巴拉基咖论释
Pārājikakathāvaṇṇanā
1965「欲」者,指与行淫欲相应的欲贪。由此,注疏中所说“若无欲贪而被强力侵犯者,无罪”的意义便得以显明。应当理解为:该沙弥尼即犯波罗夷。
1965.Chandasoti methunasevanarāgapaṭisaṃyuttena chandena. Etena ‘‘chande pana asati balakkārena padhaṃsitāya anāpattī’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. methunadhammasikkhāpadavaṇṇanā) aṭṭhakathā sūcitā hoti. Sā samaṇī pārājikā nāma hotīti pavuccatīti yojanā.
1966-7“有生命者或无生命者”是文句的拆分。“坚挺或不坚挺”是“男根”的修饰语。“于自己三种道”者,指在自己大便道、小便道、口道这三道中的任一道。于此应连接“坚挺或不坚挺”,并与“湿润处”相连属。“大部分已显现等”是文句的拆分。以“等”字收摄已显现者等。
1966-7. ‘‘Sajīvassa api ajīvassā’’ti padacchedo. ‘‘Santhataṃ vā asanthata’’nti idaṃ ‘‘aṅgajāta’’nti imassa visesanaṃ. Attano tividhe maggeti attano vaccapassāvamukhamaggānaṃ aññatarasmiṃ magge. Ettha ‘‘santhate vā asanthate vā’’ti seso, ‘‘allokāse’’ti iminā sambandho. ‘‘Yebhuyyaakkhāyitādika’’nti padacchedo. Ādi-saddena akkhāyitaṃ saṅgaṇhāti.
人、男人等九种,不论有生命者或无生命者,不管是谁,其坚挺或不坚挺、大部分显露等类的生殖器,在自己坚挺或不坚挺的三道中,于湿润处,插入哪怕芝麻粒大小,便成波罗夷,应如此连结。
Manussapurisādīnaṃ navannaṃ sajīvassapi ajīvassapi yassa kassaci santhataṃ vā asanthataṃ vā yebhuyyakkhāyitādikaṃ aṅgajātaṃ attano santhate vā asanthate vā tividhe magge allokāse tilaphalamattampi pavesentī parājitāti yojanā.
1968“共决断”,即比丘与比丘尼共通的学处之决断。
1968.Sādhāraṇavinicchayanti bhikkhubhikkhunīnaṃ sādhāraṇasikkhāpadavinicchayaṃ.
1969-70“腋下”,此处是“腋”之“下”的分解。“膝圆以上”,是“膝圆”之“上”的分解。“上”字为“向上”的同义词。此处应补“自己的”一语。“有染心者”,即因身触之欲而染污者。“有染心”,此处也同此理。因已说“行”,故得“她”字。“身体”一词,此处应补“任何”。为显示由他人行动而成的波罗夷,故说“或被彼所触”。此处应说“于所限定的身体”及“若接受”。
1969-70.Adhakkhakanti ettha akkhakānaṃ adhoti viggaho. Ubbhajāṇumaṇḍalanti jāṇumaṇḍalānaṃ ubbhanti viggaho. Ubbha-saddo uddhaṃ-saddapariyāyo. Idha ‘‘attano’’ti seso. Avassutassāti kāyasaṃsaggarāgena tintassa. Avassutāti etthāpi eseva nayo. Yāti vuttattā ‘‘sā’’ti labbhati. Sarīranti ettha ‘‘yaṃ kiñcī’’ti seso. Paropakkamamūlakaṃ pārājikaṃ dassetumāha ‘‘tena vā phuṭṭhā’’ti. Ettha ‘‘yathāparicchinne kāye’’ti ca ‘‘sādiyeyyā’’ti ca vattabbaṃ.
若有比丘尼心怀染欲,以自身腋下至膝盖圆以上之任何身体部分,去触碰心怀染欲之男子任何身体部分,或任由彼男子以其所限定之身触碰而欣然接受者,她即是波罗夷,应作如是连结。
Yā pana bhikkhunī avassutā avassutassa manussapuggalassa yaṃ kiñci sarīraṃ attano adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ yaṃ sarīrakaṃ, tena sarīrakena chupeyya, tena manussapurisena yathāparicchinne kāye phuṭṭhā sādiyeyya vā, sā pārājikā siyāti yojanā.
1971-2「于膝上所取者」,此句显示自腰带以上即为波罗夷所摄之区域。应连结为「以自身如前所述方式之身」,意即「以自身如『腋下』等所述方式之身」。同样地,若染心比丘尼触碰染心男子之身所系物,则为偷兰遮。若彼以自身所限定之身所系物,同样地触碰染心男子之身,亦为偷兰遮。
1971-2.‘‘Gahitaṃ ubbhajāṇunā’’ti iminā kapparato uddhaṃ pārājikakkhettamevāti dīpeti. Attano yathāvuttappakārena kāyenāti yojanā, attano ‘‘adhakkhaka’’ntiādivuttappakārena kāyenāti attho. Tathā avassutāya avassutassa purisassa kāyapaṭibaddhaṃ phusantiyā thullaccayaṃ hoti. Attano yathāparicchinnakāyapaṭibaddhena tathā avassutāya avassutassa purisassa kāyaṃ phusantiyā thullaccayaṃ hoti.
1973若染心比丘尼以自身其余之身,触碰染心人男子之身,则为偷兰遮。如是,当知:在我行中,若行中,于彼比丘尼,皆为偷兰遮。
1973. Attano avasesena kāyena avassutāya avassutassa purisapuggalassa kāyaṃ phusantiyā thullaccayaṃ hoti. Evaṃ attano payoge ca purisassa payoge ca tassā bhikkhuniyāyeva thullaccayaṃ hotīti yojanā.
1974对于夜叉、饿鬼、畜生、般哒咖之身,依“腋下以下、膝盖圆以上”所划定的区域,若该比丘尼以自身作同样的触碰,在双方皆有染心时,她犯土喇咤亚。同样地,对于夜叉等的造作,也构成她的土喇咤亚。这是连结之义。
1974. Yakkhapetatiracchānapaṇḍakānaṃ kāyaṃ ‘‘adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍala’’nti yathāparicchinnaṃ tatheva attano kāyena ubhatoavassave sati phusantiyā assā bhikkhuniyā thullaccayaṃ, tatheva yakkhādīnaṃ payogepi tassāyeva thullaccayaṃ hotīti yojanā.
1975“于一方有染心时亦”者,是就比丘尼而言,在一方有染心时亦是如此。“宣说土喇咤亚”者,义指在注疏中说:当她以属于巴拉基咖区域的自身触碰到人类男子之身时,犯土喇咤亚。“于其余一切处”者,义指在如前所述的巴拉基咖区域之外,于其余土喇咤亚区域的一切处,在一方有染心时,成恶作。以身所系处触碰以身所系的衣物等一切情况,无论双方有染心或一方有染心,皆唯成恶作。
1975.Ekatovassave cāpīti bhikkhuniyā vasena ekatoavassave cāpi. Thullaccayamudīritanti pārājikakkhettabhūtena attano kāyena manussapurisassa kāyaṃ phusantiyā thullaccayaṃ aṭṭhakathāyaṃ (pāci. aṭṭha. 662) vuttanti attho. Avasese ca sabbatthāti yathāvuttapārājikakkhettato avasese thullaccayakkhette sabbattha ekatoavassave sati dukkaṭaṃ hotīti attho. Kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhāmasanādīsu sabbattha ubhatoavassave vā ekatoavassave vā dukkaṭameva hoti.
1976“腋下以下、膝盖圆以上”者,是指此处所示之非巴拉基咖区域。于此区域,在一方有染心时,成恶作。手肘以下亦摄入此膝盖圆以上之中。这是连结之义。
1976.‘‘Ubbhakkhakamadhojāṇumaṇḍala’’nti yaṃ apārājikakkhettaṃ idha dassitaṃ, ettha ekatoavassave dukkaṭaṃ hoti. Kapparassa ca heṭṭhāpi ettheva adhojāṇumaṇḍale saṅgahaṃ gatanti yojanā.
1977-9应作如是连结:“若比丘与比丘尼共行身触,耽著而随行。”“比丘尼之毁灭”,即戒的毁灭、波罗夷罪的生起。“家爱”者,此处原本应说“家所系之爱”,因偈颂结构而省略了“所系”,然其含义与《比丘分别》中所说的方式相同。
1977-9. Bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ sace kāyasaṃsaggaṃ kelāyati sevatīti yojanā. Bhikkhuniyā nāso siyāti sīlavināso pārājikāpatti siyāti attho. Gehapemanti ettha ‘‘gehasitapema’’nti vattabbe gāthābandhavasena sita-saddalopo, attho panassa bhikkhuvibhaṅge vuttanayova.
1980“无差别”,即不作“比丘尼”或“比丘”之区别。
1980.Avisesenāti ‘‘bhikkhuniyā’’ti vā ‘‘bhikkhussā’’ti vā visesaṃ akatvā.
1981“对谁”,即对于比丘或比丘尼。“于何处”,即对于比丘尼或比丘。“心清净”,即远离身触等贪染。若彼比丘或比丘尼,以彼比丘尼或比丘为境,心无过失,则无犯——这是义。
1981.Yassāti bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā. Yatthāti bhikkhuniyaṃ vā bhikkhusmiṃ vā. Manosuddhanti kāyasaṃsaggādirāgarahitaṃ. Tassa bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā tattha bhikkhuniyaṃ vā bhikkhusmiṃ vā visaye nadosatā anāpattīti attho.
1982“破坏后”是指破了戒。由于该比丘尼已不再是比丘尼,故说“他并非玷污比丘尼者”。
1982.Bhinditvāti sīlabhedaṃ katvā. Bhikkhuniyā apakatattā āha ‘‘neva hoti bhikkhunidūsako’’ti.
1983“然”是句首语。“比丘无犯”在此是指与比丘尼们发生身触,属于桑喀地谢沙罪。
1983.Athāti vākyārambhe. Na hotāpatti bhikkhunoti ettha bhikkhunīhi kāyasaṃsaggasaṅghādisesamāha.
1984“于田”者,是将后文的“被触”与此相连,再与“波罗夷”等及“于田偷兰遮”等结合。因后文将说到“波罗夷”,故在“被触”处应补上“于波罗夷田”。
1984. ‘‘Khette’’ti vakkhamānaṃ ‘‘phuṭṭhā’’ti iminā yojetvā ‘‘pārājika’’ntiādīhi, ‘‘thullaccayaṃ khette’’tiādīhi ca sambandhitabbaṃ. ‘‘Pārājika’’nti vakkhamānattā phuṭṭhāti ettha ‘‘pārājikakkhette’’ti seso.
1985「如是」:身虽不动,若心受用,亦属犯。「田」:偷兰遮等罪之田。问:身虽不动而心受用者,何故说有犯?答:由世尊……所说故,意谓:不像比丘巴帝摩卡中说「应犯身触」,此处说「应受用身触」。
1985.Tathāti niccalāpi sādiyati. Khetteti thullaccayādīnaṃ khette. Kāyena niccalāyapi cittena sādiyantiyā āpatti kasmā vuttāti āha ‘‘vuttattā…pe… satthunā’’ti , bhikkhupātimokkhe viya ‘‘kāyasaṃsaggaṃ samāpajjeyyā’’ti avatvā idha ‘‘kāyasaṃsaggaṃ sādiyeyyā’’ti vuttattāti adhippāyo.
1986关于彼罪:「作业生起」者,由作业而生起。「如是存在时」:谓仅由受用即应犯之状态存在时。「此」:即称作「作业生起」。「以彼多分之理趣」:应知如同荆棘林等之称呼,乃依作业生起之多分理趣而得名。
1986.Tassā āpattiyā. Kriyasamuṭṭhānanti kiriyāya samuṭṭhānaṃ. Evaṃ satīti sādiyanamatteneva āpajjitabbabhāve sati. Idanti ‘‘kiriyasamuṭṭhāna’’mitividhānaṃ. Tabbahuleneva nayenāti kiriyasamuṭṭhānabāhullena nayena khadiravanādivohāro viyāti daṭṭhabbaṃ.
1987若比丘尼非故意、误触者,无罪;不知「此是男子」或「此是女人」而触摸者,无罪;若男子触摸时,不贪著其触者,亦无罪——应如此连结。
1987.Tassā bhikkhuniyā asañcicca virajjhitvā āmasantiyā anāpatti, ‘‘ayaṃ puriso’’ti vā ‘‘itthī’’ti vā ajānitvā āmasantiyā anāpatti, purisassa āmasane sati phassaṃ asādiyantiyā vā anāpattīti yojanā.
1988“心散乱者”,指被夜叉附身而癫狂者。“或疯狂者”,指因胆汁紊乱而陷于癫狂者。此处,即以是否不知“不净”与“旃檀”之区别,作为衡量的标准。
1988.Khittacittāyāti yakkhummattāya. Ummattikāya vāti pittakopena ummādappattāya. Idañca ‘‘asucī’’ti vā ‘‘candana’’nti vā visesataṃ ajānanameva pamāṇaṃ.
1989-90“知波罗夷性者”,以此显示:了知其余罪过而加以覆藏者,便不构成波罗夷。“然住于相中者”,即仍安住于出家相中。其意云:于重担刚被放下之时——应如此会通。“如是”一词,为举例语。因另一者此前已犯,针对彼而言,故说“彼与”。
1989-90.‘‘Pārājikattaṃ jānantī’’ti iminā avasesāpattiṃ jānitvā chādentiyā pārājikābhāvaṃ dīpeti. Saliṅge tu ṭhitāyāti pabbajjāliṅgeyeva ṭhitāya. Iti dhure nikkhittamattasminti yojanā. Iti-saddo nidassane. Itarāya pubbeyeva āpannattā tamapekkhitvā ‘‘sā cā’’ti āha.
1991为总摄已说之无差别一切决断,故说“其余”等语。“于此中”,即指关于粗恶罪覆藏之事。
1991. Vuttāvisiṭṭhaṃ sabbaṃ vinicchayaṃ saṅgahetumāha ‘‘sesa’’ntiādi. Tatthāti duṭṭhullapaṭicchādane.
1992-5「由僧团」是指由和合的僧团。「被举者」是指因不见罪等事而被举者。「住于举中」这句,是显示被作举羯磨者尚未被解免的状态。所谓「彼之见」,意即:被举比丘所持的是哪一种见,他就具足那种见——这是它的用意。「以彼见之执取」则是显示随顺的方式。接下来应如此连接:「彼被举比丘」。当那位比丘尼被其他比丘尼们——无论是单独一人或是在僧团中——以「尊者,这位比丘已被和合僧团所举」等方式,三次告知时,也应如此连接。再连接:「不舍彼事而执取,若如是住立」。此处的「应至三次劝告」为省略之词。「彼羯磨之终结时」是指第三次甘马语完成之时,也就是劝告羯磨结束的时候。「阿萨基亚女」意为阿萨基亚的女儿,于此为对格的业格。「复不应再结生」则是说:不再以同一个自体再一次结生于比丘尼性中。
1992-5.Saṅghenāti samaggena saṅghena. Ukkhittakoti āpattiyā adassanādīsu ukkhittako. ‘‘Ukkhepane ṭhito’’ti iminā ukkhepanīyakammakatassa anosāritabhāvaṃ dīpeti. Yā diṭṭhi etassāti yaṃdiṭṭhiko, so ukkhittako bhikkhu yāya diṭṭhiyā samannāgato hotīti adhippāyo . ‘‘Tassā diṭṭhiyā gahaṇenā’’ti iminā anuvattappakāro dassito. Taṃ ukkhittakaṃ bhikkhunti yojanā. Sā bhikkhunī aññāhi bhikkhunīhi visumpica saṅghamajjhepi ‘‘eso kho ayye bhikkhu samaggena saṅghena ukkhitto’’tiādinā (pāci. 669) nayena tikkhattuṃ vuccamānāti yojanā. Taṃ vatthuṃ acajantī gahetvā yadi tatheva tiṭṭhatīti yojanā. Ettha ‘‘yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā’’ti seso. Tassa kammassa osāneti tatiyāya kammavācāya yyakārappattavasena assa samanubhāsanakammassa pariyosāne. Asākiyadhītarāti asākiyadhītā, paccatte karaṇavacanaṃ. ‘‘Puna appaṭisandheyā’’ti iminā puna teneva ca attabhāvena bhikkhunibhāve paṭisandhātuṃ anarahatā vuttā.
1996「三种恶作已说」意为:依于非法羯磨而有非法羯磨想、疑、法羯磨想这三种情况,由此而说三种恶作。至于在劝告中所说的生起等一切内容,在此处也应当说明,这是前后的连接。
1996.Tikadukkaṭaṃ niddiṭṭhanti adhammakamme adhammakammasaññā, vematikā, dhammakammasaññāti etāsaṃ vasena tikadukkaṭaṃ vuttaṃ. Samanubhāsane vuttā samuṭṭhānādayo sabbe idha vattabbāti yojanā.
1997「或应允许握手」是指:所谓『手』,是从肘部直到指甲尖的部分。为了受用这种非法之事,若允许握持自膝盖以下举起的身体部分,则犯偷兰遮罪,此如《波逸提》中所说。因此才说「非波罗夷领域」等。由于接下来要说『彼』,所以此处也可理解为『何』。凡是不属于波罗夷领域的肢体或任何形式的握持,就称为握手,这是连接的理路。对于手的握持即是握手。
1997. ‘‘Hatthaggahaṇaṃ vā sādiyeyyāti hattho nāma kapparaṃ upādāya yāva agganakhā. Etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya ubbhakkhakaṃ adhojāṇumaṇḍalaṃ gahaṇaṃ sādiyati, āpatti thullaccayassā’’ti (pāci. 676) vuttattā āha ‘‘apārājikakhettassā’’tiādi. ‘‘Ta’’nti vakkhamānattā ‘‘ya’’nti labbhati. Apārājikakkhettassa yassa kassaci aṅgassa yaṃ gahaṇaṃ, taṃ hatthaggahaṇanti pavuccatīti yojanā. Hatthe gahaṇaṃ hatthaggahaṇaṃ.
1998「任何」:依前述方式,对于任何衣的任何执取,如此连接。
1998.Yassa kassacīti vuttappakārena yassa kassaci cīvarassa yaṃ gahaṇanti yojanā.
1999因「非法」一词也用以指称交媾,为作区别,故说「身触……乃至……之因」。比丘尼为名为身触的非法之因,应立于男子的一臂范围之内,这是连接。
1999. Asaddhamma-saddena methunassāpi vuccamānattā tato visesetumāha ‘‘kāyasaṃsagga…pe… kāraṇā’’ti. Bhikkhunī kāyasaṃsaggasaṅkhātassa asaddhammassa kāraṇā purisassa hatthapāsasmiṃ tiṭṭheyya vāti yojanā.
2000「彼」:即彼非法之因。「于彼处」:指手臂范围内。「由男子」:此处省略「所作」,与「约定」连接。「来到她」为句读。所谓「欲」,并非仅凭想去的意愿,而是当比丘尼进入男子的手臂范围内,或男子进入比丘尼的手臂范围内时,事即成就。关于「或应去约定处」,为受用此非法,应男子所说的「来某名处」而前往,每走一步有恶作罪。进入男子手臂范围内时,有土喇咤亚罪;同样地,「应允许男子到来」有恶作罪,进入手臂范围内时,有土喇咤亚罪。此中,「来某名处」意为来到某名之处所。
2000.Tatoti tassa asaddhammassa kāraṇā. Tatthāti hatthapāse. Purisenāti ettha ‘‘kata’’nti seso, ‘‘saṅketa’’nti iminā sambandho. ‘‘Āgamanaṃ assā’’ti padacchedo. Iccheyyāti vuttepi na gamanicchāmattena, atha kho bhikkhuniyā purisassa hatthapāsaṃ, purisena ca bhikkhuniyā hatthapāsaṃ okkantakāleyeva vatthupūraṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Yathāha ‘‘saṅketaṃ vā gaccheyyāti etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya purisena ‘itthannāmaṃ āgacchā’ti vuttā gacchati, pade pade āpatti dukkaṭassa. Purisassa hatthapāsaṃ okkantamatte āpatti thullaccayassā’’ti (pāci. 676) ca ‘‘purisassa abbhāgamanaṃ sādiyati, āpatti dukkaṭassa. Hatthapāsaṃ okkantamatte āpatti thullaccayassā’’ti (pāci. 676) ca. Ettha ca itthannāmaṃ āgacchāti itthannāmaṃ ṭhānaṃ āgacchāti attho.
2001「为彼」者,即为受用名为「身触」之非法事。「及隐蔽处」者,即依衣物等任何方式所隐蔽的处所。立于男子伸手可及之处,为彼事而移动身体,应作靠近。此为连接。
2001.Tadatthāyāti tasseva kāyasaṃsaggasaṅkhātaasaddhammassa sevanatthāya. Paṭicchannaṭṭhānañcāti vatthādinā yena kenaci paṭicchannaokāsaṃ. Purisassa hatthapāse ṭhitā tadatthāya kāyaṃ upasaṃhareyya vāti yojanā.
2002由于圆满所说握手等八事,此比丘尼称为「八事者」。她因戒的毁坏而毁坏,故而非沙门、非比丘尼。此为连接。
2002. Hatthaggahaṇādīnaṃ vuttappakārānaṃ aṭṭhannaṃ vatthūnaṃ pūraṇena ‘‘aṭṭhavatthukā’’ti saṅkhātā ayaṃ bhikkhunī vinaṭṭhā hoti sīlavināsena, tatoyeva assamaṇī hoti abhikkhunī hotīti yojanā.
2003「以顺序」者,即依握手等的次第。「或以逆序」者,即依与此相反的逆序。「或以间隔」者,即隔一而行,又因复作彼事,故以间隔方式。以顺序、或以逆序、或以间隔的方式圆满第八事后,她即命终。此为连接。
2003.Anulomenavāti hatthaggahaṇādipaṭipāṭiyā vā. Paṭilomena vāti tabbipariyato paṭilomena vā. Ekantarikāya vāti ekamekaṃ antaritvā puna tassāpi karaṇavasena ekantarikāya vā. Anulomena vā paṭilomena vā tathekantarikāya vā aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūrentī cutāti yojanā.
2004以遮遣方式阐明此义,故说“然而从初”等。“即使百次”是指即使多次。“百”一词在此处是“多”的同义词。“不成波罗夷”,此为连接。以此表明:她犯下以彼彼事为根源的恶作、偷兰遮。
2004. Etadeva atthaṃ byatirekamukhena samatthetumāha ‘‘athādito’’tiādi. Satakkhattumpīti bahukkhattumpi. Sata-saddo hettha bahu-saddapariyāyo. Pārājikā neva siyāti yojanā, iminā taṃtaṃvatthumūlakaṃ dukkaṭathullaccayaṃ āpajjatīti vuttaṃ hoti.
2005然而,对于已犯的诸罪,通过发露而从其中解脱,这是连接。“作舍弃重担”者,即舍弃重担而说:“我不再这样做。”“已发露者入于计数”者,已发露的仅入于发露的计数,不构成波罗夷的支分,这是其含义。因此,犯一条者,在作舍弃重担并发露之后,又因烦恼而再犯,再发露,如是即使圆满八事,亦不成波罗夷。
2005. Yā pana āpattiyo āpannā, desetvā tāhi muccatīti yojanā. Dhuranikkhepanaṃ katvāti ‘‘na punevaṃ karissāmī’’ti dhuraṃ nikkhipitvā. Desitā gaṇanūpikāti desitā desitagaṇanameva upeti, pārājikassa aṅgaṃ na hotīti attho. Tasmā yā ekaṃ āpannā, dhuranikkhepaṃ katvā desetvā puna kilesavasena āpajjati, puna deseti, evaṃ aṭṭha vatthūni pūrentīpi pārājikā na hoti.
2006“对有热诚者的发露”者,谓对于再犯时未舍弃重担的比丘尼,即使已发露的罪也不入发露的计数。那成了什么?因此说“即使发露亦如未发露”,由此便成为波罗夷罪的支分,这是其意趣。
2006.Saussāhāya desitāti puna āpajjane anikkhittadhurāya bhikkhuniyā desitāpi āpatti desanāgaṇanaṃ na upeti. Kiṃ hotīti āha ‘‘desitāpi adesitā’’ti, tasmā pārājikāpattiyā aṅgameva hotīti adhippāyo.
2008「此义」者,即“所谓非正法,乃身触”之义。「已宣说」者,即已阐明。
2008.Ayaṃ atthoti ‘‘asaddhammo nāma kāyasaṃsaggo’’ti ayaṃ attho. Uddisitoti pakāsito.
2009“此义依何语宣说?”为此而说“有智者……乃至……此语为能立”。“此语”者,即“有智者有能力行身交会”此语。“能立”者,即量。
2009. Ayamattho kena vacanena uddisitoti āha ‘‘viññū…pe… sādhakaṃ vacanaṃ ida’’nti. Idaṃ vacananti ‘‘viññū paṭibalo kāyasaṃsaggaṃ samāpajjitu’’nti (pāci. 676) idaṃ vacanaṃ. Sādhakaṃ pamāṇaṃ.
2010漏失、覆藏他罪、随举、八事——此四种波罗夷罪,由大仙不共唯为比丘尼而制,应如此连结。
2010. Avassutā, vajjapaṭicchādikā, ukkhittānuvattikā, aṭṭhavatthukāti imā catasso pārājikāpattiyo mahesinā asādhāraṇā bhikkhunīnameva paññattāti yojanā.
律抉择注释
Vinayavinicchayavaṇṇanāya