1. 业蕴篇
1. Kammakkhandhako
呵责业论释
Tajjanīyakammakathāvaṇṇanā
11. 在《小品》的第一〈业蕴篇〉中,首先,“balavābalavaṃ”为一词。本当说“balavabalavaṃ”,却加入长音而说成了“balavābalavaṃ”。如同“dukkhadukkhaṃ”等词,它用于表示最高级的意义,故说“suṭṭhu balavaṃ paṭivadathā”,意思是:请作出极其有力的回应。
1. Cūḷavaggassa paṭhame kammakkhandhake tāva ‘‘balavābalava’’nti idaṃ ekapadaṃ. ‘‘Balavabalava’’nti vattabbe ākāraṃ katvā ‘‘balavābalava’’nti vuttaṃ. Tañca ‘‘dukkhadukkha’’ntiādīsu viya atisayatthe vattatīti āha ‘‘suṭṭhu balavaṃ paṭivadathā’’ti, ati viya balavaṃ katvā paṭivacanaṃ dethāti attho.
22. 在圣典中,“应举罪”是:在此处,虽然对于“诸位尊者,你们不要做那件事”等能引发争吵的言语,并没有制定任何罪,因为这些言语未包含于妄语、两舌等之中,然而,当比丘们私下或在僧团中被以此未制定的事告诫:“贤友,不要使比丘们互相纠缠而引发争吵等,这不是为了少欲等的目的”,如果该比丘由于不尊重、不停止,或因转移话题、恼害等因缘而产生罪过,此罪便应被举出,如同对见坏者一般。应当如此理解其含义。
2. Pāḷiyaṃ āpatti āropetabbāti ettha kiñcāpi ‘‘mā kho tumhe āyasmanto eso ajesī’’tiādike bhaṇḍanādijanake vacane paññattā kāci āpatti nāma natthi musāpesuññādīsu etassa appaviṭṭhattā, tathāpi bhikkhūhi visuṃ, saṅghamajjhe ca ‘‘mā, āvuso, bhikkhū aññamaññaṃ payojetvā bhaṇḍanādiṃ akāsi, nedaṃ appicchatādīnaṃ atthāya vattatī’’ti evaṃ apaññattena vuccamānassa bhikkhuno anādariyena anoramanapaccayā vā aññavādavihesādikaraṇapaccayā vā yā āpatti hoti, sā āpatti āropetabbā diṭṭhivipannassa viyāti evamattho daṭṭhabbo.
然而,若有人仅凭此言,而未曾以身语犯下轻罪,对他亦应举罪。至于甘马语中采用“自是诤事制造者”中的“自”一词,以及“若更有比丘是诤事制造者……往至他们”等语,那是随事由而采用的。若有人自身即是诤事制造者,却未往其他诤事制造者处说“汝等勿为”等,对此人也应作此羯磨。作羯磨时,应以“尊者,请僧团听我言,此某甲比丘是诤事制造者……于僧团中为诤事制造者。若僧团以为然”等方式进行甘马语。若有人教唆其他比丘斗争,对彼亦可同样作甘马语,以教唆亦属诤事制造者故。虽说明了教唆的方式,欲作羯磨者,但取其言语之义,据此相应组织甘马语即可,不可唯依此处所示的方式,因非一切人之言语皆与此处所说一致。当知,唯基于真实事由所作之羯磨,方为不坏失,否则不然。此理亦适用于依止甘马等。
Yassa pana idaṃ vacanaṃ vināva kāyavācāhi āpannā lahukāpatti atthi, tassapi āropetabbāva. Yaṃ pana kammavācāya ‘‘attanā bhaṇḍanakārakā’’ti attanā-saddaggahaṇaṃ, ‘‘yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā…pe… te upasaṅkamitvā’’tiādivacanañca, taṃ vatthuvasena gahitaṃ. Yo pana sayameva bhaṇḍanakārako hoti, aññe pana bhaṇḍanakārake upasaṅkamitvā ‘‘mā kho tumhe’’tiādivacanaṃ na vadati, tassāpetaṃ kammaṃ kātabbameva. Karontehi ca ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu bhaṇḍanakārako…pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Yadi saṅghassa pattakalla’’ntiādināva kammavācā kātabbā. Yo ca aññepi bhikkhū kalahāya samādapeti, tassāpi evameva kammavācaṃ kātuṃ vaṭṭati aññesaṃ samādāpanassapi bhaṇḍanakārakatte eva pavisanato. Aññesaṃ samādāpanākārampi vatvāva, kammavācaṃ kātukāmenapi ca tehi vuttavacanatthameva gahetvā tadanuguṇaṃ yojetvāva kātabbaṃ, na idhāgatavaseneva sabbesampi idhāgatavaseneva vacanāsambhavā. Bhūtena vatthunā katameva hi avipannaṃ hoti, nāññanti gahetabbaṃ. Esa nayo niyassakammādīsupi.
非法羯磨十二事等论释
Adhammakammadvādasakakathādivaṇṇanā
4“未经承认而作”,是指未令其承认事由或罪过而作。若有人于众人目睹下违犯事由,后因畏惧被行羯磨而妄语说“我不作”,则其在比丘众前违犯的行为自身,便是承认。正是为了如实了知,才开许承认的作法。若有疑,则应令其承认后方作,应如此理解。
4.Appaṭiññāya katanti vatthuṃ vā āpattiṃ vā asampaṭicchāpetvā kataṃ. Yo pana sabbesaṃ passantānaṃ eva vatthuvītikkamaṃ katvā pacchā kammakaraṇabhayena ‘‘na karomī’’ti musā vadati, tassa bhikkhūnaṃ sammukhe vītikkamakaraṇameva paṭiññā. Tathato jānanatthameva paṭiññāya karaṇaṃ anuññātaṃ. Yattha pana sandeho hoti, tattha sampaṭicchāpetvāva kattabbanti gahetabbaṃ.
“因波罗夷罪”一语,乃是因波罗夷有失比丘相,且过重不可依羯磨治而说。“因桑喀地谢沙罪”一语,则是因存在别住等出罪羯磨的特别作法而说。然而,后文“于增上戒中戒坏……应作呵责羯磨”等,是针对正被教诫“汝应安住防护,于未来出罪”时,因不恭敬等缘而犯轻罪者所说。因戒坏而犯轻罪者,于此以不分别方便,被称为“于增上戒中戒坏”,正如“于增上见中见坏”一样。
‘‘Pārājikāpattiyā vā’’ti idaṃ liṅganāsananimittatāya pārājikassa kammena atikicchanīyato vuttaṃ. ‘‘Saṅghādisesāpattiyā vā’’ti idaṃ pana parivāsādinissāraṇakammassa āveṇikassa vijjamānattā vuttaṃ. Yaṃ pana parato ‘‘adhisīle sīlavipanno hoti…pe… tajjanīyakammaṃ kareyyā’’ti (cūḷava. 6) vuttaṃ, taṃ ‘‘āyatiṃ saṃvare ṭhatvā vuṭṭhānaṃ karohī’’ti ovadiyamānassa anādariyādipaccayalahukāpattiṃ sandhāya vuttaṃ. Sīlavipattimūlakañhi lahukāpattiṃ āpanno idha abhedūpacārena ‘‘adhisīle sīlavipanno’’ti vutto ‘‘atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno’’ti ettha viya.
正如对执持邪见而宣说者,若未令其‘从邪见中脱离’便作羯磨,则仅因见坏而作,即成为对无罪者所作的非法羯磨;同样,对犯戒后已生惭愧、如法出罪并愿安住于防护的比丘,若施以呵责等羯磨,则仅因戒坏而作,便成为对非忏悔道罪者所作的非法羯磨。正因如此,在依止甘马中,也以‘有些比丘原本给予别住’等语,说明不安住于防护正是羯磨的因相。因为呵责等羯磨正是为了调伏未调伏者而开许的。然而,有些人认为:‘“非忏悔道罪”一语专指波罗夷罪,并不指桑喀地谢沙罪’,这与善说分中‘是对忏悔道罪所作’一语相违。而且,若桑喀地谢沙罪也可方便地称为忏悔道罪,则‘对罪所作’此语便与前述文句无别,注释书中也未显示此处的差别。因此,应依上述之理理解此中意趣。
Yathā ca diṭṭhiṃ gahetvā voharantassa ‘‘ito diṭṭhito oramāhī’’ti avatvā katakammaṃ kevalāya diṭṭhivipattiyā katattā anāpattiyā kataṃ nāma adhammakammaṃ hoti, evaṃ sīlavipattiṃ āpajjitvā lajjidhamme okkante yathādhammaṃ vuṭṭhāya saṃvare ṭhātukāmassa kataṃ tajjanīyādikammaṃ kevalāya sīlavipattiyā katattā adesanāgāminiyā kataṃ nāma adhammakammaṃ hoti. Teneva niyassakammepi ‘‘apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā’’tiādinā saṃvare aṭṭhānameva kammanimittabhāvena vuttaṃ. Adantaṃ damanatthameva hi tajjanīyādikammāni anuññātānīti. Keci pana ‘‘adesanāgāminiyāti idaṃ pārājikāpattiṃyeva sandhāya vuttaṃ, na saṅghādisesa’’nti (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.4) vadanti, taṃ sukkapakkhe ‘‘desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hotī’’ti iminā vacanena virujjhati. Saṅghādisesassāpi ca pariyāyato desanāgāminivohāre gayhamāne ‘‘āpattiyā kataṃ hotī’’ti vuttavārato imassa vārassa viseso na siyā, aṭṭhakathāyampettha visesabhāvo na dassito. Tasmā vuttanayenevettha adhippāyo gahetabbo.
66. “所有”指呵责、依止、驱出三种羯磨。“以他羯磨的事由”意为,以不同于呵责羯磨的另一羯磨之事由而施行其他羯磨,这并无任何过失——这是其意旨所在。通过“为何”等句说明其理由。
6.Sabbānipīti tajjanīyaniyassapabbājanīyakammāni tīṇipi. Aññakammassa vatthunāti tajjanīyato aññassa kammassa vatthunā aññakammakaraṇaṃ nāma koci dosopi na hotīti adhippāyo. Kāraṇamāha ‘‘kasmā’’tiādinā.
88. “毛倒伏”意指傲慢之毛已倒伏。
8.Pannalomāti patitamānalomā.
依止甘马论等释
Niyassakammakathādivaṇṇanā
11在依止甘马的律文中,“apissu”是“apica”在此意义下的小品词组合。关于“应依止而住”,有人认为这是指依于善友而住,另有人认为仅指接受依止。应知,两者都表明他不可随意而住。
11. Niyassakamme pāḷiyaṃ apissūti apicāti imasmiṃ atthe nipātasamudāyo. Nissāyate vatthabbanti ettha keci kalyāṇamittāyattavuttitaṃ sandhāya vuttanti vadanti, aññe pana nissayaggahaṇamevāti, ubhayenapissa serivihāro na vaṭṭatīti dīpitanti daṭṭhabbaṃ.
21在驱出羯磨中,“应使驱出羯磨平息”一语,是针对未作离去等事而能正确行持者而言的。
21. Pabbājanīyakamme ‘‘pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhetū’’ti idaṃ pakkamanādiṃ akatvā sammāvattantānaṃ vasena vuttaṃ.
33在应行覆举羯磨的事中,“既非依据比丘之言,亦非依据在家人之言”一语的意思是:此处,比丘们即使以间接的方式也不会说贬损他人的言语;而在家人,即使有能力当面辱骂,对于有恩惠者也不会无缘无故说出这样的话。其意旨是:“你连在家人的品德都已退失了。”
33. Paṭisāraṇīyakamme neva bhikkhuvacanaṃ, na gihivacananti ettha pariyāyatopi bhikkhū parakhuṃsanaṃ na vadanti, gahaṭṭhā pana sarūpeneva akkosituṃ samatthāpi upakārīsu akāraṇaṃ evarūpaṃ na vadanti, tvaṃ gihiguṇatopi parihīnoti adhippāyo.
39“具足支分,与前者不同”——此句阐明:仅凭呵责羯磨等所述的理由,尚不施行此羯磨。然而应知,若具足此处所说“为令在家人失利而奔走”等支分,亦可作那些羯磨。又因文中说“以低劣之语贬损具信、净信、施主、护持僧团者”,故仅以与在家人相关的贬损等支分构成应行羯磨的条件,而非以对净人、侍者等的贬损。纵对施主等,若已得其原谅,则无应行羯磨的条件,且犯戒可在任何地方忏悔。若彼虽经三次请求原谅仍不原谅,即使未作羯磨,亦应在其面前忏悔犯戒。若彼已命终,或往他方,或不知所去方向,或于途中有生命危险,则无论已作羯磨或未作羯磨,皆应在僧团中如实陈告并请求原谅后忏悔犯戒。然而,若先前如法的承诺未能成真,则应前往那些地方,以“我未善加审察而作承诺,未能使其成真,请原谅我”等语,次第表明请求原谅之言。
39.‘‘Aṅgasamannāgamo purimehi asadiso’’ti iminā tajjanīyādīnaṃ vuttakāraṇamattena idaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti dīpeti. Idha vuttena pana gihīnaṃ alābhāya parisakkanādinā aṅgena tānipi kātuṃ vaṭṭatīti gahetabbaṃ. Ettha ca ‘‘saddhaṃ pasannaṃ dāyakaṃ kārakaṃ saṅghupaṭṭhākaṃ hīnena khuṃsetī’’ti vuttattā tādisesu gihīsu khuṃsanādīhi gihipaṭisaṃyuttehi eva aṅgehi kammārahatā, na ārāmikaceṭakādīsu khuṃsanādīhi. Tatthāpi dāyakādīsu khamāpitesu kammārahatā natthi, āpatti ca yattha katthaci desetuṃ vaṭṭati. Yo ce tikkhattuṃ khamāpiyamānopi na khamati, akatakammenapi dassanūpacāre āpatti desetabbā. So ce kālakato hoti, desantaraṃ vā gato, gatadisā na ñāyati, antarāmagge vā jīvitantarāyo hoti, katakammenapi akatakammenapi saṅghamajjhe yathābhūtaṃ viññāpetvā khamāpetvā āpatti desetabbāti vadanti. Dhammikapaṭissavassa asaccāpane pana tesaṃ santikaṃ gantvā ‘‘mayā asamavekkhitvā paṭissavaṃ katvā so na saccāpito, taṃ me khamathā’’tiādinā khamāpane vacanakkamo ñāpetabbo.
41律藏中“他变得沮丧,未能使质多居士原谅”:即使再次踏上三十由旬的路程,由于傲慢顽固,未如实显露过失并请求原谅,被对方以“我不原谅”拒绝后,变得沮丧,无法使其原谅。他再次回到舍卫城后,仍为折伏其傲慢,又被导师派遣,依前次方式仍无法使其原谅,再度返回。那时,世尊以“他欲求不存在的状态”等(法句经73)说法,摧破其傲慢后,允许派遣使者,应如此理解。
41. Pāḷiyaṃ maṅkubhūto nāsakkhi cittaṃ gahapatiṃ khamāpetunti tiṃsayojanamaggaṃ puna gantvāpi mānathaddhatāya yathābhūtaṃ dosaṃ āvikatvā akhamāpanena ‘‘nāhaṃ khamāmī’’ti tena paṭikkhitto maṅkubhūto khamāpetuṃ na sakkhi, so punadeva sāvatthiṃ paccāgantvāpi mānaniggahatthāyeva punapi satthārā pesito purimanayeneva khamāpetuṃ asakkonto punāgacchi. Athassa bhagavā ‘‘asantaṃ bhāvanamiccheyyā’’tiādināva (dha. pa. 73) dhammaṃ desetvā mānanimmathanaṃ katvā anudūtadānaṃ anuññāsīti daṭṭhabbaṃ.
42因说“若不原谅……应令其忏悔犯戒”,故应理解为:若在家人原谅,则无需当面作忏悔犯戒之事。
42.‘‘Noce khamati…pe… āpattiṃ desāpetabbo’’ti vuttattā pageva gahaṭṭho khamati ce, dassanūpacāre āpattidesanākiccaṃ natthīti gahetabbaṃ.
46于三种驱摈羯磨中,在阿利咤事上,“举罪”意即:就在僧团内部,因不舍恶见的缘故而举其恶作罪,或在数数劝告结束时举其波逸提罪。此处甘马语中的“如是我闻世尊”等,是依事而说。应随执见者所表述的种种方式,结合其说而作甘马语。然而,即使不依其执取的方式,也可以一般性地作甘马语:“尊者僧请听:有比丘某甲生起恶见,不舍此见,若僧团认为适当……”
},
{
46. Ukkhepanīyakammesu tīsu ariṭṭhavatthusmiṃ āpattiṃ āropetvāti visuṃ saṅghamajjheva pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissajjanapaccayā dukkaṭaṃ, samanubhāsanapariyosāne pācittiyaṃ vā āpattiṃ āropetvā. Etthāpi kammavācāya ‘‘tathāhaṃ bhagavatā’’tiādi vatthuvasena vuttaṃ. Yena yena pakārena diṭṭhigatikā vohariṃsu, tena tena pakārena yojetvā kammavācā kātabbā. Gahaṇākāraṃ pana vināpi ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmassa bhikkhuno pāpikaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ, so taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjati, yadi saṅghassa pattakalla’’nti evaṃ sāmaññatopi kammavācaṃ kātuṃ vaṭṭati.
65‘依彼见而作斗诤等’:以此显示,此处所指的,是依见而生起的斗诤等,而非单纯的斗诤。然而,若有人持‘作斗诤等无过’之见而作斗诤等,此亦成为其见,若其不舍此见,亦可对其行羯磨。
65.‘‘Yaṃ diṭṭhiṃ nissāya bhaṇḍanādīni karotī’’ti iminā diṭṭhiṃ nissāya uppannāni eva bhaṇḍanādīni idha adhippetāni, na kevalānīti dasseti. Yo pana ‘‘bhaṇḍanādīnaṃ karaṇe doso natthī’’ti diṭṭhiko hutvā bhaṇḍanādiṃ karoti, sāpissa diṭṭhi eva hoti, tassapi appaṭinissagge kammaṃ kātuṃ vaṭṭati.