在《小部》(Khuddakanikāye) 中
Khuddakanikāye
《自说经》的注疏 (Udāna-aṭṭhakathā)
Udāna-aṭṭhakathā
著作序论 (Ganthārambhakathā)
Ganthārambhakathā
具大悲的依怙主,渡越所知大海而至彼岸者;
我礼敬那微细甚深、具足种种方法的开示。
具足戒等诸功德,安住道果之僧伽;
我礼敬彼圣僧伽,彼为无上之福田。
如是礼敬三宝所生之福德,
愿我藉此威力,于一切处消弭一切障碍。
这些法,是那谋求利益者以种种因缘而宣说的;
即是大仙以清净行迹所感发的优陀那。
结集者们将此一切总摄一处,作了集录;
这部由法结集者所结集、名为《优陀那》的经典,
它彰显了胜利者对法的悚惧与喜悦。
其义理须以甚深智慧方可深入通达;
这部义注虽由我来撰写,实属极为困难,
因为导师的教法是依靠注释而得以住持的,
过往如狮子般的先师之决断,确然长存。
因此,我依止于它,深入五部尼柯耶,
以尼柯耶为依归,循古注疏之道;
抉择义理,极清净、不混杂、甚为精细;
不违大寺住众的教说。
Mahākāruṇikaṃ nāthaṃ, ñeyyasāgarapāraguṃ; Vande nipuṇagambhīra-vicitranayadesanaṃ. Vijjācaraṇasampannā, yena nīyanti lokato; Vande tamuttamaṃ dhammaṃ, sammāsambuddhapūjitaṃ. Sīlādiguṇasampanno, ṭhito maggaphalesu yo; Vande ariyasaṅghaṃ taṃ, puññakkhettaṃ anuttaraṃ. Vandanājanitaṃ puññaṃ, iti yaṃ ratanattaye; Hatantarāyo sabbattha, hutvāhaṃ tassa tejasā. Tena tena nidānena, desitāni hitesinā; Yāni suddhāpadānena, udānāni mahesinā. Tāni sabbāni ekajjhaṃ, āropentehi saṅgahaṃ; Udānaṃ nāma saṅgītaṃ, dhammasaṅgāhakehi yaṃ. Jinassa dhammasaṃvega-pāmojjaparidīpanaṃ; Somanassasamuṭṭhāna-gāthāhi paṭimaṇḍitaṃ. Tassa gambhīrañāṇehi, ogāhetabbabhāvato; Kiñcāpi dukkarā kātuṃ, atthasaṃvaṇṇanā mayā. Sahasaṃvaṇṇanaṃ yasmā, dharate satthusāsanaṃ; Pubbācariyasīhānaṃ, tiṭṭhateva vinicchayo. Tasmā taṃ avalambitvā, ogāhetvāna pañcapi; Nikāye upanissāya, porāṇaṭṭhakathānayaṃ. Suvisuddhaṃ asaṃkiṇṇaṃ, nipuṇatthavinicchayaṃ; Mahāvihāravāsīnaṃ, samayaṃ avilomayaṃ. Punappunāgataṃ atthaṃ, vajjayitvāna sādhukaṃ; Yathābalaṃ karissāmi, udānassatthavaṇṇanaṃ. Iti ākaṅkhamānassa, saddhammassa ciraṭṭhitiṃ; Vibhajantassa tassatthaṃ, sādhu gaṇhantu sādhavoti.
此中,“优陀那”以何义名为优陀那?以“宣泄”(udānana)之义。何等为优陀那?即由喜悦冲动所引发的言说表达。如同须计量的油等物,容器无法容纳便溢出,这称为“溢出”;又如同水不能为池塘所容,漫溢奔流,这称为“洪流”。同样地,由喜悦冲动所激起的寻,内心无法容纳而高涨,于内停驻不住,便经由语言之门流露出来,成为不待听众的特出言辞,这便称为优陀那。此外,由对法的悚惧亦会出现此种情形。
Tattha udānanti kenaṭṭhena udānaṃ? Udānanaṭṭhena. Kimidaṃ udānaṃ nāma? Pītivegasamuṭṭhāpito udāhāro. Yathā hi yaṃ telādi minitabbavatthu mānaṃ gahetuṃ na sakkoti, vissanditvā gacchati, taṃ ‘‘avaseko’’ti vuccati. Yañca jalaṃ taḷākaṃ gahetuṃ na sakkoti, ajjhottharitvā gacchati, taṃ ‘‘ogho’’ti vuccati. Evameva yaṃ pītivegasamuṭṭhāpitaṃ vitakkavipphāraṃ antohadayaṃ sandhāretuṃ na sakkoti, so adhiko hutvā anto asaṇṭhahitvā bahi vacīdvārena nikkhanto paṭiggāhakanirapekkho udāhāraviseso ‘‘udāna’’nti vuccati. Dhammasaṃvegavasenapi ayamākāro labbhateva.
这部《优陀那》中,有些处是以偈颂形式,有些处是以长行形式流传。而注释书中所说的优陀那相——“与喜与智所成的偈颂相应”,乃是就多数情形而言。因为优陀那大多以偈颂宣说,并由喜与悦所引发。然而,其他情形亦可见于如下经文,如:“诸比丘,有彼处……”(《优陀那》71)、“凡以杖伤害求乐之众生”(《法句》131)、“若你们害怕苦,若苦为你们所不喜”(《优陀那》44;《导论》91)等。
Tayidaṃ katthaci gāthābandhavasena katthaci vākyavasena pavattaṃ. Yaṃ pana aṭṭhakathāsu ‘‘somanassañāṇamayikagāthāpaṭisaṃyuttā’’ti udānalakkhaṇaṃ vuttaṃ, taṃ yebhuyyavasena vuttaṃ. Yebhuyyena hi udānaṃ gāthābandhavasena bhāsitaṃ pītisomanassasamuṭṭhāpitañca. Itarampi pana ‘‘atthi, bhikkhave, tadāyatanaṃ, yattha neva pathavī na āpo’’tiādīsu (udā. 71) ‘‘sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena vihiṃsatī’’ti (dha. pa. 131), ‘‘sace bhāyatha dukkhassa, sace vo dukkhamappiya’’nti evamādīsu (udā. 44; netti. 91) ca labbhati.
如是,此《优陀那》有三种:一切知佛陀所说、独觉佛所说、声闻所说。其中,独觉佛所说者,即如《犀角经》中所云:“于一切众生舍杖,不害其中任一”等语。声闻所说者亦有——
Evaṃ tayidaṃ sabbaññubuddhabhāsitaṃ, paccekabuddhabhāsitaṃ, sāvakabhāsitanti tividhaṃ hoti. Tattha paccekabuddhabhāsitaṃ – ‘‘sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, aviheṭhayaṃ aññatarampi tesa’’ntiādinā (su. ni. 35; cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 121) khaggavisāṇasutte āgatameva. Sāvakabhāsitānipi –
我已断尽一切贪欲,已灭除一切嗔恚;
我已摧破一切愚痴,我已清凉,证入涅槃。
‘‘Sabbo rāgo pahīno me, sabbo doso samūhato; Sabbo me vihato moho, sītibhūtosmi nibbuto’’ti. (theragā. 79) –
在《长老偈》中,以如上偈颂为开篇:
Ādinā theragāthāsu –
“我以身防护,以语,亦以心;
连根拔除了渴爱,我清凉,证入般涅槃。”(《长老尼偈》15)
‘‘Kāyena saṃvutā āsiṃ, vācāya uda cetasā; Samūlaṃ taṇhamabbuyha, sītibhūtāsmi nibbutā’’ti. (therīgā. 15) –
以上述偈颂等为首,亦见于《长老尼偈》中。然而,这些长老与长老尼之语并非仅仅是自说,实则皆为狮子吼。有些自说——诸如诸天中帝释等所说“啊,布施!最上之布施!于迦叶善安立”等(《自说》27),以及人间园杖婆罗门等所说“礼敬彼世尊”等(《增支部》2.38)——虽亦曾被收入三次结集,却非此处所指。此处所要注释的,乃是那些由正自觉者亲自证悟后所说、成为胜者之语的自说,即世尊将教法分为九分而教导时称为“自说”者;法结集者们将其结集为《自说》。此处所取正是这些。
Ādinā therīgāthāsu ca āgatāni. Tāni pana tesaṃ therānaṃ therīnañca na kevalaṃ udānāni eva, atha kho sīhanādāpi honti. Sakkādīhi devehi bhāsitāni ‘‘aho dānaṃ paramadānaṃ, kassape suppatiṭṭhita’’ntiādīni (udā. 27), ārāmadaṇḍabrāhmaṇādīhi manussehi ca bhāsitāni ‘‘namo tassa bhagavato’’tiādīni (a. ni. 2.38) tisso saṅgītiyo ārūḷhāni udānāni santi eva, na tāni idha adhippetāni. Yāni pana sammāsambuddhena sāmaṃ āhacca bhāsitāni jinavacanabhūtāni, yāni sandhāya bhagavatā pariyattidhammaṃ navadhā vibhajitvā uddisantena udānanti vuttāni, tāneva dhammasaṅgāhakehi ‘‘udāna’’nti saṅgītanti tadevettha saṃvaṇṇetabbabhāvena gahitaṃ.
此外,由“经多生轮回”等偈颂所显明的,是世尊于菩提树下以自说方式宣说、为无数百千正自觉者所不弃的自说偈颂。这些偈颂后因世尊对法藏者(阿难)的教导,被法结集者们收入《法句》,而非《自说》集。另外,世尊所说“确实彻知了,憍陈如尊者!确实彻知了,憍陈如尊者!”这句自说,音声遍满一万世界,令天、人得以听闻,此乃《转法轮经》说法终了时,因憍陈如尊者在声闻中最先证得世尊自所证悟法的一部分——即如所教导的圣道——省察自身精勤所得果报而发出;恰如“比丘们确实于某时令我满足”等语(《中部》1.225),是由喜悦与欢喜产生的纯粹感叹;又如“当诸法显现时”等语(《大品》1-3;《自说》1-3),并不宣说流转或还灭。因此,应知这些并未被法结集者们收入《自说》之中。
Yā pana ‘‘anekajātisaṃsāra’’ntiādigāthāya dīpitā bhagavatā bodhimūle udānavasena pavattitā anekasatasahassānaṃ sammāsambuddhānaṃ avijahitaudānagāthā ca, etā aparabhāge pana dhammabhaṇḍāgārikassa bhagavatā desitattā dhammasaṅgāhakehi udānapāḷiyaṃ saṅgahaṃ anāropetvā dhammapade saṅgītā. Yañca ‘‘aññāsi vata, bho koṇḍañño, aññāsi vata, bho koṇḍañño’’ti (mahāva. 17; saṃ. ni. 5.1081; paṭi. ma. 2.30) udānavacanaṃ dasasahassilokadhātuyā devamanussānaṃ pavedanasamatthanigghosavipphāraṃ bhagavatā bhāsitaṃ, tadapi dhammacakkappavattanasuttantadesanāpariyosāne attanā adhigatadhammekadesassa yathādesitassa ariyamaggassa sāvakesu sabbapaṭhamaṃ therena adhigatattā attano parissamassa saphalabhāvapaccavekkhaṇahetukaṃ paṭhamabodhiyaṃ sabbesaṃ eva bhikkhūnaṃ sammāpaṭipattipaccavekkhaṇahetukaṃ ‘‘ārādhayiṃsu vata maṃ bhikkhū ekaṃ samaya’’ntiādivacanaṃ (ma. ni. 1.225) viya pītisomanassajanitaṃ udāhāramattaṃ, ‘‘yadā have pātubhavanti dhammā’’tiādivacanaṃ (mahāva. 1-3; udā. 1-3) viya pavattiyā nivattiyā vā na pakāsananti, na dhammasaṅgāhakehi udānapāḷiyaṃ saṅgītanti daṭṭhabbaṃ.
这部《自说》,于三藏——律藏、经藏、阿毗达摩藏——中,属经藏所摄;于五部——长部、中部、相应部、增支部、小部——中,属小部所摄;于九分教——契经、应颂、记别、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、方广——中,属自说所摄。
Taṃ panetaṃ udānaṃ vinayapiṭakaṃ, suttantapiṭakaṃ, abhidhammapiṭakanti tīsu piṭakesu suttantapiṭakapariyāpannaṃ, dīghanikāyo, majjhimanikāyo, saṃyuttanikāyo, aṅguttaranikāyo, khuddakanikāyoti pañcasu nikāyesu khuddakanikāyapariyāpannaṃ, suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthā, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallanti navasu sāsanaṅgesu udānasaṅgahaṃ.
我从佛陀处领受了八十二法蕴,从比丘处领受了两千法蕴。
‘‘Dvāsīti buddhato gaṇhiṃ, dve sahassāni bhikkhuto; Caturāsīti sahassāni, ye me dhammā pavattino’’ti. (theragā. 1027) –
如此,这位法藏守护者宣称,在八万四千法蕴中,他收摄其中一部分法蕴为这部《优陀那》。此书分品而言,共八品:菩提品、目支邻陀品、难陀品、弥醯品、首那品、生盲品、小品、巴吒厘村品。按经计算,收有八十经。按偈颂计算,收有九十五首优陀那偈颂。按诵分计算,约有八个半诵分。按连结方式而言:《菩提经》中有一种提问式连结;《苏波瓦萨经》中有提问式连结与相应式连结两种;其余诸经各有一种相应式连结,此处无意乐式连结。如是,合共收有八十一种连结。词数总计二万一千一百词;偈行数总计八千四百二十三个偈行;音节数总计六万七千三百八十二个音节。由此,而有如下之说:
Evaṃ dhammabhaṇḍāgārikena paṭiññātesu caturāsītiyā dhammakkhandhasahassesu katipayadhammakkhandhasaṅgahaṃ. Bodhivaggo, mucalindavaggo, nandavaggo, meghiyavaggo, soṇavaggo, jaccandhavaggo, cūḷavaggo, pāṭaligāmiyavaggoti vaggato aṭṭhavaggaṃ; suttato asītisuttasaṅgahaṃ, gāthāto pañcanavutiudānagāthāsaṅgahaṃ. Bhāṇavārato aḍḍhūnanavamattā bhāṇavārā. Anusandhito bodhisutte pucchānusandhivasena ekānusandhi, suppavāsāsutte pucchānusandhiyathānusandhivasena dve anusandhī, sesesu yathānusandhivasena ekekova anusandhi, ajjhāsayānusandhi panettha natthi. Evaṃ sabbathāpi ekāsītianusandhisaṅgahaṃ. Padato satādhikāni ekavīsa padasahassāni, gāthāpādato tevīsati catussatādhikāni aṭṭha sahassāni , akkharato sattasahassādhikāni saṭṭhi sahassāni tīṇi ca satāni dvāsīti ca akkharāni. Tenetaṃ vuccati –
此处所集之经确为八十,品则略作八品;
《优陀那》所开示的偈颂,共九十五首。
‘‘Asīti eva suttantā, vaggā aṭṭha samāsato; Gāthā ca pañcanavuti, udānassa pakāsitā. ‘‘Aḍḍhūnanavamattā ca, bhāṇavārā pamāṇato; Ekādhikā tathāsīti, udānassānusandhiyo. ‘‘Ekavīsasahassāni, satañceva vicakkhaṇo; Padānetānudānassa, gaṇitāni viniddise’’.
若按偈颂的行数来计,则——
Gāthāpādato pana –
“八千又四百,”
此即《优陀那》之偈行,又说为二十三。
‘‘Aṭṭhasahassamattāni, cattāreva satāni ca; Pādānetānudānassa, tevīsati ca niddise. ‘‘Akkharānaṃ sahassāni, saṭṭhi satta satāni ca; Tīṇi dvāsīti ca tathā, udānassa paveditā’’ti.
在这部《自说》的八品中,以〈菩提品〉为首;在诸经中,以《菩提经》为第一。此《菩提经》以“如是我闻”等为开端,乃是具寿阿难在第一次大结集时所讲述的缘起序分。而这第一次大结集,早已载入《律藏》(《小品》437)的传承体系中。又,为阐明缘起善巧而应在此叙述的论法途径,已于《吉祥悦美》——即《长部》的注释书(《长部》义注·缘起声明)中解说过,故此处当依彼所述而了知。
Tassa aṭṭhasu vaggesu bodhivaggo ādi, suttesu paṭhamaṃ bodhisuttaṃ, tassāpi evaṃ me sutantiādikaṃ āyasmatā ānandena paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttanidānamādi. Sā panāyaṃ paṭhamamahāsaṅgīti vinayapiṭake (cūḷava. 437) tantimārūḷhā eva. Yo panettha nidānakosallatthaṃ vattabbo kathāmaggo sopi sumaṅgalavilāsiniyaṃ dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.nidānakathā) vutto evāti tattha vuttanayeneva veditabbo.