375如是我闻:一时,世尊住在伍汝那亚的甘那咖他喇鹿野苑。那时,憍萨罗国波斯匿王因某事来到了伍汝那亚。于是,波斯匿王唤来一人,对他说:“来吧,你这个人,去世尊那里。到了之后,以我的名义,用头礼拜世尊的双足,并问候他是否无病、无痛、身体轻快、有力、安住舒适。你就说:‘尊者,憍萨罗王波斯匿以头礼拜世尊的双足,问候您是否无病、无痛、身体轻快、有力、安住舒适。’你再这样说:‘尊者,憍萨罗王波斯匿将于今日早餐后前来拜见世尊。’”那人回答国王:“是的,大王。”便前往世尊处。到了之后,他向世尊礼敬,然后退坐一面。退坐一面后,那人对世尊说:“尊者,憍萨罗王波斯匿以头礼拜世尊的双足,问候您是否无病、无痛、身体轻快、有力、安住舒适。他还这样说:‘尊者,憍萨罗王波斯匿将于今日早餐后前来拜见世尊。’”那时,索玛姊妹和沙古喇姊妹听闻:“听说憍萨罗王波斯匿将于今日早餐后前去拜见世尊。”于是,索玛姊妹和沙古喇姊妹在侍奉膳食时来到波斯匿王处,对他说:“那么,大王,请也以我们的名义,以头礼拜世尊的双足,并问候他是否无病、无痛、身体轻快、有力、安住舒适。就说:‘尊者,索玛姊妹和沙古喇姊妹以头礼拜世尊的双足,问候您是否无病、无痛、身体轻快、有力、安住舒适。’”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruññāyaṃ viharati kaṇṇakatthale migadāye. Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo uruññaṃ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Atha kho rājā pasenadi kosalo aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, ambho purisa, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha – ‘rājā, bhante, pasenadi kosalo bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī’ti. Evañca vadehi – ‘ajja kira, bhante, rājā pasenadi kosalo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamissatī’’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho so puriso rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so puriso bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘rājā, bhante, pasenadi kosalo bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati; evañca vadeti – ‘ajja kira bhante, rājā pasenadi kosalo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamissatī’’’ti. Assosuṃ kho somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī – ‘‘ajja kira rājā pasenadi kosalo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamissatī’’ti. Atha kho somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ bhattābhihāre upasaṅkamitvā etadavocuṃ – ‘‘tena hi, mahārāja, amhākampi vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha – ‘somā ca, bhante, bhaginī sakulā ca bhaginī bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī’’’ti.
376那时,波斯匿王用过早饭后,便去世尊那里。到了之后,他向世尊行礼,退坐一面。坐定后,波斯匿王对世尊说:“尊者,索玛姊妹和沙古喇姊妹以头面礼世尊双足,问候您是否无病、无痛、身体轻快、有力、安乐。”世尊问:“可是,大王,难道索玛姊妹和沙古喇姊妹找不到别的信使了吗?”国王回答:“尊者,索玛姊妹和沙古喇姊妹听说:‘听说今日憍萨罗王波斯匿用过早饭后,会来拜见世尊。’于是,尊者,索玛姊妹和沙古喇姊妹在侍膳时来到我这里,对我说:‘那么,大王,也请以我们的名义,以头面礼世尊双足,问候他是否无病、无痛、身体轻快、有力、安乐,就说——索玛姊妹和沙古喇姊妹以头面礼世尊双足,问候您是否无病、无痛、身体轻快、有力、安乐。’”世尊这样说:“大王,愿索玛姊妹和沙古喇姊妹快乐。”
Atha kho rājā pasenadi kosalo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘somā ca, bhante, bhaginī sakulā ca bhaginī bhagavato pāde sirasā vandati , appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī’’ti . ‘‘Kiṃ pana, mahārāja, somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī aññaṃ dūtaṃ nālatthu’’nti? ‘‘Assosuṃ kho, bhante, somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī – ‘ajja kira rājā pasenadi kosalo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamissatī’ti. Atha kho, bhante, somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī maṃ bhattābhihāre upasaṅkamitvā etadavocuṃ – ‘tena hi, mahārāja, amhākampi vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha – somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī’’’ti. ‘‘Sukhiniyo hontu tā, mahārāja, somā ca bhaginī sakulā ca bhaginī’’ti.
377然后,波斯匿王问世尊:“尊者,这位比丘叫什么名字?”“大王,他名叫阿难。”“真是阿难啊,名副其实的阿难!尊者,阿难尊者的话是有因的;尊者,阿难尊者的话是有根据的。尊者,那么梵天存在吗?”“大王,你为何这样问:‘尊者,那么梵天存在吗?’”“尊者,我的意思是,那位梵天到底还会不会再来此世间呢?”“大王,凡是带有恼害的梵天,他会再来此世间;凡是没有恼害的梵天,他不会再来此世间。”这时,有人向波斯匿王报告:“大王,阿咖萨果德婆罗门散泽耶来了。”于是波斯匿王对阿咖萨果德婆罗门散泽耶说:“婆罗门,是谁先在王宫里提起这个话题的?”“大王,是维塔杜巴将军。”维塔杜巴将军说:“大王,是阿咖萨果德婆罗门散泽耶。”这时,又有人对波斯匿王说:“大王,车乘已备,出发的时候到了。”
Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘konāmo ayaṃ, bhante, bhikkhū’’ti? ‘‘Ānando nāma, mahārājā’’ti. ‘‘Ānando vata, bho, ānandarūpo vata, bho! Heturūpaṃ, bhante , āyasmā ānando āha; saheturūpaṃ, bhante, āyasmā ānando āha. Kiṃ pana, bhante, atthi brahmā’’ti? ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, mahārāja, evaṃ vadesi – ‘kiṃ pana, bhante, atthi brahmā’’’ti? ‘‘Yadi vā so, bhante, brahmā āgantā itthattaṃ, yadi vā anāgantā itthatta’’nti? ‘‘Yo so, mahārāja, brahmā sabyābajjho so brahmā āgantā itthattaṃ, yo so brahmā abyābajjho so brahmā anāgantā itthatta’’nti. Atha kho aññataro puriso rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ etadavoca – ‘‘sañjayo, mahārāja, brāhmaṇo ākāsagotto āgato’’ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo sañjayaṃ brāhmaṇaṃ ākāsagottaṃ etadavoca – ‘‘ko nu kho, brāhmaṇa, imaṃ kathāvatthuṃ rājantepure abbhudāhāsī’’ti? ‘‘Viṭaṭūbho, mahārāja, senāpatī’’ti. Viṭaṭūbho senāpati evamāha – ‘‘sañjayo, mahārāja, brāhmaṇo ākāsagotto’’ti. Atha kho aññataro puriso rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ etadavoca – ‘‘yānakālo, mahārājā’’ti.
378于是,波斯匿王召来维塔杜巴将军,问道:“将军,是谁在王宫中提起了这个话题?”将军回答:“大王,是阿咖萨果德婆罗门散泽耶。”于是,波斯匿王唤来一人,说道:“来,你这个人,以我的名义告知阿咖萨果德婆罗门散泽耶:‘尊者,憍萨罗王波斯匿召见您。’”那人答言:“遵命,大王。”便前往阿咖萨果德婆罗门散泽耶处,到了之后对他说:“尊者,憍萨罗王波斯匿召见您。”随后,波斯匿王对世尊说:“尊者,世尊是否有可能本是指一事而说,他人却理解为另一事?那么,尊者,世尊您记得自己是如何说的呢?”世尊回答:“大王,我记得我曾如此说:‘无有任何沙门或婆罗门,能于一时之间遍知一切、遍见一切,这是不可能的。’”国王说:“尊者,世尊所言有理,所言有据:‘无有任何沙门或婆罗门,能于一时之间遍知一切、遍见一切,这是不可能的。’”接着他问:“尊者,有此四种姓:刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗。那么,尊者,这四种姓之间,可有差别,可有不同?”世尊这样说:“大王,有此四种姓:刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗。在这四种姓中,有两种姓被说为上等,即刹帝利与婆罗门,这体现在致敬、起立迎接、合掌问候、恭敬礼仪等行为上。”国王说:“尊者,我所问并非现世之事,而是关于来世。尊者,有此四种姓:刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗。那么,尊者,这四种姓之间,可有差别,可有不同?”
Atha kho rājā pasenadi kosalo viṭaṭūbhaṃ senāpatiṃ āmantesi – ‘‘ko nu kho, senāpati, imaṃ kathāvatthuṃ rājantepure abbhudāhāsī’’ti? ‘‘Sañjayo, mahārāja, brāhmaṇo ākāsagotto’’ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ , ambho purisa, mama vacanena sañjayaṃ brāhmaṇaṃ ākāsagottaṃ āmantehi – ‘rājā taṃ, bhante, pasenadi kosalo āmantetī’’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho so puriso rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā yena sañjayo brāhmaṇo ākāsagotto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sañjayaṃ brāhmaṇaṃ ākāsagottaṃ etadavoca – ‘‘rājā taṃ, bhante, pasenadi kosalo āmantetī’’ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘siyā nu kho, bhante, bhagavatā aññadeva kiñci sandhāya bhāsitaṃ, tañca jano aññathāpi paccāgaccheyya . Yathā kathaṃ pana, bhante, bhagavā abhijānāti vācaṃ bhāsitā’’ti? ‘‘Evaṃ kho ahaṃ, mahārāja, abhijānāmi vācaṃ bhāsitā – ‘natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo sakideva sabbaṃ ñassati, sabbaṃ dakkhiti, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’’ti. ‘‘Heturūpaṃ, bhante, bhagavā āha; saheturūpaṃ, bhante, bhagavā āha – ‘natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo sakideva sabbaṃ ñassati, sabbaṃ dakkhiti, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’’ti. ‘‘Cattārome, bhante, vaṇṇā – khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā. Imesaṃ nu kho, bhante, catunnaṃ vaṇṇānaṃ siyā viseso siyā nānākaraṇa’’nti? ‘‘Cattārome, mahārāja, vaṇṇā – khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā. Imesaṃ kho, mahārāja, catunnaṃ vaṇṇānaṃ dve vaṇṇā aggamakkhāyanti – khattiyā ca brāhmaṇā ca – yadidaṃ abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammānī’’ti . ‘‘Nāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ diṭṭhadhammikaṃ pucchāmi; samparāyikāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ pucchāmi. Cattārome, bhante, vaṇṇā – khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā. Imesaṃ nu kho, bhante, catunnaṃ vaṇṇānaṃ siyā viseso siyā nānākaraṇa’’nti?
379世尊这样说:“大王,有此五种精勤支分。是哪五种呢?大王,于此,有比丘具足信心,他深信如来的觉悟:‘彼世尊是阿拉汉、正自觉者、明行足、善逝、世间解、无上调御丈夫、天人师、佛、世尊。’他身体健康,少有病痛,具备均匀消化食物的能力,其胃火不过冷也不过热,中庸而适宜精勤。他不狡诈、不虚伪,于导师或明智的梵行同修面前,能如实地展露自己。他安住于已生起的精进,为断除不善法、为成就善法,坚强、精勤、稳固,于善法上从不卸下责任。他具足智慧,具备能洞察生灭的圣智慧,那智慧是通彻的,能导向正尽苦边。大王,这就是五种精勤支分。大王,有四种姓:刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗。倘若他们都能具备这五种精勤支分,那么这对他们就会有长久的利益与安乐。” 国王问:“尊者,若有四种姓——刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗,他们都能具足此五种精勤支分,那么尊者,在此之中,他们之间还会有何差别、有何不同吗?” 世尊回答:“大王,这里我说的是他们精勤程度的差别。大王,就好比有两头象、两匹马或两头牛,是经过良好调伏与训练的;另有两头象、两匹马或两头牛,未经调伏与训练。大王,你怎么想?那两头经良好调伏与训练的象、马或牛,它们是否会因为已被调伏,就去行已被调伏者所应行之任务,达到已被调伏者所应达之境地呢?” 国王说:“会的,尊者。” 世尊接着问:“那么,那两头未经调伏与训练的象、马或牛,它们是否会因为未被调伏,就去行已被调伏者所应行之任务,达到已被调伏者所应达之境地,如同那两头经良好调伏与训练的象、马或牛一般呢?” 国王说:“不会的,尊者。” 世尊这样说:“正是如此,大王。那需要凭借信心、健康、不狡诈、不虚伪、精进、智慧方能获得的东西,要让一个无信、多病、狡诈、虚伪、懈怠、智慧低劣的人去获得——这是不可能的。”
‘‘Pañcimāni, mahārāja, padhāniyaṅgāni. Katamāni pañca? Idha, mahārāja, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti; appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya; asaṭho hoti amāyāvī yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu; āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā – imāni kho, mahārāja, pañca padhāniyaṅgāni. Cattārome, mahārāja, vaṇṇā – khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā. Te cassu imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatā ; ettha pana nesaṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. ‘‘Cattārome, bhante, vaṇṇā – khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā . Te cassu imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatā; ettha pana nesaṃ, bhante, siyā viseso siyā nānākaraṇa’’nti? ‘‘Ettha kho nesāhaṃ, mahārāja, padhānavemattataṃ vadāmi. Seyyathāpissu, mahārāja, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinītā. Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, ye te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā, api nu te dantāva dantakāraṇaṃ gaccheyyuṃ, dantāva dantabhūmiṃ sampāpuṇeyyu’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’. ‘‘Ye pana te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinītā, api nu te adantāva dantakāraṇaṃ gaccheyyuṃ, adantāva dantabhūmiṃ sampāpuṇeyyuṃ, seyyathāpi te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Evameva kho, mahārāja, yaṃ taṃ saddhena pattabbaṃ appābādhena asaṭhena amāyāvinā āraddhavīriyena paññavatā taṃ vata assaddho bahvābādho saṭho māyāvī kusīto duppañño pāpuṇissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti.
380国王说:“尊者,世尊所言既有道理,又有依据。尊者,有这四种姓:刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗。如果他们都能具备这五种精勤的支分,并且都能如理精勤修习,那么尊者,在他们之间,还会有什么差别、有什么不同吗?” 世尊回答:“大王,在此之中,于解脱与解脱之间,我不见有任何差别。大王,譬如有人取干枯的首迦树柴,用来生火,产生热;又有人取干枯的沙拉树柴,用来生火,产生热;又有人取干枯的芒果树柴,用来生火,产生热;又有人取干枯的无花果树柴,用来生火,产生热。大王,你怎么想呢?这些由不同木材所生的火,在火焰与火焰之间、色泽与色泽之间、光亮与光亮之间,会有什么差别吗?” 国王说:“不会,尊者。” 世尊说:“正是如此,大王。那由勤奋所引燃、由精勤所产生的热,在解脱与解脱之间,我不见有任何差别。” 国王说:“尊者,世尊所言既有道理,又有依据。那么,尊者,天人存在吗?” 世尊反问:“大王,你为何这样问:‘那么,尊者,天人存在吗?’” 国王说:“尊者,我想了解,那些天人是否还会回到现在这种状态?” 世尊回答:“大王,那些带着恼害的”
‘‘Heturūpaṃ, bhante, bhagavā āha; saheturūpaṃ, bhante, bhagavā āha. Cattārome, bhante, vaṇṇā – khattiyā, brāhmaṇā, vessā , suddā. Te cassu imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatā te cassu sammappadhānā; ettha pana nesaṃ, bhante, siyā viseso siyā nānākaraṇa’’nti? ‘‘Ettha kho nesāhaṃ, mahārāja, na kiñci nānākaraṇaṃ vadāmi – yadidaṃ vimuttiyā vimuttiṃ. Seyyathāpi, mahārāja, puriso sukkhaṃ sākakaṭṭhaṃ ādāya aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātukareyya ; athāparo puriso sukkhaṃ sālakaṭṭhaṃ ādāya aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātukareyya; athāparo puriso sukkhaṃ ambakaṭṭhaṃ ādāya aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātukareyya; athāparo puriso sukkhaṃ udumbarakaṭṭhaṃ ādāya aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātukareyya. Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, siyā nu kho tesaṃ aggīnaṃ nānādāruto abhinibbattānaṃ kiñci nānākaraṇaṃ acciyā vā acciṃ, vaṇṇena vā vaṇṇaṃ, ābhāya vā ābha’’nti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Evameva kho, mahārāja, yaṃ taṃ tejaṃ vīriyā nimmathitaṃ padhānābhinibbattaṃ , nāhaṃ tattha kiñci nānākaraṇaṃ vadāmi – yadidaṃ vimuttiyā vimutti’’nti. ‘‘Heturūpaṃ, bhante, bhagavā āha; saheturūpaṃ, bhante, bhagavā āha. Kiṃ pana, bhante, atthi devā’’ti? ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, mahārāja, evaṃ vadesi – ‘kiṃ pana, bhante, atthi devā’’’ti? ‘‘Yadi vā te, bhante, devā āgantāro itthattaṃ yadi vā anāgantāro itthattaṃ’’? ‘‘Ye te, mahārāja, devā sabyābajjhā te devā āgantāro itthattaṃ, ye te devā abyābajjhā te devā anāgantāro itthatta’’nti.
381听了这话,维度哒跋将军对世尊说:“尊者,那些有恼害的天人将再来此世,那些无恼害的天人则不还此世。那么,那些有恼害的天人,能否将那些无恼害的天人从彼处驱逐或撵走呢?”
Evaṃ vutte, viṭṭūbho senāpati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ye te, bhante, devā sabyābajjhā āgantāro itthattaṃ te devā, ye te devā abyābajjhā anāgantāro itthattaṃ te deve tamhā ṭhānā cāvessanti vā pabbājessanti vā’’ti?
这时,阿难尊者心想:“这位维度哒跋将军是憍萨罗国波斯匿王的儿子,我是世尊的儿子。现在正是子与子相互商议之时。”于是,阿难尊者对维度哒跋将军说道:“既然这样,将军,我就此反问你一个问题,你随所能答。将军,你怎么看?在憍萨罗国波斯匿王已征服的领土,即波斯匿王行使王权、主权与统治之处,波斯匿王是否有能力将任何沙门或婆罗门,无论有福德或无福德,是梵行者或非梵行者,从彼处驱逐或撵走?”'先生,在憍萨罗国波斯匿王统治的领土范围内,即波斯匿王行使王权、主权与统治之处,波斯匿王确实有能力将任何沙门或婆罗门,无论有福德或无福德,是梵行者或非梵行者,从彼处驱逐或撵走。'
Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi – ‘‘ayaṃ kho viṭaṭūbho senāpati rañño pasenadissa kosalassa putto; ahaṃ bhagavato putto. Ayaṃ kho kālo yaṃ putto puttena manteyyā’’ti. Atha kho āyasmā ānando viṭaṭūbhaṃ senāpatiṃ āmantesi – ‘‘tena hi, senāpati, taṃ yevettha paṭipucchissāmi; yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi, senāpati, yāvatā rañño pasenadissa kosalassa vijitaṃ yattha ca rājā pasenadi kosalo issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāreti, pahoti tattha rājā pasenadi kosalo samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā puññavantaṃ vā apuññavantaṃ vā brahmacariyavantaṃ vā abrahmacariyavantaṃ vā tamhā ṭhānā cāvetuṃ vā pabbājetuṃ vā’’ti? ‘‘Yāvatā, bho, rañño pasenadissa kosalassa vijitaṃ yattha ca rājā pasenadi kosalo issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāreti, pahoti tattha rājā pasenadi kosalo samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā puññavantaṃ vā apuññavantaṃ vā brahmacariyavantaṃ vā abrahmacariyavantaṃ vā tamhā ṭhānā cāvetuṃ vā pabbājetuṃ vā’’ti.
“将军,你意下如何?在憍萨罗国波斯匿王的势力未及之处,波斯匿王不行使王权、主权与统治之处,在那里,波斯匿王能令一位沙门或婆罗门——无论其是福德之人还是无福德之人,是梵行者还是非梵行者——从彼处离去或被驱出吗?”“先生,在憍萨罗国波斯匿王的势力未及之处,波斯匿王不行使王权、主权与统治之处,在那里,波斯匿王不能令一位沙门或婆罗门——无论其是福德之人还是无福德之人,是梵行者还是非梵行者——从彼处离去或被驱出。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, senāpati, yāvatā rañño pasenadissa kosalassa avijitaṃ yattha ca rājā pasenadi kosalo na issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāreti, tattha pahoti rājā pasenadi kosalo samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā puññavantaṃ vā apuññavantaṃ vā brahmacariyavantaṃ vā abrahmacariyavantaṃ vā tamhā ṭhānā cāvetuṃ vā pabbājetuṃ vā’’ti? ‘‘Yāvatā, bho, rañño pasenadissa kosalassa avijitaṃ yattha ca rājā pasenadi kosalo na issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāreti, na tattha pahoti rājā pasenadi kosalo samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā puññavantaṃ vā apuññavantaṃ vā brahmacariyavantaṃ vā abrahmacariyavantaṃ vā tamhā ṭhānā cāvetuṃ vā pabbājetuṃ vā’’ti.
“将军,你意如何:你可曾听说过三十三天诸天?” “是的,尊者,我听说过三十三天诸天,波斯匿王也同样听说过。” “将军,你意如何:波斯匿王有能力将三十三天诸天从彼天界迁出或驱逐吗?” “尊者,波斯匿王连见都不曾见过三十三天诸天,又如何能将他们从彼天界迁出或驱逐呢?” “正是如此,将军。那些怀有恼害之念的天人尚会受生于此世间,他们连见都不曾见过那些绝无恼害、不还此世间的天人,又怎么可能将那些天人从彼天界迁出或驱逐呢?”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, senāpati, sutā te devā tāvatiṃsā’’ti? ‘‘Evaṃ, bho. Sutā me devā tāvatiṃsā. Idhāpi bhotā raññā pasenadinā kosalena sutā devā tāvatiṃsā’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, senāpati, pahoti rājā pasenadi kosalo deve tāvatiṃse tamhā ṭhānā cāvetuṃ vā pabbājetuṃ vā’’ti? ‘‘Dassanampi, bho, rājā pasenadi kosalo deve tāvatiṃse nappahoti, kuto pana tamhā ṭhānā cāvessati vā pabbājessati vā’’ti? ‘‘Evameva kho, senāpati, ye te devā sabyābajjhā āgantāro itthattaṃ te devā, ye te devā abyābajjhā anāgantāro itthattaṃ te deve dassanāyapi nappahonti; kuto pana tamhā ṭhānā cāvessanti vā pabbājessanti vā’’ti?
382这时,波斯匿王对世尊说:“尊者,我们向世尊请问了一切知的问题,世尊便就一切知的问题做了回答;对此我们认可且接受,因而感到满意。尊者,我们向世尊请问了四种种姓清净的问题,世尊便就四种种姓清净的问题做了回答;对此我们认可且接受,因而感到满意。尊者,我们向世尊请问了殊胜诸天的问题,世尊便就殊胜诸天的问题做了回答;对此我们认可且接受,因而感到满意。尊者,我们向世尊请问了殊胜梵天的问题,世尊便就殊胜梵天的问题做了回答;对此我们认可且接受,因而感到满意。总而言之,无论我们向世尊请问什么,世尊便就所问做出回答;对此我们全都认可且接受,因而感到满意。好了,尊者,我们该告辞了,我们尚有诸多事务与许多应办之事。” “大王,您若觉时机已到,那便请便。” 于是,波斯匿王对世尊所说的话欢喜随喜,从座而起,向世尊行礼,右绕离去。
Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sabbaññutaṃ mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ apucchimhā, sabbaññutaṃ bhagavā byākāsi; tañca panamhākaṃ ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā. Cātuvaṇṇisuddhiṃ mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ apucchimhā, cātuvaṇṇisuddhiṃ bhagavā byākāsi; tañca panamhākaṃ ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā. Adhideve mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ apucchimhā, adhideve bhagavā byākāsi; tañca panamhākaṃ ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā. Adhibrahmānaṃ mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ apucchimhā, adhibrahmānaṃ bhagavā byākāsi; tañca panamhākaṃ ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā. Yaṃ yadeva ca mayaṃ bhagavantaṃ apucchimhā taṃ tadeva bhagavā byākāsi; tañca panamhākaṃ ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā. Handa, ca dāni mayaṃ, bhante, gacchāma; bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā’’ti. ‘‘Yassadāni tvaṃ, mahārāja, kālaṃ maññasī’’ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmīti.
那时,波斯匿王对世尊说:“尊者,我曾听到这样的说法:‘沙门乔达摩这样说:没有任何沙门或婆罗门能宣称拥有一切知、一切见、无余的智与见,这是不可能的。’尊者,那些如此说的人——‘沙门乔达摩这样说:没有任何沙门或婆罗门能宣称拥有一切知、一切见、无余的智与见,这是不可能的’——他们是否如实转述了世尊的话,未以不实之辞诽谤世尊,是依法论法,且任何如法的同道都不会因此言论而落到应受责备的地步呢?” 世尊答道:“大王,那些说‘沙门乔达摩这样说:没有任何沙门或婆罗门能宣称拥有一切知、一切见、无余的智与见,这是不可能的’的人,所转述的并非我的话语,他们是以不实、不真之言诽谤我。”
Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sutaṃ metaṃ, bhante, samaṇo gotamo evamāha – ‘natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānissati, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti. Ye te, bhante, evamāhaṃsu – ‘samaṇo gotamo evamāha – natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānissati, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti; kacci te, bhante, bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṃ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatī’’ti? ‘‘Ye te, mahārāja, evamāhaṃsu – ‘samaṇo gotamo evamāha – natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānissati, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti; na me te vuttavādino, abbhācikkhanti ca pana maṃ te asatā abhūtenā’’ti.
《伽提咖罗经》、《拉塔帕拉经》、《摩伽天经》与《摩杜利雅经》
《菩提经》、《指鬘经》、《爱生经》及《巴希提卡经》
《法塔经》,以及第十部《甘那咖他喇经》
Ghaṭikāro raṭṭhapālo, maghadevo madhuriyaṃ; Bodhi aṅgulimālo ca, piyajātaṃ bāhitikaṃ; Dhammacetiyasuttañca, dasamaṃ kaṇṇakatthalaṃ.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 教导者,回答波斯匿王的问题 |
| Pasenadi Kosala | 波斯匿 | 憍萨罗国王,主要提问者 |
| Ānanda | 阿难 | 尊者,代世尊反诘将军 |
| Viṭaṭūbha senāpati | 维塔杜巴 | 将军,波斯匿王之子,参与对话 |
| Somā bhaginī | 索玛姊妹 | 托波斯匿王代为礼敬世尊 |
| Sakulā bhaginī | 沙古喇姊妹 | 托波斯匿王代为礼敬世尊 |
| Sañjaya brāhmaṇa ākāsagotta | 阿咖萨果德婆罗门散泽耶 | 在王宫中提起话题的婆罗门 |
事件
这部经的缘起是憍萨罗国波斯匿王在去办事的途中,决定午后去拜见佛陀。出发前,他先派使者问候佛陀,并答应索玛姊妹与沙古喇姊妹的请求,代她们一同向佛陀顶礼问安。
对话展开后,波斯匿王首先向佛陀求证一个传闻:是否有人诽谤佛陀说过“没有任何沙门或婆罗门能宣称一切知、一切见”。佛陀澄清,他实际说的是“没有人能一次就知一切、见一切”。随后,国王的问题转向了四个种姓之间在现世、来世及解脱上是否存在根本差别,佛陀以“精勤支”和“火喻”等核心教法作答,最后延伸到天人与梵天存在与否的讨论。
经文摘要
波斯匿王求证关于“一切知”的诽谤→佛陀澄清正见→王问四种种姓平等与精勤→佛以调伏牲畜及取火为喻说明修行平等→阿难与将军辩论王权与神权界限→王契理欢喜离去。
中心思想(白话 + 重点拆解)
1. 背景:一场由谣言引发的正见澄清
波斯匿王本来是带着疑问来的——他听到有人说,佛陀认为“全知全能不可能”。佛陀直接告诉他:这是造谣。但佛陀不是单纯否认,而是精准修正:“没有人能一次就知一切、见一切,这是不可能的。”
→ 拆开看: 没读过经的人可能觉得这没两样,但这里差别极大。佛陀否定的是“刹那全知”(一次性洞悉万事万物),但并没有否定通过次第修习,能在每一个当下如实观照的心之能力。这跟后面谈种姓问题一样,差一点都不行。
2. 核心:修行面前,不问出身,只问努力
波斯匿王接着问:既然人分四种种姓,那他们修行的结果会有差别吗?佛陀先列出“五种精勤支”——信、健康、诚实、精进、智慧——然后说,无论你是什么种姓,只要具足这五样,就能成就。
国王追问:如果他们都具足了,还有差别吗?佛陀用两头调服好的牛和两头没调服的牛打比方:善调服的牛自然会完成任务,未调服的根本做不到。结论是:“那应以信、少病、不狡诈、不虚伪、已发勤精进、有慧而得到的,无信、多病、狡诈、虚伪、懈怠、劣慧者会得到——这是不可能的。”
→ 拆开看: 这里佛陀不是宣布“人生而平等”的口号,而是摆出了一个极为硬核的因果律:解脱这个结果,只跟“精勤”这些具体的身心品质直接挂钩。一个人如果懈怠、虚伪、没智慧,不管他是王族还是贱民,都不可能得到只有精勤者才得的东西。差别不在血统,在“精勤的差别”。
最后用“火”来升华:不管用什么木头(刹帝利木、婆罗门木)钻出来的火,它的火焰、颜色、光明完全没有差别。“就解脱而言的解脱”,没有任何不同。
→ 一句话要旨: 解脱的关键不是“你是谁”,而是“你有没有真的在内心生起火”。
3. 延伸:人王管不了天神,世俗权柄有边界
讨论到天人与梵天会不会再来人间时,维塔杜巴将军插话说:那我们有势力的国王能驱逐他们吗?阿难尊者用一个深刻的对比反问:你父亲波斯匿王在自己的领土上说一不二,但在没征服的地方他能吗?连三十三天的影子都见不到,又怎么能驱逐他们呢?
→ 拆开看: 这是在破除一种自大的权力幻象。世俗帝王就算权力再大,也只在地图上的国界线内生效。对于那些完全超越了你这个维度的存在(如有恼害的天人),你连他们的门都摸不着。这也在暗合前面的主题:真正决定去向的是内在品质和业力,不是世俗权柄。
关键术语锚
- Heturūpaṃ → 有因之色/有因的形态:本篇特指修行结果的产生是有原因、有条件的,而非无缘无故或取决于种姓。易错之处:容易被误解为单纯的物质现象,其实这里佛陀强调解脱和天界存在都有其“因”,这“因”就是精勤与业力。
- Indriya → 根/感官/精勤支:经文里“五种精勤支”的“支”用的不是“根”字,但“信、精进、慧”等属于佛教核心的“五根”。易错之处:这里的“根”不是生理器官,是指能引出解脱的强大心灵能力,就像树根能让树稳稳生长。
- Deva → 天/天人:经文在讨论天人与梵天是否会再来此有。易错之处:口语里的“天人”容易被想象成永远享乐的永生神,但佛经里的天人是有生有灭的众生,只是福报大、寿命长,其存在与否由业力决定,与绝对神不同。
- Ariya → 圣/圣者:文中提到“圣的、洞察的、导向正确灭苦的慧”。易错之处:这里“圣”不是指社会道德楷模,而是指至少证得初果、已经亲见涅槃、断除了部分烦恼的修行者,其智慧是出世间层面的。
- Sacca → 谛/真理:隐含在国王求证佛陀“是否为说者”的过程中。易错之处:“谛”不只是事实,佛陀简别时,指的就是如实知见后所说的、不会因时因地而变的根本真理。