8. 念处论
8. Satipaṭṭhānakathā
念处论注释
Satipaṭṭhānakathāvaṇṇanā
34现在,在说完等首论之后,为了证明自己所说的神变,藉由显示七种随观差别,而说起了以经为引的念处论,这是对它前所未有的义理注释。其中,在经文部分,「四」是数目上的限定,以此显示念处的范围:不低不少。「这些」是指即将指出的内容。「比丘们」是对听法众的称呼。「念处」一词有三种含义:念的行境,由于导师在三种行道弟子中超越了瞋怒与偏爱,以及念本身。在“比丘们,我将说四念处的集与灭”等经中,念的行境称为「念处」。其义为:由于它而安住,所以叫做「处」。何者安住?念。念的处所,即是念处。
34. Idāni samasīsakathānantaraṃ attanā vuttassa iddhipāṭihāriyassa sādhake satta anupassanāvisese dassentena kathitāya suttantapubbaṅgamāya satipaṭṭhānakathāya apubbatthānuvaṇṇanā. Tattha suttante tāva cattāroti gaṇanaparicchedo, tena na tato heṭṭhā, na uddhanti satipaṭṭhānaparicchedaṃ dīpeti. Imeti niddisitabbanidassanaṃ. Bhikkhaveti dhammapaṭiggāhakapuggalālapanaṃ. Satipaṭṭhānāti tayo satipaṭṭhānā satigocaropi, tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭighānunayavītivattatāpi, satipi. ‘‘Catunnaṃ, bhikkhave, satipaṭṭhānānaṃ samudayañca atthaṅgamañca desessāmī’’tiādīsu (saṃ. ni. 5.408) hi satigocaro ‘‘satipaṭṭhāna’’nti vutto. Tassattho – patiṭṭhāti tasminti paṭṭhānaṃ. Kā patiṭṭhāti? Sati. Satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānanti.
在“有三种念处,圣者所修习,圣者修习已,导师堪能教诫众”(《中部》3.304, 311)中,由于导师对于三种行道弟子超越了瞋怒与偏爱,故称为「念处」。其义为:应被安立,故为「处」,即应令其运转的意思。何者应被安立?念。念的安立处,即是念处。而在“修习多作四念处,则圆满七觉支”等经中,念本身即称为「念处」。其义为:由于它安住,故为「处」,即现起、切入和运作的意思。念本身即是处,故称念处。或可这样理解:以忆念之义为念,以现起之义为处。如此,念也是它,处也是它,故称念处。此处所指的正是这个意思。若是这样,为何说「念处」为复数?因为念有许多种。由于所缘不同,这些念是众多的。
‘‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’’ti (ma. ni. 3.304, 311) ettha tidhā paṭipannesu sāvakesu satthuno paṭighānunayavītivattatā ‘‘satipaṭṭhāna’’nti vuttā. Tassattho – paṭṭhapetabbato paṭṭhānaṃ, pavattayitabbatoti attho. Kena paṭṭhapetabbatoti? Satiyā. Satiyā paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānanti. ‘‘Cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrentī’’tiādīsu (ma. ni. 3.147) pana satiyeva ‘‘satipaṭṭhāna’’nti vuttā. Tassattho – patiṭṭhātīti paṭṭhānaṃ, upaṭṭhāti okkanditvā pakkhanditvā vattatīti attho. Satiyeva paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ. Atha vā saraṇaṭṭhena sati, upaṭṭhānaṭṭhena upaṭṭhānaṃ. Iti sati ca sā upaṭṭhānañcātipi satipaṭṭhānaṃ. Idamidha adhippetaṃ. Yadi evaṃ kasmā satipaṭṭhānāti bahuvacanaṃ katanti? Satibahuttā. Ārammaṇabhedena hi bahukā tā satiyoti.
「哪四种」是出于希望解说而提问。「在此」指于此教法中。「比丘」:因为观察轮回中的怖畏,故称为比丘。其余词句的义释,已于闻所成智论中,在关于道谛解说的注释处说过了。
Katame cattāroti kathetukamyatāpucchā. Idhāti imasmiṃ sāsane. Bhikkhūti saṃsāre bhayaṃ ikkhatīti bhikkhu. Sesapadānaṃ atthavaṇṇanā panettha sutamayañāṇakathāya maggasaccaniddesavaṇṇanāyaṃ vuttāyevāti.
然而,世尊为何只说四种念处,既不多也不少呢?这是为了随顺所应度化者的利益。对于贪行者、见行者、止行者与观行者,根据其根性的利钝差别而分别为说:为钝根贪行者,以粗显的身为所缘的身念处是清净之道;为利根贪行者,则是以微细的感受为所缘。为钝根见行者,以不太深细的心为所缘的心念处是清净之道;为利根见行者,则是以深细的法为所缘。于是止行者中,为钝根者,第一念处——以易取的相为所缘——是清净之道;为利根者,因其不执著粗显的所缘,故以第二念处为清净之道。于观行者中,为钝根者,以不太深细的所缘为对象的第三念处;为利根者,则以深细的所缘为对象的第四念处。因此,只说四种,既不多也不少。
Kasmā pana bhagavatā cattārova satipaṭṭhānā vuttā anūnā anadhikāti? Veneyyahitattā. Taṇhācaritadiṭṭhicaritasamathayānikavipassanāyānikesu hi mandatikkhavasena dvedhā dvedhā pavattesu mandassa taṇhācaritassa oḷārikaṃ kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa sukhumaṃ vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Diṭṭhicaritassāpi mandassa nātippabhedagataṃ cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa atippabhedagataṃ dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Samathayānikassa ca mandassa akicchena adhigantabbanimittaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ visuddhimaggo, tikkhassa oḷārikārammaṇe asaṇṭhahanato dutiyaṃ. Vipassanāyānikassapi mandassa nātippabhedagatārammaṇaṃ tatiyaṃ, tikkhassa atippabhedagatārammaṇaṃ catutthaṃ. Iti cattārova vuttā anūnā anadhikāti.
或者,是为了断除净、乐、常、我的颠倒想。身体本是不净的,而众生却被‘净’的颠倒所迷惑。为令他们断除这种颠倒,通过显示身体的不净性而宣说第一念处。同样地,在那些被执取为乐、为常、为我的受等之中,感受是苦,心是无常,诸法是无我,但众生却被‘乐’、‘常’、‘我’的颠倒所迷惑。为令他们断除这些颠倒,通过显示其苦等性质,而宣说其余三种念处。如此,只为断除净、乐、常、我的颠倒想,所以说四种念处。应知,不但为断除颠倒,也为断除四暴流、四轭、四漏、四结、四取、四恶趣,以及为遍知四种食,而只说四种。
Subhasukhaniccaattavipallāsappahānatthaṃ vā. Kāyo hi asubho, tattha ca subhavipallāsavipallatthā sattā. Tesaṃ tattha asubhabhāvadassanena tassa vipallāsassa pahānatthaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ vuttaṃ. Sukhaṃ niccaṃ attāti gahitesupi ca vedanādīsu vedanā dukkhā, cittaṃ aniccaṃ, dhammā anattā, tesu ca sukhaniccaattavipallāsavipallatthā sattā. Tesaṃ tattha dukkhādibhāvadassanena tesaṃ vipallāsānaṃ pahānatthaṃ sesāni tīṇi vuttānīti evaṃ subhasukhaniccaattavipallāsappahānatthaṃ vā cattārova vuttā. Na kevalañca vipallāsappahānatthameva, caturoghayogāsavaganthaupādānaagatippahānatthampi catubbidhāhārapariññatthampi cattārova vuttāti veditabbaṃ.
3535. (a) 在经的解说中,「地身」是指此色身中的地界。然而,由于整个身体中地界众多,为了总括一切地界,故以集合义称为「身」。「水身」等也是同样的道理。又因头发等所成的「身」种类繁多,故采用「发身」等说。至于肾脏等,因其是各个分立的有限部分,不堪称为「身」,故不采用,应如此理解。
35. (Ka) suttantaniddese pathavīkāyanti imasmiṃ rūpakāye pathavīdhātu. Sakalasarīre pana pathavīdhātūnaṃ bahukattā sabbapathavīdhātusaṅgahatthaṃ samūhatthena kāyaggahaṇaṃ kataṃ. Āpokāyādīsupi eseva nayo. Kesakāyādīnampi bahukattā kesakāyādigahaṇaṃ kataṃ. Vakkādīni pana paricchinnattā kāyaggahaṇaṃ nārahantīti tesaṃ gahaṇaṃ na katanti veditabbaṃ.
关于“乐受”等,“乐受”指身体的或心理的乐受,“苦受”也是如此。而“不苦不乐受”唯指心理的舍受。“有染的乐受”,即六种依于世俗的喜受;“无染的乐受”,即六种依于出离的喜受。“有染的苦受”,即六种依于世俗的忧受;“无染的苦受”,即六种依于出离的忧受。“有染的不苦不乐受”,即六种依于世俗的舍受;“无染的不苦不乐受”,即六种依于出离的舍受。
(Kha) sukhaṃvedanantiādīsu sukhaṃ vedananti kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ. Tathā dukkhaṃ vedanaṃ. Adukkhamasukhaṃ vedananti pana cetasikameva upekkhāvedanaṃ. Sāmisaṃ sukhaṃ vedananti cha gehasitasomanassavedanā. Nirāmisaṃ sukhaṃ vedananti cha nekkhammasitasomanassavedanā . Sāmisaṃ dukkhaṃ vedananti cha gehasitadomanassavedanā. Nirāmisaṃ dukkhaṃ vedananti cha nekkhammasitadomanassavedanā. Sāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedananti cha gehasitaupekkhāvedanā. Nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedananti cha nekkhammasitaupekkhāvedanā.
“有贪心”等义,如《智论》所说。
(Ga) sarāgaṃ cittantiādīni ñāṇakathāyaṃ vuttatthāni.
“其余的法”:指除去身、受、心之外,其余的三地诸法。“于一切处,以彼智”:即以彼七种随观智。而此处中间未明之义,即如前各处已说之义。
(Gha) tadavasese dhammeti tehi kāyavedanācittehi avasese tebhūmakadhamme. Sabbattha tena ñāṇenāti tena sattavidhena anupassanāñāṇena. Yāni panettha antarantarā avuttatthāni, tāni heṭṭhā tattha tattha vuttatthānevāti.