4. 波逸提篇
4. Pācittiyakaṇḍaṃ
1. 第一蒜等学处注释
1. Paṭhamalasuṇādisikkhāpadavaṇṇanā
797在波逸提中,蒜品第一:名为“枣酸粥”者,是将枣果晒干后,用其制成的菜肴品种。生蒜与美味蒜,以及吞咽,为二要素。
797. Pācittiyesu lasuṇavaggassa paṭhame badarasāḷavaṃ nāma badaraphalāni sukkhāpetvā tehi kattabbabyañjanavikati. Āmakamāgadhalasuṇañceva, ajjhoharaṇañcāti dve aṅgāni.
799-812799-812. 第二条以下诸条意义明显。
799-812. Dutiyādīni uttānatthāni.
815815. 第六:在圣典中,‘āsumbhitvā’意为‘倾倒后’。
815. Chaṭṭhe pāḷiyaṃ āsumbhitvāti pātetvā.
817817. ‘Dadhimatthu’指乳酪中的清液。‘Rasakhīrādīnaṃ’则指肉汁、乳等。‘在进食比丘的手边站立’以及‘取用水或扇子’,这是两个要素。
817.Dadhimatthūti dadhimhi pasannodakaṃ. Rasakhīrādīnanti maṃsarasakhīrādīnaṃ. Bhuñjantassa bhikkhuno hatthapāse ṭhānaṃ, pānīyassa vā vidhūpanassa vā gahaṇanti dve aṅgāni.
822822. 第七:‘未由暗示而得到’是指没有通过自己的暗示而获得。‘前后矛盾’是指:自己制作时犯波逸提的说法,与叫人制作时犯恶作的说法相互矛盾,故有此说。因此,文中说‘非也’等,或是以‘未由暗示而得到’等语表明相违之处。因为由他人了知的暗示,对此而言仍属‘未由暗示而得到’。关于生谷等的暗示,以及通过炒等方式吞食,这两个是要素。
822. Sattame aviññattiyā laddhanti attano viññattiṃ vinā laddhaṃ. Pubbāparaviruddhanti sayaṃ karaṇe pācittiyanti idaṃ kārāpane dukkaṭavacanena virujjhanaṃ sandhāya vuttaṃ. Tenāha ‘‘na hī’’tiādi, ‘‘aviññattiyā laddha’’ntiādivacanena vā virujjhanaṃ sandhāya vuttaṃ. Aññāya viññattipi hi imissā aviññattiyā laddhamevāti. Āmakadhaññaviññāpanādi, taṃ bhajjanādinā ajjhoharaṇanti dve aṅgāni.
824第八:‘nibbiṭṭho’意为“已获得”。‘Keṇī’指应缴给国王的收入,即收入的发生地。因此说“一处职位”等。而“职位”即依属村落、地区等。正在使用的隔墙等状态,以及未经告知而弃置大小便等,这两者为构成要素。
824. Aṭṭhame nibbiṭṭhoti laddho. Keṇīti rañño dātabbo āyo, āyuppattiṭṭhānanti attho . Tenāha ‘‘ekaṃ ṭhānantara’’ntiādi. Ṭhānantaranti ca gāmajanapadāṇāyattaṃ. Vaḷañjiyamānatirokuṭṭāditā, anapaloketvā uccārādīnaṃ chaḍḍanādīti dve aṅgāni.
830第九:因为说“连顶部切开的椰子也”,所以仅禁止在青绿物上丢弃。因此说“未丢弃种子的”等。而在允许丢弃的地方,在青绿物上大小便等也是允许的。“所有”指比丘与比丘尼。
830. Navame ‘‘matthakacchinnanāḷikerampī’’ti vuttattā haritūpari chaḍḍanameva paṭikkhittaṃ. Tenāha ‘‘anikkhittabījesū’’tiādi. Yattha ca chaḍḍetuṃ vaṭṭati, tattha harite vaccādiṃ kātumpi vaṭṭati eva. Sabbesanti bhikkhubhikkhunīnaṃ.
836-7第十:“那些人的”指那些他经常看见的人。“站在寺院中”:即站在已站立或已坐之处,即使向四周转动颈部观看,也无犯。从站立处走去观看,则不允许。然而有些人说“可以”。但这不应接受,因为一般而言,“若前往观看,波逸提”已全面禁止前往,且无犯的情况也未开许前往。舞蹈等、无因而往、观看等,此为三要素。
836-7. Dasame tesaṃyevāti yesaṃ niccaṃ passati. Ārāme ṭhatvāti ṭhitanisannaṭṭhāne eva ṭhatvā samantato gīvaṃ parivattetvāpi passati, anāpatti. Ṭhitaṭṭhānato gantvā passituṃ na vaṭṭati. Keci pana ‘‘vaṭṭatī’’ti vadanti. Taṃ pana ‘‘dassanāya gaccheyya, pācittiya’’nti sāmaññato gamanassa paṭikkhittattā, anāpattiyampi gamanāya avuttattā ca na gahetabbaṃ. Naccāditā, ananuññātakāraṇā gamanaṃ, dassanādi cāti tīṇi aṅgāni.
二、黑暗品
2. Andhakāravaggo
1. 第一学处等之解释
1. Paṭhamādisikkhāpadavaṇṇanā
841841. 第二品第一:“于施与时”即施与的因缘。于夜暗之中,男子伸手可及处站立等、隐处窥视、无同伴,此为三要素。
841. Dutiyavaggassa paṭhame dāne vāti dānanimittaṃ. Rattandhakāre purisassa hatthapāse ṭhānādi, rahopekkhā, sahāyābhāvoti tīṇi aṅgāni.
842-850842-850. 第二等诸条文义显了。
842-850. Dutiyādīni uttānāni.
854854.第五:‘于跏趺座不当之处’指对跏趺座而言不够宽敞之处。食前于村内家中,坐于宽敞足容跏趺座之处,未经允许、未告知原因而超越所明界限,此为二要素。
854. Pañcame pallaṅkassa anokāseti ūrubaddhāsanassa appahonake. Purebhattaṃ antaraghare pallaṅkappahonakāsane nisajjā, ananuññātakāraṇā anāpucchā vuttaparicchedātikkamoti dve aṅgāni.
860-879860-879.第六等诸条,义自明了。
860-879. Chaṭṭhādīni uttānāni.
1. 第一学处等之解释
1. Paṭhamādisikkhāpadavaṇṇanā
883-887883-887. 第三品第一、第二的意义明显。
883-887. Tatiyavaggassa paṭhamadutiyāni uttānāni.
893893. 第三:‘拆开’意为解开。‘刚放下责任时’指从拆开之日起,超过五天后刚放下责任时。然而,在五天内即使放下责任也不犯,因为说‘除了四五天’。为缝衣而拆开已受具足戒者的衣服,超过五天,以及未经允许的原因而放下责任,为二要素。
893. Tatiye visibbetvāti vijaṭetvā. Dhuraṃ nikkhittamatteti visibbanadivasato pañca divase atikkāmetvā dhuraṃ nikkhittamatte. Antopañcāhe pana dhuranikkhepepi anāpatti eva ‘‘aññatra catūhapañcāhā’’ti vuttattā . Upasampannāya cīvaraṃ sibbanatthāya visibbetvā pañcahātikkamo, ananuññātakāraṇā dhuranikkhepoti dve aṅgāni.
900900. 第四:五衣不交换,以及未经允许的原因超过五天,为二要素。
900. Catutthe pañcannaṃ cīvarānaṃ aparivattanaṃ, ananuññātakāraṇā pañcāhātikkamoti dve aṅgāni.
903903. 第五项意义明显。
903. Pañcamaṃ uttānameva.
909909. 第六项:可供分配之物已归属僧团,以及不示利益而行障碍,此为二要素。
909. Chaṭṭhe vikappanupagassa saṅghe pariṇatatā, vinā ānisaṃsadassanena antarāyakaraṇanti dve aṅgāni.
911911. 第七项意义明显。
911. Sattamaṃ uttānameva.
916916. 第八:‘坛鼓’者,‘坛’即指陶罐之声;以此为戏者,称为‘坛鼓伎’。故说‘以陶钵嬉戏者’。然而在《长部注疏》中则说‘四方形安巴纳迦铜鼓’。那是用木心等制成、内部中空、四面蒙皮的乐器,也称为‘宾比萨迦’;击奏此乐器者也称作‘坛鼓伎’。因此说‘亦有称击奏宾比萨迦乐器者’。
916. Aṭṭhame kumbhathūṇaṃ nāma kumbhasaddo, tena kīḷantīti kumbhathūṇikā. Tenāha ‘‘ghaṭakena kīḷanakā’’ti. Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘caturassaambaṇakatāḷa’’nti vuttaṃ. Tañhi rukkhasārādimayaṃ antochiddaṃ catūsu passesu cammonaddhaṃ vāditabhaṇḍaṃ, yaṃ ‘‘bimbisaka’’ntipi vuccati, taṃ vādentāpi kumbhathūṇikā. Tenāha ‘‘bimbisakavāditakātipi vadantī’’ti.
918918. 经典中,‘kappakataṃ’是指已作净的、适合穿着与披覆的。沙门衣的状态,与未经许可而施与,此即二支。
918. Pāḷiyaṃ kappakatanti kappakataṃ nivāsanapārupanūpagaṃ. Samaṇacīvaratā, ananuññātānaṃ dānanti dve aṅgāni.
921-931921–931. 第九项与第十项,其义自明。
921-931. Navamadasamāni uttānāneva.
4. 迅速品
4. Tuvaṭṭavaggo
10. 第十学处注释
10. Dasamasikkhāpadavaṇṇanā
976976. 迅速品第十:‘离开游行’唯是违犯制戒。然于此处,若以觉知制戒之心而有心行,则应视为‘世间违犯’。余义皆明了。
976. Tuvaṭṭavaggassa dasame cārikāya apakkamanaṃ paṇṇattivajjameva. Paṇṇattivijānanacittena sacittakataṃ sandhāya panettha ‘‘lokavajja’’nti daṭṭhabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānameva.
5. 彩画屋品
5. Cittāgāravaggo
1. 第一学处等之解释
1. Paṭhamādisikkhāpadavaṇṇanā
978彩画屋品第一:‘各别的罪’,即依颈部转动的动作次数计算。
978. Cittāgāravaggassa paṭhame pāṭekkā āpattiyoti gīvāya parivattanappayogagaṇanāya.
1015第九:于象等中,“技艺”一词应分别与各者连接;同样,于阿闼婆等中,“咒语”一词亦应如此连接。其中,阿闼婆咒语,即依阿闼婆吠陀所制定、能伤害他人的咒语。楔咒语,即为了杀死仇敌,将硬木楔诵咒后打入地下的咒语。药方应用,即毒药的使用。蛇曼荼罗,即为阻止蛇入内而结曼荼罗的咒语。其余一切,其义自明。
1015. Navame hatthiādīsu sippa-saddo paccekaṃ yojetabbo, tathā āthabbaṇādīsu manta-saddo. Tattha āthabbaṇamanto nāma āthabbaṇavedavihito parūpaghātakaro manto. Khīlanamanto nāma verimāraṇatthāya sāradārumayaṃ khīlaṃ mantetvā pathaviyaṃ ākoṭanamanto. Agadappayogo visappayojanaṃ. Nāgamaṇḍalanti sappānaṃ pavesanivāraṇatthaṃ maṇḍalabandhamanto. Sesaṃ sabbattha uttānameva.
1025-11161025-1116. 园品与孕妇品,其义自明。
1025-1116. Ārāmavagge , gabbhinivagge ca sabbaṃ uttānameva.
第八 童女品
8. Kumāribhūtavaggo
一、第一学处之解释
1. Paṭhamādisikkhāpadavaṇṇanā
1119第八品的第一条:“最初之二大在学尼”,即《胎中品》(波逸提1067等)最初所说的两位在学尼。其意为:应唯称“在学尼”,若于授戒等羯磨中以别名称呼,则该羯磨无效。
1119. Aṭṭhamavaggassa paṭhame sabbapaṭhamā dve mahāsikkhamānāti gabbhinivagge (pāci. 1067 ādayo) sabbapaṭhamaṃ vuttā dve. Sikkhamānā icceva vattabbāti sammutikammādīsu aññathā vutte kammaṃ kuppatīti adhippāyo.
1167第十一:“别住比丘的舍欲”。其意为:由已行别住、由种种别住、由已出罪的比丘舍欲,或仅由表明欲即可。
1167. Ekādasame pārivāsiyena chandadānenāti parivutthena navikappavutthena vigatena chandadānenāti attho, chandavissajjanamattena vā.
1168“已起座者”一句,是显示:若(别住比丘)以“今我不作羯磨”而放弃职责,即使身在集会中未起座,也不应对其作羯磨。故说“未舍欲、未起座者”。然而,巴利圣典中一般说“集会未起座者无犯”,且在《布萨犍度》中说:“诸比丘,除集会未起座者外,不应以别住清净施作布萨”(《大品》183),其注亦说:“所谓别住清净施,从集会起座之时起即不得行,唯于未起座时方得行”(《大品》注183)。因此应知:若以“我不作羯磨”而放弃职责,即使坐着,也可对其作羯磨。其余文义自明。
1168.‘‘Vuṭṭhitāyā’’ti etena ‘‘idāni kammaṃ na karissāmā’’ti dhuraṃ nikkhipitvā kāyena avuṭṭhahitvā nisinnāyapi parisāya kammaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti dasseti. Tenāha ‘‘chandaṃ avissajjetvā avuṭṭhitāyā’’ti. Pāḷiyaṃ pana ‘‘anāpatti avuṭṭhitāya parisāyā’’ti sāmaññato vuttattā , uposathakkhandhake ca ‘‘na, bhikkhave, pārivāsikapārisuddhidānena uposatho kātabbo aññatra avuṭṭhitāya parisāyā’’ti (mahāva. 183) vuttattā, tadaṭṭhakathāyampi ‘‘pārivāsiyapārisuddhidānaṃ nāma parisāya vuṭṭhitakālato paṭṭhāya na vaṭṭati, avuṭṭhitāya pana vaṭṭatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 183) vuttattā ca ‘‘kammaṃ na karissāmī’’ti dhuraṃ nikkhipitvā nisinnāyapi kammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti gahetabbaṃ. Sesaṃ uttānameva.
1181伞盖品,义理自明。
1181. Chattavaggo uttāno eva.