施设分别的解释
Paññattivāravaṇṇanā
“清净随从”是指完全清净、诸漏已尽的随从。“法蕴之身”是指由戒、定、慧、解脱、解脱知见所组成的法蕴之身,这里与“教”相关联。“其”是指被结集收摄的那个“随从”。“先前已来的理趣”是指过去已作的裁决。
Visuddhaparivārassāti sabbaso parisuddhakhīṇāsavaparivārassa. Dhammakkhandhasarīrassāti sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanasaṅkhātadhammakkhandhasarīrassa sāsaneti sambandho. Tassāti ‘‘parivāro’’ti yo saṅgahaṃ āruḷho, tassa. Pubbāgataṃ nayanti pubbe āgataṃ vinicchayaṃ.
1对“已作之义”的指示——“彼”这个词:它与“世尊”等词同格,所说的意思是,世尊通过某一条律制而成为已作者、增上者、明显可知者。为了显示那条律制连同祈请的意义,所以说“彼……制定了律制”。其中,“律制”就是作为律的制定。
1. Pakatatthapaṭiniddeso ta-saddoti tassa ‘‘bhagavatā’’tiādīhi padehi samānādhikaraṇabhāvena vuttatthassa yāya vinayapaññattiyā bhagavā pakato adhikato supākaṭo ca, taṃ vinayapaññattiṃ saddhiṃ yācanāya atthabhāvena dassento ‘‘yo so…pe… vinayapaññattiṃ paññapesī’’ti āha. Tattha vinayapaññattinti vinayabhūtaṃ paññattiṃ.
“知者、见者”这两个词,因为律的增上性,先按那里所说的方法把含义连接起来;现在再按经教的方法来显示:虽然“智”和“见”这两个词都是智慧的异名,但为了显示它们依种种差别在不同对象上生起,所以依三明、依六通与无障智、依一切知智与肉眼、依证悟慧与教说慧来连接其含义,接着说出“再者”等话。其中,“依宿住等”是指依宿住智和漏尽智。“依证悟慧”是指依圣道慧。“依教说慧而见”是指依教说慧,如实看见应说之法、应说的方式,以及应受教化的有情的志向、随眠、行、胜解等种种差别。“阿拉汉”是指已杀敌、已断辐,以及应受资具等,所以称阿拉汉。“正等觉”是指正确、自己觉悟诸谛,所以称正等觉。或者,应当知道这里也可以依四无畏来连接:了知障碍法的是“知者”,照见出离法的是“见者”,已杀烦恼敌的是“阿拉汉”,正确、自己觉悟一切法的是“正等觉”。
‘‘Jānatā passatā’’ti imesaṃ padānaṃ vinayassa adhikatattā tattha vuttanayena tāva atthaṃ yojetvā idāni suttantanayena dassento satipi ñāṇadassana-saddānaṃ paññāvevacanabhāve tena tena visesena tesaṃ visayavisesapavattidassanatthaṃ vijjattayavasena abhiññānāvaraṇañāṇavasena sabbaññutaññāṇamaṃsacakkhuvasena paṭivedhadesanāñāṇavasena ca atthaṃ yojetvā dassento ‘‘apicā’’tiādimāha. Tattha pubbenivāsādīhīti pubbenivāsāsavakkhayañāṇehi. Paṭivedhapaññāyāti ariyamaggapaññāya. Desanāpaññāya passatāti desetabbadhammānaṃ desetabbappakāraṃ bodhaneyyapuggalānañca āsayānusayacaritādhimuttiādibhedaṃ dhammaṃ desanāpaññāya yāthāvato passatā. Arahatāti arīnaṃ, arānañca hatattā, paccayādīnañca arahattā arahatā. Sammāsambuddhenāti sammā sāmañca saccānaṃ buddhattā sammāsambuddhena. Atha vā antarāyikadhamme jānatā, niyyānikadhamme passatā, kilesārīnaṃ hatattā arahatā, sammā sāmaṃ sabbadhammānaṃ buddhattā sammāsambuddhenāti evaṃ catuvesārajjavasenapettha yojanā veditabbā.
另外,也可以这样理解:因为了知处与非处等的差别,因为看见众生随业投生,因为断尽了一切烦恼和习气而称为阿拉汉,因为对应当了知等种种法,从应当了知等角度无颠倒地觉悟,所以称为正等觉。或者,因为对过去、现在、未来三时都有无碍的智慧而了知,因为身业等三种业都跟随智慧而行、被正确地运作而看见,因为通过断除的圆满——它能证明戏论等不存在——而称为阿拉汉,因为一切知性——它是不退失欲等的原因,能成就无尽的辩才——而称为正等觉。应当这样依十力和十八不共佛法来连接理解。
Apica ṭhānāṭṭhānādivibhāgaṃ jānatā, yathākammūpage satte passatā, savāsanaāsavānaṃ chinnattā arahatā, abhiññeyyādibhede dhamme abhiññeyyādito aviparītāvabodhato sammāsambuddhena. Atha vā tīsu kālesu appaṭihatañāṇatāya jānatā, kāyakammādivasena tiṇṇampi kammānaṃ ñāṇānuparivattito sammā kāritāya passatā, davādīnaṃ abhāvasādhikāya pahānasampadāya arahatā, chandādīnaṃ ahānihetubhūtāya akkhayapaṭibhānasādhikāya sabbaññutāya sammāsambuddhenāti evaṃ dasabalaaṭṭhārasāveṇikabuddhadhammavasenapi yojanā kātabbā.
2问与答:就是对提问的回答。此处,就是在这个问答里面。唯于中印度制定:因为只有在中印度那个地方,按照前面所说的事例,违犯才会有罪产生。调伏事语,就是关于调伏事缘的论述;或者,这就是原文。
2.Pucchāvissajjaneti pucchāya vissajjane. Etthāti etasmiṃ pucchāvissajjane. Majjhimadeseyeva paññattīti tasmiṃyeva dese yathāvuttavatthuvītikkame āpattisambhavato. Vinītakathāti vinītavatthukathā, ayameva vā pāṭho.
“以身犯罪”是说:在前期阶段,以染着心为因缘,生起身表之后,犯下被称为心生起的罪。表虽然是由心生起的,但因为心里想要达成的目的要靠身表来完成,所以说“由身门犯罪”。这句话是就所犯之罪不可能变成无罪这一点来说的,并不是就止息争吵等来说的。
Kāyena pana āpattiṃ āpajjatīti pubbabhāge sevanacittaṃ aṅgaṃ katvā kāyadvārasaṅkhātaviññattiṃ janayitvā pavattacittuppādasaṅkhātaṃ āpattiṃ āpajjati. Kiñcāpi hi cittena samuṭṭhāpitā viññatti, tathāpi cittena adhippetassa atthassa kāyaviññattiyā sādhitattā ‘‘kāyadvārena āpattiṃ āpajjatī’’ti vuccati. Imamatthaṃ sandhāyāti āpannāya āpattiyā anāpattibhāvāpādanassa asakkuṇeyyatāsaṅkhātamatthaṃ sandhāya, na bhaṇḍanādivūpasamaṃ.
3“由古昔大长老”是指住在锡兰岛的大长老们。“所安置”是指在把典籍汇编成册的时候被收录进去。因为这种把典籍载入册子的结集,就相当于第四次结集。在《两分别》里,三十二种分本身就是很容易了知的。
3.Porāṇakehi mahātherehīti sīhaḷadīpavāsīhi mahātherehi. Ṭhapitāti potthakasaṅgahārohanakāle ṭhapitā. Catutthasaṅgītisadisā hi potthakārohasaṅgīti. Ubhatovibhaṅge dvattiṃsa vārā suviññeyyāva.