二 随眠品
2. Anusayavaggo
一 第一随眠经
1. Paṭhamaanusayasuttaṃ
11“诸比丘,有此七随眠。哪七种呢?欲贪随眠、瞋恚随眠、见随眠、疑随眠、慢随眠、有贪随眠、无明随眠。诸比丘,这便是七随眠。”第一。
‘‘Sattime , bhikkhave, anusayā. Katame satta? Kāmarāgānusayo, paṭighānusayo , diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo , avijjānusayo. Ime kho, bhikkhave, satta anusayā’’ti. Paṭhamaṃ.
2. 第二随眠经
2. Dutiyaanusayasuttaṃ
12诸比丘,为断除与根绝七随眠而修梵行。为断除与根绝哪七种随眠呢?为断除与根绝欲贪随眠而修梵行,为断除与根绝嗔恚随眠……见随眠……疑随眠……慢随眠……有贪随眠……无明随眠而修梵行。诸比丘,正是为断除与根绝此七随眠而修梵行。
‘‘Sattannaṃ, bhikkhave, anusayānaṃ pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Katamesaṃ sattannaṃ? Kāmarāgānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati, paṭighānusayassa…pe… diṭṭhānusayassa… vicikicchānusayassa… mānānusayassa… bhavarāgānusayassa… avijjānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Imesaṃ kho, bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati.
诸比丘,当比丘的欲贪随眠已断除,其根被切断,如截断的多罗树头,归于无有,于未来不再生起。嗔恚随眠……见随眠……疑随眠……慢随眠……有贪随眠……无明随眠已断除,根被切断,如截断的多罗树头,归于无有,于未来不再生起。诸比丘,这样的比丘可称为已断除渴爱,已解开结缚,通过正确地现观慢而作苦的终结。第二。
‘‘Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhuno kāmarāgānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo. Paṭighānusayo…pe… diṭṭhānusayo… vicikicchānusayo… mānānusayo… bhavarāgānusayo… avijjānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu acchecchi taṇhaṃ, vivattayi saṃyojanaṃ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’’ti. Dutiyaṃ.
3. 家族经
3. Kulasuttaṃ
13“比丘们,具足七法的家族,若未前往,便不值得前往;若已前往,便不值得安坐。哪七种呢?不以欢喜心起身迎候,不以欢喜心礼拜,不以欢喜心奉座;隐藏已有的东西;虽然富足,却只给少许;虽有精美之物,却只给粗劣之物;施与时心怀不敬,而非恭敬。比丘们,具足这七法的家族,若未前往,便不值得前往;若已前往,便不值得安坐。”
‘‘Sattahi , bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā nālaṃ upagantuṃ, upagantvā vā nālaṃ upanisīdituṃ. Katamehi sattahi? Na manāpena paccuṭṭhenti, na manāpena abhivādenti, na manāpena āsanaṃ denti, santamassa pariguhanti, bahukampi thokaṃ denti, paṇītampi lūkhaṃ denti, asakkaccaṃ denti no sakkaccaṃ. Imehi kho, bhikkhave, sattahi aṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā nālaṃ upagantuṃ, upagantvā vā nālaṃ upanisīdituṃ.
“比丘们,具足七法的家族,若未前往,也值得前往;若已前往,也值得安坐。哪七种呢?以欢喜心起身迎候,以欢喜心礼拜,以欢喜心奉座;不隐藏已有的东西;富足,便给富足;有精美之物,便给精美之物;施与时心怀恭敬,而非不敬。比丘们,具足这七法的家族,若未前往,也值得前往;若已前往,也值得安坐。” 第三。
‘‘Sattahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā alaṃ upagantuṃ, upagantvā vā alaṃ upanisīdituṃ. Katamehi sattahi? Manāpena paccuṭṭhenti, manāpena abhivādenti, manāpena āsanaṃ denti, santamassa na pariguhanti, bahukampi bahukaṃ denti, paṇītampi paṇītaṃ denti, sakkaccaṃ denti no asakkaccaṃ. Imehi kho, bhikkhave, sattahi aṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā alaṃ upagantuṃ, upagantvā vā alaṃ upanisīditu’’nti. Tatiyaṃ.
4. 人士经
4. Puggalasuttaṃ
14“诸比丘,世间有这七种人,可受供养、可受供奉、可受布施、可受合掌礼敬,为世间无上福田。哪七种呢?俱分解脱者、慧解脱者、身证者、见至者、信解脱者、随法行者、随信行者。诸比丘,此七种人,可受供养、可受供奉、可受布施、可受合掌礼敬,为世间无上福田。”第四。
‘‘Sattime , bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katame satta? Ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhī, diṭṭhippatto , saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī. Ime kho, bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Catutthaṃ.
5. 水喻经
5. Udakūpamāsuttaṃ
15诸比丘,世间有七种人,如水一般存在、出现。是哪七种呢?诸比丘,有一种人,一次沉没便永远沉没;有一种人,浮起后又再沉没;有一种人,浮起后便安住;有一种人,浮起后观察、环视;有一种人,浮起后得以渡过;有一种人,浮起后抵达浅处;有一种人,浮起后已渡越,到达彼岸,立于陆地,是为婆罗门。
‘‘Sattime, bhikkhave, udakūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame satta? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sakiṃ nimuggo nimuggova hoti; idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjitvā nimujjati; idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjitvā ṭhito hoti; idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjitvā vipassati viloketi; idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjitvā patarati; idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjitvā patigādhappatto hoti; idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.
诸比丘,怎样的人是一次沉没便永远沉没的呢?诸比丘,有人具足一向黑暗的不善法。诸比丘,这样的人便是一次沉没便永远沉没的人。
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo sakiṃ nimuggo nimuggova hoti? Idha bhikkhave, ekacco puggalo samannāgato hoti ekantakāḷakehi akusalehi dhammehi. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo sakiṃ nimuggo nimuggova hoti.
“诸比丘,怎样的人是浮起后又沉没的呢?诸比丘,有人这样浮起,于善法有善信、善惭、善愧、善精进、善慧。然而,他的信不住立、不增长,唯有退减;他的惭……他的愧……他的精进……他的慧也不住立、不增长,唯有退减。诸比丘,这样的人便是浮起后又沉没的人。”
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo ummujjitvā nimujjati? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjati sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī…pe… sādhu ottappaṃ… sādhu vīriyaṃ … sādhu paññā kusalesu dhammesūti. Tassa sā saddhā neva tiṭṭhati no vaḍḍhati hāyatiyeva, tassa sā hirī…pe… tassa taṃ ottappaṃ… tassa taṃ vīriyaṃ… tassa sā paññā neva tiṭṭhati no vaḍḍhati hāyatiyeva. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo ummujjitvā nimujjati.
“诸比丘,怎样的人浮起后而能住立?在此,有人得以浮起——于善法具足善信、善惭……善愧……善精进……于善法具足善慧。他的信心不退失也不增长,安住不移;他的惭、愧、精进、慧亦复如是,不退失不增长,安住不移。诸比丘,如此之人,即是浮起后住立者。”
‘‘Kathañca , bhikkhave, puggalo ummujjitvā ṭhito hoti? Idha , bhikkhave, ekacco puggalo ummujjati sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī…pe… sādhu ottappaṃ… sādhu vīriyaṃ… sādhu paññā kusalesu dhammesūti. Tassa sā saddhā neva hāyati no vaḍḍhati ṭhitā hoti. Tassa sā hirī…pe… tassa taṃ ottappaṃ… tassa taṃ vīriyaṃ… tassa sā paññā neva hāyati no vaḍḍhati ṭhitā hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo ummujjitvā ṭhito hoti.
“诸比丘,怎样的人浮起后而观察环视?在此,有人得以浮起——于善法具足善信、善惭……善愧……善精进……于善法具足善慧。他以三结的灭尽,成为入流者,不堕恶趣,决定趣向正觉。诸比丘,如此之人,即是浮起后观察环视者。”
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo ummujjitvā vipassati viloketi? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjati sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī…pe… sādhu ottappaṃ… sādhu vīriyaṃ… sādhu paññā kusalesu dhammesūti. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo ummujjitvā vipassati viloketi.
“诸比丘,怎样的人浮起后而能横渡?在此,有人得以浮起——于善法具足善信、善惭……善愧……善精进……于善法具足善慧。他以三结的灭尽,并以贪、嗔、痴的薄弱,成为一来者,唯来此世一次,便作苦的究竟边际。诸比丘,如此之人,即是浮起后横渡者。”
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo ummujjitvā patarati? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjati sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī…pe… sādhu ottappaṃ… sādhu vīriyaṃ… sādhu paññā kusalesu dhammesūti. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti . Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo ummujjitvā patarati.
“诸比丘!何等为浮起后抵达可立足处之人?诸比丘,有人于此浮起:于善法有善信、善惭……善愧……善精进……善慧。他灭尽五下分结,成为化生者,于彼处般涅槃,不再从那世间转来。诸比丘,这样的人,即是浮起后抵达可立足处之人。”
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo ummujjitvā patigādhappatto hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjati sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī…pe… sādhu ottappaṃ… sādhu vīriyaṃ… sādhu paññā kusalesu dhammesūti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo ummujjitvā patigādhappatto hoti.
“诸比丘!何等为浮起后已渡、已到彼岸、安立陆地的婆罗门?诸比丘,有人于此浮起:于善法有善信、善惭……善愧……善精进……善慧。他灭尽诸漏,于现法中以证智自作证,具足而住于无漏的心解脱、慧解脱。诸比丘,这样的人,即是浮起后已渡、已到彼岸、安立陆地的婆罗门。”
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo. Idha , bhikkhave, ekacco puggalo ummujjati sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hirī…pe… sādhu ottappaṃ… sādhu vīriyaṃ… sādhu paññā kusalesu dhammesūti. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.
诸比丘!此七种水喻之人,乃存在于世间、出现于世间。第五经。
‘‘Ime kho, bhikkhave, satta udakūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti. Pañcamaṃ.
《随观无常经》
6. Aniccānupassīsuttaṃ
16“诸比丘!世间有七种人,应供养、应供奉、应施与、应合掌,乃世间无上的福田。哪七种?诸比丘!于此,有一种人于一切行随观无常而住,具足无常想,恒常、持续、无间地以心胜解、以慧深入观察,感受无常。他依诸漏灭尽,作证具足而住。诸比丘!这是第一种应供养、应供奉、应施与、应合掌,是世间无上福田之人。”
‘‘Sattime , bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katame satta? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati, aniccasaññī, aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So āsavānaṃ khayā…pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.
“再者,诸比丘!于此,有一种人于一切行随观无常而住,具足无常想,恒常、持续、无间地以心胜解、以慧深入观察,感受无常。他诸漏灭尽与命尽同时发生。诸比丘!这是第二种应供养、应供奉、应施与、应合掌,是世间无上福田之人。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati, aniccasaññī, aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. Tassa apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo puggalo āhuneyyo…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.
「再者,诸比丘!此处,有一类人于一切诸行中随观无常而住,具足无常想,感知无常,恒常相续、无有间断地以心胜解,以慧深入。他由五下分结灭尽,成为中般涅槃者……成为生般涅槃者……成为无行般涅槃者……成为有行般涅槃者……成为上流者,往生阿迦尼吒天。诸比丘!这第七种人即是应供养者、应供奉者、应施者、应合掌者,世间的无上福田。诸比丘!这七种人正是应供养者、应供奉者、应施者、应合掌者,世间的无上福田。」第六经。」
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati, aniccasaññī, aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti…pe… upahaccaparinibbāyī hoti…pe… asaṅkhāraparinibbāyī hoti…pe… sasaṅkhāraparinibbāyī hoti…pe… uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Ayaṃ, bhikkhave, sattamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Ime kho, bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Chaṭṭhaṃ.
随观苦经
7. Dukkhānupassīsuttaṃ
17「诸比丘!这七种人是应供养者……世间的无上福田。哪七种呢?诸比丘!此处,有一类人于一切诸行中随观苦而住……」第七经。」
Sattime , bhikkhave, puggalā āhuneyyā…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katame satta? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbasaṅkhāresu dukkhānupassī viharati…pe…. Sattamaṃ.
第八 随观无我经
8. Anattānupassīsuttaṃ
18「于一切法,随观无我而住……第八经。」
Sabbesu dhammesu anattānupassī viharati…pe…. Aṭṭhamaṃ.
第九 涅槃经
9. Nibbānasuttaṃ
19“他安住于涅槃,随观乐,具足乐想,感受着乐,恒常、持续、不间断地以心胜解,以慧深入。他以诸漏灭尽……证知、证得而住。诸比丘!这是第一种应供养者……世间的福田。”
‘‘Nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So āsavānaṃ khayā…pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṃ bhikkhave, paṭhamo puggalo āhuneyyo…pe… puññakkhettaṃ lokassa.
“再者,诸比丘!在此,有一类人安住于涅槃,随观乐,具足乐想,感受着乐,恒常、持续、不间断地以心胜解,以慧深入。他的诸漏灭尽与命终同时发生,无有先后。诸比丘!这是第二种应供养者……世间的无上福田。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. Tassa apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo puggalo āhuneyyo…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.
再者,诸比丘!在此,有一类人安住于涅槃,随观乐,具足乐想,感受着乐,恒常、持续、不间断地以心胜解,以慧深入。他灭尽五下分结,成为中般涅槃者……成为生般涅槃者……成为无行般涅槃者……成为有行般涅槃者……成为上流者,趋向阿迦尼吒天。诸比丘!这是第七种应供养者……世间的无上福田。诸比丘!这七种人是应供养者……世间的无上福田。第九经。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti…pe… upahaccaparinibbāyī hoti…pe… asaṅkhāraparinibbāyī hoti…pe… sasaṅkhāraparinibbāyī hoti…pe… uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Ayaṃ, bhikkhave, sattamo puggalo āhuneyyo…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa . Ime kho, bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Navamaṃ.
10. 不退事经
10. Niddasavatthusuttaṃ
20诸比丘!此七法为不退事。哪七法?诸比丘!此处,比丘于受持学处深生渴仰,于未来时于受持学处亦不舍离喜爱;于法之审察深生渴仰,于未来时于法审察亦不舍离喜爱;于调伏欲贪深生渴仰,于未来时于调伏欲贪亦不舍离喜爱;于宴坐独处深生渴仰,于未来时于宴坐独处亦不舍离喜爱;于发动精进深生渴仰,于未来时于发动精进亦不舍离喜爱;于成熟正念深生渴仰,于未来时于成熟正念亦不舍离喜爱;于通达正见深生渴仰,于未来时于通达正见亦不舍离喜爱。诸比丘!这便是七不退事。第十经。
‘‘Sattimāni , bhikkhave, niddasavatthūni. Katamāni satta? Idha, bhikkhave, bhikkhu sikkhāsamādāne tibbacchando hoti āyatiñca sikkhāsamādāne avigatapemo , dhammanisantiyā tibbacchando hoti āyatiñca dhammanisantiyā avigatapemo, icchāvinaye tibbacchando hoti āyatiñca icchāvinaye avigatapemo, paṭisallāne tibbacchando hoti āyatiñca paṭisallāne avigatapemo, vīriyārambhe tibbacchando hoti āyatiñca vīriyārambhe avigatapemo, satinepakke tibbacchando hoti āyatiñca satinepakke avigatapemo, diṭṭhipaṭivedhe tibbacchando hoti āyatiñca diṭṭhipaṭivedhe avigatapemo. Imāni kho, bhikkhave, satta niddasavatthūnī’’ti. Dasamaṃ.
随眠品第二。
Anusayavaggo dutiyo.
二种随眠、家族、人水喻;
无常、苦、无我、涅槃与不退转之事。
Duve anusayā kulaṃ, puggalaṃ udakūpamaṃ; Aniccaṃ dukkhaṃ anattā ca, nibbānaṃ niddasavatthu cāti.