364如是我闻:一时,世尊住在释迦国一个名叫美德卢的释迦族城镇。那时,憍萨罗国的波斯匿王因某件事务,来到了一座城镇。于是,波斯匿王对地嘎·咖拉亚那说:“贤友咖拉亚那,备好最优良的车乘,我们要去园林地带游览。”“遵命,大王。”地嘎·咖拉亚那回答波斯匿王后,便命人套好一辆辆优良的车乘,然后向波斯匿王禀告:“大王,优良的车乘已备好。现在是您认为合适的时刻了。”于是,波斯匿王登上一辆上等的车,在众多王室仪仗的随行下,乘着上等车乘出城,朝园林方向驶去。乘车到达车辆所能通行的最远处后,他下车步行进入园林。波斯匿王在园中漫步游赏时,见到许多树下:那些地方清净、怡人,寂静无声,远离喧嚣,人迹罕至,适宜独处静默。他一见到这些,便忆念起世尊,心想:“正是这样的树下,清净、怡人,寂静无声,远离喧嚣,人迹罕至,适宜独处静默——这正是我们亲近敬奉彼世尊、阿拉汉、正自觉者的处所。”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati medāḷupaṃ nāma sakyānaṃ nigamo. Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo nagarakaṃ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Atha kho rājā pasenadi kosalo dīghaṃ kārāyanaṃ āmantesi – ‘‘yojehi, samma kārāyana, bhadrāni bhadrāni yānāni, uyyānabhūmiṃ gacchāma subhūmiṃ dassanāyā’’ti . ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho dīgho kārāyano rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā rañño pasenadissa kosalassa paṭivedesi – ‘‘yuttāni kho te, deva, bhadrāni bhadrāni yānāni. Yassadāni kālaṃ maññasī’’ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhadraṃ yānaṃ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi nagarakamhā niyyāsi mahaccā rājānubhāvena. Yena ārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ārāmaṃ pāvisi. Addasā kho rājā pasenadi kosalo ārāme jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno rukkhamūlāni pāsādikāni pasādanīyāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni. Disvāna bhagavantaṃyeva ārabbha sati udapādi – ‘‘imāni kho tāni rukkhamūlāni pāsādikāni pasādanīyāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni, yattha sudaṃ mayaṃ taṃ bhagavantaṃ payirupāsāma arahantaṃ sammāsambuddha’’nti.
365于是,波斯匿王对地嘎·咖拉亚那说:“贤友咖拉亚那,这些树下——清净、怡人,寂静无声,远离喧嚣,人迹罕至,适宜独处静默——正是我们亲近敬奉彼世尊、阿拉汉、正自觉者的地方。那么,贤友咖拉亚那,现在彼世尊、阿拉汉、正自觉者住在哪里呢?”“大王,释迦族有个叫美德卢的城镇,世尊、阿拉汉、正自觉者目前便住在那里。”“彼世尊所住的美德卢释迦城镇,离这里多远呢?”“不远,大王,仅三由旬,天黑前即可到达。”“既然如此,贤友咖拉亚那,备好上等车乘,我们要去拜见彼世尊、阿拉汉、正自觉者。”“遵命,大王。”地嘎·咖拉亚那回答波斯匿王后,便命人套好上等车乘,然后向波斯匿王禀告:“大王,上等车乘已备好。现在是您认为合适的时刻了。”于是,波斯匿王登上一辆上等的车,乘着上等车乘从城镇出发,前往释迦族的美德卢城镇,并于天黑前抵达。他朝园林方向前去,乘车到达车辆所能通行的最远处后,便下车步行进入园林。
Atha kho rājā pasenadi kosalo dīghaṃ kārāyanaṃ āmantesi – ‘‘imāni kho, samma kārāyana, tāni rukkhamūlāni pāsādikāni pasādanīyāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni, yattha sudaṃ mayaṃ taṃ bhagavantaṃ payirupāsāma arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Kahaṃ nu kho, samma kārāyana, etarahi so bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddho’’ti? ‘‘Atthi, mahārāja, medāḷupaṃ nāma sakyānaṃ nigamo. Tattha so bhagavā etarahi viharati arahaṃ sammāsambuddho’’ti. ‘‘Kīvadūre pana, samma kārāyana , nagarakamhā medāḷupaṃ nāma sakyānaṃ nigamo hotī’’ti? ‘‘Na dūre, mahārāja; tīṇi yojanāni; sakkā divasāvasesena gantu’’nti. ‘‘Tena hi, samma kārāyana, yojehi bhadrāni bhadrāni yānāni, gamissāma mayaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddha’’nti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho dīgho kārāyano rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā rañño pasenadissa kosalassa paṭivedesi – ‘‘yuttāni kho te, deva, bhadrāni bhadrāni yānāni. Yassadāni kālaṃ maññasī’’ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhadraṃ yānaṃ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi nagarakamhā yena medāḷupaṃ nāma sakyānaṃ nigamo tena pāyāsi. Teneva divasāvasesena medāḷupaṃ nāma sakyānaṃ nigamaṃ sampāpuṇi. Yena ārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ārāmaṃ pāvisi.
366那时,众多比丘正在露天处经行。拘萨罗王波斯匿来到比丘们面前,问道:“诸位尊者,世尊、阿拉汉、正自觉者现在住在何处?我们渴望拜见彼世尊、阿拉汉、正自觉者。”“大王,那便是他的住处,门正关着。请您安静地走上前去,不慌不忙地进入走廊,轻咳一声,再敲一下门闩。世尊会为您开门。”于是,波斯匿王就在那里将佩剑与头巾交给了地嘎·咖拉亚那。这时,地嘎·咖拉亚那心想:“国王现在要行秘密之事,我应在这些候。”接着,波斯匿王走向那间门关着的精舍,静静地走上前去,从容进入走廊,轻咳一声,敲了敲门闩。世尊打开了门。波斯匿王便进入精舍,俯首顶礼世尊的双足,以口亲吻世尊的双足,并用手抚摩,同时报上自己的名字:“尊者,我是拘萨罗王波斯匿;尊者,我是拘萨罗王波斯匿。”
Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca – ‘‘kahaṃ nu kho, bhante, etarahi so bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddho? Dassanakāmā hi mayaṃ taṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddha’’nti. ‘‘Eso, mahārāja, vihāro saṃvutadvāro. Tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno āḷindaṃ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṃ ākoṭehi. Vivarissati bhagavā te dvāra’’nti. Atha kho rājā pasenadi kosalo tattheva khaggañca uṇhīsañca dīghassa kārāyanassa pādāsi. Atha kho dīghassa kārāyanassa etadahosi – ‘‘rahāyati kho dāni rājā , idheva dāni mayā ṭhātabba’’nti. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena so vihāro saṃvutadvāro tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno āḷindaṃ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṃ ākoṭesi. Vivari bhagavā dvāraṃ. Atha kho rājā pasenadi kosalo vihāraṃ pavisitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati, pāṇīhi ca parisambāhati, nāmañca sāveti – ‘‘rājāhaṃ, bhante, pasenadi kosalo; rājāhaṃ, bhante, pasenadi kosalo’’ti.
367“大王,你究竟是见到何种深义,而对此身体行如此至极的敬礼,表达如此的亲睦与敬意呢?”“尊者,我依于法而对世尊有此推论:‘世尊是正自觉者,法是世尊所善说,世尊的声闻僧团是善行道者。’尊者,在此世间,我看见一些沙门、婆罗门,他们行持一段有限期限的梵行,十年、二十年、三十年或四十年。待到某时,他们好好沐浴过,好好涂过香料,修剪好须发,便具足并受用五种欲乐。然而,尊者,在这里,我却看见比丘们尽此一生,乃至命终,都行持圆满、清净的梵行。尊者,除了此处,我在其他地方未曾见到这样圆满、清净的梵行。尊者,这正是我对世尊生起法之推论的理由:‘世尊是正自觉者,法是世尊所善说,世尊的声闻僧团是善行道者。’
‘‘Kiṃ pana tvaṃ, mahārāja, atthavasaṃ sampassamāno imasmiṃ sarīre evarūpaṃ paramanipaccakāraṃ karosi, mittūpahāraṃ upadaṃsesī’’ti? ‘‘Atthi kho me, bhante, bhagavati dhammanvayo – ‘hoti sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti. Idhāhaṃ, bhante, passāmi eke samaṇabrāhmaṇe pariyantakataṃ brahmacariyaṃ carante dasapi vassāni, vīsampi vassāni, tiṃsampi vassāni, cattārīsampi vassāni. Te aparena samayena sunhātā suvilittā kappitakesamassū pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārenti. Idha panāhaṃ, bhante, bhikkhū passāmi yāvajīvaṃ āpāṇakoṭikaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carante. Na kho panāhaṃ, bhante, ito bahiddhā aññaṃ evaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ samanupassāmi. Ayampi kho me, bhante, bhagavati dhammanvayo hoti – ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’’ti.
368“再者,尊者,我见到国王与国王相争,刹帝利与刹帝利相争,婆罗门与婆罗门相争,居士与居士相争;母亲与儿子相争,儿子与母亲相争;父亲与儿子相争,儿子与父亲相争;兄弟与姐妹相争,姐妹与兄弟相争;朋友与朋友相争。然而,尊者,在这里,我却看见比丘们和合相处,彼此欢喜,无有诤论,如水乳交融,彼此以慈爱的目光相视而住。尊者,除了此处,我在其他地方未曾见到如此和合的团体。尊者,这也是我对世尊生起法之推论的理由:‘世尊是正自觉者,法是世尊所善说,世尊的声闻僧团是善行道者。’
‘‘Puna caparaṃ, bhante, rājānopi rājūhi vivadanti, khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatayopi gahapatīhi vivadanti, mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati , bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati. Idha panāhaṃ, bhante, bhikkhū passāmi samagge sammodamāne avivadamāne khīrodakībhūte aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassante viharante. Na kho panāhaṃ, bhante, ito bahiddhā aññaṃ evaṃ samaggaṃ parisaṃ samanupassāmi. Ayampi kho me, bhante, bhagavati dhammanvayo hoti – ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti.
369再者,尊者,我常从一座园林到另一座园林,从一处苑囿到另一处苑囿,漫步观察。在那里,我见到一些沙门与婆罗门,他们羸弱、憔悴,肤色晦暗、极为苍白,青筋暴露,几乎令人不愿多看一眼。尊者,那时我便心想:‘这些尊者必定是不乐于修持梵行,或曾做了恶事而隐匿不露;因此他们才会如此羸弱、憔悴,肤色晦暗、极为苍白,青筋暴露,几不忍睹。’我前去请问他们:‘诸位尊者,为何你们如此羸弱、憔悴,肤色晦暗、极为苍白,青筋暴露,让人不愿多看呢?’他们回答说:‘大王,我们患了家族病。’然而,尊者,在此处,我见到诸比丘欢喜、极喜,精神昂扬,现起满意的容貌,诸根饱满,无所忧恼,柔和顺服,依他人的施舍而活,内心如野鹿一般安住。尊者,那时我便心想:‘这些尊者必定在世尊的教法中,次第体证了殊胜的教法;因此他们才会如此欢喜、极喜,精神昂扬,现起满意的容貌,诸根饱满,无所忧恼,柔和顺服,依他人的施舍而活,内心如野鹿一般安住。’尊者,这也是另一项我对世尊的法之推论:‘世尊是正自觉者,法由世尊善说,世尊的声闻僧伽是善行道者。’
‘‘Puna caparāhaṃ, bhante, ārāmena ārāmaṃ, uyyānena uyyānaṃ anucaṅkamāmi anuvicarāmi. Sohaṃ tattha passāmi eke samaṇabrāhmaṇe kise lūkhe dubbaṇṇe uppaṇḍuppaṇḍukajāte dhamanisanthatagatte, na viya maññe cakkhuṃ bandhante janassa dassanāya. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘addhā ime āyasmanto anabhiratā vā brahmacariyaṃ caranti, atthi vā tesaṃ kiñci pāpaṃ kammaṃ kataṃ paṭicchannaṃ; tathā hi ime āyasmanto kisā lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā, na viya maññe cakkhuṃ bandhanti janassa dassanāyā’ti. Tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi – ‘kiṃ nu kho tumhe āyasmanto kisā lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā, na viya maññe cakkhuṃ bandhatha janassa dassanāyā’ti? Te evamāhaṃsu – ‘bandhukarogo no , mahārājā’ti. Idha panāhaṃ, bhante, bhikkhū passāmi haṭṭhapahaṭṭhe udaggudagge abhiratarūpe pīṇindriye appossukke pannalome paradattavutte migabhūtena cetasā viharante. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘addhā ime āyasmanto tassa bhagavato sāsane uḷāraṃ pubbenāparaṃ visesaṃ jānanti; tathā hi ime āyasmanto haṭṭhapahaṭṭhā udaggudaggā abhiratarūpā pīṇindriyā appossukkā pannalomā paradattavuttā migabhūtena cetasā viharantī’ti. Ayampi kho me, bhante, bhagavati dhammanvayo hoti – ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti.
370“再者,尊者,作为灌顶的刹帝利王,我有权处死应处死者,没收应没收者的财产,放逐应放逐者。然而,尊者,当我坐在审判席上时,人们还是不断插话打断。我连‘诸位,在审判席上请勿插话,容我把话讲完’这样的机会都得不到,他们依然如此打断。可是,尊者,我在这里却看到比丘们另一番景象:每当世尊向数百人的大众说法时,那时连世尊弟子们的一声咳嗽也没有。尊者,过去有一次,世尊为数百大众说法。当时,有世尊的一位弟子咳嗽了一声。接着,他旁边的一位同修就用膝盖碰了碰他的膝盖,提醒说:‘请尊者安静,不要出声,我们的导师世尊正在说法。’那时我心中便想:‘这真是稀有!真是不可思议!不用棍棒,不用刀剑,一个团体竟能被如此善巧地调伏!’尊者,除了此处,我在外面从未见过如此善加调伏的团体。尊者,这也是我依于推理而对世尊生起的信心:‘世尊是正自觉者,法由世尊善说,世尊的声闻僧团是善行道者。’”
‘‘Puna caparāhaṃ, bhante, rājā khattiyo muddhāvasitto; pahomi ghātetāyaṃ vā ghātetuṃ, jāpetāyaṃ vā jāpetuṃ, pabbājetāyaṃ vā pabbājetuṃ . Tassa mayhaṃ, bhante, aḍḍakaraṇe nisinnassa antarantarā kathaṃ opātenti. Sohaṃ na labhāmi – ‘mā me bhonto aḍḍakaraṇe nisinnassa antarantarā kathaṃ opātetha , kathāpariyosānaṃ me bhonto āgamentū’ti. Tassa mayhaṃ, bhante, antarantarā kathaṃ opātenti. Idha panāhaṃ, bhante, bhikkhū passāmi; yasmiṃ samaye bhagavā anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti, neva tasmiṃ samaye bhagavato sāvakānaṃ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā. Bhūtapubbaṃ, bhante, bhagavā anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti. Tatraññataro bhagavato sāvako ukkāsi. Tamenaṃ aññataro sabrahmacārī jaṇṇukena ghaṭṭesi – ‘appasaddo āyasmā hotu, māyasmā saddamakāsi; satthā no bhagavā dhammaṃ desetī’ti. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! Adaṇḍena vata kira, bho, asatthena evaṃ suvinītā parisā bhavissatī’ti! Na kho panāhaṃ, bhante, ito bahiddhā aññaṃ evaṃ suvinītaṃ parisaṃ samanupassāmi. Ayampi kho me, bhante, bhagavati dhammanvayo hoti – ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti.
371“再者,尊者,我在此见到一些刹帝利智者,他们聪慧敏锐,精通外道论典,剖析义理犹如射穿毛发。你或会认为他们依仗智慧所行,专门摧破他人的见地。他们听闻:‘诸位,那位沙门乔达摩将来到某村或某镇。’于是便准备问题,心想:‘我们去见沙门乔达摩,如此发问。若他这般答,我们便这般破斥他;若他那般答,我们便那般破斥他。’当他们听说:‘那位沙门乔达摩已来到某村或某镇了。’便前来拜见世尊。世尊对他们说法,开示、劝导、策励、令他们欢喜。听了世尊的法语,被开示、被劝导、被策励、被令欢喜后,他们根本未向世尊提问,又何来破斥?他们反倒直接成为世尊的弟子。尊者,这也是我依义理对世尊生起的信心:‘世尊是正自觉者,法由世尊善说,世尊的声闻僧团是善行道者。’”
‘‘Puna caparāhaṃ, bhante, passāmi idhekacce khattiyapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vālavedhirūpe. Te bhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanti – ‘samaṇo khalu, bho, gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osarissatī’ti. Te pañhaṃ abhisaṅkharonti – ‘imaṃ mayaṃ pañhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pucchissāma. Evaṃ ce no puṭṭho evaṃ byākarissati, evamassa mayaṃ vādaṃ āropessāma; evaṃ cepi no puṭṭho evaṃ byākarissati, evampissa mayaṃ vādaṃ āropessāmā’ti. Te suṇanti – ‘samaṇo khalu, bho, gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osaṭo’ti. Te yena bhagavā tenupasaṅkamanti. Te bhagavā dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti . Te bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā na ceva bhagavantaṃ pañhaṃ pucchanti, kuto vādaṃ āropessanti? Aññadatthu bhagavato sāvakā sampajjanti. Ayampi kho me, bhante, bhagavati dhammanvayo hoti – ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti.
372“再者,尊者,我还见到一些婆罗门中的智者……(中略)……家主中的智者……(中略)……沙门中的智者,他们聪慧敏锐,精通外道论说,剖析见解犹如射穿毛发般犀利。他们四处破斥他人的观点,锋锐如同带着智慧。他们听闻:‘那位沙门乔达摩将要来到某村或某镇了。’便准备问题,心中思量:‘我们将去见沙门乔达摩,向他提出这个问题。若他如此被问而那样回答,我们便这样驳倒他;若他那般被问而这般回答,我们便那样驳倒他。’当他们听闻:‘沙门乔达摩已抵达某村或某镇了。’便前来拜见世尊。世尊为他们说法,开示、劝勉、激励、令其欢喜。听了世尊的法语,得到开示、劝勉、激励,心生欢喜之后,他们竟根本未向世尊提问,更遑论驳倒他?相反,他们径直向世尊请求,愿从在家生活出家,过无家的生活。世尊便准许他们出家。出家之后,他们独自隐居,精勤不懈,坚定专注,努力修行。不久,便在这一生中,以胜妙智慧亲自证得、体证并安住于善男子离家过无家生活所追求的那个究竟目标——梵行的至高圆满。他们如此说道:‘我们过去几乎迷失,真是几乎迷失了啊!我们先前不是沙门,却自以为是沙门;不是婆罗门,却自以为是婆罗门;不是阿拉汉,却自以为是阿拉汉。而如今,我们是真正的沙门了,是真正的婆罗门了,是真正的阿拉汉了。’尊者,这也是我依推理而对世尊生起信心之处:‘世尊是正自觉者,法由世尊善说,世尊的声闻僧团是善行道者。’”
‘‘Puna caparāhaṃ, bhante, passāmi idhekacce brāhmaṇapaṇḍite…pe… gahapatipaṇḍite…pe… samaṇapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vālavedhirūpe. Te bhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanti – ‘samaṇo khalu, bho, gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osarissatī’ti. Te pañhaṃ abhisaṅkharonti – ‘imaṃ mayaṃ pañhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pucchissāma. Evaṃ ce no puṭṭho evaṃ byākarissati, evamassa mayaṃ vādaṃ āropessāma; evaṃ cepi no puṭṭho evaṃ byākarissati, evampissa mayaṃ vādaṃ āropessāmā’ti. Te suṇanti – ‘samaṇo khalu, bho, gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osaṭo’ti. Te yena bhagavā tenupasaṅkamanti. Te bhagavā dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Te bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā na ceva bhagavantaṃ pañhaṃ pucchanti, kuto vādaṃ āropessanti? Aññadatthu bhagavantaṃyeva okāsaṃ yācanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya. Te bhagavā pabbājeti. Te tathāpabbajitā samānā ekā vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Te evamāhaṃsu – ‘manaṃ vata, bho, anassāma; manaṃ vata, bho, panassāma’. Mayañhi pubbe assamaṇāva samānā samaṇāmhāti paṭijānimhā, abrāhmaṇāva samānā brāhmaṇāmhāti paṭijānimhā, anarahantova samānā arahantāmhāti paṭijānimhā. ‘Idāni khomha samaṇā, idāni khomha brāhmaṇā, idāni khomha arahanto’ti. Ayampi kho me, bhante, bhagavati dhammanvayo hoti – ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti.
373“再者,尊者,我的这两位大臣伊西达答与布拉那,食我之食,随我出行,我供给他们生计,赐予他们名声。然而,他们对我所表示的恭敬,竟远不如对世尊。过去有一次,我率军出征,为考验这两位大臣,让他们同住在一处狭窄的宿营地。那夜,这两位大臣以法语度过大半夜后,便将头朝向世尊所在的方向,双脚朝向我,躺卧下来。那时我心想:‘真是稀有!真是不可思议!这两位受我供养、食我之食、由我赐予生计和名声的人,竟对我远不如对世尊那般恭敬。显然,这些尊者必定在世尊的法与律中,获得了前后相续的殊胜证得。’尊者,这也是我依推理而对世尊生起的净信:‘世尊是正自觉者,法由世尊善说,世尊的声闻僧团是善行道者。’”
‘‘Puna caparāhaṃ, bhante, ime isidattapurāṇā thapatayo mamabhattā mamayānā, ahaṃ nesaṃ jīvikāya dātā, yasassa āhattā; atha ca pana no tathā mayi nipaccakāraṃ karonti yathā bhagavati. Bhūtapubbāhaṃ, bhante, senaṃ abbhuyyāto samāno ime ca isidattapurāṇā thapatayo vīmaṃsamāno aññatarasmiṃ sambādhe āvasathe vāsaṃ upagacchiṃ. Atha kho, bhante, ime isidattapurāṇā thapatayo bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya vītināmetvā, yato ahosi bhagavā tato sīsaṃ katvā maṃ pādato karitvā nipajjiṃsu. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! Ime isidattapurāṇā thapatayo mamabhattā mamayānā, ahaṃ nesaṃ jīvikāya dātā, yasassa āhattā; atha ca pana no tathā mayi nipaccakāraṃ karonti yathā bhagavati. Addhā ime āyasmanto tassa bhagavato sāsane uḷāraṃ pubbenāparaṃ visesaṃ jānantī’ti. Ayampi kho me, bhante, bhagavati dhammanvayo hoti – ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’ti.
374“再者,尊者,世尊是刹帝利,我亦是刹帝利;世尊是憍萨罗人,我亦是憍萨罗人;世尊今年八十岁,我也八十岁。尊者,正因世尊是刹帝利,我亦是刹帝利;世尊是憍萨罗人,我亦是憍萨罗人;世尊今年八十岁,我也八十岁——仅凭这些,便足以让我对世尊表示最上的恭敬与友善了。好了,尊者,现在我们要告辞了,我们还有许多事务,许多应办之事。”“大王,您觉得合宜时,便请自便。”于是,憍萨罗国波斯匿王从座位起身,向世尊行礼,右绕之后离去。国王离去后不久,世尊对诸比丘说:“诸比丘,这位憍萨罗国波斯匿王,宣说了这些法塔之后,从座起身离去。诸比丘,你们应当学习这些法塔,应当掌握这些法塔,应当忆持这些法塔。这些法塔与利益相连,是梵行的基础。”
‘‘Puna caparaṃ, bhante, bhagavāpi khattiyo, ahampi khattiyo; bhagavāpi kosalo, ahampi kosalo; bhagavāpi āsītiko, ahampi āsītiko. Yampi, bhante, bhagavāpi khattiyo ahampi khattiyo, bhagavāpi kosalo ahampi kosalo, bhagavāpi āsītiko ahampi āsītiko; imināvārahāmevāhaṃ , bhante, bhagavati paramanipaccakāraṃ kātuṃ, mittūpahāraṃ upadaṃsetuṃ. Handa, ca dāni mayaṃ, bhante, gacchāma; bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā’’ti. ‘‘Yassadāni tvaṃ, mahārāja, kālaṃ maññasī’’ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā acirapakkantassa rañño pasenadissa kosalassa bhikkhū āmantesi – ‘‘eso, bhikkhave, rājā pasenadi kosalo dhammacetiyāni bhāsitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto. Uggaṇhatha, bhikkhave, dhammacetiyāni; pariyāpuṇātha, bhikkhave , dhammacetiyāni; dhāretha, bhikkhave, dhammacetiyāni. Atthasaṃhitāni, bhikkhave, dhammacetiyāni ādibrahmacariyakānī’’ti.
此为世尊所说。比丘们皆大欢喜,对世尊的教导随喜赞叹。
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 说法者,受波斯匿王礼敬 |
| Pasenadi Kosala | 波斯匿 | 憍萨罗国王,本经拜访者、法塔的建立者 |
| Dīgha Kārāyana | 地嘎·咖拉亚那 | 波斯匿王的随行大臣,代掌剑与头巾 |
| Isidatta-Purāṇā thapatayo | 伊西达答与布拉那 | 波斯匿王供养的两位大臣,敬佛过于敬王 |
地点
释迦国的美德卢城园林,后移至附近的美达喇巴村落园林中世尊的住处。
事件
波斯匿王在美德卢城园林中看到宁静的树下,忆念起世尊,便询问世尊所在并前往拜访。见到世尊后,波斯匿王行了最敬礼,并主动向世尊解释自己何以对世尊生起如此信心:他从“比丘终生梵行不退”、“僧团和合无争”、“比丘内心喜悦安稳”、“僧团善调御无须暴力”、“睿智者辩才被世尊折服”等多个方面,推论出“世尊是正自觉者,法由世尊善说,世尊的声闻僧团是善行道者”。最后,波斯匿王也谦卑地提到自己与世尊同为刹帝利、同为憍萨罗人、同岁等世俗因缘,然后告辞。
经文摘要
波斯匿王见园林静处忆念佛陀→前往拜见并行最敬礼→向佛陀陈述自己基于观察与推论而生起的对佛、法、僧的净信→佛陀认可并嘱咐比丘们学习此法塔。
中心思想(白话 + 重点拆解)
这是核心。必须:
1. 背景:一个国王,不是凭着盲目迷信,而是在他治理国家、接触各种修行人的丰富人生经验中,通过长期观察与理性分析,自己得出了一个结论——眼前这位老师和他的教导、他的弟子团体,确实是“真货”。
2. 核心:波斯匿王向佛陀汇报他的“推理报告”,分享他是怎么通过“看人”来“识法”的。他不是在拍马屁,而是在展示一种基于“现量观察”的理性信心是如何建立的。
他观察到几个关键点,并引以为证:
* 对比修行人的“保质期”:他看到其他沙门婆罗门修行十年、二十年后,就又回到世俗享受五欲之乐了。“但在这里,尊者,我见到比丘们终生直到命终行圆满、清净的梵行。”→ 拆开看:这区分了“时限性的道德行为”和“彻底转变生命方向的梵行”。一个人能坚持一辈子的生活方式,说明其背后的驱动力和见地非同寻常,这让他推论佛法有效。
* 对比人与人之间的“关系模式”:他看到世间从国王到母子、朋友,都充满争论;但僧团却“和合、欢喜、不争论、如水乳交融、以慈眼互相看待而住”。→ 拆开看:一个能让不同背景的人放下自我、和谐共处的团体,其运作法则必然不是靠强力压制,而是基于某种深刻的共同理解与内在转化。这让他推论僧团的“善行道”是真的。
* 对比修行人的“精神面貌”:他看到有些沙门面色萎黄、筋脉显露,一问是“亲族病”;而佛弟子们却“欢喜、极喜、喜悦相、诸根饱满、无忧、平静……以如鹿之心而住”。→ 拆开看:这里的重点是“如鹿之心”,一种既警觉又柔和、自由而满足的内在状态。这不是物质丰厚带来的快乐,而是内心没有挂碍、不被过去未来的忧愁所吞噬的平静。这种由法带来的现世喜悦,比任何教条都有说服力。
* 对比团体的“管理方式”:他自己作为国王,开会时都被打断,无法用权力让臣下安静;而佛陀对数百人说法时,全场鸦雀无声,只因一位比丘咳嗽,就被同修轻轻提醒“导师正在说法”。→ 拆开看:他指出这种“不用棍、不用刀”而达成的秩序,是真正的“善调御”。这证明僧团的纪律不是源于恐惧,而是源于对法与导师的共同尊重,一种自发的文明与调柔。
3. 要旨:波斯匿王的整套推论,最后都落到同一句话:“世尊是正自觉者,法由世尊善说,世尊的声闻僧团是善行道者。”这并非空洞的赞颂,而是他作为一个见多识广的君主,经过比对各路修行者后,得出的“实践检验结论”。这篇经文告诉我们,真正的信心,是可以用眼看、用脑想、用心去感受和验证的。→ 一句话要旨:从比丘们终生不退的清净梵行里,看见佛法与僧团的真实价值。
关键术语锚
- brahmacariya→梵行/圣洁生活:单指离欲的修行生活,尤其指佛弟子为达终极解脱而过的独身、持戒生活。易错为泛指一切修行,或仅理解为“清净行”。
- dhammacetiya→法塔/法之纪念:波斯匿王称自己的这番推论为“法塔”。“塔”是纪念物,意味着他的信心不是建筑在个人崇拜上,而是建立在“对法的事实性观察和推论”这块基石上,是对法的真实功德的一种理性纪念。
- saṅgha→僧/声闻僧团:在此经中,波斯匿王主要通过观察僧团成员的外在行为和内在状态,来推证法是否“善说”。易错为仅指僧伽的集体概念,而忽略僧团成员个个都是法的“活见证”。
- miga-bhūtena cetasā→以如鹿之心而住:比喻比丘的心像森林里的野鹿一样,独立、警觉、柔和,同时完全满足于当下的自然环境(所给予的资具),没有丝毫的贪求和恐惧。易错解为只是“胆小”或“如动物般的愚钝”。
- ariya→圣者/阿拉汉:波斯匿王提到有些智者从外道出家后,证果并自叹“现在我们是阿拉汉”。“阿拉汉”指断尽一切烦恼的圣者,是梵行的终极成果。易被泛泛理解为“高人”或“圣洁的人”,而忽略其在佛教中特指“应供”(值得供养)、已毕生死、已做所该做的精确含义。