(13) 3. 拘尸那品
(13) 3. Kusināravaggo
1. 拘尸那经
1. Kusinārasuttaṃ
124一时,世尊住在拘尸那的跋利哈拉那丛林中。那时,世尊呼唤比丘们:“诸比丘!”比丘们回应:“尊者!”世尊这样说道:
Ekaṃ samayaṃ bhagavā kusinārāyaṃ viharati baliharaṇe vanasaṇḍe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
诸比丘,在此,有比丘依止某村或某镇而住。有屋主或屋主之子前来拜访他,邀请他明日应供。诸比丘,若愿意,比丘便接受邀请。那夜过后,在晨朝时分,他着下衣,持衣钵,前往那位屋主或屋主之子的住处;到了以后,坐在为他铺设的座位上。那位屋主或屋主之子亲手以殊妙的副食与主食供养他,令得饱足。
‘‘Idha, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati. Tamenaṃ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena nimanteti . Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nivesanaṃ tenupasaṅkamati; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati. Tamenaṃ so gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeti sampavāreti.
他这样想:‘真是善哉!这位屋主或屋主之子以殊妙的副食与主食亲手供养我,令我满足。’他又这样想:‘啊,愿这位屋主或屋主之子将来也能以如此殊妙的副食与主食亲手供养我,令我满足!’他对那团食生起系缚、迷醉、耽着,不见过患,无出离慧而受用。在那里,他思惟欲寻,也思惟恚寻,也思惟害寻。诸比丘,我说,这样的比丘所受的布施果报不大。何以故?诸比丘,因为那比丘住于放逸。
‘‘Tassa evaṃ hoti – ‘sādhu vata myāyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeti sampavāretī’ti. Evampissa hoti – ‘aho vata māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeyya sampavāreyyā’ti! So taṃ piṇḍapātaṃ gathito mucchito ajjhosanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati. So tattha kāmavitakkampi vitakketi, byāpādavitakkampi vitakketi, vihiṃsāvitakkampi vitakketi. Evarūpassāhaṃ, bhikkhave, bhikkhuno dinnaṃ na mahapphalanti vadāmi. Taṃ kissa hetu? Pamatto hi, bhikkhave, bhikkhu viharati.
然而,诸比丘,在此,有比丘依止某村或某镇而住。有屋主或屋主之子前来拜访他,邀请他明日应供。诸比丘,若愿意,比丘便接受邀请。那夜过后,在晨朝时分,他着下衣,持衣钵,前往那位屋主或屋主之子的住处;到了以后,坐在为他铺设的座位上。那位屋主或屋主之子亲手以殊妙的副食与主食供养他,令得饱足。
‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati. Tamenaṃ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena nimanteti. Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nivesanaṃ tenupasaṅkamati; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati. Tamenaṃ so gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeti sampavāreti.
他不会这样想:‘真是善哉!这位居士或居士子以精美的副食与主食亲手供养我,使我得到满足。’他也不会这样想:‘啊!愿这位居士或居士子将来也能以如此精美的副食与主食亲手供养我,使我得到满足!’他不被所得的食物所缚,不迷醉、不耽著,见其过患,以出离的智慧而受用。他于此中,思惟出离寻,亦思惟无嗔恚寻,亦思惟无害寻。诸比丘!我说,对于这样的比丘,所施得大果报。何以故?诸比丘!因为那位比丘住于不放逸。” 第一。
‘‘Tassa na evaṃ hoti – ‘sādhu vata myāyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeti sampavāretī’ti. Evampissa na hoti – ‘aho vata māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeyya sampavāreyyā’ti! So taṃ piṇḍapātaṃ agathito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. So tattha nekkhammavitakkampi vitakketi, abyāpādavitakkampi vitakketi, avihiṃsāvitakkampi vitakketi. Evarūpassāhaṃ, bhikkhave, bhikkhuno dinnaṃ mahapphalanti vadāmi. Taṃ kissa hetu? Appamatto hi, bhikkhave, bhikkhu viharatī’’ti. Paṭhamaṃ.
第二 争论经
2. Bhaṇḍanasuttaṃ
125“诸比丘!在那个方向,若有比丘界争论、起纷争、陷入争辩,以口刃相互刺伤而住,诸比丘!我即便忆念那个方向,心中亦不安乐,更何况亲自前往!我于此得出结论:‘确实,那些具寿舍断了三法,多行三法。舍断的是哪三法?出离寻、无嗔恚寻、无害寻——舍断了这三法。多行的是哪三法?欲寻、嗔恚寻、伤害寻——多行了这三法。’诸比丘!在那个方向,若有比丘界争论、起纷争、陷入争辩,以口刃相互刺伤而住,诸比丘!我即便忆念那个方向,心中亦不安乐,更何况亲自前往!我于此得出结论:‘确实,那些具寿舍断了这三法,多行了这三法。’”
‘‘Yassaṃ, bhikkhave, disāyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti, manasi kātumpi me esā, bhikkhave, disā na phāsu hoti, pageva gantuṃ! Niṭṭhamettha gacchāmi – ‘addhā te āyasmanto tayo dhamme pajahiṃsu, tayo dhamme bahulamakaṃsu . Katame tayo dhamme pajahiṃsu? Nekkhammavitakkaṃ, abyāpādavitakkaṃ, avihiṃsāvitakkaṃ – ime tayo dhamme pajahiṃsu. Katame tayo dhamme bahulamakaṃsu? Kāmavitakkaṃ, byāpādavitakkaṃ, vihiṃsāvitakkaṃ – ime tayo dhamme bahulamakaṃsu’. Yassaṃ, bhikkhave, disāyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti, manasi kātumpi me esā, bhikkhave, disā na phāsu hoti, pageva gantuṃ! Niṭṭhamettha gacchāmi – ‘addhā te āyasmanto ime tayo dhamme pajahiṃsu, ime tayo dhamme bahulamakaṃsu’’’.
然而,比丘们,若有比丘在某处和合共住,彼此欢喜,无有争论,如水乳交融,互相以慈眼相视而住,比丘们,这样的地方,我前往尚觉安乐,何况忆念?我于此得出结论:‘确实,那些具寿舍断了三法,多修了三法。舍断了哪三法?欲寻、恚寻、害寻——舍断了这三法。多修了哪三法?出离寻、无恚寻、无害寻——多修了这三法。’比丘们,若有比丘在某处和合共住,彼此欢喜,无有争论,如水乳交融,互相以慈眼相视而住,比丘们,这样的地方,我前往尚觉安乐,何况忆念?我于此得出结论:‘确实,那些具寿舍断了这三法,多修了这三法。’”第二。
‘‘Yassaṃ pana, bhikkhave, disāyaṃ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharanti, gantumpi me esā, bhikkhave, disā phāsu hoti, pageva manasi kātuṃ! Niṭṭhamettha gacchāmi – ‘addhā te āyasmanto tayo dhamme pajahiṃsu, tayo dhamme bahulamakaṃsu. Katame tayo dhamme pajahiṃsu? Kāmavitakkaṃ , byāpādavitakkaṃ, vihiṃsāvitakkaṃ – ime tayo dhamme pajahiṃsu. Katame tayo dhamme bahulamakaṃsu? Nekkhammavitakkaṃ, abyāpādavitakkaṃ, avihiṃsāvitakkaṃ – ime tayo dhamme bahulamakaṃsu’. Yassaṃ , bhikkhave, disāyaṃ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharanti, gantumpi me esā, bhikkhave, disā phāsu hoti, pageva manasi kātuṃ! Niṭṭhamettha gacchāmi – ‘addhā te āyasmanto ime tayo dhamme pajahiṃsu, ime tayo dhamme bahulamakaṃsū’’’ti. Dutiyaṃ.
3. 乔达摩咖塔庙经
3. Gotamakacetiyasuttaṃ
126一时,世尊住在毗舍离的乔达摩咖塔庙。在那里,世尊对诸比丘说:“诸比丘!”那些比丘回答世尊:“尊者!”世尊便这样说道:
Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati gotamake cetiye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
“诸比丘,我是以亲证而说法,并非不曾亲证;我是以有因而说法,并非无因;我是以有神变而说法,并非无神变。诸比丘,既然我以亲证而说法,以有因而说法,以有神变而说法,你们便应依此受教、依此受持。诸比丘,你们应当欢喜、欣悦、踊跃:‘世尊是正自觉者,法是善说的,僧团是善行道的。’”
‘‘Abhiññāyāhaṃ, bhikkhave, dhammaṃ desemi, no anabhiññāya. Sanidānāhaṃ, bhikkhave, dhammaṃ desemi, no anidānaṃ. Sappāṭihāriyāhaṃ, bhikkhave, dhammaṃ desemi, no appāṭihāriyaṃ. Tassa mayhaṃ, bhikkhave, abhiññāya dhammaṃ desayato no anabhiññāya, sanidānaṃ dhammaṃ desayato no anidānaṃ, sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desayato no appāṭihāriyaṃ, karaṇīyo ovādo, karaṇīyā anusāsanī. Alañca pana vo, bhikkhave, tuṭṭhiyā, alaṃ attamanatāya, alaṃ somanassāya – ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho’’’ti.
世尊如是说。诸比丘心悦意适,对世尊所说生大欢喜。而当此解说被宣说之际,一千世界震动。第三经。
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne sahassī lokadhātu akampitthāti. Tatiyaṃ.
4. 婆罗楼咖喇马经
4. Bharaṇḍukālāmasuttaṃ
127一时,世尊在憍萨罗国游行,来到迦毗罗卫。释迦摩诃男听说:“世尊已到迦毗罗卫了。”于是,他去拜见世尊,顶礼之后,站在一旁。世尊便对站在一旁的摩诃男释迦这样说:
Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno yena kapilavatthu tadavasari. Assosi kho mahānāmo sakko – ‘‘bhagavā kira kapilavatthuṃ anuppatto’’ti. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho mahānāmaṃ sakkaṃ bhagavā etadavoca –
“摩诃男,你到迦毗罗卫去,找一个我们今夜可以安住的住处。”“是,尊者。”摩诃男释迦答应后,便进入迦毗罗卫,找遍全城,也没有见到能让世尊今夜安住的住处。
‘‘Gaccha, mahānāma, kapilavatthusmiṃ, tathārūpaṃ āvasathaṃ jāna yatthajja mayaṃ ekarattiṃ vihareyyāmā’’ti. ‘‘Evaṃ , bhante’’ti kho mahānāmo sakko bhagavato paṭissutvā kapilavatthuṃ pavisitvā kevalakappaṃ kapilavatthuṃ anvāhiṇḍanto nāddasa kapilavatthusmiṃ tathārūpaṃ āvasathaṃ yatthajja bhagavā ekarattiṃ vihareyya.
于是,摩诃男释迦又去见世尊,到了之后,对世尊说:“尊者,迦毗罗卫找不着那样的住处,能让世尊今夜安住。尊者,这位婆罗楼咖喇马是世尊过去的同梵行者,请世尊今天在他的静修处安住一夜吧。”“摩诃男,你去铺好卧具。”“是,尊者。”摩诃男释迦答应后,便前往婆罗楼咖喇马的静修处,铺好卧具,备好洗足水,再回到世尊那里,对他说:“尊者,卧具已铺好,洗足水也备好了。尊者,现在正是时候。”
Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘natthi, bhante, kapilavatthusmiṃ tathārūpo āvasatho yatthajja bhagavā ekarattiṃ vihareyya. Ayaṃ, bhante, bharaṇḍu kālāmo bhagavato purāṇasabrahmacārī. Tassajja bhagavā assame ekarattiṃ viharatū’’ti. ‘‘Gaccha, mahānāma, santharaṃ paññapehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho mahānāmo sakko bhagavato paṭissutvā yena bharaṇḍussa kālāmassa assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā santharaṃ paññāpetvā udakaṃ ṭhapetvā pādānaṃ dhovanāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘santhato, bhante, santhāro, udakaṃ ṭhapitaṃ pādānaṃ dhovanāya. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī’’ti.
于是,世尊便前往婆罗楼咖喇马的隐居处。抵达后,坐在已铺设的座位上。坐下后,世尊洗了双足。那时,释迦人摩诃男心中思忖:“今日并非亲近世尊的时候,世尊已显疲倦。待明日,我当再去亲近世尊。”于是他礼敬世尊,右绕之后便离去了。
Atha kho bhagavā yena bharaṇḍussa kālāmassa assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā pāde pakkhālesi. Atha kho mahānāmassa sakkassa etadahosi – ‘‘akālo kho ajja bhagavantaṃ payirupāsituṃ. Kilanto bhagavā. Sve dānāhaṃ bhagavantaṃ payirupāsissāmī’’ti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
于是,释迦人摩诃男在那夜过后,前往世尊那里。抵达后,坐在一旁。世尊对坐在一旁的释迦人摩诃男这样说:“摩诃男,世间有三种存在、可见的导师。哪三种呢?摩诃男,于此,有一位导师施设对诸欲的遍知,却不施设对诸色的遍知,也不施设对诸受的遍知。摩诃男,于此,又有一位导师施设对诸欲的遍知,也施设对诸色的遍知,却不施设对诸受的遍知。摩诃男,于此,还有一位导师施设对诸欲的遍知,施设对诸色的遍知,也施设对诸受的遍知。摩诃男,这就是世间存在、可见的三种导师。摩诃男,此三种导师,是同一种究竟,还是各别的究竟呢?”
Atha kho mahānāmo sakko tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho mahānāmaṃ sakkaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘tayo khome, mahānāma, satthāro santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Idha, mahānāma, ekacco satthā kāmānaṃ pariññaṃ paññāpeti; na rūpānaṃ pariññaṃ paññāpeti, na vedanānaṃ pariññaṃ paññāpeti. Idha pana, mahānāma, ekacco satthā kāmānaṃ pariññaṃ paññāpeti , rūpānaṃ pariññaṃ paññāpeti; na vedanānaṃ pariññaṃ paññāpeti. Idha pana, mahānāma, ekacco satthā kāmānaṃ pariññaṃ paññāpeti, rūpānaṃ pariññaṃ paññāpeti, vedanānaṃ pariññaṃ paññāpeti. Ime kho, mahānāma, tayo satthāro santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. ‘Imesaṃ, mahānāma, tiṇṇaṃ satthārānaṃ ekā niṭṭhā udāhu puthu niṭṭhā’’’ti?
听了这话,婆罗楼咖喇马对释迦人摩诃男这样说:“摩诃男,你应当说‘是一种’。”世尊则对释迦人摩诃男这样说:“摩诃男,你应当说‘是各别’。”第二次,婆罗楼咖喇马又对释迦人摩诃男这样说:“摩诃男,你应当说‘是一种’。”第二次,世尊又对释迦人摩诃男这样说:“摩诃男,你应当说‘是各别’。”第三次,婆罗楼咖喇马仍对释迦人摩诃男这样说:“摩诃男,你应当说‘是一种’。”第三次,世尊仍对释迦人摩诃男这样说:“摩诃男,你应当说‘是各别’。”
Evaṃ vutte bharaṇḍu kālāmo mahānāmaṃ sakkaṃ etadavoca – ‘‘ekāti, mahānāma, vadehī’’ti. Evaṃ vutte bhagavā mahānāmaṃ sakkaṃ etadavoca – ‘‘nānāti, mahānāma, vadehī’’ti. Dutiyampi kho bharaṇḍu kālāmo mahānāmaṃ sakkaṃ etadavoca – ‘‘ekāti, mahānāma, vadehī’’ti. Dutiyampi kho bhagavā mahānāmaṃ sakkaṃ etadavoca – ‘‘nānāti, mahānāma, vadehī’’ti. Tatiyampi kho bharaṇḍu kālāmo mahānāmaṃ sakkaṃ etadavoca – ‘‘ekāti, mahānāma , vadehī’’ti. Tatiyampi kho bhagavā mahānāmaṃ sakkaṃ etadavoca – ‘‘nānāti, mahānāma, vadehī’’ti.
那时,婆罗楼迦蓝心想:“我在有大威德的释迦人摩诃男面前,被沙门乔达摩再三斥退。我何不离开迦毗罗卫呢?”于是,婆罗楼迦蓝离开了迦毗罗卫。离去之后,他便就此离去,不复还来。第四经。
Atha kho bharaṇḍu kālāmassa etadahosi – ‘‘mahesakkhassa vatamhi mahānāmassa sakkassa sammukhā samaṇena gotamena yāvatatiyaṃ apasādito. Yaṃnūnāhaṃ kapilavatthumhā pakkameyya’’nti. Atha kho bharaṇḍu kālāmo kapilavatthumhā pakkāmi. Yaṃ kapilavatthumhā pakkāmi tathā pakkantova ahosi na puna paccāgacchīti. Catutthaṃ.
5. 手长者经
5. Hatthakasuttaṃ
128一时,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,手长者天子于深夜时分,以殊胜的容色遍照祇园,来到世尊处。到已,心想:“我当立于世尊面前。”然而他不断下沉、陷没,无法安立。犹如酥油或油倾倒在沙上,会不断下沉、陷没,无法安住;同样地,手长者天子心想:“我当立于世尊面前。”却不断下沉、陷没,无法安立。
Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho hatthako devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā – ‘‘bhagavato purato ṭhassāmī’’ti osīdatimeva saṃsīdatimeva , na sakkoti saṇṭhātuṃ. Seyyathāpi nāma sappi vā telaṃ vā vālukāya āsittaṃ osīdatimeva saṃsīdatimeva, na saṇṭhāti; evamevaṃ hatthako devaputto – ‘‘bhagavato purato ṭhassāmī’’ti osīdatimeva saṃsīdatimeva, na sakkoti saṇṭhātuṃ.
于是,世尊对手长者天子说:“手长者,你显现一个粗显的形貌吧。”“是,世尊。”手长者天子应答世尊后,便显现出粗显的形貌,礼敬世尊,而后站在一旁。世尊对站在一旁的手长者天子说:
Atha kho bhagavā hatthakaṃ devaputtaṃ etadavoca – ‘‘oḷārikaṃ, hatthaka, attabhāvaṃ abhinimmināhī’’ti . ‘‘Evaṃ, bhante’’ti, kho hatthako devaputto bhagavato paṭissutvā oḷārikaṃ attabhāvaṃ abhinimminitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho hatthakaṃ devaputtaṃ bhagavā etadavoca –
“手长者,你从前为人时所生起的那些法,现在是否还生起呢?”“世尊,我从前为人时所生起的那些法,现在仍会生起;而我从前为人时不生起的那些法,现在也生起了。世尊,譬如世尊如今被比丘、比丘尼、近事男、近事女、国王、大臣、外道及外道弟子所围绕而住;同样地,世尊,我也被天子们所围绕而住。天子们会从远方来到手长者天子的跟前,为的是听闻正法。世尊,我因对三法未曾满足、未曾厌足而命终。哪三法呢?世尊,我因对见世尊未感满足、未感厌足而命终;我因对听闻正法未感满足、未感厌足而命终;我因对侍奉僧团未感满足、未感厌足而命终。世尊,我正是因对此三法未感满足、未感厌足而命终。”
‘‘Ye te, hatthaka, dhammā pubbe manussabhūtassa pavattino ahesuṃ, api nu te te dhammā etarahi pavattino’’ti? ‘‘Ye ca me, bhante, dhammā pubbe manussabhūtassa pavattino ahesuṃ, te ca me dhammā etarahi pavattino; ye ca me, bhante, dhammā pubbe manussabhūtassa nappavattino ahesuṃ, te ca me dhammā etarahi pavattino. Seyyathāpi, bhante, bhagavā etarahi ākiṇṇo viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi; evamevaṃ kho ahaṃ, bhante, ākiṇṇo viharāmi devaputtehi. Dūratopi, bhante, devaputtā āgacchanti hatthakassa devaputtassa santike ‘dhammaṃ sossāmā’ti. Tiṇṇāhaṃ, bhante, dhammānaṃ atitto appaṭivāno kālaṅkato. Katamesaṃ tiṇṇaṃ? Bhagavato ahaṃ, bhante, dassanassa atitto appaṭivāno kālaṅkato; saddhammasavanassāhaṃ, bhante, atitto appaṭivāno kālaṅkato; saṅghassāhaṃ, bhante, upaṭṭhānassa atitto appaṭivāno kālaṅkato. Imesaṃ kho ahaṃ, bhante, tiṇṇaṃ dhammānaṃ atitto appaṭivāno kālaṅkato’’ti.
修学增上戒,乐于听闻正法;
于三法无有厌足,手长者往生无恼处。
‘‘Nāhaṃ bhagavato dassanassa, tittimajjhagā kudācanaṃ; Saṅghassa upaṭṭhānassa, saddhammasavanassa ca. ‘‘Adhisīlaṃ sikkhamāno, saddhammasavane rato; Tiṇṇaṃ dhammānaṃ atitto, hatthako avihaṃ gato’’ti. pañcamaṃ;
6. 咖杜维亚经
6. Kaṭuviyasuttaṃ
129一时,世尊住在波罗奈仙人堕处的鹿野苑。那时,世尊于午前时分着衣,持钵与衣,进入波罗奈城行乞。世尊在牛轭树下沿路乞食时,看见一位比丘,内心无味、向外寻求滋味,失念、不正知,不得定,心散乱,诸根放逸。见后,便对那位比丘说:
Ekaṃ samayaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya bārāṇasiṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho bhagavā goyogapilakkhasmiṃ piṇḍāya caramāno aññataraṃ bhikkhuṃ rittassādaṃ bāhirassādaṃ muṭṭhassatiṃ asampajānaṃ asamāhitaṃ vibbhantacittaṃ pākatindriyaṃ. Disvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca –
“比丘,你不要把自己变成腐尸。比丘,若将自己变成了腐尸,浑身为腐臭所浸染,苍蝇就不会不逐飞、不集附——这是不可能的。”那时,那位比丘受到世尊这番教诫的警策,便生起了悚惧。于是,世尊在波罗奈城行乞已毕,食后,从乞食处返回,召唤诸比丘——
‘‘Mā kho tvaṃ, bhikkhu, attānaṃ kaṭuviyamakāsi. Taṃ vata bhikkhu kaṭuviyakataṃ attānaṃ āmagandhena avassutaṃ makkhikā nānupatissanti nānvāssavissantīti , netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti. Atha kho so bhikkhu bhagavatā iminā ovādena ovadito saṃvegamāpādi. Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto bhikkhū āmantesi –
诸比丘,那时,我于午前覆衣持钵,入波罗奈城乞食。诸比丘,我行乞至牛轭柱处,见一位比丘内心空乏无味、向外寻求滋味,失念不正知,不得定,心散乱,诸根放逸。见已,我对那位比丘说——
‘‘Idhāhaṃ, bhikkhave, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya bārāṇasiṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Addasaṃ kho ahaṃ, bhikkhave, goyogapilakkhasmiṃ piṇḍāya caramāno aññataraṃ bhikkhuṃ rittassādaṃ bāhirassādaṃ muṭṭhassatiṃ asampajānaṃ asamāhitaṃ vibbhantacittaṃ pākatindriyaṃ. Disvā taṃ bhikkhuṃ etadavocaṃ –
“比丘,你莫要过度地折磨自己。若比丘这般过度折磨自己,为生肉气味所浸透,而苍蝇不追随、不围绕——这是不可能的。”诸比丘,那位比丘经我如此教诫后,生起了悚惧。如是说时,某位比丘问世尊:“尊者,什么是过度折磨?什么是生肉气味?什么是苍蝇?”
‘‘‘Mā kho tvaṃ, bhikkhu, attānaṃ kaṭuviyamakāsi. Taṃ vata bhikkhu kaṭuviyakataṃ attānaṃ āmagandhena avassutaṃ makkhikā nānupatissanti nānvāssavissantīti, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti. Atha kho, bhikkhave, so bhikkhu mayā iminā ovādena ovadito saṃvegamāpādī’’ti. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kiṃ nu kho, bhante, kaṭuviyaṃ? Ko āmagandho? Kā makkhikā’’ti?
“比丘,贪欲即是过度折磨;嗔恚即是生肉气味;恶不善寻即是苍蝇。那被过度折磨、为生肉气味所浸透者,苍蝇竟不追随、不围绕——这是不可能的。”
‘‘Abhijjhā kho, bhikkhu, kaṭuviyaṃ; byāpādo āmagandho; pāpakā akusalā vitakkā makkhikā. Taṃ vata, bhikkhu, kaṭuviyakataṃ attānaṃ āmagandhena avassutaṃ makkhikā nānupatissanti nānvāssavissantīti, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti.
眼耳之门不守护,诸根不加防护;
依于贪欲的寻思,便会招来苍蝇追随。
比丘如同溃烂的疮口,被生肉臭气所浸渗;
这样的比丘远于涅槃,唯有徒受恼害的份。
或在村落或在山林,若未证得自身的寂止;
愚者、缺乏智慧的人命终,被群蝇所簇拥而去。
那些戒行具足的人,以智慧而得寂静;
已得寂静者灭尽蝇虫,安住于乐。”第六。
‘‘Aguttaṃ cakkhusotasmiṃ, indriyesu asaṃvutaṃ; Makkhikānupatissanti , saṅkappā rāganissitā. ‘‘Kaṭuviyakato bhikkhu, āmagandhe avassuto; Ārakā hoti nibbānā, vighātasseva bhāgavā. ‘‘Gāme vā yadi vāraññe, aladdhā samathamattano ; Pareti bālo dummedho, makkhikāhi purakkhato. ‘‘Ye ca sīlena sampannā, paññāyūpasameratā; Upasantā sukhaṃ senti, nāsayitvāna makkhikā’’ti. chaṭṭhaṃ;
7. 阿那律经第一
7. Paṭhamaanuruddhasuttaṃ
130那时,具寿阿那律来到世尊处。到了之后,礼敬世尊,退坐一面。坐于一侧的具寿阿那律对世尊这样说:“尊者,在此,我以清净、超越常人的天眼,屡屡看见女人在身坏命终之后,往生苦界、恶趣、堕处、地狱。尊者,具足几种法的女人,会在身坏命终之后,往生苦界、恶趣、堕处、地狱呢?”
Atha kho āyasmā anuruddho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā anuruddho bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idhāhaṃ, bhante, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena yebhuyyena passāmi mātugāmaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjamānaṃ. Katihi nu kho, bhante, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatī’’ti?
“阿那律,具足三种法的女人,在身坏命终之后,会往生苦界、恶趣、堕处、地狱。哪三种呢?阿那律,在此,女人于上午时段以被悭垢所缠缚的心安住于家;于正午时分以被嫉妒所缠缚的心安住于家;于傍晚时分以被欲贪所缠缚的心安住于家。阿那律,具足此三种法的女人,在身坏命终之后,会往生苦界、恶趣、堕处、地狱。”第七。
‘‘Tīhi kho, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Katamehi tīhi? Idha, anuruddha, mātugāmo pubbaṇhasamayaṃ maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati, majjhanhikasamayaṃ issāpariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati, sāyanhasamayaṃ kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati . Imehi kho, anuruddha, tīhi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatī’’ti. Sattamaṃ.
8. 第二阿那律经
8. Dutiyaanuruddhasuttaṃ
131那时,具寿阿那律前往具寿舍利弗处。到后,与具寿舍利弗互相问候,彼此欢叙了亲切、可忆念的话语,便在一旁坐下。坐定后,具寿阿那律对具寿舍利弗这样说:“贤友舍利弗,我以清净、超越常人的天眼,观察千世界。我的精进已策发、无懈怠,念已现前、不忘失,身已轻安、不躁动,心已入定、专注一境;然而,我的心尚未无取著地解脱诸漏。”
Atha kho āyasmā anuruddho yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā anuruddho āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca – ‘‘idhāhaṃ, āvuso sāriputta, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokaṃ olokemi. Āraddhaṃ kho pana me vīriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā , passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. Atha ca pana me nānupādāya āsavehi cittaṃ vimuccatī’’ti.
“贤友阿那律,你心想:‘我以清净、超越常人的天眼观察千世界’,这即是你的慢。贤友阿那律,你心想:‘我的精进已策发、无懈怠,念已现前、不忘失,身已轻安、不躁动,心已入定、专注一境’,这即是你的掉举。贤友阿那律,你心想:‘然而我的心尚未无取著地解脱诸漏’,这即是你的追悔。贤友阿那律,善哉!你应当舍断这三法,不去作意这三法,而使心趣向不死界。”
‘‘Yaṃ kho te, āvuso anuruddha, evaṃ hoti – ‘ahaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokaṃ volokemī’ti, idaṃ te mānasmiṃ. Yampi te, āvuso anuruddha, evaṃ hoti – ‘āraddhaṃ kho pana me vīriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekagga’nti, idaṃ te uddhaccasmiṃ. Yampi te, āvuso anuruddha, evaṃ hoti – ‘atha ca pana me nānupādāya āsavehi cittaṃ vimuccatī’ti, idaṃ te kukkuccasmiṃ. Sādhu vatāyasmā anuruddho ime tayo dhamme pahāya, ime tayo dhamme amanasikaritvā amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharatū’’ti.
此后,具寿阿那律舍断了这三法,不去作意这三法,将心导向不死界。当时,具寿阿那律独自远离、不放逸、热诚精进而住,不久,便为了善男子正从在家而出家、趣向无家的目标——那无上的梵行究竟,于现法中,以证智亲自证得、具足而住。他证知:‘生已尽,梵行已立,应作已作,不受后有。’具寿阿那律成为一位阿拉汉。第八经。
Atha kho āyasmā anuruddho aparena samayena ime tayo dhamme pahāya, ime tayo dhamme amanasikaritvā amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃhari . Atha kho āyasmā anuruddho eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’’ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā anuruddho arahataṃ ahosīti. Aṭṭhamaṃ.
9. 覆藏经
9. Paṭicchannasuttaṃ
132诸比丘,此三法隐覆则增长,显露则不。哪三法?诸比丘,女人隐覆则增长,显露则不;诸比丘,婆罗门的咒语隐覆则增长,显露则不;诸比丘,邪见隐覆则增长,显露则不。诸比丘,此三法隐覆则增长,显露则不。
‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, paṭicchannāni āvahanti , no vivaṭāni. Katamāni tīṇi? Mātugāmo, bhikkhave, paṭicchanno āvahati, no vivaṭo; brāhmaṇānaṃ, bhikkhave, mantā paṭicchannā āvahanti, no vivaṭā ; micchādiṭṭhi, bhikkhave, paṭicchannā āvahati, no vivaṭā. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi paṭicchannāni āvahanti, no vivaṭāni.
诸比丘,此三者显露则照耀,隐蔽则不然。哪三者?诸比丘,月轮显露则照耀,隐蔽则不然;诸比丘,日轮显露则照耀,隐蔽则不然;诸比丘,如来所宣说的法与律显露则照耀,隐蔽则不然。诸比丘,此三者显露则照耀,隐蔽则不然。第九经。
‘‘Tīṇimāni , bhikkhave, vivaṭāni virocanti, no paṭicchannāni. Katamāni tīṇi? Candamaṇḍalaṃ, bhikkhave, vivaṭaṃ virocati, no paṭicchannaṃ; sūriyamaṇḍalaṃ, bhikkhave, vivaṭaṃ virocati, no paṭicchannaṃ; tathāgatappavedito dhammavinayo, bhikkhave, vivaṭo virocati, no paṭicchanno. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi vivaṭāni virocanti, no paṭicchannānī’’ti. Navamaṃ.
10. 刻痕经
10. Lekhasuttaṃ
133诸比丘,世间有此三种人存在、出现。哪三种?如石上刻痕者、如地上刻痕者、如水上刻痕者。诸比丘,何等为如石上刻痕者?诸比丘,世间有一种人,常常忿怒,且其忿怒长久地随逐。诸比丘,犹如刻在石上的划痕,不为风和水迅速磨灭,得以长久留存;同样地,诸比丘,有一种人常常忿怒,且其忿怒长久地随逐。诸比丘,此人即称为如石上刻痕之人。
‘‘Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Pāsāṇalekhūpamo puggalo, pathavilekhūpamo puggalo, udakalekhūpamo puggalo. Katamo ca, bhikkhave, pāsāṇalekhūpamo puggalo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati. So ca khvassa kodho dīgharattaṃ anuseti. Seyyathāpi, bhikkhave, pāsāṇe lekhā na khippaṃ lujjati vātena vā udakena vā, ciraṭṭhitikā hoti; evamevaṃ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati. So ca khvassa kodho dīgharattaṃ anuseti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, pāsāṇalekhūpamo puggalo.
诸比丘,何等为如地上刻痕者?诸比丘,世间有一种人,常常忿怒,而其忿怒不会长久地随逐。诸比丘,犹如地上刻画的痕迹,会被风和水迅速消除,不能长久留存;同样地,诸比丘,有一种人常常忿怒,而其忿怒不会长久地随逐。诸比丘,此人即称为如地上刻痕之人。
‘‘Katamo ca, bhikkhave, pathavilekhūpamo puggalo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati. So ca khvassa kodho na dīgharattaṃ anuseti. Seyyathāpi, bhikkhave, pathaviyā lekhā khippaṃ lujjati vātena vā udakena vā, na ciraṭṭhitikā hoti; evamevaṃ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati. So ca khvassa kodho na dīgharattaṃ anuseti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, pathavilekhūpamo puggalo.
诸比丘,何等为如水刻之人?诸比丘,在此,有一类人,虽被粗暴地呵责、被粗恶地呵责、被以不悦之言呵责,他仍能和睦、融洽、欢喜。诸比丘,犹如水上的刻痕迅速消失,不能长久存留;同样地,诸比丘,此人虽被粗暴地呵责、被粗恶地呵责、被以不悦之言呵责,他仍能和睦、融洽、欢喜。诸比丘,这便称为如水刻之人。诸比丘,此三种人存在于世间、出现于世间。第十经。
‘‘Katamo ca, bhikkhave, udakalekhūpamo puggalo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo āgāḷhenapi vuccamāno pharusenapi vuccamāno amanāpenapi vuccamāno sandhiyatimeva saṃsandatimeva sammodatimeva . Seyyathāpi, bhikkhave, udake lekhā khippaṃyeva paṭivigacchati, na ciraṭṭhitikā hoti; evamevaṃ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo āgāḷhenapi vuccamāno pharusenapi vuccamāno amanāpenapi vuccamāno sandhiyatimeva saṃsandatimeva sammodatimeva. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, udakalekhūpamo puggalo. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti . Dasamaṃ.
拘尸那品第十三
Kusināravaggo terasamo.
拘尸那罗的班达那,与乔达摩的婆罗楼手长者;
迦杜维亚、两位阿那律、覆藏、刻文——这便为十。
Kusinārabhaṇḍanā ceva, gotamabharaṇḍuhatthako; Kaṭuviyaṃ dve anuruddhā, paṭicchannaṃ lekhena te dasāti.