施设章之解释
Paññattivāravaṇṇanā
“清净随从”：指全然清净、诸漏已尽的随从。“法蕴之身”：指由戒、定、慧、解脱、解脱知见所成的法蕴之身，此处与“教”相关联。“其”是指被结集收摄的“随从”。“先前已来的理趣”：即过去所作的裁决。
Visuddhaparivārassāti sabbaso parisuddhakhīṇāsavaparivārassa. Dhammakkhandhasarīrassāti sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanasaṅkhātadhammakkhandhasarīrassa sāsaneti sambandho. Tassāti ‘‘parivāro’’ti yo saṅgahaṃ āruḷho, tassa. Pubbāgataṃ nayanti pubbe āgataṃ vinicchayaṃ.
1一、对已作义的指示——“彼”词：它与“世尊”等词同格，所说之义是：世尊因某一律制而成为已作者、增上者、人所共知者。为了显示那一律制连同祈请的意义，而说：“彼……制定了律制。”其中，“律制”即律的制定。
1. Pakatatthapaṭiniddeso ta-saddoti tassa ‘‘bhagavatā’’tiādīhi padehi samānādhikaraṇabhāvena vuttatthassa yāya vinayapaññattiyā bhagavā pakato adhikato supākaṭo ca, taṃ vinayapaññattiṃ saddhiṃ yācanāya atthabhāvena dassento ‘‘yo so…pe… vinayapaññattiṃ paññapesī’’ti āha. Tattha vinayapaññattinti vinayabhūtaṃ paññattiṃ.
“知者、见者”这两个词，由于律的增上性，先依彼处所说的方法来连接其含义；现在再依经教的方法来显示：虽然“智”与“见”等词都是智慧的异名，但为了显示它们依种种差别在不同对象上生起，故依三明、六通与无碍智、一切知智与肉眼、证悟慧与教说慧来连接其义，进而说“再者”等。其中，“依宿住等”是指依宿住智与漏尽智。“依证悟慧而见”指依圣道慧而见。“依教说慧而见”指依教说慧，如实了见应说之法、应说之方式，以及应觉悟的有情的志向、随眠、行、胜解等种种差别。“阿罗汉”者，因为已杀敌、已断辐，以及应受资具等，故称阿罗汉。“正等觉”者，因正确、自己觉悟诸谛，故称正等觉。或者，应知此处依四无畏来连接：了知障碍法者为“知者”，照见出离法者为“见者”，已杀烦恼敌者为“阿罗汉”，正确、自己觉悟一切法者为“正等觉”。
‘‘Jānatā passatā’’ti imesaṃ padānaṃ vinayassa adhikatattā tattha vuttanayena tāva atthaṃ yojetvā idāni suttantanayena dassento satipi ñāṇadassana-saddānaṃ paññāvevacanabhāve tena tena visesena tesaṃ visayavisesapavattidassanatthaṃ vijjattayavasena abhiññānāvaraṇañāṇavasena sabbaññutaññāṇamaṃsacakkhuvasena paṭivedhadesanāñāṇavasena ca atthaṃ yojetvā dassento ‘‘apicā’’tiādimāha. Tattha pubbenivāsādīhīti pubbenivāsāsavakkhayañāṇehi. Paṭivedhapaññāyāti ariyamaggapaññāya. Desanāpaññāya passatāti desetabbadhammānaṃ desetabbappakāraṃ bodhaneyyapuggalānañca āsayānusayacaritādhimuttiādibhedaṃ dhammaṃ desanāpaññāya yāthāvato passatā. Arahatāti arīnaṃ, arānañca hatattā, paccayādīnañca arahattā arahatā. Sammāsambuddhenāti sammā sāmañca saccānaṃ buddhattā sammāsambuddhena. Atha vā antarāyikadhamme jānatā, niyyānikadhamme passatā, kilesārīnaṃ hatattā arahatā, sammā sāmaṃ sabbadhammānaṃ buddhattā sammāsambuddhenāti evaṃ catuvesārajjavasenapettha yojanā veditabbā.
再者，了知处非处等分别的是“知者”，照见有情随业而往的是“见者”，因断尽连习气在内的诸漏而称为“阿罗汉”，因对所知等种种法从所知等角度无颠倒地觉悟而称为“正等觉”。或者，因于三时无碍智而称为“知者”，因身业等三种业皆随智慧而行、正确运作而称为“见者”，因无戏论等、成就断的圆满而称为“阿罗汉”，因无欲等、为不衰退之因、成就无尽辩才的一切知性而称为“正等觉”——应当如此依十力、十八不共佛法来连接。
Apica ṭhānāṭṭhānādivibhāgaṃ jānatā, yathākammūpage satte passatā, savāsanaāsavānaṃ chinnattā arahatā, abhiññeyyādibhede dhamme abhiññeyyādito aviparītāvabodhato sammāsambuddhena. Atha vā tīsu kālesu appaṭihatañāṇatāya jānatā, kāyakammādivasena tiṇṇampi kammānaṃ ñāṇānuparivattito sammā kāritāya passatā, davādīnaṃ abhāvasādhikāya pahānasampadāya arahatā, chandādīnaṃ ahānihetubhūtāya akkhayapaṭibhānasādhikāya sabbaññutāya sammāsambuddhenāti evaṃ dasabalaaṭṭhārasāveṇikabuddhadhammavasenapi yojanā kātabbā.
2二、问与答：“问与答”是指对提问的解答。此处，即在此问答之中。“唯于中印度制定”：因为只有在那里，依所说事缘的违犯才有罪生起。“调伏事语”即关于调伏事缘的论述，或这就是原文。
2.Pucchāvissajjaneti pucchāya vissajjane. Etthāti etasmiṃ pucchāvissajjane. Majjhimadeseyeva paññattīti tasmiṃyeva dese yathāvuttavatthuvītikkame āpattisambhavato. Vinītakathāti vinītavatthukathā, ayameva vā pāṭho.
“以身犯罪”是指：于前分以染着心为缘，生起名为身表的表色后，犯下称为心生起的罪。表色虽由心所引发，但心所策令的意义乃由身表而成就，因此说“由身门犯罪”。此义是就所犯之罪不可能成为无罪而言，并非据止息诤论等的角度而说。
Kāyena pana āpattiṃ āpajjatīti pubbabhāge sevanacittaṃ aṅgaṃ katvā kāyadvārasaṅkhātaviññattiṃ janayitvā pavattacittuppādasaṅkhātaṃ āpattiṃ āpajjati. Kiñcāpi hi cittena samuṭṭhāpitā viññatti, tathāpi cittena adhippetassa atthassa kāyaviññattiyā sādhitattā ‘‘kāyadvārena āpattiṃ āpajjatī’’ti vuccati. Imamatthaṃ sandhāyāti āpannāya āpattiyā anāpattibhāvāpādanassa asakkuṇeyyatāsaṅkhātamatthaṃ sandhāya, na bhaṇḍanādivūpasamaṃ.
3“由古昔大长老”是指居住在锡兰岛上座部的大长老们。“所安置”是指在汇整入册时被存录下来。因为这种载入典籍的结集，其性质相当于第四结集。在《两分别》中，三十二种转起本身就是容易了知的。
3.Porāṇakehi mahātherehīti sīhaḷadīpavāsīhi mahātherehi. Ṭhapitāti potthakasaṅgahārohanakāle ṭhapitā. Catutthasaṅgītisadisā hi potthakārohasaṅgīti. Ubhatovibhaṅge dvattiṃsa vārā suviññeyyāva.
