9. 清凉品复注
8 段
第九 清凉品
9. Sītivaggo
一、清凉经注
1. Sītibhāvasuttavaṇṇanā
85第九经的第一篇中,“清凉”:指涅槃,或指烦恼的止息。“他抑制”:指心因过度精进等而掉举时,为防其落入掉举一方而抑制。“他策励”:指心因过度松缓的精进等而昏沉时,为防其落入懈怠一方而策励。“他令欣喜”:指心平等安住时,以慧令其于那般安住中欢喜或被激励;或者,当心因慧的运用微劣,或因未证得寂止乐而变得无味、不投入修习时,便观察生等悚惧事,令心欣喜、激发。“他舍”:然而,当心不昏沉、不掉举、不无味,于所缘平等安住,完全正确地进入修习之道时,他便不再于抑制、策励、令欣喜上作任何努力,犹如御者对平等行进的马一般,只是舍置,成为舍心者。“胜解胜妙者”:指胜解殊胜、最上的道果,倾向那方、斜向那方、趣向那方。
85. Navamassa paṭhame sītibhāvanti nibbānaṃ, kilesavūpasamaṃ vā. Niggaṇhātīti accāraddhavīriyatādīhi uddhataṃ cittaṃ uddhaccapakkhato rakkhaṇavasena niggaṇhāti. Paggaṇhātīti atisithilavīriyatādīhi līnaṃ cittaṃ kosajjapātato rakkhaṇavasena paggaṇhāti. Sampahaṃsetīti samappavattacittaṃ tathāpavattiyaṃ paññāya toseti uttejeti vā. Yadā vā paññāpayogamandatāya upasamasukhānadhigamena vā nirassādaṃ cittaṃ bhāvanāya na pakkhandati, tadā jātiādīni saṃvegavatthūni paccavekkhitvā sampahaṃseti samuttejeti. Ajjhupekkhatīti yadā pana cittaṃ alīnaṃ anuddhataṃ anirassādaṃ ārammaṇe samappavattaṃ sammadeva bhāvanāvītiṃ otiṇṇaṃ hoti, tadā paggahaniggahasampahaṃsanesu kiñci byāpāraṃ akatvā samappavattesu assesu sārathī viya ajjhupekkhati, upekkhakova hoti. Paṇītādhimuttikoti paṇīte uttame maggaphale adhimutto ninnapoṇapabbhāro.
清凉经注结束。
二至十一、障经等注
2-11. Āvaraṇasuttādivaṇṇanā
86-95第二经中,“无欲者”:指缺乏欲作之善欲。北俱卢洲的人,已处于无欲的境地。“劣慧者”:指缺乏有分慧者。然而,即使有分慧圆满,若其有分慧不成为出世间的缘,此人也名为劣慧者。“不能入善法中正性决定”:指不能进入、不能证得于善法中称为正性决定的圣道。于“非业障性”等句中,应以“不能”的反面了知义理。第四经等意义明显。
86-95. Dutiye acchandikoti kattukamyatākusalacchandarahito. Uttarakurukā manussā acchandikaṭṭhānaṃ paviṭṭhā. Duppaññoti bhavaṅgapaññāya parihīno . Bhavaṅgapaññāya pana paripuṇṇāyapi yassa bhavaṅgaṃ lokuttarassa paccayo na hoti, sopi duppañño eva nāma. Abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattanti kusalesu dhammesu sammattaniyāmasaṅkhātaṃ ariyamaggaṃ okkamituṃ adhigantuṃ abhabbo. Na kammāvaraṇatāyātiādīsu abhabbavipariyāyena attho veditabbo. Catutthādīni uttānatthāni.
障经等注结束。
清凉品注结束。
