṃ sakkoti – idaṃ santikepi anākiṇṇaṃ nāma. Yaṃ pana aḍḍhayojanikaṃ vā yojanikaṃ vā hoti – idaṃ dūratāya eva anākiṇṇaṃ nāma hoti.
527他躺卧、安坐于此,故称为“住处”。为说明其种类,而说“床、凳”等。其中,“床”有四种床:马萨罗迦床、绑布条床、库利罗足床、阿诃吒足床。同样,“凳”也有四种。“褥”有五种褥:羊毛褥、布褥、树皮褥、草褥、叶褥。“枕头”指头枕,其宽度为二搩手四指,长度与床宽相等。“精舍”指四周有围行道的、内部分作夜处与昼处而建造的住处。“半檐屋”指金翅鸟形屋。“殿堂”指有两个檐端而建的长形殿堂。“楼”指为防御敌国等而以砖砌成厚墙、四五层的特殊庇护所。“圆堂”指如同食堂的圆形堂,但在律注中说为单顶聚合的四方形殿堂。“窟”指挖掘山岩或在岩荫不足处立墙而造的住处。“洞”指地穴,或日夜可得灯明之处,或山洞、地洞。“树下”指树下有围或无围之处。“竹丛”指竹丛。或者,“诸比丘所至之处”:除了这些床座等之外,诸比丘会聚之处,凡是他们适合集会之处,这一切都是住处。
527. Seti ceva āsati ca etthāti senāsanaṃ. Tassa pabhedaṃ dassetuṃ mañco pīṭhantiādi vuttaṃ. Tattha mañcoti cattāro mañcā – masārako, bundikābaddho, kuḷīrapādako, āhaccapādakoti. Tathā pīṭhaṃ. Bhisīti pañca bhisiyo – uṇṇābhisi, coḷabhisi, vākabhisi, tiṇabhisi, paṇṇabhisīti. Bimbohananti sīsupadhānaṃ vuttaṃ. Taṃ vitthārato vidatthicaturaṅgulaṃ vaṭṭati, dīghato mañcavitthārappamāṇaṃ. Vihāroti samantā parihārapathaṃ antoyeva rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni dassetvā katasenāsanaṃ. Aḍḍhayogoti supaṇṇavaṅkagehaṃ. Pāsādoti dve kaṇṇikāni gahetvā kato dīghapāsādo. Aṭṭoti paṭirājādipaṭibāhanatthaṃ iṭṭhakāhi kato bahalabhittiko catupañcabhūmiko patissayaviseso. Māḷoti bhojanasālasadiso maṇḍalamāḷo; vinayaṭṭhakathāyaṃ pana ekakūṭasaṅgahito caturassapāsādoti vuttaṃ. Leṇanti pabbataṃ khaṇitvā vā pabbhārassa appahonakaṭṭhāne kuṭṭaṃ uṭṭhāpetvā vā katasenāsanaṃ. Guhāti bhūmidari vā yattha rattindivaṃ dīpaṃ laddhuṃ vaṭṭati, pabbataguhā vā bhūmiguhā vā. Rukkhamūlanti rukkhassa heṭṭhā parikkhittaṃ vā aparikkhittaṃ vā. Veḷugumboti veḷugaccho. Yattha vā pana bhikkhū paṭikkamantīti ṭhapetvā vā etāni mañcādīni yattha bhikkhū sannipatanti, yaṃ tesaṃ sannipātārahaṭṭhānaṃ, sabbametaṃ senāsanaṃ.
528“亲近”即靠近。“善亲近”是由于乐于彼处而不厌离,善加靠近。“侍奉”是以安住的方式侍奉。“近侍”是不厌离地依止而侍奉。“正侍”是履行住处义务,正确地侍奉。
528.Bhajatīti upeti. Sambhajatīti tattha abhirativasena anukkaṇṭhito suṭṭhu upeti. Sevatīti nivāsanavasena sevati nisevatīti anukkaṇṭhamāno sannisito hutvā sevati. Saṃsevatīti senāsanavattaṃ sampādento sammā sevati.
529现在,为说明所说“寂静”的分类,而开始“林野、树下”等。其中,“林野”:依律教说,即“除村落及村落近郊外,其余为林野”(《巴拉达那》12)。依经教说,针对林野比丘,即“名为林野的住处,以五百弓为最后”(《巴支提耶》573)。然而,律与经两者都是方便说。阿毗达摩是非方便说,故为显示依阿毗达摩教说的林野,而说“出外,至门柱之外”,意思是出到门柱之外。
529. Idāni yaṃ taṃ vivittanti vuttaṃ, tassa pabhedaṃ dassetuṃ araññaṃ rukkhamūlantiādi āraddhaṃ. Tattha araññanti vinayapariyāyena tāva ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca avasesaṃ arañña’’nti (pārā. 12) āgataṃ. Suttantapariyāyena āraññikaṃ bhikkhuṃ sandhāya ‘‘āraññakaṃ nāma senāsanaṃ pañcadhanusatikapacchima’’nti (pāci. 573) āgataṃ. Vinayasuttantā pana ubhopi pariyāyadesanā nāma. Abhidhammo nippariyāyadesanāti abhidhammapariyāyena araññaṃ dassetuṃ nikkhamitvā bahi indakhīlāti vuttaṃ; indakhīlato bahi nikkhamitvāti attho.
530由于“树下”等本身容易辨识,故说“树下即是树下”等。然而,此处“树下”指任何有清凉树荫的寂静树下。“山”指岩石。因为在那里,于水池中将水事办妥后,坐在清凉的树荫下,不同方位开阔可见,凉风吹拂,心便得专一。“溪谷”:“ka”是指水,被水割裂、被水侵蚀的山地,也叫“山鼻”或“河湾”。那里有如同银板一般的沙地,上方有仿佛宝珠帐幔的丛林,流淌着犹如宝珠堆聚般的水。进入这样的溪谷,饮水令身清凉后,铺沙堆平,敷上粪扫衣,坐下修习沙门法时,心便得专一。“山窟”指两山之间,或同一座山内如隧道般的大洞穴。“冢墓”的特征在《清净道论》(《清净道论》1.34)中已说。
530. Rukkhamūlādīnaṃ pakatiyā ca suviññeyyabhāvato rukkhamūlaṃyeva rukkhamūlantiādi vuttaṃ. Apicettha rukkhamūlanti yaṃkiñci sītacchāyaṃ vivittaṃ rukkhamūlaṃ. Pabbatanti selaṃ. Tattha hi udakasoṇḍīsu udakakiccaṃ katvā sītāya rukkhacchāyāya nisinnassa nānādisāsu khāyamānāsu sītena vātena bījiyamānassa cittaṃ ekaggaṃ hoti. Kandaranti kaṃ vuccati udakaṃ, tena daritaṃ udakena bhinnaṃ pabbatappadesaṃ; yaṃ nitumbantipi nadīkuñjantipi vadanti. Tattha hi rajatapaṭṭasadisā vālikā honti, matthake maṇivitānaṃ viya vanagahanaṃ, maṇikkhandhasadisaṃ udakaṃ sandati. Evarūpaṃ kandaraṃ oruyha pānīyaṃ pivitvā gattāni sītaṃ katvā vālikaṃ ussāpetvā paṃsukūlacīvaraṃ paññapetvā nisinnassa samaṇadhammaṃ karoto cittaṃ ekaggaṃ hoti. Giriguhanti dvinnaṃ pabbatānaṃ antaraṃ, ekasmiṃyeva vā umaṅgasadisaṃ mahāvivaraṃ. Susānalakkhaṇaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.34) vuttaṃ.
531「森林地」是指越过村落后人们不靠近的区域,那里既不耕作也不播种。因此在其解说中说:“森林地是远方住所的名称”等。或者,因为在树下等之中,唯独将这一项单独分出来显示,所以应知:它并非按安立次第解说,而是放在最后才作解说。「露天」是指无遮蔽之处。然而,若有需要,可在此处搭起衣帐而住。「草堆」是指稻草堆。从大稻草堆中取出稻草,做成类似山洞、岩窟的住所;或在灌木丛等上面铺上稻草,坐在下面修习沙门法,这是就此而说的。在森林地的解说中,「令人毛发竖立」是指进入其中会令毛发竖立,指这样令人恐惧的住所。「边远」是指因遥远而地处边地。「非人迹所至」是指越过因耕作播种而有人靠近的森林,身处其外。「难以安住」是指未得远离之乐者无法克服困难而居住。
531.Vanapatthanti gāmantaṃ atikkamitvā manussānaṃ anupacāraṭṭhānaṃ, yattha na kasanti na vapanti. Tenevassa niddese ‘‘vanapatthanti dūrānametaṃ senāsanānaṃ adhivacana’’ntiādi vuttaṃ. Yasmā vā rukkhamūlādīsu idamevekaṃ bhājetvā dassitaṃ, tasmāssa nikkhepapaṭipāṭiyā niddesaṃ akatvā sabbapariyante niddeso katoti veditabbo. Abbhokāsanti acchannaṃ. Ākaṅkhamāno panettha cīvarakuṭiṃ katvā vasati. Palālapuñjanti palālarāsi. Mahāpalālapuñjato hi palālaṃ nikkaḍḍhitvā pabbhāraleṇasadise ālaye karonti, gacchagumbādīnampi upari palālaṃ pakkhipitvā heṭṭhā nisinnā samaṇadhammaṃ karonti; taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Vanapatthaniddese salomahaṃsānanti yattha paviṭṭhassa lomahaṃso uppajjati; evarūpānaṃ bhīsanakasenāsanānaṃ. Pariyantānanti dūrabhāvena pariyante ṭhitānaṃ. Na manussūpacārānanti kasanavapanavasena manussehi upacaritabbaṃ vanantaṃ atikkamitvā ṭhitānaṃ. Durabhisambhavānanti aladdhavivekassādehi abhibhuyya vasituṃ nasakkuṇeyyānaṃ.
532在“少声”等的解说中,“少声”是指言语声音方面声音少。
532. Appasaddādiniddese appasaddanti vacanasaddena appasaddaṃ.
533「少喧」是指相较于城市喧闹之声,此处声音稀少。然而,两者在声音义上实为同一回事,故于其解说中说:「所谓少声,即是少喧。」「无人风」意为无有人群往来之身风。另有异读作「无人语」,其义为无有人际闲谈。然而,由于少喧之处即无人群往来与闲谈之处,故于其解说中说:「所谓少喧,即是无人风。」「人迹罕至处」指人们行隐秘事之处。然而,因其地无有人群往来,故于其解说中说:「所谓无人风,即是人迹罕至处。」「适合独处」意为与远离相应。然而,因其必定是人迹罕至之处,故于其解说中说:「所谓人迹罕至处,即是适合独处。」
533.Appanigghosanti nagaranigghosasaddena appanigghosaṃ. Yasmā pana ubhayampetaṃ saddaṭṭhena ekaṃ, tasmāssa niddese ‘‘yadeva taṃ appasaddaṃ tadeva taṃ appanigghosa’’nti vuttaṃ. Vijanavātanti anusañcaraṇajanassa sarīravātena virahitaṃ. Vijanavādantipi pāṭho; antojanavādena virahitanti attho. Yasmā pana yaṃ appanigghosaṃ, tadeva janasañcaraṇena ca janavādena ca virahitaṃ hoti, tasmāssa niddese ‘‘yadeva taṃ appanigghosaṃ tadeva taṃ vijanavāta’’nti vuttaṃ. Manussarāhaseyyakanti manussānaṃ rahassakiriyaṭṭhāniyaṃ. Yasmā pana taṃ janasañcaraṇarahitaṃ hoti, tenassa niddese ‘‘yadeva taṃ vijanavātaṃ tadeva taṃ manussarāhaseyyaka’’nti vuttaṃ. Paṭisallānasāruppanti vivekānurūpaṃ. Yasmā pana taṃ niyameneva manussarāhaseyyakaṃ hoti, tasmāssa niddese ‘‘yadeva taṃ manussarāhaseyyakaṃ tadeva taṃ paṭisallānasāruppa’’nti vuttaṃ.
534在「前往林野」等的解说中,林野如前文所述。树下亦然。至于其余一切住处,皆含摄于「空屋」之中。
534. Araññagatādiniddese araññaṃ vuttameva. Tathā rukkhamūlaṃ. Avasesaṃ pana sabbampi senāsanaṃ suññāgārena saṅgahitaṃ.
535「结跏趺坐」意为将双腿完全盘结而坐。「令身体正直」意为端正上身,使十八节脊椎骨节节相接。如此而坐时,皮肤、肌肉、筋腱不会弯曲。那时,因这些部位弯曲为缘而可能不时生起的诸受,便不会生起。当那些受不生起时,心便得专一,业处不会退失,而得以增长广大。
535.Pallaṅkaṃ ābhujitvāti samantato ūrubaddhāsanaṃ bandhitvā. Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyāti uparimaṃ sarīraṃ ujuṃ ṭhapetvā aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭake koṭiyā koṭiṃ paṭipādetvā. Evañhi nisinnassa cammamaṃsanhārūni na paṇamanti. Athassa yā tesaṃ paṇamanapaccayā khaṇe khaṇe vedanā uppajjeyyuṃ, tā nuppajjanti. Tāsu na uppajjamānāsu cittaṃ ekaggaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ na paripatati, vuḍḍhiṃ phātiṃ upagacchati.
536“身体正直,安立而住”,正是就此义而说。
536.Ujuko hoti kāyo ṭhito paṇihitoti idampi hi imamevatthaṃ sandhāya vuttaṃ.
537「置念于面前」意指将念安放于业处之前,或置于面部附近。因此说:「此念已安立、善安立于鼻端或面相。」这里的「面相」应知是指上唇的中间部分,也就是鼻息碰触之处。又或,「pari」是摄持之义,「mukha」是出离之义,「sati」是安立之义;由此合称为「parimukhaṃ sati」(摄持出离之念)。应依《无碍解道》中所说的方法来理解此义。简而言之,即:「作摄持出离之念」。
537.Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti kammaṭṭhānābhimukhaṃ satiṃ ṭhapayitvā, mukhasamīpe vā katvāti attho. Teneva vuttaṃ ‘‘ayaṃ sati upaṭṭhitā hoti sūpaṭṭhitā nāsikagge vā mukhanimitte vā’’ti. Mukhanimittanti cettha uttaroṭṭhassa vemajjhappadeso daṭṭhabbo, yattha nāsikavāto paṭihaññati; atha vā parīti pariggahaṭṭho, mukhanti niyyānaṭṭho, satīti upaṭṭhānaṭṭho; tena vuccati ‘‘parimukhaṃ sati’’nti evaṃ paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma. 1.164) vuttanayenapettha attho daṭṭhabbo. Tatrāyaṃ saṅkhepo ‘‘pariggahitaniyyānaṃ satiṃ katvā’’ti.
538「断除世间贪欲」的解说,其义本浅。此处但作略释:所谓「断除世间贪欲」,其中「世间」是指五取蕴,以坏灭、崩坏为义。因此,这句话的意思是:于五取蕴中,断除贪染,镇伏欲贪。
538. Abhijjhāniddeso uttānatthoyeva. Ayaṃ panettha saṅkhepavaṇṇanā – abhijjhaṃ loke pahāyāti lujjanapalujjanaṭṭhena pañcupādānakkhandhā loko. Tasmā pañcasu upādānakkhandhesu rāgaṃ pahāya kāmacchandaṃ vikkhambhetvāti ayamettha attho.
539「离贪欲」意指依镇伏而断除贪欲,故称为离贪欲,而非如同眼识等之义。
539.Vigatābhijjhenāti vikkhambhanavasena pahīnattā vigatābhijjhena, na cakkhuviññāṇasadisenāti attho.
541「令心离贪欲而清净」是指将心从贪欲中净化;即令心从中解脱,且解脱后不再执取,如此而作之义。于解说句中,当知「修习时净化,修治时清净,多作时遍净」即是此义。于「释放」等中,道理亦同。
541.Abhijjhāyacittaṃ parisodhetīti abhijjhāto cittaṃ parisodheti; yathā naṃ sā muñcati ceva, muñcitvā ca na puna gaṇhāti, evaṃ karotīti attho. Niddesapadesu panassa āsevanto sodheti, bhāvento visodheti, bahulīkaronto parisodhetīti evamattho veditabbo. Mocetītiādīsupi eseva nayo.
542-543「断除瞋恚、恶毒」等之义,亦应以同样方法了知。其中,「瞋恚」——心因此受到伤害,如同腐粥等失去本性。「恶毒」——因变异而败坏,或令他人败坏、毁灭。二者皆是忿怒的异名。因此说:「凡是瞋恚,即是恶毒;凡是恶毒,即是瞋恚。」
542-543.Byāpādadosaṃ pahāyātiādīnampi imināva nayena attho veditabbo. Byāpajjati iminā cittaṃ pūtikummāsādayo viya pakatiṃ jahatīti byāpādo. Vikārappattiyā padussati, paraṃ vā padūseti vināsetīti padoso. Ubhayametaṃ kodhassevādhivacanaṃ. Teneva vuttaṃ ‘‘yo byāpādo so padoso; yo padoso so byāpādo’’ti. Yasmā cesa sabbasaṅgāhikavasena niddiṭṭho, tasmā ‘‘sabbapāṇabhūtahitānukampī’’ti avatvā ‘‘abyāpannacitto’’ti ettakameva vuttaṃ.
546「惛沉」是心的疾病,「睡眠」是心所的疾病;惛沉与睡眠合称「惛眠」。此二法因灭尽而成为寂静,故说「成为寂静」。此处是就此而作词语分别的。
546. Thinaṃ cittagelaññaṃ, middhaṃ cetasikagelaññaṃ; thinañca middhañca thinamiddhaṃ. Santā hontīti ime dvepi dhammā nirodhasantatāya santā hontīti. Idaṃ sandhāyettha vacanabhedo kato.
549「有光明想」是指无论昼夜,都具足能觉知所见光明、已离盖障、清净的想。
549.Ālokasaññīti rattimpi divāpi diṭṭhālokasañjānanasamatthāya vigatanīvaraṇāya parisuddhāya saññāya samannāgato.
550「具念正知」是指具足念与智。说此二者,是为表明它们能辅助光明想。
550.Sato sampajānoti satiyā ca ñāṇena ca samannāgato. Idaṃ ubhayaṃ ālokasaññāya upakārakattā vuttaṃ.
553然而,在解释离昏沉睡眠而取光明想的语句中,“已舍弃”等词不过是彼此的同义词。其中,“已舍弃”指舍弃的原因,其余词句亦同此理。而此处的“已舍弃”,是就舍弃自性而言;“已吐弃”则是为了显示不再执取的状态;“已解脱”是就脱离相续而言;“已断除”意为即便已解脱者亦无处所存留;“已遣离”是为了显示对先前所执取者的舍离。或者,“已遣离”即是以修习力征服之后加以遣离,也就是遣离之义。“已断除、已遣离”是说,正如通过镇伏而断除,不再屡屡侵入相续,如此而遣离。“有光明”即具光辉;以无障蔽之义为开阔;以无随烦恼之义为清净;以极明净之义为洁白。
553. Vigatathinamiddhatāya pana ālokasaññāya niddesapadesu cattattātiādīni aññamaññavevacanāneva . Tattha cattattāti cattakāraṇā. Sesapadesupi eseva nayo. Cattattāti idaṃ panettha sakabhāvapariccajanavasena vuttaṃ. Vantattāti idaṃ puna anādiyanabhāvadassanavasena. Muttattāti idaṃ santatito vinimocanavasena. Pahīnattāti idaṃ muttassāpi katthaci ṭhānābhāvavasena. Paṭinissaṭṭhattāti idaṃ pubbe ādinnapubbassa nissaggadassanavasena. Paṭimuñcato vā nissaṭṭhattā bhāvanābalena abhibhuyya nissaṭṭhattāti attho. Pahīnapaṭinissaṭṭhattāti yathāvikkhambhanavaseneva pahānaṃ hoti, punappunaṃ santatiṃ na ajjhāruhati, tathā paṭinissaṭṭhattāti. Ālokā hotīti sappabhā hoti. Nirāvaraṇaṭṭhena vivaṭā. Nirupakkilesaṭṭhena parisuddhā. Pabhassaraṭṭhena pariyodātā.
556“掉举与追悔”中,掉举为躁动之相,追悔为对所缘不决定而产生的懊悔。于此,亦应依照前面所说的方式,理解为“它们已止息”等说法的差别。
556.Uddhaccakukkuccanti ettha uddhatākāro uddhaccaṃ, ārammaṇe anicchayatāya vatthujjhācāro kukkuccaṃ. Idhāpi ‘‘santā hontī’’ti purimanayeneva vacanabhedo veditabbo.
558“已渡越疑惑”:即已渡过疑惑、超越疑惑而安住。在对它的释义中,“已渡”是为了显示不沉没于疑惑的状态;“已超脱”是为了显示超越疑惑;“已脱离”是为了显示以修习力降伏后,于灾患中渡越的状态;“到彼岸”是指到达了名为无疑惑状态的疑惑之彼岸;“已达彼岸”是指通过修行实践而抵达彼彼岸。如此便显示了此修行能获果证。
558.Tiṇṇavicikicchoti vicikicchaṃ taritvā atikkamitvā ṭhito. Niddesepissa tiṇṇoti idaṃ vicikicchāya animuggabhāvadassanavasena vuttaṃ. Uttiṇṇoti idaṃ tassā atikkamadassanavasena. Nittiṇṇoti idaṃ bhāvanābalena abhibhuyya upaddave tiṇṇabhāvadassanavasena. Pāraṅgatoti nibbicikicchābhāvasaṅkhātaṃ vicikicchāpāraṃ gato. Pāramanuppattoti tadeva pāraṃ bhāvanānuyogena pattoti. Evamassa paṭipattiyā saphalataṃ dasseti.
559“无犹豫者”:远离了“这是如何、那是如何”这般生起的犹豫。于善法,即无过失法,不怀疑,即不生起“这些确实是善吗”的疑心。不疑惑:对于那些法,能依其自性无难、无疲地决断。他成为无犹豫者,意思是远离了“这些善法究竟如何”的犹豫。无犹豫、离犹豫是其同义词。此中词义为:从犹豫中出离者为无犹豫;犹豫已离者为离犹豫。
559.Akathaṃkathīti ‘kathamidaṃ kathamida’nti evaṃ pavattāya kathaṃkathāya virahito. Kusalesu dhammesūti anavajjadhammesu. Na kaṅkhatīti ‘ime nu kho kusalā’ti kaṅkhaṃ na uppādeti. Na vicikicchatīti te dhamme sabhāvato vinicchetuṃ na kicchati, na kilamati. Akathaṃkathī hotīti ‘kathaṃ nu kho ime kusalā’ti kathaṃkathāya rahito hoti. Nikkathaṃkathī vigatakathaṃkathoti tasseva vevacanaṃ. Vacanattho panettha kathaṃkathāto nikkhantoti nikkathaṃkatho. Vigatā kathaṃkathā assāti vigatakathaṃkatho.
562“染污”:即属于染污的。因为它们侵袭心后使之染污,故称为染污。
562.Upakkileseti upakkilesabhūte. Te hi cittaṃ upagantvā kilissanti. Tasmā upakkilesāti vuccanti.
563“令慧羸弱”:因为这些盖生起时,会障碍未生起的世间与出世间慧生起,并令已生起的八等至或五神通中断而退失,所以称为“令慧羸弱”。“未生之慧确不得生,已生之慧则灭”正是就此义而说。此处其余一切,因前文各处已阐明,其义自明。
563.Paññāyadubbalīkaraṇeti yasmā ime nīvaraṇā uppajjamānā anuppannāya lokiyalokuttarāya paññāya uppajjituṃ na denti, uppannā api aṭṭha samāpattiyo pañca vā abhiññāyo upacchinditvā pātenti, tasmā ‘paññāya dubbalīkaraṇā’ti vuccanti. ‘Anuppannā ceva paññā na uppajjati, uppannā ca paññā nirujjhatī’ti idampi hi imamevatthaṃ sandhāya vuttaṃ. Sesamettha sabbaṃ heṭṭhā tattha tattha pakāsitattā uttānatthameva.
564在“离诸欲”等词的释义中,所应述说的内容,前文已在心生品(《法集论注》160)的色界解说及此处各处说过了。唯一不同的是:在第二、第三、第四禅的释义中,并非如前文那样说“为三支禅”、“为二支禅”,而是依“内在净信”等文,以异门将净信等与诸支一同,如“禅即净信、喜、乐、心一境性”等,对各各禅那作了说明。这就是此处的差别。
564.Vivicceva kāmehītiādīsupi niddesesu yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ heṭṭhā cittuppādakaṇḍe (dha. sa. aṭṭha. 160) rūpāvacaraniddese idheva ca tattha tattha vuttameva. Kevalañhi dutiyatatiyacatutthajjhānaniddesesupi yathā tāni jhānāni heṭṭhā ‘tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, duvaṅgikaṃ jhānaṃ hotī’ti vuttāni, evaṃ avatvā ‘‘ajjhattaṃ sampasādana’’ntiādivacanato pariyāyena sampasādādīhi saddhiṃ tāni aṅgāni gahetvā ‘‘jhānanti sampasādo pītisukhaṃ cittassekaggatā’’tiādinā nayena taṃ taṃ jhānaṃ niddiṭṭhanti ayamettha viseso.
588在“圣者们所称说”一词的释义中,虽然“称说”、“宣说”等全都是同义词,但即便如此,应当这样理解其义:以“舍、念、乐住者”等总摄的方式而称说;以释义的方式而宣说;以再释义的方式而令了知;以种种方式确立义理而安立;开显其义的理由而开示;显示文句的分判而分别;除去隐覆与深奥,令听者生起智的住处,使之明了——以所有这些方式,驱散听者的无明黑暗而阐明。
588.Yaṃ taṃ ariyā ācikkhantītipadaniddese pana kiñcāpi ‘ācikkhanti desentī’tiādīni sabbāneva aññamaññavevacanāni, evaṃ santepi ‘upekkhako satimā sukhavihārī’tiādiuddesavasena ācikkhanti, niddesavasena desenti, paṭiniddesavasena paññāpenti, tena tena pakārena atthaṃ ṭhapetvā paṭṭhapenti, tassa tassatthassa kāraṇaṃ dassentā vivaranti, byañjanavibhāgaṃ dassentā vibhajanti, nikkujjitabhāvaṃ gambhīrabhāvañca nīharitvā vā sotūnaṃ ñāṇassa patiṭṭhaṃ janayantā uttāniṃ karonti, sabbehipi imehi ākārehi sotūnaṃ aññāṇandhakāraṃ vidhamentā pakāsentīti evamattho daṭṭhabbo.
在“等至超越”的释义中,也当知其义为:因从种种法出起故,为超越;因到达上地故,为越度;因无退失故,为完全超越。
Samatikkamaniddesepi tattha tattha tehi tehi dhammehi vuṭṭhitattā atikkamanto, uparibhūmippattiyā vītikkanto, tato aparihānibhāvena samatikkantoti evamattho daṭṭhabbo.
第二节 阿毗达摩分别释义
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
623623. 在阿毗达摩分别中,这是依照前文〈心生品〉所说的方法而安立的。因此,对于其中依善、异熟、唯作而说明的一切禅那,应依该处所说的方法来理解其含义。即使是净九种等分类,也全都与彼处所说相似。
623. Abhidhammabhājanīye heṭṭhā cittuppādakaṇḍe āgatanayeneva tanti ṭhapitā. Tasmā tattha sabbesampi kusalavipākakiriyavasena niddiṭṭhānaṃ jhānānaṃ tattha vuttanayeneva attho veditabbo. Suddhikanavakādibhedopi sabbo tattha vuttasadisoyevāti.
第三节 问句释义
3. Pañhāpucchakavaṇṇanā
638在问难解说中,应随顺巴利圣典的体例来了解诸禅那的善等性质。而在所缘三法中,应知三种禅那皆以似相为所缘,故不可说为小所缘等。不过,此处的出世间禅那,在道或果的时刻,亦可能为无量所缘。第四禅则可能为小所缘:此中,就善法而言,有十三种第四禅,即一切处遍基第四禅、神变智第四禅、天耳智第四禅、他心智第四禅、宿住随念智第四禅、天眼智第四禅、随业趣智第四禅、未来分智第四禅、空无边处等第四禅、出世间第四禅。
638. Pañhāpucchake pāḷianusāreneva jhānānaṃ kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana tiṇṇaṃ jhānānaṃ nimittārammaṇattā parittārammaṇādibhāvena navattabbatā veditabbā. Lokuttarā panettha maggakāle phalakāle vā siyā appamāṇārammaṇā. Catutthaṃ jhānaṃ siyā parittārammaṇanti ettha kusalato terasa catutthajjhānāni sabbatthapādakacatutthaṃ, iddhividhacatutthaṃ, dibbasotañāṇacatutthaṃ, cetopariyañāṇacatutthaṃ, pubbenivāsañāṇacatutthaṃ, dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ, yathākammūpagañāṇacatutthaṃ, anāgataṃsañāṇacatutthaṃ, ākāsānañcāyatanādicatutthaṃ, lokuttaracatutthanti.
其中,一切处遍基第四禅仅为不可说所缘。
Tattha sabbatthapādakacatutthaṃ navattabbārammaṇameva hoti.
神变智第四禅:若以心转变身,以不可见之身作神变时,因以身色为所缘,故为小所缘;若以身转变心,以可见之身作神变后前往梵天界时,因以等至心为所缘,故为大所缘。
Iddhividhacatutthaṃ cittavasena kāyaṃ pariṇāmentassa adissamānena kāyena pāṭihāriyakaraṇe kāyārammaṇattā parittārammaṇaṃ, kāyavasena cittaṃ pariṇāmentassa dissamānena kāyena pāṭihāriyaṃ katvā brahmalokaṃ gacchantassa samāpatticittārammaṇattā mahaggatārammaṇaṃ.
天耳智为第四禅,以声为所缘,故为小所缘。
Dibbasotañāṇacatutthaṃ saddārammaṇattā parittārammaṇaṃ.
他心智为第四禅:在了知欲界心时,为小所缘;在了知色界、无色界心时,为大所缘;在了知出世间心时,为无量所缘。然而,证得他心智的凡夫只能了知凡夫之心,而不能了知圣者之心。须陀洹能了知须陀洹及凡夫之心;斯陀含能了知斯陀含及其下二位(须陀洹、凡夫)之心;阿那含能了知阿那含及其下三位之心;漏尽者则能了知一切四者之心。
Cetopariyañāṇacatutthaṃ kāmāvacaracittajānanakāle parittārammaṇaṃ, rūpāvacarārūpāvacaracittajānanakāle mahaggatārammaṇaṃ, lokuttaracittajānanakāle appamāṇārammaṇaṃ. Cetopariyañāṇalābhī pana puthujjano puthujjanānaṃyeva cittaṃ jānāti, na ariyānaṃ. Sotāpanno sotāpannassa ceva puthujjanassa ca; sakadāgāmī sakadāgāmino ceva heṭṭhimānañca dvinnaṃ; anāgāmī anāgāmino ceva heṭṭhimānañca tiṇṇaṃ; khīṇāsavo sabbesampi jānāti.
宿住随念智为第四禅:随念欲界诸蕴时,为小所缘;随念色界、无色界诸蕴时,为大所缘;随念‘过去诸佛、独觉、漏尽者曾修习道、曾证果’时,为无量所缘;随念名与姓时,为不可说所缘。
Pubbenivāsañāṇacatutthaṃ kāmāvacarakkhandhānussaraṇakāle parittārammaṇaṃ, rūpāvacarārūpāvacarakkhandhānussaraṇakāle mahaggatārammaṇaṃ, ‘‘atīte buddhapaccekabuddhakhīṇāsavā maggaṃ bhāvayiṃsu, phalaṃ sacchikariṃsū’’ti anussaraṇakāle appamāṇārammaṇaṃ, nāmagottānussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ.
天眼智的第四禅,以色为所缘,故为小所缘。
Dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ vaṇṇārammaṇattā parittārammaṇaṃ.
随业趣智的第四禅:随念欲界业时,为小所缘;随念色界、无色界业时,为大所缘。
Yathākammūpagañāṇacatutthaṃ kāmāvacarakammānussaraṇakāle parittārammaṇaṃ, rūpāvacarārūpāvacarakammānussaraṇakāle mahaggatārammaṇaṃ.
未来分智的第四禅:在了知未来欲界的结生时,为小所缘;在了知色界、无色界有的结生时,为大所缘;在了知“未来诸佛、独觉、漏尽者将修习道、将证得果”时,为无量所缘;以“未来将有名为螺的国王”等方式随念名姓时,为不可说所缘。
Anāgataṃsañāṇacatutthaṃ anāgate kāmadhātuyā nibbattijānanakāle parittārammaṇaṃ, rūpārūpabhavesu nibbattijānanakāle mahaggatārammaṇaṃ, ‘‘anāgate buddhapaccekabuddhakhīṇāsavā maggaṃ bhāvessanti, phalaṃ sacchikarissantī’’ti jānanakāle appamāṇārammaṇaṃ, ‘‘anāgate saṅkho nāma rājā bhavissatī’’tiādinā (dī. ni. 3.108) nayena nāmagottānussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ.
空无边处与无所有处的第四禅,其所缘为“不可说”;识无边处与非想非非想处的第四禅,其所缘为“广大”。
Ākāsānañcāyatanaākiñcaññāyatanacatutthaṃ navattabbārammaṇaṃ. Viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanacatutthaṃ mahaggatārammaṇaṃ.
出世间第四禅,其所缘为“无量”。
Lokuttaracatutthaṃ appamāṇārammaṇaṃ.
而从唯作的角度,这十二种禅那的所缘分析亦然。三种禅那不可说为“以道为所缘”,因为若以观察智或他心智将道作为所缘,这三种禅那并不如此生起,故不可说为“以道为所缘”。然而,从俱生因的角度,它们可以称为“以道为因”;若以精进为首或以审察为首修习道时,则可称为“以道为增上”;若以欲为首或以心为首时,以及在果位时,则不可这么说。
Kiriyatopi tesaṃ dvādasannaṃ jhānānaṃ idameva ārammaṇavidhānaṃ. Tīṇi jhānāni namaggārammaṇāti paccavekkhaṇañāṇaṃ vā cetopariyādiñāṇaṃ vā maggaṃ ārammaṇaṃ kareyya, tīṇi jhānāni tathā appavattito namaggārammaṇā, sahajātahetuvasena pana siyā maggahetukā; vīriyajeṭṭhikāya vā vīmaṃsājeṭṭhikāya vā maggabhāvanāya maggādhipatino; chandacittajeṭṭhakakāle phalakāle ca navattabbā.
‘第四禅’:此处,就善法而言,在十三种第四禅中,一切处遍基、神变智、天耳、天眼、随业趣智的第四禅,以及四种无色的第四禅,不可说为‘以道为所缘’等。然而,他心智、宿住随念智、未来分智的第四禅,可说为‘以道为所缘’。不可说为‘以道为因’或‘以道为增上’;出世间的第四禅不是‘以道为所缘’;但在道心刹那,依俱生因之力,可谓‘以道为因’;在以精进、审察为首而修习道时,可谓‘以道为增上’;在以欲、心为首而修习道时,以及在果位时,则不可说。就唯作而言,在十二种禅那中,道理也是如此。
Catutthaṃ jhānanti idhāpi kusalato terasasu catutthajjhānesu sabbatthapādakaiddhividhadibbasotadibbacakkhuyathākammūpagañāṇacatutthañceva catubbidhañca āruppacatutthaṃ maggārammaṇādibhāvena na vattabbaṃ. Cetopariyapubbenivāsaanāgataṃsañāṇacatutthaṃ pana maggārammaṇaṃ hoti. Na vattabbaṃ maggahetukaṃ maggādhipatīti vā; lokuttaracatutthaṃ maggārammaṇaṃ na hoti; maggakāle pana sahajātahetuvasena maggahetukaṃ; vīriyavīmaṃsājeṭṭhikāya maggabhāvanāya maggādhipati; chandacittajeṭṭhikāya ceva maggabhāvanāya phalakāle ca na vattabbaṃ. Kiriyatopi dvādasasu jhānesu ayameva nayo.
‘三种禅那不可说’:应知,因它们不缘过去等中的任何一法而生起,故为‘不可说’。
Tīṇi jhānāni na vattabbāti atītādīsu ekadhammampi ārabbha appavattito navattabbāti veditabbā.
‘第四禅’:就善法而言,在十三种第四禅中,一切处遍基的第四禅唯独是不可说所缘。神变智第四禅:当以身转变心时,因以等至心为所缘,故为过去所缘;在决意‘未来这些花不要枯萎,灯不要熄灭,一个火堆生起,山生起’时,为未来所缘;当以心转变身时,因以身为所缘,故为现在所缘。天耳智第四禅,因以声为所缘,故为现在所缘。他心智第四禅:在了知过去七日之内生起并灭去的心时,为过去所缘;在了知未来七日之内将生起的心时,为未来所缘。如经中说:‘这位尊者的意行如此倾向,此心之后无间地将思惟名为某的寻。他纵使广说,也如实如此,而非其他。’(《增支部》3.61)这确实开示了他心智的运作。当以‘长时现在’和‘相续现在’的方式缘取现在而运作时,为现在所缘。然而,此处的详细解说,应依前文注释分释中所说的方法来了知。
Catutthaṃ jhānanti kusalato terasasu catutthajjhānesu sabbatthapādakacatutthaṃ navattabbārammaṇameva. Iddhividhacatutthaṃ kāyavasena cittapariṇāmane samāpatticittārammaṇattā atītārammaṇaṃ; ‘‘anāgate imāni pupphāni mā milāyiṃsu, dīpā mā nibbāyiṃsu, eko aggikkhandho samuṭṭhātu, pabbato samuṭṭhātū’’ti adhiṭṭhānakāle anāgatārammaṇaṃ; cittavasena kāyapariṇāmanakāle kāyārammaṇattā paccuppannārammaṇaṃ. Dibbasotañāṇacatutthaṃ saddārammaṇattā paccuppanārammaṇaṃ. Cetopariyañāṇacatutthaṃ atīte sattadivasabbhantare uppajjitvā niruddhacittajānanakāle atītārammaṇaṃ; anāgate sattadivasabbhantare uppajjanakacittajānanakāle anāgatārammaṇaṃ. ‘‘Yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amuṃ nāma vitakkaṃ vitakkessatīti. So bahuñcepi ādisati, tatheva taṃ hoti no aññathā’’ti iminā hi suttena (a. ni. 3.61) cetopariyañāṇasseva pavatti pakāsitā. Addhānapaccuppannasantatipaccuppannavaseneva paccuppannaṃ ārabbha pavattikāle paccuppannārammaṇaṃ. Vitthārakathā panettha heṭṭhāaṭṭhakathākaṇḍavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbā.
宿命随念智的第四禅,在随念过去诸蕴时为过去所缘;在随念名姓时,为非所诠所缘。天眼智的第四禅因以色为所缘,故为现在所缘。随业趣智的第四禅唯以过去业为所缘,故为过去所缘。未来分智的第四禅,在随念未来诸蕴时为未来所缘;在随念名姓时,为非所诠所缘。空无边处与无所有处的第四禅,唯是非所诠所缘。识无边处与非想非非想处的第四禅,唯是过去所缘。出世间的第四禅,唯是非所诠所缘。于唯作的十二种第四禅中,亦是同样的道理。
Pubbenivāsañāṇacatutthaṃ atītakkhandhānussaraṇakāle atītārammaṇaṃ, nāmagottānussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ. Dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ vaṇṇārammaṇattā paccuppannārammaṇaṃ. Yathākammūpagañāṇacatutthaṃ atītakammameva ārammaṇaṃ karotīti atītārammaṇaṃ. Anāgataṃsañāṇacatutthaṃ anāgatakkhandhānussaraṇakāle anāgatārammaṇaṃ, nāmagottānussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ. Ākāsānañcāyatanaākiñcaññāyatanacatutthaṃ navattabbārammaṇameva. Viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanacatutthaṃ atītārammaṇameva. Lokuttaracatutthaṃ navattabbārammaṇameva. Kiriyatopi dvādasasu catutthajjhānesu eseva nayo.
三种禅是外所缘,因其依于由内而成外之相而生起,故为外所缘。
Tīṇijhānāni bahiddhārammaṇāti ajjhattato bahiddhābhūtaṃ nimittaṃ ārabbha pavattito bahiddhārammaṇā.
第四禅:这里,从善法而言的十三种第四禅中,作为一切禅之基础的第四禅,唯是外所缘。
Catutthaṃ jhānanti idhāpi kusalato terasasu catutthajjhānesu sabbatthapādakacatutthaṃ bahiddhārammaṇameva.
神变智的第四禅,在以心调御身、或以身调御心时,因以自身的身、心为所缘,故为内所缘;而在依“向外示现象等”的理趣运作时,则为外所缘。
Iddhividhacatutthaṃ kāyavasena cittapariṇāmanepi cittavasena kāyapariṇāmanepi attanova kāyacittārammaṇattā ajjhattārammaṇaṃ; ‘‘bahiddhā hatthimpi dassetī’’tiādinā nayena pavattakāle bahiddhārammaṇaṃ.
天耳智的第四禅,以自身体内的声音为所缘时,是内所缘;以他人的声音为所缘时,是外所缘;若兼取二者,亦为内外所缘。
Dibbasotañāṇacatutthaṃ attano kucchigatasaddārammaṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa saddārammaṇakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasenāpi ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.
他心智的第四禅,唯以外所缘。
Cetopariyañāṇacatutthaṃ bahiddhārammaṇameva.
宿住随念智的第四禅:当随念自己的诸蕴时,为内所缘;当随念他人的诸蕴及名姓时,为外所缘。
Pubbenivāsañāṇacatutthaṃ attano khandhānussaraṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa khandhānañceva nāmagottassa ca anussaraṇakāle bahiddhārammaṇaṃ.
天眼智的第四禅:当以自己的色为所缘时,为内所缘;当以他人的色为所缘时,为外所缘;依此二者,亦为内外所缘。
Dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ attano rūpārammaṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa rūpārammaṇakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasenāpi ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.
随业趣智的第四禅:在了知自己的业时,为内所缘;在了知他人的业时,为外所缘;依此二者,亦为内外所缘。
Yathākammūpagañāṇacatutthaṃ attano kammajānanakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa kammajānanakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasenāpi ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.
未来分智的第四禅,在了知自己未来的转生时,为内所缘;在随念他人的诸蕴及随念名姓时,为外所缘;也依这两种情况而成为内外所缘。
Anāgataṃsañāṇacatutthaṃ attano anāgate nibbattijānanakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa khandhānussaraṇakāle ceva nāmagottānussaraṇakāle ca bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasenāpi ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.
空无边处的第四禅是外所缘。无所有处的第四禅是非所诠所缘。识无边处与非想非非想处的第四禅是内所缘。
Ākāsānañcāyatanacatutthaṃ bahiddhārammaṇaṃ. Ākiñcaññāyatanacatutthaṃ navattabbārammaṇaṃ. Viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanacatutthaṃ ajjhattārammaṇaṃ.
出世间的第四禅,唯是外所缘。在唯作的十二种禅中,也是如此。
Lokuttaracatutthaṃ bahiddhārammaṇameva. Kiriyatopi dvādasasu jhānesu ayameva nayoti.
然而,在此《禅分别》中,正自觉者于经分别、论分别及问分中,所说的禅那皆为世间与出世间相杂;因这三者皆与三地法相杂,故为同一分判。如是,此《禅分别》亦是由出离三转而予以分别显示的。
Imasmiṃ pana jhānavibhaṅge sammāsambuddhena suttantabhājanīyepi lokiyalokuttaramissakāneva jhānāni kathitāni; abhidhammabhājanīyepi pañhāpucchakepi. Tayopi hi ete nayā tebhūmakadhammamissakattā ekaparicchedā eva. Evamayaṃ jhānavibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā dassitoti.