呵责羯磨的解说
Tajjanīyakammakathāvaṇṇanā
1在《小品》的第一〈业犍度〉里,先说“balavābalavaṃ”这个词。本来该说“balavabalavaṃ”,但把音拉长之后,就说成了“balavābalavaṃ”。这个词就像“dukkhadukkhaṃ”等说法一样,是用来表达最高程度的,所以说“suṭṭhu balavaṃ paṭivadathā”,意思就是:请给出极其强有力的回应。
1. Cūḷavaggassa paṭhame kammakkhandhake tāva ‘‘balavābalava’’nti idaṃ ekapadaṃ. ‘‘Balavabalava’’nti vattabbe ākāraṃ katvā ‘‘balavābalava’’nti vuttaṃ. Tañca ‘‘dukkhadukkha’’ntiādīsu viya atisayatthe vattatīti āha ‘‘suṭṭhu balavaṃ paṭivadathā’’ti, ati viya balavaṃ katvā paṭivacanaṃ dethāti attho.
2在圣典中,“应举罪”的意思是:在这里,虽然对于“诸位尊者,你们不要做那件事”这类会引发争吵的言语,并没有制定什么罪,因为这类话不属于妄语、两舌等;但是,比丘们私下或在僧团中间,用这种没有制定为罪的话来告诫某位比丘:“贤友,不要使比丘们互相纠缠而引发争吵等,这不是为了少欲等目的。”如果这位比丘因为不尊重、不肯停止,或者因为转移话题、恼害他人等原因而犯下罪,那么这个罪就应当被举出,就像对见解败坏的人一样。应当这样理解其含义。
2. Pāḷiyaṃ āpatti āropetabbāti ettha kiñcāpi ‘‘mā kho tumhe āyasmanto eso ajesī’’tiādike bhaṇḍanādijanake vacane paññattā kāci āpatti nāma natthi musāpesuññādīsu etassa appaviṭṭhattā, tathāpi bhikkhūhi visuṃ, saṅghamajjhe ca ‘‘mā, āvuso, bhikkhū aññamaññaṃ payojetvā bhaṇḍanādiṃ akāsi, nedaṃ appicchatādīnaṃ atthāya vattatī’’ti evaṃ apaññattena vuccamānassa bhikkhuno anādariyena anoramanapaccayā vā aññavādavihesādikaraṇapaccayā vā yā āpatti hoti, sā āpatti āropetabbā diṭṭhivipannassa viyāti evamattho daṭṭhabbo.
如果有人除了这句话之外,通过身体或言语犯下轻罪,对他也同样应该举罪。至于羯磨语中“自己是争吵制造者”这个“自己”的用词,以及“还有其他比丘是争吵制造者……去到他们那里”等说法,那是根据具体事由而采用的。如果有人自己就是争吵制造者,却不去其他争吵制造者那里说“你们不要……”等话,对他也应当作这个羯磨。作羯磨的人应当这样念羯磨语:“尊者,请僧团听我说,这位某某比丘是争吵制造者……在僧团中是争端制造者。如果僧团认为时机合适……”如果有人教唆其他比丘争斗,对他也同样应当这样作羯磨语,因为教唆他人也属于争吵制造者。说明了教唆的方式之后,想要作羯磨语的人,应当只取他们所说话语的含义,据此相应地组织羯磨语,不能完全照这里出现的方式来套,因为不可能所有人的说法都跟这里一样。应当知道,只有基于真实事由所作的羯磨才是不坏失的,不是别的。这个道理也适用于依止羯磨等。
Yassa pana idaṃ vacanaṃ vināva kāyavācāhi āpannā lahukāpatti atthi, tassapi āropetabbāva. Yaṃ pana kammavācāya ‘‘attanā bhaṇḍanakārakā’’ti attanā-saddaggahaṇaṃ, ‘‘yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā…pe… te upasaṅkamitvā’’tiādivacanañca, taṃ vatthuvasena gahitaṃ. Yo pana sayameva bhaṇḍanakārako hoti, aññe pana bhaṇḍanakārake upasaṅkamitvā ‘‘mā kho tumhe’’tiādivacanaṃ na vadati, tassāpetaṃ kammaṃ kātabbameva. Karontehi ca ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu bhaṇḍanakārako…pe… saṅghe adhikaraṇakārako. Yadi saṅghassa pattakalla’’ntiādināva kammavācā kātabbā. Yo ca aññepi bhikkhū kalahāya samādapeti, tassāpi evameva kammavācaṃ kātuṃ vaṭṭati aññesaṃ samādāpanassapi bhaṇḍanakārakatte eva pavisanato. Aññesaṃ samādāpanākārampi vatvāva, kammavācaṃ kātukāmenapi ca tehi vuttavacanatthameva gahetvā tadanuguṇaṃ yojetvāva kātabbaṃ, na idhāgatavaseneva sabbesampi idhāgatavaseneva vacanāsambhavā. Bhūtena vatthunā katameva hi avipannaṃ hoti, nāññanti gahetabbaṃ. Esa nayo niyassakammādīsupi.
非法羯磨十二事等解说
Adhammakammadvādasakakathādivaṇṇanā
4没有让他承认事实或罪过就做了,这叫“未经承认而作”。但如果有人在众人都看见的情况下犯了事,后来因为害怕被做羯磨,就撒谎说“我没做”,那么他在比丘们面前犯事这件事本身,就算是承认了。正是为了如实了解情况,才允许用承认的方式来处理。如果事情还有疑问,那就应该先让他承认之后再做,要这样理解。
4.Appaṭiññāya katanti vatthuṃ vā āpattiṃ vā asampaṭicchāpetvā kataṃ. Yo pana sabbesaṃ passantānaṃ eva vatthuvītikkamaṃ katvā pacchā kammakaraṇabhayena ‘‘na karomī’’ti musā vadati, tassa bhikkhūnaṃ sammukhe vītikkamakaraṇameva paṭiññā. Tathato jānanatthameva paṭiññāya karaṇaṃ anuññātaṃ. Yattha pana sandeho hoti, tattha sampaṭicchāpetvāva kattabbanti gahetabbaṃ.
“或因波罗夷罪”这一句,是因为波罗夷罪使比丘失去比丘身份,而且这种业太重,不能用羯磨来处置,所以才这么说。“或因僧残罪”这一句,则是因为别住等出罪羯磨有它独特的作法存在,所以才这么说。至于后面所说的“在增上戒上戒败坏……应作呵责羯磨”,那是针对正在被教诫“你应当安住于防护,将来要出罪”的人,由于不恭敬等原因而犯了轻罪的情况说的。因为犯了以戒败坏为根源的轻罪的人,在这里用不区分方式称为“在增上戒上戒败坏”,就像“在增上见上见败坏”那里一样。
‘‘Pārājikāpattiyā vā’’ti idaṃ liṅganāsananimittatāya pārājikassa kammena atikicchanīyato vuttaṃ. ‘‘Saṅghādisesāpattiyā vā’’ti idaṃ pana parivāsādinissāraṇakammassa āveṇikassa vijjamānattā vuttaṃ. Yaṃ pana parato ‘‘adhisīle sīlavipanno hoti…pe… tajjanīyakammaṃ kareyyā’’ti (cūḷava. 6) vuttaṃ, taṃ ‘‘āyatiṃ saṃvare ṭhatvā vuṭṭhānaṃ karohī’’ti ovadiyamānassa anādariyādipaccayalahukāpattiṃ sandhāya vuttaṃ. Sīlavipattimūlakañhi lahukāpattiṃ āpanno idha abhedūpacārena ‘‘adhisīle sīlavipanno’’ti vutto ‘‘atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno’’ti ettha viya.
就像有人执持某种见解而行事说话时,如果不对他说“从这种见解中出来”,那么因为他纯粹是因为见解败坏而做了那些事,这就被叫作对无犯者施行的非法羯磨;同样,有人犯了戒罪之后,生起了惭愧,如法出罪,想要安住在防护中,如果对他施行呵责等羯磨,那么因为他纯粹是因为戒败坏而犯的,这就被叫作对非忏悔道罪者施行的非法羯磨。正因如此,在依止羯磨中,也用“有些比丘原本给予别住”等话,说明不安住于防护本身就是羯磨的因相。因为呵责等羯磨确实是为了调伏未调伏者才开许的。不过有些人说:“‘非忏悔道罪’这句话专指波罗夷罪,不指僧残。”这与善说分中“是对忏悔道罪所作的”这句话相矛盾。而且,如果僧残也可以方便地称为忏悔道罪,那么“对罪所作的”这句话就和前面的说法没有区别了,注释书里也没有显示这里的差别。所以,应当按上面所说的道理来理解这里的意趣。
Yathā ca diṭṭhiṃ gahetvā voharantassa ‘‘ito diṭṭhito oramāhī’’ti avatvā katakammaṃ kevalāya diṭṭhivipattiyā katattā anāpattiyā kataṃ nāma adhammakammaṃ hoti, evaṃ sīlavipattiṃ āpajjitvā lajjidhamme okkante yathādhammaṃ vuṭṭhāya saṃvare ṭhātukāmassa kataṃ tajjanīyādikammaṃ kevalāya sīlavipattiyā katattā adesanāgāminiyā kataṃ nāma adhammakammaṃ hoti. Teneva niyassakammepi ‘‘apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā’’tiādinā saṃvare aṭṭhānameva kammanimittabhāvena vuttaṃ. Adantaṃ damanatthameva hi tajjanīyādikammāni anuññātānīti. Keci pana ‘‘adesanāgāminiyāti idaṃ pārājikāpattiṃyeva sandhāya vuttaṃ, na saṅghādisesa’’nti (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.4) vadanti, taṃ sukkapakkhe ‘‘desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hotī’’ti iminā vacanena virujjhati. Saṅghādisesassāpi ca pariyāyato desanāgāminivohāre gayhamāne ‘‘āpattiyā kataṃ hotī’’ti vuttavārato imassa vārassa viseso na siyā, aṭṭhakathāyampettha visesabhāvo na dassito. Tasmā vuttanayenevettha adhippāyo gahetabbo.
6三种——呵责、依止、驱出——全都包括在内。“以另一种羯磨的事由”意思是:以不同于呵责羯磨的另一种羯磨的事由,来施行另一种羯磨,这并没有任何过失——这就是它的意旨。接着用“为什么”等话说明理由。
6.Sabbānipīti tajjanīyaniyassapabbājanīyakammāni tīṇipi. Aññakammassa vatthunāti tajjanīyato aññassa kammassa vatthunā aññakammakaraṇaṃ nāma koci dosopi na hotīti adhippāyo. Kāraṇamāha ‘‘kasmā’’tiādinā.
8倒伏毛,就是已经倒下的慢毛。
8.Pannalomāti patitamānalomā.
依止羯磨论的注释
Niyassakammakathādivaṇṇanā
11在《依止羯磨》的律文里,“apissu”这个词,是在“apica”这个意思上的一个虚词组合。对于“应依止而住”这句话,有些人说,这是针对依靠善友而生活这一点来说的;另一些人则说,这只是指接受依止本身。应当知道,这两种说法都表明:他不能随随便便地住。
11. Niyassakamme pāḷiyaṃ apissūti apicāti imasmiṃ atthe nipātasamudāyo. Nissāyate vatthabbanti ettha keci kalyāṇamittāyattavuttitaṃ sandhāya vuttanti vadanti, aññe pana nissayaggahaṇamevāti, ubhayenapissa serivihāro na vaṭṭatīti dīpitanti daṭṭhabbaṃ.
21在驱出羯磨中,“应使驱出羯磨平息”这句话,是针对那些没有做出离去等举动而能正确行持的人说的。
21. Pabbājanīyakamme ‘‘pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhetū’’ti idaṃ pakkamanādiṃ akatvā sammāvattantānaṃ vasena vuttaṃ.
33在“下意羯磨”中说到“既不是比丘的话,也不是在家人说的话”,这里的意思是:比丘们即使间接地也不会去贬损他人;而在家人虽然有能力当面责骂,但对有恩德的人也不会无缘无故说那种话。其用意是:“你连在家人的品德都已经丧失了。”
33. Paṭisāraṇīyakamme neva bhikkhuvacanaṃ, na gihivacananti ettha pariyāyatopi bhikkhū parakhuṃsanaṃ na vadanti, gahaṭṭhā pana sarūpeneva akkosituṃ samatthāpi upakārīsu akāraṇaṃ evarūpaṃ na vadanti, tvaṃ gihiguṇatopi parihīnoti adhippāyo.
3939.“具足支分,与先前那些不同”——这句话是在说明:不能只凭呵责羯磨等所说的那些理由就做这件事。但在这里,应当理解为:如果具足了此处所说的“为了让在家人得不到利益而奔走”等支分,那么也可以对那些人做这些羯磨。而且,因为文中说“以低劣的话贬损有信仰、有信心、是施主、是僧团侍奉者的人”,所以只有在针对这类在家人、以与在家人相关的贬损等支分为条件时,才构成应受羯磨;不是针对净人、仆役等人以贬损等行为来判定。即使对施主等人,如果他们已经被请求原谅并原谅了,就不构成应受羯磨的条件,而且犯戒可以在任何地方忏悔。如果有人被请求原谅三次仍然不原谅,那么即使没有做羯磨,也应当在他面前忏悔犯戒。如果他死了,或者去了别的地方,或者不知道去了哪个方向,或者在路上有生命危险,那么无论已做羯磨还是未做羯磨,都应当在僧团中如实说明并请求原谅后忏悔犯戒。他们说应当这样。但如果如法的承诺没有兑现,就应当去他们那里,用“我没有好好考虑就作了承诺,没能让他兑现,请你们原谅我”这样的话,依次说明请求原谅的话。
39.‘‘Aṅgasamannāgamo purimehi asadiso’’ti iminā tajjanīyādīnaṃ vuttakāraṇamattena idaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti dīpeti. Idha vuttena pana gihīnaṃ alābhāya parisakkanādinā aṅgena tānipi kātuṃ vaṭṭatīti gahetabbaṃ. Ettha ca ‘‘saddhaṃ pasannaṃ dāyakaṃ kārakaṃ saṅghupaṭṭhākaṃ hīnena khuṃsetī’’ti vuttattā tādisesu gihīsu khuṃsanādīhi gihipaṭisaṃyuttehi eva aṅgehi kammārahatā, na ārāmikaceṭakādīsu khuṃsanādīhi. Tatthāpi dāyakādīsu khamāpitesu kammārahatā natthi, āpatti ca yattha katthaci desetuṃ vaṭṭati. Yo ce tikkhattuṃ khamāpiyamānopi na khamati, akatakammenapi dassanūpacāre āpatti desetabbā. So ce kālakato hoti, desantaraṃ vā gato, gatadisā na ñāyati, antarāmagge vā jīvitantarāyo hoti, katakammenapi akatakammenapi saṅghamajjhe yathābhūtaṃ viññāpetvā khamāpetvā āpatti desetabbāti vadanti. Dhammikapaṭissavassa asaccāpane pana tesaṃ santikaṃ gantvā ‘‘mayā asamavekkhitvā paṭissavaṃ katvā so na saccāpito, taṃ me khamathā’’tiādinā khamāpane vacanakkamo ñāpetabbo.
4141. 在巴利原文中,“他变得羞愧,无法让质多居士原谅他”:即使再次走了三十由旬的路,由于傲慢顽固,没有如实说出自己的过失并请求原谅,因此对方说“我不原谅”,拒绝了他;他羞愧难当,无法求得原谅。他再次回到舍卫城后,仍然是为了折伏他的傲慢,又被导师派去,还是像之前那样无法求得原谅,只好又回来。那时,世尊用“他想要不存在的东西”等(法句经73)说法,摧破了他的傲慢,然后允许派人去传话。应当这样理解。
41. Pāḷiyaṃ maṅkubhūto nāsakkhi cittaṃ gahapatiṃ khamāpetunti tiṃsayojanamaggaṃ puna gantvāpi mānathaddhatāya yathābhūtaṃ dosaṃ āvikatvā akhamāpanena ‘‘nāhaṃ khamāmī’’ti tena paṭikkhitto maṅkubhūto khamāpetuṃ na sakkhi, so punadeva sāvatthiṃ paccāgantvāpi mānaniggahatthāyeva punapi satthārā pesito purimanayeneva khamāpetuṃ asakkonto punāgacchi. Athassa bhagavā ‘‘asantaṃ bhāvanamiccheyyā’’tiādināva (dha. pa. 73) dhammaṃ desetvā mānanimmathanaṃ katvā anudūtadānaṃ anuññāsīti daṭṭhabbaṃ.
42既然经文里说“如果不原谅……就应当让他忏悔所犯的罪”,那么在家人都已经原谅了,就更不必再当面做忏悔罪过这件事了,应当这样理解。
42.‘‘Noce khamati…pe… āpattiṃ desāpetabbo’’ti vuttattā pageva gahaṭṭho khamati ce, dassanūpacāre āpattidesanākiccaṃ natthīti gahetabbaṃ.
46在三种驱摈羯磨中,就阿利咤一事来说,“举罪”是指:在僧团当中,由于不舍恶见的缘故,先举其恶作罪;或者在数数劝告结束时,举其波逸提罪。这里羯磨语中“如是我闻世尊”等语,是依具体事由而说的。执见者以种种方式表达,就应按照那些方式相应地作羯磨语。不过,即使不依他执取的具体方式,也可以一般性地作羯磨语:“尊者,僧团请听:比丘某甲生起了恶见,他不舍此见,如果僧团认为适当……”
46. Ukkhepanīyakammesu tīsu ariṭṭhavatthusmiṃ āpattiṃ āropetvāti visuṃ saṅghamajjheva pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissajjanapaccayā dukkaṭaṃ, samanubhāsanapariyosāne pācittiyaṃ vā āpattiṃ āropetvā. Etthāpi kammavācāya ‘‘tathāhaṃ bhagavatā’’tiādi vatthuvasena vuttaṃ. Yena yena pakārena diṭṭhigatikā vohariṃsu, tena tena pakārena yojetvā kammavācā kātabbā. Gahaṇākāraṃ pana vināpi ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmassa bhikkhuno pāpikaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ, so taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjati, yadi saṅghassa pattakalla’’nti evaṃ sāmaññatopi kammavācaṃ kātuṃ vaṭṭati.
65“依止某种见而做斗诤等事”——用这句话说明,这里指的是依止见才生起的斗诤等事,而不只是斗诤本身。如果有人抱着“做斗诤等事没有过错”的见解去做斗诤等事,这也就成了他的见;对他,也应当在不舍离此见的情况下作羯磨。
65.‘‘Yaṃ diṭṭhiṃ nissāya bhaṇḍanādīni karotī’’ti iminā diṭṭhiṃ nissāya uppannāni eva bhaṇḍanādīni idha adhippetāni, na kevalānīti dasseti. Yo pana ‘‘bhaṇḍanādīnaṃ karaṇe doso natthī’’ti diṭṭhiko hutvā bhaṇḍanādiṃ karoti, sāpissa diṭṭhi eva hoti, tassapi appaṭinissagge kammaṃ kātuṃ vaṭṭati.