12. 七百犍度
12. Sattasatikakkhandhakaṃ
十事论的注释
Dasavatthukathāvaṇṇanā
446在《七百犍度》中,“被舍弃的摩尼与黄金”就是依“舍金银学处”而被禁止的摩尼与黄金。其中,取“摩尼”一词,就摄尽了一切恶作事;取“黄金”一词,就摄尽了一切巴吉帝亚事。“以比丘数”就是按比丘的人数来算。
446. Sattasatikakkhandhake nikkhittamaṇisuvaṇṇāti rūpiyasikkhāpadeneva paṭikkhittamaṇisuvaṇṇā. Tattha maṇiggahaṇena sabbaṃ dukkaṭavatthu, suvaṇṇaggahaṇena sabbaṃ pācittiyavatthu gahitaṃ hoti. Bhikkhaggenāti bhikkhugaṇanāya.
447447. “随烦恼”:因为不让它发光,使它变成染污,所以叫随烦恼。“雾”就是雪。“烟与尘”就是烟尘。这里前三种是还没现前的随烦恼,而罗睺则应该理解为已经现前的随烦恼。“沙门婆罗门不炽燃、不发光、不辉耀”:不是以功德的威光而炽燃,不是以功德的光明而发光,不是以功德的辉耀而辉耀。“未远离谷酒、果酒”:就是没有远离饮用五种谷酒和四种果酒。
447.Upakkilesāti virocituṃ adatvā upakkiliṭṭhabhāvakaraṇena upakkilesā. Mahikāti himaṃ. Dhūmo ca rajo ca dhūmarajo. Ettha purimā tayo asampattaupakkilesā, rāhu pana sampattaupakkilesavasena kathitoti veditabbo. Samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti na virocantīti guṇapatāpena na tapanti guṇobhāsena na bhāsanti guṇavirocanena na virocanti. Surāmerayapānā appaṭiviratāti pañcavidhāya surāya catubbidhassa ca merayassa pānato aviratā.
被无明遮住,就是被无明阻挡、封闭了。喜爱可爱色的人,就是贪恋、满足于可爱之色、悦意之色。接受,就是执取。无见者,就是瞎眼的愚人。有尘者,就是带着烦恼尘垢的人。如兽,就是像野兽一样。在种种境界或生存中引导的,叫“引导者”,这是渴爱的别名。与它一起活动的,就叫有引导者。
Avijjānivuṭāti avijjāya nivāritā pihitā. Piyarūpābhinandinoti piyarūpaṃ sātarūpaṃ abhinandamānā tussamānā. Sādiyantīti gaṇhanti. Aviddasūti andhabālā. Sarajāti sakilesarajā. Magāti migasadisā. Tasmiṃ tasmiṃ visaye bhave vā netīti netti, taṇhāyetaṃ adhivacanaṃ. Tāya saha vattantīti sanettikā.
448他对那群人这样说道:(相应部义注3.4.362)据说他心里是这么想的:“善男子们出家,是舍弃了子女、妻室和金银之后才出家的,已经舍弃这些东西而出家的人,不可能再去执取它们。”他站在这个道理上,便说出“诸位尊者,请不要这样”等话。“你应一向持守此”:意思是,对于这种五欲乐的安立,你应一向认定“这不是沙门法,不是释子法”。
448.Taṃ parisaṃ etadavocāti (saṃ. ni. aṭṭha. 3.4.362) tassa kira evaṃ ahosi ‘‘kulaputtā pabbajantā puttadārañceva jātarūparajatañca pahāyeva pabbajanti, na ca sakkā yaṃ pahāya pabbajitā taṃ etehi gāhetu’’nti nayaggāhe ṭhatvā etaṃ ‘‘mā ayyā’’tiādivacanaṃ avoca. Ekaṃsenetanti etaṃ pañcakāmaguṇakappanaṃ ‘‘assamaṇadhammo asakyaputtiyadhammo’’ti ekaṃsena dhāreyyāsi.
“草”是指用来盖住住处(精舍)的草。“应当去寻求”:当草顶或砖顶的房子损坏时,应当去到那些让人建造它的人那里,告诉他们:“你们让人建造的住处漏雨了,没法在那里住。”人们如果做得到,就会去修;如果做不到,就会说:“你们自己找木匠来建吧,我们去跟他们说。”这样说了之后,等他们建好了,就应当去告诉他们,人们会把该给木匠的东西交出来。如果住处没有主人,也可以按照托钵的规矩告诉其他人,然后让他们来建。针对这一点,才说“应当去寻求”。
Tiṇanti senāsanacchadanatiṇaṃ. Pariyesitabbanti tiṇacchadane vā iṭṭhakacchadane vā gehe palujjante yehi taṃ kāritaṃ, tesaṃ santikaṃ gantvā ‘‘tumhehi kāritaṃ senāsanaṃ ovassati, na sakkā tattha vasitu’’nti ācikkhitabbaṃ. Manussā sakkontā karissanti, asakkontā ‘‘tumhe vaḍḍhakī gahetvā kārāpetha, mayaṃ te saññāpessāmā’’ti vakkhanti. Evaṃ vutte kāretvā tesaṃ ācikkhitabbaṃ, manussā vaḍḍhakīnaṃ dātabbaṃ dassanti. Sace āvāsasāmikā natthi, aññesampi bhikkhācāravattena ārocetvā kāretuṃ vaṭṭati. Imaṃ sandhāya ‘‘pariyesitabba’’nti vuttaṃ.
木材:当精舍的椽子等地方破损时,为了修补它们,就应该去找木材。车:应该去找居士已经做好的车,或者临时做一辆车。不只是车,像斧头、锯子、锄头这些工具,也同样可以这样去找。人:应该按手工活的需要去找人。只要对某个人说:“贤友,你能帮忙做点手工活吗?”如果对方回答:“尊者,我能做。”那就可以让他做任何需要做的事,比如“你在这里做这个、做那个”。不过,村长,我并不是说,可以用任何方式去寻求金银——我是说,不管出于什么理由,都不该去寻求金银。
Dārūti senāsane gopānasiādīsu palujjamānesu tadatthāya dāru pariyesitabbaṃ. Sakaṭanti gihivikaṭaṃ vā tāvakālikaṃ vā katvā sakaṭaṃ pariyesitabbaṃ. Na kevalañca sakaṭameva, aññampi vāsipharasukudālādiupakaraṇaṃ evaṃ pariyesituṃ vaṭṭati. Purisoti hatthakammavasena puriso pariyesitabbo. Yaṃ kañci hi purisaṃ ‘‘hatthakammaṃ āvuso dassasī’’ti vatvā ‘‘dassāmi bhante’’ti vutte ‘‘imasmiṃ idañcidañca karohī’’ti yaṃ icchati, taṃ kāretuṃ vaṭṭati. Na tvevāhaṃ gāmaṇi kenaci pariyāyenāti jātarūparajataṃ panāhaṃ kenacipi kāraṇena pariyesitabbanti na vadāmi.
449做了恶,就是做了不好的事。
449.Pāpakaṃ katanti asundaraṃ kataṃ.
450阿霍刚,是那座山的名字。
450.Ahogaṅgoti tassa pabbatassa nāmaṃ.
451应当事先就去:比丘们为了平息那件诤事而聚集在哪里,我就应当最先到那里去。他们到达了:他们已经到了。
451.Paṭikacceva gaccheyyanti yattha taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ bhikkhū sannipatanti, tattha paṭhamameva gaccheyyaṃ. Sambhāvesunti pāpuṇiṃsu.
452“将会是无盐的”意思是饭或菜将会没有盐味。“已准备好”意思是所有材料都已备齐。另一种读法是“未准备好”。
452.Aloṇakaṃ bhavissatīti aloṇakaṃ bhattaṃ vā byañjanaṃ vā bhavissati. Āsutāti sabbasambhārasajjitā. ‘‘Asuttā’’ti vā pāṭho.
453他们登船后逆流而上。“东方人”是指住在东方地区的人。
453.Ujjaviṃsūti nāvaṃ āruyha paṭisotena gacchiṃsu. Pācīnakāti pācīnadesavāsino.
454贤友,难道你不是已经年长、满了二十个雨季、不再需要依止了吗?那位长老为什么要赶你走呢?——他们是在说明这个意思。我们要依止长老:意思是,虽然我们年纪大了,但我们还是要尊敬这位长老,依止他而住。
454.Nanu tvaṃ āvuso vuḍḍho vīsativassosīti nanu tvaṃ āvuso vīsativasso, na nissayapaṭibaddho , kasmā taṃ thero paṇāmetīti dīpenti. Garunissayaṃ gaṇhāmāti kiñcāpi mayaṃ mahallakā, etaṃ pana theraṃ garuṃ katvā vasissāmāti adhippāyo.
455慈心只属于色界定的层次,所以把它称为“小筏住”,意思就是“小住”;又因为它浅而不深,所以说它是“浅显住”。说到“空住”,这是指通过空门而证得的果等至。
455. Mettāya rūpāvacarasamādhimattabhāvato ‘‘kullakavihārenā’’ti vuttaṃ, khuddakena vihārenāti attho, khuddakatā cassa agambhīrabhāvatoti āha ‘‘uttānavihārenā’’ti. Suññatāvihārenāti suññatāmukhena adhigataphalasamāpattiṃ sandhāya vuttaṃ.
457在《经分别》的分别文中。“与那盐一起”:是指与先前已接受的盐一起。因为这里并不是指终生受用的盐或当天接受的盐,所以这是就“角盐净”里所说的角盐而言。因为那种盐是先前接受后,用角运来的,并不是当天接受的。“只有当天接受的才是时药”:这是指与角盐混合后食用的无盐食物而说的。在《伍波萨他相应》中:即与伍波萨他相关联,也就是《伍波萨他犍度》中所说的。“超越”就是越过、违犯。对律的超越就叫“律越”。“以那作为量度的人”:对于与缘俱之坐具所规定的量,而作无缘之量度者。
457.Suttavibhaṅgeti padabhājanīye. Tena saddhinti purepaṭiggahitaloṇena saddhiṃ. Na hi ettha yāvajīvikaṃ tadahupaṭiggahitanti ‘‘kappati siṅgiloṇakappo’’ti ettha vuttasiṅgiloṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Tañhi pure paṭiggahetvā siṅgena parihaṭaṃ na tadahupaṭiggahitaṃ. Yāvakālikameva tadahupaṭiggahitanti siṅgiloṇena missetvā bhuñjitabbaṃ aloṇāmisaṃ sandhāya vuttaṃ. Uposathasaṃyutteti uposathapaṭisaṃyutte, uposathakkhandhaketi vuttaṃ hoti. Atisaraṇaṃ atisāro, atikkamo. Vinayassa atisāro vinayātisāro. Taṃ pamāṇaṃ karontassāti dasāya saddhiṃ nisīdane yaṃ pamāṇaṃ vuttaṃ, dasāya vinā taṃ pamāṇaṃ karontassa. Sesamettha suviññeyyameva.
“由二品所摄”,就是由被称为小品和大品的这两品所摄。“有二十二类”,就是大品有十类,小品有十二类,这样一共二十二类。“于教法中”,就是于大师的教法中。“所说的诸犍度”,应当这样连接起来理解。
Dvivaggasaṅgahāti cūḷavaggamahāvaggasaṅkhātehi dvīhi vaggehi saṅgahitā. Dvāvīsatipabhedanāti mahāvagge dasa, cūḷavagge dvādasāti evaṃ dvāvīsatippabhedā. Sāsaneti satthusāsane. Ye khandhakā vuttāti yojetabbaṃ.