关于圆整学处的注释
1. Parimaṇḍalasikkhāpadavaṇṇanā
“在俗家中”因为没有特别说明,所以说“在园林中、在俗家中,一切处都一样”。“在园林中”是就侍奉佛陀等的时候说的。就像用“在这里,这四条巴拉基格法进入诵出”这样的话,在各个地方作了区分;同样,这里为什么不用“在这里,这七十五条应学法进入诵出”来作区分呢?所以说了“在这里且”等话。“行仪犍度中所说的诸行仪”:就是客比丘行仪、常住比丘行仪、出行比丘行仪、随喜行仪、食堂行仪、乞食行仪、阿兰若行仪、住处行仪、林野行仪、温室行仪、厕所行仪、和尚行仪、依止师行仪、同住弟子行仪、学生行仪。这只是一个例子,因为其他犍度中的诸行仪也应当收摄在这里面。这里的意思是:通过应学法的收摄,行仪犍度等中所说的诸行仪等也被收摄了。而这些行仪也因为应当学习,所以被称为“应学法”。因此在论母中,不像对巴拉基格等那样,对应学法作出区分。并不只是为了收摄行仪犍度等中的诸行仪,所以说了“且为显示行仪与律”。在这里也没有作区分,应当互相引合匹配。论母中没有说“恶作”,但这里怎么知道是恶作呢?所以说了“若谁”等话。
‘‘Antaraghare’’ti visesetvā na vuttattā ‘‘ārāmepi antaragharepi sabbatthā’’ti vuttaṃ. Ārāmepīti buddhūpaṭṭhānādikālaṃ sandhāya vuttaṃ. Yathā ‘‘tatrime cattāro pārājikā dhammā uddesaṃ āgacchantī’’tiādinā tattha tattha paricchedo kato, evametthāpi ‘‘tatrime pañcasattati sekhiyā dhammā uddesaṃ āgacchantī’’ti kasmā paricchedo na katoti āha ‘‘ettha cā’’tiādi. Vattakkhandhake vuttavattānipīti āgantukāvāsikagamikānumodanabhattaggapiṇḍacārikāraññasenāsanajantāgharavaccakuṭiupajjhācariyasaddhivihārikaantevāsikavattāni. Idañca nidassanamattaṃ aññesampi khandhakavattānaṃ ettheva saṅgahassa icchitabbattā. Ayañhettha adhippāyo – sekhiyaggahaṇena cettha vattakkhandhakādīsu (cūḷava. 356 ādayo) āgatavattādīnampi gahaṇaṃ. Tepi hi sikkhitabbaṭṭhena ‘‘sekhiyā’’ti icchitā. Tasmā mātikāyaṃ pārājikādīnaṃ viya sekhiyānaṃ paricchedo na katoti. Na kevalaṃ vattakkhandhakādīsu (cūḷava. 356 ādayo) āgatavattādīnaṃ gahaṇatthamevāti āha ‘‘cārittavinayadassanatthañcā’’ti. Etthāpi paricchedo na katoti ānetvā yojetabbaṃ. Mātikāya ‘‘dukkaṭa’’nti avutte kathaṃ panettha dukkaṭanti veditabbanti āha ‘‘yo panā’’tiādi.
八指长,就是按标准手指来算的八指长度。如果小腿干瘦,或者小腿肚肌肉粗壮,为了让他穿着合身,把衣料放长到超过八指再穿下裙,也是可以的。
Aṭṭhaṅgulamattanti pakataṅgulena aṭṭhaṅgulamattaṃ. Yo pana sukkhajaṅgho vā mahāpiṇḍikamaṃso vā hoti, tassa sāruppatthāya aṭṭhaṅgulādhikampi otāretvā nivāsetuṃ vaṭṭati.
“衣边”是指衣的末端,也就是衣边之根的意思。
Pāsantanti pāsassa antaṃ, dasāmūlanti attho.
我不周正地穿下衣,是指并非故意地“让下衣垂在前面或垂到后面这样来穿”。虽然不知道怎样不周正地穿下衣的人不算犯戒,但穿下衣的规矩还是应该好好学。因为故意不学就是不恭敬,所以又说“而且穿下衣的规矩应当学习”。
Aparimaṇḍalaṃ nivāsessāmīti ‘‘purato vā pacchato vā olambetvā nivāsessāmī’’ti evaṃ asañcicca. Kiñcāpi parimaṇḍalaṃ nivāsetuṃ ajānantassa anāpatti, tathāpi nivāsanavattaṃ sādhukaṃ uggahetabbameva. Sañcicca anuggahaṇañhi anādariyaṃ siyāti āha ‘‘apica nivāsanavattaṃ uggahetabba’’nti.
2. 第二圆满衣学处的注释
2. Dutiyaparimaṇḍalasikkhāpadavaṇṇanā
“所禁止的俗人披法”:在《小事犍度》中,这是被禁止的俗人披法。现在,为了把“诸比丘,不应……”等语所略说的义理详细展开说明,所以说了“于彼”等语。“任何其他披法”是连接关系。“所以”:因为白布披法等名为俗人披法,所以如此。“白布”以下是对此的解释。“半护尼干陀子”:护持半身的人就是“半护”,他们既是半护又是尼干陀子,所以叫“半护尼干陀子”。他们上身只把一件白衣塞进腋下而穿,下身虽然裸露,也只遮护半身。“游方者”:指舍弃俗家束缚而成为出家之人。“敞开胸膛”:敞开胸部的中央。“瞳孔之量”:即眼珠之量。“在园林中或”:这是指侍奉佛陀等的时候而说。“在俗家中或”:意思是这些房舍之间,或者指那名为“俗家村落”的地方。
Paṭikkhittaṃgihipārutanti khuddakavatthukhandhake paṭikkhittaṃ gihipārutaṃ. Idāni ‘‘na, bhikkhave’’tiādinā (cūḷava. 280-281) saṅkhepena vuttamatthameva vitthāretvā dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādimāha. Yaṃ kiñci aññathā pārutanti sambandho. Tasmāti yasmā setapaṭapārutādi gihipārutaṃ nāma, tasmā. Setapaṭāti etasseva vivaraṇaṃ. Aḍḍhapālakanigaṇṭhāti aḍḍhaṃ pālentīti aḍḍhapālakā, aḍḍhapālakā ca te nigaṇṭhā cāti aḍḍhapālakanigaṇṭhā. Te hi upari ekameva setavatthaṃ upakacchake pavesetvā paridahanti, heṭṭhā naggāpi aḍḍhameva pālenti. Paribbājakāti gihibandhanaṃ pahāya pabbajjūpagatā. Uraṃ vivaritvāti hadayamajjhaṃ vivaritvā. Akkhitārakāmattanti akkhimattaṃ. Ārāme vāti buddhūpaṭṭhānādikālaṃ sandhāya vuttaṃ. Antaraghare vāti antare gharāni ettha, etassāti vā ‘‘antaraghara’’nti laddhanāme gāme.
三至四、善覆蔽学处的注释
3-4. Suppaṭicchannasikkhāpadavaṇṇanā
“善覆蔽”是指:连双肩和胸口都不露出来,在该遮蔽的地方遮蔽好,而不是把头盖住。因此说“系上系结”等。其中,“系上系结”是指把结系在纽扣上。“在俗家间”是指在行乞的村落里。即使是对只住一天的人,也可以随意前往其近处,更何况是对已安住四五日的比丘们的近处呢?这在《甘提巴达》中有记载。
Suṭṭhu paṭicchannoti jattumpi urampi avivaritvā paṭicchādetabbaṭṭhāne paṭicchādanena paṭicchanno, na sīsapāruto. Tenāha ‘‘gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā’’tiādi. Tattha gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvāti gaṇṭhikaṃ pāsake paṭimuñcitvā. Antaraghare vāti gocaragāme. Ekadivasampi vāsūpagatassa santikaṃ yathāsukhaṃ gantuṃ vaṭṭati, ko pana vādo catuppañcāhaṃ vāsamadhiṭṭhāya vasitabhikkhūnaṃ santikanti gaṇṭhipade likhitaṃ.
对于已到达住处的人:为了过夜而来到住处的人,在夜间或白天,敞开身体坐着,都无犯。
Vāsūpagatassāti rattivāsatthāya upagatassa rattibhāge vā divasabhāge vā kāyaṃ vivaritvā nisīdato anāpatti.
5-6. 善摄护学处的注释
5-6. Susaṃvutasikkhāpadavaṇṇanā
“善守护”就是守护得很好。那么,为了说明在这里怎样才算是善守护,才说了“手或……”等等。
Susaṃvutoti susaṃyato. Yathā panettha susaṃvuto nāma hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘hatthaṃ vā’’tiādi vuttaṃ.
7-8. 垂目学处的注释
7-8. Okkhittacakkhusikkhāpadavaṇṇanā
那么,怎样才算垂目而行呢?对此回答说:“看着一轭那么大的地面。”因为,一匹已被调御、套上轭的良马,会看着一轭那么大的地方,也就是前方四肘范围内的地面;比丘也应该看着这么大的范围走路。如果有人因为不恭敬,一边走一边东张西望,看各个方向、看宫殿、看楼阁、看街道,那就犯恶作罪。“没有象马等危险”中,所谓危险,就是危难的意思、压制的意思、恼害的意思;象马等本身就是危险,所以叫象马等危险;没有这些,就是没有象马等灾患的意思。他们说:“就像站在一个地方时能观察有无危险,走路时也同样能观察有无危险,在村里受人供养时也应如此。”
Kittakena pana okkhittacakkhu hotīti āha ‘‘yugamattaṃ bhūmibhāgaṃ pekkhamāno’’ti. Yugayuttako hi danto ājāneyyo yugamattaṃ pekkhati, purato catuhatthappamāṇaṃ bhūmibhāgaṃ, imināpi ettakaṃ pekkhantena gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca taṃ taṃ disābhāgaṃ pāsādaṃ kūṭāgāraṃ vīthiṃ olokento gacchati, āpatti dukkaṭassa. Hatthiassādiparissayābhāvanti parissayanaṭṭhena, abhibhavanaṭṭhena, viheṭhanaṭṭhena vā parissayo, hatthiassādiyeva parissayo hatthiassādiparissayo, tassābhāvaṃ, hatthiassādi upaddavābhāvanti attho. ‘‘Yathā ca ekasmiṃ ṭhāne ṭhatvā, evaṃ gacchantopi parissayābhāvaṃ oloketuṃ labhatiyeva, tathā gāme pūja’’nti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.582) vadanti.
9-10. 掀衣学处的注释
9-10. Ukkhittakāyasikkhāpadavaṇṇanā
从木桩内侧开始:对于有围墙的村庄,是从路径内侧开始;如果没有围墙,则是从第二掷石处开始。不应这样行走。
Antoindakhīlato paṭṭhāyāti parikkhittassa gāmassa antoummārato paṭṭhāya, aparikkhittassa pana dutiyaleḍḍupātato paṭṭhāya na evaṃ gantabbaṃ.
十一至十二、嬉笑学处注释
11-12. Ujjagghikasikkhāpadavaṇṇanā
在“可笑的事”这一表达中,这是表示因由义的位格,意思是“以可笑的事为因”。
Hasanīyasmiṃvatthusminti nimittatthe bhummaṃ, hasitabbavatthukāraṇāti attho.
13-14. 高声学处注释
13-14. Uccasaddasikkhāpadavaṇṇanā
“怎样才算声音小呢?”于是说“然而在这里……”等等。“只听到声音”是指只听到字句不清楚的声音。因此说“怎样不加以界定呢?”
Kittāvatā appasaddo hotīti āha ‘‘ayaṃ panetthā’’tiādi. Saddameva suṇātīti aparibyattakkharaṃ saddamattameva suṇāti. Tenāha ‘‘kathaṃ na vavatthapetī’’ti.
第15到20条:关于身体摇动等学处的注释
15-20. Kāyappacālakādisikkhāpadavaṇṇanā
“把身体等保持正直”这句话的详细解释是“保持不动、端正地安放”;而“应当行走,也应当坐下”则是说,应当以平稳的威仪行走,也应当以平稳的威仪坐下。与身体摇动等相应的一组,就是六法。
‘‘Kāyādīni paggahetvā’’ti etasseva vivaraṇaṃ ‘‘niccalāni ujukāni ṭhapetvā’’ti gantabbañceva nisīditabbañcāti samena iriyāpathena gantabbañceva nisīditabbañca. Kāyappacālakādiyuttaṃ chakkaṃ.
第26条 抱膝坐学处的注释
26. Pallatthikasikkhāpadavaṇṇanā
关于“衣结跏趺坐”这一说法,在这里,带绳结的结跏趺坐也属于衣结跏趺坐。
Dussapallatthikāyāti ettha āyogapallatthikāpi dussapallatthikāyeva.
第27条 恭敬接受学处的注释
27. Sakkaccapaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā
把念现前,并不是像想要丢弃那样,而是对钵食把念现前,也就是怀着“我要取钵食”的念头把念现前。
Satiṃupaṭṭhāpetvāti chaḍḍetukāmo viya ahutvā piṇḍapāte satiṃ upaṭṭhāpetvā, ‘‘piṇḍapātaṃ gaṇhissāmī’’ti satiṃ upaṭṭhāpetvā.
28. 关于“对钵有想而接受”学处的注释
28. Pattasaññīpaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā
成为专注想者:在别人布施钵食时,不因为不恭敬而东张西望,而是对钵生起专注想。
Upanibaddhasaññīhutvāti piṇḍapātaṃ dente anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ anoloketvā patte ābhogasaññī hutvā.
第29条 等量羹受取学处的注释
29. Samasūpakapaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā
所谓“等量羹”,就是把羹做成分量适中的样子,这是从“bhāvanapuṃsaka”(中性表达)的角度来说的。不过,这里不取字面形式,只是为了显示其含义,才说“名为等量羹”等等。所谓“一切羹菜副食的调制”,就是盐汤、菜羹、鱼羹、肉汁等一切羹菜副食的调制。
Samasūpakanti pamāṇayuttaṃ sūpavantaṃ katvā, bhāvanapuṃsakaniddeso cāyaṃ. Byañjanaṃ pana anādiyitvā atthamattameva dassetuṃ ‘‘samasūpako nāmā’’tiādi vuttaṃ. Sabbāpi sūpeyyabyañjanavikatīti oloṇisākasūpeyyamacchamaṃsarasādikā sabbāpi sūpeyyabyañjanavikati.
三十至三十二、关于平等满等学处的注释
30-32. Samatittikādisikkhāpadavaṇṇanā
“与钵口齐平”是对中性词的说明,意思是“使与钵口齐平”。在其他类似的地方,也应该这样理解其含义。“平等充满”是指钵内口缘线处齐平圆满。“平等盛满”在这里也是同样的道理。而且这只是针对已作受持、可用于受持的钵来说的,不是指别的。因此说“可用于受持的钵”等等。“堆作”就是已做、已放入、已装满的意思。“任何时分食”是指粥、饭、果实、非果实等任何种类的食物。“于任何处”是指在钵中任何地方,无论是否可用于受持。“堆成塔者”就是像塔一样堆起来,意思是超出可用于受持的钵的内口边缘线而堆起。这是按照“更药等”来说的;但按照“时分食”来说时,则应变换措辞,连接为“堆成塔也可以”。用“也”字表明,没有堆成塔的也可以,对此没有疑问。“向下落”是指从周围因为空隙而被动摇,向下掉落。“塔果花环等”中,放在头上的塔果,因为像花环一样,所以叫塔果花环。用“等”字包括花环、苦果花环等;这些不叫堆成塔,因为叶子等是各自的容器。
Samatittikanti bhāvanapuṃsakaniddeso, samatittikaṃ katvāti attho. Evamaññesupi īdisesu ṭhānesu attho daṭṭhabbo. Samapuṇṇanti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.605) pattassa antomukhavaṭṭilekhāsamapuṇṇaṃ. Samabharitanti etthāpi eseva nayo. Tañca kho adhiṭṭhānupagapattasseva, netarassa. Tenāha ‘‘adhiṭṭhānupagapattassā’’tiādi. Racitanti kataṃ, pakkhittaṃ pūritanti attho. Yaṃ kiñci yāvakālikanti yāgubhattaphalāphalādiṃ yaṃ kiñci āmisajātikaṃ. Yattha katthacīti adhiṭṭhānupago vā hotu, anadhiṭṭhānupago vā yattha katthaci patte . Thūpīkatānīti thūpaṃ viya katāni, adhiṭṭhānupagassa pattassa antomukhavaṭṭilekhaṃ atikkamitvā katānīti attho. Idañca ‘‘yāmakālikādīnī’’ti imassa vasena vuttaṃ, ‘‘yāvakālika’’nti imassa pana vasena vacanabyattayaṃ katvā ‘‘thūpīkatampi vaṭṭatī’’ti yojetabbaṃ. Pi-saddena athūpīkatāni vaṭṭantīti ettha kathāva natthīti dasseti. Heṭṭhā orohatīti samantā okāsasabbhāvato cāliyamānaṃ heṭṭhā bhassati . Takkolavaṭaṃsakādayoti ettha matthake ṭhapitatakkolameva vaṭaṃsakasadisattā takkolavaṭaṃsakaṃ. Ādisaddena pupphavaṭaṃsakakaṭukaphalādivaṭaṃsakānaṃ (pāci. aṭṭha. 605) gahaṇaṃ, na taṃ thūpīkataṃ nāma hoti pāṭekkaṃ bhājanattā paṇṇādīnaṃ.
33-34. 食次第学处的注释
33-34. Sapadānasikkhāpadavaṇṇanā
在这里,“施”指的是割断;“离于施”就是“无施”,意思是没有被割断。与无施一起,就是“次第”,意思是远离割断,也就是所说的“按顺序不断”。因此说“不在各处划定界限,而是按顺序不断”。
Sapadānanti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.608) ettha dānaṃ vuccati avakhaṇḍanaṃ, apetaṃ dānato apadānaṃ, anavakhaṇḍanti attho, saha apadānena sapadānaṃ, avakhaṇḍanavirahitaṃ, anupaṭipāṭiyāti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘tattha tattha odhiṃ akatvā anupaṭipāṭiyā’’ti.
36. 以菜汤遮盖饭学处的注释
36. Odanappaṭicchādanasikkhāpadavaṇṇanā
“禁杀时节等”这里说的是:有些时候,国王们会让人击鼓宣告“不得杀害众生”,这就叫作禁杀时节。“把副食盖起来再布施”,就是把副食遮藏起来再给出去。
Māghātasamayādīsūti ettha yasmiṃ samaye ‘‘pāṇo na hantabbo’’ti rājāno bheriṃ carāpenti, ayaṃ māghātasamayo nāma. Byañjanaṃ paṭicchādetvā dentīti byañjanaṃ channaṃ katvā denti.
第37条 乞求羹饭学处的注释
37. Sūpodanaviññattisikkhāpadavaṇṇanā
第十一,是关于乞求羹饭。这里,如果有人把食物放进嘴里之后生起了懊悔,想要再吐出来,但食物却突然滑了进去,这就叫“不是故意地受用”。如果有人把乞求来的或没乞求来的食物放在一个地方,没有先想一想就突然拿起来吃了,这就叫“失念而食”。
Ekādasameti sūpodanaviññattiyaṃ. Ettha pana yassa mukhe pakkhipitvā vippaṭisāre uppanne puna uggiritukāmassāpi sace sahasā pavisati, ayaṃ asañcicca paribhuñjati nāma. Yo pana viññattampi aviññattampi ekasmiṃ ṭhāne ṭhitaṃ sahasā anupadhāretvā gahetvā bhuñjati, ayaṃ asatiyā bhuñjati nāma.
38. 嫌责想学处的注释
38. Ujjhānasaññīsikkhāpadavaṇṇanā
因为对这件事心生不满,所以叫“嫌责”,这是指心说的。对于那件事生起的想,就叫“嫌责想”,所以经文说“具嫌责想”等等。“观察者”,就是看着别人钵的人。
Ujjhāyati etenāti ujjhānaṃ, cittaṃ, tasmiṃ saññā ujjhānasaññāti āha ‘‘ujjhānasaññī’’tiādi. Olokentassāti paresaṃ pattaṃ olokentassa.
39. 食团学处的注释
39. Kabaḷasikkhāpadavaṇṇanā
有人说“孔雀蛋极大”,所以按照这个说法,孔雀蛋大小的饭团也不允许。但有些人说:“只有比孔雀蛋大的才不允许,孔雀蛋大小的并不算。”这种说法不能采纳。“鸡蛋极小”这里也是同样的道理。不过,病人做成极小的饭团,也没有犯戒。
‘‘Mayūraṇḍaṃ atimahanta’’nti vacanato mayūraṇḍappamāṇopi kabaḷo na vaṭṭati. Keci pana ‘‘mayūraṇḍato mahantova na vaṭṭati, na mayūraṇḍappamāṇo’’tipi vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Kukkuṭaṇḍaṃ atikhuddakanti etthāpi eseva nayo, gilānassa pana atikhuddakaṃ kabaḷaṃ karotopi anāpatti.
第41至42条:未触及学处的注释
41-42. Anāhaṭasikkhāpadavaṇṇanā
“整只手”是指全部手指。这里“手”这个词,应该像“手印”等说法那样,理解成手指这些部分。这样理解以后,“全部”的说法才能成立。不然的话,因为根本没办法把整只手放进嘴里,“全部”的说法就站不住脚。还有,通称用在整体上时,也可以用在它的各个部分上,所以连一根手指或手指的一部分也不允许放进嘴里。
Sakalaṃ hatthanti sakalā aṅguliyo. Hatthasaddo cettha tadekadesesu aṅgulīsu daṭṭhabbo ‘‘hatthamuddā’’tiādīsu viya. Evañca katvā sabbaggahaṇaṃ samatthitaṃ hoti. Aññathā sakalaṃ hatthaṃ mukhe pavesetumasakkuṇeyyattā sabbaggahaṇamasamatthitameva siyā. Samudāye pavattassa ca vohārassa avayavepi pavattanato ekaṅgulimpi tato ekadesampi mukhe pakkhipituṃ na vaṭṭati.
43. 含食团学处的注释
43. Sakabaḷasikkhāpadavaṇṇanā
口中有那么一点食物时,可以开口说话。
Tattakesati vaṭṭatīti tattake mukhamhi sati kathetuṃ vaṭṭati.
50-51. 吧唧吧唧作声学处的注释
50-51. Capucapukārakasikkhāpadavaṇṇanā
“Capucapū”是指发出这样的声音,也就是模仿“capu capū”这样的拟声。“第二十五条也是如此”,这句话是在指明:“Surusurukārakaṃ 就是发出‘surū surū’这样的声音”这个意思。
‘‘Capucapū’’ti evaṃ saddaṃ katvāti ‘‘capu capū’’ti evaṃ anukaraṇasaddaṃ katvā. ‘‘Pañcavīsatimepi eseva nayo’’ti iminā ‘‘surusurukārakanti ‘surū surū’ti evaṃ saddaṃ katvā’’ti imamatthamatidisati.
57. 持伞者学处的注释
57. Chattapāṇisikkhāpadavaṇṇanā
所谓“任何伞”,是指白伞、棕榈叶伞、树叶伞当中的任何一种伞。即使是用当地出产的伞柄做成的单叶伞,那也还是伞。所谓“在身体的任何部位”,是指在肩膀、大腿等身体的任何部位。
Yaṃ kiñci chattanti setacchattakilañjacchattapaṇṇacchattesu yaṃ kiñci chattaṃ. Yampi tatthajātakadaṇḍakena kataṃ ekapaṇṇacchattaṃ hoti, tampi chattameva. Yattha katthaci sarīrāvayaveti aṃsaūruādike yattha katthaci sarīrāvayaveti.
第60节 持武器者学处的注释
60. Āvudhapāṇisikkhāpadavaṇṇanā
所有弓类,是指弓、硬弓等各种类型的弓类。弓,是指中间弯曲、形状像扁担的弓类。硬弓,是指杖身圆直的弓类。已套上,是指已插入、已挂上。直至不取,是指直至不用手去拿,或者这就是该读本。那时可以,是指那时可以说法。
Sabbāpi dhanuvikatīti cāpakodaṇḍādibhedā sabbāpi dhanuvikati. Cāpoti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.637) majjhe vaṅkā kājadaṇḍasadisā dhanuvikati. Kodaṇḍoti vaṭṭaladaṇḍā dhanuvikati. Paṭimukkanti pavesitaṃ laggitaṃ. Yāva na gaṇhātīti yāva hatthena na gaṇhāti, ayameva vā pāṭho. Tāva vaṭṭatīti tāva dhammaṃ desetuṃ vaṭṭati.
61-62. 鞋履学处的注释
61-62. Pādukasikkhāpadavaṇṇanā
只是踩着鞋站着的人,说的是仅仅踩在鞋上而站立。“已穿上”说的是穿好之后站着。因此说“以套进去而站立的方式”。
Kevalaṃakkantassāti kevalaṃ pādukaṃ akkamitvā ṭhitassa. Paṭimukkassāti paṭimuñcitvā ṭhitassa. Tenāha ‘‘pavesetvā ṭhānavasenā’’ti.
63. 关于乘坐车乘的学处注释
63. Yānasikkhāpadavaṇṇanā
“乘具前往者”是指:依据经中说的“所谓乘具,就是轿、车、货车、sandhamānikā、肩舆、板舆”(《巴吉帝亚》640, 1187)所说的乘具,乃至只乘于手轿上的人。因此说“即使由两个人”等等。在“轿等”中,“轿”是指上方有像亭阁一样的木板顶盖,或者全部用围栏遮住而制成的一种特别的车,他们称为“轿”;用“等”字来包括车等。
Yānagatassāti ‘‘yānaṃ nāma vayhaṃ, ratho, sakaṭaṃ, sandhamānikā, sivikā, pāṭaṅkī’’ti (pāci. 640, 1187) vuttaṃ yānaṃ upādāya antamaso hatthasaṅghāṭamhi gatassa. Tenāha ‘‘sacepi dvīhi janehī’’tiādi. Vayhādiketi ettha vayhanti upari maṇḍapasadisaṃ padaracchadanaṃ, sabbapāliguṇṭhimaṃ vā chādetvā kataṃ sakaṭavisesaṃ ‘‘vayha’’nti vadanti. Ādisaddena rathādīnaṃ gahaṇaṃ.
75. 水中大便学处的注释
75. Udakeuccārasikkhāpadavaṇṇanā
“杂类”是指混合的方式。“有心”是指,以了知对象的心和了知概念的心,称为有心。由于经文说“缘于不恭敬”,而犯戒完全是以不恭敬的方式进行的,所以这一切纯粹是不善;而且它本身就是过失,故意违犯也仅与忧受相应,因此说“世间过失、不善心、苦受”。其余各条也是同样的道理。
Pakiṇṇakanti vomissakanayaṃ. Sacittakanti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.576) vatthuvijānanacittena, paṇṇattivijānanacittena ca sacittakaṃ. ‘‘Anādariyaṃ paṭiccā’’ti (pāci. 654) vuttattā yasmā anādariyavaseneva āpajjitabbato idaṃ sabbaṃ kevalaṃ akusalameva, tañca pakatiyā vajjaṃ, sañcicca vītikkamanañca domanassikasseva hoti, tasmā ‘‘lokavajjaṃ akusalacittaṃ dukkhavedana’’nti vuttaṃ. Sesesupi eseva nayo.