一、周整着下衣学处注释
1. Parimaṇḍalasikkhāpadavaṇṇanā
“在俗家中”:因为未作特别说明,故说“在园林中与俗家中,一切处皆如此”。“在园林中”是指如侍奉佛陀等时而说。正如以“于此,这些四波罗夷法来至诵出”等语句,在那些地方作了区分,这里也应当以“于此,这些七十五应学法来至诵出”加以区分,为何未作区分?因此说“于此且”等。“于行仪犍度中所说诸行仪”:即客比丘行仪、住处比丘行仪、出行比丘行仪、随喜行仪、食堂行仪、钵食行仪、阿兰若住处行仪、林野住处行仪、温室行仪、厕所行仪、依止师行仪、和尚行仪、同住弟子行仪、学生行仪等。这仅是举例,因为其他篇聚中的诸行仪也应收摄于此。这里的意趣是:凭借这些应学法的含摄,行仪犍度等中所说的诸行仪等亦被收摄。而这些行仪也因应当学习之义而被称为“应学法”。因此,在母论中不像对波罗夷等那样,对应学法作出区分。并非仅仅为了收摄行仪犍度等中的诸行仪,所以说“且为显示行仪与律”。在此也未作区分,应相互引合匹配。在母论中未说“恶作”,但于此如何得知是恶作呢?因此说“若谁”等。
‘‘Antaraghare’’ti visesetvā na vuttattā ‘‘ārāmepi antaragharepi sabbatthā’’ti vuttaṃ. Ārāmepīti buddhūpaṭṭhānādikālaṃ sandhāya vuttaṃ. Yathā ‘‘tatrime cattāro pārājikā dhammā uddesaṃ āgacchantī’’tiādinā tattha tattha paricchedo kato, evametthāpi ‘‘tatrime pañcasattati sekhiyā dhammā uddesaṃ āgacchantī’’ti kasmā paricchedo na katoti āha ‘‘ettha cā’’tiādi. Vattakkhandhake vuttavattānipīti āgantukāvāsikagamikānumodanabhattaggapiṇḍacārikāraññasenāsanajantāgharavaccakuṭiupajjhācariyasaddhivihārikaantevāsikavattāni. Idañca nidassanamattaṃ aññesampi khandhakavattānaṃ ettheva saṅgahassa icchitabbattā. Ayañhettha adhippāyo – sekhiyaggahaṇena cettha vattakkhandhakādīsu (cūḷava. 356 ādayo) āgatavattādīnampi gahaṇaṃ. Tepi hi sikkhitabbaṭṭhena ‘‘sekhiyā’’ti icchitā. Tasmā mātikāyaṃ pārājikādīnaṃ viya sekhiyānaṃ paricchedo na katoti. Na kevalaṃ vattakkhandhakādīsu (cūḷava. 356 ādayo) āgatavattādīnaṃ gahaṇatthamevāti āha ‘‘cārittavinayadassanatthañcā’’ti. Etthāpi paricchedo na katoti ānetvā yojetabbaṃ. Mātikāya ‘‘dukkaṭa’’nti avutte kathaṃ panettha dukkaṭanti veditabbanti āha ‘‘yo panā’’tiādi.
“八指量”:即依常人之手指,为八指长度。若有小腿干瘦,或大腿肌肉粗壮者,为适合其身,垂下超过八指而穿着下衣,也是允许的。
Aṭṭhaṅgulamattanti pakataṅgulena aṭṭhaṅgulamattaṃ. Yo pana sukkhajaṅgho vā mahāpiṇḍikamaṃso vā hoti, tassa sāruppatthāya aṭṭhaṅgulādhikampi otāretvā nivāsetuṃ vaṭṭati.
“边缘”者,即边缘之末端,也就是十分之一的意思。
Pāsantanti pāsassa antaṃ, dasāmūlanti attho.
“我将不周正地着下衣”者,是指并非故意想要“让下衣垂在前方或垂向后方而着”。虽然不知如何周正着下衣者无罪,然而着下衣的行仪仍应善加学习。因为故意不学便是不恭敬,所以又说“然而着下衣的行仪应当学习”。
Aparimaṇḍalaṃ nivāsessāmīti ‘‘purato vā pacchato vā olambetvā nivāsessāmī’’ti evaṃ asañcicca. Kiñcāpi parimaṇḍalaṃ nivāsetuṃ ajānantassa anāpatti, tathāpi nivāsanavattaṃ sādhukaṃ uggahetabbameva. Sañcicca anuggahaṇañhi anādariyaṃ siyāti āha ‘‘apica nivāsanavattaṃ uggahetabba’’nti.
二、第二周整着下衣学处注释
2. Dutiyaparimaṇḍalasikkhāpadavaṇṇanā
“所禁止的俗人披法”者,即小事犍度中所禁止的俗人披法。现在为详细阐明以“诸比丘,不应……”等语概说的义理,故说“于彼”等语。“任何其他披法”是连接。“所以”者:因为白布披法等名为俗人披法,所以如此。“白布”以下即对此的解释。“半护尼干子”者:护持半身者为“半护”,且他们是尼干子,故称半护尼干子。他们上身仅以一件白衣夹于腋下而着,下身虽裸露,也只覆盖半身。“游方者”:指舍弃俗家束缚而成出家之人。“敞开胸膛”:敞开胸部的中央。“星眼之量”:即如同星辰般的眼量。“在园林中或”者:是指侍奉佛陀等时而说。“在俗家中或”者:意谓在这些房舍之间,或者指那名为“俗家村落”之处。
Paṭikkhittaṃgihipārutanti khuddakavatthukhandhake paṭikkhittaṃ gihipārutaṃ. Idāni ‘‘na, bhikkhave’’tiādinā (cūḷava. 280-281) saṅkhepena vuttamatthameva vitthāretvā dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādimāha. Yaṃ kiñci aññathā pārutanti sambandho. Tasmāti yasmā setapaṭapārutādi gihipārutaṃ nāma, tasmā. Setapaṭāti etasseva vivaraṇaṃ. Aḍḍhapālakanigaṇṭhāti aḍḍhaṃ pālentīti aḍḍhapālakā, aḍḍhapālakā ca te nigaṇṭhā cāti aḍḍhapālakanigaṇṭhā. Te hi upari ekameva setavatthaṃ upakacchake pavesetvā paridahanti, heṭṭhā naggāpi aḍḍhameva pālenti. Paribbājakāti gihibandhanaṃ pahāya pabbajjūpagatā. Uraṃ vivaritvāti hadayamajjhaṃ vivaritvā. Akkhitārakāmattanti akkhimattaṃ. Ārāme vāti buddhūpaṭṭhānādikālaṃ sandhāya vuttaṃ. Antaraghare vāti antare gharāni ettha, etassāti vā ‘‘antaraghara’’nti laddhanāme gāme.
三至四、善覆蔽学处注释
3-4. Suppaṭicchannasikkhāpadavaṇṇanā
「善覆蔽」者:指不暴露双肩或胸膛,应在覆蔽之处予以覆蔽,而非覆蔽头部。因此说「解开系结」等。此中,「解开系结」意为解开系于纽扣的结。「于俗家间或」者,指于行乞的村落。即便是仅住一日者的近处,亦得随意前往,更何况已住四五日诸比丘的近处?于《结义注》中如是记载。
Suṭṭhu paṭicchannoti jattumpi urampi avivaritvā paṭicchādetabbaṭṭhāne paṭicchādanena paṭicchanno, na sīsapāruto. Tenāha ‘‘gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā’’tiādi. Tattha gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvāti gaṇṭhikaṃ pāsake paṭimuñcitvā. Antaraghare vāti gocaragāme. Ekadivasampi vāsūpagatassa santikaṃ yathāsukhaṃ gantuṃ vaṭṭati, ko pana vādo catuppañcāhaṃ vāsamadhiṭṭhāya vasitabhikkhūnaṃ santikanti gaṇṭhipade likhitaṃ.
「已至住处者」:谓为夜宿而至者,无论于夜间或日间,袒露身体而坐,皆无犯。
Vāsūpagatassāti rattivāsatthāya upagatassa rattibhāge vā divasabhāge vā kāyaṃ vivaritvā nisīdato anāpatti.
五至六、善摄护学处注释
5-6. Susaṃvutasikkhāpadavaṇṇanā
「善摄护」者,谓善加自制。为显示此处如何名为善摄护,故说「手或……」等。
Susaṃvutoti susaṃyato. Yathā panettha susaṃvuto nāma hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘hatthaṃ vā’’tiādi vuttaṃ.
七至八、垂目学处注释
7-8. Okkhittacakkhusikkhāpadavaṇṇanā
“那么,以何为垂目而行?”为阐明此义,故说“观看一轭量的地面”。因为,已调伏的驾轭良马会注视一轭量——即前方四肘范围的地面;比丘也应以此量注视地面而行。若有人出于不恭敬,边走边东张西望,观看各处、宫殿、楼阁、街道,即犯恶作。“无象马等危险”中,危险即危难义、制伏义、恼害义;象马等即是危险,故称象马等危险;无此,即无象马等灾患之义。正如站立时观察安全之处,行走时亦当如此观察危险有无,于村中受供养时亦应如是。
Kittakena pana okkhittacakkhu hotīti āha ‘‘yugamattaṃ bhūmibhāgaṃ pekkhamāno’’ti. Yugayuttako hi danto ājāneyyo yugamattaṃ pekkhati, purato catuhatthappamāṇaṃ bhūmibhāgaṃ, imināpi ettakaṃ pekkhantena gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca taṃ taṃ disābhāgaṃ pāsādaṃ kūṭāgāraṃ vīthiṃ olokento gacchati, āpatti dukkaṭassa. Hatthiassādiparissayābhāvanti parissayanaṭṭhena, abhibhavanaṭṭhena, viheṭhanaṭṭhena vā parissayo, hatthiassādiyeva parissayo hatthiassādiparissayo, tassābhāvaṃ, hatthiassādi upaddavābhāvanti attho. ‘‘Yathā ca ekasmiṃ ṭhāne ṭhatvā, evaṃ gacchantopi parissayābhāvaṃ oloketuṃ labhatiyeva, tathā gāme pūja’’nti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.582) vadanti.
九至十、掀衣学处注释
9-10. Ukkhittakāyasikkhāpadavaṇṇanā
“从界内木桩开始”:对于有围墙的村庄,即自围墙内侧开始;若无围墙,则从第二掷石处开始。不应如此行走。
Antoindakhīlato paṭṭhāyāti parikkhittassa gāmassa antoummārato paṭṭhāya, aparikkhittassa pana dutiyaleḍḍupātato paṭṭhāya na evaṃ gantabbaṃ.
十一至十二、嬉笑学处注释
11-12. Ujjagghikasikkhāpadavaṇṇanā
“于可笑事中”:此处位格(处格)表目的,即“以可笑事为因”之义。
Hasanīyasmiṃvatthusminti nimittatthe bhummaṃ, hasitabbavatthukāraṇāti attho.
十三至十四、高声学处注释
13-14. Uccasaddasikkhāpadavaṇṇanā
“以何为小声”:为明此义,故说“然而于此”等。“唯闻声”者,唯闻不分明字句之声而已。故说:“如何不能了知?”
Kittāvatā appasaddo hotīti āha ‘‘ayaṃ panetthā’’tiādi. Saddameva suṇātīti aparibyattakkharaṃ saddamattameva suṇāti. Tenāha ‘‘kathaṃ na vavatthapetī’’ti.
十五至二十、摇动身体等学处的解释
15-20. Kāyappacālakādisikkhāpadavaṇṇanā
“使身等正直”者,此句之详释为“使不动、正直而安立”,即应以平正的威仪而行,亦应以平正的威仪而坐。与身体摇动等相应者,为六法。
‘‘Kāyādīni paggahetvā’’ti etasseva vivaraṇaṃ ‘‘niccalāni ujukāni ṭhapetvā’’ti gantabbañceva nisīditabbañcāti samena iriyāpathena gantabbañceva nisīditabbañca. Kāyappacālakādiyuttaṃ chakkaṃ.
二十六、盘腿学处解释
26. Pallatthikasikkhāpadavaṇṇanā
“衣结跏趺坐”者,于此,系带结跏趺坐亦是衣结跏趺坐。
Dussapallatthikāyāti ettha āyogapallatthikāpi dussapallatthikāyeva.
二十七、恭敬受取学处解释
27. Sakkaccapaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā
「现起念」者:并非好像要舍弃一般,而是对钵食现起正念,即怀着「我将取用钵食」之心而现起念。
Satiṃupaṭṭhāpetvāti chaḍḍetukāmo viya ahutvā piṇḍapāte satiṃ upaṭṭhāpetvā, ‘‘piṇḍapātaṃ gaṇhissāmī’’ti satiṃ upaṭṭhāpetvā.
二十八、钵想受取学处解释
28. Pattasaññīpaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā
「成为专注想者」:施与钵食时,不因不恭敬而四处张望,只是对钵起专注想。
Upanibaddhasaññīhutvāti piṇḍapātaṃ dente anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ anoloketvā patte ābhogasaññī hutvā.
二十九、平等羹受取学处解释
29. Samasūpakapaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā
「等量羹」者:指做成带有适量之羹,此为中性词的表述。然而此处不取其字面,仅为显示义理,故说「名为等量羹」等。「一切汤羹与副食的调制品」:即盐汤、蔬菜羹、鱼肉汁味等,一切汤羹与副食的调制品。
Samasūpakanti pamāṇayuttaṃ sūpavantaṃ katvā, bhāvanapuṃsakaniddeso cāyaṃ. Byañjanaṃ pana anādiyitvā atthamattameva dassetuṃ ‘‘samasūpako nāmā’’tiādi vuttaṃ. Sabbāpi sūpeyyabyañjanavikatīti oloṇisākasūpeyyamacchamaṃsarasādikā sabbāpi sūpeyyabyañjanavikati.
三十至三十二、平等满等学处解释
30-32. Samatittikādisikkhāpadavaṇṇanā
“等至边缘”:此为中性词之表述,义为“使成等至边缘”。于其他类似之处,亦应如此理解其义理。“等满”:指钵内口边缘线平满齐等。“等盛”:于此亦同此理。并且,唯指已安立受持的达上限钵,非指其他。故说“达上限钵”等。“堆作”:即已作、已投入、已充满之义。“任何时分食”:指粥、饭、果品、非果品等任何种类的食物。“于任何处”:指钵中任何一处,无论是否达至上限。“堆成塔者”:作如塔状,义为超越达上限钵之内口边缘线而作。此依“时分食等”的方式而说,然依“时分食”的方式,应变化词句,连接为“堆成塔亦可”。以“亦”字显示非堆成塔者亦应许可,于此并无疑惑。“向下落”:从周边因空隙之自性而被移动,向下掉落。“塔果花环等”:于此,置于头顶的塔果,如花环一般,故名塔果花环。以“等”字摄取花花环、苦果花环等,此类不称为堆成塔,因叶等为各别容器。
Samatittikanti bhāvanapuṃsakaniddeso, samatittikaṃ katvāti attho. Evamaññesupi īdisesu ṭhānesu attho daṭṭhabbo. Samapuṇṇanti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.605) pattassa antomukhavaṭṭilekhāsamapuṇṇaṃ. Samabharitanti etthāpi eseva nayo. Tañca kho adhiṭṭhānupagapattasseva, netarassa. Tenāha ‘‘adhiṭṭhānupagapattassā’’tiādi. Racitanti kataṃ, pakkhittaṃ pūritanti attho. Yaṃ kiñci yāvakālikanti yāgubhattaphalāphalādiṃ yaṃ kiñci āmisajātikaṃ. Yattha katthacīti adhiṭṭhānupago vā hotu, anadhiṭṭhānupago vā yattha katthaci patte . Thūpīkatānīti thūpaṃ viya katāni, adhiṭṭhānupagassa pattassa antomukhavaṭṭilekhaṃ atikkamitvā katānīti attho. Idañca ‘‘yāmakālikādīnī’’ti imassa vasena vuttaṃ, ‘‘yāvakālika’’nti imassa pana vasena vacanabyattayaṃ katvā ‘‘thūpīkatampi vaṭṭatī’’ti yojetabbaṃ. Pi-saddena athūpīkatāni vaṭṭantīti ettha kathāva natthīti dasseti. Heṭṭhā orohatīti samantā okāsasabbhāvato cāliyamānaṃ heṭṭhā bhassati . Takkolavaṭaṃsakādayoti ettha matthake ṭhapitatakkolameva vaṭaṃsakasadisattā takkolavaṭaṃsakaṃ. Ādisaddena pupphavaṭaṃsakakaṭukaphalādivaṭaṃsakānaṃ (pāci. aṭṭha. 605) gahaṇaṃ, na taṃ thūpīkataṃ nāma hoti pāṭekkaṃ bhājanattā paṇṇādīnaṃ.
三十三至三十四、次第食学处解释
33-34. Sapadānasikkhāpadavaṇṇanā
“次第”:此处,所谓“施”指断割;离于断割,即是“无间”,意为无有割断。连同无间,即是“次第”,意为远离断割,即说“相续不断”之义。因此说“不于处处设定界限,而相续不断”。
Sapadānanti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.608) ettha dānaṃ vuccati avakhaṇḍanaṃ, apetaṃ dānato apadānaṃ, anavakhaṇḍanti attho, saha apadānena sapadānaṃ, avakhaṇḍanavirahitaṃ, anupaṭipāṭiyāti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘tattha tattha odhiṃ akatvā anupaṭipāṭiyā’’ti.
三十六、以饭遮盖汤菜学处解释
36. Odanappaṭicchādanasikkhāpadavaṇṇanā
“于禁杀时节等”:此处,于诸国王令人击鼓宣告“不得杀害生命”的时节,此即名为“禁杀时节”。“覆藏副食而施”:即把副食覆藏起来再作布施。
Māghātasamayādīsūti ettha yasmiṃ samaye ‘‘pāṇo na hantabbo’’ti rājāno bheriṃ carāpenti, ayaṃ māghātasamayo nāma. Byañjanaṃ paṭicchādetvā dentīti byañjanaṃ channaṃ katvā denti.
三十七、索求羹饭学处解释
37. Sūpodanaviññattisikkhāpadavaṇṇanā
「第十一」者,是关于乞求羹饭。其中,若有人将食物放入口中后生起追悔,想要再吐出,而食物却突然滑入咽喉,这称为「非故意受用」。若有人将已乞求或未乞求的食物放置一处,突然不假思择地取来食用,这称为「失念而食」。
Ekādasameti sūpodanaviññattiyaṃ. Ettha pana yassa mukhe pakkhipitvā vippaṭisāre uppanne puna uggiritukāmassāpi sace sahasā pavisati, ayaṃ asañcicca paribhuñjati nāma. Yo pana viññattampi aviññattampi ekasmiṃ ṭhāne ṭhitaṃ sahasā anupadhāretvā gahetvā bhuñjati, ayaṃ asatiyā bhuñjati nāma.
三十八、嫌责想学处注释
38. Ujjhānasaññīsikkhāpadavaṇṇanā
「以此而嫌责」故为「嫌责」,此指心。以此心为所缘而生起的想,名为「嫌责想」,因此说「具嫌责想」等。「观察者」,即观察他人钵的人。
Ujjhāyati etenāti ujjhānaṃ, cittaṃ, tasmiṃ saññā ujjhānasaññāti āha ‘‘ujjhānasaññī’’tiādi. Olokentassāti paresaṃ pattaṃ olokentassa.
三十九、食团学处注释
39. Kabaḷasikkhāpadavaṇṇanā
由于「孔雀卵极大」的说法,孔雀卵大小的团食也不允许。然而,有些人说:「仅大于孔雀卵者才不许可,并非孔雀卵大小者。」此话不应采纳。「鸡卵极小」于此也是同样的道理。不过,病者制作极小的团食则无罪。
‘‘Mayūraṇḍaṃ atimahanta’’nti vacanato mayūraṇḍappamāṇopi kabaḷo na vaṭṭati. Keci pana ‘‘mayūraṇḍato mahantova na vaṭṭati, na mayūraṇḍappamāṇo’’tipi vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Kukkuṭaṇḍaṃ atikhuddakanti etthāpi eseva nayo, gilānassa pana atikhuddakaṃ kabaḷaṃ karotopi anāpatti.
四十一至四十二、未持往学处注释
41-42. Anāhaṭasikkhāpadavaṇṇanā
“整只手”指全部的手指。此处的“手”一词,应如同“手印”等词一般,理解为手指等部分。这样一来,“全部”的表述便能够成立。否则,因为根本无法将整只手放入口中,“全部”的说法就不能成立。再者,安立于总体的通称也同样适用于其构成部分,因此,甚至不允许将一根手指或手指的一部分放入口中。
Sakalaṃ hatthanti sakalā aṅguliyo. Hatthasaddo cettha tadekadesesu aṅgulīsu daṭṭhabbo ‘‘hatthamuddā’’tiādīsu viya. Evañca katvā sabbaggahaṇaṃ samatthitaṃ hoti. Aññathā sakalaṃ hatthaṃ mukhe pavesetumasakkuṇeyyattā sabbaggahaṇamasamatthitameva siyā. Samudāye pavattassa ca vohārassa avayavepi pavattanato ekaṅgulimpi tato ekadesampi mukhe pakkhipituṃ na vaṭṭati.
43. 含食团学处注释
43. Sakabaḷasikkhāpadavaṇṇanā
Tattakesati 的意思是“适宜”,即当口中尚有烫热的食物时,仍适宜说法。
Tattakesati vaṭṭatīti tattake mukhamhi sati kathetuṃ vaṭṭati.
50-51. 吧唧作声学处注释
50-51. Capucapukārakasikkhāpadavaṇṇanā
“Capucapū”是指这样发声,即发出“capu capū”这样的拟声。“第二十五条也是如此”,以此指明“Surusurukārakaṃ 意为发出‘suru suru’这样的声音”这一层含义。
‘‘Capucapū’’ti evaṃ saddaṃ katvāti ‘‘capu capū’’ti evaṃ anukaraṇasaddaṃ katvā. ‘‘Pañcavīsatimepi eseva nayo’’ti iminā ‘‘surusurukārakanti ‘surū surū’ti evaṃ saddaṃ katvā’’ti imamatthamatidisati.
57. 持伞者学处注释
57. Chattapāṇisikkhāpadavaṇṇanā
“任何伞”指白伞、草席伞、叶伞中的任一种伞。即使是以当地所生的伞柄制成的单叶伞,也属于伞。“于身体任何部分”指于肩、大腿等身体的任何部分。
Yaṃ kiñci chattanti setacchattakilañjacchattapaṇṇacchattesu yaṃ kiñci chattaṃ. Yampi tatthajātakadaṇḍakena kataṃ ekapaṇṇacchattaṃ hoti, tampi chattameva. Yattha katthaci sarīrāvayaveti aṃsaūruādike yattha katthaci sarīrāvayaveti.
60. 持武器者学处注释
60. Āvudhapāṇisikkhāpadavaṇṇanā
“一切弓类”指弓、硬弓等所有种类的弓。“弓”指中间弯曲、形似扁担的弓类。“硬弓”指杖身圆直的弓类。“已套上”指已插入、已挂上。“乃至不取”指只要不用手去拿取,或这就是原文。“那时如法”指那时可以说法。
Sabbāpi dhanuvikatīti cāpakodaṇḍādibhedā sabbāpi dhanuvikati. Cāpoti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.637) majjhe vaṅkā kājadaṇḍasadisā dhanuvikati. Kodaṇḍoti vaṭṭaladaṇḍā dhanuvikati. Paṭimukkanti pavesitaṃ laggitaṃ. Yāva na gaṇhātīti yāva hatthena na gaṇhāti, ayameva vā pāṭho. Tāva vaṭṭatīti tāva dhammaṃ desetuṃ vaṭṭati.
61-62. 鞋履学处注释
61-62. Pādukasikkhāpadavaṇṇanā
“仅踏[鞋]者”指仅踩踏着鞋而站立者。“已穿着者”指已穿好鞋而站立者。因此说“以套入而立的方式”。
Kevalaṃakkantassāti kevalaṃ pādukaṃ akkamitvā ṭhitassa. Paṭimukkassāti paṭimuñcitvā ṭhitassa. Tenāha ‘‘pavesetvā ṭhānavasenā’’ti.
63. 乘具学处注释
63. Yānasikkhāpadavaṇṇanā
Yānagatassa,指经中说“所谓乘具,即轿、车、货车、沙袋、肩舆、板舆”(《波逸提》640, 1187)。凡乘坐这些乘具,乃至仅坐于手轿中者,皆属此类,因此说“即使由二人”等。其中,“轿等”的“轿”,指上方有类似亭阁的板制顶覆,或全部以围栏遮蔽所制成的特殊车辆,称为轿;以“等”字含摄车等。
Yānagatassāti ‘‘yānaṃ nāma vayhaṃ, ratho, sakaṭaṃ, sandhamānikā, sivikā, pāṭaṅkī’’ti (pāci. 640, 1187) vuttaṃ yānaṃ upādāya antamaso hatthasaṅghāṭamhi gatassa. Tenāha ‘‘sacepi dvīhi janehī’’tiādi. Vayhādiketi ettha vayhanti upari maṇḍapasadisaṃ padaracchadanaṃ, sabbapāliguṇṭhimaṃ vā chādetvā kataṃ sakaṭavisesaṃ ‘‘vayha’’nti vadanti. Ādisaddena rathādīnaṃ gahaṇaṃ.
75. 水中大小便学处注释
75. Udakeuccārasikkhāpadavaṇṇanā
“杂类”指混合的方式。“有心”指(《沙拉塔提咖·波逸提》第三,576)以了知事之心与了知制戒之心,名为有心。因为说“缘于不恭敬”,唯依不恭敬而犯,所以这一切纯属不善;并且它本性是过失,故意违犯属于忧受,故说“世间过失、不善心、苦受”。其余诸条也是如此。
Pakiṇṇakanti vomissakanayaṃ. Sacittakanti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.576) vatthuvijānanacittena, paṇṇattivijānanacittena ca sacittakaṃ. ‘‘Anādariyaṃ paṭiccā’’ti (pāci. 654) vuttattā yasmā anādariyavaseneva āpajjitabbato idaṃ sabbaṃ kevalaṃ akusalameva, tañca pakatiyā vajjaṃ, sañcicca vītikkamanañca domanassikasseva hoti, tasmā ‘‘lokavajjaṃ akusalacittaṃ dukkhavedana’’nti vuttaṃ. Sesesupi eseva nayo.
灭诤法注释
Adhikaraṇasamathavaṇṇanā
“数量的限定”是指数目的限定。“诤事”是指在此被诤论之事。何者被诤论?诸止灭法。如何被诤论?依止息的方式。因此,它们依止息的方式而转起,故说“诤事止息”等。“已生之已生”是指已起之已起。虽然就诤事之义而言是一种,但依事的方式则有多类,故用复数“诸诤事”。今为显示其种种差别而详说,故说“争论诤事”等。争论即是诤事,名为争论诤事。对其余的诸条,道理也是如此。“为止灭之义”是指止息的意思。
Gaṇanaparicchedoti saṅkhyāparicchedo. Adhikarīyanti etthāti adhikaraṇāni. Ke adhikarīyanti? Samathā. Kathaṃ adhikarīyanti? Samanavasena. Tasmā te tesaṃ samanavasena pavattantīti āha ‘‘adhikaraṇāni samentī’’tiādi. Uppannānaṃ uppannānanti uṭṭhitānaṃ uṭṭhitānaṃ. Kiñcāpi adhikaraṇaṭṭhena ekavidhaṃ, tathāpi vatthuvasena nānā hotīti ‘‘adhikaraṇāna’’nti bahuvacanaṃ kataṃ. Idāni tassa nānāttaṃ dassetvā vivarituṃ ‘‘vivādādhikaraṇa’’ntiādimāha. Vivādoyeva adhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇaṃ. Esa nayo sesesupi. Samathatthanti samanatthaṃ.
因诤事现前而调伏,故为“现前调伏”。应施予如陀骠摩罗子长老那般具足忆念、证得漏尽者之调伏,为“忆念调伏”。应施予如伽伽比丘那般迷乱、癫狂者之调伏,为“不痴调伏”。以所认可之作为而作羯磨,名为“自认所作”。或者说,对于所承认的犯罪等,作羯磨、作业,以及依“未来应防护”而施予别住等之语业,即称为“自认所作”。在某一作业中,持法语者较多,此即名为“多数决”。因恶性增盛而更行恶者,如优波婆罗比丘那般所应作之羯磨,故为“惩彼过”,此为不脱落复合词。“草覆地”以其犹如以草覆地,故名“草覆地”。譬如粪尿被搅动时,因恶臭而恼害于人;若用草覆盖、妥善遮蔽,则其气味便不恼害。同样地,任何诤事若追溯其根本而止息时,因粗暴性与凶恶性会导致分裂,但以此羯磨止息后,便如粪便为草覆所遮蔽一般,得以善加止息。因此说“因如草覆地,故名草覆地”。
Adhikaraṇassa sammukhā vinayanato sammukhāvinayo. Dabbamallaputtattherasadisassa sativepullappattassa khīṇāsavasseva dātabbo vinayo sativinayo. Sammūḷhassa gaggabhikkhusadisassa ummattakassa dātabbo vinayo amūḷhavinayo. Paṭiññātena karaṇabhūtena karaṇaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. Atha vā paṭiññāte āpannabhāvādike karaṇaṃ kiriyā, ‘‘āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti parivāsadānādivasena ca pavattaṃ vacīkammaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. Yassā kiriyāya dhammavādino bahutarā, esā yebhuyyasikā nāma. Yo pāpussannatāya pāpiyo, puggalo, tassa upavāḷabhikkhusadisassa kattabbato tassapāpiyasikā, aluttasamāsoyaṃ. Tiṇavatthārakasadisattā tiṇavatthārako. Yathā (cūḷava. aṭṭha. 212) hi gūthaṃ vā muttaṃ vā ghaṭṭiyamānaṃ duggandhatāya bādhati, tiṇehi avattharitvā suppaṭicchāditassa panassa gandho na bādhati, evameva yaṃ adhikaraṇaṃ mūlānumūlaṃ gantvā vūpasamiyamānaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvattati, taṃ iminā kammena vūpasantaṃ gūthaṃ viya tiṇavatthārakena paṭicchannaṃ suvūpasantaṃ hoti. Tena vuttaṃ ‘‘tiṇavatthārakasadisattā tiṇavatthārako’’ti.
“于彼”是指于彼七种诤事止灭法中。“以十八事”者,此是特相之说,犹如“若我有病,应施与此药”等。所以,在他们之中,以任一事而争论者,便被说为以十八事而争论。“争论”者,即相反之说。“诽谤”者,即辱骂。“举罪”者,即追究。“二”者,指偷兰遮与恶说二罪。“四羯磨之作”者,指于四羯磨之中,任一羯磨之作。
Tatrāti tesu sattasu adhikaraṇasamathesu. ‘‘Aṭṭhārasahi vatthūhī’’ti lakkhaṇavacanametaṃ ‘‘yadi me byādhikā bhaveyyuṃ, dātabbamidamosadha’’ntiādinā (saṃ. ni. ṭī. 2.3.39-42) viya. Tasmā tesu aññatarena vivadantā aṭṭhārasahi vatthūhi vivadantīti vuccati. Vivādoti vipaccanīkavādo. Upavadanāti akkoso. Codanāti anuyogo. Dveti thullaccayadubbhāsitāpattiyo dve. Catunnaṃ kammānaṃ karaṇanti catunnaṃ kammānaṃ antare yassa kassaci kammassa karaṇaṃ.
如是显示了诸诤事后,现在为说明“此诤事依这些止息法而得止息”,故说“于彼”等语。“在何寺院生起,即于彼处止息”,这是句子的关联。其余诸条也是如此。其中,“在何寺院生起”,是指依“我的钵在这寺院被拿走、衣被拿走”等方式,为钵、衣等利养而生起的争论诤事。“即于彼处止息”,是指就在那座寺院,僧众集会后,以“够了,具寿”劝说有利害关系的双方,仅凭非依经的裁决而止息。然而,若那诤事,寺院僧众不能止息,便另有持律者前来问道:“具寿,在此寺院,布萨或自恣是否已举行?”他们说明那因缘后,那位持律者从犍度与附随中,依经裁断该诤事而止息。如此,也应视为在此处止息。”},{
Evaṃ adhikaraṇāni dassetvā idāni tesu idaṃ adhikaraṇaṃ ettakehi samathehi sammatīti dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Yasmiṃ vihāre uppannaṃ , tasmiṃyeva vā sammatīti sambandho. Evaṃ sesesupi. Tattha yasmiṃ vihāre uppannanti ‘‘yasmiṃ vihāre mayhaṃ iminā patto gahito, cīvaraṃ gahita’’ntiādinā (pari. aṭṭha. 341) nayena pattacīvarādīnaṃ atthāya vivādādhikaraṇaṃ uppannaṃ hoti. Tasmiṃyeva vā sammatīti tasmiṃ vihāreyeva āvāsikehi sannipatitvā ‘‘alaṃ, āvuso’’ti atthapaccatthike saññāpetvā pāḷimuttakavinicchayeneva vūpasamentehi sammati. Sace pana taṃ adhikaraṇaṃ nevāsikā vūpasametuṃ na sakkonti, athañño vinayadharo āgantvā ‘‘kiṃ, āvuso, imasmiṃ vihāre uposatho vā pavāraṇā vā ṭhitā’’ti pucchati, tehi ca tasmiṃ kāraṇe kathite taṃ adhikaraṇaṃ khandhakato ca parivārato ca suttena vinicchinitvā vūpasameti. Evampi etasmiṃyeva sammatīti daṭṭhabbaṃ.
「在别处止息,前往途中或止息」者,谓他们前往时,于中途或止息:「我等不住于此之判决,此人不善于律,在某村有持律长老住,往彼处后将判决」,如是前往者,于中途或观察因缘,彼此相劝,或由其他比丘令他们思择而止息。然而,非由彼此相劝或同类比丘之思择而止息,而是相向而来之一持律者见之,问:「诸具寿,往何处?」答曰:「以此因缘往某村」,言:「足矣,具寿,何必往彼处?」即于彼处以法与律止息彼诤事。如是亦名于中途止息。
Aññattha vūpasametuṃ gacchantānaṃ antarāmagge vā sammatīti ‘‘na mayaṃ etassa vinicchaye tiṭṭhāma, nāyaṃ vinaye kusalo, amukasmiṃ nāma gāme vinayadharā therā vasanti, tattha gantvā vinicchinissāmā’’ti gacchantānaṃ antarāmagge vā kāraṇaṃ sallakkhetvā aññamaññaṃ saññāpentehi, aññehi vā te bhikkhū nijjhāpentehi sammati. Na heva kho pana aññamaññasaññattiyā vā sabhāgabhikkhunijjhāpanena vā vūpasantaṃ hoti, apica kho paṭipathaṃ āgacchanto eko vinayadharo disvā ‘‘katthāvuso, gacchathā’’ti pucchitvā ‘‘amukaṃ nāma gāmaṃ iminā nāma karaṇenā’’ti vutte ‘‘alaṃ, āvuso, kiṃ tattha gatenā’’ti tattheva dhammena vinayena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasameti. Evampi antarāmagge vūpasammati nāma.
「往彼处后,由僧团委托,在彼处由僧团」者,若虽被言:「足矣,具寿,何必往彼处?」仍不受持律者之言,言:「我等往彼处后将得判决」,往彼处后,将诤事委托于同类比丘僧团,在彼处由僧团言:「足矣,具寿,僧团集会名为重」,即坐于彼处判决而止息。然而,非由同类比丘之劝告而止息,而是集合僧团后,于僧团中告知,持律者于僧团中止息。如是亦名在彼处由僧团判决而止息。
Yattha gantvā saṅghassa niyyātitaṃ, tattha saṅghena vāti sace pana ‘‘alaṃ, āvuso, kiṃ tattha gatenā’’ti vuccamānāpi ‘‘mayaṃ tattheva gantvā vinicchayaṃ pāpessāmā’’ti (pari. aṭṭha. 341) vinayadharassa vacanaṃ anādiyitvā yattha gantvā sabhāgabhikkhusaṅghassa adhikaraṇaṃ niyyātitaṃ, tattha saṅghena ‘‘alaṃ, āvuso, saṅghasannipātaṃ nāma garuka’’nti tattheva nisīditvā vinicchitaṃ sammati. Na heva kho pana sabhāgabhikkhūnaṃ saññattiyā vūpasantaṃ hoti, apica kho saṅghaṃ sannipātetvā ārocitaṃ saṅghamajjhe vinayadharā vūpasamenti. Evampi tattha saṅghena vinicchitaṃ sammati nāma.
“或由征询同意之人判决”:即由白二甘马语所认可之人,或另行就座,或在彼众中告令“他人不应说任何事”之后所作出的判决。此即是如上所说的四种现前。
Ubbāhikāyasammatapuggalehi vā vinicchitanti apaloketvā vā khandhake vuttāya vā ñattidutiyakammavācāya sammatehi puggalehi visuṃ vā nisīditvā, tassāyeva vā parisāya ‘‘aññena na kiñci kathetabba’’nti (cūḷava. aṭṭha. 231) sāvetvā vinicchitaṃ. Ayanti ayaṃ yathāvuttā catubbidhā sammukhatā.
“作者僧团”:为平息而集合的作者僧团。“依僧团和合而现前”:即“凡应行羯磨的比丘皆已到场,应给与欲者的欲已持来,现前者不反对”,如是以僧团和合而现前,由此表明仅主要行者的现前,不得名为僧团现前。“真实性”:如实性,此处“法”一词即为真实的同义词,如于“说法者”等处。“律”:以此调伏,世尊为平息他们诤事所制的规定,律的现前即是律现前。因此说:“如彼……乃至……律现前”。“由何”:由谁。“于义反对方”:于名为“诤事”的义中,指反对方。僧团现前因由征询同意之人平息而失坏。
Kārakasaṅghassāti vūpasametuṃ sannipatitassa kārakasaṅghassa. Saṅghasāmaggivasena sammukhībhāvoti ‘‘yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosantī’’ti (cūḷava. 228) evaṃ vuttasaṅghasāmaggivasena sammukhībhāvo, etena yathā tathā padhānakārakapuggalānaṃ sammukhatāmattaṃ saṅghasammukhatā nāma na hotīti dasseti. Bhūtatāti tacchatā. Saccapariyāyo hi idha dhammasaddo ‘‘dhammavādī’’tiādīsu (dī. ni. 1.9, 194) viya. Vineti etenāti vinayo, tassa tassa adhikaraṇassa vūpasamanāya bhagavatā vuttavidhi, tassa vinayassa sammukhatā vinayasammukhatā. Tenāha ‘‘yathā taṃ…pe… vinayasammukhatā’’ti. Yenāti yena puggalena. Atthapaccatthikānanti (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.228) vivādavatthusaṅkhāte atthe paccatthikānaṃ. Saṅghasammukhatā parihāyati sammatapuggaleheva vūpasamanato.
“那”:即争论诤事。“具足五支”:即“不因贪欲而行,不因瞋恚而行,不因愚痴而行,不因怖畏而行,知所取与未取”,如是具足五支。“于隐覆、显露、耳语三种取筹中”:“诸比丘,我允许依那些比丘之劝而取三种筹:隐覆筹、显露筹、耳语筹”,即如止灭犍度中所说的三种取筹中。“取筹后”:在如法说者与非法说者的筹上安立标记相,状如衣束,依止灭犍度所说之法而令取。如是于彼处所说:
Nanti vivādādhikaraṇaṃ. Pañcaṅgasamannāgatanti (cūḷava. 234) ‘‘na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati, gahitāgahitaṃ jānātī’’ti vuttehi pañcahaṅgehi samannāgataṃ. Gūḷhakavivaṭakasakaṇṇajappakesu tīsu salākaggāhesūti ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tesaṃ bhikkhūnaṃ saññattiyā tayo salākaggāhake gūḷhakaṃ, vivaṭakaṃ, sakaṇṇajappaka’’nti (cūḷava. 235) samathakkhandhake vuttesu tīsu salākaggāhesu. Salākaṃ gāhetvāti dhammavādīnañca adhammavādīnañca salākāyo nimittasaññaṃ āropetvā cīvarabhoge katvā samathakkhandhake vuttanayena gāhāpetvā. Evañhi tattha vuttaṃ –
诸比丘,何为秘密取筹?那位负责取筹的比丘将筹做成有记、无记两类,然后逐一到每位比丘前,对他这样说:‘这是持此见者的筹,这是持彼见者的筹,你欲取哪一支,便取哪一支。’取筹后,应对他说:‘不要给任何人看。’若知道‘非法说者占多数’,则应撤回,并说‘取得不好’。若知道‘法说者占多数’,则应宣布‘取得好’。诸比丘,这就是秘密取筹。
‘‘Kathañca, bhikkhave, gūḷhako salākaggāho hoti? Tena salākaggāhāpakena bhikkhunā salākāyo vaṇṇāvaṇṇāyo katvā ekameko bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo ‘ayaṃ evaṃvādissa salākā, ayaṃ evaṃvādissa salākā, yaṃ icchasi, taṃ gaṇhāhī’ti. Gahite vattabbo ‘mā ca kassaci dassehī’ti. Sace jānāti ‘adhammavādī bahutarā’ti, ‘duggaho’ti paccukkaḍḍhitabbaṃ. Sace jānāti ‘dhammavādī bahutarā’ti , ‘suggaho’ti sāvetabbaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, gūḷhako salākaggāho hoti.
诸比丘,何为公开取筹?若知道‘法说者占多数’,即应以公开、无遮的方式让人取筹。诸比丘,这就是公开取筹。
‘‘Kathañca, bhikkhave, vivaṭako salākaggāho hoti? Sace jānāti ‘dhammavādī bahutarā’ti, vissaṭṭheneva vivaṭena gāhetabbo. Evaṃ kho, bhikkhave, vivaṭako salākaggāho hoti.
诸比丘,何为耳语取筹?那位负责取筹的比丘应在每一位比丘耳边低语告知:‘这是持此见者的筹,这是持彼见者的筹,你欲取哪一支,便取哪一支。’取筹后,应对他说:‘不要告诉任何人。’若知道‘非法说者占多数’,则应撤回,并说‘取得不好’。若知道‘法说者占多数’,则应宣布‘取得好’。诸比丘,这就是耳语取筹。
‘‘Kathañca, bhikkhave, sakaṇṇajappako salākaggāho hoti? Tena salākaggāhāpakena bhikkhunā ekamekassa bhikkhuno upakaṇṇake ārocetabbaṃ ‘ayaṃ evaṃvādissa salākā, ayaṃ evavādissa salākā, yaṃ icchasi, taṃ gaṇhāhī’ti. Gahite vattabbo ‘mā ca kassaci ārocehī’ti. Sace jānāti ‘adhammavādī bahutarā’ti, ‘duggaho’ti paccukkaḍḍhitabbaṃ. Sace jānāti ‘dhammavādī bahutarā’ti, ‘suggaho’ti sāvetabbaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, sakaṇṇajappako salākaggāho hotī’’ti.
对此应知:若众会中无惭愧者居多,应行秘密筹;若有惭愧者居多,应行公开筹;若愚痴者居多,应行耳语筹。‘法说者占多数’是说,法说者即便只多出一人,更不必说多出二人、三人。
Ettha ca alajjussannāya (cūḷava. aṭṭha. 235) parisāya gūḷhako salākaggāho kātabbo, lajjussannāya vivaṭako, bālussannāya sakaṇṇajappakoti veditabbo. Dhammavādīnaṃ yebhuyyatāyāti dhammavādīnaṃ ekenapi adhikatāya, ko pana vādo dvīhi tīhi.
‘以四种灭诤而止息’是就总括而言,但在此处,应知仅以两种便得止息。‘如是决断’的意思是:如果无犯,则令双方忏悔;如有犯,则指出其罪后依定罪方式决断。至于出罪仪轨,将在随后‘罪诤灭诤’的部分出现。‘非沙门所应,非沙门所行’:这是沙门所不应为的,当他有违犯、越轨之时。
‘‘Catūhi samathehi sammatī’’ti idaṃ sabbasaṅgāhakavasena vuttaṃ, tattha pana dvīhi eva vūpasamanaṃ daṭṭhabbaṃ. Evaṃ vinicchitanti sace āpatti natthi, ubho khamāpetvā, atha atthi, āpattiṃ dassetvā ropanavasena vinicchitaṃ. Paṭikammaṃ pana āpattādhikaraṇasamathe parato āgamissatīti. Na samaṇasāruppaṃ assāmaṇakaṃ, samaṇehi akattabbaṃ, tasmiṃ. Ajjhācāre vītikkame sati.
‘以波罗夷边际’:指以恶作或偷兰遮。在淫欲法上,波罗夷边际即是恶作;在不与取等罪上,则是偷兰遮。‘覆藏’:这是对覆藏者而言。‘将断根’:是说将不犯波罗夷,成为持戒者。‘正行已’:圆满履行应尽之义务后。‘将得接纳’:将得羯磨的解除。
Pārājikasāmantenavāti dukkaṭena vā thullaccayena vā. Methunadhamme hi pārājikasāmantā nāma dukkaṭaṃ hoti, adinnādānādīsu thullaccayaṃ. Paṭicaratoti paṭicchādentassa. Acchinnamūlo bhavissatīti pārājikaṃ anāpanno bhavissati, sīlavā bhavissatīti vuttaṃ hoti. Sammā vattitvāti vattaṃ pūretvā. Osāraṇaṃ labhissatīti kammappaṭippassaddhiṃ labhissati.
“彼”:指罪之争论。并非仅以现前调伏便能止息,若不藉由承认或如理容忍,则不得止息之故。而“承认”一词,是令文义连贯的关联语。
Tassāti āpattādhikaraṇassa. Sammukhāvinayeneva vūpasamo natthi paṭiññāya, tathārūpāya khantiyā vā vinā avūpasamanato. Yā pana paṭiññāti sambandho.
“在此”:指于罪过的发露中。“应”:必定之意。“因粗恶性与凶暴性”:即因粗恶的状态与凶暴的状态。“重罪”:指波罗夷与桑喀地谢沙。“与在家人相关”:指在家人以卑劣的辱骂、贬损及如法的告发方式所犯下的罪。
Etthāti āpattidesanāyaṃ. Siyāti avassaṃ. Kakkhaḷattāya vāḷattāyāti kakkhaḷabhāvāya ceva vāḷabhāvāya ca. Thullavajjanti pārājikañceva saṅghādisesañca. Gihippaṭisaṃyuttanti gihīnaṃ hīnena khuṃsanavambhanadhammikappaṭissavesu āpannaṃ āpattiṃ.
“如其相应”:即如前所述的“以两种止息、三种、四种、一种”等方式,依照其相应的理趣。“在此”:指在此灭诤的章节中。“决断方法”:仅指决断方法的大要。因此才说“然而广说”等语。“其”:指广说的内容。“在《善见》中所说”:即在名为《善见》的律注释书中所说。因此,应以彼处所述之方式了知,这便是其中意趣。
Yathānurūpanti ‘‘dvīhi samathehi, tīhi, catūhi, ekenā’’ti evaṃ vuttanayeneva yathānurūpaṃ. Etthāti imasmiṃ samathādhikāre. Vinicchayanayoti vinicchayanayamattaṃ. Tenāha ‘‘vitthāro panā’’tiādi. Assāti vitthārassa. Samantapāsādikāyaṃ vuttoti samantapāsādikāya nāma vinayaṭṭhakathāyaṃ vutto. Tasmā tattha vuttanayeneva veditabboti adhippāyo.
「如是多」者:此即是极量,无有过于此者。
Ettakanti etaṃparamaṃ, na ito bhiyyo.