一、三皈依
1. Saraṇattayaṃ
Buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi; Dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi; Saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi. Dutiyampi buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi; Dutiyampi dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi; Dutiyampi saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi. Tatiyampi buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi; Tatiyampi dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi; Tatiyampi saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi.
2. 十学处
2. Dasasikkhāpadaṃ
1我受持不杀生的学处。
Pāṇātipātā veramaṇī-sikkhāpadaṃ samādiyāmi.
2我受持不偷盗的学处。
Adinnādānā veramaṇī-sikkhāpadaṃ samādiyāmi.
3我受持不淫欲的学处。
Abrahmacariyā veramaṇī-sikkhāpadaṃ samādiyāmi.
4我受持离妄语之学处。
Musāvādā veramaṇī-sikkhāpadaṃ samādiyāmi.
5我受持不饮酒、不服用能令人放逸的麻醉品之学处。
Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī-sikkhāpadaṃ samādiyāmi .
6我受持不非时食之学处。
Vikālabhojanā veramaṇī-sikkhāpadaṃ samādiyāmi.
7我受持不观看歌舞、奏乐、表演之学处。
Nacca-gīta-vādita-visūkadassanā veramaṇī-sikkhāpadaṃ samādiyāmi.
8我受持不戴花鬘、不涂香、不抹油、不事装饰与打扮之学处。
Mālā-gandha-vilepana-dhāraṇa-maṇḍana-vibhūsanaṭṭhānā veramaṇī-sikkhāpadaṃ samādiyāmi.
9我受持不坐卧高广大床之学处。
Uccāsayana-mahāsayanā veramaṇī-sikkhāpadaṃ samādiyāmi.
10我受持不捉持金银的学处。
Jātarūpa-rajatapaṭiggahaṇā veramaṇī-sikkhāpadaṃ samādiyāmi.
三、三十二行相
3. Dvattiṃsākāro
在这个身体中,有——
Atthi imasmiṃ kāye –
头发、体毛、指甲、牙齿、皮肤,
Kesā lomā nakhā dantā taco,
肉、筋、骨、骨髓、肾脏,
Maṃsaṃ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ,
心脏、肝脏、肋膜、脾脏、肺
Hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ,
肠、肠间膜、胃中物、粪便、脑
Antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ matthaluṅgaṃ ,
胆汁、痰、脓、血、汗、脂肪
Pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo,
泪、脂膏、唾液、鼻涕、关节滑液、尿。
Assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttanti .
4. 童子问
4. Kumārapañhā
1“何谓‘一’?”“一切众生皆依食而住。”
‘‘Ekaṃ nāma kiṃ’’? ‘‘Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā’’.
2“何谓‘二’?”“名与色。”
‘‘Dve nāma kiṃ’’? ‘‘Nāmañca rūpañca’’.
3“何谓‘三’?”“三种受。”
‘‘Tīṇi nāma kiṃ’’? ‘‘Tisso vedanā’’.
‘‘Cattāri nāma kiṃ’’? ‘‘Cattāri ariyasaccāni’’.
5“五者,是指什么?”“五取蕴。”
‘‘Pañca nāma kiṃ’’? ‘‘Pañcupādānakkhandhā’’.
6“六者,是指什么?”“六内处。”
‘‘Cha nāma kiṃ’’? ‘‘Cha ajjhattikāni āyatanāni’’.
7“七”指的是什么?”“七觉支。”
‘‘Satta nāma kiṃ’’? ‘‘Satta bojjhaṅgā’’.
‘‘Aṭṭha nāma kiṃ’’? ‘‘Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo’’.
9“九”指的是什么?”“九种众生居。”
‘‘Nava nāma kiṃ’’? ‘‘Nava sattāvāsā’’.
10“十是什么意思?”“具足十支的人,被称为‘阿拉汉’。”
‘‘Dasa nāma kiṃ’’? ‘‘Dasahaṅgehi samannāgato ‘arahā’ti vuccatī’’ti.
5. 吉祥经
5. Maṅgalasuttaṃ
1如是我闻:一时,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,有一位天神,在深夜里,容貌殊胜,将整座祇园照亮,来到世尊跟前。到后,向世尊敬礼,立于一旁。立于一旁后,那位天神以偈颂对世尊说:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
众多天神与世人,都在思量什么是吉祥,
渴望得到安稳,请您宣说:什么是最上的吉祥。
不亲近愚者,而亲近智者,
恭敬应恭敬者,这是最上的吉祥。
居住适宜处,往昔曾修福,
正确地安顿自身,这是无上的吉祥。
奉养父母,善待妻儿,
以及无扰乱的工作,这是无上的吉祥。
于诸恶事远离、止息,于诸酒类善知克制;
于诸善法精勤不放逸:这是最高的吉祥。
恭敬与谦逊,知足与感恩;
适时听闻正法,这是最上吉祥。
虽触及世间法,其心不动摇;
无忧、无垢、安稳,这是最上吉祥。
成就如是诸事已,于一切处无有能胜;
他们无论去往何处,皆得安稳——这便是他们的无上吉祥。
‘‘Bahū devā manussā ca, maṅgalāni acintayuṃ; Ākaṅkhamānā sotthānaṃ, brūhi maṅgalamuttamaṃ’’. ‘‘Asevanā ca bālānaṃ, paṇḍitānañca sevanā; Pūjā ca pūjaneyyānaṃ , etaṃ maṅgalamuttamaṃ. ‘‘Patirūpadesavāso ca, pubbe ca katapuññatā; Attasammāpaṇidhi ca, etaṃ maṅgalamuttamaṃ. ‘‘Bāhusaccañca sippañca, vinayo ca susikkhito; Subhāsitā ca yā vācā, etaṃ maṅgalamuttamaṃ. ‘‘Mātāpitu upaṭṭhānaṃ, puttadārassa saṅgaho; Anākulā ca kammantā, etaṃ maṅgalamuttamaṃ. ‘‘Dānañca dhammacariyā ca, ñātakānañca saṅgaho; Anavajjāni kammāni, etaṃ maṅgalamuttamaṃ. ‘‘Āratī viratī pāpā, majjapānā ca saṃyamo; Appamādo ca dhammesu, etaṃ maṅgalamuttamaṃ. ‘‘Gāravo ca nivāto ca, santuṭṭhi ca kataññutā; Kālena dhammassavanaṃ , etaṃ maṅgalamuttamaṃ. ‘‘Khantī ca sovacassatā, samaṇānañca dassanaṃ; Kālena dhammasākacchā, etaṃ maṅgalamuttamaṃ. ‘‘Tapo ca brahmacariyañca, ariyasaccāna dassanaṃ; Nibbānasacchikiriyā ca, etaṃ maṅgalamuttamaṃ. ‘‘Phuṭṭhassa lokadhammehi, cittaṃ yassa na kampati; Asokaṃ virajaṃ khemaṃ, etaṃ maṅgalamuttamaṃ. ‘‘Etādisāni katvāna, sabbatthamaparājitā; Sabbattha sotthiṃ gacchanti, taṃ tesaṃ maṅgalamuttama’’nti.
六、宝经
6. Ratanasuttaṃ
凡聚集于此的众生,无论居地者,还是住虚空者,
愿一切众生皆心生欢喜,并恭敬聆听这所说之语。
是故,一切众生啊,你们当谛听:于人间众生,应修慈爱;
那些日夜奉献供养者,你们当不放逸地守护他们。
凡此世间、他方所有之财富,或天界中种种殊胜的宝物;
皆无法与如来等同。这也是在佛陀中,那殊胜的宝。
释迦牟尼入于定中,证得了灭尽、离染、不死、殊胜的法。
那些被称赞的八种人,即是四双八辈;
他们是善逝的弟子,应受供养;凡布施于他们,皆得大果报。
他们于乔达摩的教法中,全心投入,心意坚固,离诸欲贪;
他们已达目标,深入不死,无偿证得,享受寂灭之乐;
此僧团中的珍宝实为殊胜,以此真实语,愿得安乐。
犹如因陀罗柱安立于大地,不被四方之风所动摇;
我称善士亦如此譬喻——他亲证圣谛,如实洞见;
此亦是僧团中的无上宝。依此真实语,愿你安稳吉祥。
他们彻悟由具甚深智慧者所善说的圣谛;
纵使他们仍有放逸,也决不再受第八次生。
即使他以身、语、意造下恶业,
他也不可能隐瞒;这正是所谓见道者必无隐瞒的真相。
犹如热季初月,高耸的林树枝头缀满繁花,
他如此教导殊胜之法,导向涅槃,是为最上利益。
尊胜者、知胜者、施胜者、引胜者,无上者,宣说殊胜之法。
他们种子已尽,不再有增长的欲求,那些智者寂灭,正如这盏灯的熄灭。
凡聚集于此的众生,无论地上的,还是空中的,
如来为天与人所崇敬,我们礼敬佛陀——愿得安乐!
凡在此聚集的众生,无论居于地上,或处于虚空——
如来为天与人所崇敬,我们礼敬法——愿得安乐!
凡在此聚集的众生,无论居于地上,或处于虚空——
我们礼敬为天人与人所崇敬的如来,礼敬僧团——愿得安乐。
Yānīdha bhūtāni samāgatāni, bhummāni vā yāni va antalikkhe; Sabbeva bhūtā sumanā bhavantu, athopi sakkacca suṇantu bhāsitaṃ. Tasmā hi bhūtā nisāmetha sabbe, mettaṃ karotha mānusiyā pajāya; Divā ca ratto ca haranti ye baliṃ, tasmā hi ne rakkhatha appamattā. Yaṃ kiñci vittaṃ idha vā huraṃ vā, saggesu vā yaṃ ratanaṃ paṇītaṃ; Na no samaṃ atthi tathāgatena, idampi buddhe ratanaṃ paṇītaṃ; Etena saccena suvatthi hotu. Khayaṃ virāgaṃ amataṃ paṇītaṃ, yadajjhagā sakyamunī samāhito; Na tena dhammena samatthi kiñci, idampi dhamme ratanaṃ paṇītaṃ; Etena saccena suvatthi hotu. Yaṃ buddhaseṭṭho parivaṇṇayī suciṃ, samādhimānantarikaññamāhu; Samādhinā tena samo na vijjati, idampi dhamme ratanaṃ paṇītaṃ; Etena saccena suvatthi hotu. Ye puggalā aṭṭha sataṃ pasatthā, cattāri etāni yugāni honti; Te dakkhiṇeyyā sugatassa sāvakā, etesu dinnāni mahapphalāni; Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu. Ye suppayuttā manasā daḷhena, nikkāmino gotamasāsanamhi; Te pattipattā amataṃ vigayha, laddhā mudhā nibbutiṃ bhuñjamānā; Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu. Yathindakhīlo pathavissito siyā, catubbhi vātehi asampakampiyo; Tathūpamaṃ sappurisaṃ vadāmi, yo ariyasaccāni avecca passati; Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu. Ye ariyasaccāni vibhāvayanti, gambhīrapaññena sudesitāni; Kiñcāpi te honti bhusaṃ pamattā, na te bhavaṃ aṭṭhamamādiyanti; Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu. Sahāvassa dassanasampadāya , tayassu dhammā jahitā bhavanti; Sakkāyadiṭṭhī vicikicchitañca, sīlabbataṃ vāpi yadatthi kiñci. Catūhapāyehi ca vippamutto, chaccābhiṭhānāni abhabba kātuṃ ; Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu. Kiñcāpi so kamma karoti pāpakaṃ, kāyena vācā uda cetasā vā; Abhabba so tassa paṭicchadāya , abhabbatā diṭṭhapadassa vuttā; Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu. Vanappagumbe yatha phussitagge, gimhānamāse paṭhamasmiṃ gimhe; Tathūpamaṃ dhammavaraṃ adesayi , nibbānagāmiṃ paramaṃ hitāya; Idampi buddhe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu. Varo varaññū varado varāharo, anuttaro dhammavaraṃ adesayi; Idampi buddhe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu. Khīṇaṃ purāṇaṃ nava natthi sambhavaṃ, virattacittāyatike bhavasmiṃ; Te khīṇabījā avirūḷhichandā, nibbanti dhīrā yathāyaṃ padīpo; Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu. Yānīdha bhūtāni samāgatāni, bhummāni vā yāni va antalikkhe; Tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ, buddhaṃ namassāma suvatthi hotu. Yānīdha bhūtāni samāgatāni, bhummāni vā yāni va antalikkhe; Tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ, dhammaṃ namassāma suvatthi hotu. Yānīdha bhūtāni samāgatāni, bhummāni vā yāni va antalikkhe; Tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ, saṅghaṃ namassāma suvatthi hotūti.
7. 墙外经
7. Tirokuṭṭasuttaṃ
他们伫立在墙外,在岔路口和十字街头,
他们返回自己从前的家,伫立在门柱旁。
当丰盛的饮食,种种嚼食与啖食备办妥当时,
却无人记得他们,这便是众生业力的缘故。
那些心怀悲悯的人,就这样为亲族作布施:
适时供养清净、殊妙、如法的饮食。
那些聚集到那里的饿鬼——已故的亲族都来相会,
面对丰盛的饮食,他们恭敬地随喜。
愿我们的亲族长寿,正是依靠他们,我们才获得这份利益。
那里既没有耕作,也没有放牧这回事;
那里既无那样的买卖,也无金钱的交易。
犹如雨水降于高处,流向低洼之地;
同样地,此处的布施能利益饿鬼。
正如盈满的河流,令大海充盈;
同样地,此处的布施能利益饿鬼。
他曾给予我,曾为我付出,是我的亲人、朋友与同伴;
应行布施予饿鬼,并忆念他们往昔所为。
然而,这一份供养若能妥善地安立于僧团之中,
便能长久地为他带来真舍利益,当下即能起作用。
如此,已阐明为亲属应尽的义务,对饿鬼广大殊胜的供养也已成就。
Tirokuṭṭesu tiṭṭhanti, sandhisiṅghāṭakesu ca; Dvārabāhāsu tiṭṭhanti, āgantvāna sakaṃ gharaṃ. Pahūte annapānamhi, khajjabhojje upaṭṭhite; Na tesaṃ koci sarati, sattānaṃ kammapaccayā. Evaṃ dadanti ñātīnaṃ, ye honti anukampakā; Suciṃ paṇītaṃ kālena, kappiyaṃ pānabhojanaṃ; Idaṃ vo ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo. Te ca tattha samāgantvā, ñātipetā samāgatā; Pahūte annapānamhi, sakkaccaṃ anumodare. Ciraṃ jīvantu no ñātī, yesaṃ hetu labhāmase; Amhākañca katā pūjā, dāyakā ca anipphalā. Na hi tattha kasi atthi, gorakkhettha na vijjati; Vaṇijjā tādisī natthi, hiraññena kayokayaṃ ; Ito dinnena yāpenti, petā kālaṅkatā tahiṃ. Unname udakaṃ vuṭṭhaṃ, yathā ninnaṃ pavattati; Evameva ito dinnaṃ, petānaṃ upakappati. Yathā vārivahā pūrā, paripūrenti sāgaraṃ; Evameva ito dinnaṃ, petānaṃ upakappati. Adāsi me akāsi me, ñātimittā sakhā ca me; Petānaṃ dakkhiṇaṃ dajjā, pubbe katamanussaraṃ. Na hi ruṇṇaṃ vā soko vā, yā caññā paridevanā; Na taṃ petānamatthāya, evaṃ tiṭṭhanti ñātayo. Ayañca kho dakkhiṇā dinnā, saṅghamhi suppatiṭṭhitā; Dīgharattaṃ hitāyassa, ṭhānaso upakappati. So ñātidhammo ca ayaṃ nidassito, petāna pūjā ca katā uḷārā; Balañca bhikkhūnamanuppadinnaṃ , tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappakanti.
8. 藏宝经
8. Nidhikaṇḍasuttaṃ
有人将宝藏深藏于水岸边,
心想:“当有急难现前时,它会对我有所助益。”
或因国王恶言相向,或为盗贼所逼迫;
或为偿还债务,或因饥荒、遭逢灾祸;
正是为了这些缘故,世间才有人埋藏那所谓的宝藏。
纵使那财宝被妥善埋藏于深水之畔的坑穴中,
这积蓄也并非对一切人、在一切时,都能一直受用。
财宝可能会从藏处移失,或者他对标记的记忆变得模糊;
或被龙族移走,或被夜叉夺去。
或是不亲的继承人,趁他不在意时暗自掘取;
待到福德耗尽时,这一切便会灭去。
以布施、持戒、自制与调伏,
无论是女人还是男人,其所积存的财宝便得善加守护;
于佛塔、僧团、个人、宾客,于母亲、父亲,及于年长兄长之处,
于母亲、父亲,或兄长——
这宝藏安稳储藏,不可夺取,常随你而行;
舍离当舍的一切,他持此宝藏而去。
肤色美好,声音悦耳,体态端正,相貌俊美,
权位与随众,一切皆由此获得。
地方的王权、统治权,以及转轮王那可爱之乐;
在天界,天神之王的统治,这一切也由此获得。
人间的成就,以及天界的喜乐;
证得涅槃,依此亦能成就。
依止善友的圆满,并如理作意;
明、解脱与自在,依此亦能成就。
无碍解、诸解脱,及声闻波罗蜜,
独觉菩提与佛地,这一切都由此获得。
如此福德圆满,实有大利益;
因此,智者与贤者称赞造作福德。
Nidhiṃ nidheti puriso, gambhīre odakantike; Atthe kicce samuppanne, atthāya me bhavissati. Rājato vā duruttassa, corato pīḷitassa vā; Iṇassa vā pamokkhāya, dubbhikkhe āpadāsu vā; Etadatthāya lokasmiṃ, nidhi nāma nidhīyati. Tāvassunihito santo, gambhīre odakantike; Na sabbo sabbadā eva, tassa taṃ upakappati. Nidhi vā ṭhānā cavati, saññā vāssa vimuyhati; Nāgā vā apanāmenti, yakkhā vāpi haranti naṃ. Appiyā vāpi dāyādā, uddharanti apassato; Yadā puññakkhayo hoti, sabbametaṃ vinassati. Yassa dānena sīlena, saṃyamena damena ca; Nidhī sunihito hoti, itthiyā purisassa vā. Cetiyamhi ca saṅghe vā, puggale atithīsu vā; Mātari pitari cāpi , atho jeṭṭhamhi bhātari. Eso nidhi sunihito, ajeyyo anugāmiko; Pahāya gamanīyesu, etaṃ ādāya gacchati. Asādhāraṇamaññesaṃ, acorāharaṇo nidhi; Kayirātha dhīro puññāni, yo nidhi anugāmiko. Esa devamanussānaṃ, sabbakāmadado nidhi; Yaṃ yadevābhipatthenti, sabbametena labbhati. Suvaṇṇatā susaratā, susaṇṭhānā surūpatā ; Ādhipaccaparivāro, sabbametena labbhati. Padesarajjaṃ issariyaṃ, cakkavattisukhaṃ piyaṃ; Devarajjampi dibbesu, sabbametena labbhati. Mānussikā ca sampatti, devaloke ca yā rati; Yā ca nibbānasampatti, sabbametena labbhati. Mittasampadamāgamma, yonisova payuñjato; Vijjā vimutti vasībhāvo, sabbametena labbhati. Paṭisambhidā vimokkhā ca, yā ca sāvakapāramī; Paccekabodhi buddhabhūmi, sabbametena labbhati. Evaṃ mahatthikā esā, yadidaṃ puññasampadā; Tasmā dhīrā pasaṃsanti, paṇḍitā katapuññatanti.
9. 慈经
9. Mettasuttaṃ
善巧于利益的人,通达了那寂静境界之后,应当如此行持:
有能力,为人正直,极其正直,易受教导,柔和而不傲慢。
诸根寂静,审慎明慧,谦恭不鲁莽,于诸居家众中无有贪着;
亦不为任何微细的恶行,免遭明智之人所呵责;
愿他们快乐安稳,愿一切众生皆得安乐。
一切众生,无论是胆怯的还是坚稳的,无有遗漏;
无论是长的、大的,中等的、短的,极微细的或粗大的,
无论可见或不可见,无论住在远处或近处,
已出生与尚未出生的,愿一切众生心得安乐。
不欺诳他人,不于任何处轻视任何人;
纵被激怒或心怀怨恨,也不愿彼此受苦。
犹如母亲会用生命守护自己唯一的孩子,
同样地,对一切众生,应修习无量的慈心。
且于一切世间,修习无量的慈心,
向上、向下,遍及四方,无所障碍,无怨无恨,无敌意。
无论是站立、行走、端坐,还是躺卧,只要他已远离昏睡,
应当安住于此正念;因为这正是在此生中,所称的梵住。
不执取邪见,持戒具足,成就明见,
断除对欲乐的贪染,他便永不再入母胎。
Karaṇīyamatthakusalena , yantasantaṃ padaṃ abhisamecca; Sakko ujū ca suhujū ca, suvaco cassa mudu anatimānī. Santussako ca subharo ca, appakicco ca sallahukavutti; Santindriyo ca nipako ca, appagabbho kulesvananugiddho. Na ca khuddamācare kiñci, yena viññū pare upavadeyyuṃ; Sukhinova khemino hontu, sabbasattā bhavantu sukhitattā. Ye keci pāṇabhūtatthi, tasā vā thāvarā vanavasesā; Dīghā vā yeva mahantā , majjhimā rassakā aṇukathūlā. Diṭṭhā vā yeva adiṭṭhā , ye va dūre vasanti avidūre; Bhūtā va sambhavesī va , sabbasattā bhavantu sukhitattā. Na paro paraṃ nikubbetha, nātimaññetha katthaci na kañci ; Byārosanā paṭighasaññā, nāññamaññassa dukkhamiccheyya. Mātā yathā niyaṃ puttamāyusā ekaputtamanurakkhe; Evampi sabbabhūtesu, mānasaṃ bhāvaye aparimāṇaṃ. Mettañca sabbalokasmi, mānasaṃ bhāvaye aparimāṇaṃ; Uddhaṃ adho ca tiriyañca, asambādhaṃ averamasapattaṃ. Tiṭṭhaṃ caraṃ nisinno va , sayāno yāvatāssa vitamiddho ; Etaṃ satiṃ adhiṭṭheyya, brahmametaṃ vihāramidhamāhu. Diṭṭhiñca anupaggamma, sīlavā dassanena sampanno; Kāmesu vinaya gedhaṃ, na hi jātuggabbhaseyya puna retīti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
这部书是什么
《小诵》是上座部佛教常用课诵与基础教义的短篇集,以偈颂为主、夹叙短语,编在《小部》十五经之首,功能上类似“初学手册”。全书由九品组成,涵盖三归依、十学处、身至念、法数问答、吉祥事、三宝功德、施饿鬼及积福德等,将戒、定、慧的种子浓缩于可日常持诵的文本中,兼具礼敬、护念与教学之用。
出场人物
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| sāmaṇera | 受持者 | 归依与受戒的实践主体;经文以第一人称 gacchāmi/samādiyāmi 出现,所受十学处为沙弥学处 |
| Tathāgata / Bhagavā | 如来 / 世尊 | 《吉祥经》《宝经》《藏宝经》等说法者 |
| aññatarā devatā | 天神 | 《吉祥经》中请法问“最吉祥” |
| Kumāra | 童子(或指年少沙弥/天神) | 《童子问》中以数数方式请问法义;Kumāra 字面为“童子” |
| Saṅgha / bhikkhū | 僧团 / 比丘 | 《宝经》与《墙外经》中被赞叹和供养的对象 |
| Petā / ñātisālohita | 饿鬼 / 亲族 | 《墙外经》中接受回向的有情 |
核心法义/内容(白话+重点)
这部书把学佛起步到解脱的关键要点编成念诵:从三归依确立信仰与方向,持守十戒净化身语,观身三十二分破对色身的执着,用数字问答理解“名色”“五取蕴”“八圣道”等根本法数,以《吉祥经》指引世间善行与出世间安稳,用《宝经》忆念三宝殊胜并祝愿安乐,通过《墙外经》教导施食回向亡亲,最后以《藏宝经》说明布施、持戒等所积福德才是死后随身的真财富。
代表文:
「不亲近愚者,亲近智者,供养应供者,此为最吉祥。」
→ 拆开看:避开使人退步的愚人、亲近能增上的善知识、对值得恭敬的三宝与善士行供养,这三个行为就是“最吉祥”的开端,将缘起的善环境与善行直接点出。
→ 要旨:由外在的善友、善地、善业建立起内在的八正道与不动的安稳,最终通往涅槃的吉祥。
关键术语锚
- saraṇa(归依):汉译常作“归依/皈依/庇护所”,书中重出三次(三归依);易误解成空泛信仰,实指以佛、法、僧为究竟安全的立足处。
- sikkhāpada(学处):译“学处/戒条”,是学习训练的项目,而非强制的“戒律”;书中《十学处》即沙弥十戒,强调行为上的自律训练。
- maṅgala(吉祥):汉译“吉祥/瑞相”;《吉祥经》中反复出现,易被当作祈福咒语,此处指向导致现世与来世安乐的真实因缘。
- ratana(宝/珍宝):译“宝/珍宝”;《宝经》特指佛、法、僧三宝为世间无上之宝,非一般财物,而是能带出安乐的究竟真实。
- puñña(福德/功德):书中《藏宝经》主题,常被简化成求福报,实指能令心清净并导向解脱的善业储蓄,是“不被人夺、随身后去”的财富。
- peta(饿鬼/亡者):译“饿鬼/毕利多”;《墙外经》中对亲族饿鬼作回向,易误为单纯的超度仪式,实际是教导以施僧为缘、慈悲回向的业力原则。
阅读提示
翻译此书需兼顾“可诵性”与“法义精准”:偈颂处保持节奏和句式整齐,长行部分(如《墙外经》叙事)保持口语化的亲切感;尤其《童子问》的“一、二、三……”问答是早期数法教学的范例,应保留数字递进的结构力道。