第54品:迦旃延品
54. Kaccāyanavaggo
1. 大迦旃延长老本事经的注释
1. Mahākaccāyanattheraapadānavaṇṇanā
第五十四品的第一则本事,以“名为莲花上的胜者……”开篇,这是尊者大迦旃延长老的本事。这位长老于过去诸佛前亦已累积善行,在生生世世的流转中,不断累积导向解脱的助缘善业。莲花上佛住世时,他出生于一大豪贵居士家庭。长大成人后,一日在导师座前听法,见导师将一位能广释略说法义之比丘立为第一,自己亦渴望得此位置,便发下誓愿,并行布施等种种善行。此后,他于天界与人界之间辗转轮回。至善慧佛时,他成为了一位持明者,能于空中飞行。一次,他于林中见世尊安坐,心生欢喜,便以迦尼迦罗花作供养。
Catupaññāsamavagge paṭhamāpadāne padumuttaro nāma jinotiādikaṃ āyasmato mahākaccāyanattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle gahapatimahāsālakule nibbattitvā vuddhippatto ekadivasaṃ satthu santike dhammaṃ suṇanto satthārā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ vibhajantānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapiyamānaṃ ekaṃ bhikkhuṃ disvā sayampi taṃ ṭhānantaraṃ patthento paṇidhānaṃ katvā dānādīni puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto sumedhassa bhagavato kāle vijjādharo hutvā ākāsena gacchanto ekasmiṃ vanasaṇḍe nisinnaṃ bhagavantaṃ disvā pasannamānaso kaṇikārapupphehi pūjaṃ akāsi.
凭借这份善业,他长久地辗转于善趣之中。迦叶佛出世时,他出生在波罗奈城的一个家庭。世尊般涅槃后,在建造黄金塔的工地,他供养了价值十万的黄金砖,并发愿道:“愿以此功德果报,令我在每一生所生之处,身体皆成金色。”此后,他终生勤修善业,又在无佛出世的漫长岁月中,流转于天界与人界之间。直至这一劫,佛陀出现于世,他出生于邬阇衍尼国,为灯光王国师之子。取名之日,母亲见“我儿肤色如金,好似自带名字而来”,便为他取名“金童子”。长大成人后,他通晓三部吠陀;父逝后,他继承了国师的职位。因族姓故,人称“迦旃延”。后来,灯光王闻知佛陀出现于世,便派遣他前往,说:“老师,请你们前去,将导师请至此处。”于是,他与其余七人,一行八人,同至导师座前。导师为他们说法;说法结束时,他及另外七人均证得阿拉汉果,俱足无碍解。
So tena puññena aparāparaṃ sugatīsuyeva parivattento kassapadasabalassa kāle bārāṇasiyaṃ kulagehe nibbattitvā parinibbute bhagavati suvaṇṇacetiyakammaṭṭhāne satasahassagghanikāya suvaṇṇiṭṭhakāya pūjaṃ katvā ‘‘imassa nissandena nibbattanibbattaṭṭhāne sarīraṃ me suvaṇṇavaṇṇaṃ hotū’’ti patthanaṃ akāsi. Tato yāvajīvaṃ kusalakammaṃ katvā ekaṃ buddhantaraṃ devamanussesu saṃsaritvā imasmiṃ buddhuppāde ujjeniyaṃ rañño caṇḍapajjotassa purohitagehe nibbatti, tassa nāmaggahaṇadivase mātā ‘‘mayhaṃ putto suvaṇṇavaṇṇo, attano nāmaṃ gahetvā āgato’’ti kañcanamāṇavotveva nāmaṃ akāsi. So vuddhimanvāya tayo vede uggaṇhitvā pitu accayena purohitaṭṭhānaṃ labhi. So gottavasena kaccāyanoti paññāyittha. Atha rājā caṇḍapajjoto buddhuppādaṃ sutvā, ‘‘ācariya, tumhe tattha gantvā satthāraṃ idhānethā’’ti pesesi. So attaṭṭhamo satthu santikaṃ upagato tassa satthā dhammaṃ desesi, desanāpariyosāne sattahi janehi saddhiṃ saha paṭisambhidāhi arahatte patiṭṭhāsi.
1他如此证得阿拉汉果后,回忆起自己往昔所造的业,满心欢喜,为了宣说过去世的修行事迹,便诵出以“莲华上胜者”开端的本事经。其中的含义一如前文所释。接着,世尊伸出手说道:“来,比丘们。”他们当即须发自落,仅剩两指之长,身披神通化现的衣钵,看上去就像戒腊六十年的长老。在长老这样成就了自己的修行后,便禀告说:“尊者,灯光王渴望顶礼您的双足,并听闻正法。”世尊说:“迦旃延,就由你亲自前往那里吧。你到后,国王自会生起信心。”长老依从世尊的吩咐,与七位同伴一同前往,使国王生起了信心,并在阿槃提地区建立了佛法,然后返回世尊身边。他依着自己过去的誓愿,在僧团中开演了《迦旃延论》《大语法论》和《导论》三部著作。而后,世尊将他安立于最上之位,赞叹道:“比丘们,在我这些声闻弟子当中,最善于广解略说、详析义理的,就是这位大迦旃延。”就这样,他安住于最上果的安乐之中。
1. So evaṃ pattaarahattaphalo attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttaro nāma jinotiādimāha. Taṃ heṭṭhā vuttatthameva. Atha satthā ‘‘etha, bhikkhavo’’ti hatthaṃ pasāresi. Te tāvadeva dvaṅgulamattakesamassuiddhimayapattacīvaradharā vassasaṭṭhikattherā viya ahesuṃ. Evaṃ thero sadatthaṃ nipphādetvā, ‘‘bhante, rājā pajjoto tumhākaṃ pāde vandituṃ dhammañca sotuṃ icchatī’’ti ārocesi. Satthā ‘‘tvaṃyeva, kaccāna, tattha gaccha, tayi gate rājā pasīdissatī’’ti āha. Thero satthu āṇāya attaṭṭhamo tattha gantvā rājānaṃ pasādetvā avantīsu sāsanaṃ patiṭṭhāpetvā puna satthu santikameva āgato. Attano pubbapatthanāvasena kaccāyanappakaraṇaṃ mahāniruttippakaraṇaṃ nettippakaraṇanti pakaraṇattayaṃ saṅghamajjhe byākāsi. Atha santuṭṭhena bhagavatā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ vibhajantānaṃ yadidaṃ mahākaccāno’’ti (a. ni. 1.188, 197) etadaggaṭṭhāne ṭhapito aggaphalasukhena vihāsīti.
2. 婆迦梨长老本事经的注释
2. Vakkalittheraapadānavaṇṇanā
第二则本事经,以“从此十万……”开头,是关于尊者婆迦梨长老的本事经。这位长老过去也在诸胜者前累积善行,在各种各样的生命中,他不断积聚能导向解脱的助缘善业。莲花上佛在世的时候,他出生在汉舍卫城的一个家庭里。成年后,一次,他随同前去亲近导师的在家信众们一起前往寺院,站在众人边缘听法。在那里,他看到导师把一位比丘立为信胜解者中的第一,自己便也希望证得那个地位,于是他作了七天的大布施,供养以佛陀为首的比丘僧团,并发下了誓愿。导师观察到他未来没有障碍,就为他授了记。
Dutiyāpadāne ito satasahassamhītiādikaṃ āyasmato vakkalittherassa apadānaṃ. Ayampi thero purimajinavaresu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbatto viññutaṃ patto satthu santikaṃ gacchantehi upāsakehi saddhiṃ vihāraṃ gantvā parisapariyante ṭhito dhammaṃ suṇanto satthārā ekaṃ bhikkhuṃ saddhādhimuttānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapitaṃ disvā sayampi taṃ ṭhānantaraṃ patthento sattāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā paṇidhānaṃ akāsi. Satthā tassa anantarāyaṃ disvā byākari.
他尽形寿修习善法后,在天人与人间流转。到了我们的世尊时代,他出生于舍卫城的一个婆罗门家庭,人们给他取名为“婆迦梨”。此处的“迦梨”,是对过失、污点、黑恶等过患的代称。因其远离诸过,全然无瑕,犹如一块提炼而成的纯金,故而加上va音,称为“婆迦梨”。他长大后,精通三部吠陀,于婆罗门的种种技艺中悉达圆满。得见世尊之后,他因目睹世尊庄严身相而总不满足,便如影随形地跟随世尊游化。他心想:“我若住在俗家,便无法时常得见世尊。”于是便于世尊座下出家。除了用斋和处理身体事务的时间外,但凡在某一处能望见具足十力的世尊,他便立定此处,放下一切其余事务,始终凝视世尊不舍。世尊等待他的智慧成熟,在他如此只顾观瞻外在形体的状态中,过了许久,一直未予开示。直到有一天,世尊对他说:“婆迦梨,你观看这个腐臭之身有何益处呢?婆迦梨,能见法者,即是见我;能见我者,即是见法。婆迦梨,因为见法之人,才真正见了我。”虽然世尊如此开示,长老仍无法放下瞻仰世尊而往他处。于是,世尊心想:“这
So yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto amhākaṃ bhagavato kāle sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbatti, tassa vakkalīti nāmaṃ kariṃsu. Tattha kalīti aparādhatilakāḷakādidosassa adhivacanaṃ. Niddhantasuvaṇṇapiṇḍasadisatāya apagato byapagato kali doso assāti va-kārāgamaṃ katvā vakkalīti vuccati. So vuddhippatto tayo vede uggaṇhitvā brāhmaṇasippesu nipphattiṃ gato, satthāraṃ disvā rūpakāyasampattidassanena atitto satthārā saddhiṃyeva vicarati. ‘‘Agāramajjhe vasanto niccakālaṃ satthu dassanaṃ na labhissāmī’’ti satthu santike pabbajitvā ṭhapetvā bhojanakālaṃ sarīrakiccakālañca sesakāle yattha ṭhitena sakkā dasabalaṃ passituṃ, tattha ṭhito aññaṃ kiccaṃ pahāya bhagavantaṃ olokentoyeva viharati. Satthā tassa ñāṇaparipākaṃ āgamento bahukālaṃ tasmiṃ rūpadassaneneva vicarante kiñci avatvā punekadivasaṃ – ‘‘kiṃ te, vakkali, iminā pūtikāyena diṭṭhena? Yo kho, vakkali, dhammaṃ passati, so maṃ passati; yo maṃ passati, so dhammaṃ passati. Dhammañhi, vakkali, passanto maṃ passatī’’ti (saṃ. ni. 3.87) āha. Satthari evaṃ vadantepi thero satthu dassanaṃ pahāya aññattha gantuṃ na sakkoti. Tato satthā, ‘‘nāyaṃ bhikkhu saṃvegaṃ alabhitvā bujjhissatī’’ti vassūpanāyikadivase – ‘‘apehi, vakkalī’’ti theraṃ paṇāmesi. So satthārā paṇāmito satthu sammukhe ṭhātuṃ asakkonto – ‘‘kiṃ mayhaṃ jīvitena, yohaṃ satthāraṃ daṭṭhuṃ na labhāmī’’ti gijjhakūṭe pabbate papātaṭṭhānaṃ abhiruhi? Satthā tassa taṃ pavattiṃ ñatvā – ‘‘ayaṃ bhikkhu mama santikā assāsaṃ alabhanto maggaphalānaṃ upanissayaṃ nāseyyā’’ti attānaṃ dassetvā obhāsaṃ vissajjento –
比丘满怀欢悦,于佛陀教法净信深信;
证得寂静的境界,即诸行止息的安乐。(Adhigacche padaṃ santaṃ, saṅkhārūpasamaṃ sukhaṃ)
‘‘Pāmojjabahulo bhikkhu, pasanno buddhasāsane; Adhigacche padaṃ santaṃ, saṅkhārūpasamaṃ sukha’’nti. (dha. pa. 381) –
说完此偈,世尊伸出手说:“来,婆迦梨!”(《法句经注》2.381)长老心想:“我见到了具足十力的世尊,也得到了‘来’的召唤。”于是生起强烈的喜悦与满足。他不知不觉间,竟当着世尊的面跃入空中。他一只脚踏着山巅,站立在空中,忆念世尊所说的偈颂,镇伏喜悦,证得连同无碍解在内的阿拉汉果。此事在《增支部注》(1.1.208)和《法句经注·婆迦梨长老事》(2.381)中都有记载。
Gāthaṃ vatvā ‘‘ehi, vakkalī’’ti (dha. pa. aṭṭha. 2.381) hatthaṃ pasāresi. Thero ‘‘dasabalo me diṭṭho, ‘ehī’ti avhāyanampi laddha’’nti balavapītisomanassaṃ uppādetvā ‘‘kuto gacchāmī’’ti attano gamanabhāvaṃ ajānitvāva satthu sammukhe ākāse pakkhanditvā paṭhamena pādena pabbate ṭhitoyeva satthārā vuttagāthāyo āvajjento ākāseyeva pītiṃ vikkhambhetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇīti aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ (a. ni. aṭṭha. 1.1.208) dhammapadavaṇṇanāyañca (dha. pa. aṭṭha. 2.381 vakkalittheravatthu) āgataṃ.
然而,应如此理解:世尊以“婆迦梨,你怎么了?”等语教导后,长老住在灵鹫山,开始修观。但由于信根过于强猛,观智的进程无法深入。世尊知悉后,便为他净化业处,再授予他。他继续修观,依然无法令观智达到顶峰。此时,因饮食不足,他罹患风病。世尊得知他受风病折磨,便前往他那里,询问说:
Idha pana evaṃ veditabbaṃ – ‘‘kiṃ te, vakkalī’’tiādinā satthārā ovadito gijjhakūṭe viharanto vipassanaṃ paṭṭhapesi, tassa saddhāya balavabhāvato eva vipassanā vīthiṃ na otarati? Bhagavā taṃ ñatvā kammaṭṭhānaṃ sodhetvā adāsi. So puna vipassanaṃ matthakaṃ pāpetuṃ nāsakkhiyeva. Athassa āhāravekallena vātābādho uppajji, taṃ vātābādhena pīḷiyamānaṃ ñatvā bhagavā tattha gantvā pucchanto –
“你为风病所侵,住在山林之中;那偏远的坐卧处如此粗劣,比丘,你将如何安住?”
‘‘Vātarogābhinīto tvaṃ, viharaṃ kānane vane; Paviddhagocare lūkhe, kathaṃ bhikkhu karissasī’’ti. (theragā. 350) –
他这样问后,长老听了,便回答说:
Āha. Taṃ sutvā thero –
“以广大喜乐,遍满此身;
即使领受粗劣之物,我也将安住于林中。
修习念处、诸根与诸力,
以及修习诸觉支,我将安住于林中。
我已发起精进,心意坚定,恒常勇猛精勤;
见和合共住,我将安住于林间。
随念正自觉者,无上调御、等持者;
我将日夜不懈,安住于林中。
‘‘Pītisukhena vipulena, pharamāno samussayaṃ; Lūkhampi abhisambhonto, viharissāmi kānane. ‘‘Bhāvento satipaṭṭhāne, indriyāni balāni ca; Bojjhaṅgāni ca bhāvento, viharissāmi kānane. ‘‘Āraddhavīriye pahitatte, niccaṃ daḷhaparakkame; Samagge sahite disvā, viharissāmi kānane. ‘‘Anussaranto sambuddhaṃ, aggaṃ dantaṃ samāhitaṃ; Atandito rattindivaṃ, viharissāmi kānane’’ti. (theragā. 351-354) –
他诵出这四首偈颂。这些偈颂的含义在《长老偈注》中已有说明。于是,这位长老策励修观之后,证得阿拉汉果。
Catasso gāthāyo abhāsi. Tāsaṃ attho theragāthāvaṇṇanāyaṃ (theragā. aṭṭha. 2.351-354) vuttoyeva. Evaṃ thero vipassanaṃ ussukkāpetvā arahattaṃ pāpuṇi.
28他证得阿拉汉果后,回忆起自己过去所造的业,心生喜悦,为宣说自己过去生中的修行事迹,便说出“从此十万劫”等语。其中,“从此”的意思是:从拘留孙等诸佛出现的贤劫,再向前推溯十万劫的开端之处。
28. So arahattaṃ patvā attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento ito satasahassamhītiādimāha. Tattha itoti kakusandhādīnaṃ uppannabhaddakappato heṭṭhā kappasatasahassamatthaketi attho.
29“Padumākāravadanoti”意为面容如盛开的莲花那般庄严,即具有如盛开的莲花般美好的容貌。“Padumapattakkhoti”意为双眼如同白莲花的花瓣,即具有如白莲花瓣般的眼睛,这是它的含义。
29.Padumākāravadanoti supupphitapadumasassirīkamukho. Padumapattakkhoti setapadumapupphapaṇṇasadisaakkhīti attho.
30“Padumuttaragandhovāti”意为口中散发出莲花般的香气,即口中有莲花之香。
30.Padumuttaragandhovāti padumagandhamukhoti attho.
31“盲者之眼喻”:对于失去双眼的众生,他犹如眼睛;通过宣说正法,他赐予一切众生慧眼等眼,这是它的含义。“寂静威仪”:指具有寂静的本性与寂静的威仪。“德之宝藏”:指功德的宝藏,即成为一切功德聚集的依止之处,这是它的含义。“悲与慧之矿”:指善人心中所生的悲悯之情,与不分亲疏的智慧,两者共同的矿藏与依止处。
31.Andhānaṃnayanūpamoti cakkhuvirahitānaṃ sattānaṃ nayanasadiso, dhammadesanāya sabbasattānaṃ paññācakkhādicakkhudāyakoti attho. Santavesoti santasabhāvo santairiyāpatho. Guṇanidhīti guṇānaṃ nidhi, sabbaguṇagaṇānaṃ nidhānaṭṭhānabhūtoti attho. Karuṇāmatiākaroti sādhūnaṃ cittakampanasaṅkhātāya karuṇāya ca atthānatthaminanaparicchinnamatiyā ca ākaro ādhārabhūto.
32「Brahmāsurasuraccito」:意为为梵天、阿修罗及诸天所崇敬、所供养。
32.Brahmāsurasuraccitoti brahmehi ca asurehi ca devehi ca accito pūjitoti attho.
33「Madhurena rutena ca」(以甜美的音声):意指以如同迦陵频伽鸟鸣叫般甜美悦耳的音声,令一切众生欢喜;此处与上下文相连。「Santhavī sāvakaṃ sakaṃ」(他称赞自己的声闻弟子):他以甜美的正法开示来称赞自己的声闻弟子,即作了赞颂。
33.Madhurena rutena cāti karavīkarutamadhurena saddena sakalaṃ janaṃ rañjayantīti sambandho. Santhavī sāvakaṃ sakanti attano sāvakaṃ madhuradhammadesanāya santhavī, thutiṃ akāsīti attho.
34「Saddhādhimutto」(信胜解者):是指以能生信的信心,于教法决意安住。「Mama dassanalālaso」(渴望见我):是指对见我怀有恳切之欲,于此精勤专一、全心投入。
34.Saddhādhimuttoti saddahanasaddhāya sāsane adhimutto patiṭṭhitoti attho. Mama dassanalālasoti mayhaṃ dassane byāvaṭo tapparo.
35“我喜爱那处所”:意思是,我喜爱那信胜解者的状态,我对此生起希求与渴望。
35.Taṃṭhānamabhirocayinti taṃ saddhādhimuttaṭṭhānantaraṃ abhirocayiṃ, icchiṃ patthesinti attho.
40“身穿柔滑的黄衣”:意即穿着柔滑、呈现金色光泽的衣服。“肢体如黄金所严饰”:意即肢体佩戴着金色的臂钏等装饰物。
40.Pītamaṭṭhanivāsananti siliṭṭhasuvaṇṇavaṇṇavatthe nivatthanti attho. Hemayaññopacitaṅganti suvaṇṇapāmaṅgalaggitagattanti attho.
47-48“我如同鲜奶油般细嫩”:意谓我的手脚如同鲜奶油一般柔软细嫩。“像新生嫩叶般柔软”:意谓就像无忧树新发的嫩芽与叶子那般柔软。“被罗刹女以恐惧恐吓”:意谓当时还是那样一个小男孩的我,被另一个罗刹女以恐怖威吓、令我害怕。就在那时,他们把我放在那位大仙人、正自觉者的脚下。我的父母当时垂头丧气、心怀畏惧,说道:‘我们把这个孩子交给您,愿您成为他的皈依处与庇护所,主人啊,导师啊!’这是关联句。
47-48.Nonītasukhumālaṃ manti navanītamiva mudutaluṇahatthapādaṃ. Jātapallavakomalanti asokapallavapattakomalamiva mudukanti attho. Pisācībhayatajjitāti tadā evaṃbhūtaṃ kumāraṃ maṃ aññā pisācī ekā rakkhasī bhayena tajjesi bhiṃsāpesīti attho. Tadā mahesissa sammāsambuddhassa pādamūle maṃ sāyesuṃ nipajjāpesuṃ. Dīnamānasā bhītacittā mama mātāpitaro imaṃ dārakaṃ te dadāma, imassa saraṇaṃ patiṭṭhā hotu nātha nāyakāti sambandho.
49「Tadā paṭiggahi so maṃ(那时他接过了我)」:意思是,当我母亲把我交给他的时候,世尊用那只具足网缦相、由轮相等种种相好所庄严的、柔软细嫩而又清净的手掌,接过了我。
49.Tadā paṭiggahi so manti so bhagavā tadā tasmiṃ mama mātuyā dinnakāle jālinā jālayuttena saṅkhālakena cakkalakkhaṇādīhi lakkhitena mudukomalapāṇinā mudukena visuddhena hatthatalena maṃ aggahesīti attho.
52「Sabbapāramisambhūtaṃ(由一切波罗蜜所生)」:意指由布施巴拉密等所有波罗蜜所生起、所成就。 「Nīlakkhinayanaṃ varaṃ(殊胜的青莲华眼)」:指拥有最殊胜的深蓝色眼睛,这是由他积聚的福德资粮而来的。 「Sabbasubhākiṇṇaṃ(具足一切端严)」:意思是,我看见世尊的手、足、头等身体各部,全都充满、遍布着一切美妙的色泽与形态,令人目不暂舍;我见后始终不觉满足,就这样安住。这是此处的关联。
52.Sabbapāramisambhūtanti sabbehi dānapāramitādīhi sambhūtaṃ jātaṃ. Nīlakkhinayanaṃ varaṃ puññasambhārajaṃ uttamanīlaakkhivantaṃ. Sabbasubhākiṇṇaṃ sabbena subhena vaṇṇena saṇṭhānena ākiṇṇaṃ gahanībhūtaṃ rūpaṃ bhagavato hatthapādasīsādirūpaṃ disvāti attho, tittiṃ apatto viharāmi ahanti sambandho.
61「Tadā maṃ caraṇantago(那时我是诸行圆满者)」:意思是,在我证得阿拉汉果时,我已到达戒等十五种行法的尽头,即达到究竟,成为完全圆满的实践者。另有版本读作「Maraṇantago(到达死亡的尽头)」,意思是到达了死亡的尽头——涅槃。接下来的关联句是:于是,他认定我为信胜解者中最第一的。那时,导师坐在比丘僧团中,宣告说:‘诸比丘,在我的声闻弟子中,信胜解者最第一的,就是这位婆迦梨。’就这样,他把我安立在了第一的位置。这就是所说的话。其余内容都容易理解。
61.Tadā maṃ caraṇantagoti tasmiṃ mayhaṃ arahattaṃ pattakāle sīlādipannarasannaṃ caraṇadhammānaṃ antago, pariyosānappatto paripūrakārīti attho. ‘‘Maraṇantago’’tipi pāṭho. Tassa maraṇassa antaṃ nibbānaṃ pattoti attho. Saddhādhimuttānaṃ aggaṃ paññapesīti sambandho. Atha satthā bhikkhusaṅghamajjhe nisinno ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ saddhādhimuttānaṃ yadidaṃ, vakkalī’’ti (a. ni. 1.198, 208) maṃ etadaggaṭṭhāne ṭhapesīti vuttaṃ hoti. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
3. 大劫宾那长老譬喻注疏
3. Mahākappinattheraapadānavaṇṇanā
以“莲花上胜者”等语起始,是尊者大劫宾那长老的传记。这位尊者于过去诸佛处已积善行,在诸有中流转,累积着作为解脱资粮的功德。在莲花上世尊的时代,他生于汉舍卫城的一个良家,成年后,于导师座前听法时,见到导师将一位比丘置于教诫者的最上位置,便行奉献之事,发愿未来得此位次。
Padumuttaronāma jinotiādikaṃ āyasmato kappinattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbatto viññutaṃ patvā satthu santike dhammadesanaṃ suṇanto satthārā ekaṃ bhikkhuṃ ovādakānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapitaṃ disvā adhikārakammaṃ katvā taṃ ṭhānantaraṃ patthesi.
他尽此一生行善后,在天与人中流转,最后出生于波罗奈城附近的一个织工村,为长织工家之子。那时,约有千位独觉佛,在雪山中住八个月,雨安居四个月则住于村落。一次,他们来到波罗奈城附近,派了八位独觉佛前往国王处说:“为建造住所,请提供人工劳作。”当时国王正忙于播种节,听说“独觉佛来了”,便出来询问缘由,随后说:“尊者,今日无暇,明日是我们的播种节,后日再为你们办理。”说完,未招待独觉佛便回去了。独觉佛们心想:“我们去别的村子吧。”便离去了。
So tattha yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto bārāṇasito avidūre ekasmiṃ pesakāragāme jeṭṭhapesakāragehe nibbatto tadā sahassamattā paccekabuddhā himavante aṭṭha māse vasitvā vassike cattāro māse janapade vasanti. Te ekavāraṃ bārāṇasiyā avidūre otaritvā ‘‘senāsanaṃ karaṇatthāya hatthakammaṃ yācathā’’ti rañño santikaṃ aṭṭha paccekabuddhe pahiṇiṃsu. Tadā pana rañño vappamaṅgalaṃ ahosi. So ‘‘paccekabuddhā kira āgatā’’ti sutvā nikkhamitvā āgatakāraṇaṃ pucchitvā ‘‘ajja, bhante, okāso natthi sve amhākaṃ vappamaṅgalaṃ , tatiyadivase karissāmā’’ti vatvā paccekabuddhe animantetvāva pāvisi. Paccekabuddhā ‘‘aññaṃ gāmaṃ pavisissāmā’’ti pakkamiṃsu.
那时,长织工的妻子因有事前往波罗奈。她见到这些独觉佛,顶礼后问道:“尊者,圣者们为何于非时到来?”他们便从头叙述。那位妇女具足信心与智慧,听后便邀请道:“尊者,请明日接受我们的供养。”圣者们说:“姊妹,我们人数众多。”她问:“尊者,有多少?”答:“姊妹,约一千位。”她说:“尊者,我们这村子也住着约一千人,每家皆可供养一位圣者。请接受供养,我会令人为你们建造住所。”独觉佛们便答应了。
Tasmiṃ samaye jeṭṭhapesakārassa bhariyā kenacideva karaṇīyena bārāṇasiṃ gacchantī te paccekabuddhe disvā vanditvā, ‘‘kiṃ, bhante, avelāya ayyā āgatā’’ti pucchi. Te ādito paṭṭhāya kathesuṃ. Taṃ sutvā saddhāsampannā buddhisampannā itthī ‘‘sve, bhante, amhākaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti nimantesi. ‘‘Bahukā mayaṃ, bhaginī’’ti. ‘‘Kittakā, bhante’’ti? ‘‘Sahassamattā, bhaginī’’ti. ‘‘Bhante, imasmiṃ no gāme sahassamattā vasimhā, ekeko ekekassa bhikkhaṃ dassati, bhikkhaṃ adhivāsetha, ahameva vo vasanaṭṭhānaṃ kārāpessāmī’’ti āha. Paccekabuddhā adhivāsesuṃ.
她进入村子后高声通告:‘各位父老乡亲,我见到了大约一千位独觉佛并已作邀请。请为圣者们准备坐处,备办粥食等。’她在村子中央让人搭起棚帐,铺设了座位。第二天请独觉佛就座,用上妙的硬食和软食供养。饭食事毕,她带着村中所有妇女,与她们一同向独觉佛顶礼,恳请他们在此安居三个月,得到了应允。她又到村里高声通告:‘各位父老乡亲,每家出一名男子,带上斧凿等工具进入林中采运木材,为圣者们修建住处。’村人们听从她的话,每家出一人合力,连同日间与夜间住处,建成了一千间茅草精舍。每位独觉佛来到各自的茅草精舍时,村人们都说‘我要恭敬承事’,便如此恭敬承事。安居结束时,她又吩咐众人:‘各自为在自己茅舍中安居的独觉佛准备好衣布。’让每家布施了价值千金的衣。独觉佛在雨安居后,随喜祝福而去。村人们行了此福业后,从该处命终,生于三十三天,成为一群天众。
Sā gāmaṃ pavisitvā ugghosesi – ‘‘ammatātā, ahaṃ sahassamatte paccekabuddhe disvā nimantesiṃ, ayyānaṃ nisīdanaṭṭhānaṃ saṃvidahatha, yāgubhattādīni sampādethā’’ti gāmamajjhe maṇḍapaṃ kārāpetvā āsanāni paññāpetvā punadivase paccekabuddhe nisīdāpetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena parivisitvā bhattakiccapariyosāne tasmiṃ gāme sabbā itthiyo ādāya tāhi saddhiṃ paccekabuddhe vanditvā temāsaṃ vasanatthāya paṭiññaṃ gaṇhitvā puna gāme ugghosesi – ‘‘ammatātā, ekekakulato ekekapuriso vāsipharasuādīni gahetvā araññaṃ pavisitvā dabbasambhāre āharitvā ayyānaṃ vasanaṭṭhānaṃ karotū’’ti. Gāmavāsino tassāyeva vacanaṃ sutvā ekeko ekekaṃ katvā saddhiṃ rattidivāṭṭhānehi paṇṇasālasahassaṃ niṭṭhāpetvā attano attano paṇṇasālāyaṃ upagataṃ paccekabuddhaṃ ‘‘ahaṃ sakkaccaṃ upaṭṭhahissāmi, ahaṃ sakkaccaṃ upaṭṭhahissāmī’’ti vatvā upaṭṭhahiṃsu. Sā vassaṃvuṭṭhakāle ‘‘attano attano paṇṇasālāya vassaṃvuṭṭhānaṃ paccekabuddhānaṃ cīvarasāṭake sajjethā’’ti samādapetvā ekekassa sahassa sahassamūlaṃ cīvaraṃ dāpesi. Paccekabuddhā vuṭṭhavassā anumodanaṃ katvā pakkamiṃsu. Gāmavāsinopi idaṃ puññakammaṃ katvā tato cuto tāvatiṃsadevaloke nibbattitvā gaṇadevatā nāma ahesuṃ.
他们在那里享受天界的殊胜成就后,在迦叶正自觉者时,转生于大富长者家。从前的那位长织工成为大长者的儿子,他的妻子也是一位大长者的女儿;其余人的妻子则是其余长者的女儿。她们全部长大后,出嫁时都回到了各自原来的那些家。后来有一天,寺院里击鼓宣告说法,听说‘导师将要说法’,那些长者都为了闻法而携带妻子一起去了寺院。他们刚进入寺院中庭,便下起了雨。那些有常相亲近的僧侣或亲族沙弥等的人,便进入他们的僧房等处;但他们因为没有那样的熟人,无处可入,只能站在寺院中庭。这时,大长者对他们说:‘诸位请看我们的窘迫,身为善男子,对此应当感到惭愧呀。’答:‘贤者,我们该怎么办?’他说:‘我们因为没有可信任之处而受此窘迫。大家把钱集中起来,一起建个僧房吧。’众人说:‘好,贤者。’大长者出一千金,其余人各出五百金,女人们各出二百五十金。他们集了钱,为导师建造了一所大僧房,附带千座尖顶屋作为附属。由于工程浩大钱不够用,他们又在原先所捐的钱上各加一半。僧房建成后,举行寺院的盛会,向以佛陀为上首的比丘僧团作七日大施,并为两万比丘准备。
Te tattha dibbasampattiṃ anubhavitvā kassapasammāsambuddhakāle kuṭumbikagehesu nibbattiṃsu. Pubbe jeṭṭhakapesakāro jeṭṭhakakuṭumbikassa putto ahosi. Bhariyāpissa ekassa jeṭṭhakakuṭumbikassa dhītā ahosi. Sesānaṃ bhariyāyo sesakuṭumbikānaṃ dhītaro ahesuṃ, tā sabbāpi vayappattā parakulaṃ gacchantiyo tesaṃ tesaṃyeva gehāni agamaṃsu. Athekadivasaṃ vihāre dhammassavane saṅghuṭṭhe ‘‘satthā dhammaṃ desessatī’’ti sutvā te sabbepi kuṭumbikā ‘‘dhammaṃ sossāmā’’ti bhariyāhi saddhiṃ vihāraṃ agamaṃsu. Tesaṃ vihāramajjhaṃ paviṭṭhakkhaṇe vassaṃ vassi. Yesaṃ kulūpakā vā ñātisāmaṇerādayo vā atthi, te tesaṃ pariveṇādīni pavisiṃsu. Te pana tathārūpānaṃ natthitāya katthaci pavisituṃ avisahantā vihāramajjheyeva aṭṭhaṃsu. Atha ne jeṭṭhakakuṭumbiko āha – ‘‘passatha, bho, amhākaṃ vippakāraṃ, kulaputtehi nāma ettakena lajjituṃ yutta’’nti. ‘‘Ayya, kiṃ karomā’’ti? ‘‘Mayaṃ vissāsikaṭṭhānassa abhāvena imaṃ vippakāraṃ pattā, sabbe dhanaṃ saṃharitvā pariveṇaṃ karissāmā’’ti. ‘‘Sādhu, ayyā’’ti jeṭṭhako sahassaṃ adāsi. Sesā pañca pañca satāni. Itthiyo aḍḍhateyyāni aḍḍhateyyāni satāni. Te taṃ dhanaṃ āharitvā sahassakūṭāgāraparivāraṃ satthu vasanatthāya mahāpariveṇaṃ nāma kārāpesuṃ. Navakammassa mahantatāya dhane appahonte pubbe dinnadhanato puna upaḍḍhūpaḍḍhaṃ adaṃsu. Niṭṭhite pariveṇe vihāramahaṃ karontā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sattāhaṃ mahādānaṃ datvā vīsatiyā bhikkhusahassānaṃ cīvarāni sajjayiṃsu.
而大长者的妻子,依于自己的智慧,不与他们同等,想要作更殊胜的供养,心想‘我要供养导师’。她带着与淡黄花同色的、价值千金的布料,以及一篮淡黄花,以此淡黄花供养导师后,将那布料放在佛陀脚边,发愿道:‘世尊,愿我无论生于何处,身体之色都如淡黄花,名字也能叫淡黄花。’导师随喜说:‘愿如此。’他们全部尽形寿而住,命终后生于天界。到现今佛陀出世的时代,他们从天界命终,那位长者生于基古瓦底城的王族,成年后成为名为大劫宾那的国王;其余人出生于大臣家族。长者的妻子生于末罗国沙卡拉城的王族,身体正是淡黄花之色,因此取名为淡黄花。她长大后,嫁入大劫宾那王宫中,称为淡黄花王后。
Jeṭṭhakakuṭumbikassa pana bhariyā attano paññāya ṭhitā ahaṃ tehi samakaṃ akatvā atirekataraṃ katvā ‘‘satthāraṃ pūjessāmī’’ti anojapupphavaṇṇena sahassamūlena sāṭakena saddhiṃ anojapupphacaṅkoṭakaṃ gahetvā satthāraṃ anojapupphehi pūjetvā taṃ sāṭakaṃ satthu pādamūle ṭhapetvā, ‘‘bhante, nibbattanibbattaṭṭhāne anojapupphavaṇṇaṃyeva me sarīraṃ hotu, anojātveva ca nāmaṃ hotū’’ti patthanaṃ akāsi. Satthā ‘‘evaṃ hotū’’ti anumodanaṃ akāsi. Te sabbepi yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cutā devaloke nibbattiṃsu. Te imasmiṃ buddhuppāde devalokā cavitvā jeṭṭhako kukkuṭavatīnagare rājakule nibbattitvā viññutaṃ patto mahākappinarājā nāma ahosi. Sesā amaccakulesu nibbattiṃsu. Jeṭṭhakassa bhariyā maddaraṭṭhe sākalanagare rājakule nibbatti anojapupphavaṇṇamevassā sarīraṃ ahosi, tena anojātvevassā nāmaṃ akaṃsu, sā vayappattā mahākappinarañño gehaṃ gantvā anojādevīti pākaṭā ahosi.
其余妇女也生于大臣之家,成年后便嫁给了那些大臣的儿子们。他们全都享受着与国王相仿的荣华。每当国王盛装庄严,骑上象乘出行时,他们也那样出行;当国王改骑马或乘战车巡行时,他们也同样巡行。就这样,他们依凭往昔共同所造福业之力,一同享受着荣华。国王有五匹骏马,名为瓦罗、瓦罗瓦诃那、普波、普波瓦诃那、苏帕他。国王自己骑乘苏帕他马,其余四匹则交给马兵,令他们前去探听消息。国王清早让这四人用过饭后,便派他们出去,嘱咐道:‘喂,你们到两、三由旬一带走走,若有佛陀出世,或是法出现,或是僧团出现的消息,听到后便给我报个喜讯。’他们从四座城门出去,走了两三由旬,没得到任何消息便回来了。
Sesitthiyopi amaccakulesu nibbattitvā vayappattā tesaṃyeva amaccaputtānaṃ gehāni agamaṃsu. Te sabbepi rañño sampattisadisaṃ sampattiṃ anubhaviṃsu. Yadā hi rājā alaṅkārapaṭimaṇḍito hatthiṃ abhiruhitvā vicarati, tadāpi te tatheva vicaranti. Tasmiṃ assena vā rathena vā vicarante tepi tatheva vicaranti. Evaṃ te ekato hutvā katānaṃ puññānaṃ balena ekatova sampattiṃ anubhaviṃsu. Rañño pana vālo, vālavāhano, puppho, pupphavāhano, supattoti pañceva assā honti. Tesu rājā supattaṃ assaṃ sayaṃ ārohati, itare cattāro asse assārohānaṃ sāsanāharaṇatthāya adāsi. Rājā te pātova bhojetvā ‘‘gacchatha , bhaṇe, dve vā tīṇi vā yojanāni āhiṇḍitvā buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā uppannabhāvaṃ sutvā mayhaṃ sukhasāsanaṃ ārocethā’’ti pesesi. Te catūhi dvārehi nikkhamitvā dve tīṇi yojanāni āhiṇḍitvā kiñci sāsanaṃ alabhitvāva paccāgamiṃsu.
后来有一天,国王骑上善马,在一千位大臣的围绕下前往园林,途中看见约有五百位商旅正疲惫地进城,心中想道:‘这些人长途劳累,想必能从他们那里听到某个好消息。’便召他们前来问道:‘你们从哪里来?’答:‘大王,离此两千由旬之处,有一座名叫舍卫城的大城,我们从那里来。’国王问:‘你们那里可有什么消息生起?’答:‘大王,别的倒没什么,但是正自觉者已经出现于世间了。’国王当下身心充满极其强烈的喜悦,一时浑然不觉周遭事物,过了一会才问道:‘贤者们,你们说什么?’答:‘大王,佛出现了。’国王如此第二次、第三次也依然恍惚,到第四次问‘贤者们,你们说什么?’而又听到‘佛出现了’时,说:‘贤者们,为听闻这好消息,我赏你们十万金。’又问:‘贤者们,还有什么别的消息吗?’答:‘大王,法出现了。’国王听完,也如前三次那般恍惚,在第四次听到‘法出现了’时说:‘这番话,我再赏你们十万金。’再问:‘贤者们,还有别的消息吗?’答:‘大王,僧出现了。’国王听完,同样经历三次恍惚,在第四次听到‘僧出现了’时说:‘这番话,我又赏你们十万金。’然后,国王看向一千位大臣,说:‘贤者们,我们应当……’
Athekadivasaṃ rājā supattaṃ āruhitvā amaccasahassaparivuto uyyānaṃ gacchanto kilantarūpe pañcasatamatte vāṇijake nagaraṃ pavisante disvā ‘‘ime addhānakilantā, addho imesaṃ santikā ekaṃ bhaddakaṃ sāsanaṃ sossāmī’’ti te pakkosāpetvā ‘‘kuto āgatatthā’’ti pucchi. ‘‘Atthi, deva, ito vīsatiyojanasatamatthake sāvatthi nāma nagaraṃ, tato āgatamhā’’ti. ‘‘Atthi pana vo dese kiñci sāsanaṃ uppanna’’nti. ‘‘Deva, aññaṃ kiñci natthi, sammāsambuddho uppanno’’ti. Rājā tāvadeva balavapītiyā phuṭṭhasarīro kiñci sallakkhetuṃ asakkonto muhuttaṃ vītināmetvā pana, ‘‘tātā, kiṃ vadethā’’ti pucchi. ‘‘Buddho, deva, uppanno’’ti. Rājā dutiyampi tatiyampi tatheva vītināmetvā catutthavāre ‘‘kiṃ vadetha, tātā’’ti pucchitvā ‘‘buddho uppanno’’ti vutte, ‘‘tātā, sukhasāsanasavanāya satasahassaṃ vo dammī’’ti vatvā ‘‘aparampi kiñci sāsanaṃ atthi, tātā’’ti pucchi. ‘‘Atthi, deva, dhammo uppanno’’ti. Rājā tampi sutvā purimanayeneva tayo vāre vītināmetvā catutthavāre ‘‘dhammo uppanno’’ti vutte – ‘‘idhāpi vo satasahassaṃ dammī’’ti vatvā ‘‘aparampi kiñci sāsanaṃ atthi, tātā’’ti pucchi. ‘‘Atthi, deva, saṅgho uppanno’’ti. Rājā tampi sutvā tatheva tayo vāre vītināmetvā catutthavāre ‘‘saṅgho uppanno’’ti vutte – ‘‘idhāpi vo satasahassaṃ dammī’’ti vatvā amaccasahassaṃ oloketvā, ‘‘tātā, kiṃ karissāmā’’ti pucchi. ‘‘Deva, tumhe kiṃ karissathā’’ti? ‘‘Ahaṃ, tātā, ‘buddho uppanno dhammo uppanno saṅgho uppanno’ti sutvā na puna nivattissāmi, bhagavantaṃ uddissa gantvā tassa santike pabbajissāmī’’ti. ‘‘Mayampi, deva, tumhehi saddhiṃ pabbajissāmā’’ti. Rājā suvaṇṇapaṭṭe akkharāni likhāpetvā vāṇijakānaṃ datvā ‘‘imaṃ anojāya nāma deviyā detha, sā tumhākaṃ tīṇi satasahassāni dassati, evañca pana naṃ vadeyyātha ‘raññā kira te issariyaṃ vissaṭṭhaṃ, yathāsukhaṃ sampattiṃ paribhuñjāhī’ti, sace pana ‘vo rājā kaha’nti pucchati, ‘satthāraṃ uddissa pabbajissāmī’ti vatvā gatoti āroceyyāthā’’ti āha. Amaccāpi attano attano bhariyānaṃ tatheva sāsanaṃ pahiṇiṃsu. Rājā vāṇijake uyyojetvā assaṃ abhiruyha amaccasahassaparivuto taṃkhaṇaññeva nikkhami.
那天清晨,世尊观察世间时,看见了摩诃劫宾那王及其随从们,心中思惟:‘这位摩诃劫宾那从商旅处听到三宝出现的消息后,以三十万金恭敬他们的话语,如今舍弃王位,在一千位大臣的围绕下,为了我而出家,明日即将出发。他与随从们将会一同证得具足无碍解的阿拉汉果。我应当去迎接他。’第二天,世尊犹如转轮王去迎接小村邑主王一般,亲自持衣钵,步行一百二十由旬前去迎接,来到旃陀跋伽河岸的一棵榕树下,放出六色佛光,安坐于那里。国王一行人向前行进,来到一条河边,问道:‘这条河叫什么名字?’答:‘大王,名叫阿帕拉恰河。’国王问:‘贤者,它有多大呢?’答:‘大王,深度有一牛呼,宽度有两牛呼。’国王问:‘此处可有船或筏子吗?’答:‘没有,大王。’国王说:‘寻找船只之类,只会让我们被生带向老,被老带向死。我毫不疑惑地为三宝而出行。凭借三宝的威力,愿此水不再如同水一般。’他随念三宝功德,忆念佛的功德:‘彼世尊是阿拉汉、正自觉者……’如此与随从们策励千匹骏马,跃入水面。那些良马就像踏在石板上一样奔驰而去,唯有蹄尖被水沾湿。
Satthāpi taṃdivasaṃ paccūsakāle lokaṃ volokento mahākappinarājānaṃ saparivāraṃ disvā ‘‘ayaṃ mahākappino vāṇijakānaṃ santikā tiṇṇaṃ ratanānaṃ uppannabhāvaṃ sutvā tesaṃ vacanaṃ tīhi satasahassehi pūjetvā rajjaṃ pahāya amaccasahassaparivuto maṃ uddissa pabbajitukāmo sve nikkhamissati, so saparivāro saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇissati, paccuggamanaṃ karissāmī’’ti punadivase cakkavattī viya khuddakagāmabhojakaṃ rājānaṃ paccuggacchanto sayameva pattacīvaramādāya vīsayojanasataṃ maggaṃ paccuggantvā candabhāgāya nadiyā tīre nigrodharukkhamūle chabbaṇṇabuddharasmiyo vissajjetvā nisīdi. Rājāpi āgacchanto ekaṃ nadiṃ patvā ‘‘kā nāmāya’’nti pucchi. ‘‘Aparacchā nāma, devā’’ti. ‘‘Kimassā parimāṇaṃ, tātā’’ti? ‘‘Gambhīrato gāvutaṃ, puthulato dve gāvutāni, devā’’ti. ‘‘Atthi panettha nāvā vā uḷumpo vā’’ti? ‘‘Natthi, devā’’ti. ‘‘Nāvādīni olokente amhe jāti jaraṃ upaneti, jarā maraṇaṃ. Ahaṃ nibbematiko hutvā tīṇi ratanāni uddissa nikkhanto, tesaṃ me ānubhāvena ‘idaṃ udakaṃ udakaṃ viya mā hotū’ti ratanattayassa guṇaṃ āvajjetvā ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho’’’ti buddhaguṇaṃ anussaranto saparivāro assasahassena udakapiṭṭhe pakkhandi. Sindhavā piṭṭhipāsāṇe viya pakkhandiṃsu. Khurānaṃ aggaṭṭhāneva temiṃsu.
他渡过那条河后继续前行,又见到另一条河,问道:“这条叫什么?”答:“大王,叫尼罗瓦诃。”问:“它多大?”答:“大王,深度和宽度各半由旬。”其余情节与前述相同。他见到那条河,忆念法随念“世尊所善说的法……”,便驱马而入。渡过此河继续前行,又见到另一条河,问道:“这条叫什么?”答:“大王,叫旃陀跋伽。”问:“它多大?”答:“大王,深度和宽度各一由旬。”其余亦同前。他见到那条河,忆念僧随念“世尊的声闻僧团是善行道者……”,便驱马而入。渡过那条河后,他继续前行,望见从导师身上放射的六色佛光,照耀着榕树的枝干、细条与嫩叶,心想:“这光明既非月亮、太阳之光,也非天神、魔罗、梵天、金翅鸟、龙等任何一类所有。一定是我为导师而来,被正自觉者看见了。”他立刻下马,俯身顺着光芒走向导师,仿佛溶入朱砂汁中一般,进入佛光之内。他向导师顶礼后,与一千位大臣一同坐于一旁。世尊为他们次第说法。说法结束时,国王与随从们安住于入流果。
So taṃ uttaritvā purato gacchanto aparampi nadiṃ disvā ‘‘ayaṃ kā nāmā’’ti pucchi. ‘‘Nīlavāhā nāma, devā’’ti. ‘‘Kimassā parimāṇa’’nti? ‘‘Gambhīratopi puthulatopi aḍḍhayojanaṃ, devā’’ti. Sesaṃ purimasadisameva. Taṃ pana nadiṃ disvā ‘‘svākkhāto bhagavatā dhammo’’ti dhammānussatiṃ anussaranto pakkhandi. Tampi atikkamitvā gacchanto aparampi nadiṃ disvā ‘‘ayaṃ kā nāmā’’ti pucchi. ‘‘Candabhāgā nāma, devā’’ti. ‘‘Kimassā parimāṇa’’nti? ‘‘Gambhīratopi puthulatopi yojanaṃ, devā’’ti. Sesaṃ purimasadisameva. Taṃ pana nadiṃ disvā ‘‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’’ti saṅghānussatiṃ anussaranto pakkhandi. Tampi nadiṃ atikkamitvā gacchanto satthu sarīrato nikkhantā chabbaṇṇabuddharasmiyo nigrodharukkhassa sākhāviṭapapalāsāni obhāsayamānā disvā cintesi – ‘‘ayaṃ obhāso neva candassa, na sūriyassa, na devamārabrāhmaṇasupaṇṇanāgānaṃ aññatarassa, addhā ahaṃ satthāraṃ uddissa āgacchanto sammāsambuddhena diṭṭho bhavissāmī’’ti. So tāvadeva assapiṭṭhito otaritvā onatasarīro rasmiyānusārena satthāraṃ upasaṅkamitvā manosilārase nimujjanto viya buddharasmīnaṃ anto pāvisi. So satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi saddhiṃ amaccasahassena. Satthā tesaṃ anupubbiṃ kathaṃ kathesi. Desanāpariyosāne saparivāro rājā sotāpattiphale patiṭṭhahi.
于是,所有人都站起来请求出家。导师观察:“这些善男子会得到神变衣钵吗?”他由此了知:“这些善男子曾供养一千位独觉佛一千件衣,在迦叶佛时也曾供养两万位比丘两万件衣。这些善男子获得神变衣钵并不稀奇。”于是伸出右手说:“来吧,比丘们!为了苦的彻底灭尽,修习梵行吧!”他们即时化为具足八种资具、威仪如同戒腊六十年的长老比丘,腾空而起,再降下向导师顶礼,坐于一旁。
Atha sabbe uṭṭhahitvā pabbajjaṃ yāciṃsu. Satthā ‘‘āgamissati nu kho imesaṃ kulaputtānaṃ iddhimayapattacīvara’’nti upadhārento ‘‘ime kulaputtā paccekabuddhasahassānaṃ cīvarasahassaṃ adaṃsu, kassapabuddhakāle vīsatiyā bhikkhusahassānaṃ vīsaticīvarasahassānipi adaṃsu, anacchariyaṃ imesaṃ kulaputtānaṃ iddhimayapattacīvarāgamana’’nti ñatvā dakkhiṇahatthaṃ pasāretvā ‘‘etha, bhikkhavo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti āha. Te tāvadeva aṭṭhaparikkhāradharā vassasaṭṭhikattherā viya hutvā vehāsaṃ abbhuggantvā paccorohitvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
那些商人前往王宫,将国王嘱托的话禀告王后。王后说:“请进。”他们便进入,立于一旁。王后问道:“诸位,你们为何而来?”“大王派我们来见您,请您给我们三十万钱。”“噢,你们要的还真多!你们为大王做了什么,令他如此欢喜,赐给你们这么多财宝?”“王后,我们并没有做特别的事,只是禀告了一个消息。”“那么,诸位,能否也告诉我那个消息呢?”“可以,王后。”他们用金瓶漱口后说:“王后,佛陀出现于世间了!”她一听,喜悦遍满全身,前三次都没听清楚,到第四次听到“佛陀出现”时,便问:“诸位,就为这一句话,大王赏了你们什么?”“十万钱,王后。”“诸位,大王这样做不相称,听到如此重大的消息才给你们十万;我要表自己微薄的供养,给你们三十万。你们还禀告了别的吗?”他们于是又禀告了另外两个消息。王后亦如前,前三次没在意,到每件事的第四遍时,各给了三十万。如此,他们共获得了十二个十万钱。
Te pana vāṇijakā rājagehaṃ gantvā deviyā raññā pahitasāsanaṃ ārocetvā deviyā ‘‘āgacchantū’’ti vutte pavisitvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Atha ne devī pucchi – ‘‘tātā, kiṃkāraṇā āgatatthā’’ti? ‘‘Mayaṃ raññā tumhākaṃ santikaṃ pesitā, tīṇi kira no satasahassāni dethā’’ti. ‘‘Bahuṃ, bhaṇe, bhaṇatha, kiṃ tumhehi rañño santike kataṃ, kismiṃ vo rājā pasanno ettakaṃ dhanaṃ dāpetī’’ti? ‘‘Devi, na aññaṃ kiñci kataṃ, ekaṃ pana sāsanaṃ ārocayimhā’’ti. ‘‘Sakkā pana, tātā, mayhampi taṃ ārocetu’’nti. ‘‘Sakkā, devī’’ti suvaṇṇabhiṅgārena mukhaṃ vikkhāletvā ‘‘devi, buddho loke uppanno’’ti. Sāpi taṃ sutvā pītiyā phuṭṭhasarīrā tikkhattuṃ kiñci asallakkhetvā catutthavāre ‘‘buddho uppanno’’ti sutvā ‘‘kiṃ, tātā, imasmiṃ pade raññā dinna’’nti ? ‘‘Satasahassaṃ, devī’’ti. ‘‘Tātā, ananucchavikaṃ raññā kataṃ evarūpaṃ sāsanaṃ sutvā tumhākaṃ satasahassadadamānena, ahaṃ vo mama duggatapaṇṇākāre tīṇi satasahassāni dammi. Aparaṃ kiñci tumhehi ārocita’’nti? Te idañca idañcāti itarānipi dve sāsanāni ārocesuṃ. Devī purimanayeneva tayo tayo vāre asallakkhetvā catutthacatutthavāre tīṇi tīṇi satasahassāni adāsi. Evaṃ te sabbāni dvādasasatasahassāni labhiṃsu.
随后,王后问他们:“诸位,国王在哪里?” “王后,国王说‘我要为了导师出家’,就出发了。” “他给我留下了什么话吗?” “据说他把一切自在都交付与您,说‘您可以随意享受荣华’。” “诸位,大臣们又在哪里?” “他们也都跟随国王一同出家去了,王后。” 于是王后召集大臣们的妻子,说道:“姐妹们,你们的丈夫随同国王一起出家了,你们打算怎么办?” “王后,他们给我们留下了什么话吗?” “据说他们把各自的财富都交付给你们,说‘你们可以随意享受这些荣华’。” “那么,王后,您自己要如何做呢?” “我们的国王在路上用三十万钱供养三宝,如同唾弃痰液一般舍弃了荣华,说‘我要出家’便出发了。我听闻三宝的消息后,也以九十万钱供养了三宝。然而,这种荣华并非只有国王才觉得是苦,对我来说同样是苦。谁会跪在地上,用嘴去接国王吐掉的痰团呢?我对荣华毫无兴趣,我要为了导师出家。” “王后,我们也愿跟随您一同出家。” “如果你们能做到,那很好。” “能做到,王后。” 于是她说:“那便来吧!” 随即备好一千辆马车,登上车,与她们一同出发。在途中见到第一条河时,便如同先前国王问询过的那样
Atha ne devī pucchi – ‘‘rājā kahaṃ, tātā’’ti? ‘‘Devi, rājā ‘satthāraṃ uddissa pabbajissāmī’ti vatvā gato’’ti. ‘‘Mayhaṃ tena kiṃ sāsanaṃ dinna’’nti? ‘‘Sabbaṃ kira issariyaṃ tumhākaṃ vissaṭṭhaṃ, ‘tumhe kira yathāsukhaṃ sampattiṃ anubhavathā’’’ti. ‘‘Amaccā pana kuhiṃ, tātā’’ti? ‘‘Tepi raññā saddhiṃ ‘pabbajissāmā’ti gatā, devī’’ti. Sā tesaṃ bhariyāyo pakkosāpetvā, ‘‘ammā, tumhākaṃ sāmikā raññā saddhiṃ ‘pabbajissāmā’ti gatā, tumhe kiṃ karissathā’’ti? ‘‘Kiṃ pana tehi amhākaṃ sāsanaṃ pahitaṃ, devī’’ti? ‘‘Tehi kira attano sampatti tumhākaṃ vissaṭṭhā ‘tumhe kira sampattiṃ yathāsukhaṃ paribhuñjathā’’’ti. ‘‘Tumhe pana, devi, kiṃ karissathā’’ti? ‘‘Amhākaṃ so tāva rājā magge ṭhito tīhi satasahassehi tīṇi ratanāni pūjetvā kheḷapiṇḍaṃ viya sampattiṃ pahāya ‘pabbajissāmī’ti nikkhanto, mayāpi tiṇṇaṃ ratanānaṃ sāsanaṃ sutvā tāni navahi satasahassehi pūjitāni, na kho panesā sampatti nāma raññoyeva dukkhā, mayhampi dukkhā eva. Ko raññā chaḍḍitakheḷapiṇḍaṃ jaṇṇukehi bhūmiyaṃ patiṭṭhahitvā mukhena gaṇhissati, na mayhaṃ sampattiyā attho, satthāraṃ uddissa pabbajissāmī’’ti. ‘‘Devi, mayampi tumhehi saddhiṃ pabbajissāmā’’ti. ‘‘Sace sakkotha, sādhū’’ti. ‘‘Sakkoma, devī’’ti. Tena hi ‘‘ethā’’ti rathasahassaṃ yojāpetvā rathaṃ āruyha tāhi saddhiṃ nikkhamitvā antarāmagge paṭhamaṃ nadiṃ disvā yathā raññā paṭhamaṃ pucchitā, tatheva pucchitvā sabbaṃ pavattiṃ sutvā ‘‘raññā gatamaggaṃ olokethā’’ti vatvā ‘‘sindhavānaṃ padavalañjaṃ na passāmā’’ti vutte rājā ‘‘tīṇi ratanāni uddissa nikkhantosmī’’ti saccakiriyaṃ karitvā tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇe anussaritvā gato bhavissati , ahampi tīṇi ratanāni uddissa nikkhantā, tesaṃ me ānubhāvena ‘‘idaṃ udakaṃ udakaṃ viya mā hotū’’ti tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇe anussarantī rathasahassaṃ pesesi. Udakaṃ piṭṭhipāsāṇasadisaṃ ahosi, cakkānaṃ aggaṭṭhāneva temiṃsu. Eteneva upāyena itarā dvepi nadiyo uttariṃsu.
导师知道她们将要到来,便作意使她们看不见坐在自己身边的那些比丘丈夫。王后前来时,望见从导师身上放出的光芒,也像之前那样思惟,然后走近导师,顶礼后站在一旁,问道:“尊者,摩诃劫宾那国王为了您而出走,他现在在哪里?请让我们见见他。” “你们先坐下,在这里便会见到他。” 她们全都欢喜踊跃地坐下,心想:“听说我们坐着就能见到丈夫了。” 导师次第为她们说法。说法结束时,阿诺迦王后与她们一同证得入流果。摩诃劫宾那长老听闻为她们所说的法后,与随从们一道,证得了具足无碍解的阿拉汉果。就在那时,导师让那些比丘显现在她们面前。因为倘若她们刚来时,就看见自己的丈夫身着袈裟、剃除须发,心便无法专注,不可能证得道果。所以,等到她们在不退转的信心中得以坚固之后,才把证得阿拉汉果的比丘们显示给她们。她们看见后,以五体投地顶礼,说:“尊者,你们的出家事业已臻顶峰。” 然后顶礼导师,站在一旁,请求出家。
Satthā tāsaṃ āgatabhāvaṃ ñatvā yathā tā attano santike nisinne sāmike bhikkhū na passanti, tathā adhiṭṭhāsi. Devīpi āgacchantī satthu sarīrato nikkhantā rasmiyo disvā tatheva cintetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā, vanditvā ekamantaṃ ṭhitā pucchi – ‘‘bhante, mahākappino rājā tumhe uddissa nikkhamitvā gato, kahaṃ nu kho so, amhākaṃ taṃ dassethā’’ti. ‘‘Nisīdatha tāva, idheva naṃ passissathā’’ti. Tā sabbāpi haṭṭhatuṭṭhā ‘‘idheva kira nisinnā sāmike no passissāmā’’ti nisīdiṃsu. Satthā anupubbiṃ kathaṃ kathesi. Anojādevī desanāpariyosāne tāhi saddhiṃ sotāpattiphalaṃ pāpuṇi. Mahākappino thero tāsaṃ desiyamānaṃ dhammadesanaṃ sutvā saparivāro saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tasmiṃ khaṇe satthā tāsaṃ te bhikkhū dassesi. Tāsañhi āgatakkhaṇeyeva attano sāmike kāsāvadhare muṇḍasīse disvā cittaṃ ekaggaṃ na bhaveyya, maggaphalaṃ nibbattetuṃ sakkā na bhaveyya. Tasmā acalasaddhāya patiṭṭhitakālato paṭṭhāya tāsaṃ te bhikkhū arahattappatte dassesi. Tāpi te disvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā, ‘‘bhante, tumhākaṃ pabbajitakiccaṃ matthakappatta’’nti vatvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhatvā pabbajjaṃ yāciṃsu.
如此说后,导师思惟莲华色长老尼的到来。就在导师思惟的那一刹那,她从空中飞来,带着所有这些妇女,从空中前往比丘尼寺院,为她们剃度。她们不久都证得了阿拉汉果。导师带着一千位比丘,从空中前往祇园。在那里,具寿摩诃劫宾那在夜间经行或站立等处,常常发出感叹:“啊,真是快乐!啊,真是快乐!” 比丘们禀报世尊:“尊者,摩诃劫宾那总是这样感叹:‘啊,快乐!啊,快乐!’我们猜想他是在忆念自己当国王时的快乐,才这样感叹。” 世尊把他叫来,问道:“劫宾那,听说你确实是在针对欲乐而感叹吗?” “尊者,世尊知道我是否针对那事而感叹,或是针对其他事而感叹。” 于是世尊说:“诸比丘,我的儿子并非针对欲乐或王权之乐而感叹。我的儿子在修习正法时,生起了名为法喜的喜悦,他是针对不死的伟大涅槃而这样感叹的。” 接着,世尊以此因缘说法,宣说了这个偈颂:
Evaṃ vutte satthā uppalavaṇṇāya theriyā āgamanaṃ cintesi. Sā satthu cintitakkhaṇeyeva ākāsenāgantvā tā sabbā itthiyo gahetvā ākāsena bhikkhunupassayaṃ netvā pabbājesi. Tā sabbā nacirasseva arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Satthā bhikkhusahassaṃ ādāya ākāsena jetavanaṃ agamāsi. Tatra sudaṃ āyasmā mahākappino rattiṭṭhānādīsu ‘‘aho sukhaṃ, aho sukha’’nti udānaṃ udānento vicarati. Bhikkhū bhagavato ārocesuṃ – ‘‘bhante, mahākappino ‘aho sukhaṃ, aho sukha’nti udānaṃ udānento vicarati, attano rajjasukhaṃ ārabbha udāneti maññe’’ti. Satthā taṃ pakkosāpetvā – ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, kappina, kāmasukhaṃ ārabbha udānaṃ udānesī’’ti? ‘‘Bhagavā me, bhante, taṃ ārabbha udānabhāvaṃ vā aññaṃ ārabbha udānabhāvaṃ vā jānātī’’ti. Atha satthā – ‘‘na, bhikkhave, mama putto kāmasukhaṃ rajjasukhaṃ ārabbha udānaṃ udāneti, puttassa pana me dhammaṃ carato dhammapīti nāma uppajjati, so amatamahānibbānaṃ ārabbha evaṃ udānaṃ udānesī’’ti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
心清净者,安住于法喜之乐;在圣者所开示的正法中,智者常怀喜悦。
‘‘Dhammapīti sukhaṃ seti, vippasannena cetasā; Ariyappavedite dhamme, sadā ramati paṇḍito’’ti. (dha. pa. 79);
后来有一天,世尊问比丘们:“诸位比丘,迦宾那为比丘们说法吗?”“世尊,他并不多用心,只专修现法乐住,连一句教诫也不给。”世尊将长老叫来,问道:“迦宾那,听说你连一句教诫都不给弟子们,是真的吗?”“是真的,世尊。”“婆罗门,不要这样做。从今天起,你要为前来依止的比丘们说法。”“好的,世尊。”长老以头顶受持世尊的教诲,仅以一句教诫,便令一千位比丘安立于阿拉汉果。因此,当世尊依次安立声闻弟子于各个位次时,说道:“诸位比丘,在我的声闻比丘弟子中,教诫比丘最为第一者,即是摩诃迦宾那。”便将他置于最上位。
Athekadivasaṃ satthā bhikkhū āmantesi – ‘‘kacci, bhikkhave, kappino bhikkhūnaṃ dhammaṃ desetī’’ti? ‘‘Appossukko, bhante, diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharati, ovādamattampi na detī’’ti. Satthā theraṃ pakkosāpetvā – ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, kappina, antevāsikānaṃ ovādamattampi na desī’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. ‘‘Brāhmaṇa, mā evaṃ akāsi, ajja paṭṭhāya upagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ desehī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante’’ti thero bhagavato vacanaṃ sirasā sampaṭicchitvā ekovādeneva samaṇasahassaṃ arahatte patiṭṭhāpesi. Tena naṃ satthā paṭipāṭiyā attano sāvake ṭhānantare ṭhapento ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhuovādakānaṃ yadidaṃ mahākappino’’ti (a. ni. 1.219, 231) etadagge ṭhapesi.
66这样,长老证得阿拉汉果后,心生喜悦,忆起过去的行业,便宣说其往昔所行之传,说出“名为莲华上的胜者……”等语。所谓“Udito ajaṭākāse”,意谓在整片虚空中升起、显现,犹如秋季晴空升起的太阳。“saradambare”指秋季的虚空,“ravī”如同太阳。
66. Evaṃ thero pattaarahattaphalo attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttaro nāma jinotiādimāha. Udito ajaṭākāseti sakalākāse udito uṭṭhito pākaṭabhūto. Saradambare saradakāle ākāse ravīva sūriyo ivāti attho.
70“Akkhadasso tadā āsi”的意思是:在莲华上世尊的时代,有一位名为沙罗达西的导师,他洞见利益,成为著名的老师。
70.Akkhadasso tadā āsinti tasmiṃ padumuttarassa bhagavato kāle sāradassī hitadassī ācariyo pākaṭo ahosinti attho.
71“Sāvakassakatāvinoti”的意思是:我听闻彼世尊的声闻弟子的话语——那位声闻弟子是已成就者、精勤不懈之人;他作为教诫者,阐扬那位比丘的功德,并将其安立于最上之位;这番话令我心满意足,心生欢喜。于是我便如此发愿了。这是句子的连接。
71.Sāvakassakatāvinoti tassa bhagavato me manaṃ mama cittaṃ, tappayantassa tosayantassa sāvakassa ovādakassa guṇaṃ pakāsayato aggaṭṭhāne ṭhapentassa katāvino sātaccakiccayuttassa vacanaṃ sutvāti sambandho.
73“Haṃsasamabhāgo”意为具天鹅般的行姿。“Haṃsadundubhinissano”指其语声如天鹅,音如大鼓。其间的关联是:他(大劫宾那)说道:“诸比丘,请看这位大臣!”
73.Haṃsasamabhāgoti haṃsasadisagāmi. Haṃsadundubhinissanoti haṃsaravo dundubhibherisaddasadisavacano ‘‘etaṃ mahāmattaṃ passatha, bhikkhavo’’ti āhāti sambandho.
74“Samuggatatanūruho”意为体毛善向上竖,亦即毛发竖直或向上生长。“Jīmūtavaṇṇo”意为色如云霞,即如珍珠般的色泽,身体散发出美妙的光辉。“Pīṇaṃso”意为肩头圆实。“Pasannanayanānano”意为眼目清净、面容喜悦。
74.Samuggatatanūruhanti suṭṭhu uggatalomaṃ uddhaggalomaṃ, udagyamanaṃ vā. Jīmūtavaṇṇanti muttaphalasamānavaṇṇaṃ sundarasarīrapabhanti attho. Pīṇaṃsanti paripuṇṇaṃ aṃsaṃ. Pasannanayanānananti pasannaakkhipasannamukhanti attho.
75“Katāvī”的意思是说:那位已作所作、住于最胜位的比丘,以随喜踊跃之心,愿求如是之位。这是词句的关联。
75.Katāvinoti katādhikārassa etadagge ṭhitassa bhikkhuno ṭhānaṃ so eso muditāya pahaṭṭhacittatāya patthetīti sambandho.
81“善加劝导”(Sataso anusāsiyā)意为:以如法、公正的言辞,依正当理由予以教导。“在波罗奈城附近”(Bārāṇasiyamāsanne),指在波罗奈城附近的织工村。 “出生于织工种姓”(Jāto keniyajātiyan),意为出生于织工种姓的家庭,即织工家。其余内容易于了知。
81.Sataso anusāsiyāti dhammena samena vacanena kāraṇavasena anusāsitvāti attho. Bārāṇasiyamāsanneti bārāṇasiyā samīpe pesakāragāme. Jāto keniyajātiyanti tantavāyajātiyā pesakārakule jātoti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
4. 达婆摩罗子长老(偈颂)的注疏
4. Dabbamallaputtattheraapadānavaṇṇanā
第四篇所摄,以“莲华上佛名为胜者”等句子起始,乃尊者达婆摩罗子长老的传记。他同样在过去诸佛前累积了善行,于轮回各处积集趣向解脱的福业。在莲华上世尊的时代,他生于汉舍卫城的长者之家,为长者子,具大财富。他对世尊生起净信,于听闻说法时,见世尊将一比丘安立于安排坐卧具之第一位置,心生净信与喜悦。于是,他邀请以佛陀为首的比丘僧团,施设七日广大布施。七日毕,他顶礼世尊足下,发愿将来能得此位。世尊了知此愿必将成就,便为他授记。他尽形寿行持善法,由此处死后,生于兜率天等天界,享受殊胜的成就。从彼处死后,在维巴西佛世尊的时代,他生于某族姓家。因结交恶友,虽明知世尊的一位声闻比丘是阿拉汉,却以莫须有之事诽谤他。此外,他还向那些声闻僧众供养了乳糜。他在有生之年行持种种善业,于天界与人界流转,经历着两种成就。在迦叶十力佛的时代,他生于某俗家,于教法进入最后阶段时出家。世尊般涅槃后,整个世…
Catutthāpadāne padumuttaro nāma jinotiādikaṃ āyasmato dabbamallaputtattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare seṭṭhiputto hutvā jāto vibhavasampanno ahosi, satthari pasanno satthu dhammadesanaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ senāsanapaññāpakānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā pasannamānaso buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā sattāhaṃ mahādānaṃ datvā sattāhaccayena bhagavato pādamūle nipatitvā taṃ ṭhānaṃ patthesi. Bhagavāpissa samijjhanabhāvaṃ ñatvā byākāsi. So yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā tato cuto tusitādīsu devesu dibbasampattiṃ anubhavitvā tato cuto vipassissa bhagavato kāle ekasmiṃ kule nibbatto asappurisasaṃsaggena tassa sāvakaṃ bhikkhuṃ arahāti jānantopi abbhūtena abbhācikkhi. Tasseva sāvakānaṃ khīrasalākabhattaṃ adāsi. So yāvatāyukaṃ puññāni katvā devamanussesu saṃsaranto ubhayasampattiyo anubhavitvā kassapadasabalassa kāle kulagehe nibbatto osānakāle sāsane pabbajito parinibbute bhagavati sakalaloke kolāhale jāte satta bhikkhavo pabbajito paccantajanapade vanamajjhe ekaṃ pabbataṃ abhiruhitvā ‘‘jīvitāsā orohantu nirālayā nisīdantū’’ti nisseṇiṃ pātesuṃ. Tesaṃ ovādadāyako jeṭṭhakatthero satthāhabbhantare arahā ahosi. Tadanantaratthero anāgāmī, itare pañca parisuddhasīlā tato cutā devaloke nibbattā. Tattha ekaṃ buddhantaraṃ dibbasukhaṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde pukkusāti (ma. ni. 3.342), sabhiyo (su. ni. sabhiyasutta), bāhiyo (udā. 10), kumārakassapoti (ma. ni. 1.249) ime cattāro tattha tattha nibbattiṃsu. Ayaṃ pana mallaraṭṭhe anupiyanagare nibbatti. Tasmiṃ mātukucchito anikkhanteyeva mātā kālamakāsi, atheko tassā sarīraṃ jhāpanatthāya citakasmiṃ āropetvā kumāraṃ dabbantare patitaṃ gahetvā jaggāpesi. Dabbe patitattā dabbo mallaputtoti pākaṭo ahosi. Aparabhāge pubbasambhāravasena pabbaji, so kammaṭṭhānamanuyutto nacirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi.
那时,世尊因他行于中道、具大威力的缘故,便差使他为比丘们安排坐卧具及指定食事。整个比丘僧团也都认同他。此事记载于《犍度·小品》的律藏之中。后来,长老为一位供养殊胜施食的信众,将那次施食指定给了美提耶与布摩迦等比丘。他们欢喜踊跃,心想:‘明日我们能吃到加绿豆、酥油和蜂蜜的饭了!’然而,那位信众听说轮到他们时,却吩咐女仆:‘喂,女仆!明日来此的比丘,你用碎米粥配酸粥汤招待他们。’女仆依言照办。等那些比丘到来,便让他们坐在仓库门口,以那样的食物招待。那些比丘心中不悦,气得发抖,对长老怀恨在心,痛苦不悦地坐于一处,心想:‘正是他故意让我们吃不到美味,而得到粗劣之食。’这时,一位名叫美提耶的比丘尼问道:‘尊者,你们为何如此不悦?’他们答道:‘小妹,我们正被达婆摩罗子欺负,你难道就坐视不理吗?’‘尊者们,我能做什么?’‘你去捏造事端诬告他。’于是,那位比丘尼便四处捏造莫须有之事诽谤长老。比丘们得知后,便禀告世尊。于是世尊将达婆摩罗子叫来…
Atha naṃ satthā majjhattabhāvena ānubhāvasampannabhāvena ca bhikkhūnaṃ senāsanaṃ paññāpane bhattuddesane ca niyojesi. Sabbo ca bhikkhusaṅgho taṃ samannesi. Taṃ vinayakhandhake (cūḷava. 189-190) āgatameva. Aparabhāge thero ekassa varasalākadāyakassa salākabhattaṃ mettiyabhūmajakānaṃ bhikkhūnaṃ uddisi. Te haṭṭhatuṭṭhā ‘‘sve mayhaṃ muggaghatamadhumissakabhattaṃ bhuñjissāmā’’ti ussāhajātā ahesuṃ. So pana upāsako tesaṃ vārappattabhāvaṃ sutvā dāsiṃ āṇāpesi – ‘‘ye, je, bhikkhū sve idha āgamissanti, te kaṇājakena bilaṅgadutiyena parivisāhī’’ti. Sāpi tatheva te bhikkhū āgate koṭṭhakapamukhe nisīdāpetvā bhojesi. Te bhikkhū anattamanā kopena taṭataṭāyantā there āghātaṃ bandhitvā ‘‘madhurabhattadāyakaṃ amhākaṃ amadhurabhattaṃ dāpetuṃ esova niyojesī’’ti dukkhī dummanā nisīdiṃsu. Atha te mettiyā nāma bhikkhunī ‘‘kiṃ, bhante, dummanā’’ti pucchi. Te, ‘‘bhagini, kiṃ amhe dabbena mallaputtena viheṭhiyamāne ajjhupekkhasī’’ti āhaṃsu. ‘‘Kiṃ, bhante, mayā sakkā kātu’’nti? ‘‘Tassa dosaṃ āropehī’’ti. Sā tattha tattha therassa abhūtāropanaṃ akāsi. Taṃ sutvā bhikkhū bhagavato ārocesuṃ. Atha bhagavā dabbaṃ mallaputtaṃ pakkosāpetvā – ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, dabba, mettiyāya bhikkhuniyā vippakāramakāsī’’ti pucchi. ‘‘Yathā maṃ, bhante, bhagavā jānātī’’ti. ‘‘Na kho, dabba , dabbā evaṃ nibbeṭhenti, kārakabhāvaṃ vā akārakabhāvaṃ vā vadehī’’ti. ‘‘Akārako ahaṃ, bhante’’ti. Bhagavā – ‘‘mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsetvā te bhikkhū anuyuñjathā’’ti āha. Upālittherappamukhā bhikkhū taṃ bhikkhuniṃ uppabbājetvā mettiyabhūmajake bhikkhū anuyuñjitvā tehi ‘‘amhehi niyojitā sā bhikkhunī’’ti vutte bhagavato ekamatthaṃ ārocesuṃ. Bhagavā mettiyabhūmajakānaṃ bhikkhūnaṃ amūlakasaṅghādisesaṃ paññapesi.
那时,达婆长老正在为比丘们分配卧坐具。竹林精舍附近有十八座大寺院,他将性情相投的比丘们分派过去。于夜分黑暗之中,他以手指放出光明,借着这光亮,将那些没有神通的比丘一一送往。当长老分配卧坐具及分派饮食之事广为人知后,世尊在圣众中,将达婆长老置于首位,这样宣说:“诸比丘,在我的声闻弟子中,论分配卧坐具,此达婆摩罗子最为第一。”世尊便这样将他安立于最上之位。
Tena ca samayena dabbatthero bhikkhūnaṃ senāsanaṃ paññāpento veḷuvanavihārassa sāmantā aṭṭhārasamahāvihāre sabhāge bhikkhū pesento rattibhāge andhakāre aṅguliyā padīpaṃ jāletvā tenevālokena aniddhimante bhikkhū pesesi. Evaṃ therassa senāsanapaññāpanabhattuddesanakicce pākaṭe jāte satthā ariyagaṇamajjhe dabbattheraṃ ṭhānantare ṭhapento ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ senāsanapaññāpakānaṃ yadidaṃ dabbo mallaputto’’ti (a. ni. 1.209, 214) etadagge ṭhapesi.
108长老忆起自己过去所造之业,心生欢喜,为了开示往昔所行的事迹,便说出了“名为莲华上之胜者……”等这些偈颂。所有这些内容,其意义与下文所详解的完全一致。其上下文关联为:从今此劫逆数至第九十一劫,有位名为毗婆尸的导师出现于世。
108. Thero attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttaro nāma jinotiādimāha. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttatthameva. Ito ekanavute kappe vipassī nāma nāyako loke uppajjīti sambandho.
125“恶心”(Duṭṭhacitto):意为心被染污,因结交不善者而心不清净。“毁谤了他的声闻弟子”句中,“他的”即指彼世尊所拥有的诸漏尽声闻弟子;“毁谤”(upavadiṃ),即加以不实之词,将无中生有之言加诸其上,也就是作了诬蔑诽谤之意。
125.Duṭṭhacittoti dūsitacitto asādhusaṅgamena apasannacittoti attho. Upavadiṃ sāvakaṃ tassāti tassa bhagavato khīṇāsavaṃ sāvakaṃ upavadiṃ, upari abhūtaṃ vacanaṃ āropesiṃ, abbhakkhānaṃ akāsinti attho.
132“大鼓”:因发“咚咚”之声,故而称为大鼓的鼓。“吹响”即发其声。“四周如落雷”:指从一切方所投下、用以破坏之雷;“雷电”意为投入、破坏,即天罚之棒带来恐怖而崩裂——此即其间的关联。
132.Dundubhiyoti dunduṃ iti saddāyanato dundubhisaṅkhātā bheriyo. Nādayiṃsūti saddaṃ kariṃsu. Samantato asaniyoti sabbadisābhāgato asane vināsane niyuttoti asaniyo, devadaṇḍā bhayāvahā phaliṃsūti sambandho.
133“炬火从天坠落”:意为火团从虚空坠落。“见烟幢”:意为伴有烟缕的火团现于目前、清晰可见。其余内容易于理解。
133.Ukkā patiṃsu nabhasāti ākāsato aggikkhandhā ca patiṃsūti attho. Dhūmaketu ca dissatīti dhūmarājisahito aggikkhandho ca dissati paññāyatīti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
童子迦叶长老譬喻注疏
5. Kumārakassapattheraapadānavaṇṇanā
第五譬喻中,“从此十万……”等语,是具寿童子迦叶长老的本行。相传,这位长老在莲花上佛的时代,生于婆罗门家庭,成年之后,一日在导师跟前听法,见导师将一位比丘立于善巧说法者之首位,便也希求获得彼一地位,发愿并修习与之相应的功德,尽其一生。死后,流转于天界与人界,享受两种成就。在迦叶佛的时代,他生于善家,于彼佛的教法中出家,修习沙门法后,唯于善趣中流转,享受天乐与人乐。到今此佛陀出世时,投生于王舍城一位豪富女儿的胎中。据说,那位女子自幼年便希求出家,恳请父母却不被允许,嫁至夫家后怀有身孕,自己却未察觉。她心想:“我要令丈夫满意,以求得出家的许可。”为令丈夫满意,她开口道:“夫君啊——
Pañcamāpadāne ito satasahassamhītiādikaṃ āyasmato kumārakassapattherassa apadānaṃ. Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbatto viññutaṃ patvā ekadivasaṃ satthu santike dhammaṃ suṇanto satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ cittakathikānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā sayampi taṃ ṭhānantaraṃ patthento paṇidhānaṃ katvā tadanurūpāni puññāni karonto yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cuto devamanussesu saṃsaranto ubhayasampattiyo anubhavitvā kassapassa bhagavato kāle kulagehe nibbatto tassa bhagavato sāsane pabbajitvā samaṇadhammaṃ katvā sugatīsuyeva saṃsaranto dibbasukhaṃ mānusasukhañca anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde rājagahe ekissā seṭṭhidhītāya kucchimhi nibbatto. Sā kira kumārikākāleyeva pabbajitukāmā mātāpitaro yācitvā pabbajjaṃ alabhamānā patikulaṃ gantvā gabbhaṃ gaṇhitvā taṃ ajānitvā ‘‘sāmikaṃ ārādhetvā pabbajjaṃ anujānāpessāmī’’ti cintesi. Sā sāmikaṃ ārādhentī, ayyaputta –
倘若这具身体的内外都能加以观察审视,
就应当拿起棍棒,驱赶乌鸦和狗。"(《清净道论》1.122)——
‘‘Sace imassa kāyassa, anto bāhirako siyā; Daṇḍaṃ nūna gahetvāna, kāke soṇe nivāraye’’ti. (visuddhi. 1.122) –
她以这些方法展示身体的过患,令丈夫满意。
Ādinā sarīrassa dosaṃ dassentī taṃ ārādhesi.
那位比丘尼在得到丈夫许可后,不知自己已有身孕,便在提婆达多派系的比丘尼中出家。比丘尼们见她有孕在身,便去询问提婆达多。提婆达多说:‘她不是沙门尼。’她便说:‘我不是为了提婆达多而出家,而是为了世尊而出家。’于是她来到世尊面前,问于十力。世尊将此事付嘱优波离尊者。尊者召集舍卫城的在家众和毗舍佉优婆夷,在国王面前集众裁决此事,说道:‘此子是出家前所怀,她是在健康状态下出家的。’世尊听闻后,称赞优波离尊者说:‘善哉!优波离,这场诤事你裁决得非常好。’
Sā sāmikena anuññātā gabbhinibhāvaṃ ajānantī devadattapakkhiyāsu bhikkhunīsu pabbaji. Tassā gabbhinibhāvaṃ disvā bhikkhuniyo devadattaṃ pucchiṃsu. So ‘‘assamaṇī’’ti āha. Sā ‘‘nāhaṃ devadattaṃ uddissa pabbajitā, bhagavantaṃ uddissa pabbajitā’’ti bhagavato santikaṃ gantvā dasabalaṃ pucchi. Satthā upālittheraṃ paṭicchāpesi. Thero sāvatthinagaravāsīni kulāni visākhañca upāsikaṃ pakkosāpetvā sarājikāya parisāya taṃ vinicchinanto ‘‘pure laddho gabbho, arogā pabbajjā’’ti āha. Taṃ sutvā satthā ‘‘sādhu suvinicchitaṃ upālinā adhikaraṇa’’nti therassa sādhukāraṃ adāsi.
那位比丘尼生下一个儿子,容貌如金像一般。憍萨罗国波斯匿王说:‘抚养婴孩会成为比丘尼的障碍。’于是将孩子交给乳母抚养,人们给他取名为迦叶。后来年纪稍长,众人为他庄严其身,带到世尊座下出家。由于是在童年出家的缘故,当世尊吩咐说‘叫迦叶来,这水果和嚼食给迦叶’时,有人问:‘哪位迦叶?’回答:‘童子迦叶。’由此便有了这个名字;再加上他是国王资助抚养的孩子,因此即便年长,仍然被称为童子迦叶。
Sā bhikkhunī suvaṇṇabimbasadisaṃ puttaṃ vijāyi. Taṃ rājā pasenadi kosalo ‘‘dārakapariharaṇaṃ bhikkhunīnaṃ palibodho’’ti dhātīnaṃ dāpetvā posāpesi, kassapotissa nāmaṃ kariṃsu . Aparabhāge alaṅkaritvā satthu santikaṃ netvā pabbājesi. Kumārakāle pabbajitattā pana bhagavatā ‘‘kassapaṃ pakkosatha, idaṃ phalaṃ vā khādanīyaṃ vā kassapassa dethā’’ti vutte ‘‘katarakassapassā’’ti ‘‘kumārakassapassā’’ti evaṃ gahitanāmattā raññā posāvanīyaputtattā ca vuddhakālepi kumārakassapotveva paññāyittha.
他从出家时起,便修习观禅,学习佛语。后来,有一位大梵天,曾与他一同在山顶修习沙门法,证得不来果而生于净居天。那位大梵天心想:‘我要为他指示观的门径,开示证得道果的方便。’于是集成十五个问题,对住在暗林中的长老说:‘您可以拿这些问题去请问世尊。’长老便以此请问世尊,世尊为他一一解答。长老依照世尊的开示领悟后,令观成熟,证得阿拉汉果。
So pabbajitakālato paṭṭhāya vipassanāya kammaṃ karoti, buddhavacanañca uggaṇhāti. Atha tena saddhiṃ pabbatamatthake samaṇadhammaṃ katvā anāgāmī hutvā suddhāvāse nibbattamahābrahmā ‘‘vipassanāya mukhaṃ dassetvā maggaphaluppattiyā upāyaṃ karissāmī’’ti pañcadasapañhe abhisaṅkharitvā andhavane vasantassa therassa ‘‘ime pañhe satthāraṃ puccheyyāsī’’ti ācikkhi. Tato so te pañhe bhagavantaṃ pucchi. Bhagavāpissa vissajjesi. Thero bhagavatā kathitaniyāmeneva te uggaṇhitvā vipassanaṃ gabbhaṃ gāhāpetvā arahattaṃ pāpuṇi.
150他证得阿拉汉果后,忆起自己过去的业,心生喜悦,便宣说往昔的行业,开言道:“从那十万劫……”等等。其中,凡是前文已经解释过的义理以及浅显易懂的文句,此处不再一一解释,只注解词义不明显的地方。
150. So arahattaṃ patvā attano pubbakammaṃ saritvā somanassajāto pubbacaritāpadānaṃ pakāsento ito satasahassamhītiādimāha. Tattha yaṃ heṭṭhā vuttanayañca uttānatthañca, taṃ sabbaṃ na vaṇṇayissāma. Anuttānapadameva vaṇṇayissāma.
169“我母亲已怀上我”(第169偈)的意思是:我的母亲怀有重身,身为孕妇,已临近生产。
169.Āpannasattā me mātāti mayhaṃ mātā garugabbhā gabbhinī pasutāsannagabbhāti attho.
173“身如蚁垤”(第173偈):所谓身体,即如蚁垤。正如蚁垤处处有孔,是壁虎、白蚁等的居处;此身亦有九个孔洞,常流不净,这是世尊所开示的。听闻此说后,我的心不再执取诸漏,彻底从烦恼中解脱,安住于阿拉汉果。后来,世尊听到各地比丘们议论他善于说法,便说:“比丘们,在我的比丘弟子中,最善说法者,第一即是童子迦叶。”将他置于最上的地位。
173.Vammikasadisaṃkāyanti sarīraṃ nāma vammikasadisaṃ yathā vammiko ito cito ca chiddāvachiddo gharagoḷikaupacikādīnaṃ āsayo, evameva ayaṃ kāyo navachiddo dhuvassavoti buddhena bhagavatā desitaṃ pakāsitaṃ taṃ sutvā me cittaṃ āsave aggahetvā asesetvā kilesato vimucci, arahatte patiṭṭhāsīti attho. Aparabhāge tattha tattha bhikkhūnaṃ vicittadhammakathikabhāvaṃ sutvā satthā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ cittakathikānaṃ yadidaṃ kumārakassapo’’ti (a. ni. 1.209, 217) etadagge ṭhapesīti.
六、《巴希亚长老篇》的解释
6. Bāhiyattheraapadānavaṇṇanā
第六篇,自「从十万劫前……」起始,是具寿巴希耶·树皮衣长老的本生故事。他亦于过去诸佛时累积善行,于种种生中积集顺向涅槃的福德。在莲花上世尊的时代,他生于婆罗门家,精通婆罗门的技艺,对吠陀支无不通晓。一日,他前往导师座前听法,心生净信,见导师将一位比丘置于速疾通智第一之位,便冀望获得此位。于是他向以佛陀为首的比丘僧团广行大施,连续七日。七日毕,他伏于世尊足下发愿道:「世尊,从今算起的第七日,您将那位比丘立为速疾通智第一者。愿我于未来某一尊佛陀的教法中,也能成为速疾通智第一者。」世尊以未来分智观察,知其必能成就,便授记道:「未来你将于乔达摩世尊教法中出家,成为速疾通智第一者。」他尽其一生广修诸善,由此处殁而生天界,于彼处领受六种欲界天成就;其后又数数转生人间,于无数百千万劫中领受转轮王等各种成就。至迦叶世尊时代,他出生于某一家中。世尊般涅槃后,他出家为僧。其时教法渐趋衰微,有七位比丘见四众弟子的不如法行,心生厌离,乃共入林中,谓:「趁教法尚
Chaṭṭhāpadāne ito satasahassamhītiādikaṃ āyasmato bāhiyassa dārucīriyattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle brāhmaṇakule nibbatto brāhmaṇasippesu nipphattiṃ gantvā vedaṅgesu anavayo ekadivasaṃ satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ suṇanto pasannamānaso satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ khippābhiññānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā taṃ ṭhānaṃ pattukāmo sattāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvā sattāhassa accayena bhagavato pādamūle nipanno ‘‘bhagavā, bhante, ito sattame divase yaṃ bhikkhuṃ khippābhiññānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi, so viya ahampi anāgate ekassa buddhassa sāsane khippābhiññānaṃ aggo bhaveyya’’nti patthanaṃ akāsi . Bhagavā anāgataṃsañāṇena oloketvā samijjhanabhāvaṃ ñatvā ‘‘anāgate gotamassa bhagavato sāsane pabbajitvā khippābhiññānaṃ aggo bhavissatī’’ti byākāsi. So yāvatāyukaṃ puññāni katvā tato cuto devaloke nibbatto tattha cha kāmāvacarasampattiyo anubhavitvā puna manussesu cakkavattiādisampattiyo anekakappakoṭisatesu anubhavitvā kassapassa bhagavato kāle ekasmiṃ kule nibbatto, bhagavati parinibbute pabbajito yadā sāsane osakkamāne satta bhikkhū catunnaṃ parisānaṃ ajjhācāraṃ disvā saṃvegappattā araññaṃ pavisitvā ‘‘yāva sāsanassa antaradhānaṃ na hoti, tāva attano patiṭṭhaṃ karissāmā’’ti suvaṇṇacetiyaṃ vanditvā tattha araññe ekaṃ pabbataṃ disvā ‘‘jīvitasālayā nivattantu, nirālayā imaṃ pabbataṃ abhiruhantū’’ti nisseṇiṃ bandhitvā sabbe taṃ pabbataṃ abhiruyha nisseṇiṃ pātetvā samaṇadhammaṃ kariṃsu. Tesu saṅghatthero ekarattātikkamena arahattaṃ pāpuṇi. So anotattadahe nāgalatādantakaṭṭhaṃ khāditvā mukhaṃ dhovitvā uttarakuruto piṇḍapātaṃ āharitvā te bhikkhū āha – ‘‘āvuso, imaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjathā’’ti. Te āhaṃsu – ‘‘kiṃ, bhante, amhehi evaṃ katikā katā ‘yo paṭhamaṃ arahattaṃ pāpuṇāti, tenābhataṃ piṇḍapātaṃ avasesā paribhuñjantū’’’ti? ‘‘No hetaṃ, āvuso’’ti. ‘‘Tena hi sace mayampi tumhe viya visesaṃ nibbattessāma, sayaṃ āharitvā bhuñjissāmā’’ti na icchiṃsu.
次日,第二长老证得不来果,同样取团食前来邀其他比丘。他们道:「贤友,莫非又有了约定:『不受上座所取之食,而食第二上座所取者』?」他答:「贤友,并无此约定。」他们道:「既如此,我等亦应如您一般证得殊胜,各自依力取食,然后方食。」又再拒绝。那几位比丘中,证阿拉汉果的长老人般涅槃,第二位不来果者生于梵天界,余下五位因未能证得殊胜,干枯而亡,于第七日去世后转生天界。他们于彼处享受天乐,至现今此佛出世时,由天界殁而转人间。他们之中,一位是弗迦娑提王,一位是犍陀罗国塔迦尸喇城的童子迦叶,一位是树皮衣巴希耶,一位是达巴马喇子,一位是游方者萨毗耶。此中之树皮衣巴希耶,生于苏帕拉卡港口的商家,精通商贾,巨富多财。他与前往金地的众商人同船出海,行经数日,船破沉没。余人皆为鱼鳖所食,唯他一人存活,攀附木板,奋力挣扎,于第七日漂至苏帕拉卡港口海岸。彼时他既无衣可穿,亦无布可披,更不见他物,遂以树皮纤维缠缚木片,著而覆身,复从天祠取一陶钵
Dutiyadivase dutiyatthero anāgāmī hutvā tatheva piṇḍapātaṃ āharitvā itare nimantesi. Te evamāhaṃsu – ‘‘kiṃ panāvuso, katikā katā, ‘mahātherena ābhataṃ piṇḍapātaṃ abhuñjitvā anutherena ābhataṃ bhuñjissāmā’’’ti? ‘‘No hetaṃ, āvuso’’ti. ‘‘Evaṃ sante tumhe viya mayampi visesaṃ nibbattetvā attano attano purisakārena bhuñjituṃ sakkontā bhuñjissāmā’’ti na icchiṃsu. Tesu arahattappattatthero parinibbāyi, dutiyo anāgāmī brahmaloke nibbatti, itare pañca visesaṃ nibbattetuṃ asakkontā sussitvā sattame divase kālaṃ katvā devaloke nibbattiṃsu. Tattha dibbasukhaṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde tato cavitvā manussesu nibbattiṃsu. Tesu eko pukkusāti rājā ahosi, eko gandhāraraṭṭhe takkasilāyaṃ kumārakassapo, eko bāhiyo dārucīriyo, eko dabbo mallaputto, eko sabhiyo paribbājakoti. Tesu ayaṃ bāhiyo dārucīriyo suppārakapaṭṭane vāṇijakule nibbatto vāṇijakamme nipphattiṃ gato mahaddhano mahābhogo, so suvaṇṇabhūmiṃ gacchantehi vāṇijehi saddhiṃ nāvamāruyha videsaṃ gacchanto katipāhaṃ gantvā bhinnāya nāvāya sesesu macchakacchapabhakkhesu jātesu ekoyeva avasiṭṭho ekaṃ phalakaṃ gahetvā vāyamanto sattame divase suppārakapaṭṭanatīraṃ okkami. Tassa nivāsanapārupanaṃ natthi, so aññaṃ kiñci apassanto sukkhakaṭṭhadaṇḍake vākehi paliveṭhetvā nivāsetvā pārupitvā ca devakulato kapālaṃ gahetvā suppārakapaṭṭanaṃ agamāsi. Manussā taṃ disvā yāgubhattādīni datvā ‘‘ayaṃ eko arahā’’ti sambhāvesuṃ. So vatthesu upanītesu ‘‘sacāhaṃ nivāsemi, pārupāmi vā, lābhasakkāro me parihāyissatī’’ti tāni paṭikkhipitvā dārucīrāneva parihari.
彼时,当众人以「阿拉汉,阿拉汉」称呼他、对他愈加崇敬之际,他心中生起如是思量:「世间凡是阿拉汉,或已证入阿拉汉道者,我即其中之一。」他便以这些方式,行欺诳之事以谋生计。
Athassa ‘‘arahā, arahā’’ti bahūhi sambhāviyamānassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi ‘‘ye keci loke arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā, ahaṃ tesaṃ aññataro’’ti so tena niyāmena kuhanakammena jīvikaṃ kappeti.
在迦叶佛的教法中,那七人登山修习沙门法时,其中一位证得不来果,生于净居梵天界。他观察自己的梵天成就,回思来处,见到了从前登山修习沙门法之地;又观察其余人的投生处,知一位已经般涅槃,其余五位则投生欲界天。他接着想:“此刻,他们在何处呢?”观察之下,看见树皮衣巴希耶正住在苏帕拉卡港口,以欺诈为生,便心想:“这愚人实在糟透了!从前修沙门法时,因为极度骄慢,连阿拉汉取来的抟食都不肯吃;如今却为了填饱肚子,明明不是阿拉汉,却自称阿拉汉,欺瞒世间而过活。他竟不知世尊已经出世。让我去警醒他,令他知晓佛已出世吧。”刹那间,他从梵天界降下,在夜间于苏帕拉卡港口出现在树皮衣巴希耶面前。巴希耶见自己住处有光,走出门外,看见大梵天,便合掌问道:“您是谁?”梵天说:“我是你过去的老友,证得不来果后生于梵天界。我们当中最年长的那位已证阿拉汉并般涅槃,你们五位则投生在天界。我现在看到你在此地靠欺诈谋生,特来训诫你。”于是说出这缘故:“巴希耶,你确实不是……
Kassapadasabalassa sāsane sattasu janesu pabbataṃ āruyha samaṇadhammaṃ karontesu eko anāgāmī hutvā suddhāvāsabrahmaloke nibbattitvā attano brahmasampattiṃ olokento āgataṭṭhānaṃ āvajjento pabbatamāruyha samaṇadhammaṃ karaṇaṭṭhānaṃ disvā sesānaṃ nibbattanaṭṭhānaṃ āvajjento ekassa parinibbutabhāvaṃ itaresañca pañcannaṃ kāmāvacaradevaloke nibbattabhāvaṃ ñatvā te kālānukālaṃ āvajjesi ‘‘imasmiṃ pana kāle kahaṃ nu kho te’’ti āvajjento dārucīriyaṃ suppārakapaṭṭanaṃ nissāya kuhanakammena jīvitaṃ kappentaṃ disvā ‘‘naṭṭho vatāyaṃ bālo, pubbe samaṇadhammaṃ karonto atiukkaṭṭhabhāvena arahatāpi ābhataṃ piṇḍapātaṃ aparibhuñjitvā idāni udarahetu anārahāva samāno arahattaṃ paṭijānitvā lokaṃ vañcento vicarati, dasabalassa uppannabhāvaṃ na jānāti, gacchāmi naṃ saṃvejetvā buddhuppādaṃ jānāpessāmī’’ti khaṇeneva brahmalokato otaritvā suppārakapaṭṭane rattibhāgasamanantare dārucīriyassa sammukhe pāturahosi. So attano vasanaṭṭhāne obhāsaṃ disvā bahi nikkhamitvā mahābrahmānaṃ disvā añjaliṃ paggayha ‘‘ke tumhe’’ti pucchi. ‘‘Ahaṃ tumhākaṃ porāṇakasahāyo anāgāmiphalaṃ patvā brahmaloke nibbatto, amhākaṃ sabbajeṭṭhako arahā hutvā parinibbuto, tumhe pana pañcajanā devaloke nibbattā. Svāhaṃ dāni taṃ imasmiṃ ṭhāne kuhanakammena jīvikaṃ kappentaṃ disvā damituṃ āgato’’ti vatvā idaṃ kāraṇaṃ āha – ‘‘neva kho tvaṃ, bāhiya, arahā nāpi arahattamaggaṃ vā samāpanno, sāpi te paṭipadā natthi, yāya tvaṃ arahā vā assa arahattamaggaṃ vā samāpanno’’ti. Athassa satthu uppannabhāvaṃ sāvatthiyaṃ vasanabhāvañca ācikkhitvā ‘‘satthu santikaṃ gacchā’’ti taṃ uyyojetvā brahmalokameva agamāsi.
树皮衣巴希耶望着站在空中说话的大梵天,心想:“啊,我造了多么重的业!明明不是阿拉汉,却自以为‘我是阿拉汉’。而这位梵天也对我说:‘你不是阿拉汉,也未证入阿拉汉道。’这世间到底还有其他的阿拉汉吗?”于是问梵天:“那么,在这含括天界的世间,究竟谁是阿拉汉,或入于阿拉汉道?”天神告诉他说:“巴希耶,有的!在北方有一处国土,有座城市叫舍卫城,现在那里住着彼世尊,是阿拉汉、正自觉者。巴希耶,彼世尊既是阿拉汉,也为人宣说通向阿拉汉果的法。”巴希耶在夜间听闻天神的话,心中悚惧,立刻从苏帕拉卡出发,一天一夜便抵达舍卫城。他前往时,靠着天神的威力和佛的威力,走过了百由旬的路程。那时,世尊已经入舍卫城乞食。巴希耶进入祇园,看见许多比丘在露地经行,便问道:“世尊现在在哪里?”比丘们回答:“进舍卫城乞食了。”又问他:“你从哪里来?”他回答:“我从苏帕拉卡来。”“何时出发的?”“昨天傍晚出发的。”比丘们说:“你从很远的地方来,先坐下洗洗脚,涂点油稍作休息,等世尊回来时便能见到了。”巴希耶说:“尊者……
Bāhiyo pana ākāse ṭhatvā kathentaṃ mahābrahmānaṃ oloketvā cintesi – ‘‘aho bhāriyaṃ kammaṃ mayā kataṃ, anarahaṃ arahā ahanti cintesiṃ, ayañca maṃ ‘na tvaṃ arahā, nāpi arahattamaggaṃ vā samāpannāsī’ti vadati, atthi nu kho loke añño arahā’’ti. Atha naṃ pucchi – ‘‘atha ke carahi sadevake loke arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā’’ti. Athassa devatā ācikkhi – ‘‘atthi, bāhiya, uttaresu janapadesu sāvatthi nāma nagaraṃ, tattha so bhagavā etarahi viharati arahaṃ sammāsambuddho. So hi, bāhiya, bhagavā arahā ceva arahattāya ca dhammaṃ desesī’’ti. Bāhiyo rattibhāge devatāya kathaṃ sutvā saṃviggamānaso taṃkhaṇaṃyeva suppārakā nikkhamitvā ekarattivāsena sāvatthiṃ agamāsi, gacchanto ca pana devatānubhāvena buddhānubhāvena ca vīsayojanasatikaṃ maggaṃ atikkamitvā sāvatthiṃ anuppatto, tasmiṃ khaṇe satthā sāvatthiyaṃ piṇḍāya paviṭṭho hoti. So jetavanaṃ pavisitvā abbhokāse caṅkamante sambahule bhikkhū pucchi – ‘‘kuhiṃ etarahi satthā’’ti? Bhikkhū ‘‘sāvatthiyaṃ piṇḍāya paviṭṭho’’ti vatvā ‘‘tvaṃ pana kuto āgatosī’’ti pucchiṃsu. ‘‘Suppārakā āgatomhī’’ti. ‘‘Kadā nikkhantosī’’ti? ‘‘Hiyyo sāyanhasamaye nikkhantomhī’’ti. ‘‘Dūratopi āgato, nisīda tāva pāde dhovitvā telena makkhetvā thokaṃ vissamāhi, āgatakāle satthāraṃ dakkhissatī’’ti āhaṃsu. ‘‘Ahaṃ, bhante, satthu vā attano vā jīvitantarāyaṃ na jānāmi, katthaci aṭṭhatvā anisīditvā ekaratteneva vīsayojanasatikaṃ maggaṃ āgato, satthāraṃ passitvāva vissamissāmī’’ti āha. So evaṃ vatvā taramānarūpo sāvatthiṃ pavisitvā bhagavantaṃ anopamāya buddhasiriyā carantaṃ disvā ‘‘cirassaṃ vata me gotamo sammāsambuddho diṭṭho’’ti diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya onatasarīro gantvā antaravīthiyaṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā gopphakesu daḷhaṃ gahetvā evamāha – ‘‘desetu, bhante bhagavā, dhammaṃ, desetu sugato dhammaṃ, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Atha naṃ satthā ‘‘akālo kho tāva, bāhiya, antaragharaṃ paviṭṭhamhā piṇḍāyā’’ti paṭikkhipi.
巴希耶听了后,说:“世尊!轮回中的众生并非未曾得过抟食,但我不知您我之间谁会先有生命危险。请世尊为我说法,请善逝为我说法!”他再次请求。世尊同样第二次拒绝。据说世尊那时这样思惟:“此人自见到我那一刻起,整个身体便被喜悦持续遍满,强烈的喜冲动会使他即使听了法也无法通达;且让他先保持中舍吧。而且他一天一夜走了百由旬路,身体极为疲劳,也应先让他平息下来。”因此拒绝了两次。第三次被请求时,世尊便立于道中,以“巴希耶,因此你应当这样学:在看的时候,只是看……”等方式,多角度为他说法。巴希耶听世尊说法时,当下灭尽一切烦恼,连同无碍解,证得了阿拉汉果。
Taṃ sutvā bāhiyo, ‘‘bhante, saṃsāre saṃsarantena kabaḷīkārāhāro na aladdhapubbo, tumhākaṃ vā mayhaṃ vā jīvitantarāyaṃ na jānāmi, desetu me, bhante bhagavā, dhammaṃ, desetu sugato dhamma’’nti puna yāci. Satthā dutiyampi tatheva paṭikkhipi. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘imassa diṭṭhakālato paṭṭhāya sakalasarīraṃ pītiyā nirantaraṃ ajjhotthaṭaṃ hoti, balavapītivego dhammaṃ sutvāpi na sakkhissati paṭivijjhituṃ, majjhattupekkhāya tāva tiṭṭhatu, ekaratteneva vīsayojanasatikaṃ maggaṃ āgatassapi cassa daratho balavā sopi tāva paṭippassambhatū’’ti. Tasmā dvikkhattuṃ paṭikkhipitvā tatiyaṃ yācito antaravīthiyaṃ ṭhitova ‘‘tasmātiha te, bāhiya, evaṃ sikkhitabbaṃ, diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissatī’’tiādinā (udā. 10) nayena anekapariyāyena dhammaṃ desesi. So satthu dhammaṃ suṇantoyeva sabbāsave khepetvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi.
178在证得阿拉汉果的刹那,他忆起过去所造之业,心生欢喜,为阐明过往行持的本生事迹,说出‘从那十万……’等语。因此义前文已释,甚为明了,此处仅对难解词语作释。
178. So arahattaṃ pattakkhaṇeyeva pubbakammaṃ saritvā sañjātasomanasso pubbacaritāpadānaṃ pakāsento ito satasahassamhītiādimāha. Taṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Anuttānapadavaṇṇanameva karissāma.
181‘含笑之省察’:指充满喜悦的省察;‘极柔和’:意为极其柔和。
181.Hasanaṃ paccavekkhaṇanti paripuṇṇasomanassajātaṃ paccavekkhaṇaṃ, komāravaṇṇaṃ atikomalanti attho.
182‘以金线装点之肢’:指用金线装点、带有线形纹路的身体部位,即身体。‘如悬挂的频婆果般铜色的唇’:指如同悬挂的频婆果实、呈赤铜色的双唇,即具足此双唇。‘如白锐平坦之齿’:意为犹如用极其锋利的铁器刮磨之后,变得平整而匀称的牙齿。
182.Hemayaññopacitaṅganti suvaṇṇasuttayaññopacitasuttaavayavaṃ sarīraṃ dehanti attho. Palambabimbatamboṭṭhanti olambitabimbaphalasadisaṃ rattavaṇṇaṃ oṭṭhadvayasamannāgatanti attho. Setatiṇhasamaṃ dijanti sunisitatikhiṇaayalohaghaṃsanena ghaṃsitvā samaṃ kataṃ viya samadantanti attho.
183「因喜悦全然绽放之面」:指面容因喜悦而充分舒展、全然绽放;意为脸庞犹如明镜一般光洁明亮。
183.Pītisamphullitānananti pītiyā suṭṭhu phullitaṃ vikasitaṃ ānanaṃ mukhaṃ ādāsatalasadisamukhavantanti attho.
184「能速疾了知的比丘」:即于法义开演阐明的刹那,便能以殊胜智慧即刻明了通达的比丘。
184.Khippābhiññassa bhikkhunoti khippaṃ desanāya samugghāṭitakkhaṇeyeva abhivisesena ñātuṃ samatthassa bhikkhunoti attho.
186「如同回自家般往天界」:就像回自己家一样前往天界;意即如此往生天界。
186.Saggaṃagaṃ sabhavanaṃ yathāti attano gehaṃ viya saggaṃ lokaṃ agamāsinti attho.
196“你不知道方便道”:意思是,你并非了知通往涅槃方便道的人,不懂那条证得涅槃的途径。
196.Natvaṃ upāyamaggaññūti tvaṃ nibbānādhigamūpāyabhūtamaggaññū na ahosīti attho.
200“常念胜者”:在一切时中,常忆念胜者,调伏了已被制服的嗔怒。心想:“我要去瞻仰导师、正自觉者那无垢的面容,那如同明镜般光洁的脸庞”,这是这段话的脉络。“我问婆罗门:欢喜世间者去往了何处”:意思是,我这位比丘向婆罗门问道:“那位令世间生起净信的导师在什么地方?”
200.Satthuno sadā jinanti sadā sabbakālaṃ jinaṃ jinanto parājitakopo satthuno sammāsambuddhassa vimalānanaṃ ādāsatalasadisamukhaṃ passissāmi passituṃ nikkhamāmīti yojanā. Dije apucchiṃ kuhiṃ lokanandanoti kuhiṃ ṭhāne lokapasādakaro satthāti dije brāhmaṇe ahaṃ bhikkhū apucchinti attho.
201「如野兔般急切欲见牟尼」:对于见到牟尼、见到如来这件事,心中充满了渴望,生起了精勤努力,就像一只野兔一样,迅速地到达。
201.Sasova khippaṃ munidassanussukoti munidassane tathāgatadassane ussuko ussāhajāto saso iva khippaṃ pāpuṇātīti attho.
202「迅速前往」:即快速前往。「为团食而无贪」:为了乞求团食而无所渴望(即去除了渴望),无所贪求(即断除了渴爱)。
202.Tuvaṭaṃ gantvāti sīghaṃ gantvā. Piṇḍatthaṃ apihāgidhanti piṇḍapātaṃ paṭicca apihaṃ apagatapihaṃ agidhaṃ nittaṇhaṃ.
203「不左顾右盼」:即在殊胜的舍卫城中托钵乞食时,不四处张望、不东张西望。这是句子的连接。「犹如吉祥之居所」:指由于吉祥的相好与随形好所生的光辉,如同吉祥的居所,又像燃烧的城门那样辉煌。「夺日轮之辉」:指他的面轮犹如光芒四射的日轮一般照耀。
203.Alolakkhanti ito cito ca anolokayamānaṃ uttame sāvatthinagare piṇḍāya vicarantaṃ adakkhinti sambandho. Sirīnilayasaṅkāsanti siriyā lakkhaṇānubyañjanasobhāya nilayaṃ saṅkāsaṃ jalamānatoraṇasadisaṃ. Ravidittiharānananti vijjotamānasūriyamaṇḍalaṃ viya vijjotamānamukhamaṇḍalaṃ.
204「于邪道迷失者」:指陷入卑劣、有灾患之道的迷途者、行邪道者,他说:‘请成为我的皈依,成为我的庇护!’「乔达摩」是以姓氏称呼世尊。
204.Kupathe vippanaṭṭhassāti kucchitapathe sopaddavamagge mūḷhassa micchāpaṭipannassa me saraṇaṃ hohi patiṭṭhā hohi. Gotamāti bhagavantaṃ gottena ālapati.
218「在那里,白色的光芒不再闪耀」:指那些本具白光、熠熠生辉的晨星等,都不再闪烁、不再发光。其余文句文义显了。他如此开示了过去生的行迹后,当即就向世尊请求出家。当被问及‘你的衣钵是否具足’时,他答言:‘尚未具足’。于是导师便对他说:‘既如此,你且去寻得衣钵吧’,言毕即离去。据说,在他修习沙门法的两万年中,曾言:‘比丘只要自己获得了生活资具,便不必看他人脸色,理应独自受用’,因此他不曾接受过任何一位比丘的钵或衣。世尊知‘他的衣钵不可能由神通化现’,便未以‘来,比丘’的方式度他出家。他在寻衣觅钵之时,于垃圾堆中翻拣碎布,一位宿世有怨的非人附在一头小母牛身上,击打他的左腿,夺去了他的性命。世尊乞食归来,办妥饭食之事后,与众多比丘一同外出,看见婆醯的遗体倒在垃圾堆中,便站在一家门旁,命人取来床板,并吩咐比丘们说:‘诸比丘,将这位婆醯·树皮衣者抬起,把他的遗体从城门运出,荼毗后收取遗骨,建一座塔。’
218.Na tattha sukkā jotantīti sukkapabhāsampannā jotamānaosadhitārakādayo na jotanti nappabhāsanti. Sesaṃ uttānatthameva. So evaṃ pubbacaritāpadānaṃ pakāsetvā tāvadeva ca bhagavantaṃ pabbajjaṃ yāci. ‘‘Paripuṇṇaṃ te pattacīvara’’nti ca puṭṭho ‘‘na paripuṇṇa’’nti āha. Atha naṃ satthā ‘‘tena hi pattacīvaraṃ pariyesāhī’’ti vatvā pakkāmi. So kira vīsativassasahassāni samaṇadhammaṃ karonto ‘‘bhikkhunā nāma attanā paccaye labhitvā aññaṃ anoloketvā sayameva paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti vatvā ekabhikkhussāpi pattena vā cīvarena vā saṅgahaṃ nākāsi, ‘‘na tenassa iddhimayaṃ pattacīvaraṃ uppajjissatī’’ti ñatvā bhagavā ehibhikkhubhāvena pabbajjaṃ nādāsi. Tampi pattacīvaraṃ pariyesamānameva saṅkāraṭṭhānato coḷakkhaṇḍāni saṃkaḍḍhentaṃ pubbaveriko amanusso ekissā taruṇavacchāya gāviyā sarīre adhimuccitvā vāmaūrumhi paharitvā jīvitakkhayaṃ pāpesi. Satthā piṇḍāya caritvā katabhattakicco sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ nikkhamanto bāhiyassa sarīraṃ saṅkāraṭṭhāne patitaṃ disvā ‘‘gaṇhatha, bhikkhave, etaṃ bāhiyaṃ dārucīriyanti ekasmiṃ gehadvāre ṭhatvā mañcakaṃ āharāpetvā imaṃ sarīraṃ nagaradvārato nīharitvā jhāpetvā dhātuyo gahetvā thūpaṃ karothā’’ti bhikkhū āṇāpesi.
那些比丘在通衢大道上起塔之后,便前往世尊处,禀告了所办之事。于是,僧团中生起了议论:‘如来令比丘僧团办理遗体火化、收取遗骨并为建塔等事宜,他究竟证得了何种道果?他算是沙弥,还是比丘?’世尊便以此因缘开示:‘诸比丘,婆醯·达如吉利耶已安住于阿拉汉果。’继而再为说法。在阐明了他般涅槃的详情后,便将他安立为最上弟子:‘诸比丘,我这些比丘弟子中,最快通达胜知者,即是这位婆醯·达如吉利耶。’
Te bhikkhū dhātuṃ mahāpathe thūpaṃ kāretvā satthāraṃ upasaṅkamitvā attano katakammaṃ ārocesuṃ. Tato saṅghamajjhe kathā udapādi – ‘‘tathāgato bhikkhusaṅghena sarīrajhāpanakiccaṃ kāresi, dhātuyo ca gāhāpetvā cetiyaṃ kārāpesi, kataramaggo nu kho tena samadhigato, sāmaṇero nu kho so, bhikkhu nu kho’’ti. Satthā taṃ aṭṭhuppattiṃ katvā ‘‘patiṭṭhito, bhikkhave, bāhiyo dārucīriyo arahatto’’ti upari dhammadesanaṃ vaḍḍheti. Tassa parinibbutabhāvañca ācikkhitvā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ khippābhiññānaṃ yadidaṃ bāhiyo dārucīriyo’’ti (a. ni. 1.209, 216) etadagge ṭhapesi.
于是,诸比丘问世尊:‘尊者,您说“婆醯·达如吉利耶已证阿拉汉果”,他是何时证得阿拉汉果的呢?’‘诸比丘,是在听闻我说法之时。’‘尊者,那您又是何时为他说法的呢?’‘是我在行乞食时,立于巷中之时。’‘尊者,您在巷中立时所说的法极为简要,他如何能凭此微少开示便生起如此殊胜的证悟呢?’于是世尊对诸比丘说:‘诸比丘,莫以“多”或“少”来思量我所说之法。纵使有千百首偈颂聚集一处,若皆是毫无义利的词句,那亦是不善;反之,哪怕仅有一句基于义理的偈颂,那也是善的。’世尊说毕此理,为作连系而说法时,便诵出了这首偈颂——
Atha naṃ bhikkhū pucchiṃsu – ‘‘tumhe, bhante, ‘bāhiyo dārucīriyo arahattaṃ patto’ti vadetha, kadā so arahattaṃ patto’’ti? ‘‘Mama dhammaṃ sutakāle, bhikkhave’’ti. ‘‘Kadā panassa, bhante, tumhehi dhammo kathito’’ti? ‘‘Bhikkhāya carantena antaravīthiyaṃ ṭhitenā’’ti. ‘‘Appamattako, bhante, tumhehi antaravīthiyaṃ ṭhatvā kathitadhammo; kathaṃ so tāvattakena visesaṃ nibbattesī’’ti? Atha ne satthā, ‘‘bhikkhave, mama dhammaṃ ‘appaṃ’ vā ‘bahuṃ vā’ti mā cintayittha. Anekānipi hi anatthapadasaṃhitāni gāthāsahassāni na seyyo, atthanissitaṃ pana ekampi gāthāpadaṃ seyyo’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –
纵有千首偈颂,若由无义之词组成,
一句偈颂更胜,听闻之后心得寂静。(《法句经》101)
‘‘Sahassamapi ce gāthā, anatthapadasaṃhitā; Ekaṃ gāthāpadaṃ seyyo, yaṃ sutvā upasammatī’’ti. (dha. pa. 101) –
说法结束时,八万四千有情得法现观。
Desanāpariyosāne caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosīti.
第七 摩诃俱絺罗长老譬喻注疏
7. Mahākoṭṭhikattheraapadānavaṇṇanā
第七篇譬喻中,以‘名为莲花上之胜者’等起始的,是尊者摩诃俱絺罗长老的譬喻。其缘起为何?这位尊者在过去诸佛所亦曾广修善行,于各趣生命中不断累积导向出离的福业。在莲花上佛出世之时,他生于汉舍卫城一大富豪家。及至成年,父母亡故后,他继承家业,过在家生活。一日,莲花上佛为众说法,他见汉舍卫城居民手持香花等,朝着佛、法、僧所皈依的方向去。见已,便与众人同往拜见世尊。当他见到世尊评定某位比丘为无碍解第一时,心中思惟:‘此比丘于此教法为无碍解者之首。我何不于未来某佛的教法中,也如这位比丘一般,成为无碍解第一?’于是,待世尊说法毕、大众散会后,他即前去世尊处,邀请道:‘尊者,明日请至我家受食供养。’世尊默然应许。他顶礼世尊、右绕后,回到自己住处,彻夜以香花等庄严佛陀与比丘僧众的座位,备办种种嚼食啖食。那夜过后,在自己的
Sattamāpadāne padumuttaro nāma jinotiādikaṃ āyasmato mahākoṭṭhikattherassa apadānaṃ. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare mahābhogakule nibbattitvā viññutaṃ patto mātāpitūnaṃ accayena kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā gharāvāsaṃ vasanto ekadivasaṃ padumuttarassa bhagavato dhammadesanākāle haṃsavatīnagaravāsino gandhamālādihatthe yena buddho yena dhammo yena saṅgho, tanninne tappoṇe tappabbhāre gacchante disvā tehi saddhiṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā, satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ paṭisambhidāppattānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā ‘‘ayaṃ imasmiṃ sāsane paṭisambhidāppattānaṃ aggo, yaṃnūnāhampi ekassa buddhassa sāsane ayaṃ viya paṭisambhidāppattānaṃ aggo bhaveyya’’nti cintetvā satthu desanāpariyosāne vuṭṭhitāya parisāya bhagavantaṃ upasaṅkamitvā, ‘‘bhante, sve mayhaṃ gehe bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti nimantesi. Satthā adhivāsesi. So bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā sakanivesanaṃ gantvā sabbarattiṃ buddhassa ca bhikkhusaṅghassa ca nisajjaṭṭhānaṃ gandhamālādīhi alaṅkaritvā khādanīyabhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā tassā rattiyā accayena sakanivesane bhikkhusatasahassaparivāraṃ satthāraṃ vividhayāgukhajjakaparivāraṃ sasūpabyañjanaṃ gandhasālibhojanaṃ bhojāpetvā bhattakiccapariyosāne cintesi – ‘‘mahantaṃ kho ahaṃ ṭhānantaraṃ patthemi, na pana yuttaṃ mayā ekadivasameva dānaṃ datvā taṃ ṭhānantaraṃ patthetuṃ, anupaṭipāṭiyā sattāhaṃ dānaṃ datvā patthessāmī’’ti. So teneva niyāmena sattāhaṃ mahādānaṃ datvā bhattakiccapariyosāne dussakoṭṭhāgāraṃ vivarāpetvā uttamaṃ ticīvarappahonakaṃ sukhumavatthaṃ buddhassa pādamūle ṭhapetvā bhikkhusatasahassassa ca ticīvaraṃ datvā tathāgataṃ upasaṅkamitvā, ‘‘bhante, yo so bhikkhu tumhehi ito sattame divasamatthake paṭisambhidāppattānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapito, ahampi so bhikkhu viya anāgate uppajjanakassa buddhassa sāsane pabbajitvā paṭisambhidāppattānaṃ aggo bhaveyya’’nti satthu pādamūle nipajjitvā patthanaṃ akāsi. Satthā tassa samijjhanabhāvaṃ ñatvā ‘‘anāgate ito kappasatasahassamatthake gotamo nāma buddho loke uppajjissati, tassa sāsane tava patthanā samijjhissatī’’ti byākāsi. So tattha yāvatāyukaṃ puññāni katvā tato cuto devasampattiṃ anubhavitvā aparāparaṃ devamanussesu paribbhami.
如是,他在天与人中流转,于各趣生命积集福智二资粮。于此佛陀出世之时,他投生于舍卫城一婆罗门巨富家,众人为他取名‘拘絺罗’。为何不以母系或祖父、曾祖等长辈之名,而取此名?当知他智慧卓绝,精通吠陀支中的音韵学、韵律学,乃至包括词汇与规则书的文法学、字源析论等一切语法典籍;又因他口才犀利,恒以斥责、破斥、刺击来对值遇之人,如此游历诸方,故人们依此行相而为其取名。及至长大,他学通三吠陀,明达婆罗门技艺。一日,往诣世尊前,听法生信,遂出家受具足戒。自受具时起,即修习观禅,最终具足无碍解证阿罗汉果,于种种无碍解得自在。他无惧地至大长老们前问难,亦至十力者世尊前,特就无碍解而询。如是,由过去之加行及今世之熟练,此长老遂为无碍解者中第一。于是,世尊凭《大吠陀罗经》之因缘,将他安置于无碍解者的
Evaṃ so devamanussesu saṃsaranto tattha tattha bhave puññañāṇasambhāre sambharanto imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇamahāsālakule nibbatti, koṭṭhikotissa nāmaṃ akaṃsu. Kasmā mātuyā vā ayyakapayyakādīnaṃ vā nāmaṃ aggahetvā evaṃ nāmaṃ kariṃsūti ce? Attano paññavantatāya vedaṅgesu satakkaparatakkesu sanighaṇḍukeṭubhesu sākkharappabhedesu sakalabyākaraṇesu ca chekabhāvena ca diṭṭhadiṭṭhe jane mukhasattīhi koṭṭhento pakkoṭṭhento vitudanto vicaratīti anvatthanāmaṃ kariṃsūti veditabbaṃ. So vayappatto tayo vede uggahetvā brāhmaṇasippe nipphattiṃ patto ekadivasaṃ satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvā upasampannakālato paṭṭhāya vipassanāya kammaṃ karonto saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā paṭisambhidāsu ciṇṇavasī hutvā abhīto mahāthere upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchantopi dasabalaṃ upasaṅkamitvā paṭisambhidāsuyeva pañhaṃ pucchi. Evamayaṃ thero tattha katādhikāratāya tattha ciṇṇavasībhāvena ca paṭisambhidāppattānaṃ aggo jāto. Atha naṃ satthā mahāvedallasuttaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā paṭisambhidāppattānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi, ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisambhidāppattānaṃ yadidaṃ mahākoṭṭhiko’’ti (a. ni. 1.209, 218).
221221. 其后,他感受解脱之乐,心生喜悦,为宣说自己过去所行之本事,而说出‘名为莲花上之胜者……’等诸偈。这些一切,依前已说之义,其意显明。
221. So aparena samayena vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedento somanassajāto attano pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttaro nāma jinotiādimāha. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva.
在“如是,尊者摩诃拘絺罗”一句中,“如是”是表示指示的小品词。“尊者”是表示恭敬的称呼,正如“尊者大目犍连”这一称呼。
Itthaṃsudamāyasmā mahākoṭṭhikoti ettha sudanti nidassane nipāto. Āyasmāti gāravādhivacanaṃ, yathā taṃ āyasmā mahāmoggallānoti.
第八 优楼频螺迦叶长老譬喻注疏
8. Uruvelakassapattheraapadānavaṇṇanā
第八篇譬喻,以“名为莲花上佛的胜者”等开头,是尊者优楼频螺迦叶长老的譬喻。他亦曾于过去诸佛所修习加行,于每一生处累积导向涅槃的亲依止福德。于莲花上世尊之时,他生于良家,及至成年,于佛前闻法,见世尊立一比丘为大随从众之首,期望自身亦得此位,便作大布施并发愿。世尊见其无障碍,即授记云:“未来于乔达摩佛之教法中,汝将成为大随从众第一人。”彼于彼处尽一生修集福德,命终后辗转于天界人间,于今九十二劫前,转生为弗沙世尊的同母异父之弟,另有二弟。三人齐请以佛为上首之比丘僧团,行最殊胜供养,尽一生培福,此后轮回天人之间,于我等世尊将出之前,复于波罗奈城婆罗门家转生为三兄弟,依其种姓皆名“迦叶”。及长,皆学三吠陀。长兄有五百青年随从,中兄三百,幼弟二百。他们观己经典之精髓,唯见现法利益,遂发心出家。其中,长兄携随从等往优楼频螺,出家修仙人道,遂称优楼频螺迦叶;中兄于恒河湾出家,称
Aṭṭhamāpadāne padumuttaro nāma jinotiādikaṃ āyasmato uruvelakassapattherassa apadānaṃ. Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayāni puññāni upacinanto padumuttarassa bhagavato kāle kulagehe nibbatto vayappatto satthu santike dhammaṃ sutvā satthāraṃ ekaṃ bhikkhuṃ mahāparivārānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā sayampi taṃ ṭhānantaraṃ patthento mahādānaṃ datvā paṇidhānaṃ akāsi. Bhagavā cassa anantarāyataṃ disvā ‘‘anāgate gotamabuddhassa sāsane mahāparivārānaṃ aggo bhavissatī’’ti byākāsi. So tattha yāvatāyukaṃ puññāni katvā tato cavitvā devamanussesu saṃsaranto ito dvenavutikappamatthake phussassa bhagavato vemātikakaniṭṭhabhātā hutvā nibbatto, aññepissa dve kaniṭṭhabhātaro ahesuṃ. Te tayo buddhappamukhabhikkhusaṅghaṃ nimantetvā paramāya pūjāya pūjetvā yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsaranto amhākaṃ bhagavato uppattito puretarameva bārāṇasiyaṃ brāhmaṇakule tayo bhātaro hutvā nibbattā gottavasena tayopi kassapāti evaṃ nāmakā ahesuṃ. Te tayo vayappattā tayo vede uggaṇhiṃsu. Tesaṃ jeṭṭhabhātikassa pañcamāṇavakasatāni parivārā, majjhimassa tīṇi, kaniṭṭhassa dve, te attano ganthesu sāraṃ olokentā diṭṭhadhammikameva atthaṃ disvā pabbajjaṃ rocesuṃ. Tesu jeṭṭhabhātā attano parivārena saddhiṃ uruvelaṃ gantvā isipabbajjaṃ pabbajitvā uruvelakassapo nāma jāto, majjhimo gaṅgānadīvaṅke pabbajito nadīkassapo nāma jāto, kaniṭṭho gayāsīse pabbajito gayākassapo nāma jāto. Evaṃ tesu isipabbajjaṃ pabbajitvā tattha tattha vasantesu bahūnaṃ divasānaṃ accayena amhākaṃ bodhisatto mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā paṭividdhasabbaññutaññāṇo anukkamena dhammacakkaṃ pavattetvā pañcavaggiyatthere arahatte patiṭṭhāpetvā yasakulaputtappamukhe pañcapaññāsajane sahāyake vinetvā saṭṭhi arahante ‘‘caratha, bhikkhave, cārika’’nti (mahāva. 32) vissajjetvā tiṃsabhaddavaggiye vinetvā uruvelakassapassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā vasanatthāya agyāgāraṃ pavisitvā tattha gatanāgadamanādīhi aḍḍhuḍḍhasahassehi pāṭihāriyehi uruvelakassapaṃ saparivāraṃ vinetvā pabbājesi. Tassa pabbajjāvidhānañca iddhipāṭihāriyakaraṇañca sabbaṃ nadīkassapassa apadānaṭṭhakathāyaṃ āvi bhavissati. Tassa pabbajitabhāvaṃ sutvā itarepi dve bhātaro saparisā āgantvā satthu santike pabbajiṃsu. Sabbeva te iddhimayapattacīvaradharā ehibhikkhukā ahesuṃ. Satthā taṃ samaṇasahassaṃ ādāya gayāsīsaṃ gantvā piṭṭhipāsāṇe nisinno ādittapariyāyadesanāya (mahāva. 54) te sabbe arahatte patiṭṭhāpesi.
251251. 他这样证得阿罗汉果后,心中充满喜悦,便宣说自己过去所行的事迹,说了‘名为莲花上佛的胜者’等偈颂。这里只解释含义不明显的词句。
251. So evaṃ arahattaṃ patvā somanassajāto attano pubbacaritāpadānaṃ pakāsento padumuttaro nāma jinotiādimāha. Anuttānapadameva vaṇṇayissāma.
268“他摧毁一切黑暗”:那位弗沙世尊摧毁了贪嗔痴等烦恼的黑暗。“解开大结”:指由渴爱、慢等一千五百种烦恼聚合而成的极其杂乱的大结,被他解开、破除、撕裂。“使含天神之众”:为使包含天界在内的一切世间众生得到饱足、喜悦与满足,降下甘露之雨——也就是大涅槃之雨流,令其倾泻。应如此连贯理解文意。
268.Soca sabbaṃ tamaṃ hantvāti so phusso bhagavā rāgadosamohādikilesandhakāraṃ viddhaṃsetvā. Vijaṭetvā mahājaṭanti taṇhāmānādīhi diyaḍḍhasahassehi kilesagaṇehi mahābyākulaṃ jaṭaṃ vijaṭetvā padāletvā phāletvāti attho. Sadevakaṃ devalokasahitaṃ sakalaṃ lokasannivāsaṃtappayanto santappayanto pīṇento amataṃ vuṭṭhiṃ mahānibbānavuṭṭhidhāraṃ vassate paggharāpetīti yojanā.
269“其时,在波罗奈”:就如同‘bārasa manussā’等词的解释,‘bārasa’意为十二的聚积。过去,雪山的仙人以及被称为独觉的仙人们,从香醉山腾空而来,在此下降、进入,因此名为波罗奈;或者,这是无数百千位正自觉者为转法轮而降下的地方,这座城的名称在语法性上发生了颠倒,采用了阴性词形,故称波罗奈。在帝须波罗奈城。
269.Tadā hi bārāṇasiyanti ‘‘bārasa manussā’’tiādīsu viya bārasa dvādasarāsī hutvā purā, himavantato isayo ca paccekamunisaṅkhātā isayo ca gandhamādanato ākāsenāgantvā ettha gacchanti otaranti pavisantīti bārāṇasī, atha vā sammāsambuddhasaṅkhātānaṃ anekasatasahassānaṃ dhammacakkapavattanatthāya otaraṭṭhānaṃ nagaraṃ liṅgavipallāsaṃ katvā itthiliṅgavasena bārāṇasīti vuccati, tissaṃ bārāṇasiyaṃ.
273“弃置刀杖于边地”:指已将刀杖丢弃、放下武器的边鄙之地,使之不再受扰害后。“后来又复来此城”:意思是后来他又来到此城,到达这里。其余文句容易理解。
273.Nikkhittasatthaṃpaccantanti chaḍḍitasatthaṃ pātitaāvudhaṃ paccantajanapadaṃ nibbisevanaṃ katvā punarupaccatanti punarapi taṃ nagaraṃ upecca upagamma sampattāti attho. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
第九 罗陀长老譬喻注疏
9. Rādhattheraapadānavaṇṇanā
296第九篇譬喻,以“名为莲花上佛的胜者”等偈颂起始,是尊者罗陀长老的譬喻。全篇内容,依文句及正理思择,智者皆易明了。所区别的,仅是所修福德的不同而已。
296. Navamāpadāne padumuttaro nāma jinotiādikaṃ āyasmato rādhattherassa apadānaṃ. Taṃ sabbaṃ pāṭhānusārena nayānucintanena viññūhi suviññeyyameva. Kevalaṃ puññanānattamevāti.