为了比丘尼们的利益,世尊宣说了巴帝摩卡;
那依怙(世尊)所宣说者,如今对其注释的次第已至。
Bhikkhunīnaṃ hitatthāya, pātimokkhaṃ pakāsayi; Yaṃ nātho, tassa dāneso, sampatto vaṇṇanākkamo.
共通波罗夷
Sādhāraṇapārājikaṃ
1……4. 行淫法学处释
1…Pe…4. methunadhammasikkhāpadavaṇṇanā
其中,“请听我说”等语句的含义,应依比丘巴帝摩卡注释中所说的方法来理解。只是“尊者!圣尼!”等称呼,在此处与彼处仅有言辞与性别词形的差异。又因为比丘尼不存在舍戒一事,故对于比丘尼,不述“已具学处与共住、不舍学处、不示羸弱”,而说“若任何比丘尼,以染污心行淫欲法”。其中,“以染污心”是指与淫欲贪着相应的欲望和喜好。若无欲心,遭强力侵犯者无罪。因此,凡圆满受具足戒的比丘尼,对于人、非人、畜生中的男性、双性人及黄门,不论有命或无命、有覆盖或无覆盖、已完全插入或仅少许插入,其女根在自身的大便道、小便道、口三道中,无论有覆盖或无覆盖,乃至仅如芝麻果大小、未被自然风吹触的空旷处,以欲心自行插入,或由他人插入时,在插入、已插入、住于其中、拔出的每一个阶段,若于任何一项生起接受之心,即成为波罗夷。其余在此处及以下诸共同学处中,应依循已说的方法来理解。
Tattha suṇātu metiādīnaṃ bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva attho veditabbo. Kevalañhi, bhante, ayyetiādivasena tasmiñca idha ca abhilāpamattameva liṅgabhedamattañca viseso . Yasmā ca bhikkhuniyā sikkhāpaccakkhānaṃ nāma natthi, tasmā bhikkhunīnaṃ ‘‘sikkhāsājīvasamāpannā sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā’’ti avatvā yā pana bhikkhunī chandaso methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyāti vuttaṃ. Tattha chandasoti methunarāgappaṭisaṃyuttena chandena ceva ruciyā ca. Chande pana asati balakkārena padhaṃsitāya anāpatti, tasmā yā paripuṇṇūpasampadā bhikkhunī manussāmanussatiracchānajātīsu purisaubhatobyañjanakapaṇḍakānaṃ yassa kassaci sajīvassa vā nijjīvassa vā santhatassa vā asanthatassa vā akkhāyitassa vā yebhuyyena akkhāyitassa vā aṅgajātassa attano vaccamaggapassāvamaggamukhesu tīsu yatthakatthaci santhate vā asanthate vā pakativātena asaṃphuṭṭhe allokāse antamaso tilaphalamattampi padesaṃ chandaso paveseti, parena vā pavesiyamānā pavesanapaviṭṭhaṭṭhitauddharaṇesu yaṃkiñci sādiyati, ayaṃ pārājikā hoti. Sesamettha ito paresu ca sādhāraṇasikkhāpadesu vuttanayānusāreneva veditabbaṃ.
不共波罗夷
Asādhāraṇapārājikaṃ
5. 膝上圆轮学处解释
5. Ubbhajāṇumaṇḍalikāsikkhāpadavaṇṇanā
在不共波罗夷中,先说四重波罗夷的第一条。“有染心”是指被身触贪欲所浸染、湿润的意思。第二句也是如此。“对男子补特伽罗”是指对具有觉知、属于人类、称为男子的补特伽罗,与之进行身触。“腋下”是指自己腋窝以下。“膝上圆轮”是指膝盖骨以上,此处上臂也包含在“膝上圆轮”之内。“触摩”是指摩擦,在不移开所触之处的情况下,就在那里触碰。“遍摩”是指来回移动。“握持”是指仅仅抓住。“碰触”是指不摩擦而仅仅接触。“按压”是指抓住肢体后用力压。“若接受”是指:若比丘尼在自己依规定划分的身体部位上,接受男子对她进行上述触摩等行为,或者自己以该身体,怀着接受之心去碰触男子的任何身体部位,她便成为所谓的“膝上圆轮波罗夷”——这是此处的简要说明。
Asādhāraṇesu pana catunnaṃ tāva pārājikānaṃ paṭhame avassutāti kāyasaṃsaggarāgena tintā, kilinnāti attho. Dutiyapadepi eseva nayo. Purisapuggalassāti kāyasaṃsaggaṃ samāpajjituṃ viññussa manussajātikassa purisasaṅkhātassa puggalassa. Adhakkhakanti attano akkhakānaṃ adho. Ubbhajāṇumaṇḍalanti jāṇumaṇḍalānaṃ upari, ettha ca ubbhakapparampi ubbhajāṇumaṇḍaleneva saṅgahitaṃ. Āmasananti āmajjanaṃ phuṭṭhokāsaṃ anatikkamitvā tattheva saṅghaṭṭanaṃ. Parāmasananti ito cito ca sañcaraṇaṃ. Gahaṇanti gahitamattaṃ. Chupananti asaṅghaṭṭetvā phuṭṭhamattaṃ. Paṭipīḷananti aṅge gahetvā nippīḷanaṃ. Sādiyeyyāti yā bhikkhunī attano yathāparicchinne kāye purisassa etaṃ āmasanādiṃ sādiyati, sayaṃ vā pana tena kāyena purisassa yaṃkiñci kāyappadesaṃ sādayamānā chupati, ayaṃ ubbhajāṇumaṇḍalikā nāma pārājikāti ayamettha saṅkhepo.
在“缘起、人、事”等(《疑惑度疑》第一波罗夷注释)的详细决断中,由于所有这些都是不共制立,因此从此处开始,我们不再在说明随制之后,接着说“此是共通制立”或“此是不共制立”;于教诫中,若某处无教诫,则不置一词,若有教诫,则仅就彼处而说;关于犯相的考察,已如前说。
‘‘Nidānaṃ puggalaṃ vatthu’’ntiādike (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā) tena vitthāravinicchaye yasmā sabbāneva asādhāraṇapaññattiyo honti, tasmā ito paṭṭhāya santiṃ anupaññattiṃ vatvā sādhāraṇapaññattīti vā asādhāraṇapaññattīti vā na vakkhāma, āṇattiyaṃ yattha āṇatti natthi, tattha kiñci avatvā yattha atthi, tattheva vakkhāma, vipattivicāraṇā vuttāyeva.
其余部分则应在各处说明,今即说此:首先,此学处是在舍卫城,因孙达莉难陀比丘尼而制立,以进行身触为事。若一方有染心,以依规定划分的身体触男子之身;若双方有染心,以身触身所系物,或以依规定划分的身所系物或其余身体触彼男子之身而行触摩者,犯偷兰遮。若双方有染心,以依规定划分的身体触夜叉、饿鬼、黄门、畜生、人形(非人)之身而行触摩者,亦犯偷兰遮。然而,若男子无身触之贪欲,即使在巴拉基卡范围内,也仅犯偷兰遮。在其余以身所系物触身所系物等差别中,以及在淫欲贪、家居情爱等一切情况下,犯恶作。若非故意、无念、不知、不接受,以及疯癫者等,无罪。其分支、等起等,应依比丘巴帝摩卡中身触学处所说的方法来理解。
Avasesaṃ pana sabbattha vattabbaṃ, tayidaṃ vuccati, idaṃ tāva sikkhāpadaṃ sāvatthiyaṃ sundarīnandaṃ ārabbha kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, ekatoavassute yathāparicchinnena kāyena purisassa kāyaṃ, ubhatoavassutepi kāyena kāyappaṭibaddhaṃ, yathāparicchinnakāyappaṭibaddhena vā avasesakāyena vā tassa kāyaṃ āmasantiyā thullaccayaṃ, yakkhapetapaṇḍakatiracchānagatamanussaviggahānaṃ ubhatoavassute yathāparicchinnena kāyena kāyaṃ āmasantiyāpi thullaccayaṃ, sace pana purisassa kāyasaṃsaggarāgo natthi, pārājikakkhettepi thullaccayameva. Avasese pana kāyappaṭibaddhena kāyappaṭibaddhādibhede, methunarāgagehasitapemesu ca sabbattha dukkaṭaṃ. Asañcicca, assatiyā, ajānantiyā, asādiyantiyā , ummattikādīnañca anāpatti. Aṅgāni samuṭṭhānādīni ca bhikkhupātimokkhe kāyasaṃsagge vuttanayeneva veditabbānīti.
6. 覆藏罪学处释
6. Vajjappaṭicchādikāsikkhāpadavaṇṇanā
第二(条)中,“对众”是指对其他比丘尼。“住立”是指住于(比丘尼)性别中。“命终”是指死亡。“灭失”是指因性别灭失而自己消失,或被他人灭除。“离去”是指转入外道。“先前我曾对圣尼们说”这句话是显示她说话的时间;然而,当住于性别中的比丘尼知道(她)犯了巴拉基卡后,心想“我现在不将此事告诉任何人”,仅在放下责任的那一刻,她便成为所谓“覆藏罪巴拉基卡”。
Dutiye gaṇassāti aññāsaṃ bhikkhunīnaṃ. Ṭhitāti saliṅge ṭhitā. Cutāti kālaṅkatā. Nāsitāti liṅganāsanāya sayaṃ vā naṭṭhā, aññehi vā nāsitā. Avassaṭāti titthāyatanaṃ saṅkantā. Pubbevāhaṃ ayye aññāsinti idaṃ tassā vacanakāladassanaṃ, saliṅge ṭhitāya pana pārājikabhāvaṃ ñatvā ‘‘na dāni naṃ kassaci ārocessāmī’’ti dhure nikkhittamatteyeva ayaṃ vajjappaṭicchādikā nāma pārājikā hotīti.
此学处于舍卫城,因偷兰难陀比丘尼而制,以“不自举罪,亦不告众”为事缘。其余内容,应依《有虫品》中“覆藏粗罪学处”所说之理来了解。在那里是波逸提,在此处是波罗夷,仅此差别,其余皆同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha nevaattanāpaṭicodanā nagaṇassa ārocanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha sappāṇakavaggamhi duṭṭhullāpattippaṭicchādanasikkhāpade vuttanayeneva veditabbaṃ. Tatra hi pācittiyaṃ, idha pārājikanti ayameva viseso, sesaṃ tādisamevāti.
7. 随顺被举者学处释
7. Ukkhittānuvattikāsikkhāpadavaṇṇanā
第三条中,“被举”是指因不见罪等而被举者。“依法”指依真实事由。“依律”指通过呵责与驱遣。“依师教”中,呵责与驱遣的作法即名为“师教”。“不敬”是指对执行举罪的僧团、对其中的团体或个人,或对该举罪行为不恭敬,即不顺从正行。“不欲出罪”指不欲出罪,即不顺从。“未作同伴”:于同一羯磨等共住中,以同伴身份共住的比丘名为同伴;若他未与他们共住,他们即未成为其同伴,故名为“未作同伴”,即未入共住同伴之义。“随顺”:该被举比丘处于被举状态时,若有比丘尼与他见解相同,即随顺执取其见。该比丘尼应由诸比丘在僧团中,依照“僧团分裂学处”等处所说的方式进行别谏;若不舍弃此事,于如法谏劝羯磨结束时,即名为“随顺被举者”,犯波罗夷。
Tatiye ukkhittanti āpattiyā adassanādīsu ukkhittaṃ. Dhammenāti bhūtena vatthunā. Vinayenāti codetvā sāretvā. Satthusāsanenāti idhāpi codetvā sāretvā karaṇameva satthusāsanaṃ nāma. Anādaranti yena saṅghena ukkhepaniyakammaṃ kataṃ, tasmiṃ vā, tattha pariyāpannagaṇe vā ekapuggale vā tasmiṃ vā kamme ādaravirahitaṃ, sammāvattanāya avattamānanti attho. Appaṭikāranti paṭikārarahitaṃ, anosāritanti attho. Akatasahāyanti ekakammādike saṃvāse saha ayanabhāvena samānasaṃvāsakā bhikkhū sahāyā nāma, yassa pana so saṃvāso tehi saddhiṃ natthi na tena te sahāyā katā honti , iti so akatasahāyo nāma, taṃ akatasahāyaṃ, samānasaṃvāsakabhāvaṃ anupagatanti attho. Tamanuvatteyyāti taṃ ukkhittakaṃ ukkhittakabhāveyeva ṭhitaṃ bhikkhuṃ yā bhikkhunī yaṃdiṭṭhiko so hoti, tāya diṭṭhiyā gahaṇabhāvena anuvatteyya. Sā bhikkhunī bhikkhunīhi saṅghabhedasikkhāpadādīsu vuttanayena visuṃ saṅghamajjhe ca vuccamānā taṃ vatthuṃ appaṭinissajjantī samanubhāsanakammapariyosāne ukkhittānuvattikā nāma pārājikā hotīti.
此学处于舍卫城,因偷兰难陀比丘尼而制,事为“随顺被举者”。作白时犯恶作,二白羯磨时犯二偷兰遮,至第三白羯磨,于“若不同意者当说”之语满足时犯波罗夷。非法羯磨则犯三恶作。余者应依“僧团分裂学处”等处所说之理趣了知。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha ukkhittānuvattanavatthusmiṃ paññattaṃ, ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi dve thullaccayā, ‘‘yassā nakkhamati, sā bhāseyyā’’ti evaṃ yya-kārappattāya tatiyakammavācāya pārājikaṃ, adhammakamme tikadukkaṭaṃ, sesaṃ saṅghabhedasikkhāpadādīsu vuttanayeneva veditabbaṃ.
8. 八事学处释
8. Aṭṭhavatthukāsikkhāpadavaṇṇanā
第四条中,“染心”指因世间贪着与交结而产生的身体接触欲贪所染污。此义于《锡兰母典注》中已有说明,而《善见律》则对此作了辨析,第二词也依循同样的理趣。至于“男人捉手”等情形中,凡由男子所作之捉手,即称为“男人捉手”;捉僧伽帝衣角也是如此。此处“捉手”指捉持任何不属于巴拉基咖范围的肢体,“捉衣角”指捉持任何穿着或披覆之物。“或站立”等情形中,为了从事名为身触的非正法,立于男人手可及处,或立于该处交谈,或于男人说“来某处”时赴其约定,或允许该男人靠近,或进入任何隐蔽处,立于男人手可及处并收摄身体,应如此理解其义。“此亦巴拉基咖”指如前诸条所述,此比丘尼为了从事名为身触的非正法,顺次或逆次圆满这八件事,即名为“八事巴拉基咖”。
Catutthe avassutāti lokassādamittasanthavavasena kāyasaṃsaggarāgena tintā. Ayameva hi attho sīhaḷamātikāṭṭhakathāyaṃ vutto, samantapāsādikāyaṃ (pāci. aṭṭha. 675) panassa vicāraṇā katā, dutiyapadepi eseva nayo. Purisapuggalassa hatthaggahaṇaṃ vātiādīsu pana yaṃ purisapuggalena hatthe gahaṇaṃ kataṃ, taṃ ‘‘purisapuggalassa hatthaggahaṇa’’nti vuttaṃ, eseva nayo saṅghāṭikaṇṇaggahaṇepi. Hatthaggahaṇanti ettha ca yassa kassaci apārājikakkhettabhūtassa aṅgassa gahaṇaṃ hatthaggahaṇaṃ, yassa kassaci nivatthassa vā pārutassa vā gahaṇaṃ saṅghāṭikaṇṇaggahaṇaṃ. Santiṭṭheyya vātiādīsu kāyasaṃsaggasaṅkhātassa asaddhammassa paṭisevanatthāya purisassa hatthapāse santiṭṭheyya vā, tattha ṭhitā sallapeyya vā, purisena vā ‘‘itthannāmaṃ ṭhānaṃ āgacchā’’ti vuttā taṃ saṅketaṃ gaccheyya, tassa vā purisassa abbhāgamanaṃ sādiyeyya, yena kenaci vā paṭicchannaṃ okāsaṃ paviseyya, purisassa hatthapāse ṭhatvā kāyaṃ upasaṃhareyyāti evamattho daṭṭhabbo. Ayampi pārājikāti yathā purimāyo, evaṃ ayampi bhikkhunī etassa kāyasaṃsaggasaṅkhātassa asaddhammassa paṭisevanatthāya etāni aṭṭha vatthūni paṭipāṭiyā vā uppaṭipāṭiyā vā pūretvā aṭṭhavatthukā nāma pārājikā hotīti.
于舍卫城,因六群比丘尼而制定了第八事的圆满罪。赴约定时,每一步犯恶作;刚进入男人手可及处,犯粗罪;允许男人靠近时,也犯恶作。进入手可及处犯粗罪,其余每一事各自只犯粗罪,至第八事圆满时,犯巴拉基咖。然而,若于每一事中虽违犯百次,但已出罪,则这些罪已得解除,此处当知这是“可计次罪”。也就是说,作出“我今不再犯”的决意而出罪者,其罪为可计次罪,被计入已出罪之数,不构成巴拉基咖的支分。因此,若犯一罪后,已作决意出罪,后又因烦恼而再犯,再出罪,如此乃至圆满第八事,也不犯巴拉基咖。若犯后决意“我当更犯余事”而强行出罪,其罪则为不可计次罪,虽作出罪,如同未出罪,仍构成巴拉基咖的支分。无故意、失念、不知、不乐意、疯狂等情形,无罪。身触欲贪、强行出罪、圆满第八事,这是此处的三个支分。谏劝生起、作作、舍想、故心、世间诃、身业、语业、不善心、二受。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, saṅketagamane pade pade dukkaṭaṃ, purisassa hatthapāsaṃ okkantamatte thullaccayaṃ, purisassa abbhāgamanasādayamānepi dukkaṭaṃ. Hatthapāsokkamane thullaccayaṃ, sesesu ekekasmiṃ thullaccayameva, aṭṭhame paripuṇṇe pārājikaṃ. Ekekasmiṃ pana vatthusmiṃ satakkhattumpi vītikkante tā āpattiyo desetvā muccati, apicettha gaṇanūpikā āpatti veditabbā, ‘‘idāni nāpajjissāmī’’ti hi dhuranikkhepaṃ katvā desitā gaṇanūpikā, desitagaṇanaṃ upeti, pārājikassa aṅgaṃ na hoti. Tasmā yā ekaṃ āpannā dhuranikkhepaṃ katvā desetvā puna kilesavasena āpajjati, punapi deseti, evaṃ aṭṭhamaṃ paripūrentīpi pārājikā na hoti. Yā pana āpajjitvā ‘‘punapi aññaṃ vatthuṃ āpajjissāmī’’ti saussāhāva deseti, tassā sā āpatti agaṇanūpikā, desitāpi adesitā hoti, pārājikassa aṅgaṃ hoti. Asañcicca, assatiyā, ajānantiyā asādiyantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Kāyasaṃsaggarāgo, saussāhatā, aṭṭhamassa vatthussa pūraṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dvivedananti.
“诸师,已诵八项巴拉基咖法”的意思是:为比丘而制、共通于比丘尼的四法,“以及此四法”,如此依诵巴帝摩卡的次第,已诵出了八项巴拉基咖法,应如此理解此处之义。其余内容,应依照《比丘巴帝摩卡注释》中所说的理趣了知。
Uddiṭṭhā kho ayyāyo aṭṭha pārājikā dhammāti bhikkhū ārabbha paññattā sādhāraṇā cattāro, ime cattāroti evaṃ pātimokkhuddesamaggena aṭṭha pārājikā dhammā uddiṭṭhāti evamettha attho veditabbo, sesaṃ bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ vuttanayamevāti.