初五十
1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ
1. 应请品
1. Āhuneyyavaggo
1. 第一应请经
1. Paṭhamaāhuneyyasuttaṃ
1如是我闻:一时,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,世尊召唤诸比丘:“诸比丘。”那些比丘回答:“尊者。”世尊如是说:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
“诸比丘,具足六法的比丘,是应供、应请、应施、应合掌礼敬者,是世间无上福田。哪六法呢?诸比丘,于此,比丘眼见色后,不喜不忧,安住于舍,具念正知;耳闻声后,不喜不忧,安住于舍,具念正知;鼻嗅香后,不喜不忧,安住于舍,具念正知;舌尝味后,不喜不忧,安住于舍,具念正知;身触触后,不喜不忧,安住于舍,具念正知;意了知法后,不喜不忧,安住于舍,具念正知。诸比丘,如此具足六法的比丘,即是应供、应请、应施、应合掌礼敬者,世间无上福田。”
‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi ? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Jivhāya rasaṃ sāyitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Manasā dhammaṃ viññā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti.
世尊如是说。比丘们心满意足,对世尊所说欢喜信受。第一经。
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Paṭhamaṃ.
第二应请经
2. Dutiyaāhuneyyasuttaṃ
2「诸比丘,具足六法的比丘,堪受供养……乃至……是世间无上福田。哪六法?诸比丘,于此,比丘领受种种神变:一身化为多身,多身合为一身;显现、隐没;穿墙、越壁、过山而无碍,犹如行于虚空;于地中出没,如在水中;行于水上不沉,如履平地;于空中结跏趺坐而行,如鸟双翼;以此有大神力、大威德之手,能触摸、摩拭日月;乃至以身力自在行至梵天世界。
‘‘Chahi , bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi ? Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti.
「以其清净、超越凡人的天耳界,听闻两种声音——天声与人声,无论远近。
‘‘Dibbāya, sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti – dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca.
「他以心了知其他有情、其他人的心。他了知有贪心为有贪心,了知离贪心为离贪心……乃至……有嗔心……离嗔心……有痴心……离痴心……收缩心……散乱心……广大心……不广大心……有上心……无上心……得定心……未得定心……解脱心……未解脱心,他皆如实了知。
‘‘Parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti. Sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ…pe… sadosaṃ vā cittaṃ… vītadosaṃ vā cittaṃ… samohaṃ vā cittaṃ… vītamohaṃ vā cittaṃ… saṃkhittaṃ vā cittaṃ… vikkhittaṃ vā cittaṃ… mahaggataṃ vā cittaṃ… amahaggataṃ vā cittaṃ… sauttaraṃ vā cittaṃ… anuttaraṃ vā cittaṃ… samāhitaṃ vā cittaṃ… asamāhitaṃ vā cittaṃ… vimuttaṃ vā cittaṃ… avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāti.
他忆念种种宿住,从一生、二生,乃至……。如是,他以具足行相与细节的方式,忆念种种宿命。
‘‘Anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… . Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
“他以清净、超越凡夫的天眼,看见众生死亡与重生,低劣与胜妙、美好与丑陋、幸与不幸,了知众生随其业行而流转:‘有这些众生,身行恶、口行恶、意行恶,诽谤圣者,怀持邪见,造作邪见之业,他们身坏命终之后,生于苦界、恶趣、堕处、地狱。或有这些众生,身行善、口行善、意行善,不诽谤圣者,怀持正见,造作正见之业,他们身坏命终之后,生于善趣、天界。’如是,他以清净、超越凡夫的天眼,看见众生死亡与重生,低劣与胜妙、美好与丑陋、幸与不幸,了知众生随其业行而流转。”
‘‘Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.
“诸漏尽故,他于现法中,以自己现证智,亲证、具足并住于无漏的心解脱与慧解脱。”
‘‘Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
「诸比丘,具足此六法的比丘,堪受供养……是世间无上福田。」第二经。
‘‘Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Dutiyaṃ.
3. 根经
3. Indriyasuttaṃ
3「诸比丘,具足六法的比丘,堪受供养……是世间无上福田。哪六法呢?信根、精进根、念根、定根、慧根,以及诸漏灭尽,于现法中亲自以证智证得、具足而住于无漏的心解脱与慧解脱。诸比丘,具足此六法的比丘,是应供、应请、应施、应合掌者,是世间无上福田。」第三经。
‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Saddhindriyena , vīriyindriyena, satindriyena, samādhindriyena, paññindriyena, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Tatiyaṃ.
4诸比丘,具足六法的比丘,是为应供者……为世间的无上福田。哪六种法?信力、精进力、念力、定力、慧力,以及由诸漏尽,在现法中由证智亲自作证、具足而住的无漏心解脱、慧解脱。诸比丘,具足此六法的比丘,是为应供者……为世间的无上福田。
‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Saddhābalena, vīriyabalena, satibalena, samādhibalena, paññābalena, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Catutthaṃ.
5. 良马经第一
5. Paṭhamaājānīyasuttaṃ
5诸比丘,具足六支的国王良马,堪为国王所有,适合国王受用,算作国王的部属。
‘‘Chahi , bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.
是哪六支?诸比丘,此处的国王良马能忍耐诸色,能忍耐诸声,能忍耐诸香,能忍耐诸味,能忍耐诸触,且具足美色。诸比丘,具足这六支的国王良马,堪为国王所有,适合国王受用,被视作国王的部属。
‘‘Katamehi chahi ? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo khamo hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ, vaṇṇasampanno ca hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.
诸比丘,同样地,具足六法的比丘,是应供者……是世间的无上福田。是哪六法?诸比丘,此处的比丘能忍耐诸色,能忍耐诸声,能忍耐诸香,能忍耐诸味,能忍耐诸触,能忍耐诸法。诸比丘,具足这六法的比丘,是应供者……是世间的无上福田。
‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Idha , bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ, khamo dhammānaṃ. Imehi kho , bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Pañcamaṃ.
6. 良马经第二
6. Dutiyaājānīyasuttaṃ
6诸比丘,具足六支的国王良马,堪为国王所用,堪为国王所乘,被视为国王的肢体。哪六支?诸比丘,于此,国王良马能忍耐诸色,能忍耐诸声,能忍耐诸香,能忍耐诸味,能忍耐诸触,并且具足体力。诸比丘,具足此六支的国王良马,堪为国王所用,堪为国王所乘,被视为国王的肢体。
‘‘Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo khamo hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ, balasampanno ca hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.
诸比丘,同样地,具足六法的比丘,应受供养……是世间的无上福田。哪六法?诸比丘,于此,比丘能忍耐诸色……能忍耐诸法。诸比丘,具足此六法的比丘,应受供养……是世间的无上福田。」第六经。
‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ …pe… khamo dhammānaṃ. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. 第三良马经
7. Tatiyaājānīyasuttaṃ
7“诸比丘,成就六支的国王良马,堪为国王所用、堪为国王乘骑,即被称作国王的肢体。哪六支呢?诸比丘,在此,国王良马于色能忍,于声能忍,于香能忍,于味能忍,于触能忍,并且具足速度。诸比丘,成就此六支的国王良马,堪为国王所用、堪为国王乘骑,即被称作国王的肢体。”
‘‘Chahi , bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo khamo hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ, javasampanno ca hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.
同样地,诸比丘,成就六法的比丘,应受供养……为世间无上福田。哪六法呢?诸比丘,在此,比丘于色能忍……于法能忍。诸比丘,成就此六法的比丘,应受供养……为世间无上福田。第七经。
‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ…pe… khamo dhammānaṃ. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Sattamaṃ.
无上经
8. Anuttariyasuttaṃ
8诸比丘,有六种无上。哪六种?见无上、闻无上、利得无上、学无上、奉事无上、随念无上。诸比丘,这便是六种无上。
‘‘Chayimāni , bhikkhave, anuttariyāni. Katamāni cha? Dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ, lābhānuttariyaṃ, sikkhānuttariyaṃ, pāricariyānuttariyaṃ, anussatānuttariyaṃ – imāni kho, bhikkhave, cha anuttariyānī’’ti. Aṭṭhamaṃ.
随念处经
9. Anussatiṭṭhānasuttaṃ
9诸比丘,有六种随念处。哪六种?佛随念、法随念、僧随念、戒随念、舍随念、天随念。诸比丘,这便是六种随念处。第九经。
‘‘Chayimāni , bhikkhave, anussatiṭṭhānāni. Katamāni cha? Buddhānussati, dhammānussati, saṅghānussati, sīlānussati, cāgānussati, devatānussati – imāni kho, bhikkhave, cha anussatiṭṭhānānī’’ti. Navamaṃ.
10. 摩诃男经
10. Mahānāmasuttaṃ
10一时,世尊住在释迦族中,迦毗罗卫的尼拘律园。那时,释迦族人摩诃男来到世尊之处。行至后,向世尊顶礼,坐在一旁。坐好后,释迦族人摩诃男对世尊这样说:“尊者,那位已得果位、了知教法的圣弟子,通常住于哪一种住呢?”
Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno, kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yo so, bhante, ariyasāvako āgataphalo viññātasāsano, so katamena vihārena bahulaṃ viharatī’’ti?
“摩诃男!那位已证果、已了知教法的圣弟子,常安住于这种安住之中。摩诃男,在此,圣弟子随念如来:‘彼世尊是阿拉汉、正自觉者、明行具足、善逝、世间解、无上调御丈夫、天人师、佛陀、世尊。’摩诃男,当圣弟子随念如来时,那时他的心不为贪所缠缚,不为嗔所缠缚,不为痴所缠缚;那时,他的心因如来而变得正直。摩诃男,一位心正直的圣弟子,便能对义生起喜悦,对法生起喜悦,并获得与法相应的喜悦。喜悦者便生起喜,有喜者身得轻安,身轻安者感受乐,有乐者心得定。摩诃男,这就叫做:‘圣弟子在不平等的众生中安住于平等,在存有恼害的众生中安住于无恼害,已入法流,修习佛随念。’”
‘‘Yo so, mahānāma, ariyasāvako āgataphalo viññātasāsano, so iminā vihārena bahulaṃ viharati. Idha, mahānāma, ariyasāvako tathāgataṃ anussarati – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti tathāgataṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma – ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṃ samāpanno buddhānussatiṃ bhāveti’’’.
“再者,摩诃男,圣弟子随念法:‘法是世尊所善说的,是现见的、无时的、来见的、导向[涅槃]的、智者应当各自亲证的。’摩诃男,当圣弟子随念法时,那时他的心不为贪所缠缚,不为嗔所缠缚,不为痴所缠缚;那时,他的心只依法而变得正直。摩诃男,一位心正直的圣弟子,便能对义生起喜悦,对法生起喜悦,并获得与法相应的喜悦。喜悦者便生起喜,有喜者身得轻安,身轻安者感受乐,有乐者心得定。摩诃男,这就叫做:‘圣弟子在不平等的众生中安住于平等,在存有恼害的众生中安住于无恼害,已入法流,修习法随念。’”
‘‘Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako dhammaṃ anussarati – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako dhammaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti ; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti dhammaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhita pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma – ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati , dhammasotaṃ samāpanno dhammānussatiṃ bhāveti’’’.
“再者,摩诃男,圣弟子随念僧团:‘世尊的声闻僧团是善行道者,世尊的声闻僧团是正直行道者,世尊的声闻僧团是如理行道者,世尊的声闻僧团是和敬行道者,也就是四双八辈。这世尊的声闻僧团,应受供养、应受供奉、应受布施、应受合掌,是世间的无上福田。’摩诃男,当圣弟子随念僧团时,那时他的心不为贪所缠缚,不为嗔所缠缚,不为痴所缠缚;那时,他的心只依僧团而变得正直。摩诃男,一位心正直的圣弟子,便能对义生起喜悦,对法生起喜悦,并获得与法相应的喜悦。喜悦者便生起喜,有喜者身得轻安,身轻安者感受乐,有乐者心得定。摩诃男,这就叫做:‘圣弟子在不平等的众生中安住于平等,在存有恼害的众生中安住于无恼害,已入法流,修习僧随念。’”
‘‘Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako saṅghaṃ anussarati – ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako saṅghaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti saṅghaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma – ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṃ samāpanno saṅghānussatiṃ bhāveti’’’.
“再者,摩诃男,圣弟子随念自己的戒——无毁、无穿、无斑、无杂、自在、为智者所称叹、不执取、导向于定。摩诃男,每当圣弟子随念戒时,那时,他的心不为贪所缠缚,不为嗔所缠缚,不为痴所缠缚;那时,他的心唯依戒而得正直。摩诃男,心正直的圣弟子获得义喜,获得法喜,获得与法相应的欢悦;由欢悦生喜;喜生者身得轻安;身轻安者感受乐;有乐者心得定。摩诃男,这称为:‘圣弟子在邪行的众生中安住于正行,在怀有恼害的众生中安住于无恼害,已入法流而修习戒随念。’”
‘‘Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni . Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako sīlaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti sīlaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma – ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṃ samāpanno sīlānussatiṃ bhāveti’’’.
再者,摩诃男,圣弟子随念自己的施舍:‘我确是得利者,我确是善得者!我在这悭垢所缠的众生中,以离悭垢之心住于家中,是舍施者、伸手布施者、乐于弃舍者、应乞求者、喜于分施者。’摩诃男,每当圣弟子随念施舍时,那时,他的心不为贪所缠缚,不为嗔所缠缚,不为痴所缠缚;那时,他的心唯依施舍得正直。摩诃男,心正直的圣弟子获得义喜,获得法喜,获得与法相应的欢悦;由欢悦生喜;喜生者身得轻安;身轻安者感受乐;有乐者心得定。摩诃男,这称为:‘圣弟子在邪行的众生中安住于正行,在怀有恼害的众生中安住于无恼害,已入法流而修习施舍随念。’
‘‘Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako attano cāgaṃ anussarati – ‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me! Yohaṃ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato’ti. Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako cāgaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti , na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti cāgaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma – ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṃ samāpanno cāgānussatiṃ bhāveti’’’.
“再者,摩诃男,圣弟子修习天随念:‘有四大王天,有三十三天,有夜摩天,有兜率天,有化乐天,有他化自在天,有梵身天,更有更上之天。具足何等之信,那些天人死后得生彼处,我亦具足如是的信;具足何等之戒,那些天人死后得生彼处,我亦具足如是的戒;具足何等之闻,那些天人死后得生彼处,我亦具足如是的闻;具足何等之施舍,那些天人死后得生彼处,我亦具足如是的施舍;具足何等之慧,那些天人死后得生彼处,我亦具足如是的慧。’摩诃男,当圣弟子随念自身与那些天人的信、戒、闻、施舍、慧时,那时,他的心不为贪所缠缚,不为嗔所缠缚,不为痴所缠缚;那时,他的心唯依随念诸天而得正直。摩诃男,心正直的圣弟子获得义喜,获得法喜,获得与法相应的欢悦;由欢悦生喜;喜生者身得轻安;身轻安者感受乐;有乐者心得定。摩诃男,这称为:‘圣弟子在邪行的众生中安住于正行,在怀有恼害的众生中安住于无恼害,已入法流而修习天随念。’”
‘‘Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako devatānussatiṃ bhāveti – ‘santi devā cātumahārājikā , santi devā tāvatiṃsā, santi devā yāmā, santi devā tusitā, santi devā nimmānaratino, santi devā paranimmitavasavattino, santi devā brahmakāyikā, santi devā tatuttari . Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā , mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. Yathārūpena sīlena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpaṃ sīlaṃ saṃvijjati. Yathārūpena sutena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpaṃ sutaṃ saṃvijjati. Yathārūpena cāgena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpo cāgo saṃvijjati. Yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatī’ti. Yasmiṃ , mahānāma, samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti tā devatā ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati, mahānāma – ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati , sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṃ samāpanno devatānussatiṃ bhāveti’’’.
「摩诃男,那位证得果位、通达教法的圣弟子,常安住于此住。」第十经。
‘‘Yo so, mahānāma, ariyasāvako āgataphalo viññātasāsano, so iminā vihārena bahulaṃ viharatī’’ti. Dasamaṃ.
应请品第一
Āhuneyyavaggo paṭhamo.
“二种应供养者、诸根、诸力、三种良马;”
无上、随念,大名所说,合为十种。
Dve āhuneyyā indriya, balāni tayo ājānīyā; Anuttariya anussatī, mahānāmena te dasāti.