七、应学法篇
7. Sekhiyakaṇḍaṃ
一、圆整品解释
1. Parimaṇḍalavaggavaṇṇanā
576在应学法中,由于行仪犍度(《小品》第356条等)所说的行仪规定,因其须受学故,亦属应学法。因此,此处不像波罗夷等那样在巴利原典中划定界限。为显示行持规范之方式,诸条皆说“应当学”,而非说“若有比丘垂穿着下衣,恶作”。然而在词句分析中,既已说“犯恶作”,当知:凡一切不恭敬之行为,皆犯恶作。
576. Sekhiyesu yasmā vattakkhandhake (cūḷava. 356 ādayo) vuttavattānipi sikkhitabbattā sekhiyāneva, tasmā pārājikādīsu viyettha pāḷiyaṃ paricchedo na kato. Cārittanayadassanatthañca ‘‘yo pana bhikkhu olambento nivāseyya, dukkaṭa’’nti avatvā ‘‘sikkhā karaṇīyā’’ti sabbattha pāḷi āropitā. Padabhājane pana ‘‘āpatti dukkaṭassā’’ti vuttattā sabbattha anādariyakaraṇe dukkaṭaṃ veditabbaṃ.
“八指量”——此中“量”字所涵之义,容许稍多或稍少于此数。因此,对于坐着的人,也说到四指量。坐时四指、立时八指的限定,实不能严格划定,多少皆有可能。所以应如此理解:以八指量为准,凡合宜者,皆旨在圆整地穿着下衣。正因如此,后文才会说到“若有比丘小腿干瘦”等语。《古伦底》中说“不知者无犯”,这是就连恭敬学习者而言,即使不知情也包含在内。然而即便这样,仍须持续地学习穿着下衣与上衣的威仪;未学即是不恭敬。由于摄取了“圆整”一词,提起穿着的方式也被遮止,故说“提起或放下”。
Aṭṭhaṅgulamattanti matta-saddena tato kiñci adhikaṃ, ūnampi saṅgaṇhāti. Teneva nisinnassa caturaṅgulamattampi vuttaṃ. Na hi nisinnassa caturaṅgulappamāṇaṃ, ṭhitassa aṭṭhaṅgulamevāti sakkā niyametuṃ ūnādhikattasambhavato. Tasmā yathā sāruppaṃ hoti evaṃ aṭṭhaṅgulānusārena nivāsanaññeva adhippetanti gahetabbaṃ. Teneva vakkhati ‘‘yo pana bhikkhu sukkhajaṅgho vā’’tiādi. Kurundiyaṃ ‘‘ajānantassa anāpattī’’ti ādaraṃ katvā uggaṇhantassāpi ajānanaṃ sandhāya vuttaṃ. Tenāpi nirantaraṃ nivāsanapārupanavattaṃ sikkhitabbaṃ, asikkhito anādariyameva. Parimaṇḍalaggahaṇena ukkhipitvā nivāsanampi paṭikkhittanti āha ‘‘ukkhipitvā vā otāretvā vā’’ti.
“有心”——以了知所缘之心为有心。然而在《沙拉他灯论》中,依伍波帝萨长老之说,取为世间过失,认为是“以了知所缘之心及了知施设之心为有心”(《沙拉他灯论·应法学品》第3条第576节)。于此,了知所缘不应单独另说,因为了知所缘已含摄在了知施设之中——凡了知“此人以此方式违犯此所缘”者,即称为了知施设。而在伍波帝萨长老之说中,此处认为:凡不知施设、仅知不圆整穿着下衣等所缘者,由于没有违犯施设的不恭敬,所以于一切应法学处皆无犯——但此说并不恰当。理由如下:《憍赏弥犍度》(《大品》第451条等)中,关于在厕所留存余水的情形,即使没有了知施设,也判为有犯。那里确实说道:“尔时,某比丘犯了某罪……其后,他对该罪生起了无罪之见”等(《大品》第451条)。其注疏也说:“‘你不知道此处有罪吗?’——‘是的,我不知道。’——‘尊者,此处有罪;若确实如此,请忏悔。’——‘若尊者是无意、失念而作,则无罪。’他对该罪生起了无罪之见”(《大品注疏》第451条),又说道“说非法者,即随顺被举罪者中的某一人”(《大品注疏》第457至458条)。篇集行仪因属应
Sacittakanti vatthuvijānanacittena sacittakaṃ. Sāratthadīpaniyaṃ pana upatissattheravādanayena lokavajjattaṃ gahetvā ‘‘vatthuvijānanacittena, paṇṇattivijānanacittena ca sacittaka’’nti (sārattha. ṭī. sekhiyakaṇḍa 3.576) vuttaṃ. Tattha ca vatthuvijānanaṃ visuṃ na vattabbaṃ. Paṇṇattivijānanena tassāpi antogadhabhāvato idaṃ vatthuṃ evaṃ vītikkamantassa āpattīti vijānanto hi paṇṇattiṃ vijānātīti vuccati. Upatissattheravāde cettha paṇṇattiṃ ajānitvā aparimaṇḍalanivāsanādivatthumeva jānantassa paṇṇattivītikkamānādariyābhāvā sabbasekhiyesu anāpatti eva abhimatā, tañca na yuttaṃ kosambakkhandhake (mahāva. 451 ādayo) vaccakuṭiyaṃ udakāvasesaṃ ṭhapentassa paṇṇattivijānanābhāvepi āpattiyā vuttattā. Vuttañhi tattha ‘‘tena kho pana samayena aññataro bhikkhu āpattiṃ āpanno hoti …pe… so aparena samayena tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi hotī’’tiādi (mahāva. 451). Aṭṭhakathāyañcassa ‘‘tvaṃ ettha āpattibhāvaṃ na jānāsīti, āma na jānāmīti. Hotu āvuso, ettha āpattīti, sace hoti, desessāmīti. Sace pana te, āvuso, asañcicca asatiyā kataṃ, natthi āpattīti. So tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi ahosī’’ti (mahāva. aṭṭha. 451) vuttaṃ, tathā ‘‘adhammavādīti ukkhittānuvattakesu aññataro’’ti (mahāva. aṭṭha. 457-458) ca vuttaṃ. Khandhakavattānañhi sekhiyattā tattha vutto nayo imesaṃ, idha vutto ca tesaṃ sādhāraṇova hotīti. Teneva ‘‘asañcicca asatiyā kataṃ, natthi āpattī’’ti evaṃ idha vutto āpattinayo tatthāpi dassito. Tasmā phussadevattheravāde eva ṭhatvā vatthuvijānanacitteneva sabbasekhiyāni sacittakāni, na paṇṇattivijānanacittena. Bhiyyokamyatāyasūpabyañjanapaṭicchādanaujjhānasaññīti dve sikkhāpadāni lokavajjāni akusalacittāni, sesāni paṇṇattivajjāni, ticittāni, tivedanāni cāti gahaṇameva yuttataraṃ dissati. Tenevettha ‘‘asañciccāti purato vā pacchato vā olambetvā nivāsessāmīti evaṃ asañciccā’’tiādinā vatthuajānanavaseneva anāpattivaṇṇanā katā, na paṇṇattivijānanacittavasena.
此外,“凡在有心一方,心唯是不善者,即为世间过失”(《疑惑度脱注疏·第一巴拉基咖释》)——依此特征语,此义也得成立。这里“在有心一方”,正是就了知所缘之心而言。否则,若依了知施设之心,一切学处在有心一方的心皆必然为不善,由此便将导致一切皆成世间过失,而不会有施设过失;且此说也成无义,因为没有任何学处需要由此说来遮止。况且,在应法学处中,以了知所缘之心,在有心一方的心,并非如杀生等那样必定是不善——因此不应导致世间过失。“因不恭敬”——这一巴利语句,是就知晓所缘、以三种心违犯即是不恭敬而说,不应理解为知晓施设、唯以不善心违犯。否则,篇集的巴利原典与注疏便会前后相违——此即我等之见。应当探寻此处的意趣,使不相矛盾。此处有三个要素:不恭敬、无无犯之因、不圆整穿着下衣。一切处皆是如此。唯一的差别在于:各处根据所说的对立面,第三要素的配合方式有所不同。
Apica ‘‘yassa sacittakapakkhe cittaṃ akusalameva hoti, taṃ lokavajja’’nti (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā) iminā lakkhaṇavacanenāpi cetaṃ sijjhati. Vatthuvijānanacittavaseneva hettha ‘‘sacittakapakkhe’’ti vuttaṃ. Itarathā paṇṇattivijānanacittavasena sabbasikkhāpadānampi sacittakapakkhe cittassa akusalattaniyamena lokavajjattappasaṅgato paṇṇattivajjameva na siyā, idañca vacanaṃ niratthakaṃ siyā iminā vacanena nivattetabbassa sikkhāpadassa abhāvā. Na ca sekhiyesu vatthuvijānanacittena sacittakapakkhe cittaṃ pāṇātipātādīsu viya akusalamevāti niyamo atthi, yenettha lokavajjatā pasajjeyya, ‘‘anādariyaṃ paṭiccā’’ti cetaṃ pāḷivacanaṃ vatthuṃ jānitvā tīhi cittehi vītikkamameva anādariyaṃ katvā vuttaṃ, na paṇṇattiṃ jānitvā akusalacitteneva vītikkamanti gahetabbaṃ. Aññathā khandhakapāḷiyā, aṭṭhakathāyañca pubbāparañca virujjhanatoti amhākaṃ khanti. Yathā vā na virujjhati, tathā ettha adhippāyo gavesitabbo. Anādariyaṃ, anāpattikāraṇābhāvo , aparimaṇḍalanivāsananti imānettha tīṇi aṅgāni. Yathā cettha, evaṃ sabbattha. Kevalaṃ tattha tattha vuttapaṭipakkhakaraṇavasena tatiyaṅgayojanameva viseso.
577577. 第二等中,“穿着在家人的外衣”——是指穿着白色披布等。“即使在精舍中”——这是就僧众集会、礼敬佛陀等场合而说的。
577. Dutiyādīsu gihipārutanti setapaṭapārutādi. Vihārepīti saṅghasannipātabuddhupaṭṭhānādikālaṃ sandhāya vuttaṃ.
578578. “系好纽扣”等,是显示覆盖的方式。由于“覆盖颈部”等语,故意不覆盖颈部与手腕者,犯。此处也因与圆整学处共通,故应从膝下放出约四指,不使垂摆,圆整地披着。
578.Gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvātiādi paṭicchādanavidhidassanaṃ. Gīvaṃ paṭicchādetvātiādinā vuttattā sañcicca gīvaṃ, maṇibandhanañca appaṭicchādentassa āpatti. Etthāpi parimaṇḍalasikkhāpadassa sādhāraṇattā jāṇumaṇḍalato heṭṭhā caturaṅgulamattaṃ otāretvā anolambetvā parimaṇḍalameva pārupitabbaṃ.
579579. “敞开衣而坐”,是就如寺院中偏袒一肩而说的。因为说“为住而往者”,所以除了为住的目的之外,为了说法、诵护卫经等目的,即使久坐,也应圆满在俗家中的所有行仪而坐。又,在与坐相关的学处中说“为住而往者无犯”,因此为住而前往俗家者,同样不应坏失善加覆盖等行仪而行。因为是说“为住而往者”,并非说“正在前往者”。然而,有人这样说:“各人初次前往,取得住处后,其余的人便可随意前往。”又有人说:“屋主说‘只要你们住,就把此屋给你们’而施与后,其他非为住目的者,可如在林园中一般随意前往、坐下。”这一切都不应采纳,因为没有这样的说法,没有布施之相,且仅以此不成为寺院之数。即使说“只要你们坐,就把此屋给你们”而施与,也只是暂时的给予,因为布施是以舍弃物品为相。
579.Vivaritvā nisīdatoti vihāre viya ekaṃsapārupanaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Vāsatthāya upagatassā’’ti vuttattā vāsādhippāyaṃ vinā dhammadesanaparittabhaṇanādiatthāya sucirampi nisīdantena sabbaṃ antaragharavattaṃ pūrenteneva nisīditabbaṃ. Nisīdanapaṭisaṃyuttesu eva ca sikkhāpadesu ‘‘vāsūpagatassā’’ti anāpattiyā vuttattā vāsatthāya antaragharaṃ upagacchantenāpi suppaṭicchannatādisabbaṃ akopenteneva gantabbaṃ. ‘‘Vāsūpagatassā’’ti hi vuttaṃ, na pana upagacchamānassāti. Keci pana ‘‘ekekasmiṃ paṭhamaṃ gantvā vāsapariggahe kate tato aññehi yathāsukhaṃ gantuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. Apare pana ‘‘gehassāmikehi ‘yāva tumhe nivasissatha, tāva tumhākaṃ imaṃ gehaṃ demī’ti dinne aññehi avāsādhippāyehi antarārāme viya yathāsukhaṃ gantuṃ, nisīdituñca vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ sabbaṃ na gahetabbaṃ tathāvacanābhāvā, dānalakkhaṇābhāvā, tāvattakena vihārasaṅkhyānupagamanato ca. ‘‘Yāva nisīdissatha, tāva tumhākaṃ imaṃ gehaṃ demī’’ti dentopi hi tāvakālikameva deti vatthupariccāgalakkhaṇattā dānassa.
582“四手肘量”者,据说这是就木匠手肘而说。
582.Catuhatthappamāṇanti vaḍḍhakīhatthaṃ sandhāya vuttanti vadanti.
584“举衣而成”,这是针对从腰以上露出身体、提起腰带等而说的,因为在行乞食时仅允许取钵等。因此说“然坐时抖衣”等。坐时,若从挂于肩头的钵袋等处取出抖衣,腰以上也会显露,义为不应如此显露而取出。坐于座时,也应稍提起所披之衣,不应以僧伽梨覆没小腿而坐。然而,在此学处中,因说了“为住而前往者”,而在与坐相关的第六、第八学处中未说,故为住而前往者亦应善护、垂目而坐。因此,《母论》注释中也未说两者之差别,只在这里说“然为住而前往者无犯”。
584.Ukkhittacīvarohutvāti kaṭito uddhaṃ kāyabandhanādidassanavasenevukkhipanaṃ sandhāya vuttaṃ piṇḍāya carato pattaggahaṇādimattassa anuññātattā. Teneva ‘‘nisinnakāle pana dhamakaraṇa’’ntiādi vuttaṃ. Nisinnakāle hi khandhe laggapattatthavikādito dhamakaraṇaṃ nīharantassa kaṭito uddhampi dissati, tathā adassetvā nīharitabbanti adhippāyo. Āsane nisīdantassāpi ca pārupitacīvaraṃ kiñci ukkhipitvā saṅghāṭiṃ jaṅghapiṇḍehi anukkhipitvāva nisīditabbaṃ. Imasmiññeva pana sikkhāpade ‘‘vāsūpagatassā’’ti vuttattā nisīdanapaṭisaṃyuttesu chaṭṭhaaṭṭhamesu avuttattā vāsūpagatenāpi susaṃvutena okkhittacakkhunāva nisīditabbaṃ. Teneva mātikāṭṭhakathāyampi tesaṃ visesaṃ avatvā idheva ‘‘vāsūpagatassa pana anāpattī’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. ukkhittakasikkhāpadavaṇṇanā) vuttā.
二、大笑品解释
2. Ujjagghikavaggavaṇṇanā
586第二品等中的大笑、高声等学处,即使与坐相关,也未说为住而前往者无犯,唯在摇身等中说。然而在巴利圣典中,这些由于某些处所用略说而造成混淆,令人难以明了。凡在俗家说法或诵巴帝摩卡时,如果大声能令会众听闻,也应当视为无犯,因为阿难长老、玛欣德长老等便是这样行持的。
586. Dutiyavaggādiujjagghikaappasaddesu nisīdanapaṭisaṃyuttesupi vāsūpagatassa anāpatti na vuttā, kāyappacālakādīsu eva pana vuttā. Pāḷipotthakesu panetaṃ kesuci peyyālena byāmohitattā na suṭṭhu viññāyati. Yattha ca antaraghare dhammaṃ vā desentassa, pātimokkhaṃ vā uddisantassa mahāsaddena yāvaparisasāvanepi anāpatti evāti daṭṭhabbaṃ tathā ānandattheramahindattherādīhi ācaritattā.
三、叉腰品解释
3. Khambhakatavaggavaṇṇanā
603“对钵有想”,是为了显示“他对钵存有取想”这一含义,而说“对钵作想”。
603. Patte gahaṇasaññā assa atthīti pattasaññīti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘patte saññaṃ katvā’’ti vuttaṃ.
604“奥罗尼”是一种副食的变式。有人说是指酸粥、酸豆等的汁液。“肉汁等”中的“等”字,则含摄其余一切副食的变式。
604.Oloṇīti ekā byañjanavikati. Kañjikatakkādirasoti keci. Maṃsarasādīnīti ādi-saddena avasesā sabbāpi byañjanavikati saṅgahitā.
605“平满”,指整理成平满状。“从下方漏下”,是因为周围有空隙,以手弄平时便会从下方漏出。置于钵上的饼,由于以环状形态放置,故称“饼环”。然而,有人说:“取钵之后,将堆起的团食整理平满,在接受布施时即犯;但若钵已在手中,接受布施时,即使堆起也可取用。”这不应采纳,因为是以“平满”这一中性词而通说的缘故。
605.Samabharitanti racitaṃ. Heṭṭhā orohatīti samantā okāsasambhavato hatthena samaṃ kariyamānaṃ heṭṭhā bhassati. Pattamatthake ṭhapitāni pūvāni eva vaṭaṃsakākārena ṭhapitattā ‘‘pūvavaṭaṃsaka’’nti vuttāni. Keci pana ‘‘pattaṃ gahetvā thūpīkataṃ piṇḍapātaṃ racitvā diyyamānameva gaṇhato āpatti, hatthagate eva pana patte diyyamāne thūpīkatampi gahetuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ na gahetabbameva ‘‘samatittika’’nti bhāvanapuṃsakavasena sāmaññato vuttattā.
四、恭敬品解释
4. Sakkaccavaggavaṇṇanā
608在第四品等处,「次第」一词中:此处的「施」是指分割,「离施」即是无分割,「与无分割共在」便是「次第」,意思是没有分割、按顺序而行。因此说「不于处处设限」等。
608. Catutthavaggādīsu sapadānanti ettha dānaṃ vuccati avakhaṇḍanaṃ, apetaṃ dānato apadānaṃ, saha apadānena sapadānaṃ, avakhaṇḍanavirahitaṃ anupaṭipāṭiyāti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘tattha tattha odhiṃ akatvā’’tiādi.
611「关于乞求」:这是针对乞求羹饭的学处而说。「不须说」以此显示一切依巴利文即可了知。其中,巴利文中「非故意」等,是指仅仅了知事由便进食,即是犯;后来又知此制戒,欲将入口食物吐出者,若因不悦而咽下,则称为「非故意入口」,于此无犯。再者,因失念而食,或不知此为乞求而食,称为「失念」。
611.Viññattiyanti sūpodanaviññattisikkhāpadaṃ sandhāya vadati. ‘‘Vattabbaṃ natthī’’ti iminā pāḷiyāva sabbaṃ viññāyatīti dasseti. Tattha pāḷiyaṃ asañciccātiādīsu vatthumattaṃ ñatvā bhuñjanena āpattiṃ āpajjantasseva puna paṇṇattiṃ ñatvā mukhagataṃ chaḍḍetukāmassa yaṃ aruciyā paviṭṭhaṃ, taṃ asañcicca paviṭṭhaṃ nāma, tattha anāpatti. Tadeva puna aññavihitatāya vā aviññattamidantisaññāya vā bhuñjane ‘‘asatiyā’’ti vuccati.
613「为他人故」:这是指该学处只针对为自己乞求后自己食用而制,故依此学处说为无犯。然而,若为五同法者,于非亲里、未邀请之处乞求,在乞求的当下便不免依注释中随顺经教而说的「未作乞求」之恶作罪。若故意食用,自他皆不免邪命,应如此受持。
613.‘‘Aññassatthāyā’’ti idamassa sikkhāpadassa attano atthāya viññāpetvā sayaṃ bhuñjane eva paññattattā iminā sikkhāpadena anāpattiṃ sandhāya vuttaṃ. Pañcasahadhammikānaṃ pana atthāya aññātakaappavāritaṭṭhāne viññāpento viññattikkhaṇe aṭṭhakathāsu suttānulomato vuttaakataviññattidukkaṭato na muccati. Sañcicca bhuñjanakkhaṇe sayañca aññe ca micchājīvato na muccantīti gahetabbaṃ.
615“鸡卵太小”一说,是就不得体而言的;应理解为:唯有过于大(的食团)才构成犯戒。然而,进食者若因畏惧盗贼等缘故,即使食团很大,也可做成不圆整的形状而快速进食,在此情况下属于开许。其他类似情形,也应依理类推。
615.‘‘Kukkuṭaṇḍaṃ atikhuddaka’’nti idaṃ asāruppavasena vuttaṃ, atimahante eva āpattīti daṭṭhabbaṃ. Bhuñjantena pana corādibhayaṃ paṭicca mahantampi aparimaṇḍalampi katvā sīghaṃ bhuñjanavasenettha āpadā. Evamaññesupi yathānurūpaṃ daṭṭhabbaṃ.
五、食团品解释
5. Kabaḷavaggavaṇṇanā
617然而,在食物尚未送到、张口等待时,由于没有(将食物送入口中的)实际作用,所以未说“属于开许”。其他类似情形也是如此。
617. Anāhaṭe kabaḷe mukhadvāravivaraṇe pana payojanābhāvā ‘‘āpadāsū’’ti na vuttaṃ. Evamaññesupi īdisesu.
618“整只手”是指手的一部分,即手指,就如同“手印”等词(以部分指代整体)的用法。因此,哪怕是将一根手指放入口中也不允许。
618.Sabbaṃ hatthanti hatthekadesā aṅguliyo vuttā ‘‘hatthamuddā’’tiādīsu viya, tasmā ekaṅgulimpi mukhe pakkhipituṃ na vaṭṭati.
六、窸窣品注释
6. Surusuruvaggavaṇṇanā
627在巴利圣典中,“sītīkata”意为受寒冷之苦。“silakabuddho”是讥讽语,因为有人看到任何小石子,便说“这是佛”。
627. Pāḷiyaṃ sītīkatoti sītapīḷito. Silakabuddhoti parihāsavacanametaṃ. Silakañhi kiñci disvā ‘‘buddho aya’’nti voharanti.
628“允许将手指放入口中进食”一语,通过允许舔舐伸入(口中)的手指,表明即使是将整只手放入口中的学处,以及本学处,于此情形亦不犯戒。同样的道理类推:在稠粥等情况下,允许用手舔净钵,以及用舌舔净嘴唇。之所以如此,是因为在没有稠粥等(食物沾附)时,不允许舔舐。
628.‘‘Aṅguliyo mukhe pavesetvā bhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti iminā sabbaṃ hatthaṃ antomukhe pakkhipanasikkhāpadassapi paviṭṭhaṅgulinillehanena imassapi sikkhāpadassa anāpattiṃ dasseti. Eseva nayoti ghanayāguādīsu pattaṃ hatthena, oṭṭhañca jivhāya nillehituṃ vaṭṭatīti atidisati. Tasmāti yasmā ghanayāguādivirahitaṃ nillehituṃ na vaṭṭati.
634“vilīvacchatta”指用竹篾制成的伞。“maṇḍalabaddhāni”是指在长骨架上横置环状骨架,以线绑扎而成;或是将长骨与横骨都笔直安放,牢固绑扎;又或是将横骨安放后,仅以长柄使其可收拢,并用线横向绑扎。“tatthajātakadaṇḍakena kataṃ”指用连同叶柄一起割下的棕榈叶等制成。“chattapādukā”是一种伞座:将伞柄末端插入其中,竖直安立伞,人们可坐或站在下方的阴影中。
634.Vilīvacchattanti veṇupesikāhi kataṃ. Maṇḍalabaddhānīti dīghasalākāsu tiriyaṃ valayākārena salākaṃ ṭhapetvā suttehi baddhāni dīghañca tiriyañca ujukameva salākāyo ṭhapetvā daḷhabaddhāni ceva tiriyaṃ ṭhapetvā dīghadaṇḍakeheva saṅkocārahaṃ katvā sutteheva tiriyaṃ baddhāni. Tatthajātakadaṇḍakena katanti saha daṇḍakena chinnatālapaṇṇādīhi kataṃ. Chattapādukāyāti yasmiṃ chattadaṇḍakoṭiṃ pavesetvā chattaṃ ujukaṃ ṭhapetvā heṭṭhā chāyāya nisīdanti, tiṭṭhanti vā, tādise chattādhāre.
637“cāpa”指中间弯曲、形如扁担的弓。“kodaṇḍa”指带有穿孔杆的弓。
637.Cāpoti majjhe vaṅkakājadaṇḍasadisā dhanuvikati. Kodaṇḍoti viddhadaṇḍā dhanuvikati.
七、鞋履品注释
7. Pādukavaggavaṇṇanā
647647. 第七品中,“从树上落下”:指抓住一根悬垂的树枝后坠落。“根据圣典”:指根据阐明自己行持的典籍。“呸,活该”:意为“应受谴责”。“作为堕落之因”:即作为导致堕落的原因。“你”:在此是以主格形式作宾格用法;亦可读作“他”。“石头”:即岩石。
647. Sattamavagge rukkhato patitoti ekaṃ olambanasākhaṃ gahetvā patito. Pāḷiyāti attano ācārappakāsakaganthassa. Dhīratthūti dhī atthu, nindā hotūti attho. Vinipātanahetunāti vinipātanassa hetubhāvena. Tvanti upayogatthe paccattavacanaṃ, taṃ icceva vā pāṭho. Asmāti pāsāṇo.
649“不应说”:这句话是长老因为询问了自己的疑惑处而说。为探知年轻比丘对义理的善巧,以发问的方式向坐在高座上的老师请教,是适宜的。
649.Na kathetabbanti therena attano kaṅkhāṭṭhānassa pucchitattā vuttaṃ. Daharassa atthakosallaṃ ñātuṃ pucchitena uccāsane nisinnassa ācariyassa anuyogadānanayena vattuṃ vaṭṭati.
652此处,“唾液”也包含鼻涕。应知:于此情况下,允许含一口水,将甘蔗渣等用口取出,弃于水中。其余各处,意义皆很清楚。
652.Kheḷena cettha siṅghāṇikāpi saṅgahitāti ettha udakagaṇḍusakaṃ katvā ucchukacavarādiñca mukheneva harituṃ udakesu chaḍḍetuṃ vaṭṭatīti daṭṭhabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānameva.
655于灭诤法中,此处亦无余事应说。
655. Adhikaraṇasamathesu ca idha vattabbaṃ natthi.