7. 舍利弗相应
7. Sāriputtasaṃyuttaṃ
1. 远离所生经
1. Vivekajasuttaṃ
332一时,舍利弗尊者住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,舍利弗尊者于午前着下衣,持钵与衣,入舍卫城乞食。在舍卫城次第乞食后,食毕由乞食处返回,为作日间静居而往安陀林。他进入安陀林,于一树下坐定,作日间静居。
Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena andhavanaṃ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi.
那时,舍利弗尊者在傍晚时分从独处静坐中起身,前往祇树给孤独园。阿难尊者远远望见舍利弗尊者走来,见后便对舍利弗尊者说:“贤友舍利弗,你的诸根极为清净,面容明亮光洁。今日舍利弗尊者是以何种安住而安住的呢?”
Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā ānando āyasmantaṃ sāriputtaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca – ‘‘vippasannāni kho te, āvuso sāriputta, indriyāni; parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. Katamenāyasmā sāriputto ajja vihārena vihāsī’’ti?
“贤友,在此,我远离诸欲、远离不善法,有寻有伺,由离而生喜乐,具足初禅那而住。贤友,我并无这样的念头:‘我正进入初禅那’,或‘我已进入初禅那’,或‘我已从初禅那出来。’”“确实如此,因为舍利弗尊者长久以来已善根除我执、我所执与慢随眠。因此,舍利弗尊者不这样想:‘我正进入初禅那’,或‘我已进入初禅那’,或‘我已从初禅那出来。’”第一。
‘‘Idhāhaṃ, āvuso, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ, āvuso, na evaṃ hoti – ‘ahaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpanno’ti vā ‘ahaṃ paṭhamā jhānā vuṭṭhito’ti vā’’ti. ‘‘Tathā hi panāyasmato sāriputtassa dīgharattaṃ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato sāriputtassa na evaṃ hoti – ‘ahaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpanno’ti vā ‘ahaṃ paṭhamā jhānā vuṭṭhito’ti vā’’ti. Paṭhamaṃ.
无寻经
2. Avitakkasuttaṃ
333舍卫城缘起。阿难尊者看见舍利弗尊者,便对他说:“贤友舍利弗,您的诸根如此明净,容貌光洁明亮。尊者今日安住于何等住中呢?”
Sāvatthinidānaṃ . Addasā kho āyasmā ānando…pe… āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca – ‘‘vippasannāni kho te, āvuso sāriputta, indriyāni; parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. Katamenāyasmā sāriputto ajja vihārena vihāsī’’ti?
“贤友,我因寻与伺的止息,内心澄净,心成专一,无寻无伺,定所生喜与乐,具足第二禅那而住。贤友,我不生起这样的觉知:‘我正进入第二禅那’,或‘我已进入第二禅那’,或‘我已从第二禅那出定’。” “确实如此!尊者舍利弗久远以来,已彻底断除我见、我所见以及慢随眠。因此,尊者舍利弗不生起这样的觉知:‘我正进入第二禅那’,或‘我已进入第二禅那’,或‘我已从第二禅那出定’。” 第二。
‘‘Idhāhaṃ , āvuso, vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ, āvuso, na evaṃ hoti – ‘ahaṃ dutiyaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṃ dutiyaṃ jhānaṃ samāpanno’ti vā ‘ahaṃ dutiyā jhānā vuṭṭhito’ti vā’’ti. ‘‘Tathā hi panāyasmato sāriputtassa dīgharattaṃ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato sāriputtassa na evaṃ hoti – ‘ahaṃ dutiyaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṃ dutiyaṃ jhānaṃ samāpanno’ti vā ‘ahaṃ dutiyā jhānā vuṭṭhito’ti vā’’ti. Dutiyaṃ.
334在舍卫城。阿难尊者看见……(中略)……“贤友舍利弗,您的诸根极为清净,面容明净光洁。尊者舍利弗今日以何种方式安住?”
Sāvatthinidānaṃ. Addasā kho āyasmā ānando…pe… ‘‘vippasannāni kho te, āvuso sāriputta, indriyāni; parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. Katamenāyasmā sāriputto ajja vihārena vihāsī’’ti?
“贤友,我离于喜、住于舍,具念、正知,以身领受乐,此即圣者所宣说的‘舍、具念、乐住’,我具足第三禅那而住。贤友,我不起如是心念:‘我正入第三禅那’,或‘我已入第三禅那’,或‘我从第三禅那出’。”“诚然如是,尊者舍利弗长久以来已善除我见、我所见与慢随眠,故尊者舍利弗不起如是心念:‘我正入第三禅那’,或‘我已入第三禅那’,或‘我从第三禅那出’。”第三。
‘‘Idhāhaṃ, āvuso, pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṃ sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedemi; yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ, āvuso, na evaṃ hoti – ‘ahaṃ tatiyaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṃ tatiyaṃ jhānaṃ samāpanno’ti vā ‘ahaṃ tatiyā jhānā vuṭṭhito’ti vā’’ti. ‘‘Tathā hi panāyasmato sāriputtassa dīgharattaṃ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato sāriputtassa na evaṃ hoti – ‘ahaṃ tatiyaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṃ tatiyaṃ jhānaṃ samāpanno’ti vā ‘ahaṃ tatiyā jhānā vuṭṭhito’ti vā’’ti. Tatiyaṃ.
4. 舍经
4. Upekkhāsuttaṃ
335舍卫城因缘。阿难尊者看见……(中略)……“舍利弗贤友,您的诸根极为明净,面容纯净、光洁。尊者舍利弗今日是依何种住而安住呢?”
Sāvatthinidānaṃ . Addasā kho āyasmā ānando…pe… ‘‘vippasannāni kho te, āvuso sāriputta, indriyāni; parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. Katamenāyasmā sāriputto ajja vihārena vihāsī’’ti?
“贤友,在此,我依断除乐、断除苦,先前的喜与忧已灭没故,进入并安住于不苦不乐、具足舍念清净的第四禅那。贤友,我并没有这样的念头:‘我正进入第四禅那’,或‘我已进入第四禅那’,或‘我已从第四禅那出定。’”“正是如此,因为舍利弗尊者长久以来,我作、我所、慢随眠已被彻底根除。因此,舍利弗尊者不会这样想:‘我正进入第四禅那’,或‘我已进入第四禅那’,或‘我已从第四禅那出定。’”
‘‘Idhāhaṃ, āvuso, sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ, āvuso, na evaṃ hoti – ‘ahaṃ catutthaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṃ catutthaṃ jhānaṃ samāpanno’ti vā ‘ahaṃ catutthā jhānā vuṭṭhito’ti vā’’ti. ‘‘Tathā hi panāyasmato sāriputtassa dīgharattaṃ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato sāriputtassa na evaṃ hoti – ‘ahaṃ catutthaṃ jhānaṃ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṃ catutthaṃ jhānaṃ samāpanno’ti vā ‘ahaṃ catutthā jhānā vuṭṭhito’ti vā’’ti. Catutthaṃ.
第五 空无边处经
5. Ākāsānañcāyatanasuttaṃ
336于舍卫城。阿难尊者看见……(中略)……“贤友,在此,我完全超越一切色想,灭除有对想,不作意种种想,了知‘虚空无边’,便进入并安住于空无边处……(中略)……或者‘我从此定出’。” 第五经。
Sāvatthinidānaṃ . Addasā kho āyasmā ānando…pe… ‘‘idhāhaṃ, āvuso, sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharāmi…pe… vuṭṭhitoti vā’’ti. Pañcamaṃ.
6. 识无边处经
6. Viññāṇañcāyatanasuttaṃ
337于舍卫城。阿难尊者看见……(中略)……“贤友,在此,我完全超越空无边处,了知‘识是无边的’,便进入并安住于识无边处……(中略)……或者‘我从此定出’。” 第六经。
Sāvatthinidānaṃ. Addasā kho āyasmā ānando…pe… ‘‘idhāhaṃ, āvuso, sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharāmi…pe… vuṭṭhitoti vā’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. 无所有处经
7. Ākiñcaññāyatanasuttaṃ
338在舍卫城。那时,尊者舍利弗……乃至……“朋友,于此,我完全超越识无边处,以‘无所有’证得并安住于无所有处……乃至……或‘我从中出定’。”第七经。
Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā sāriputto…pe… ‘‘idhāhaṃ, āvuso, sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma, natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharāmi…pe… vuṭṭhitoti vā’’ti. Sattamaṃ.
8. 非想非非想处经
8. Nevasaññānāsaññāyatanasuttaṃ
339舍卫城因缘。那时,具寿舍利弗……「贤友,在此,我超越无所有处,成就非想非非想处而住……或『已出定』。」第八。
Sāvatthinidānaṃ . Atha kho āyasmā sāriputto…pe… ‘‘idhāhaṃ, āvuso, ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharāmi…pe… vuṭṭhitoti vā’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9. 灭尽定经
9. Nirodhasamāpattisuttaṃ
340舍卫城因缘。那时,具寿舍利弗……「贤友,在此,我完全超越非想非非想处,成就想受灭而住。贤友,我不这样想:『我正进入想受灭』,或『我已进入想受灭』,或『我已从想受灭出定』。」「正因为具寿舍利弗长久以来,我作、我所作、慢随眠已善根除。因此,具寿舍利弗不这样想:『我正进入想受灭』,或『我已进入想受灭』,或『我已从想受灭出定』。」第九。
Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā sāriputto…pe… . ‘‘Idhāhaṃ, āvuso, sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ, āvuso, na evaṃ hoti – ‘ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno’ti vā ‘ahaṃ saññāvedayitanirodhā vuṭṭhito’ti vā’’ti. ‘‘Tathā hi panāyasmato sāriputtassa dīgharattaṃ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato sāriputtassa na evaṃ hoti – ‘ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno’ti vā ‘ahaṃ saññāvedayitanirodhā vuṭṭhito’ti vā’’ti. Navamaṃ.
10. 针口经
10. Sūcimukhīsuttaṃ
341一时,尊者舍利弗住在王舍城的迦兰陀竹园。那时,尊者于清晨时分著衣持钵,入王舍城乞食。在王舍城次第乞食后,倚着一处墙根受用那钵食。这时候,游方者针口女来到尊者舍利弗跟前;到了之后,对尊者舍利弗这样说:
Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahe piṇḍāya pāvisi. Rājagahe sapadānaṃ piṇḍāya caritvā taṃ piṇḍapātaṃ aññataraṃ kuṭṭamūlaṃ nissāya paribhuñjati. Atha kho sūcimukhī paribbājikā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca –
“沙门,你可是低头而食?”“姊妹,我并非低头而食。”“那么,沙门,你是仰头而食?”“姊妹,我并非仰头而食。”“那么,沙门,你是朝方位而食?”“姊妹,我并非朝方位而食。”“那么,沙门,你是朝四维而食?”“姊妹,我并非朝四维而食。”
‘‘Kiṃ nu kho, samaṇa, adhomukho bhuñjasī’’ti? ‘‘Na khvāhaṃ, bhagini, adhomukho bhuñjāmī’’ti. ‘‘Tena hi, samaṇa, ubbhamukho bhuñjasī’’ti? ‘‘Na khvāhaṃ, bhagini, ubbhamukho bhuñjāmī’’ti. ‘‘Tena hi, samaṇa, disāmukho bhuñjasī’’ti? ‘‘Na khvāhaṃ, bhagini, disāmukho bhuñjāmī’’ti. ‘‘Tena hi, samaṇa, vidisāmukho bhuñjasī’’ti? ‘‘Na khvāhaṃ, bhagini, vidisāmukho bhuñjāmī’’ti.
「沙门,你朝下而食吗?」被这样问时,你却说:「姊妹,我不朝下而食。」「那么,沙门,你朝上而食吗?」被这样问时,你却说:「姊妹,我不朝上而食。」「那么,沙门,你朝四方而食吗?」被这样问时,你却说:「姊妹,我不朝四方而食。」「那么,沙门,你朝四维而食吗?」被这样问时,你却说:「姊妹,我不朝四维而食。」
‘‘‘Kiṃ nu, samaṇa, adhomukho bhuñjasī’ti iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṃ, bhagini, adhomukho bhuñjāmī’ti vadesi. ‘Tena hi, samaṇa, ubbhamukho bhuñjasī’ti iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṃ, bhagini, ubbhamukho bhuñjāmī’ti vadesi. ‘Tena hi, samaṇa, disāmukho bhuñjasī’ti iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṃ, bhagini, disāmukho bhuñjāmī’ti vadesi. ‘Tena hi, samaṇa, vidisāmukho bhuñjasī’ti iti puṭṭho samāno ‘na khvāhaṃ, bhagini, vidisāmukho bhuñjāmī’ti vadesi’’.
「那么,沙门,你究竟如何而食呢?」「姊妹,凡是那些以地相明这类畜生明、依邪命谋生活命的沙门、婆罗门,他们就被称为‘朝下而食者’。姊妹,凡是那些以星相明这类畜生明、依邪命谋生活命的沙门、婆罗门,他们就被称为‘朝上而食者’。姊妹,凡是那些从事遣使传讯、为人奔走、依邪命谋生活命的沙门、婆罗门,他们就被称为‘朝四方而食者’。姊妹,凡是那些以肢相明这类畜生明、依邪命谋生活命的沙门、婆罗门,他们就被称为‘朝四维而食者’。
‘‘Kathañcarahi , samaṇa, bhuñjasī’’ti? ‘‘Ye hi keci, bhagini, samaṇabrāhmaṇā vatthuvijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappenti, ime vuccanti, bhagini, samaṇabrāhmaṇā ‘adhomukhā bhuñjantī’ti. Ye hi keci, bhagini, samaṇabrāhmaṇā nakkhattavijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappenti, ime vuccanti, bhagini, samaṇabrāhmaṇā ‘ubbhamukhā bhuñjantī’ti. Ye hi keci, bhagini, samaṇabrāhmaṇā dūteyyapahiṇagamanānuyogāya micchājīvena jīvikaṃ kappenti, ime vuccanti, bhagini, samaṇabrāhmaṇā ‘disāmukhā bhuñjantī’ti. Ye hi keci, bhagini, samaṇabrāhmaṇā aṅgavijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappenti, ime vuccanti, bhagini, samaṇabrāhmaṇā ‘vidisāmukhā bhuñjantī’’’ti.
“姊妹,我不以地相占卜这类畜生明为邪命谋生,不以星相占卜这类畜生明为邪命谋生,不以遣使传讯、为人奔走这类事为邪命谋生,不以肢相占卜这类畜生明为邪命谋生。我如法寻求食物,如法求得食物之后而食用。”
‘‘So khvāhaṃ, bhagini, na vatthuvijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappemi, na nakkhattavijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappemi, na dūteyyapahiṇagamanānuyogāya micchājīvena jīvikaṃ kappemi, na aṅgavijjātiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappemi. Dhammena bhikkhaṃ pariyesāmi; dhammena bhikkhaṃ pariyesitvā bhuñjāmī’’ti.
于是,游方者针嘴女在王舍城走遍大街小巷与各广场,如是宣告:“释迦弟子沙门如法受食,释迦弟子沙门无有过失而受食。请施与释迦弟子沙门食物。”第十经。
Atha kho sūcimukhī paribbājikā rājagahe rathiyāya rathiyaṃ, siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamārocesi – ‘‘dhammikaṃ samaṇā sakyaputtiyā āhāraṃ āhārenti; anavajjaṃ samaṇā sakyaputtiyā āhāraṃ āhārenti. Detha samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ piṇḍa’’nti. Dasamaṃ.
由远离所生、无寻,喜、舍,第四禅,
空无边处、识无边处,无所有处、非想非非想处,
灭尽定为第九所说,第十则为针嘴女。
Vivekajaṃ avitakkaṃ, pīti upekkhā catutthakaṃ; Ākāsañceva viññāṇaṃ, ākiñcaṃ nevasaññinā; Nirodho navamo vutto, dasamaṃ sūcimukhī cāti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
这组在讲什么
这一相应专门围绕舍利弗尊者的禅定成就展开,记录他以九种次第安住(从初禅到灭尽定)为日常心境。核心主题并非禅定技术本身,而是他在这些深定中完全没有“我在入定/出定”的我慢随眠。最后一经以“针口女”的诘问作结,展示舍利弗如何以智慧辨明何谓“正道饮食”,将内在定力与外显威仪打成一片。
出场人物 / 对告众
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Sāriputta | 舍利弗 | 主角·上首弟子,展示九次第安住 |
| Ānanda | 阿难 | 发现舍利弗诸根清净而发问,引出对话 |
| Sūcimukhī paribbājikā | 针嘴女游方者 | 最后一经以譬喻诘难乞食姿态,被舍利弗折服 |
核心法义(白话+重点)
这一组的教法有两个落点。其一:真正的深定,不是“一个人”在入定。舍利弗九种安住从初禅一路到灭尽定,每一种他都讲同样的话——“我不这样想:『我正在进入某定』、『我已进入某定』、『我已从某定出来』。” 阿难一语点出原因:“这位舍利弗长久以来我作、我所作、慢随眠已善根断除。”
→ 拆开看:禅定再深,只要心里还浮起一丝“我在得定”的影相,那就还是我慢的微细形态。舍利弗的示范是:“住于定中,而不以自我为参照点去认知这个定。”
→ 要旨:断除我慢随眠不是靠否定自我,而是训练到连“我在修行”“我得成就”这种念头都不起。
其二:圣者的日常乞食,不落在任何形式的邪命中。针嘴女以“低头/仰头/向方/向四维”四句逼问,舍利弗将这四个方位映射为四种以畜生明(占相、星相、信使奔走、肢相占卜)谋生的邪命方式,最后收束为一句:“我如法地寻求食物;如法地寻求食物后而食。”
→ 拆开看:“如法”在这里不是抽象概念,而是具体不做这四种事。圣者连托钵时眼神的方向,都不落在世间揣摩吉凶的模式里。
→ 要旨:禅定成就必然外化为日常威仪的清净无染。内在无“我入定”,外在无“我谋食”——这是同一份无我的两面。
关键术语锚
| Pali | 中文(经文用名) | 为何易错 |
|---|
| vihāra | 住/安住 | 本组不是住于“地方”或“寺院”,而是“心境的安住方式”,即某种定境本身成了当下的栖身处。 |
| saññāvedayitanirodha | 想受灭 | 第九定——不是“无想定”或“昏厥”,而是在非想非非想处定之上暂时熄灭想蕴与受蕴的活动,是圣者特有的深定。 |
| nimitta | 相 | 最后一经的“地相、星相、肢相”是占卜取相之术。此义别于禅修的“禅相”或观智的“三相”(无常、苦、无我)。 |
| āsava / saṃyojana / anussaya | 漏/结/随眠 | 本组关键在“慢随眠”(māna-anussaya)——不是粗显的骄傲,而是潜伏性、自动化的“我”之参照习惯。 |
| sammā-ājīva | 正命 | 不是只要没犯五戒就叫正命。本经给出具体清单:不以占相、星卜、信使奔走、肢相占卜为生,才算“如法寻求食物”。 |
代表经(本组重点)
- 《远离所生经》:舍利弗入初禅,首开“不这样想”句式,阿难点明根源——我作、我所作、慢随眠已断。此经为全组样板。
- 《舍经》:第四禅,舍念清净。四色界定的顶点,进一步确认连乐与苦的舍断也不涉及“自我操作”。
- 《灭尽定经》:第九定,想受灭。这是舍利弗日常安住的最高形态,也是不共外道的圣者境界。
- 《针口经》:从内证走出外显,以乞食姿态的问答,将九种安住所展现的“无慢的内在”落地为持钵向街的清净正命。全组结卷于此,意旨完整。