为了比丘尼们的利益,他宣说了波罗提木叉。
世尊为那(比丘尼众)所说的注释次第,现在已经讲到了。
Bhikkhunīnaṃ hitatthāya, pātimokkhaṃ pakāsayi; Yaṃ nātho, tassa dāneso, sampatto vaṇṇanākkamo.
共同波罗夷
Sādhāraṇapārājikaṃ
1……4. 行淫学处的注释
1…Pe…4. methunadhammasikkhāpadavaṇṇanā
其中,“请听我说”等话的含义,应当完全按照比丘巴帝摩卡注释里所讲的方式来理解。只是“尊者!圣尼!”这类称呼,在这里和那里只有言辞和性别词形上的差别。又因为比丘尼不存在舍戒这回事,所以对比丘尼不说“已受学处与共住、不舍学处、不显露羸弱”,而说“若任何比丘尼以欲心行淫欲法”。其中,“以欲心”是指与淫欲贪染相应的欲望和喜好。如果没有欲心,是被强力侵犯的,则无犯。因此,凡是圆满受具足戒的比丘尼,对于人、非人、畜生中的男性、双性人及黄门,不论有命或无命、有覆盖或无覆盖、已被虫兽咬蚀破坏或仅少许插入,其男根在自身的大便道、小便道、口这三处中,无论有覆盖或无覆盖,乃至仅如芝麻果大小、未被自然风吹触的空旷处,以欲心自行插入,或由他人插入时,在插入、已插入、住于其中、拔出的每一个阶段,若对任何一项生起接受之心,即成为波罗夷。其余在此处以及以下诸共同学处中,应依循已说的方法来理解。
Tattha suṇātu metiādīnaṃ bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva attho veditabbo. Kevalañhi, bhante, ayyetiādivasena tasmiñca idha ca abhilāpamattameva liṅgabhedamattañca viseso . Yasmā ca bhikkhuniyā sikkhāpaccakkhānaṃ nāma natthi, tasmā bhikkhunīnaṃ ‘‘sikkhāsājīvasamāpannā sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā’’ti avatvā yā pana bhikkhunī chandaso methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyāti vuttaṃ. Tattha chandasoti methunarāgappaṭisaṃyuttena chandena ceva ruciyā ca. Chande pana asati balakkārena padhaṃsitāya anāpatti, tasmā yā paripuṇṇūpasampadā bhikkhunī manussāmanussatiracchānajātīsu purisaubhatobyañjanakapaṇḍakānaṃ yassa kassaci sajīvassa vā nijjīvassa vā santhatassa vā asanthatassa vā akkhāyitassa vā yebhuyyena akkhāyitassa vā aṅgajātassa attano vaccamaggapassāvamaggamukhesu tīsu yatthakatthaci santhate vā asanthate vā pakativātena asaṃphuṭṭhe allokāse antamaso tilaphalamattampi padesaṃ chandaso paveseti, parena vā pavesiyamānā pavesanapaviṭṭhaṭṭhitauddharaṇesu yaṃkiñci sādiyati, ayaṃ pārājikā hoti. Sesamettha ito paresu ca sādhāraṇasikkhāpadesu vuttanayānusāreneva veditabbaṃ.
不共波罗夷
Asādhāraṇapārājikaṃ
5. 关于膝上圆轮学处的解释
5. Ubbhajāṇumaṇḍalikāsikkhāpadavaṇṇanā
在不共戒条中,先说四条波罗夷里的第一条。“有染心”是指被身体接触的贪欲所浸染、沾湿,这就是它的意思。第二句也是同样的道理。“对男子补特伽罗”是指对具有觉知、属于人类、被称为男子的补特伽罗,与他进行身体接触。“锁骨以下”是指自己锁骨以下。“膝上圆轮”是指膝盖骨以上,这里上臂也包含在“膝上圆轮”里面。“触摩”是指摩擦,不离开所碰的地方,就在那里碰触。“遍摩”是指来回移动。“握持”是指仅仅抓住。“碰触”是指不摩擦而只是接触。“按压”是指抓住肢体后用力压。“若接受”是指:如果比丘尼在自己按规定划分的身体部位上,接受男子对她做上述触摩等行为,或者自己以这个身体,怀着接受的心去碰触男子身体的任何一个部位,她就成为所谓的“膝上圆轮波罗夷”——这是这里的简要说明。
Asādhāraṇesu pana catunnaṃ tāva pārājikānaṃ paṭhame avassutāti kāyasaṃsaggarāgena tintā, kilinnāti attho. Dutiyapadepi eseva nayo. Purisapuggalassāti kāyasaṃsaggaṃ samāpajjituṃ viññussa manussajātikassa purisasaṅkhātassa puggalassa. Adhakkhakanti attano akkhakānaṃ adho. Ubbhajāṇumaṇḍalanti jāṇumaṇḍalānaṃ upari, ettha ca ubbhakapparampi ubbhajāṇumaṇḍaleneva saṅgahitaṃ. Āmasananti āmajjanaṃ phuṭṭhokāsaṃ anatikkamitvā tattheva saṅghaṭṭanaṃ. Parāmasananti ito cito ca sañcaraṇaṃ. Gahaṇanti gahitamattaṃ. Chupananti asaṅghaṭṭetvā phuṭṭhamattaṃ. Paṭipīḷananti aṅge gahetvā nippīḷanaṃ. Sādiyeyyāti yā bhikkhunī attano yathāparicchinne kāye purisassa etaṃ āmasanādiṃ sādiyati, sayaṃ vā pana tena kāyena purisassa yaṃkiñci kāyappadesaṃ sādayamānā chupati, ayaṃ ubbhajāṇumaṇḍalikā nāma pārājikāti ayamettha saṅkhepo.
在《疑惑度疑》第一波罗夷注释里,从“因缘、人、事”等开始的那段详细抉择中,因为所有这些制立都是不共的,所以从这里开始,我们不再在说完随制之后,又说“这是共通制立”或“这是不共制立”。在教诫部分,哪里没有教诫,就什么都不说;哪里有教诫,就只在那里说。关于犯相的考察,已经说过了。
‘‘Nidānaṃ puggalaṃ vatthu’’ntiādike (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā) tena vitthāravinicchaye yasmā sabbāneva asādhāraṇapaññattiyo honti, tasmā ito paṭṭhāya santiṃ anupaññattiṃ vatvā sādhāraṇapaññattīti vā asādhāraṇapaññattīti vā na vakkhāma, āṇattiyaṃ yattha āṇatti natthi, tattha kiñci avatvā yattha atthi, tattheva vakkhāma, vipattivicāraṇā vuttāyeva.
其余的内容则要在各处都说明。这里先讲这一点:这条学处是在舍卫城,因孙达莉难陀而制定,事由是发生身体接触。一方有染心时,以按界定范围的身体触碰男子的身体;双方都有染心时,用身体触碰与身体相连之物,或者用按界定范围的身体相连之物、或者用其余的身体触碰对方的身体,犯偷兰遮。对夜叉、饿鬼、黄门、畜生、人形非人,双方都有染心时,即使以按界定范围的身体触碰对方的身体,也犯偷兰遮。但如果男子没有身体接触的贪欲,即使是在波罗夷的范围内,也只是偷兰遮。在其余情形中,比如用身体相连之物触碰身体相连之物等种种差别,以及在淫欲贪、居家情爱等一切情况下,都犯突吉罗。不是故意、失去正念、不知道、不接受,以及疯癫者等,无犯。其分支、等起等,应按照比丘波罗提木叉中身体接触学处所说的方法来理解。
Avasesaṃ pana sabbattha vattabbaṃ, tayidaṃ vuccati, idaṃ tāva sikkhāpadaṃ sāvatthiyaṃ sundarīnandaṃ ārabbha kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, ekatoavassute yathāparicchinnena kāyena purisassa kāyaṃ, ubhatoavassutepi kāyena kāyappaṭibaddhaṃ, yathāparicchinnakāyappaṭibaddhena vā avasesakāyena vā tassa kāyaṃ āmasantiyā thullaccayaṃ, yakkhapetapaṇḍakatiracchānagatamanussaviggahānaṃ ubhatoavassute yathāparicchinnena kāyena kāyaṃ āmasantiyāpi thullaccayaṃ, sace pana purisassa kāyasaṃsaggarāgo natthi, pārājikakkhettepi thullaccayameva. Avasese pana kāyappaṭibaddhena kāyappaṭibaddhādibhede, methunarāgagehasitapemesu ca sabbattha dukkaṭaṃ. Asañcicca, assatiyā, ajānantiyā, asādiyantiyā , ummattikādīnañca anāpatti. Aṅgāni samuṭṭhānādīni ca bhikkhupātimokkhe kāyasaṃsagge vuttanayeneva veditabbānīti.
6. 覆藏罪学处的注释
6. Vajjappaṭicchādikāsikkhāpadavaṇṇanā
第二项中,“对众”是指对其他比丘尼。“住立”是指仍保持比丘尼的身份。“命终”是指已经死了。“灭失”是指因为身份被灭失而自己消失,或者被别人灭除。“离去”是指转投外道。“我先前已知晓,尊者们”这句话,是为了显示她说话的时间。不过,当一位仍保持比丘尼身份的比丘尼知道她犯了波罗夷之后,心想“我现在不把这件事告诉任何人”,就在她放下责任的那一刻,她便成为所谓的覆藏波罗夷。
Dutiye gaṇassāti aññāsaṃ bhikkhunīnaṃ. Ṭhitāti saliṅge ṭhitā. Cutāti kālaṅkatā. Nāsitāti liṅganāsanāya sayaṃ vā naṭṭhā, aññehi vā nāsitā. Avassaṭāti titthāyatanaṃ saṅkantā. Pubbevāhaṃ ayye aññāsinti idaṃ tassā vacanakāladassanaṃ, saliṅge ṭhitāya pana pārājikabhāvaṃ ñatvā ‘‘na dāni naṃ kassaci ārocessāmī’’ti dhure nikkhittamatteyeva ayaṃ vajjappaṭicchādikā nāma pārājikā hotīti.
这条学处是在舍卫城,因偷兰难陀比丘尼而制定,事缘是她既不自己举罪,也不向僧众告发。这里其余的内容,应当完全按照《有虫品》中“覆藏粗罪学处”所说的方式来理解。不同的是:在那里犯的是波逸提,在这里犯的是波罗夷,只有这一点差别,其余完全相同。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha nevaattanāpaṭicodanā nagaṇassa ārocanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha sappāṇakavaggamhi duṭṭhullāpattippaṭicchādanasikkhāpade vuttanayeneva veditabbaṃ. Tatra hi pācittiyaṃ, idha pārājikanti ayameva viseso, sesaṃ tādisamevāti.
第七条:随顺被举者学处的解释
7. Ukkhittānuvattikāsikkhāpadavaṇṇanā
在第三条里,“被举”是指在不见罪等情形中被举。“依法”是指依真实的事由。“依律”是指先呵责、再劝诫。“依师教”在这里也是指先呵责、再劝诫,这个做法本身就叫做“师教”。“不敬”是指:对作出举罪羯磨的僧团,或对那个僧团,或对其中所属的团体或个人,或对那个羯磨,缺乏恭敬,不顺从正行,这就是它的意思。“不欲出罪”是指没有出罪之心,也就是不认罪、不回头的意思。“未作同伴”是指:在同一羯磨等共住关系中,以同伴身份共住的比丘才叫同伴;如果某人和他们没有这种共住关系,他们就没有成为他的同伴,所以他就叫“未作同伴”,意思是没有进入共住同伴的身份。“随顺”是指:那个被举的比丘还处在被举状态时,如果有比丘尼和他见解相同,就以执取那种见解的方式去随顺他。这位比丘尼被诸比丘尼在僧团中依照“僧团分裂学处”等处所说的方式单独劝谏,如果她仍不舍弃这件事,在如法劝谏羯磨结束时,就叫作“随顺被举者”,犯波罗夷。
Tatiye ukkhittanti āpattiyā adassanādīsu ukkhittaṃ. Dhammenāti bhūtena vatthunā. Vinayenāti codetvā sāretvā. Satthusāsanenāti idhāpi codetvā sāretvā karaṇameva satthusāsanaṃ nāma. Anādaranti yena saṅghena ukkhepaniyakammaṃ kataṃ, tasmiṃ vā, tattha pariyāpannagaṇe vā ekapuggale vā tasmiṃ vā kamme ādaravirahitaṃ, sammāvattanāya avattamānanti attho. Appaṭikāranti paṭikārarahitaṃ, anosāritanti attho. Akatasahāyanti ekakammādike saṃvāse saha ayanabhāvena samānasaṃvāsakā bhikkhū sahāyā nāma, yassa pana so saṃvāso tehi saddhiṃ natthi na tena te sahāyā katā honti , iti so akatasahāyo nāma, taṃ akatasahāyaṃ, samānasaṃvāsakabhāvaṃ anupagatanti attho. Tamanuvatteyyāti taṃ ukkhittakaṃ ukkhittakabhāveyeva ṭhitaṃ bhikkhuṃ yā bhikkhunī yaṃdiṭṭhiko so hoti, tāya diṭṭhiyā gahaṇabhāvena anuvatteyya. Sā bhikkhunī bhikkhunīhi saṅghabhedasikkhāpadādīsu vuttanayena visuṃ saṅghamajjhe ca vuccamānā taṃ vatthuṃ appaṭinissajjantī samanubhāsanakammapariyosāne ukkhittānuvattikā nāma pārājikā hotīti.
在舍卫城,因偷兰难陀比丘尼而制定,事由是“随顺被举者”。作白时犯恶作,两次羯磨宣告时犯两个土喇咤亚,到第三次羯磨宣告时,在“谁不同意,谁就说”这句话说完时犯波罗夷。非法羯磨则犯三个恶作。其余部分应依照“僧团分裂学处”等处所说的方式来了知。
Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha ukkhittānuvattanavatthusmiṃ paññattaṃ, ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi dve thullaccayā, ‘‘yassā nakkhamati, sā bhāseyyā’’ti evaṃ yya-kārappattāya tatiyakammavācāya pārājikaṃ, adhammakamme tikadukkaṭaṃ, sesaṃ saṅghabhedasikkhāpadādīsu vuttanayeneva veditabbaṃ.
第八、八事学处的注释
8. Aṭṭhavatthukāsikkhāpadavaṇṇanā
在第四条中,“染心”是指被世间贪着、与友人交往而产生的身体接触贪欲所染污。这个意思在《锡兰母典注》中已经说过,而《善见律》则对它作了辨析,第二个词也是同样的道理。至于“男人捉手”等情形中,凡是男人所作捉手的行为,就称为“男人捉手”;捉僧伽衣角也是这样。这里“捉手”是指捉持任何不属于波罗夷范围的肢体,“捉衣角”是指捉持任何穿着或披覆之物。“或站立”等情形中,为了从事名为身触的非正法,站在男人手能触及之处,或站在那里与他交谈,或被男人说“到某某地方来”而前往那个约定之处,或允许那个男人前来,或从任何隐蔽处进入,站在男人手能触及之处而以身相触,应当这样理解其含义。此亦波罗夷:如前诸条所述,此比丘尼为了从事名为身触的非正法,顺次或逆次圆满这八件事,即名为“八事波罗夷”。
Catutthe avassutāti lokassādamittasanthavavasena kāyasaṃsaggarāgena tintā. Ayameva hi attho sīhaḷamātikāṭṭhakathāyaṃ vutto, samantapāsādikāyaṃ (pāci. aṭṭha. 675) panassa vicāraṇā katā, dutiyapadepi eseva nayo. Purisapuggalassa hatthaggahaṇaṃ vātiādīsu pana yaṃ purisapuggalena hatthe gahaṇaṃ kataṃ, taṃ ‘‘purisapuggalassa hatthaggahaṇa’’nti vuttaṃ, eseva nayo saṅghāṭikaṇṇaggahaṇepi. Hatthaggahaṇanti ettha ca yassa kassaci apārājikakkhettabhūtassa aṅgassa gahaṇaṃ hatthaggahaṇaṃ, yassa kassaci nivatthassa vā pārutassa vā gahaṇaṃ saṅghāṭikaṇṇaggahaṇaṃ. Santiṭṭheyya vātiādīsu kāyasaṃsaggasaṅkhātassa asaddhammassa paṭisevanatthāya purisassa hatthapāse santiṭṭheyya vā, tattha ṭhitā sallapeyya vā, purisena vā ‘‘itthannāmaṃ ṭhānaṃ āgacchā’’ti vuttā taṃ saṅketaṃ gaccheyya, tassa vā purisassa abbhāgamanaṃ sādiyeyya, yena kenaci vā paṭicchannaṃ okāsaṃ paviseyya, purisassa hatthapāse ṭhatvā kāyaṃ upasaṃhareyyāti evamattho daṭṭhabbo. Ayampi pārājikāti yathā purimāyo, evaṃ ayampi bhikkhunī etassa kāyasaṃsaggasaṅkhātassa asaddhammassa paṭisevanatthāya etāni aṭṭha vatthūni paṭipāṭiyā vā uppaṭipāṭiyā vā pūretvā aṭṭhavatthukā nāma pārājikā hotīti.
在舍卫城,针对六群比丘尼,制定了第八事——圆满事。前往约定处时,每走一步犯恶作;刚进入男人伸手可及的范围,犯偷兰遮;允许男人靠近时,也犯恶作。进入伸手可及的范围犯偷兰遮,其余每一事各自都只是偷兰遮,第八事圆满时犯波罗夷。不过,在每一事中即使违犯一百次,只要说出来(忏悔)就得以解脱,但这里应当知道这是可计数的罪。也就是说,作出“我从今以后不再犯”的决意而说出(忏悔)的,是可计数的罪,算入已说出的计数中,不构成波罗夷的条件。因此,如果犯了一事之后,作出决意说出来(忏悔),后来又因烦恼再犯,再说出来(忏悔),这样乃至圆满第八事,也不犯波罗夷。但如果犯了之后,想着“我还要再犯别的事”而强行说出来(忏悔),她的这个罪就是不可计数的,虽然说了也等于没说,构成波罗夷的条件。不是故意的、失念的、不知道的、不乐意的、疯狂等的,无犯。身体接触的贪欲、强行(忏悔)、圆满第八事,这里是三个条件。从谏劝而生起,作与不作,想解脱,有心,世间所呵责,身业,语业,不善心,两种受。
Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, saṅketagamane pade pade dukkaṭaṃ, purisassa hatthapāsaṃ okkantamatte thullaccayaṃ, purisassa abbhāgamanasādayamānepi dukkaṭaṃ. Hatthapāsokkamane thullaccayaṃ, sesesu ekekasmiṃ thullaccayameva, aṭṭhame paripuṇṇe pārājikaṃ. Ekekasmiṃ pana vatthusmiṃ satakkhattumpi vītikkante tā āpattiyo desetvā muccati, apicettha gaṇanūpikā āpatti veditabbā, ‘‘idāni nāpajjissāmī’’ti hi dhuranikkhepaṃ katvā desitā gaṇanūpikā, desitagaṇanaṃ upeti, pārājikassa aṅgaṃ na hoti. Tasmā yā ekaṃ āpannā dhuranikkhepaṃ katvā desetvā puna kilesavasena āpajjati, punapi deseti, evaṃ aṭṭhamaṃ paripūrentīpi pārājikā na hoti. Yā pana āpajjitvā ‘‘punapi aññaṃ vatthuṃ āpajjissāmī’’ti saussāhāva deseti, tassā sā āpatti agaṇanūpikā, desitāpi adesitā hoti, pārājikassa aṅgaṃ hoti. Asañcicca, assatiyā, ajānantiyā asādiyantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Kāyasaṃsaggarāgo, saussāhatā, aṭṭhamassa vatthussa pūraṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dvivedananti.
诸师,已诵八项波罗夷法。这句话的意思是:为比丘而制定、与比丘尼共通的有四项,加上这四项,如此依照诵波罗提木叉的次第,已诵出八项波罗夷法,应当这样理解这里的含义。其余内容,应按照《比丘波罗提木叉注释》中所说的方式来了知。
Uddiṭṭhā kho ayyāyo aṭṭha pārājikā dhammāti bhikkhū ārabbha paññattā sādhāraṇā cattāro, ime cattāroti evaṃ pātimokkhuddesamaggena aṭṭha pārājikā dhammā uddiṭṭhāti evamettha attho veditabbo, sesaṃ bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ vuttanayamevāti.