七百人结集犍度
12. Sattasatikakkhandhako
十事论的注释
Dasavatthukathāvaṇṇanā
446在七百犍度中,“以比丘众”是指按比丘的人数来说。“摩希”就是雪。
446. Sattasatikakkhandhake bhikkhaggenāti bhikkhugaṇanāya. Mahīti himaṃ.
447被无明遮住,就是被无明的障碍缠住、盖住了。无智者,就是没有智慧的人。已经说过是随烦恼,就是说对这帮沙门、婆罗门来说,喝酒这些事已经被说成是他们的随烦恼。带着引导的,就是跟渴爱的引导连在一起,有引导相随。
447.Avijjānivutāti avijjānīvaraṇena nivutā paṭicchannā. Aviddasūti aññāṇino. Upakkilesā vuttāti tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ ete surāpānādayo upakkilesāti vuttā. Nettiyā taṇhāya sahitā sanettikā.
450-1阿何刚伽是那座山的名字。应当事先就去,意思是:比丘们要聚集到那个地方平息这件诤事,我应当最先到那里去。抵达了,意思是已经到了。
450-1.Ahogaṅgoti tassa pabbatassa nāmaṃ. Paṭikacceva gaccheyyanti yattha naṃ adhikaraṇaṃ vūpasamituṃ bhikkhū sannipatissanti, tatthāhaṃ paṭhamameva gaccheyyaṃ. Sambhāvesunti sampāpuṇiṃsu.
452“无盐的”是指没有盐的饭或菜。“已备”是指一切材料都准备好了;也有版本写作“未备”。
452.Aloṇikanti loṇarahitaṃ bhattaṃ, byañjanaṃ vā. Āsutāti sabbasambhārasajjitā, ‘‘asuttā’’ti vā pāṭho.
453“逆行”是指坐船逆流而上。“东方的”是因为他们生在东方,这是针对跋耆族人说的。“巴韦亚的”是指住在巴韦亚地方的人。
453.Ujjaviṃsūti nāvāya paṭisotaṃ gacchiṃsu. Pācīnakāti puratthimadisāya jātattā vajjiputtake sandhāya vuttaṃ. Pāveyyakāti pāveyyadesavāsino.
454贤友,您不是长老吗?他们这样说,是在讲:您不是已经脱离依止的长老吗?那位长老为什么把您摈遣?这是分裂僧团的话。我们要受持对师长的依止,意思是:即使我们已经脱离依止,也还是要依止一位应当敬重的师长来住。
454.Nanu tvaṃ, āvuso, vuḍḍhoti nanu tvaṃ thero nissayamutto, kasmā taṃ thero paṇāmesīti bhedavacanaṃ vadanti. Garunissayaṃ gaṇhāmāti nissayamuttāpi mayaṃ ekaṃ sambhāvanīyagaruṃ nissayabhūtaṃ gahetvāva vasissāmāti adhippāyo.
455455.“根本施主”:指最初十事的施主,也就是寺院常住者。“世间僧团长老”:指当时在世间所有比丘中,受达上最早、戒腊最长的人。“以空性住”:这是就通过空性之门而证得的果定来说的。
455.Mūlādāyakāti paṭhamaṃ dasavatthūnaṃ dāyakā, āvāsikāti attho. Pathabyā saṅghattheroti loke sabbabhikkhūnaṃ tadā upasampadāya vuḍḍho. Suññatāvihārenāti suññatāmukhena adhigataphalasamāpattiṃ sandhāya vadati.
457在《经分别》中,也就是在逐条解释的部分。这里说“若有比丘,把储存的嚼食或啖食……”(《巴吉帝亚》第253条)这段经文里,只提到了时限药;而岩盐属于终身药,把储存的岩盐和食物混在一起食用,按照《分别》的方式就成立巴吉帝亚。为了证明这个巴吉帝亚确实出现在《分别》里,才说了“如何在《经分别》中”等话。因为在那个地方,盐是储存的,不是嚼食也不是啖食,所以瓦吉之子比丘们对混盐的食物产生了无罪的想法。为了向他们显示,持有这种想法的人仍然犯戒,才引出《经分别》中“在储存的情况下,却认为没有储存”这一段,应当这样理解。
457.Suttavibhaṅgeti padabhājanīye. Idañca ‘‘yo pana bhikkhu sannidhikārakaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā’’ti (pāci. 253) sutte yāvakālikasseva parāmaṭṭhattā siṅgīloṇassa yāvajīvikassa sannidhikatassa āmisena saddhiṃ paribhoge pācittiyaṃ vibhaṅganayeneva sijjhatīti vuttaṃ, taṃ pana pācittiyaṃ vibhaṅge āgatabhāvaṃ sādhetuṃ ‘‘kathaṃ suttavibhaṅge’’tiādi vuttaṃ. Tattha hi loṇamettha sannidhikataṃ, na khādanīyaṃ bhojanīyanti loṇamissabhojane vajjiputtakā anavajjasaññino ahesuṃ. Tathāsaññīnampi nesaṃ āpattidassanatthaṃ ‘‘sannidhikāre asannidhikārasaññī’’ti idaṃ suttavibhaṅgaṃ uddhaṭanti veditabbaṃ.
与彼盐一起,是指与先前已接受的盐一起。这里应当有恶作。其意趣是:经文没有说“比丘们,以时药接受终身药”,而是说“当时所接受”。凭借这种说法的力量,可以成立:先前接受的终身药,即使是在适当的时间,与时药混合后味道交融,也不允许食用,因此这里应当有恶作。也不应当有恶作。其意趣是:如果你们认为因为储存而有恶作,那么终身盐本来就没有储存的过失,所以不应当有恶作;如果又认为因为与食物混合味道,那个食物已经属于食物的类别,就切莫以为有恶作——但那时应当只有巴吉帝亚,因为它已经归入食物的性质。这里也并不是用“终身药”等说法来证明没有恶作。
Tena saddhinti purepaṭiggahitaloṇena saddhiṃ. Dukkaṭenettha bhavitabbanti ‘‘yāvakālikena, bhikkhave, yāvajīvikaṃ paṭiggahita’’nti avatvā ‘‘tadahupaṭiggahita’’nti vacanasāmatthiyato purepaṭiggahitaṃ yāvajīvikaṃ yāvakālikena saddhiṃ sambhinnarasaṃ kālepi na kappatīti sijjhati, tattha dukkaṭena bhavitabbanti adhippāyo. Dukkaṭenapi na bhavitabbanti yadi hi sannidhikārapaccayā dukkaṭaṃ maññatha, yāvajīvikassa loṇassa sannidhidosābhāvā dukkaṭena na bhavitabbaṃ, atha āmisena sambhinnarasassa tassa āmisagatikattā dukkaṭaṃ mā maññatha. Tadā ca hi pācittiyeneva bhavitabbaṃ āmisattupagamanatoti adhippāyo. Na hi ettha yāvajīvikantiādināpi dukkaṭābhāvaṃ samattheti.
在巴利圣典中,凡是“在王舍城的经分别”等诸处,都应理解为“在经中和在分别中”。像非时食等这类事情,因为在经中也已被禁止,所以违越律制就是越律,叫做“越律”。“所谓坐具,说的是有边的坐具,这出现在分别中”——这句话是为了表明这一点也出现在分别中而说的。所谓“以那个为量的人”,是指以善逝的一磔手为准、做成三磔手量的人;而边则做成两磔手量。其用意是:没有边的坐具也同样可以。其余在这里以及下面各处,都很容易理解。
Pāḷiyaṃ rājagahe suttavibhaṅgetiādīsu sabbattha sutte ca vibhaṅge cāti attho gahetabbo. Tassa tassa vikālabhojanādino suttepi paṭikkhittattā vinayassa atisaraṇaṃ atikkamo vinayātisāro. ‘‘Nisīdanaṃ nāma sadasaṃ vuccatīti āgata’’nti idaṃ vibhaṅge ca āgatadassanatthaṃ vuttaṃ. Taṃ pamāṇaṃ karontassāti sugatavidatthiyā vidatthittayappamāṇaṃ karontassa, dasāya pana vidatthidvayappamāṇaṃ kataṃ. Adasakampi nisīdanaṃ vaṭṭati evāti adhippāyo. Sesamidha heṭṭhā sabbattha suviññeyyameva.