应学法篇
11 段
应学法篇。
Sekhiyakaṇḍaṃ
于应学法中,即使有所违犯,也只为表明「唯有轻慢者才犯」之义,故不立作者(主语)。这确是律法的特质,即:于期待(轻慢)之时方说作者,在已说规定中为规则,并使用依格。下垂超过八指,亦得穿着。若超过此限而下垂,则犯恶作。这已在大注疏中说明。所谓「于寺院中」,即是在承事佛陀等之时。「应披着」者,是依上衣的作用而说。
Sekhiyesu satipi vītikkame anādariyāpekkhasseva āpattīti dassanatthaṃ kārako na vutto. Ayañhi vinayadhammatā, yadidaṃ sāpekkhe kārakaniddeso, so vuttaniyame vidhi, bhummakaraṇañca. Aṭṭhaṅgulādhikampi otāretvā nivāsetuṃ vaṭṭati. Tato paraṃ otārentassa dukkaṭanti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Ārāme vāti buddhupaṭṭhānādikāle. Pārupitabbanti uttarāsaṅgakiccavasena vuttaṃ.
「站立」:此处,即使是行走者,也能观察有无危险,这已在《瓦基拉疏》波逸提五八二中写明。正如已入住者于村落中可敞开身体而坐一般,欲往其处者亦得以不系腰带、不披僧伽梨、不告知入村而随意前往。因此,一位比丘于道中履行入村之法而入村,抵达前方一处已设的住所,放下资具后若已入住,则其他人也可随意前往该处。更何况是前往已住四五日的比丘处,以及前往已入住者之处,皆属允许。随意前往礼佛也同样允许。注疏中也说:「以因缘故向各处观看,无罪。」在此应知,「因缘」是指物品供养,这已写明。
Ṭhatvāti ettha gacchantopi parissayābhāvaṃ oloketuṃ labhatiyevāti (vajira. ṭī. pācittiya 582) likhitaṃ. Yathā vāsūpagatassa antaraghare kāyaṃ vivaritvā nisīdituṃ vaṭṭati, tathā tassa santike gantukāmassapi kāyabandhanaṃ abandhitvā saṅghāṭiṃ apārupitvā gāmappavesanamanārocetvā yathākāmaṃ gantuṃ vaṭṭati. Tasmā addhānamaggagamanakāle eko bhikkhu gāmappavesanavattaṃ pūretvā gāmaṃ pavisitvā ekaṃ āvasathaṃ puratova ṭhitaṃ patvā parikkhāraṃ ṭhapetvā vāsūpagato ce hoti, itarehi tassa santikaṃ yathāsukhaṃ gantuṃ vaṭṭati. Ko pana vādo catūhapañcāhaṃ vāsamadhiṭṭhāya vasitabhikkhūnaṃ santikaṃ gantuñca vāsūpagatānaṃ santikaṃ gantuñca vaṭṭatīti. Buddhapūjampi yathāsukhaṃ gantuṃ vaṭṭati. Vuttampi cetaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘anāpatti kāraṇaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ oloketī’’ti. Tattha kāraṇaṃ nāma āmisapūjāti veditabbāti likhitaṃ.
二十六条合宜法的解释结束。
因为「应受取与钵平齐的钵食」一语,是说应受取满至平口的钵食,所以,在自己手中的钵里,正在施予的钵食即使堆成塔状,也是允许的,这已表明。对于先前告知的汤饭,放入口中后若心生后悔,想要再吐出,却忽然又咽下,在此便称为无意食用。已告知与未告知的食物放在同一处,忽然不假思索取而食用,则称为因失念而食用。
Yasmā ‘‘samatittiko piṇḍapāto paṭiggahetabbo’’ti (pāci. 602-603) vacanaṃ piṇḍapāto samapuṇṇo paṭiggahetabboti dīpeti, tasmā attano hatthagate patte piṇḍapāto diyyamāno thūpīkatopi ce hoti, vaṭṭatīti dīpito hoti. Sūpodanaviññattiyaṃ mukhe pakkhipitvā vippaṭisāre uppanne puna uggiritukāmassāpi sahasā ce pavisati, ettha asañciccabhuñjati nāma. Viññattikatañca akatañca ekasmiṃ ṭhāne ṭhitaṃ sahasā anupadhāretvā gahetvā bhuñjati, assatiyā bhuñjati nāma.
自己乘车已,如同对乘车者一样;
有伞者、持伞者,对于适宜与不适宜之事,如同乘车者一般。
Sayaṃ yānagato hutvā, yathā yānagatassa ce; Alaṃ vatthuṃ tathā nālaṃ, sachatto chattapāṇino.
「汤饭告知」学处,由盗贼众而起,是有表业,想解脱,有心,世间所诃,属于身业、语业,生不善心、苦受。」这是诵文。
‘‘Sūpodanaviññattisikkhāpadaṃ theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedana’’nti pāṭho.
应学法的解释结束。
比丘巴帝摩卡的解释结束。
礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
