第七 应当学篇
7. Sekhiyakaṇḍaṃ
圆整品解说
1. Parimaṇḍalavaggavaṇṇanā
576在众学处中,因为行仪犍度(《小品》第356条等)里所说的行仪规定也属于应当修学的内容,所以它们本身就是学处。因此,这里不像波罗夷等那样在巴利原文中划分段落。为了展示行持的方式,没有说“若有比丘垂着下衣,犯恶作”,而是在每一条都加上“应当修学”。不过在词句分析里,既然说了“犯恶作”,就应当知道:一切不恭敬的行为都犯恶作。
576. Sekhiyesu yasmā vattakkhandhake (cūḷava. 356 ādayo) vuttavattānipi sikkhitabbattā sekhiyāneva, tasmā pārājikādīsu viyettha pāḷiyaṃ paricchedo na kato. Cārittanayadassanatthañca ‘‘yo pana bhikkhu olambento nivāseyya, dukkaṭa’’nti avatvā ‘‘sikkhā karaṇīyā’’ti sabbattha pāḷi āropitā. Padabhājane pana ‘‘āpatti dukkaṭassā’’ti vuttattā sabbattha anādariyakaraṇe dukkaṭaṃ veditabbaṃ.
“八指宽”这个说法里,“宽”这个词其实也包含了比这稍多一点或稍少一点的情况。正因为这样,对坐着的人,才说“四指宽”。不能死板地规定坐着就是四指、站着就是八指,因为多少都有可能。所以应该这样理解:以八指为基准,凡是穿得合身得体的,都是指把下衣穿得整齐周正。也正因如此,后面才会说“若有比丘小腿干瘦”等等。《库伦达》注中说“不知者无犯”,这是就连恭敬学习的人,在不知情的情况下也包括在内。但即便如此,还是应当不间断地学习穿下衣、披上衣的威仪;没学过,就是不恭敬。由于“周正”这个要求已经涵盖在内,把下衣提起来穿的做法也是被禁止的,所以说“提起或放下”。
Aṭṭhaṅgulamattanti matta-saddena tato kiñci adhikaṃ, ūnampi saṅgaṇhāti. Teneva nisinnassa caturaṅgulamattampi vuttaṃ. Na hi nisinnassa caturaṅgulappamāṇaṃ, ṭhitassa aṭṭhaṅgulamevāti sakkā niyametuṃ ūnādhikattasambhavato. Tasmā yathā sāruppaṃ hoti evaṃ aṭṭhaṅgulānusārena nivāsanaññeva adhippetanti gahetabbaṃ. Teneva vakkhati ‘‘yo pana bhikkhu sukkhajaṅgho vā’’tiādi. Kurundiyaṃ ‘‘ajānantassa anāpattī’’ti ādaraṃ katvā uggaṇhantassāpi ajānanaṃ sandhāya vuttaṃ. Tenāpi nirantaraṃ nivāsanapārupanavattaṃ sikkhitabbaṃ, asikkhito anādariyameva. Parimaṇḍalaggahaṇena ukkhipitvā nivāsanampi paṭikkhittanti āha ‘‘ukkhipitvā vā otāretvā vā’’ti.
“有心”是指以了知所缘的心而有心。不过,《义显论》中依据伍波帝萨长老的说法,取“世间过失”之义,说“以了知所缘的心和了知施设的心为有心”(《义显论注·应学法品》第3卷第576节)。在那里,了知所缘不应单独另说,因为了知施设已经含摄了了知所缘——凡是了知“此人这样违犯此所缘”的人,就称为了知施设。而在伍波帝萨长老的说法中,这里认为:不知施设、只知道不圆整穿着下衣等所缘的人,因为没有违犯施设的不恭敬,所以在一切应学法处都无犯——但这并不合理。因为《憍赏弥犍度》(《大品》第451条等)中,对于在厕所里留下余水的人,即使没有了知施设,也说了有犯。那里确实说道:“那时,某位比丘犯了罪……后来,他对那罪生起了无罪之见”等等(《大品》第451条)。其注疏也说:“‘你不知道这里有罪吗?’——‘是的,我不知道。’——‘贤友,这里有罪吗?’——‘如果有,我会忏悔。’——‘贤友,如果是无意、失念而做的,那就无罪。’他对那罪生起了无罪之见”(《大品注疏》第451条),又说“说非法者,就是随顺被举罪者中的某一人”(《大品注疏》第457至458条)。因为篇集行仪属于应学法处,所以那里所说的方式对这些学处也适用,这里所说的方式对那里也同样适用。正因如此,这里所说的“无意、失念而做,则无罪”这一犯罪判定方式,在那里也显示了。所以,应站在福沙天长老的说法上:一切应学法处都是以了知所缘的心为有心,而不是以了知施设的心为有心。“为了贪多而以饭覆羹菜”和“起嫌责想”这两个学处是世间过失,属于不善心;其余的是施设过失,属于三种心、三种受——这样取解才更为恰当。正因如此,这里对“无意”等的解释,是以“我将前后垂挂而穿着”等不了知所缘的方式来说明无犯,而不是以了知施设的心来说明。
Sacittakanti vatthuvijānanacittena sacittakaṃ. Sāratthadīpaniyaṃ pana upatissattheravādanayena lokavajjattaṃ gahetvā ‘‘vatthuvijānanacittena, paṇṇattivijānanacittena ca sacittaka’’nti (sārattha. ṭī. sekhiyakaṇḍa 3.576) vuttaṃ. Tattha ca vatthuvijānanaṃ visuṃ na vattabbaṃ. Paṇṇattivijānanena tassāpi antogadhabhāvato idaṃ vatthuṃ evaṃ vītikkamantassa āpattīti vijānanto hi paṇṇattiṃ vijānātīti vuccati. Upatissattheravāde cettha paṇṇattiṃ ajānitvā aparimaṇḍalanivāsanādivatthumeva jānantassa paṇṇattivītikkamānādariyābhāvā sabbasekhiyesu anāpatti eva abhimatā, tañca na yuttaṃ kosambakkhandhake (mahāva. 451 ādayo) vaccakuṭiyaṃ udakāvasesaṃ ṭhapentassa paṇṇattivijānanābhāvepi āpattiyā vuttattā. Vuttañhi tattha ‘‘tena kho pana samayena aññataro bhikkhu āpattiṃ āpanno hoti …pe… so aparena samayena tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi hotī’’tiādi (mahāva. 451). Aṭṭhakathāyañcassa ‘‘tvaṃ ettha āpattibhāvaṃ na jānāsīti, āma na jānāmīti. Hotu āvuso, ettha āpattīti, sace hoti, desessāmīti. Sace pana te, āvuso, asañcicca asatiyā kataṃ, natthi āpattīti. So tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi ahosī’’ti (mahāva. aṭṭha. 451) vuttaṃ, tathā ‘‘adhammavādīti ukkhittānuvattakesu aññataro’’ti (mahāva. aṭṭha. 457-458) ca vuttaṃ. Khandhakavattānañhi sekhiyattā tattha vutto nayo imesaṃ, idha vutto ca tesaṃ sādhāraṇova hotīti. Teneva ‘‘asañcicca asatiyā kataṃ, natthi āpattī’’ti evaṃ idha vutto āpattinayo tatthāpi dassito. Tasmā phussadevattheravāde eva ṭhatvā vatthuvijānanacitteneva sabbasekhiyāni sacittakāni, na paṇṇattivijānanacittena. Bhiyyokamyatāyasūpabyañjanapaṭicchādanaujjhānasaññīti dve sikkhāpadāni lokavajjāni akusalacittāni, sesāni paṇṇattivajjāni, ticittāni, tivedanāni cāti gahaṇameva yuttataraṃ dissati. Tenevettha ‘‘asañciccāti purato vā pacchato vā olambetvā nivāsessāmīti evaṃ asañciccā’’tiādinā vatthuajānanavaseneva anāpattivaṇṇanā katā, na paṇṇattivijānanacittavasena.
另外,用“凡属于有心这一类,心只是不善,那就是世间过失”(《疑惑度脱注·第一波罗夷释》)这句话所表达的特征,也能成立这个意思。这里说“属于有心这一类”,只是就了知对象的心来说的。否则,如果就了知概念施设的心来说,那么一切学处中属于有心这一类的心都一定是不善,这样一来就会导致全都是世间过失,而不会只是施设过失;而且这句话也会变得没有意义,因为这样一来就没有任何学处需要靠这句话来排除。再者,在应学法处里,就了知对象的心而言,属于有心这一类的心并不像杀生等那样一定是不善,所以不会因此导致世间过失。“由于不恭敬”这句巴利文,是就知道了对象、以三种心违犯就是不恭敬来说的,不能理解成了知施设、只以不善心违犯。否则,篇集的巴利原文和注疏就会前后矛盾——这是我们的主张。应当从上下文中探求这里的意趣,使它不矛盾。这里有三个要素:不恭敬、没有无罪的理由、不圆整地穿着下衣。这里如此,一切处也都如此。唯一的差别只是:各处按照所说的对立面,第三要素的搭配方式不同。
Apica ‘‘yassa sacittakapakkhe cittaṃ akusalameva hoti, taṃ lokavajja’’nti (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā) iminā lakkhaṇavacanenāpi cetaṃ sijjhati. Vatthuvijānanacittavaseneva hettha ‘‘sacittakapakkhe’’ti vuttaṃ. Itarathā paṇṇattivijānanacittavasena sabbasikkhāpadānampi sacittakapakkhe cittassa akusalattaniyamena lokavajjattappasaṅgato paṇṇattivajjameva na siyā, idañca vacanaṃ niratthakaṃ siyā iminā vacanena nivattetabbassa sikkhāpadassa abhāvā. Na ca sekhiyesu vatthuvijānanacittena sacittakapakkhe cittaṃ pāṇātipātādīsu viya akusalamevāti niyamo atthi, yenettha lokavajjatā pasajjeyya, ‘‘anādariyaṃ paṭiccā’’ti cetaṃ pāḷivacanaṃ vatthuṃ jānitvā tīhi cittehi vītikkamameva anādariyaṃ katvā vuttaṃ, na paṇṇattiṃ jānitvā akusalacitteneva vītikkamanti gahetabbaṃ. Aññathā khandhakapāḷiyā, aṭṭhakathāyañca pubbāparañca virujjhanatoti amhākaṃ khanti. Yathā vā na virujjhati, tathā ettha adhippāyo gavesitabbo. Anādariyaṃ, anāpattikāraṇābhāvo , aparimaṇḍalanivāsananti imānettha tīṇi aṅgāni. Yathā cettha, evaṃ sabbattha. Kevalaṃ tattha tattha vuttapaṭipakkhakaraṇavasena tatiyaṅgayojanameva viseso.
577在第二项等中,“穿着在家人的衣服”,是指披着白色布料等。“即使在精舍里”,这是针对僧众集会、礼敬佛陀等时候说的。
577. Dutiyādīsu gihipārutanti setapaṭapārutādi. Vihārepīti saṅghasannipātabuddhupaṭṭhānādikālaṃ sandhāya vuttaṃ.
578“系好纽扣”等,是说明遮蔽的方法。由于说到“遮住颈部”等,故意不遮住颈部和手腕的人,犯戒。这里也因为与“圆整”学处共通,所以应当从膝盖以下留出大约四指宽,不让衣边垂下,圆整地披好。
578.Gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvātiādi paṭicchādanavidhidassanaṃ. Gīvaṃ paṭicchādetvātiādinā vuttattā sañcicca gīvaṃ, maṇibandhanañca appaṭicchādentassa āpatti. Etthāpi parimaṇḍalasikkhāpadassa sādhāraṇattā jāṇumaṇḍalato heṭṭhā caturaṅgulamattaṃ otāretvā anolambetvā parimaṇḍalameva pārupitabbaṃ.
579“敞开衣而坐”,这是针对在精舍里那样偏袒一肩的情况说的。因为原文说的是“为住而前往者”,所以如果不是为了住,而是为了说法、诵护卫经等目的,即使坐很久,也应当圆满履行在俗家中的一切行仪后再坐。另外,在与坐有关的学处中,因为说到“为住而前往者”不犯,所以为住而前往俗家的人,也应当不破坏善加覆盖等一切行仪而前往。因为原文说的是“为住而前往者”,而不是说“正在前往者”。不过有些人说:“每个人第一次去,把住处确定下来之后,其他人就可以随意去了。”另一些人则说:“屋主说‘只要你们住着,这房子就给你们’,这样布施之后,其他人即使不是为了住,也可以像在园林中一样随意前往和坐下。”这些说法全都不应采纳,因为没有这样的说法,不具备布施的特征,而且仅凭那样并不算作精舍。即使有人说“只要你们坐着,这房子就给你们”而布施,那也只是暂时给予,因为布施的特征就是舍弃物品。
579.Vivaritvā nisīdatoti vihāre viya ekaṃsapārupanaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Vāsatthāya upagatassā’’ti vuttattā vāsādhippāyaṃ vinā dhammadesanaparittabhaṇanādiatthāya sucirampi nisīdantena sabbaṃ antaragharavattaṃ pūrenteneva nisīditabbaṃ. Nisīdanapaṭisaṃyuttesu eva ca sikkhāpadesu ‘‘vāsūpagatassā’’ti anāpattiyā vuttattā vāsatthāya antaragharaṃ upagacchantenāpi suppaṭicchannatādisabbaṃ akopenteneva gantabbaṃ. ‘‘Vāsūpagatassā’’ti hi vuttaṃ, na pana upagacchamānassāti. Keci pana ‘‘ekekasmiṃ paṭhamaṃ gantvā vāsapariggahe kate tato aññehi yathāsukhaṃ gantuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. Apare pana ‘‘gehassāmikehi ‘yāva tumhe nivasissatha, tāva tumhākaṃ imaṃ gehaṃ demī’ti dinne aññehi avāsādhippāyehi antarārāme viya yathāsukhaṃ gantuṃ, nisīdituñca vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ sabbaṃ na gahetabbaṃ tathāvacanābhāvā, dānalakkhaṇābhāvā, tāvattakena vihārasaṅkhyānupagamanato ca. ‘‘Yāva nisīdissatha, tāva tumhākaṃ imaṃ gehaṃ demī’’ti dentopi hi tāvakālikameva deti vatthupariccāgalakkhaṇattā dānassa.
582“四手肘量”这句话,是就木匠的手肘来说的,他们这样主张。
582.Catuhatthappamāṇanti vaḍḍhakīhatthaṃ sandhāya vuttanti vadanti.
584“把衣提起”这句话,是针对从腰部以上露出身体、提起腰带等而说的,因为在托钵乞食时,只允许拿钵等物。正因如此,才说“但坐下时滤水囊”等。因为坐下时,从挂在肩上的钵袋等处取出滤水囊,腰部以上也会露出来,意思是说不应该这样露着取出来。坐在座位上时,也应该稍微提起披着的衣,不应该让僧伽梨掀离小腿就坐下。然而,在这个学处中,因为说了“已进入住处者”,而在与坐有关的第六、第八学处中没有说,所以已进入住处者也应该善加守护、垂目而坐。正因如此,《论母》注释中也没有说这两者的差别,只在这里说“但已进入住处者无犯”。
584.Ukkhittacīvarohutvāti kaṭito uddhaṃ kāyabandhanādidassanavasenevukkhipanaṃ sandhāya vuttaṃ piṇḍāya carato pattaggahaṇādimattassa anuññātattā. Teneva ‘‘nisinnakāle pana dhamakaraṇa’’ntiādi vuttaṃ. Nisinnakāle hi khandhe laggapattatthavikādito dhamakaraṇaṃ nīharantassa kaṭito uddhampi dissati, tathā adassetvā nīharitabbanti adhippāyo. Āsane nisīdantassāpi ca pārupitacīvaraṃ kiñci ukkhipitvā saṅghāṭiṃ jaṅghapiṇḍehi anukkhipitvāva nisīditabbaṃ. Imasmiññeva pana sikkhāpade ‘‘vāsūpagatassā’’ti vuttattā nisīdanapaṭisaṃyuttesu chaṭṭhaaṭṭhamesu avuttattā vāsūpagatenāpi susaṃvutena okkhittacakkhunāva nisīditabbaṃ. Teneva mātikāṭṭhakathāyampi tesaṃ visesaṃ avatvā idheva ‘‘vāsūpagatassa pana anāpattī’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. ukkhittakasikkhāpadavaṇṇanā) vuttā.
第二品 大笑品 解说
2. Ujjagghikavaggavaṇṇanā
586在第二品等关于大笑、低声的学处里,即使涉及坐具,也没有说到暂住者无犯;只在摇身等学处里才说到。然而在一些巴利文本中,由于省略而使人混淆,不能很好地理解。应当看到,在俗家说法或诵巴帝摩卡时,即使大声到让会众都能听见,也是无犯的,因为阿难长老、玛欣德长老等就是这样行持的。
586. Dutiyavaggādiujjagghikaappasaddesu nisīdanapaṭisaṃyuttesupi vāsūpagatassa anāpatti na vuttā, kāyappacālakādīsu eva pana vuttā. Pāḷipotthakesu panetaṃ kesuci peyyālena byāmohitattā na suṭṭhu viññāyati. Yattha ca antaraghare dhammaṃ vā desentassa, pātimokkhaṃ vā uddisantassa mahāsaddena yāvaparisasāvanepi anāpatti evāti daṭṭhabbaṃ tathā ānandattheramahindattherādīhi ācaritattā.
第3品 叉腰品解说
3. Khambhakatavaggavaṇṇanā
603他对钵有取想,所以叫“对钵有想”。为了说明这个意思,才说“对钵作想”。
603. Patte gahaṇasaññā assa atthīti pattasaññīti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘patte saññaṃ katvā’’ti vuttaṃ.
604“Oloṇī”是某种副食的变式。有些人说,是指酸粥、酸豆之类的汁液。“肉汁等”里的“等”字,则把其余一切副食的变式都包括进去了。
604.Oloṇīti ekā byañjanavikati. Kañjikatakkādirasoti keci. Maṃsarasādīnīti ādi-saddena avasesā sabbāpi byañjanavikati saṅgahitā.
605“平满”,是指整理得平整圆满。“从下面漏下”,是因为周围有空隙,用手弄平时,就会从底下漏出去。放在钵面上的饼,因为摆成环状的形态,所以叫“饼环”。不过,有些人说:“拿起钵之后,把堆起来的团食整理平满,在接受布施的当下就犯戒;但如果钵已经在手里,接受布施时,即使堆起来也可以取用。”这种说法不应采纳,因为“平满”这个词是中性的,只是笼统地这样说而已。
605.Samabharitanti racitaṃ. Heṭṭhā orohatīti samantā okāsasambhavato hatthena samaṃ kariyamānaṃ heṭṭhā bhassati. Pattamatthake ṭhapitāni pūvāni eva vaṭaṃsakākārena ṭhapitattā ‘‘pūvavaṭaṃsaka’’nti vuttāni. Keci pana ‘‘pattaṃ gahetvā thūpīkataṃ piṇḍapātaṃ racitvā diyyamānameva gaṇhato āpatti, hatthagate eva pana patte diyyamāne thūpīkatampi gahetuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ na gahetabbameva ‘‘samatittika’’nti bhāvanapuṃsakavasena sāmaññato vuttattā.
第4品 恭敬品解说
4. Sakkaccavaggavaṇṇanā
608在第四品等处的“次第”一词中,这里的“施”是指分割;“离施”就是没有分割;“与无分割一起”就是“次第”,意思是说没有分割、按顺序进行。因此说“不在各处设限”等等。
608. Catutthavaggādīsu sapadānanti ettha dānaṃ vuccati avakhaṇḍanaṃ, apetaṃ dānato apadānaṃ, saha apadānena sapadānaṃ, avakhaṇḍanavirahitaṃ anupaṭipāṭiyāti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘tattha tattha odhiṃ akatvā’’tiādi.
611关于“乞求”:这是针对乞求羹饭的学处而说的。“不须说”这句话表明,单凭巴利文本身就能了知一切。其中,巴利文里“非故意”等处,是指仅仅知道有这件事而进食就犯戒的情况;后来知道这条规定后,想把已经入口的食物吐出来,却因为不喜欢而咽了下去,这就叫“非故意入口”,此时无犯。同样地,因为心不在焉而进食,或者没有意识到“这是乞求来的”而进食,就称为“失念”。
611.Viññattiyanti sūpodanaviññattisikkhāpadaṃ sandhāya vadati. ‘‘Vattabbaṃ natthī’’ti iminā pāḷiyāva sabbaṃ viññāyatīti dasseti. Tattha pāḷiyaṃ asañciccātiādīsu vatthumattaṃ ñatvā bhuñjanena āpattiṃ āpajjantasseva puna paṇṇattiṃ ñatvā mukhagataṃ chaḍḍetukāmassa yaṃ aruciyā paviṭṭhaṃ, taṃ asañcicca paviṭṭhaṃ nāma, tattha anāpatti. Tadeva puna aññavihitatāya vā aviññattamidantisaññāya vā bhuñjane ‘‘asatiyā’’ti vuccati.
613“为他人”这句话,是针对这条学处只是在自己为自己乞求之后自己吃的情况下制定的,所以依这条学处来说不犯戒。但是,如果是为了五位同法者,在非亲里、未被邀请的地方乞求,那么在乞求的那一刻,就免不了按照注释书中随顺经教所说的“未作乞求”的恶作罪。如果是故意吃的时候,自己和他人都不免犯邪命,应当这样理解。
613.‘‘Aññassatthāyā’’ti idamassa sikkhāpadassa attano atthāya viññāpetvā sayaṃ bhuñjane eva paññattattā iminā sikkhāpadena anāpattiṃ sandhāya vuttaṃ. Pañcasahadhammikānaṃ pana atthāya aññātakaappavāritaṭṭhāne viññāpento viññattikkhaṇe aṭṭhakathāsu suttānulomato vuttaakataviññattidukkaṭato na muccati. Sañcicca bhuñjanakkhaṇe sayañca aññe ca micchājīvato na muccantīti gahetabbaṃ.
615“鸡蛋那么小”这句话,是就食团不合规矩来说的;应当理解为:只有做得太大,才算犯戒。不过,进食的人如果因为害怕盗贼等危险,就算食团很大,也可以捏得不圆整,赶快吃下去,在这种情况下是允许的。其他类似的情形,也应当按各自的情况这样理解。
615.‘‘Kukkuṭaṇḍaṃ atikhuddaka’’nti idaṃ asāruppavasena vuttaṃ, atimahante eva āpattīti daṭṭhabbaṃ. Bhuñjantena pana corādibhayaṃ paṭicca mahantampi aparimaṇḍalampi katvā sīghaṃ bhuñjanavasenettha āpadā. Evamaññesupi yathānurūpaṃ daṭṭhabbaṃ.
第5品 食团品的解释
5. Kabaḷavaggavaṇṇanā
617食物还没送到嘴边、只是张开嘴等着的时候,因为还没有实际的作用,所以没有说“在危难时可以开许”。其他类似的情况也是这样。
617. Anāhaṭe kabaḷe mukhadvāravivaraṇe pana payojanābhāvā ‘‘āpadāsū’’ti na vuttaṃ. Evamaññesupi īdisesu.
618“整只手”是指手的一部分,也就是手指,就像“手印”等说法里那样(用部分来指代整体)。所以,哪怕只是把一根手指放进嘴里,也是不允许的。
618.Sabbaṃ hatthanti hatthekadesā aṅguliyo vuttā ‘‘hatthamuddā’’tiādīsu viya, tasmā ekaṅgulimpi mukhe pakkhipituṃ na vaṭṭati.
第六品 窸窣品注释
6. Surusuruvaggavaṇṇanā
627在巴利圣典中,“sītīkata”是指被寒冷所逼迫。“silakabuddho”是一句嘲讽的话,因为有人看到随便一块小石头,就会说“这是佛”。
627. Pāḷiyaṃ sītīkatoti sītapīḷito. Silakabuddhoti parihāsavacanametaṃ. Silakañhi kiñci disvā ‘‘buddho aya’’nti voharanti.
628“允许把手指伸进嘴里吃东西”这句话,通过(允许)舔掉伸进嘴里的手指,说明把整只手放进嘴里的学处和这条学处都不算犯戒。同样的道理类推:在有稠粥等食物时,允许用手舔净钵,也允许用舌头舔净嘴唇。因此,因为没有稠粥等食物可沾附时,就不允许舔。
628.‘‘Aṅguliyo mukhe pavesetvā bhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti iminā sabbaṃ hatthaṃ antomukhe pakkhipanasikkhāpadassapi paviṭṭhaṅgulinillehanena imassapi sikkhāpadassa anāpattiṃ dasseti. Eseva nayoti ghanayāguādīsu pattaṃ hatthena, oṭṭhañca jivhāya nillehituṃ vaṭṭatīti atidisati. Tasmāti yasmā ghanayāguādivirahitaṃ nillehituṃ na vaṭṭati.
634用竹篾片做成的,叫“vilīvacchatta”(竹伞)。所谓“maṇḍalabaddhāni”(环状绑扎的),是在长骨架上横向放置环形的骨架,再用线绑起来;或者把长骨和横骨都笔直放好,牢牢绑紧;或者放好横骨后,只用长柄让它能够收拢,再用线横向绑扎。其中“tatthajātakadaṇḍakena kataṃ”(连柄一起割下的材料制成的),是指用连同叶柄一起割下来的棕榈叶等做成的。“chattapādukā”(伞座)是指这样一种伞的底座:把伞柄末端插进去,让伞竖直立好,人们坐在或站在它下面的阴影里。
634.Vilīvacchattanti veṇupesikāhi kataṃ. Maṇḍalabaddhānīti dīghasalākāsu tiriyaṃ valayākārena salākaṃ ṭhapetvā suttehi baddhāni dīghañca tiriyañca ujukameva salākāyo ṭhapetvā daḷhabaddhāni ceva tiriyaṃ ṭhapetvā dīghadaṇḍakeheva saṅkocārahaṃ katvā sutteheva tiriyaṃ baddhāni. Tatthajātakadaṇḍakena katanti saha daṇḍakena chinnatālapaṇṇādīhi kataṃ. Chattapādukāyāti yasmiṃ chattadaṇḍakoṭiṃ pavesetvā chattaṃ ujukaṃ ṭhapetvā heṭṭhā chāyāya nisīdanti, tiṭṭhanti vā, tādise chattādhāre.
637cāpa 是指中间弯曲、像扁担一样的弓。kodaṇḍa 是指带穿孔杆的弓。
637.Cāpoti majjhe vaṅkakājadaṇḍasadisā dhanuvikati. Kodaṇḍoti viddhadaṇḍā dhanuvikati.
第7品 鞋履品注释
7. Pādukavaggavaṇṇanā
647第七品中,“从树上掉下来”:是指抓住一根垂下来的树枝后掉了下来。“依据圣典”:是指依据说明自己行为的典籍。“呸,活该”:意思是“该受谴责”。“作为堕落的原因”:就是作为导致堕落的原因。“你”:这里是用主格形式来表达宾格的意思;也可以读作“他”。“石头”:就是岩石。
647. Sattamavagge rukkhato patitoti ekaṃ olambanasākhaṃ gahetvā patito. Pāḷiyāti attano ācārappakāsakaganthassa. Dhīratthūti dhī atthu, nindā hotūti attho. Vinipātanahetunāti vinipātanassa hetubhāvena. Tvanti upayogatthe paccattavacanaṃ, taṃ icceva vā pāṭho. Asmāti pāsāṇo.
649“不应说”:这是长老针对有人问起他自己疑惑之处而说的。为了了解年轻比丘对义理的善巧程度,以提问的方式,老师对坐在高座上的年轻比丘以考问的方式说是合适的。
649.Na kathetabbanti therena attano kaṅkhāṭṭhānassa pucchitattā vuttaṃ. Daharassa atthakosallaṃ ñātuṃ pucchitena uccāsane nisinnassa ācariyassa anuyogadānanayena vattuṃ vaṭṭati.
652这里,“唾液”也包括鼻涕。应当知道:在这种情况下,可以含一口水,把甘蔗渣等用嘴取出来,吐到水里。其余各处,意思都很清楚。
652.Kheḷena cettha siṅghāṇikāpi saṅgahitāti ettha udakagaṇḍusakaṃ katvā ucchukacavarādiñca mukheneva harituṃ udakesu chaḍḍetuṃ vaṭṭatīti daṭṭhabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānameva.
655关于灭诤法,在这里没有什么需要再说的。
655. Adhikaraṇasamathesu ca idha vattabbaṃ natthi.