理趣生起的阐明显示巴利原文
Nayasamuṭṭhānavibhāvanā
79 以任何一种作为注释殊胜部分的说法资粮等资粮,将单一经句之义择取后分别解说,此作为注释殊胜部分的说法资粮等资粮即告圆满。由于应当被问“何为理趣生起”,故接着开始“其中何为理趣生起”等。而在注释书中则说:“如此依多种经与单一经显示了资粮考察之后,今为显示理趣考察,故开始‘其中何为理趣生起’等。”(《导论注》79)并未以“其中何为喜旋理趣”等开始,而开始“其中何为理趣生起”等,其理由已在注释书中说明。其中,“其中”是指于那些资粮等之中,以注释理趣所指示的义理趣;所问的是该义理趣的生起之基——“何为理趣生起”。显示巴利原文
79. Yena yena saṃvaṇṇanāvisesabhūtena desanāhārasampātādinā hārasampātena ekasuttappadesatthā niddhāretvā vibhattā, so saṃvaṇṇanāvisesabhūto desanāhārasampātādihārasampāto paripuṇṇo, ‘‘katamaṃ nayasamuṭṭhāna’’nti pucchitabbattā ‘‘tattha katamaṃ nayasamuṭṭhāna’’ntiādi āraddhaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana –‘‘evaṃ nānāsuttavasena, ekasuttavasena ca hāravicāraṃ dassetvā idāni nayavicāraṃ dassetuṃ ‘tattha katamaṃ nayasamuṭṭhāna’ntiādi āraddha’’nti (netti. aṭṭha. 79) vuttaṃ. ‘‘Tattha katamo nandiyāvaṭṭanayo’’tiādiṃ anārabhitvā ‘‘tattha katamaṃ nayasamuṭṭhāna’’ntiādiārambhane kāraṇaṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttameva. Tattha tatthāti tesu hārādīsu yo atthanayo saṃvaṇṇanānayena niddiṭṭho, tasseva atthanayassa samuṭṭhānaṃ bhūmiṃ pucchati ‘‘katamaṃ nayasamuṭṭhāna’’nti.
注释理趣虽已有所指示,但为令义理趣与注释理趣的差别更为明了,今当再作解说。以渴爱与无明,对属于杂染分的经义,透过结合四圣谛而具有引导作用的特注释分,以及以止与观,对属于清净分的经义,透过结合四圣谛而具有引导作用的特注释分,称为喜旋理趣。以贪等三不善根,对属于杂染分的经义,透过结合四圣谛而具有引导作用的特注释分,以及以无贪等三善根,对属于清净分的经义,透过结合四圣谛而具有引导作用的特注释分,称为三聚理趣。以净想等四种颠倒想,对全部杂染分的经义,透过结合四圣谛而具有引导作用的特注释分,以及以不净想等四种非颠倒、四念处或信根,对属于清净分的经义,透过结合四圣谛而具有引导作用的特注释分,称为狮子游戏理趣。以上所说的这些理趣,即名为注释理趣。问他们注释理趣的生起:‘何为理趣生起?’显示巴利原文
Kiñcāpi saṃvaṇṇanānayā niddiṭṭhā, tathāpi atthanayasaṃvaṇṇanānayānaṃ visesassa pākaṭaṃ kātuṃ puna kathayissāma. Taṇhāavijjāhi saṃkilesapakkhassa suttatthassa catusaccayojanamukhena nayanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso ceva samathavipassanāhi vodānapakkhassa suttatthassa catusaccayojanamukhena nayanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso ca nandiyāvaṭṭo nayo nāma. Tīhi akusalamūlehi lobhādīhi saṃkilesapakkhassa suttatthassa catusaccayojanamukhena nayanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso ceva tīhi kusalamūlehi alobhādīhi vodānapakkhassa suttatthassa catusaccayojanamukhena nayanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso ca tipukkhalo nayo nāma. Catūhi subhasaññādīhi vipallāsehi sakalasaṃkilesapakkhassa suttatthassa catusaccayojanamukhena nayanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso ceva catūhi asubhasaññādīhi avipallāsehi satipaṭṭhānehi, saddhindriyehi vā vodānapakkhassa suttatthassa catusaccayojanamukhena nayanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso ca sīhavikkīḷito nayo nāmāti vuttā nayā saṃvaṇṇanānayā nāma. Tesaṃ saṃvaṇṇanānayānaṃ samuṭṭhānaṃ pucchati ‘‘katamaṃ nayasamuṭṭhāna’’nti.
而所谓理趣,即是从多种经中择取出渴爱、无明等根本句,结合四圣谛,以理趣的方式随觉了悟的苦等义。因其能引导道智、令其到达,故称为‘理趣’,这就是义理趣。接着便问该义理趣的生起:‘何为理趣生起?’因此,透过结合四圣谛,以理趣的把握方式被引导、被追问,故为理趣。那是什么呢?也就是作为经义的苦等义。或者说,能引导道智、令其到达,故为理趣,所指的即是苦等义本身。因此说:‘随觉了悟的苦等义。因其能引导道智、令其到达,故称为理趣。’诸理趣依之而生起,故名为‘生起’。那又是什么呢?即是无明、渴爱等因,以及阐明此义的注释。因为苦等义的理趣,正是依于无明、渴爱等而生起。或者,依于无明、渴爱等而结合四圣谛,即名为生起。因此说:‘那又是什么呢?即是依于各各根本句而结合四圣谛。’当义如此被把握时,注释理趣也便一同被把握了。诸理趣的生起,即理趣生起,于彼理趣生起之中。显示巴利原文
Nayā pana nānāsuttato niddhāritehi taṇhāavijjādīhi mūlapadehi catusaccayojanāya nayato anubujjhiyamāno dukkhādiattho. So hi maggañāṇaṃ nayati sampāpetīti ‘‘nayo’’ti vutto, so atthanayo nāma. Tasseva atthanayassa samuṭṭhānaṃ pucchati ‘‘katamaṃ nayasamuṭṭhāna’’nti? Tasmā catusaccayojanāya nayaggāhato nīyati anupucchīyatīti nayo, ko so? Suttatthabhūto dukkhādiko attho. Nayati maggañāṇaṃ pāpetīti vā nayo, dukkhādiko atthova. Tenāha – ‘‘anubujjhiyamāno dukkhādiattho. So hi maggañāṇaṃ nayati sampāpetīti nayo’’ti (netti. aṭṭha. 79). Samuṭṭhahanti nayā etenāti samuṭṭhānaṃ, kiṃ taṃ? Avijjātaṇhādikāraṇaṃ, taṃdīpanā saṃvaṇṇanā ca. Avijjātaṇhādinā hi dukkhādiatthanayā sambhavanti. Atha vā avijjātaṇhādīhi catusaccayojanā samuṭṭhānaṃ nāma. Tena vuttaṃ – ‘‘kiṃ pana taṃ? Taṃtaṃmūlapadehi catusaccayojanā’’ti (netti. aṭṭha. 79). Evaṃ atthe gayhamāne sati saṃvaṇṇanānayāpi gahitā honti, nayānaṃ samuṭṭhānaṃ nayasamuṭṭhānaṃ, tasmiṃ nayasamuṭṭhāne.
因应被问及‘何为喜旋理趣生起’,为了首先显示喜旋理趣的生起,所以说了‘前际不被了知’等语。作为喜旋理趣生起之体的无明与渴爱,其前际不能被了知为‘于某位佛陀、世尊出世时生起,于某位转轮王出世时生起’,因本无边际,故如此结合而言。又因应被问及‘于无明与渴爱之中,何为盖,何为结’,所以说道:‘其中,无明是盖,渴爱是结。’‘其中’,即于彼无明与渴爱中。由于覆蔽过患,所以无明是盖;由于在诸有中结缚有情,所以渴爱是结。因为应被问及‘被无明所盖的众生如何行、如何被称说,被渴爱所结的众生如何行、如何被称说’,所以说了‘被无明所盖的众生’等语。这些众生为无明所覆盖,故称‘无明盖者’。如同在与无明相应而转起,又如同于无明所执取的对象中相应而转起的众生,以无明部分的颠倒,于常等所执取的对象——色等所缘中行,即是种种造作与转起。那些执取常等而行的众生,被称说为‘见行者’。这些众生被渴爱所结缚,故称‘渴爱结者’。如同在与渴爱相应而转起,或于作为渴爱所缘的诸欲中相应而转起的众生,以渴爱部分的一百零八种渴爱行境,于所缘的对象中行、转起,这便是其义。显示巴利原文
‘‘Katamaṃ nandiyāvaṭṭanayasamuṭṭhāna’’nti pucchitabbattā paṭhamaṃ nandiyāvaṭṭanayasamuṭṭhānaṃ dassetuṃ ‘‘pubbā koṭi na paññāyatī’’tiādi vuttaṃ. Nandiyāvaṭṭanayasamuṭṭhānabhūtāya avijjāya ca taṇhāya ca pubbā koṭi ‘‘asukassa buddhassa bhagavato uppajjanakāle uppannā, asukassa cakkavattino uppajjanakāle uppannā’’ti na paññāyati koṭiyā abhāvatoti yojanā. ‘‘Avijjātaṇhāsu katamā nīvaraṇaṃ, katamā saṃyojana’’nti pucchitabbattā ‘‘tattha avijjā nīvaraṇaṃ taṇhā saṃyojana’’nti vuttaṃ. Tatthāti tāsu avijjātaṇhāsu. Ādīnavapaṭicchādikattā avijjā nīvaraṇaṃ. Bhavesu saṃyojanato taṇhā saṃyojanaṃ. ‘‘Avijjānīvaraṇā sattā kathaṃ vicaranti, kathaṃ vuccanti, taṇhāsaṃyojanā sattā kathaṃ vicaranti kathaṃ vuccantī’’ti pucchitabbattā ‘‘avijjānīvaraṇā sattā’’tiādi vuttaṃ. Avijjānīvaraṇametesamatthīti avijjānīvaraṇā. Avijjāya saṃyuttā viya pavattā avijjāya abhinivisavatthūsu saṃyuttā viya pavattā sattā avijjāpakkhena vipallāsena niccādiabhinivesavatthubhūte rūpādiārammaṇe vicaranti vividhā caranti pavattanti, te niccādiabhinivisantā vicarantā sattā ‘‘diṭṭhicaritā’’ti vuccanti. Taṇhāsaṃyojanametesanti taṇhāsaṃyojanā. Taṇhāya saṃyuttā viya pavattā, taṇhāya vā ārammaṇabhūte vatthukāme saṃyuttā viya pavattā sattā taṇhāpakkhena aṭṭhasatataṇhāvicaritena ārammaṇabhūte vatthusmiṃ vicaranti pavattantīti attho.
因为需要回答“见行众生依随何种修行而住?渴爱众生依随何种修行而住?”这一问题,所以说到“见行者”等语。见行众生,即使从这一教法外出家,心中也会这样想:“由乐证得的乐并不存在,由苦证得的乐方为存在。”于是便依随自我折磨的勤修——即五火等行道而住。渴爱众生,即使从这一教法外出家,心中也会这样想:“享受欲乐的人增长世间,增长众多福德。”于是便在诸欲中依随享乐行的道而住。显示巴利原文
‘‘Diṭṭhicaritā sattā kaṃ paṭipattiṃ anuyuttā viharanti, taṇhācaritā sattā kaṃ paṭipattiṃ anuyuttā viharantī’’ti pucchitabbattā ‘‘diṭṭhicaritā’’tiādi vuttaṃ. Diṭṭhicaritā sattā ito sāsanato bahiddhā pabbajitā hontāpi ‘‘sukhena adhigantabbaṃ sukhaṃ natthi, dukkhena adhigantabbaṃ sukhaṃ pana atthī’’ti manasi karontā attakilamathānuyogaṃ pañcātapādipaṭipattiṃ anuyuttā viharanti. Taṇhācaritā sattā ito sāsanato bahiddhā pabbajitā hontāpi ‘‘kāme paṭisevantā lokaṃ vaḍḍhāpentā bahuṃ puññaṃ vaḍḍhāpentī’’ti manasi karontā kāmesu kāmasukhallikānuyogaṃ paṭipattiṃ anuyuttā viharanti.
因为需要回答“为何见行者安住于依止此类修行?为何渴爱行者安住于依止此类修行?”这一问题,所以说到“于此处是何因由”等语。“于此处”,即在他们——见行与渴爱行之中。“依何因由而安住”,就是问那因由是什么。在佛教之外,人们并没有对谛的决断,又从何而有四谛的开示?又从何而有止观的善巧,或是寂灭乐的证得?这些人不曾证知寂灭乐,心生颠倒后这样说:“没有应以乐证得之乐,只有应以苦证得之乐。”他们怀着这样的想法、这样的见解,希求以苦得乐之后,便安住于专修自恼。在佛教之外,人们并没有对谛的决断,又从何而有四谛的开示?又从何而有止观的善巧,或是寂灭乐的证得?这些人不曾证知寂灭乐,心生颠倒后这样说:“谁若从事诸欲,谁就增长世间;谁增长世间,谁就造作大量福德。”他们怀着这样的想法、这样的见解,在诸欲中见乐之后,便安住于专修欲乐——应当作这样的理趣来解释。显示巴利原文
‘‘Kasmā diṭṭhicaritā tathāvidhaṃ paṭipattiṃ anuyuttā viharanti, kasmā taṇhācaritā tathāvidhaṃ paṭipattiṃ anuyuttā viharantī’’ti pucchitabbattā ‘‘tattha kiṃ kāraṇa’’ntiādi vuttaṃ. Tatthāti tattha tesu diṭṭhicaritataṇhācaritesu. Yaṃ yasmā kāraṇā viharanti, taṃ kāraṇaṃ kinti pucchati. Ito sāsanato bahiddhā yesaṃ puggalānaṃ saccavavatthānaṃ natthi, catusaccappakāsanā kuto ca atthi, samathavipassanākosallaṃ vā upasamasukhappatti vā kuto atthi, te puggalā upasamasukhassa anabhiññā viparītacetā hutvā evaṃ āhaṃsu ‘‘sukhena adhigantabbaṃ sukhaṃ natthi , dukkhena adhigantabbaṃ sukhaṃ nāma atthī’’ti. Te evaṃsaññī evaṃdiṭṭhī dukkhena sukhaṃ patthayamānā hutvā attakilamathānuyogamanuyuttā viharanti. Ito sāsanato bahiddhā yesaṃ puggalānaṃ saccavavatthānaṃ natthi, catusaccappakāsanā kuto ca atthi, samathavipassanākosallaṃ vā upasamasukhappatti vā kuto atthi, te puggalā upasamasukhassa anabhiññā viparītacetā hutvā evamāhaṃsu ‘‘yo kāme paṭisevati, so lokaṃ vaḍḍhayati, yo lokaṃ vaḍḍhayati, so bahuṃ puññaṃ pasavatī’’ti. Te evaṃsaññī evaṃdiṭṭhī kāmesu sukhasaññī hutvā kāmasukhallikānuyogaṃ anuyuttā ca viharantīti yojanā kātabbā.
因为需要回答“如此安住的人增长什么?”这一问题,所以说到“他们证知彼后,唯增长疾病”。因为需要回答“如此增长疾病等的人,是否增长止观这一疾病的药?”这一问题,所以说到“他们被疾病侵袭、被疮肿压迫、被箭刺穿,在地狱、畜生、饿鬼、阿修罗众中时浮时沉,遭受破坏与极度的破坏,不去寻求疾病、疮肿、箭刺的药”。然而,它的含义已在注疏中说过了。因为需要回答“哪些是杂染与清净?哪些是疾病等?什么是药?”这些问题,所以说到“于此自恼行”等语。“于此”,即指他们杂染、清净、疾病、药等之中。自恼行与欲乐行是杂染,止观是清净;自恼行是疾病,止观是灭病的药……止观是拔箭的药。显示巴利原文
‘‘Tathā viharantā kiṃ vaḍḍhayantī’’ti pucchitabbattā ‘‘te tadabhiññā santā rogameva vaḍḍhayantī’’ti vuttaṃ. ‘‘Tathā vaḍḍhayantā rogādīnaṃ bhesajjaṃ samathavipassanaṃ vaḍḍhayanti ki’’nti pucchitabbattā ‘‘te rogābhitunnā gaṇḍapaṭipīḷitā sallānuviddhā nirayatiracchānayonipetāsuresu ummujjanimujjāni karontā ugghātanigghātaṃ paccanubhontā rogagaṇḍasallabhesajjaṃ navindantī’’ti vuttaṃ. Attho pana aṭṭhakathāyaṃ (netti. aṭṭha. 79) vutto. ‘‘Katame saṃkilesavodānā, katame rogādayo, katamaṃ bhesajja’’nti pucchitabbattā ‘‘tattha attakilamathānuyogo’’tiādi vuttaṃ. Tatthāti tesu saṃkilesavodānarogabhesajjādīsu. Attakilamathānuyogo ca kāmasukhallikānuyogo ca saṃkileso hoti, samathavipassanā vodānaṃ hoti, attakilamathānuyogo ca rogo hoti, samathavipassanā roganigghātakabhesajjaṃ…pe... samathavipassanā salluddhāraṇabhesajjaṃ hoti.
为回答“哪一谛是哪一谛”的提问,故说“于此,杂染是苦”等句。于此:即于他们杂染等中,杂染从某一面向而言是苦,是苦谛。彼随染:即于彼杂染中犹如随染般生起的世间法,从无余的角度来说是苦谛。或者,于彼苦中犹如随染般生起的渴爱,是苦之集,是集谛。渴爱之灭是苦之灭,是灭谛。止观是趣向苦灭之道,是道谛。这四谛应当被结合而作决择。由于应被问到“于此四谛中,何者应遍知?何者应断?何者应修?何者应证?”故说“苦应遍知”等。显示巴利原文
‘‘Katamo katamaṃ sacca’’nti pucchitabbattā ‘‘tattha saṃkileso dukkha’’ntiādi vuttaṃ. Tatthāti tesu saṃkilesādīsu saṃkileso ekadesavasena dukkhaṃ dukkhasaccaṃ hoti. Tadabhisaṅgoti tasmiṃ saṃkilese abhisaṅgo viya pavatto lokiyadhammo niravasesavasena dukkhasaccaṃ hoti. Atha vā tasmiṃ dukkhe abhisaṅgo viya pavattā taṇhā dukkhasamudayo samudayasaccaṃ hoti. Taṇhānirodho dukkhanirodho nirodhasaccaṃ hoti. Samathavipassanā dukkhanirodhagāminī paṭipadā maggasaccaṃ hoti. Imāni cattāri saccāni niddhāretvā yojetabbāni. ‘‘Tesu catūsu saccesu katamaṃ pariññeyyaṃ, katamo pahātabbo, katamo bhāvetabbo, katamo sacchikātabbo’’ti pucchitabbattā ‘‘dukkhaṃ pariññeyya’’ntiādi vuttaṃ.
80 80. 依自恼行等门,已为见行者与渴爱行者抉择了四谛。为说明“如何依见行者与渴爱行者于身见中生起差别而抉择四谛”,故说“于此,见行者”等。或者,为说明“见行者与渴爱行者于身见中生起的差别为何”,故以分别显示“于他们之身见,此为生起差别”之意趣而说“于此,见行者”等。故言:“今为显示见行者与渴爱行者于身见、身见之生起差别,乃说‘见行者’等。”于此:即于他们见行者与渴爱行者之中。见行者执取色为“我”……执取识为“我”,这是由于见行者的我执强盛之故;而渴爱行者执取色为“我”,或执取拥有色之我,或于色中执取我,或于识中执取我,这是由于渴爱行者的我所执强盛之故。依一一五取蕴而有四种,此二十事邪见,名为“身见”。应知此即是见行者与渴爱行者于身见中生起的差别。显示巴利原文
80. Diṭṭhicaritataṇhācaritānaṃ attakilamathānuyogādivasena cattāri saccāni niddhāritāni, ‘‘kathaṃ diṭṭhicaritataṇhācaritānaṃ sakkāyadassane pavattibhedavasena cattāri saccāni niddhāritānī’’ti pucchitabbattā ‘‘tattha diṭṭhicaritā’’tiādi vuttaṃ. Atha vā ‘‘diṭṭhicaritataṇhācaritānaṃ sakkāyadassane katamo pavattibhedo’’ti pucchitabbattā imesaṃ sakkāyadassane ayaṃ pavattibhedoti vibhajitvā dassetuṃ ‘‘tattha diṭṭhicaritā’’tiādi vuttaṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘idāni diṭṭhicaritataṇhācaritānaṃ sakkāyadiṭṭhidassane pavattibhedaṃ dassetuṃ ‘diṭṭhicaritā’tiādi vutta’’nti. Tatthāti tesu diṭṭhicaritataṇhācaritesu. Diṭṭhicaritā puggalā rūpaṃ ‘‘attā’’ti attato upagacchanti…pe… viññāṇaṃ ‘‘attā’’ti attato upagacchanti diṭṭhicaritānaṃ attābhinivesassa balavabhāvato, taṇhācaritā pana rūpaṃ vā ‘‘attā’’ti rūpavantaṃ attānaṃ upagacchanti attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā ‘‘attā’’ti attānaṃ upagacchanti…pe… viññāṇasmiṃ vā ‘‘attā’’ti attānaṃ upagacchanti taṇhācaritānaṃ attaniyābhinivesassa balavabhāvato. Pañcasu upādānakkhandhesu ekekaṃ nissāya catubbidhattā vīsativatthukā ayaṃ micchādiṭṭhi ‘‘sakkāyadiṭṭhī’’ti vuccati. Evaṃ diṭṭhicaritataṇhācaritānaṃ sakkāyadassane pavattibhedo viññātabboti attho.
为回答“身见的对治是什么”的提问,故说“它的对治”等。为断除彼身见故,出世间正见是其对治;而那些随顺彼正见、以随顺性质而转起的法,亦因能断除身见而成为对治。为回答“哪些是随顺法”的提问,故说“正思惟”等。正思惟……乃至正定,这些是随顺法。此以正见为首的圣八支道,因是能断除者,故为彼身见之对治。为回答“彼正见等诸法,从蕴的方面来说是多少”的提问,故说“它们是三蕴”。为回答“哪一蕴是止,哪一蕴是观”的提问,故说“戒蕴与定蕴是止,慧蕴是观”。为回答“于身见等中,何者是哪一谛,何者是哪一谛”的提问,故说“于此身”等。显示巴利原文
‘‘Sakkāyadiṭṭhiyā katamo paṭipakkho’’ti pucchitabbattā ‘‘tassā paṭipakkho’’tiādi vuttaṃ. Tassā sakkāyadiṭṭhiyā pajahanavasena lokuttarā sammādiṭṭhi paṭipakkho, tassā sammādiṭṭhiyā anvāyikā anuguṇabhāvena pavattanakā dhammā ca sakkāyadiṭṭhiyā pajahanavasena paṭipakkhā bhavanti. ‘‘Katame dhammā anvāyikā’’ti pucchitabbattā ‘‘sammāsaṅkappo’’tiādi vuttaṃ. Sammāsaṅkappo…pe… sammāsamādhi ime dhammā anvāyikā honti. Ayaṃ sammādiṭṭhiādiko ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tassā sakkāyadiṭṭhiyā paṭipakkho hoti pahāyakattā. ‘‘Te sammādiṭṭhiyādayo dhammā khandhato kittakā hontī’’ti pucchitabbattā ‘‘te tayo khandhā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Katamo khandho samatho, katamo khandho vipassanā’’ti pucchitabbattā ‘‘sīlakkhandho samādhikkhandho ca samatho, paññākkhandho vipassanā’’ti vuttaṃ. ‘‘Sakkāyādīsu katamo katamaṃ saccaṃ, katamo katamaṃ sacca’’nti pucchitabbattā ‘‘tattha sakkāyo’’tiādi vuttaṃ.
为说明“对见行者与渴爱行者,如何依对治有身见而确立四圣谛,又如何确立边见两端与中道”,故说“其中,那些……”等语。“其中”是指在那些见行者与渴爱行者中,那些见行者执取色为“我”,即执色是我……乃至执取识为“我”,即执识是我。这些见行者执著“色等是我,而色等无常,故我亦无常,我断灭,我毁灭,死后不存在”,因此被称为“断灭论者”。那些渴爱行者执取色为“我”,即执拥有色的我……乃至执取识为“我”,即执拥有识的我;或在我中执取识,或在识中执取我。这些渴爱行者执著“我与色等相异,因相异故我是恒常、永恒的”,因此被称为“常见论者”。显示巴利原文
‘‘Diṭṭhicaritataṇhācaritānaṃ sakkāyadiṭṭhitappaṭipakkhavasena cattāri saccāni niddhāritāni, kathaṃ antadvayamajjhimapaṭipadā niddhāritā’’ti vattabbattā ‘‘tattha ye rūpaṃ attato’’tiādi vuttaṃ. Tatthāti tesu diṭṭhicaritataṇhācaritesu ye diṭṭhicaritā puggalā rūpaṃ ‘‘attā’’ti attato upagacchanti…pe… viññāṇaṃ ‘‘attā’’ti attato upagacchanti. Ime diṭṭhicaritā puggalā ‘‘rūpādayo ca attā, rūpādīnañca aniccattā, attassāpi aniccattā attā ucchijjati, attā vinassati, attā paraṃ maraṇā na hotī’’ti abhinivisanato ‘‘ucchedavādino’’ti vuccanti. Ye taṇhācaritā puggalā rūpaṃ vā ‘‘attā’’ti rūpavantaṃ attānaṃ upagacchanti…pe… viññāṇaṃ vā ‘‘attā’’ti viññāṇavantaṃ attānaṃ upagacchanti. Attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ upagacchanti. Ime taṇhācaritā puggalā ‘‘rūpādīhi attā añño aññattā attā nicco sassato’’ti abhinivisanato ‘‘sassatavādino’’ti vuccanti.
其中,在那些断灭论者与常见论者中生起的断灭论与常见论,这两者即是两端,即边见之道。此边见之道是轮回流转之因,故有轮回流转;为断除那两端而修行,名为中道的圣八支道便成为它的对立面,能作断除。此道是轮回还灭之因,故有轮回还灭。在其中,流转与还灭中,流转即轮回流转,是苦谛;对彼的染著──即对彼苦的渴爱,是集谛;渴爱灭是苦灭,是灭谛;圣八支道是趣向苦灭之道,是道谛。如此,四圣谛得以确立。其义如“应遍知苦”等所说。显示巴利原文
Tattha tesu ucchedavādīsassatavādīpuggalesu pavattā ucchedavādasassatavādā ubho antā antadvayapaṭipadā honti. Ayaṃ antadvayapaṭipadā saṃsārapavattanassa hetubhāvato saṃsārapavatti hoti, tassa antadvayassa paṭipajjanassa pajahanavasena majjhimapaṭipadāsaṅkhātova ariyo aṭṭhaṅgiko maggo paṭipakkho hoti pahāyakattā. Ayaṃ maggo saṃsāranivattanassa hetubhāvato saṃsāranivatti hoti. Tattha saṃsārapavattisaṃsāranivattīsu pavatti saṃsārapavatti dukkhaṃ dukkhasaccaṃ, tadabhisaṅgo tasmiṃ dukkhe abhisaṅgo taṇhā samudayo samudayasaccaṃ, taṇhānirodho dukkhanirodho nirodhasaccaṃ, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo dukkhanirodhagāminī paṭipadā maggasaccaṃ, iti imāni cattāri saccāni niddhāritāni. ‘‘Dukkhaṃ pariññeyya’’ntiādimhi vuttanayova attho.
为了说明‘断灭论与常见论有多少分类,其道有多少’,故说‘其中,断灭与常见……’等语。其中,在断灭论、常见论与圣道中,断灭见与常见见,简略而言,即二十事有身见。断灭见依五取蕴而生起,故有五种;常见见于每一蕴各以三种方式生起,故有十五种,如此共二十种。详细而言,有六十二种邪见。哪些?即四种常见论、四种一分常见论、四种边无边论、四种不死矫乱论、二种无因生论、十六种有想论、八种无想论、八种非有想非无想论、七种断灭论、五种现法涅槃论,应知此六十二种邪见。详细则见于《梵网经》。那些断灭见与常见见,其对立之道为四十三种菩提分法。哪些四十三?即‘无常想、苦想、无我想’三想,与‘断想、离欲想、灭想’三想,共六想;以及‘四念处、四正勤、四神足、五根、五力、七觉支、八支道’,此四十三种菩提分法,依观慧之力,名为对立之道。显示巴利原文
‘‘Ucchedasassatassa kittako pabhedo, maggassa kittako’’ti pucchitabbattā ‘‘tattha ucchedasassata’’ntiādi vuttaṃ. Tattha ucchedasassataariyamaggesu ucchedasassatadassanaṃ samāsato saṅkhepato vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi. Ucchedo pañcupādānakkhandhe nissāya pavattattā pañcavidho, sassatadassanaṃ ekekasmiṃ tidhā uppajjanato pannarasavidhanti vīsatividhaṃ hoti. Vitthārato dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni. Katamāni? Cattāro sassatavādā, cattāro ekaccasassatavādā, cattāro antānantavādā, cattāro amarāvikkhepavādā, dve adhiccasamuppannavādā, soḷasa saññīvādā, aṭṭha asaññīvādā, aṭṭha nevasaññīnāsaññīvādā, satta ucchedavādā, pañca diṭṭhadhammanibbānavādāti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni veditabbāni. Vitthārato pana brahmajālasutte (dī. ni. 1.30 ādayo) āgatāni. Tesaṃ ucchedasassatadassanānaṃ tecattālīsaṃ bodhipakkhiyadhammā paṭipakkho maggo. Katame tecattālīsaṃ? ‘‘Aniccasaññā dukkhasaññā anattasaññā’’ti tisso saññā ca ‘‘pahānasaññā virāgasaññā nirodhasaññā’’ti tisso saññā cāti cha saññā ca ‘‘cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, aṭṭha maggaṅgānī’’ti tecattālīsaṃ bodhipakkhiyadhammā vipassanāvasena paṭipakkho maggo nāma.
为说明“以止的方式,何为对治道”,故说“八解脱……”等。八解脱众所周知。十遍处以止的方式,名为对治道。为说明“何种智破除何种法”,故说“六十二种邪见……”等。于见行者中生起的邪见,是痴;于渴爱行者中生起的邪见,是网。痴以无始为缘而生起;网以无终为缘而生起。修习八等至后,令观智与圣道智炽盛、锐利,此名为智金刚,因为它是菩提分法智的近因。痴与网合称痴网。能破除故为能破,于能作者加‘yu’后缀,痴网之破除故说痴网破除。破除有两种:镇伏破除与正断破除。前分依止观之力即是镇伏破除,于道刹那唯是正断破除,应作如是观。“其中”:于彼痴网中,无明是痴,有爱是网。它使依止于它的人在苦等八处中迷昧,故称为痴。网,即结、缠,以结的方式执取而运转,故称网;它执取生于其中的鱼、鸟等,即是执取,或令执取,故称网;如同网一般,故称网。因此说:“于过去等分类差别的色等法中,以及于自己的身体等中,以混杂的方式运行,故说有爱是网。”为说明“如何由无明与渴爱,简择出自我折磨等烦恼品类,又如何、由谁而可信受”,显示巴利原文
‘‘Samathavasena katamo paṭipakkho’’ti vattabbattā ‘‘aṭṭha vimokkhā’’tiādi vuttaṃ. Aṭṭha vimokkhā pākaṭā. Dasa kasiṇāyatanāni samathavasena paṭipakkho maggo nāma. ‘‘Katamaṃ ñāṇaṃ katamassa dhammassa padālana’’nti pucchitabbattā ‘‘dvāsaṭṭhi diṭṭhigatānī’’tiādi vuttaṃ. Diṭṭhicarite pavattāni diṭṭhigatāni, moho. Taṇhācarite pavattāni diṭṭhigatāni, jālaṃ. Anādivasena pavatto moho. Anidhanavasena pavattaṃ jālaṃ. Aṭṭha samāpattiyo samāpajjitvā tejetvā tikkhaṃ vipassanāñāṇañca ariyamaggañāṇañcañāṇavajiraṃ nāma bodhipakkhiyadhammānaṃ ñāṇapadaṭṭhānattā. Moho ca jālañca mohajālaṃ. Padāletīti padālanaṃ, kattari yupaccayo, mohajālassa padālananti mohajālapadālanaṃ. Padālanañhi duvidhaṃ vikkhambhanapadālanaṃ samucchedapadālananti. Pubbabhāge samathavipassanāvasena vikkhambhanapadālanaṃ, maggakkhaṇe samucchedapadālanaṃ eva daṭṭhabbaṃ. Tatthāti tasmiṃ mohajāle avijjā moho, bhavataṇhā jālaṃ. Attano ādhāraṃ puggalaṃ dukkhādīsu aṭṭhasu ṭhānesu mohetīti moho. Paṭhamaṃ jālaṃ jaṭaṃ lāyitvā jaṭāvasena lāti pavattatīti jālaṃ, attani jātaṃ macchasakuṇādikaṃ lāti gaṇhāti, lāpeti gaṇhāpetīti vā jālaṃ, jālaṃ viyāti jālaṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘atītādibhedabhinnesu rūpādīsu, sakaattabhāvādīsu ca saṃsibbanavasena pavattanato jālaṃ bhavataṇhā’’ti (netti. aṭṭha. 80). ‘‘Avijjātaṇhāhi attakilamathānuyogādīnaṃ kilesapakkhānaṃ niddhāraṇaṃ kataṃ kathaṃ kena saddahitabba’’nti vattabbattā ‘‘tena vuccati ‘pubbā koṭi na paññāyati avijjāya ca bhavataṇhāya cā’ti’’ vuttaṃ.
81 为回应“在教法之外,已确定了见行者和爱行者的行道等;在教法之内,见行者和爱行者的行道等又当如何确定?”又或者为回应“杂染方面的经义阿阇梨已经开示,清净方面的经义当如何开示?”故说“其中,见行者于此教法中……”等。“其中”,是指那些见行者和爱行者之中。见行者于此教法中出家后,于四资具中行持减损,持续而住。何以故?因为对减损怀有深切的尊重,故因对减损的深切尊重而如此。爱行者于此教法中出家后,于学处中持守,持续而住。何以故?因为对学处怀有深切的尊重,故因对学处的深切尊重而如此。见行者进入正定之道时,成为法随行者。何以故?因为其智慧与见解、见境相似地转起。爱行者进入正定之道时,成为信随行者。何以故?因为以爱为因的邪胜解。见行者或以乐行道、迟通达而趣入,或以乐行道、速通达而趣入,因为能安乐地镇伏烦恼。爱行者或以苦行道、迟通达而趣入,或以苦行道、速通达而趣入,因为只能艰难地镇伏烦恼。显示巴利原文
81. ‘‘Ito sāsanato bahiddhā diṭṭhicaritataṇhācaritānaṃ paṭipadādayo niddhāritā, sāsane diṭṭhicaritataṇhācaritānaṃ paṭipadādayo kathaṃ niddhāritabbā’’ti vattabbattā ‘‘saṃkilesapakkhā suttatthā ācariyena dassitā, vodānapakkhasuttatthā kathaṃ dassitabbā’’ti vattabbattā vā ‘‘tattha diṭṭhicarito asmiṃ sāsane’’tiādi vuttaṃ. Tatthāti tesu diṭṭhicaritataṇhācaritesu. Diṭṭhicarito puggalo asmiṃ sāsane pabbajito hutvā catūsu paccayesu sallekhānusantatavutti bhavati. Kasmā? Yasmā sallekhe tibbagāravo, tasmā sallekhe tibbagāravattā. Taṇhācarito puggalo asmiṃ sāsane pabbajito hutvā sikkhānusantatavutti bhavati . Kasmā? Yasmā sikkhāya tibbagāravo, tasmā sikkhāya tibbagāravattā. Diṭṭhicarito puggalo sammattaniyāmaṃ okkamanto hutvā dhammānusārī puggalo bhavati. Kasmā? Diṭṭhiyā diṭṭhivisaye paññāsadisapavattanato. Taṇhācarito puggalo sammattaniyāmaṃ okkamanto hutvā saddhānusārī bhavati. Kasmā? Taṇhāvasena micchādhimokkhattā. Diṭṭhicarito puggalo sukhāya paṭipadāya, dandhābhiññāya ca niyyāti, sukhāya paṭipadāya, khippābhiññāya ca niyyāti sukhena kilesehi vikkhambhituṃ samatthattā. Taṇhācarito puggalo dukkhāya paṭipadāya, dandhābhiññāya ca niyyāti, dukkhāya paṭipadāya, khippābhiññāya ca niyyāti dukkhena kilesehi vikkhambhituṃ samatthattā.
因为应问“何以如此趣入?”,所以说了“其中,是何原因”等。即问:以何原因而趣入,那个原因是什么?对于那个爱行者,因为诸欲乐未被轻易舍断,故因诸欲乐未被轻易舍断而如此趣入。那个爱行者从诸欲——事欲与烦恼欲——中被分离时,艰难地出离,且迟缓地了知法——四谛法。然而,这个见行者,他从一开始就对诸欲——烦恼欲与事欲——无所需求。那个见行者从那些欲中被分离时,迅速而安乐地出离,且迅速地了知法。显示巴利原文
‘‘Tathā kasmā niyyātī’’ti pucchitabbattā ‘‘tattha kiṃ kāraṇaṃ ya’’ntiādi vuttaṃ. Yaṃ yena kāraṇena niyyāti, taṃ kāraṇaṃ kinti pucchati. Tassa taṇhācaritassa kāmā sukhena apariccattā hi yasmā bhavanti, tasmā kāmānaṃ sukhena apariccattattā tathā niyyāti. So taṇhācarito kāmehi vatthukāmakilesakāmehi viveciyamāno dukkhena paṭinissarati, dandhañca dhammaṃ catusaccadhammaṃ ājānāti. Yo pana ayaṃ puggalo diṭṭhicarito hoti, so ayaṃ diṭṭhicarito puggalo ādito ādimhiyeva kāmehi kilesakāmavatthukāmehi anatthiko bhavati. So diṭṭhicarito tato tehi kāmehi viveciyamāno khippañca sukhena paṭinissarati, khippañca dhammaṃ ājānāti.
因为当说“爱行者依苦行道、迟通达而趣入,见行者依乐行道、速通达而趣入,各各以一种行道而安立”时,故说“苦行道也有两种:迟通达与速通达;乐行道也有两种:迟通达与速通达”。因为当说“若如是,则同一个人依两种两种的行道而趣入,便成过失”时,故说“有情”等。应如此连接:爱行的有情也有两种,有钝根者,也有利根者;见行的有情也有两种,有钝根者,也有利根者。那些钝根的爱行者与见行者,出离迟缓,了知法亦迟缓;那些利根的爱行者与见行者,出离迅速,了知法亦迅速。因此,于一一有情,各各相应的一种行道是合理的。因为当说“依这些行道,他们正在趣入,若唯依现在时语尾而说,可能变成‘他们不曾趣入、将不趣入’的过失”时,故说“这四种”等。其义应如此理解:过去他们也依这四种行道而趣入,现在他们也正在趣入,未来他们也将趣入,如说“山在屹立”一般。显示巴利原文
‘‘Taṇhācarito dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyāti, diṭṭhicarito sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyātīti ekekāya paṭipadāya bhavitabba’’nti vattabbattā ‘‘dukkhāpi paṭipadā duvidhā dandhābhiññā ca khippābhiññā ca, sukhāpi paṭipadā duvidhā dandhābhiññā ca khippābhiññā cā’’ti vuttaṃ. ‘‘Evaṃ sati ekova dvīhi dvīhi paṭipadāhi niyyātīti āpajjatī’’ti vattabbattā ‘‘sattāpī’’tiādi vuttaṃ. Taṇhācaritā sattāpi duvidhā mudindriyāpi tikkhindriyāpi, diṭṭhicaritā sattāpi duvidhā mudindriyāpi tikkhindriyāpīti yojanā kātabbā. Ye taṇhācaritadiṭṭhicaritā mudindriyā bhavanti, te taṇhācaritadiṭṭhicaritā dandhañca paṭinissaranti, dandhañca dhammaṃ ājānanti. Ye taṇhācaritadiṭṭhicaritā tikkhindriyā bhavanti, te taṇhācaritadiṭṭhicaritā khippañca paṭinissaranti, khippañca dhammaṃ ājānanti, tasmā ekekasseva ekekā paṭipadā yuttāvāti. ‘‘Imāhi paṭipadāhi niyyantiyeva, na niyyiṃsu niyyissantīti āpajjeyya vattamānavibhattiyā niddiṭṭhattā’’ti vattabbattā ‘‘imā catasso’’tiādi vuttaṃ. Atītepi imāhi catūhi paṭipadāhi niyyiṃsu, paccuppannesupi niyyanti, anāgatepi niyyissantīti attho gahetabbo yathā ‘‘pabbato tiṭṭhatī’’ti.
“如是”指如前所述的方式。圣者们将四种行道施设为行道。因为当问“为何目的而施设?”,故说“为无智凡夫所奉行”等。这被称为“喜旋理趣的基位”,即依爱与无明,在杂染方面开示了二面向的四谛连结;依止与观,在清净方面也开示了二面向的四谛连结。这四种四谛连结是喜旋理趣生起的基位,因为是生起的基位。因为当说“如此的四谛连结是喜旋理趣的生起基位,凭何可信?”,故说“因此他说”等。显示巴利原文
Evanti evaṃ vuttappakārena. Ariyapuggalā catukkamaggaṃ paṭipadaṃ paññāpenti. ‘‘Kimatthaṃ paññāpentī’’ti vattabbattā ‘‘abudhajanasevitāyā’’tiādi vuttaṃ. Ayaṃ vuccati nandiyāvaṭṭassa nayassa bhūmīti taṇhāavijjānaṃ vasena saṃkilesapakkhe dvidisā catusaccayojanāpi samathavipassanānaṃ vasena vodānapakkhe dvidisā catusaccayojanāpi dassitā. Ayaṃ catubbidhā catusaccayojanā nandiyāvaṭṭassa nayassa samuṭṭhānaṃ bhūmi samuṭṭhānabhāvatoti. ‘‘Tathāvidhāya catusaccayojanāya nandiyāvaṭṭassa nayassa samuṭṭhānabhūmibhāvo kena saddahitabbo’’ti vattabbattā ‘‘tenāhā’’tiādi vuttaṃ.
82 关于“已开示作为喜旋理趣生起之基的层面,在此喜旋理趣的层面中,应于何处、于何方面、以何种方式审察”,因此说了“在记说中”等。hi字表示另一方面。那些作为方面的食等诸法,在记说中被说为“善与不善”,这些作为方面的食等诸法,应以两种方式审察、观察,即“这些是不善法、杂染法,这些是善法、清净法”。因问“以哪两种方式?”,故说“随顺轮回与随顺离轮回”。因问“什么是轮回?什么是离轮回?”,故说“轮回名为流转,离轮回名为涅槃”。因问“流转的因是什么?”,故说“业与烦恼是流转的因”。因问“什么是业?是否唯有思是业?还是包括心所,以及能授果与不能授果者也是业?”,故说“其中,业”等。其中,指在那些业与烦恼之中。若问“应如何、以何种方式见彼业?”,则应在令所作业具有授果能力的积集中见彼业。若问“那些烦恼应以哪些法来说明?”,则一切烦恼应以四种颠倒来说明。若问“那些烦恼应于何处见?”,则那些烦恼应见于以十事为基的烦恼聚中。显示巴利原文
82. ‘‘Nandiyāvaṭṭassa nayassa samuṭṭhānabhūtā bhūmi dassitā, tassa nandiyāvaṭṭassa nayassa kattha katamā disā kittakena upaparikkhitabbā’’ti vattabbattā ‘‘veyyākaraṇesu hī’’tiādi vuttaṃ. Hi-saddo pakkhantarattho. Ye disābhūtā āhārādayo dhammā veyyākaraṇesu ‘‘kusalākusalā’’ti vuttaṃ, te disābhūtā āhārādayo dhammā duvidhena ‘‘ime akusalā dhammā saṃkilesadhammā, ime kusalā vodānadhammā’’ti duvidhena upaparikkhitabbā ālocitabbā. ‘‘Katamena duvidhenā’’ti pucchitabbattā ‘‘lokavaṭṭānusārī ca lokavivaṭṭānusārī cā’’ti vuttaṃ. ‘‘Katamaṃ vaṭṭaṃ, katamaṃ vivaṭṭa’’nti pucchitabbattā ‘‘vaṭṭaṃ nāma saṃsāro, vivaṭṭaṃ nibbāna’’nti vuttaṃ. ‘‘Saṃsārassa katamo hetū’’ti pucchitabbattā ‘‘kammakilesā hetu saṃsārassā’’ti vuttaṃ. ‘‘Katamaṃ kammaṃ nāma, cetanāyeva kammaṃ nāma kiṃ, udāhu cetasikañca phaladānasamatthāsamatthampi kammaṃ ki’’nti pucchitabbattā ‘‘tattha kamma’’ntiādi vuttaṃ. Tatthāti tesu kammakilesesu. ‘‘Taṃ kammaṃ kathaṃ kena pakārena daṭṭhabba’’nti ce vadeyya, yathā yena upacayena kataṃ kammaṃ phaladānasamatthaṃ hoti, tasmiṃ upacaye taṃ kammaṃ daṭṭhabbaṃ. ‘‘Te kilesā katamehi dhammehi niddisitabbā’’ti ce puccheyya, sabbepi kilesā catūhi vipallāsehi niddisitabbā. ‘‘Te kilesā kattha daṭṭhabbā’’ti ce puccheyya, dasavatthuke kilesapuñje te kilesā daṭṭhabbā.
若问“哪十种事”,应知为:四食、四颠倒、四取、四轭、四缚、四漏、四暴流、四箭、四识住、四非行处。此十种事,依四种作用而各立为一事。在此,烦恼之缘——事欲与烦恼,亦成为烦恼事,因为前前烦恼是后后烦恼的缘。显示巴利原文
‘‘Katamāni dasa vatthūnī’’ti ce puccheyya, cattāro āhārā, cattāro vipallāsā, cattāri upādānāni, cattāro yogā, cattāro ganthā, cattāro āsavā, cattāro oghā, cattāro sallā, catasso viññāṇaṭṭhitiyo, cattāri agatigamanānīti dasa vatthūnīti veditabbāni catunnaṃ kiccavasena ekattā. Ettha ca kilesānaṃ paccayo vatthukāmopi kilesopi kilesavatthu hoti purimānaṃ purimānaṃ kilesānaṃ pacchimānaṃ pacchimānaṃ kilesānaṃ paccayabhāvato.
为说明“哪一个是哪一个的事”这一问题,故说“于第一食”等。在所缘的第一抟食上,第一颠倒“于色作净想”以取为所缘而转起。在所缘的第二触食上,第二颠倒“触缘受是乐”转起。在所缘的第三意思食上,第三颠倒“心是常”转起。在所缘的第四识食上,“法是自我”的颠倒以取为所缘而转起。在所缘的第一颠倒“于色作净想”上,第一欲取以取为所缘而转起。其余亦应随宜依理趣联结而了知。显示巴利原文
‘‘Katamo katamo katamassa katamassa vatthū’’ti pucchitabbattā ‘‘paṭhame āhāre’’tiādi vuttaṃ. Ālambitabbe paṭhame kabaḷīkārāhāre paṭhamo ‘‘rūpaṃ subha’’nti vipallāso ārammaṇakaraṇavasena pavattati. Ālambitabbe dutiye phassāhāre dutiyo ‘‘phassapaccayā vedanā sukhā’’ti vipallāso pavattati. Ālambitabbe tatiye cittāhāre tatiyo ‘‘cittaṃ nicca’’nti vipallāso pavattati, ālambitabbe catutthe manosañcetanāhāre ‘‘dhammo attā’’ti vipallāso ārammaṇakaraṇavasena pavattati. Ālambitabbe paṭhame ‘‘rūpaṃ subha’’nti vipallāso paṭhamaṃ kāmupādānaṃ ārammaṇakaraṇavasena pavattati. Sesesupi yathārahaṃ nayānusārena yojetvā attho veditabbo.
83 为说明“在这些食等之中,哪一个是哪一类人的随烦恼”,故说“其中,凡”等。“其中”是指在这些食等中,或于爱行人与见行人中。由于爱行人对色与受生起强烈欲贪,故凡有抟食与触食转起,此抟食与触食即成为爱行人的随烦恼。由于见行人对法与心生起强力执著于常、我,故凡有意思食与识食转起,此意思食与识食即成为见行人的随烦恼。在“其中,凡于不净作净”等中,亦应依所说之理了知义趣。因为前二组以爱为主、以爱为性,后二组以见为主、以见为性。显示巴利原文
83. ‘‘Tesu āhārādīsu katamo katamassa puggalassa upakkileso’’ti vattabbattā ‘‘tattha yo cā’’tiādi vuttaṃ. Tatthāti tesu āhārādīsu, taṇhācaritadiṭṭhicaritesu vā. Taṇhācaritassa rūpavedanāsu tibbacchandarāgassa uppajjanato yo ca kabaḷīkāro āhāro, yo ca phassāhāro pavattati, ime kabaḷīkārāhāraphassāhārā taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā bhavanti. Diṭṭhicaritassa dhammacittesu balavaattaniccābhinivesassa uppajjanato yo ca manosañcetanāhāro, yo ca viññāṇāhāro pavattati, ime manosañcetanāhāraviññāṇāhārā diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā bhavanti. ‘‘Tattha yo ca asubhe subha’’ntiādīsupi vuttanayānusārena attho gahetabboti. Purimānaṃ dvinnaṃ dvinnaṃ taṇhāpadhānattā ceva taṇhāsabhāvattā ca, pacchimānaṃ dvinnaṃ dvinnaṃ diṭṭhipadhānattā ceva diṭṭhisabhāvattā cāti.
84 若问:“在第一等食中,有第一等颠倒转起?”因此以“其中,在抟食上”等语,依名称限定之后,开示前文已说之义。若问:“住于哪一颠倒而执取哪一取?”因此说“住于第一颠倒”等。住于第一颠倒的人,以某种取而执取诸欲,此取即名为“欲取”。其余应依此理趣作连结。显示巴利原文
84. ‘‘Katamasmiṃ paṭhamādike āhāre katamo paṭhamādiko vipallāso pavattatī’’ti pucchitabbattā ‘‘tattha kabaḷīkāre āhāre’’tiādinā nāmavasena niyametvā pubbe vuttatthameva dasseti. ‘‘Katamasmiṃ vipallāse ṭhito katamaṃ upādiyatī’’ti pucchitabbattā ‘‘paṭhame vipallāse ṭhito’’tiādi vuttaṃ. Paṭhame vipallāse ṭhito puggalo kāme yena upādānena upādiyati, idaṃ upādānaṃ ‘‘kāmupādānaṃ nāmā’’ti vuccati. Sesesu iminā nayena yojanā kātabbā.
应作这样的连结:“人以某种欲取而与诸欲结合,此欲取法称为‘欲轭’”等。其余连结之义等,从巴利原文及注疏中已可明了。显示巴利原文
‘‘Yena kāmupādānena kāmehi puggalo saṃyujjati, ayaṃ kāmupādānadhammo ‘kāmayogo’ti vuccatī’’tiādinā yojanā kātabbā. Sesānaṃ yojanatthādayo pāḷito, aṭṭhakathāto ca pākaṭā.
85 若问:“在食等之中,哪些是哪些方位?”因此说“其中,这四种方位”等。在这里应当了知:在食四组等十种四组中,第一组的第一项,即抟食等,为第一方位;第二组的第二项,即触食等,为第二方位;第三组的第三项,即识食等,为第三方位;第四组的第四项,即意思食等,为第四方位。显示巴利原文
85. ‘‘Āhārādīsu katame katamā disā’’ti pucchitabbattā ‘‘tattha imā catasso disā’’tiādi vuttaṃ. Tattha tesu āhāracatukkādīsu dasasu catukkesu paṭhamo paṭhamo kabaḷīkārāhārādiko paṭhamā disā, dutiyo dutiyo phassāhārādiko dutiyā disā, tatiyo tatiyo viññāṇāhārādiko tatiyā disā, catuttho catuttho manosañcetanāhārādiko catutthā disāti veditabbā.
因为应当被问及:“在这四种方位中,于这些段食等法上,哪些法是哪一类人的随烦恼?”为了显示这些食等法已分别为这样那样人的随烦恼,故说:“其中,那段食……乃至……这些是见行高举者的随烦恼。”而在注疏中说:“段食是食等,是为了分别开示食等中哪些是哪个人的随烦恼而开始的”(《导论注》85)。十经,指作为一部分的十经。义,是自性法。因为声义不同。“唯文有别”,以此显示声义之差别。显示巴利原文
‘‘Tāsu catūsu disāsu tesu kabaḷīkārāhārādīsu dhammesu katame dhammā katamassa upakkilesā’’ti pucchitabbattā ime āhārādayo dhammā imassa puggalassa upakkilesāti vibhattāti dassetuṃ ‘‘tattha yo ca kabaḷīkāro āhāro…pe… ime diṭṭhicaritassa udattassa upakkilesā’’ti vuttaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana – ‘‘kabaḷīkārāhāro āhārotiādi āhārādīsu ye yassa puggalassa upakkilesā, taṃ vibhajitvā dassetuṃ āraddha’’nti (netti. aṭṭha. 85) vuttaṃ. Dasannaṃ suttānanti ekadesabhūtānaṃ dasannaṃ suttānaṃ. Atthoti sabhāvadhammo. Saddattho hi asamānoti. ‘‘Byañjanameva nāna’’nti etena ca saddatthassa nānattaṃ dasseti.
因为应当被问及:“于段食等之中,哪些食等法以何种解脱门而达到遍知、断除?”所以说了“其中,那段食……”等。显示巴利原文
‘‘Kabaḷīkārāhārādīsu katame āhārādayo katamena vimokkhamukhena pariññaṃ pahānaṃ gacchantī’’ti pucchitabbattā ‘‘tattha yo ca kabaḷīkāro’’tiādi vuttaṃ.
Itīti:指上述所说的种类。Sabbeti:一切食等法都随顺世间轮转。Teti:那些一切食等法。Lokāti:意为从世间、从轮转。它们以无常随观等三种解脱门而得出离。显示巴利原文
Itīti evaṃ vuttappakārā. Sabbeti sabbe āhārādayo dhammā lokavaṭṭānusārino bhavanti. Teti te sabbe āhārādayo dhammā. Lokāti lokato vaṭṭato. Tīhi vimokkhamukhehi aniccānupassanādīhi niyyanti.
86 于杂染分中,导师已择取并开示了作为方所的食四法组等十种四法组,我们亦已了知。既然还应当问:「于清净分中,哪些是作为方所的法?」为显示清净分中的方所法,便说「四种行道」等。四种住:天住、梵住、圣住、不动住。此中,色界等至是天住,四无量是梵住,四果等至是圣住,四无色等至是不动住。四种希有未曾有法:慢的断除、阿赖耶的根除、无明的断除、有的寂止。四种依处:谛依处、舍依处、慧依处、寂止依处。四种定修习:欲定修习、精进定修习、心定修习、观定修习。四种顺乐分:根律仪、苦行、觉支、一切依着的遍舍。其余诸法,其义易明。显示巴利原文
86. Saṃkilesapakkhe disābhūtā āhāracatukkādayo dasa catukkā dhammā ācariyena niddhāretvā dassitā, amhehi ca ñātā, ‘‘vodānapakkhe katame disābhūtā dhammā’’ti pucchitabbattā vodānapakkhe disābhūte dhamme dassetuṃ ‘‘catasso paṭipadā’’tiādi vuttaṃ. Cattāro vihārāti dibbavihārā brahmavihārā ariyavihārā āneñjavihārāti cattāro vihārā. Tesu rūpāvacarasamāpattiyo dibbavihārā, catasso appamaññāyo brahmavihārā, catasso phalasamāpattiyo ariyavihārā, catasso arūpasamāpattiyo āneñjavihārācattāro acchariyā abbhutā dhammāti mānapahānaṃ ālayasamugghāto avijjāpahānaṃ bhavūpasamoti cattāro acchariyaabbhutadhammā. Cattāri adhiṭṭhānānīti saccādhiṭṭhānaṃ cāgādhiṭṭhānaṃ paññādhiṭṭhānaṃ upasamādhiṭṭhānanti cattāri adhiṭṭhānāni. Catasso samādhibhāvanāti chandasamādhibhāvanā vīriyasamādhibhāvanā cittasamādhibhāvanā vīmaṃsāsamādhibhāvanāti catasso samādhibhāvanā. Cattārosukhabhāgiyāti indriyasaṃvaro tapo bojjhaṅgo sabbūpadhipaṭinissaggoti cattāro sukhabhāgiyā. Avasesā pākaṭā.
既然还应当问:「于四种四种的行道等之中,哪一行道等成为第一念处等?」因此说「第一行道……第一念处……」等。又应当说:「行道等是以慧为足处等,而念处等是以念为足处等,故应作如此的连接:第一行道即第一念处。」因此说「第一行道若已修习、已多修习,则能圆满第一念处」等。其意旨为:由能圆满与所圆满的关系,故应作那样的连接。或者,若还当问:「哪些已修习、已多修习的行道等,能圆满哪些念处等?」因此说「第一行道若已修习、已多修习,则能圆满第一念处」等。显示巴利原文
‘‘Catūsu catūsu paṭipadādīsu katamo paṭipadādiko paṭhamo satipaṭṭhānādiko bhavatī’’ti pucchitabbattā ‘‘paṭhamā paṭipadā paṭhamaṃ satipaṭṭhāna’’ntiādi vuttaṃ. ‘‘Paṭipadādayo paññāpadaṭṭhānādikā, satipaṭṭhānādayo pana satipadaṭṭhānādikā, tasmā ‘paṭhamā paṭipadā paṭhamaṃ satipaṭṭhāna’ntiādiyojanā kātabbā’’ti vattabbattā ‘‘paṭhamā paṭipadā bhāvitā bahulīkatā paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ pūretī’’tiādi vuttaṃ, pūrakapūretabbabhāvato tathā yojanā kātabbāti adhippāyo. Atha vā ‘‘bhāvitā bahulīkatā katame paṭipadādayo katame satipaṭṭhānādike pūrentī’’ti pucchitabbattā ‘‘paṭhamā paṭipadā bhāvitā bahulīkatā paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ pūretī’’tiādi vuttaṃ.
87 既然还应当问:「于此十种行道四法组等之中,哪些法是哪一方所?哪些法是哪一方所?」因此说:「此中,四种方所:第一行道,第一念处」等。此中:即于彼十种行道四法组等之中。我所说之第一行道等方所,便是四种方所。显示巴利原文
87. ‘‘Tesu dasasu paṭipadācatukkādīsu katame dhammā katamā disā, katame dhammā katamā disā’’ti pucchitabbattā ‘‘tattha imā catasso disā paṭhamā paṭipadā, paṭhamo satipaṭṭhāno’’tiādi vuttaṃ. Tatthāti tesu dasasu paṭipadācatukkādīsu. Imā mayā vuccamānā paṭhamā paṭipadādayo disā catasso disā bhavanti.
因为应当被问到:'在这四种作为方所的行道等四法组中,哪一方所之义是对哪一类人的药?'所以说了'其中,第一行道……是对增上见行者的药'。显示巴利原文
‘‘Tesu catūsu disābhūtesu paṭipadācatukkādīsu katamo disābhūto attho katamassa puggalassa bhesajja’’nti pucchitabbattā ‘‘tattha paṭhamā paṭipadā…pe… diṭṭhicaritassa udattassa bhesajja’’nti vuttaṃ.
因为应当被问到:'在这十种行道等四法组的法中,哪一种法对应哪一种解脱门?'所以说了'其中,苦行道……'等。其义在复注中已详细说明,显而易见。在杂染分中,作为方所的食四法组等十种四法组,因其应被超越、应被断除而被择取;而在清净分中,作为方所的行道四法组等十种四法组,则因其能超越、能断除而被择取。显示巴利原文
‘‘Tesu dasasu paṭipadādicatukkesu dhammesu katamo katamo katamaṃ katamaṃ vimokkhamukha’’nti pucchitabbattā ‘‘tattha dukkhā ca paṭipadā’’tiādi vuttaṃ. Attho pana ṭīkāyaṃ vitthārena vutto pākaṭo. Saṃkilesapakkhe disābhūtā āhāracatukkādayo dasa catukkā samatikkamitabbapahātabbabhāvena niddhāritā, vodānapakkhe pana disābhūtā paṭipadācatukkādayo dasa catukkā samatikkamapahāyakabhāvena niddhāritā.
因为应当被问到:'对于这食四法组等十种四法组,有一种称为超越、断除的游戏;对于那行道四法组等十种四法组,有一种称为修习的游戏,以及称为作证的游戏;这三种游戏,是哪类人的游戏?'所以说了'他们的游戏'。或者,因为可能有这样的观察:'以如前所说的解脱门而解脱的那些佛、独觉佛、声闻之中,是唯有佛的游戏,还是唯有独觉佛的游戏,还是唯有声闻的游戏,抑或是一切佛、独觉佛、声闻的游戏?'所以说了'他们的游戏'。意思是:以如前所说的解脱门而解脱的那些佛、独觉佛、声闻的游戏。即:对于食四法组等十种四法组,于自他相续中的超越与断除;以及对于行道四法组等十种四法组,于自他相续中的修习成就与作证成就——这一切即名为游戏。显示巴利原文
‘‘Tesaṃ āhāracatukkādīnaṃ dasannaṃ catukkānaṃ samatikkamanapahānasaṅkhātaṃ yaṃ vikkīḷitañca tesaṃ paṭipadācatukkādīnaṃ dasannaṃ catukkānaṃ bhāvanāsaṅkhātaṃ yaṃ vikkīḷitañca sacchikiriyāsaṅkhātaṃ yaṃ vikkīḷitañca atthi, taṃ tividhaṃ vikkīḷitaṃ katamesaṃ puggalānaṃ vikkīḷitaṃ bhavatī’’ti pucchitabbattā ‘‘tesaṃ vikkīḷita’’nti vuttaṃ. Atha vā ‘‘yathāvuttappakārehi vimokkhamukhehi ye buddhapaccekabuddhasāvakā vimucciṃsu, tesu buddhasseva vikkīḷitaṃ bhavati kiṃ, paccekabuddhasseva vikkīḷitaṃ bhavati kiṃ, sāvakasseva vikkīḷitaṃ bhavati kiṃ, udāhu sabbesaṃ buddhapaccekabuddhasāvakānaṃ vikkīḷitaṃ bhavati ki’’nti vicāraṇāya sambhavato ‘‘tesaṃ vikkīḷita’’nti vuttaṃ. Yathāvuttappakārehi vimokkhamukhehi ye buddhapaccekabuddhasāvakā mucciṃsu, tesaṃ buddhapaccekabuddhasāvakānaṃ vikkīḷitaṃ. Yaṃ āhāracatukkādīnaṃ dasannaṃ catukkānaṃ saparasantāne samatikkamanapahānañca yā paṭipadācatukkādīnaṃ dasannaṃ catukkānaṃ saparasantāne bhāvanāsampādanā, sacchikiriyāsampādanā ca atthi, idaṃ sabbaṃ vikkīḷitaṃ nāma bhavatīti attho.
在考察“所有十组四法——诸如食四组等——是与十组四法——诸如行道四组等——整体相对,还是各组四法依次相对”时,由于存在这种可能,为了表明“各组四法依次相对,以所断与能断的关系”,而说“四食,其对治为四行道”等。然注释书中说:“今为显示食等由行道等而超越,即显示他们对治,故说‘四食,其对治为四行道’等。”其中,依杂染方面所确定的四食,与依清净方面所确定的四行道,此四行道是食的对治,因为食是所断,而行道是能断。虽然食本身并非所断,但作为观照的所缘,由断除对食的欲贪而说为所断——应作如此连结。显示巴利原文
‘‘Sabbesaṃ āhāracatukkādīnaṃ dasannaṃ catukkānaṃ sabbe paṭipadācatukkādayo dasa catukkā paṭipakkhā honti kiṃ, udāhu yathākkamaṃ catukkānaṃ catukkā paṭipakkhā honti ki’’nti vicāraṇāya sambhavato yathākkamaṃ catukkānaṃ catukkā paṭipakkhā honti pahātabbapahāyakabhāvenāti dassento ‘‘cattāro āhārā tesaṃ paṭipakkho catasso paṭipadā’’tiādimāha. Aṭṭhakathāyaṃ pana – ‘‘idāni āhārādīnaṃ paṭipadādīhi yena samatikkamanaṃ, taṃ nesaṃ paṭipakkhabhāvaṃ dassento ‘cattāro āhārā tesaṃ paṭipakkho catasso paṭipadā’tiādimāhā’’ti (netti. aṭṭha. 87) vuttaṃ. Tattha saṃkilesapakkhe cattāro ye āhārā niddhāritā, tesaṃ catunnaṃ āhārānaṃ vodānapakkhe yā catasso paṭipadā niddhāritā, tā catasso paṭipadā paṭipakkho āhārānaṃ pahātabbattā, paṭipadānaṃ pana pahāyakattā. Satipi āhārānaṃ appahātabbabhāve vipassanārammaṇattā āhārapaṭibaddhachandarāgappahānavasena pahātabbabhāvo vuttoti evamādiyojanā kātabbā.
“狮子”指如狮子者,应分别连结为:如狮子之诸佛、如狮子之诸独觉佛、如狮子之诸声闻。然而,声闻中亦有未杀贪嗔痴者,他们亦可能自许为“狮子”,为遮止此想,故说“已杀贪嗔痴者”。应杀故为“所杀”,贪、嗔、痴为“贪嗔痴”,这些声闻已杀贪嗔痴,故为“已杀贪嗔痴者”——应作如此连结,因为唯声闻方有此混淆的可能。对于这些狮子——诸佛、这些狮子——诸独觉佛、这些狮子——诸声闻而言,修习即清净方面应修习的菩提分法之修习与增长;证悟即清净方面应证悟的果与涅槃之证悟;消除即杂染方面应断除的、称为断除的消除——这些称为游戏。显示巴利原文
Sīhāti sīhasadisā buddhā ca sīhasadisā paccekabuddhā ca sīhasadisā sāvakā cāti sīhasadisā visuṃ visuṃ yojetabbā. Sāvakā pana ahatarāgadosamohāpi santi, tepi ‘‘sīhā’’ti maññeyyunti taṃ nivattāpanatthaṃ ‘‘hatarāgadosamohā’’ti vuttaṃ. Hanitabbāti hatā, rāgo ca doso ca moho ca rāgadosamohā, hatā rāgadosamohā etehi sāvakehīti hatarāgadosamohā, sāvakāti yojanā kātabbā sāvakānaṃyeva byabhicārasambhavatoti. Tesaṃ sīhānaṃ buddhānaṃ, tesaṃ sīhānaṃ paccekabuddhānaṃ, tesaṃ sīhānaṃ sāvakānaṃ bhāvanā vodānapakkhe bhāvitabbānaṃ bodhipakkhiyadhammānaṃ bhāvanā vaḍḍhanā ca, sacchikiriyā vodānapakkheyeva sacchikātabbānaṃ phalanibbānānaṃ sacchikiriyā ca, byantīkiriyā saṃkilesapakkhe pahātabbānaṃ pahānasaṅkhātā byantīkiriyā ca vikkīḷitaṃ nāma bhavati.
“根之住立”指信根等诸根的住立、转起、修习及证悟。“颠倒之住立”指颠倒的住立——以断除的方式令其不转起、不生起——简而言之,即称为游戏,如此把握。诸根即信根等,意指正法之行境,为清净方面的行境,是转起之因。颠倒即颠倒想,意指烦恼之行境,为杂染方面的行境,是转起之因。显示巴利原文
Indriyādhiṭṭhānanti saddhindriyādīnaṃ indriyānaṃ adhiṭṭhānaṃ pavattanaṃ bhāvanā, sacchikiriyā ca. Vipariyāsānadhiṭṭhānanti vipallāsānaṃ adhiṭṭhānaṃ pahānavasena appavattanaṃ, anuppādanañca saṅkhepato vikkīḷitaṃ nāmāti gahitaṃ. Indriyāni saddhindriyādīni saddhammagocaro saddhammassa vodānapakkhassa gocaro pavattanahetūti adhippetāni. Vipariyāsā vipallāsā kilesagocaro saṃkilesapakkhassa gocaro pavattihetūti adhippetā.
在杂染方面,导师以阐明随烦恼的方式,对食四组等十组四法所摄的贪行者等四种人作了抉择——即以“四食”等语所示;在清净方面,导师同样以阐明清净的方式,对行道四组等十组四法所摄的贪行者等四种人作了抉择——即以“四行道”等语所示。由于应问:“此抉择是何种理趣的生起之处、可称为其地基?”故说:“这称为狮子游戏理趣的地基。”其中,“这”即指上述方式所作的两类抉择,此二抉择正是狮子游戏理趣的地基、转起之处、生起之处——善于理趣生起的人们如此说。应作此连结。显示巴利原文
‘‘Cattāro āhārātiādinā saṃkilesapakkhe āhāracatukkādīnaṃ dasannaṃ catukkānaṃ taṇhācaritādīnaṃ catunnaṃ puggalānaṃ upakkilesavibhāvanāmukhena yā niddhāraṇā ācariyena katā, ‘catasso paṭipadā’tiādinā ca vodānapakkhe paṭipadācatukkādīnaṃ dasannaṃ catukkānaṃ taṇhācaritādīnaṃ catunnaṃ puggalānaṃ vodānavibhāvanāmukhena yā niddhāraṇā ācariyena katā, sā ayaṃ niddhāraṇā katamassa nayassa samuṭṭhānaṃ bhūmīti vuccatī’’ti pucchitabbattā ‘‘ayaṃ vuccati sīhavikkīḷitassa nayassa bhūmī’’ti vuttaṃ. Tattha ayanti yā ayaṃ vuttanayena dvippakārā niddhāraṇā katā, sā ayaṃ dvippakārā niddhāraṇā sīhavikkīḷitassa nayassa bhūmi pavattiṭṭhānaṃ samuṭṭhānanti nayasamuṭṭhānakosallehi puggalehi vuccatīti yojanā kātabbāti.
由于应说:“如何能知晓如上所述方式的已抉择内容是理趣的地基?”故说“因此,他说”等语。意思是:由导师所说的“凡引导……乃至……善巧者”等语,依此语便可得知,如上所述方式的抉择具有理趣地基的性质。显示巴利原文
‘‘Vuttappakārāya niddhāritāya nayassa bhūmibhāvo kasmā viññāyatī’’ti vattabbattā ‘‘tenāhā’’tiādi vuttaṃ. Tena vuttappakārāya niddhāraṇāya nayabhūmibhāvena ‘‘yo neti…pe… kusalāti cā’’ti yaṃ vacanaṃ ācariyo āha, tena vacanena viññāyatīti.
狮子游戏理趣的地基,已由导师阐明,我们也已了知。由于应问:“何为三跳理趣的地基?”为阐明三跳理趣的地基,故说“其中,有人行于苦行道”等语。既然如此,导师只须说“此为杂染,即三不善根”等语便已足够,为何还要说“其中,有人行于苦行道”等语呢?事实上,三跳理趣地基的修习,是依据顿悟者等三种人而展开的,因此,为了阐明顿悟者等三种人,才说了“其中,有人行于苦行道”等语。即便如此,只须说“其中,行于乐行道而速证知者,即是顿悟者”等语也已足够,为何还要说“其中,有人行于苦行道”等语呢?事实上,顿悟者等三种人,乃是从狮子游戏理趣中导出、析出三跳理趣而来,而他们是在阐明狮子游戏理趣地基时,从以行道分别所阐明的四种人中抉择出来的。为了首先阐明在狮子游戏理趣地基的阐明中,依行道分别所说明的那四种人,所以说了“其中,有人行于苦行道”等语。“其中”,是指在阐明狮子游戏理趣地基时所抉择的那个行道四组之中。“有人”,是指那些迟钝者与具邪见行者;而依次抉择出“行于乐行道而迟证知者”与“行于乐行道而速证知者”,便这样抉择了两种人。由于应问:“此四种人中,何显示巴利原文
Sīhavikkīḷitanayabhūmi ācariyena vibhāvitā, amhehi ca ñātā, ‘‘katamā tipukkhalanayabhūmī’’ti pucchitabbattā tipukkhalanayabhūmiṃ vibhāvetukāmo ‘‘tattha ye dukkhāya paṭipadāyā’’tiādimāha. Evaṃ sati ‘‘ayaṃ saṃkileso, tīṇi akusalamūlānī’’tiādivacanameva ācariyena vattabbaṃ, kasmā pana ‘‘tattha ye dukkhāya paṭipadāyā’’tiādivacanaṃ vattabbanti? Saccaṃ, tipukkhalanayabhūmibhāvanā pana ugghaṭitaññuādipuggalattayavasena pavattā, tasmā ugghaṭitaññuādipuggalattayaṃ vibhāvetuṃ ‘‘tattha ye dukkhāya paṭipadāyā’’tiādivacanaṃ vuttaṃ. Evamapi ‘‘tattha yo sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyāti, ayaṃ ugghaṭitaññū’’tiādivacanameva vattabbaṃ , kasmā pana ‘‘tattha ye dukkhāya paṭipadāyā’’tiādivacanaṃ vattabbanti? Saccaṃ, ugghaṭitaññuādipuggalattayaṃ pana sīhavikkīḷitanayato tipukkhalanayassa niggacchanato nikkhamanato sīhavikkīḷitanayabhūmivibhāvanāyaṃ paṭipadāvibhāgato vibhāvitapuggalacatukkato niddhāritaṃ, sīhavikkīḷitanayabhūmivibhāvanāyaṃ paṭipadāvibhāgato vibhāvitaṃ puggalacatukkaṃ paṭhamaṃ vibhāvetuṃ ‘‘tattha ye dukkhāya paṭipadāyā’’tiādi vuttaṃ. Tatthāti yo paṭipadācatukko sīhavikkīḷitanayabhūmivibhāvanāyaṃ niddhārito, tasmiṃ paṭipadācatukke. Yeti ye dandhaudattā diṭṭhicaritapuggalā yathākkamaṃ sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya ca sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya ca niyyanti, iti niyyakā dve puggalā ca niddhāritā. ‘‘Tesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ katamo saṃkileso’’ti pucchitabbattā ‘‘tesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ ayaṃ saṃkileso’’ti vissajjetuṃ ‘‘tesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ ayaṃ saṃkileso’’tiādi vuttaṃ. Cattāro āhārā niddhāritā…pe… cattāri agatigamanāni niddhāritāni, iti ayaṃ dasavidho āhāracatukkādicatukko tesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ saṃkileso hoti. Tesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ saṃkileso ācariyena niddhārito, ‘‘katamaṃ vodāna’’nti pucchitabbattā ‘‘tesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ idaṃ vodāna’’ntiādi vuttaṃ. Catasso paṭipadā niddhāritā, catasso appamāṇā niddhāritā, iti idaṃ dasavidhaṃ paṭipadācatukkādicatukkabhūtaṃ dhammajātaṃ tesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ vodānaṃ hoti.
88 因为应该问:“在这四种人当中,哪种人是顿悟者,哪种人是广解者,哪种人是可引导者?”所以才说出“其中,那些……”等语。如果有人说:“前面已经用‘其中,那些……’等语抉择了四种人,为什么又用‘其中,那些……’等语再次抉择四种人呢?”应知这是为了显示不同的含义:前一处是依杂染与清净的归属关系来抉择,现在这一处则是将顿悟者等各个部分聚合为一个整体来抉择。“其中,那些……乃至……这两种人”——此处的文脉连贯意义与前面所说的一样。“其中”是指在这四种人当中。“那些”是指精勤者和邪见行者。“这些”是指确定的精勤者和邪见行者。另外,“那些”也指精勤者、贪行者以及迟钝的邪见行者。“共通的”是指行于苦行道而速证知,以及行于乐行道而迟证知。显示巴利原文
88. ‘‘Tesu catūsu puggalesu katamo puggalo ugghaṭitaññū, katamo puggalo vipañcitaññū, katamo puggalo neyyo’’ti pucchitabbattā ‘‘tattha ye’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Pubbepi ‘tattha ye’tiādinā cattāro puggalā niddhāritā, kasmā pana puna ‘‘tattha ye’tiādinā cattāro puggalā niddhāritā’’ti ce vadeyya? Pubbe saṃkilesavodānaṃ sāmibhāvena niddhāritā, pacchā pana ugghaṭitaññuādīnaṃ avayavānaṃ samūhabhāvena niddhāritāti visesattho gahetabbo. Tattha ye…pe… ime dve puggalāti ettha yojanattho heṭṭhā vuttasadisova. Tatthāti tesu catūsu puggalesu. Yoti udatto diṭṭhicarito. Ayanti ayaṃ niyato udatto diṭṭhicarito. Puna yoti udattova taṇhācarito ca mando diṭṭhicarito ca. Sādhāraṇāyāti dukkhāya paṭipadāya khippābhiññāya ca sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya ca.
因为应该问:“顿悟者等三种人已经由老师(阿阇梨)抉择出来,在这三种人当中,世尊分别对哪一种人开示哪一种法?”所以才说出“其中,世尊……”等语。或者,因为应该说明:“老师已经通过行道的差别阐明了人的差别,那么,如何通过教说的差别来阐明人的差别呢?”为了通过教说的差别来阐明人的差别,便说出了“其中,世尊……”等语。“其中”是指在这顿悟者等三种人当中。因为应该说明:“仅仅通过止教说与观教说的差别,就已经阐明了人的差别”,而为了进一步通过柔软法教说与刚猛法教说的差别来阐明人的差别,又说出了“其中,世尊……”等语。其余各处,也应按这一方式去理解其文脉连贯之义。显示巴利原文
‘‘Ugghaṭitaññuādayo tayo puggalā ācariyena niddhāritā, tesu tīsu puggalesu katamassa katamassa katamaṃ katamaṃ bhagavā upadisatī’’ti pucchitabbattā ‘‘tattha bhagavā’’tiādi vuttaṃ. Atha vā ‘‘paṭipadābhedena puggalabhedo ācariyena vibhāvito, kathaṃ desanābhedena puggalabhedo vibhāvito’’ti vattabbattā desanābhedenapi puggalabhedaṃ vibhāvetuṃ ‘‘tattha bhagavā’’tiādi vuttaṃ. Tatthāti tesu tīsu ugghaṭitaññuādīsu puggalesu. ‘‘Samathadesanāvipassanādesanābhedeneva puggalabhedo vibhāvito’’ti vattabbattā mududhammadesanātikkhadhammadesanābhedenapi puggalabhedaṃ vibhāvetuṃ ‘‘tattha bhagavā’’tiādi vuttaṃ. Sesesupi evameva anusandhyattho vattabbo.
为了阐明:依行道差别而各自分立,成为四种人;又将这四种人别别聚合起来,依行道差别与教说差别而成为三种人,因此再次说出“其中,那些……”等语,然后说“像这样,四种便成为了三种”。在这里,“四种、三种”是语尾变格的表述方式,而“四者、三者”才是依本性格的表述方式,应当这样理解。显示巴利原文
Visuṃ visuṃ paṭipadābhedena cattāro hutvā visuṃ ca sampiṇḍitā ca paṭipadābhedena ceva desanābhedena ca tayo hontīti vibhāvetuṃ ‘‘tattha ye’’tiādiṃ puna vatvā ‘‘iti kho cattāri hutvā tīṇi bhavantī’’ti vuttaṃ. Tattha cattāri tīṇīti liṅgavipallāsaniddeso, ‘‘cattāro tayo’’ti pana pakatiliṅganiddeso kātabbova.
因为应当发问:“此三种人中,何者是杂染?”所以说了“此三种人之杂染”等。其中,“此杂染”,即是“三不善根……乃至……戒坏、见坏、行坏”所抉择的诸不善法,如此这组法聚便是杂染。因为应当宣说:“此三种人之杂染已由老师抉择,清净又当如何抉择?”所以说了“此三种人之清净”等。其中,“此清净”,即是“三善根……乃至……三解脱门:空、无相、无愿”所抉择的诸善法之集合,如此这组法聚便是清净。显示巴利原文
‘‘Tesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ katamo saṃkileso’’ti pucchitabbattā ‘‘tesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ ayaṃ saṃkileso’’tiādi vuttaṃ. Tattha ayaṃ saṃkilesoti ‘‘tīṇi akusalamūlāni…pe… sīlavipatti diṭṭhivipatti ācāravipattī’’ti niddhāritānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ iti ayaṃ samūho saṃkileso hoti. ‘‘Tesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ saṃkileso ācariyena niddhārito, kathaṃ vodānaṃ niddhāritabba’’nti vattabbattā ‘‘tesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ idaṃ vodāna’’ntiādi vuttaṃ. Tattha idaṃ vodānanti ‘‘tīṇi kusalamūlāni…pe… tīṇi vimokkhamukhāni suññataṃ animittaṃ appaṇihita’’nti niddhāritānaṃ kusaladhammānaṃ samūhabhūtaṃ iti idaṃ dhammajātaṃ vodānaṃ hoti.
“老师已阐明:依所说方式,由四种人而成三种人,亦即有这三类人。那么,由三种人而成几类人呢?”因为应当如此说明,所以说了“如是,由四种人而成三种,由三种而成二种,即贪行者与见行者”等。如是,依上文所说方式,由四种人而成三种,即有那三类人;由三种人而成二种,即贪行者与见行者这二人。显示巴利原文
‘‘Vuttappakārena cattāro hutvā tayo puggalā bhavantīti ācariyena vibhāvitā, tayo hutvā kittakā puggalā bhavantī’’ti vattabbabhāvato ‘‘iti kho cattāri hutvā tīṇi bhavanti, tīṇi hutvā dve bhavanti taṇhācarito ca diṭṭhicarito cā’’tiādi vuttaṃ. Itīti heṭṭhā vuttappakārena cattāri cattāro hutvā tīṇi tayo bhavanti. Tīṇi tayo hutvā taṇhācarito ca diṭṭhicarito cāti dve puggalā bhavanti.
因为应当宣说:“此二人的杂染是什么?”所以说了“此二人的杂染是此”等。其中,“此杂染”,即“贪与无明……乃至常见与断见”所抉择的诸不善法,这些法的集合便是杂染。显示巴利原文
‘‘Tesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ katamo saṃkileso’’ti vattabbabhāvato ‘‘tesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ ayaṃ saṃkileso’’tiādi vuttaṃ. Tattha ayaṃ saṃkilesoti ‘‘taṇhā ca avijjā ca…pe… sassatadiṭṭhi ca ucchedadiṭṭhi cā’’ti niddhāritānaṃ akusaladhammānaṃ iti ayaṃ samūho saṃkileso hoti.
因为应当问:「此二人的杂染已由老师抉择,其清净如何?」所以才有「此二人的清净是这」等语。「此清净」即指由「止与观……乃至有余涅槃界与无余依涅槃界」所抉择的善法之聚集,这些所生起之法即是清净。显示巴利原文
‘‘Tesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ saṃkileso ācariyena niddhārito, kathaṃ vodāna’’nti vattabbabhāvato ‘‘tesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ idaṃ vodāna’’ntiādi vuttaṃ. Idaṃ vodānanti ‘‘samatho ca vipassanā ca…pe… saupādisesā ca nibbānadhātu, anupādisesā ca nibbānadhātū’’ti niddhāritānaṃ kusaladhammānaṃ samūhabhūtaṃ iti idaṃ dhammajātaṃ vodānaṃ hoti.
以「三不善根」等,在杂染方面,依杂染阐明之门,于不善根等三法所摄的两个十二组三法中,为略开知者等三种人而作抉择;以「三善根」等,在清净方面,依清净阐明之门,于善根等三法所摄的两个十二组三法中,为略开知者等三种人而作抉择——这就是所说的抉择,作为三聚法与钩法的生起之地与转起之因,如是结合后;以「贪与无明」等,在杂染方面,依清净阐明之门,于贪无明等二法所摄的十五个二法中,为贪行者与见行者二人而作抉择;以「止与观」等,在清净方面,依清净阐明之门,于止观等二法所摄的十九个二法中,为贪行者与见行者二人而作抉择——这就是所说的欢喜轮法之地,如此引出而结合。因为,若依人决定,则从欢喜轮法生起狮子游戏法,从狮子游戏法生起三聚法;然而,若依法决定,则从狮子游戏法生起三聚法,从三聚法生起欢喜轮法。因此,注释书中说:「最后以『贪与无明』等,显示了止法之地。正因为如此,才说『由四成三,由三成二』。」(《指导论注》88)显示巴利原文
‘‘Tīṇi akusalamūlānī’’tiādinā saṃkilesapakkhe akusalamūlatikādīnaṃ dvinnaṃ dvādasannaṃ tikānaṃ, tiṇṇaṃ ugghaṭitaññuādipuggalānaṃ saṃkilesavibhāvanāmukhena yā niddhāraṇā katā, ‘‘tīṇi kusalamūlānī’’tiādinā vodānapakkhe kusalamūlatikādīnaṃ dvinnaṃ dvādasannaṃ tikānaṃ, tiṇṇaṃ ugghaṭitaññuādipuggalānaṃ vodānavibhāvanāmukhena yā niddhāraṇā katā, ayaṃ vuttappakāraniddhāraṇā tipukkhalassa ca nayassa, aṅkusassa ca nayassa bhūmi samuṭṭhānaṃ pavattihetu nāmāti yojetvā ‘‘taṇhā ca avijjā cā’’tiādinā saṃkilesapakkhe taṇhāavijjādukādīnaṃ pannarasannaṃ dukānaṃ, dvinnaṃ taṇhācaritadiṭṭhicaritānaṃ puggalānaṃ vodānavibhāvanāmukhena yā niddhāraṇā katā, ‘‘samatho ca vipassanā cā’’tiādinā vodānapakkhe samathavipassanādukādīnaṃ ekūnavīsatidukānaṃ, dvinnaṃ taṇhācaritadiṭṭhicaritānaṃ puggalānaṃ vodānavibhāvanāmukhena yā niddhāraṇā katā, ayaṃ vuttappakārā nandiyāvaṭṭassa nayassa bhūmītipi nīharitvā yojetabbā. Puggalādhiṭṭhānavasena hi nandiyāvaṭṭanayato sīhavikkīḷitanayassa sambhavo, sīhavikkīḷitanayato ca tipukkhalanayassa sambhavo hoti. Dhammādhiṭṭhānavasena pana sīhavikkīḷitanayato tipukkhalanayassa sambhavo, tipukkhalanayato ca nandiyāvaṭṭanayassa sambhavo hoti. Tenāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘ante ‘taṇhā ca avijjā cā’tiādinā samathassa nayassa bhūmi dassitā. Teneva hi ‘cattāri hutvā tīṇi bhavanti, tīṇi hutvā dve bhavantī’ti vutta’’nti (netti. aṭṭha. 88).
因为应当问:「为何这个所说的抉择被了知为三聚法与钩法之地?」所以才说「故他说」等。也就是说,由于这抉择是如前所述之地,老师所说的「凡于不善……乃至观察方」这句话,凭此语句,所说的抉择即被了知为三聚法等之地——这就是它的含义。显示巴利原文
‘‘Kasmā pana ayaṃ vuttappakārāya niddhāraṇāya tipukkhalassa ca nayassa, aṅkusassa ca nayassa bhūmibhāvo viññāyatī’’ti vattabbabhāvato ‘‘tenāhā’’tiādi vuttaṃ. Tena yathāvuttassa niddhāraṇāya bhūmibhāvena ācariyo ‘‘yo akusale…pe… disālocanenāti cā’’ti yaṃ vacanaṃ āha, tena vacanena vuttappakārāya niddhāraṇāya tipukkhala…pe… yassa bhūmibhāvo viññāyatīti attho.
因应当说“至此,理趣的集起已圆满,更无其他”,故说“理趣的集起已系属”。以任何理趣的集起,于杂染分中抉择了不善法,或于清净分中抉择了善法,即应依该理趣的集起如理抉择而系属——应如此把握其义。显示巴利原文
‘‘Ettāvatā nayasamuṭṭhānaṃ paripuṇṇaṃ hoti, aññaṃ natthī’’ti vattabbattā ‘‘niyuttaṃ nayasamuṭṭhāna’’nti vuttaṃ. Yena yena nayasamuṭṭhānena saṃkilesapakkhe vā akusalā dhammā niddhāritā , vodānapakkhe vā kusalā dhammā niddhāritā, taṃ taṃ nayasamuṭṭhānaṃ niyuttaṃ yathārahaṃ niddhāretvā yujjitabbanti attho gahetabbo.
今依理趣之次第略作说明:二人、三人、四人,人有三类;四方、六方、八方,方亦有三类。其中,二人即贪行人与见行人。三人即略知人、广知人与应引导人。四人即依苦行道与迟通达等差别,分为钝根贪行人、钝根见行人、利根贪行人、利根见行人。四方即杂染分二方、清净分二方,共为四方。六方即杂染分三方、清净分三方,共为六方。八方即杂染分四方、清净分四方,共为八方。依此,由贪行人与见行人的二人及四方,生起喜旋理趣的集起;由略知人、广知人、应引导人的三人及六方,生起三聚理趣的集起;由依苦行道与迟通达等差别所分的钝根贪行人、利根贪行人、钝根见行人、利根见行人四人及八方,生起狮子游戏理趣的集起。一一理趣的集起被分别时,观方理趣与钩棒理趣的集起亦随之而被分别。显示巴利原文
Nayakkamena pana saṅkhepato dassayissāmi – dve puggalā, tayo puggalā, cattāro puggalāti puggalā tikoṭṭhāsā bhavanti, catudisā, chadisā, aṭṭhadisāti disāpi tikoṭṭhāsā bhavanti. Tattha dve puggalāti taṇhācarito puggalo, diṭṭhicarito puggaloti dve puggalā bhavanti. Tayo puggalāti ugghaṭitaññupuggalo, vipañcitaññupuggalo, neyyapuggaloti tayo puggalā bhavanti. Cattāro puggalāti dukkhāpaṭipadādandhābhiññādibhedena bhinnā mudindriyo taṇhācarito puggalo, mudindriyo diṭṭhicarito puggalo, tikkhindriyo taṇhācarito puggalo, tikkhindriyo diṭṭhicarito puggaloti cattāro puggalā bhavanti. Catudisāti saṃkilesapakkhe dve dve disā, vodānapakkhe dve dve disāti catudisā bhavanti. Chadisāti saṃkilesapakkhe tisso tisso disā, vodānapakkhe tisso tisso disāti chadisā bhavanti. Aṭṭhadisāti saṃkilesapakkhe catasso catasso disā, vodānapakkhe catasso catasso disāti aṭṭhadisā bhavanti. Tesu dve dve taṇhācaritadiṭṭhicarite puggale, catudisā ca nissāya nandiyāvaṭṭanayasamuṭṭhānaṃ bhavati. Tayo ugghaṭitaññuvipañcitaññuneyyapuggale ca chadisā ca nissāya tipukkhalanayasamuṭṭhānaṃ bhavati. Dukkhāpaṭipadādandhābhiññādibhedena bhinne cattāro mudindriyataṇhācaritatikkhindriyataṇhācaritamudindriyadiṭṭhicaritatikkhindriyadiṭṭhicarite puggale ca aṭṭhadisā ca nissāya sīhavikkīḷitanayasamuṭṭhānaṃ bhavati . Ekekasmiṃ nayasamuṭṭhāne vibhajite disālocanaaṅkusanayasamuṭṭhānānipi vibhajitāni bhavanti.
若问:“如何形成喜旋理趣的集起?”应说:“渴爱与无明、无惭与无愧、失念与不正知、不如理作意、懈怠与难劝、我慢与我所执、无信与放逸、不闻正法、不防护、贪欲与嗔恚、五盖与结缚、忿与恨、覆与恼、嫉与悭、谄与诳、常见与断见。”(《导论》88)此以双双对列的方式开示的、作为诸方的此不善法聚,是渴爱行者与见行者的杂染。于杂染分中,以杂染共通的特相将其结合后,以心意作为诸方之法而观察:“在这以双双对列的方式开示的十五组诸方不善法中,哪一不善法是哪一类补特伽罗的方?”如此一一分别结合:“此第一、第一不善法,于杂染分中,名为渴爱行者的第一方;此第二、第二不善法,于杂染分中,名为见行者的第二方。”如其所应地引出集谛与苦谛之后,所应分别的法之自性,由某种特定的注释差别所显示,此注释差别即是喜旋理趣的集起;对其所作的观察,亦由某种特定的注释差别所显示,此注释差别即是观方理趣的集起;如此观察后,以胜方之胜法引导诸补特伽罗,由某种特定的注释差别所引导,此注释差别即是钩棒理趣的集起。显示巴利原文
‘‘Kathaṃ nandiyāvaṭṭanayasamuṭṭhānaṃ bhavatī’’ti ce vadeyya? ‘‘Taṇhā ca avijjā ca ahirikañca anottappañca assati ca asampajaññañca ayonisomanasikāro ca kosajjañca dovacassañca ahaṃkāro ca mamaṃkāro ca assaddhā ca pamādo ca asaddhammassavanañca asaṃvaro ca abhijjhā ca byāpādo ca nīvaraṇañca saṃyojanañca kodho ca upanāho ca makkho ca paḷāso ca issā ca maccherañca māyā ca sāṭheyyañca sassatadiṭṭhi ca ucchedadiṭṭhi cā’’ti (netti. 88) dukadukavasena desito ayaṃ disābhūto akusaladhammasamūho dvinnaṃ taṇhācaritadiṭṭhicaritānaṃ puggalānaṃ saṃkileso hotīti saṃkilesapakkhe saṃkilesasāmaññabhāvena yojetvā ‘‘imesu pannarasasu dukadukavasena desitesu disābhūtesu akusaladhammesu katamo akusaladhammo katamassa puggalassa disā’’ti manasāva disādhammabhāvena oloketvā ‘‘ayaṃ ayaṃ paṭhamo paṭhamo akusaladhammo taṇhācaritassa puggalassa saṃkilesapakkhe paṭhamā disā nāma, ayaṃ ayaṃ dutiyo dutiyo akusaladhammo diṭṭhicaritassa puggalassa saṃkilesapakkhe dutiyā disā nāmā’’ti visuṃ visuṃ yojetvā samudayasaccadukkhasaccāni yathārahaṃ nīharitvā vibhajitabbadhammasabhāvo ca yena saṃvaṇṇanāvisesena dassito, so saṃvaṇṇanāviseso ca nandiyāvaṭṭanayasamuṭṭhānaṃ bhavati, tassa olokanā ca yena saṃvaṇṇanāvisesena dassitā, so saṃvaṇṇanāviseso ca disālocananayasamuṭṭhānaṃ bhavati, tathā oloketvā disāvisesabhūtassa dhammavisesassa puggalānaṃ nayanañca yena saṃvaṇṇanāvisesena nayati, so saṃvaṇṇanāviseso ca aṅkusanayasamuṭṭhānaṃ bhavati.
止与观,惭与愧,念与正知,如理作意与精进勤策,易受教、法智与类智,尽智与无生智,信与不放逸,闻正法与防护,无贪与无嗔,离贪之心解脱与离无明之慧解脱,通达与少欲,知足与无忿,无恨与无覆,无恼、断嫉与断悭,明与解脱,以有为所缘的解脱与以无为所缘的解脱,有余涅槃界与无余依涅槃界。(《导论》88)这以双双对列方式开示的、作为诸方的善法聚,是渴爱行者和见行者的清净。于清净分中,以清净共通的特性将其结合后,以心意作为诸方之法而观察:“在这以双双对列方式开示的十九组作为诸方的法中,哪一善法是哪一类补特伽罗的方?”如此一一分别结合:“此第一、第一善法,于清净分中,名为渴爱行者的第一方;此第二、第二善法,于清净分中,名为见行者的第二方。”如其所应地引出道谛与灭谛后,所应分别的法之体性,由某一特定的注释差别所显示,此注释差别即是喜旋理趣的集起;其观察亦由某一特定的注释差别所显示,此注释差别即是观方理趣的集起;如是观察后,将作为殊胜方的殊胜法引导诸补特伽罗,由某一特定的注释差别所引导,此注释差别显示巴利原文
‘‘Samatho ca vipassanā ca, hirī ca ottappañca, sati ca sampajaññañca, yonisomanasikāro ca vīriyārambho ca, sovacassañca dhamme ñāṇañca anvaye ñāṇañca, khaye ñāṇañca anuppāde ñāṇañca, saddhā ca appamādo ca, saddhammassavanañca saṃvaro ca, anabhijjhā ca abyāpādo ca, rāgavirāgā ca cetovimutti, avijjāvirāgā ca paññāvimutti, abhisamayo ca appicchatā ca, santuṭṭhi ca akkodho ca, anupanāho ca amakkho ca, apaḷāso ca issāpahānañca macchariyappahānañca vijjā ca, vimutti ca saṅkhatārammaṇo ca vimokkho, asaṅkhatārammaṇo ca vimokkho, saupādisesā ca nibbānadhātu, anupādisesā ca nibbānadhātū’’ti (netti. 88) tikadukavasena desitaṃ idaṃ disābhūtaṃ kusalasamūhadhammajātaṃ dvinnaṃ taṇhācaritadiṭṭhicaritānaṃ puggalānaṃ vodānaṃ hotīti vodānapakkhe vodānasāmaññabhāvena yojetvā ‘‘imesu ekūnavīsatiyā dukadukavasena vā desitesu disābhūtesu dhammesu katamo katamo kusaladhammo katamassa katamassa puggalassa disā’’ti manasāva disādhammabhāvena oloketvā ‘‘ayaṃ paṭhamo paṭhamo kusaladhammo taṇhācaritassa puggalassa vodānapakkhe paṭhamā disā nāma, ayaṃ dutiyo dutiyo kusaladhammo diṭṭhicaritassa puggalassa vodānapakkhe dutiyā disā nāmā’’ti visuṃ visuṃ yojetvā maggasaccanirodhasaccāni yathārahaṃ nīharitvā vibhajitabbadhammabhāvo ca yena saṃvaṇṇanāvisesena dassito, so saṃvaṇṇanāviseso ca nandiyāvaṭṭanayasamuṭṭhānaṃ bhavati, tassa olokanā ca yena saṃvaṇṇanāvisesena dassitā, so saṃvaṇṇanāviseso ca disālocananayasamuṭṭhānaṃ bhavati, tathā oloketvā disāvisesabhūtassa dhammavisesassa puggalānaṃ nayanañca yena saṃvaṇṇanāvisesena nayati, so saṃvaṇṇanāviseso ca aṅkusanayasamuṭṭhānaṃ bhavati.
若问:“如何形成三莲理趣的集起?”应说:“三不善根——贪不善根、嗔不善根、痴不善根。三恶行——身恶行、语恶行、意恶行。三不善寻——欲寻、嗔寻、害寻。三不善想——欲想、嗔想、害想。三颠倒想——常想、乐想、我想。三受——乐受、苦受、不苦不乐受。三苦性——苦苦性、行苦性、变坏苦性。三火——贪火、嗔火、痴火。三箭——贪箭、嗔箭、痴箭。三结——贪结、嗔结、痴结。三不善遍察——不善身业、不善语业、不善意业。三衰损——戒衰损、见衰损、行衰损。”(《导论》88)这以三支方式开示的、作为诸方的不善法聚,是略说即悟者、广说方悟者、应引导者的杂染。于杂染分中,以杂染共通的特性将其结合后,以心意作为诸方之法而观察:“在这以三支三支方式开示的十二组作为诸方的不善法中,哪一不善法是哪一类补特伽罗的方?”如此一一分别结合:“此第一、第一不善法,于杂染分中,名为略说即悟者的第一方;此第二、第二不善法,于杂染分中,名为广说方悟者的第二方;此第三、第三不善法,于杂染分中,名为应引导者的第三方。”如其所应地引出集谛与苦谛后显示巴利原文
‘‘Kathaṃ tipukkhalanayasamuṭṭhānaṃ bhavatī’’ti ce puccheyya, ‘‘tīṇi akusalamūlāni – lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho akusalamūlaṃ. Tīṇi duccaritāni – kāyaduccaritaṃ , vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ. Tayo akusalavitakkā – kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṃsāvitakko. Tisso akusalasaññā – kāmasaññā, byāpādasaññā, vihiṃsāsaññā. Tisso viparītasaññā – niccasaññā, sukhasaññā, attasaññā. Tisso vedanā – sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Tisso dukkhatā – dukkhadukkhatā, saṅkhāradukkhatā, vipariṇāmadukkhatā. Tayo aggī – rāgaggi, dosaggi, mohaggi. Tayo sallā – rāgasallo, dosasallo, mohasallo. Tisso jaṭā – rāgajaṭā, dosajaṭā, mohajaṭā. Tisso akusalūpaparikkhā – akusalaṃ kāyakammaṃ , akusalaṃ vacīkammaṃ, akusalaṃ manokammaṃ. Tisso vipattiyo – sīlavipatti, diṭṭhivipatti, ācāravipattī’’ti (netti. 88) tikavasena desito ayaṃ disābhūto akusaladhammasamūho tiṇṇaṃ ugghaṭitaññuvipañcitaññuneyyapuggalānaṃ saṃkileso hotīti saṃkilesapakkhe saṃkilesasāmaññabhāvena yojetvā ‘‘imesu dvādasasu tikatikavasena desitesu disābhūtesu akusaladhammesu katamo katamo akusalo dhammo katamassa katamassa puggalassa disā’’ti manasāva disādhammabhāvena oloketvā ‘‘ayaṃ ayaṃ paṭhamo paṭhamo akusaladhammo ugghaṭitaññupuggalassa saṃkilesapakkhe paṭhamā disā nāma. Ayaṃ ayaṃ dutiyo dutiyo akusaladhammo vipañcitaññupuggalassa saṃkilesapakkhe dutiyā disā nāma. Ayaṃ ayaṃ tatiyo tatiyo akusaladhammo neyyassa puggalassa saṃkilesapakkhe tatiyā disā nāmā’’ti visuṃ visuṃ yojetvā samudayasaccadukkhasaccāni yathārahaṃ nīharitvā vibhajitabbadhammasabhāvo ca yena saṃvaṇṇanāvisesena dassito. So saṃvaṇṇanāviseso ca tipukkhalanayasamuṭṭhānaṃ bhavati. Tassa olokanā ca yena saṃvaṇṇanāvisesena dassitā, so saṃvaṇṇanāviseso ca disālocananayasamuṭṭhānaṃ bhavati tathā oloketvā disāvisesabhūtassa dhammavisesassa puggalānaṃ nayanañca yena saṃvaṇṇanāvisesena nayati, so saṃvaṇṇanāviseso aṅkusanayasamuṭṭhānaṃ bhavati.
三种善根——无贪是善根,无嗔是善根,无痴是善根。三种善行——身善行、语善行、意善行。三种善寻——出离寻、无嗔寻、不害寻。三种定——有寻有伺定、无寻唯伺定、无寻无伺定。三种善想——出离想、无嗔想、不害想。三种不颠倒想——无常想、苦想、无我想。三种善业观察——善身业、善语业、善意业。三种清净——身清净、语清净、意清净。三种成就——戒成就、定成就、慧成就。三种学——增上戒学、增上心学、增上慧学。三蕴——戒蕴、定蕴、慧蕴。三种解脱门——空、无相、无愿。如此以三三法门开示的、作为诸方的这些善法聚,是三种补特伽罗——略说即悟者、广说方悟者、应引导者——的清净。于清净分中,以清净共通的特性将其结合后,以心意作为诸方之法而观察:“在这两处以三三法门开示的十二组作为诸方的善法中,哪一善法是哪一类补特伽罗的方?”如此一一分别以方的方式结合:“此第一、第一善法,于清净分中,名为略说即悟者的第一方;此第二、第二善法,于清净分中,名为广说方悟者的第二方;此第三、第三善法,于清净分中,名为应引导者的第三方。”如是以方的方式分别结合后,如理所应地引出道谛与灭谛显示巴利原文
‘‘Tīṇi kusalamūlāni – alobho kusalamūlaṃ, adoso kusalamūlaṃ, amoho kusalamūlaṃ. Tīṇi sucaritāni – kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ, manosucaritaṃ. Tayo kusalavitakkā – nekkhammavitakko, abyāpādavitakko, avihiṃsāvitakko. Tayo samādhī – savitakko savicāro samādhi, avitakko vicāramatto samādhi, avitakko avicāro samādhi. Tisso kusalasaññā – nekkhammasaññā, abyāpādasaññā, avihiṃsāsaññā. Tisso aviparītasaññā – aniccasaññā, dukkhasaññā, anattasaññā. Tisso kusalūpaparikkhā – kusalaṃ kāyakammaṃ, kusalaṃ vacīkammaṃ, kusalaṃ manokammaṃ. Tīṇi soceyyāni – kāyasoceyyaṃ, vacīsoceyyaṃ, manosoceyyaṃ. Tisso sampattiyo – sīlasampatti, samādhisampatti, paññāsampatti . Tisso sikkhā – adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā , adhipaññāsikkhā. Tayo khandhā – sīlakkhandho, samādhikkhandho, paññākkhandho. Tīṇi vimokkhamukhāni – suññataṃ, animittaṃ, appaṇihita’’nti (netti. 88) tikatikavasena desitaṃ idaṃ disābhūtaṃ kusalasamūhadhammajātaṃ tiṇṇaṃ ugghaṭitaññuvipañcitaññuneyyapuggalānaṃ vodānaṃ hotīti vodānapakkhe vodānasāmaññabhāvena yojetvā ‘‘imesu dvīsu dvādasasu tikatikavasena desitesu disābhūtesu kusaladhammesu katamo katamo kusaladhammo katamassa katamassa puggalassa disā’’ti manasāva disādhammabhāvena oloketvā ‘‘ayaṃ ayaṃ paṭhamo paṭhamo kusaladhammo ugghaṭitaññupuggalassa vodānapakkhe paṭhamā disā nāma. Ayaṃ ayaṃ dutiyo dutiyo kusalo dhammo vipañcitaññupuggalassa vodānapakkhe dutiyā disā nāma. Ayaṃ ayaṃ tatiyo tatiyo kusaladhammo neyyapuggalassa vodānapakkhe tatiyā disā nāmā’’ti visuṃ visuṃ disābhāvena yojetvā maggasaccanirodhasaccāni yathārahaṃ nīharitvā vibhajitabbadhammasabhāvo ca yena saṃvaṇṇanāvisesena dassito. So saṃvaṇṇanāviseso ca tipukkhalanayasamuṭṭhānaṃ bhavati. Tassa olokanā ca yena saṃvaṇṇanāvisesena dassitā, so saṃvaṇṇanāviseso ca disālocananayasamuṭṭhānaṃ bhavati. Tathā oloketvā disāvisesabhūtassa dhammassa puggalānaṃ nayanañca yena saṃvaṇṇanāvisesena nayati, so saṃvaṇṇanāviseso ca aṅkusanayasamuṭṭhānaṃ bhavati.
若问:“狮子游戏理趣的起源是什么?”应知:四食、四颠倒、四取、四轭、四系、四漏、四瀑流、四箭、四识住、四非行处。这十种以四类四法所开示的不善法,是作为方向而存在的,于杂染分中以杂染共相相连接。继而在心中观察:“在这十种以四类四法开示的诸法中,哪一不善法是哪一类人的方向?”从杂染分中方向法的角度观察之后,分别以方向的方式结合为:“这第一种不善法,是依苦行道迟通达而出离的钝根贪行者的第一方向;这第二种不善法,是依苦行道速通达而出离的利根贪行者的第二方向;这第三种不善法,是依乐行道迟通达而出离的钝根见行者的第三方向;这第四种不善法,是依乐行道速通达而出离的利根见行者的第四方向。”如此分别以方向的方式结合后,便如理引出集谛与苦谛,并由这一注释差别显示了应分别法的自性。而这注释差别,即成为狮子游戏理趣的起源。其观察亦由这一注释差别所显示,这注释差别成为方向观察理趣的起源。如是观察之后,将作为方向差别的法引导众生的作用,也由这一注释差别所引导,这注释差别即成为钩策理趣的起源。显示巴利原文
‘‘Kathaṃ sīhavikkīḷitanayasamuṭṭhāna’’nti ce puccheyya, ‘‘cattāro āhārā, cattāro vipallāsā, cattāri upādānāni, cattāro yogā, cattāro ganthā, cattāro āsavā, cattāro oghā, cattāro sallā, catasso viññāṇaṭṭhitiyo, cattāri agatigamanānī’’ti (netti. 87) catukkacatukkavasena desito ayaṃ disābhūto catukko catukko akusaladhammo ‘‘dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyakassa mudindriyassa taṇhācaritassa ca dukkhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyakassa tikkhindriyassa taṇhācaritassa ca sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyakassa mudindriyassa diṭṭhicaritassa ca sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyakassa tikkhindriyassa diṭṭhicaritassa cā’’ti catunnaṃ puggalānaṃ saṃkilesoti saṃkilesapakkhe saṃkilesasāmaññabhāvena yojetvā ‘‘imesu catukkacatukkavasena desitesu dasasu catukkesu dhammesu katamo katamo akusaladhammo katamassa katamassa puggalassa disā’’ti manasāva saṃkilesapakkhe disādhammabhāvena oloketvā ‘‘ayaṃ ayaṃ paṭhamo paṭhamo akusaladhammo dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyakassa mudindriyassa taṇhācaritassa puggalassa paṭhamā disā nāma. Ayaṃ ayaṃ dutiyo dutiyo akusaladhammo dukkhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyakassa tikkhindriyassa taṇhācaritassa puggalassa dutiyā disā nāma. Ayaṃ ayaṃ tatiyo tatiyo akusaladhammo sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyakassa mudindriyassa diṭṭhicaritassa puggalassa tatiyā disā nāma. Ayaṃ ayaṃ catuttho catuttho akusaladhammo sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyakassa tikkhindriyassa diṭṭhicaritassa puggalassa catutthā disā nāmā’’ti visuṃ visuṃ disābhāvena yojetvā, samudayasaccadukkhasaccāni yathārahaṃ nīharitvā, vibhajitabbadhammasabhāvo ca yena saṃvaṇṇanāvisesena dassito. So saṃvaṇṇanāviseso ca sīhavikkīḷitanayasamuṭṭhānaṃ bhavati. Tassa olokanā ca yena saṃvaṇṇanāvisesena dassitā, so saṃvaṇṇanāviseso ca disālocananayasamuṭṭhānaṃ bhavati. Tathā oloketvā disāvisesabhūtassa dhammassa puggalānaṃ nayanañca yena saṃvaṇṇanāvisesena nayati, so saṃvaṇṇanāviseso ca aṅkusanayasamuṭṭhānaṃ bhavati.
四行道、四念处、四禅、四住、四正勤、四希有未曾有法、四依处、四定修习、四乐分法、四无量——这十组以四类四法所开示的善法聚,是作为方向而存在的。对于依苦行道迟通达而出离的钝根贪行者,对于依苦行道速通达而出离的利根贪行者,对于依乐行道迟通达而出离的钝根见行者,对于依乐行道速通达而出离的利根见行者:这四类人的清净,是在清净分中以清净共相结合之后,内心观察:“在这以四类四法开示的十组四法善法中,哪一善法是哪一类人的方向?”如此以方向法的性质观察后,分别结合为:“这第一类善法,即是依苦行道迟通达而出离的钝根贪行者的第一方向;这第二类善法,即是依苦行道速通达而出离的利根贪行者的第二方向;这第三类善法,即是依乐行道迟通达而出离的钝根见行者的第三方向;这第四类善法,即是依乐行道速通达而出离的利根见行者的第四方向。”如此一一分别以方向性结合后,便如理引出了道谛与灭谛,并由这一注释差别显示了应分别法的自性。而这注释差别,即成为狮子游戏理趣的起源。其观察亦由这一注释差别所显示,这注释差别即成为方向观察理趣的起源。如是观察之后,将作为方向差别的法引导众生的作用,也由这一注释差别所引导,这注释差别即成为钩策理趣的起源。显示巴利原文
‘‘Catasso paṭipadā, cattāro satipaṭṭhānā, cattāri jhānāni, cattāro vihārā, cattāro sammappadhānā, cattāro acchariyā abbhutā dhammā, cattāri adhiṭṭhānāni, catasso samādhibhāvanā, cattāro sukhabhāgiyā dhammā, catasso appamāṇā’’ti (netti. 86) catukkacatukkavasena desitaṃ idaṃ disābhūtaṃ kusalasamūhadhammajātaṃ ‘‘dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyakassa mudindriyassa taṇhācaritassa ca dukkhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyakassa tikkhindriyassa taṇhācaritassa ca sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyakassa mudindriyassa diṭṭhicaritassa sa sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyakassa tikkhindriyassa diṭṭhicaritassa cā’’ti catunnaṃ puggalānaṃ vodānaṃ hotīti vodānapakkhe vodānasāmaññabhāvena yojetvā ‘‘imesu catukkacatukkavasena desitesu dasasu catukkesu kusaladhammesu katamo katamo kusaladhammo katamassa katamassa puggalassa disā’’ti manasāva disādhammabhāvena oloketvā, ‘‘ayaṃ ayaṃ paṭhamo paṭhamo kusaladhammo dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyakassa mudindriyassa taṇhācaritassa puggalassa paṭhamā disā nāma. Ayaṃ ayaṃ dutiyo dutiyo kusaladhammo dukkhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyakassa tikkhindriyassa taṇhācaritassa puggalassa dutiyā disā nāma. Ayaṃ ayaṃ tatiyo tatiyo kusaladhammo sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyakassa mudindriyassa diṭṭhicaritassa puggalassa tatiyā disā nāma. Ayaṃ ayaṃ catuttho catuttho kusaladhammo sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyakassa tikkhindriyassa diṭṭhicaritassa puggalassa catutthā disā nāmā’’ti visuṃ visuṃ disābhāvena yojetvā, maggasaccanirodhasaccāni yathārahaṃ nīharitvā, vibhajitabbadhammasabhāvo ca yena saṃvaṇṇanāvisesena dassito. So saṃvaṇṇanāviseso ca sīhavikkīḷitanayasamuṭṭhānaṃ bhavati. Tassa olokanā ca yena saṃvaṇṇanāvisesena dassitā. So saṃvaṇṇanāviseso ca disālocananayasamuṭṭhānaṃ bhavati. Tathā oloketvā disāvisesassa dhammassa puggalānaṃ nayanañca yena saṃvaṇṇanāvisesena nayati, so saṃvaṇṇanāviseso ca aṅkusanayasamuṭṭhānaṃ bhavatīti nayakkamena saṅkhepato nayasamuṭṭhānaṃ bhavatīti viññātabbanti.
然而,智者当依注释与复注,将甚深义详细分别而领受。显示巴利原文
Paṇḍitehi pana aṭṭhakathāṭīkānusārena gambhīrattho vitthārato vibhajitvā gahetabboti.